1946-07-13-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m m m Latviešu Vēstnesis (Turpinājums no 1. lappuises) prasa, lai mūs visus uzskata par vie-^ nu vienību, bet-nesaskaldsl pa grupām. y f • Mes ari nevēlamies, lai mūsu apgādājamie nākotnē gultos kā nasta citietp uz kakla. Mē§ paiH gidbam viņus apgādāt, lai tikai dod mums iespēju uz to, lai mūs rfesadrupina. Bet arī paši apzināsimies to. Uzmundrināsim tos, kas sāk pagurt. Neatrausim viņiem savu atbalstu. Šūsim vienmēr klāt šīm ģimenēm un šiem tautiešiem ar' labu padomu un mīļu vārdu. Te iniciatīva katram atsevišķam ta'utietim. i Sajā virzienā grūti gaidīt kādus norādījumus no augšas vai malas. Katrs, kas to spēj, atsevišķās nometnēs lai apzina kādas šādas ģimenes im šādus tautiešus im lai stāv tiem klāt. Jārada ar! pārliecība, ka šis atbalsts nezudīs ari nākotnē. Lai katram rods^s drošības sajūta. Tā nepieciešama katrā gadījumā, lai kur mēs nokļūstam. Daudzi ^šodienp nenoteiktībā un nākotnes neziņā nevar s saskatīt dzīves jēgu. Se ir dzīves jēga, še ir liels un cēls Dizdevums katrļaml Te katrs var pierādīt s ^ i par īstu viru.. Kad būsim laimīgi pārcietuši šos grūtos laikus, ar kādu gandarījumu tad varēsim atcerēties, ko katrs e.sam veikuši un citiem palīdzējuši tos pār-vaVēt! Sis svarīgais un svētīgais uzdevums neprasa pat tik daudz laika kā dažs labs cits pasāķfjms nometnes Babiedriskā dzīvē, betļ gan prasa iedziļināšanos otra stāvoklī un mīle^ stibu uz savu līdzcilvēku. Neaizmirsīsim bāru ģimenes, neaizmirsīsim visvairāk' cietušos tautiešus! Neapmierināsimies tikai ar viņu oficiālu aprūpi, bet ciosim v i ņiem kaut daļu no tās mīlestības un cilvēcība;? siltuma, kas mūsos saglabājies. I, Kopdarbības j^aiļākums Slēzvīg'S nesen beidzās 7 nedēļu pirmie latviešu piensaimniecības kursi, kurus ar labām sekmēm beidza 26 kursanti, iegūstot krejotavu vadītāju tiesības. Nākamos pien saimnieku kursos pieteikušies tik daudz dalībnieku, ka radusies vajadzība paredzēt s^rī trešos kursus. Viss tas rāda, ka šajā nozarē sāktais darbs bija nepieciešams. Vairumtirdzniecības sabiedrība „Turība** savu darbību tautiešu apgādē ar precēm vērš plašumā, Slēz-vigā nesen bija sarīkota sabiedrības sagādāto preču skate, kas parādīja ne tilcai preču klāstu, bet Jirī cenu starpību starp „privātiem" veikaliem un nometņu pašapgādes kopu preCu pārdošanas cenām. Par šp pasākumu ieinteresēta UNRRA*s šejienes vadība, kas apsolījusi pasākumam savu atbalstu. Vairākās šejienes nometnēs jau ievadīti arī konkrēti priekšdarbi darba arteļti noorganizēšanai. V. Fr. Emigrācijai ir jācīnās, ja tā negrib i)ojā iet. Sajā cīņā, -Icuŗā nav nekāda samēra starp mūsu spēkiem un pārvaramām grūtībām, ir Jāizmanto, labi jāizmsinto katra mūsu tautas pozitīvā dotiba, katra iespēja. Un ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka to vidū izcilā vietā ir mūsu kultūra. Kara mutuļos un chaosā esam pazaudējuši lielāko tiesu mūsu objek-tīvizētās mākslas un kultūras. Nav mums eradgrācijā bagātu latviešu gleznu klāistu, nav mūsu grāmatu sējumu, nav partitūru, teātru, instrumentu. Bet vai lidiigs stāvoklis nebija arī pēc pirmā pasaules kara? Ar tik daudz upuŗieni izcīnītās mūsu valsts rīcil)ā bija vairāk paaudzēs uzkrātie tautas radošie spēki un 1920. gadā nodibinātais Kultūras fonds. Zināms, ļoti svarīgi bija abi pirmie priekšnoteikumi, bet nedrīkst nepietiekami novērtēt arī pēdējo. Ikgacfus izsēdams tautā vienu līdz divi miljoni latu. Kultūras fonds radīja bibliotēkas, skolas, teātrus, zinātniskas iestādes, tautas namus un veicināja gleznu, mūzikas, literatūras un zinātnisku darbu tapšanu. Kultūras fonds Latvijā bija tik izcils institūts, kādu samērīgi apstākļiem grūti atrast citās zemēs. Un tagad emigrācijā? Latviskā pašapziņa ir tā, ko mums nav varējs atņemt ne kaŗS, ne bēgļu gaitas. LCK un LGP ir pareizi novērtējuši Kultūras fonda neizmērojamo nozīmi, atjaunojot 1946. g. februāri §a iestādījumu emigrācijā. Objektlvizē-fļļu dzļīve filmā Latvijas pazīstamais filmu chroni-kas veidotājs - iilmoperātors Eduards K r a u c s, kas patlaban dzīvo latviešu nometnē Augsburgā, apņēmies bez atlīdzības apmeklēt ikvienu lat^ viešu nometni Vācijā un filmēt nometnes dzīvi ui^ darbu, lai tā vāktu paliekamus filmu materiālus par latviešu bēgļu gaitām. Nometņu vadībai vai iemītniekiem, kas vēlas savas dzīves un darba dokumentēšanu f i l mā, jāsagādā vienīgi 100—300 r/) ne-gātīvfilmas 35 mnfi platumā. E1 Kraucs šinīs dienās uzņēmis savam ļau samērā plašajam latviešu bēgļu dzīves filmarchīvamaiŗī latviešu pirmos dziesmusvētkus Fišbs^chā pie Nīmbergas. Pēc savas UNRRA's vienības piekrišanas saņemšanas nometņu vadība vai iemītnieki ar E. Kraucu var sazināties, rakstot: Lat-vian Camp, Hochfeldstr. 64, Augs-burg- Hochfeld, Bayeŗn (13b). —s. 70 DP saņem techniskas apmācības diplomus Mannheimā, 7. jūlijā. — UNRRA's skolā izsniegti diplomi īpar technisku-mācību nobeigšanu 70 DP, kas nobeiguši 4 nedēļu kursus mašīnu un rīku apkalpošanā, lodēšanā, galdnie-cibā un kurpnieku darbos. DP bija sapulcināti no nometnēm ASV joslas rietumu daļā un apmāci-^ ti Mannheimas tcchnisķā skolā pēc tam, ka.ā tie atsevišķās nometnēs bija apmācīti savu arodu pamatdarbos The Stars and Stripes tu mākslas un kultūras priekšmetu mūsu rokās pašreiz nav, bet vajadd-gi viņi mums ir tūlīt Ir tikai viena izeja: jāmobilizē visi gara darbinieki uii Jāaktivizē līdz iespējami augstākai pakāpei Kultiiras fonda darbība. Tai? ir uzdevums, kas Jāveic ne vien Kultūras fonda pārvaldei, bet visai emigrācijā esošai tautas kopībai. Vispirms līdzekļi. 3 proc. no sava budžeta LCK ir paredzējusi Kultūras fonda vajadzībām. 2'.ināmas iemaksas ir' izdarījuši ar! daži apgādi un atsau<;Igi tautieši. Bet tas ir maz, ja atceramies, ka ir runa par mūsu „būt vai nebūt." Izdevēju, apgādu, koncertu un izrāžu rīkotāju, sainmie-cisku pasākumu, komiteju un citu iestādījumu pienākums ir savā saimniecībā paredzēt posteni-iemaksa Kultū-rasfondam. Sim postenimjābūt samērīgam ar pasākumā legDildltu kapitālu un apgrozības līdzekļiem, samērīgam ari ar mūsu cīņas svarīgumu. Katrs no mums izjūt prieku,' lasot laikrakstos, ka ārzemju prese ziņo, ka„latviešu mākslas izstāde vērsa uzmanību uz vienu no Eiropas kulturālākām un talantīgākām tautām, kura palikusi bez dzimtenes.. bet katram ari jāsaprot, ka nedrīkstam gaidīt, lai šādas izstādes kristu no gaisa! Un daudzi, ļoti daudzi spēj iemaksāt Kultūras fondam vienu vai divi markas. Tad līdzekļu pietiks. Tālāk — atbalstāmie kultūras iestādījumi emigrācijā. Jāatmet bīstamā, bet ļoti izplatītā doma; ka šodien par naudu neko nevar iegūt. , Saprotams, tas nav tik vienkārši kā ŗ sutināt pēc kataloga vai nopirkt veikalā, bet ar! tagad bez līdzekļiem nevar uzbūvēt skatuvi, iegādāt skolas grāmatas vai sarīkot kursus. Ka ar- zināmiem līdzekļiem var atre-montēt nederīgas telpas, iekārtot skatuvi utt., to pierādijušas vairākas latviešu nometnes. Kultūras fonda atbalsts nepiecie-agrāk, kad visu vajaiizīgo varēja pa-šams ari radošajiem māksliniekiem, rakstniekiem un zinātniekiem. Jo ātrāk atjaunosies mūsu komponistu partitūras, gleznu klāsti, skatuves un literatūras darbi, j o ātrāk pulsēs mūsu izpildošā māksla. Pēdējai ^nepieciešams atbalsts studijām, instrumentiem, braucieniem. Jāiepludina zināmi lldzekp grāmatu un muzikāli ju izdevumos. Jāatbalsta teātri, Jāveicina latviešu simfoniskā orķestra un reprezentācijas kora tapšana. Lai cik šauras mūsu iespējas, jādomā par trimdas bibliotēkām. Nebīsimies no tā, ka tajās pašreiz būs tikai nedaudzas latviešu ī^āmatas un zināms skaits darbu sveSvalodās, Ja pēdējās komplektēsim uzmanīgi, itās noderēs tautiešu pārskolofianal. Atbalsts nepieciešams ari mūsu skolfioūĻ^ ārpusskolas izglītības organizācijām un fiziskai audzināšanai. Šo ceļu ejot, tiksim tfilu. Lai Kultūras fonds bauda mūsu visaktīvāko atbalstu, lai aktīvs ir Kultūras fonds. Par visām lietām, lai neapsīkst mūsu tautas radošie spēki, tad iztrūkstošie kultūras apcirkņi piepildīsies ar Jauna biruma zeltu. 4 „LCK IB" Detmoldā Zēdlgemas nometne Beļģijā, kur līdz pārvešanai uz Vāciju mita vairāki tūkstoši mūsu tautiešu, bija sa-' dalīta trijos vienādos nodalījumos ar apm. 5000 vīru katrā. Katrs nodalījums bija it kā atsevišķa nometne ar patstāvīgo saimniecisko, administratīvo un kulturālo dzīvi. 1945. g. septembra piimajā pusē nometnes 2. nodalījumā Ieradās latvieši no Putlosas un Heides, un tūlīt noskaidrojās, ka še būs jāpavada ilgāks laiks. Sākās pelēkās un vien* muļās dienas, kas smagi nomāca iemītniekus, īpaši tāpēc, ka nekā nebija ko darīt Tāpēc vajadzēja atrast kaut kādu lietderīgu laika aizpildīšana » darbu. Pirmie sarīkojumi im nodarbības kultūras laukā sākās Jau tūliņ ar Heides viru ierašanos, kas iepriekšējā nometnē bija noorganizējuši varietē kopu „Gājputni", kori un redakciju. Varietē kopa atsāka izrādes im strādāja ari pie jaunas programmas iestudēšanas. Visā Beļģijas laikā šī kopa deva 62 izrādes, sagādājot daudz jautru brīžu. Vielu uzvedumiem ņēma visvairāk no nometnes nodalījuma dzīves. Ko» ris diriģenta V. Eizana vadībā koncertēja 24 reizes, un šos koncertus kuplināja patriotiska satura deklamācijas. Redakcijas kollēģija A. Apses vadībā turpināja izdot iepriekšējā nometnē iesākto nedēļas žurnālu Ceļa Malā un vēlāk arī dienas laikrakstu Rīta Ziņas. Pa vi sam iznāca 26 Ceļa Malā numuri kopā 1600 eksemplāros un 139 Rita Ziņu numuri 2260 eksemplāros. Ceļa Malā publicēja pašu nometnes nodalījuma literātu darbus un mazākus zinātniskus rakstiņus, bet Rita Ziņas sniedza iespējamākās, jaunākās ziņas par notikumiem pasaulē tm nometnē. Vēlāk noorganizējās arī mākslinieku kopa glezn. Rožkalna vadībā, kas sarīkoja 2 skates visas nometnes^ mērogā. Skatēs atzinību guva daudzi izstrādājumi kokā un metallā, kas bija pagatavotie no kastu dēļiemi un konservu kārbām bez piemērotiem darba rīkiem. Poptilāro priekšlasījumu cik« lā nolasīja 23 priekSlasIjtkmus 7900 klausītājiem. Nodarbībām pavairojoties, visu šo pasākumu vadīšanai nodibināja kultūras daļu. Sr daļa pārņēma jau esošo pasākumu vadību un uzsāka jaunu nodarbību organizēšanu. Nometnes nodalījuma iepriekšējie iemītnieki bija atstājuši apm. 200 grāmatu. Tās savā zināšanā pārņēma kultūras daļa, atsevišķā barakā iekārtojot bibliotēku un lasītavu, kurā krājās arī pašu un kaimiņu no-^ dalījumu žurnāli un laikraksti Vēlāk grāmatu skaits palielinājās ar Briseles YMGA*s ziedojumiem, Zviedrijas un Holandes latviešu izdotām grāmatām. Ar Briseles VMCA's v i - dutājlbu regulāri saņēmām ari Zviedri j as lat^dešu laikrakstus. Biblior tekā sakrājās 730 daiļliteratūras^ un 287 mācību grāmatas latviešu, vācu, angļu un franču valodā. Ik dienas saņēmām arī dažus angļu laikrakstus. Telpu trūkuma un citu apstākļu dēļ pieminētās nodarbībās varēja iesaistīt tikai nelielu nodalījuma iemītnieku skaitu. Lai novērstu bezdarbību, plašākā apjomā uzsāka baraku apkārtnes izdaiļošanas darbu visā nodalījumā, bet kultūras daļa ķērās pie dažādu kursu sarīkošanas. Amerikāņu joslā žīdiem sagādās mītnes, pārvietojot piesalušos" DP' Fraakfuriā, 8, jūlijā. — „Iesalu-šas'* pārvietotp personu grupas, kas labāk vēlas palikt A^V armijas un UNRRA*s pulcināšanas centros, nekā atgriezties savās dzimtās zemēs, pārvietos uz „ma-zāk vilinošām" nometnēm drīzāk nekā vajātos žīdus, kas ASV joslā. meklē patvērumu no antisemītisma Polijā. 3. armijas „G5** nodaļa šodien paziņoja, ka taktiskām vienībām, kas atbildīgas pār DP nometnēm uņ centriem visā joslā, dotas Instrukcijas sagatavot „nepiecieša-mības'V mītnes, kas varētu atrasties arī nepiemērotās dzīvojamās telpās un teitenēs, ja vajāto pieplūdums no austrumiem pārpildīs pastāvošās patvēruma iespējas. 3500 lidz 4000 ienācēju pārnākuši pāri ASV joslas robežai ik nedēļu kopš vasaraS; sākuma, paskaidroja „G5". tas ir caurmērā nedau$iz lielāks skaits par to, kādu paredzēja I ģen, Maknamlja žīdu lietu paldomdevējs rabīns Bemšteins, pareģodams, ka ik mēnesi pienāks ap ^10.000. i „Se piesalušās* DP grupas", paskaidroja „G5", «pārvietos, lai sagādātu labākos pulcināšanas centru apstākļus pienākošajiem vajātiem. Tos DP. kas paUkuSi Vācijā tāpēc, ka tie nepiekrīt savu. zemju valdību politikai, aici;pā8 pāriet aiz iežogojumiem, kur ag^k atradušies intēmētie civilisti vai kar^stekņi.", , Kāds 3. arrhijas civilo jautājumu kārtotājls izteicas, ka ienākošos Polijas žīdus pagaidām var novietot arī' nepiemērotās ēkās vai telšu nometnēs tāpēc, ka tie ierodas bez iepriekšējas pieteikšanās. The Stars and Siripea July 9, 1946. Tiesā žīdu grautiņu rīkotlļiļus Polijā Vajadzīgo speciālistu nodalījuma iemītnieku vidū netrūka. Daudzi bija ar pabeigtu vai nepabeigtu akadēmisku izglītību. Arī klausītāji pieteicās kuplā skaitā. 1945. g. 9. oktobri sākās lekcijas vairākos kursos. Vidusskolas kursos humanitārās ģimnāzijas programmas apmērā mācīja angļu valodu, vācu valodu, Iņtl-ņu valodu, latviešu rakstnie^bu, ļ Varlaviip 8. jūlijā (AP). — Militā-ā vispārējo vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, tiesa sākusi iztiesāt prāvu'pret 6 per-dabas zinātnes, algebru, ģeometriju, sonām, kas ap^^ainotas par piedaU-trigbnometriju, analītisko ģeometri- šanos žīdu grautiņā pagājušā nedēļā ju, ievadu analizē un ārpus program- Kjelcē. Kāds ārlietu ministrijas pār-mas ari grāmatvedību. Darbojās 9 stāvis paskaidrojis, ka musinātāju lektori, kas 670 klausītajiem nolasīja apcietināšanas vēl turpinās. Domā, 674 lekcijas. T^K^hniskos kursos, kas ka aizturēto skaits sniedzas simtos, bija domāti populārāko technisko Speciālas izmeklēšanas komisijas Jautājumu iztiniāšanai, lekcijas npla- Kjelcē izmeklē! grautiņa apstākļus, sija par materiālu pretestību, auto- Ārlietu ministrijas pārstāvis paskaid-mobiļu teoriju, elektrotecbniku, mēr- roja, ka tikai tūlītēja bruņotu auto-niecību, ūdens piegādi, lauku būv-J mobilu izsūtīšana uz Censtocbovu niecību, technisko rasēšanu, celtnie-ļaustrumos no Kjelces novērsusi žīdu čību un lauksaimniecības darbarl-ļ grautiņa sākšanos arī tur; Polijas kiem. Sājos kursos 7 lektori 830 klau- vicepremjers Gomulka tai pašā laikā sitājiem nolasīja 357 lekcijas. Lauk- kādā sapulcē pazii^ja, ka Kjelces saimniecības kursos lekcijas lasija grautiņā atsj^oguļojas Mikolaičika un par augu barošanu,, mājlopu ēdina- nelikumīgo ,.,NSZ" (valdībai naidīgo šanu, kokskolu, mei^copību, biškopi- grupu) mēģljiājumi ieraut valsti p i l - bu, dārzkopību un sakņkopību. 5 lek- soņu karā. Viņš deklarēja, ka poļu tori 870 klausītājiem nolasīja 278 lek- fašisti taifad pārspēj savus skolotājus cijas. — nacistus — antisemītisma izpiati- Pamatskolas 5. un 6. klases kursā Sanā visā Polijā. — Austriešu poli- 8 lektori nolasīja 341 lekciju. Tāl- cija 8. jūlijā uzsāka grūto darbu, braucēju kapteiņa S. Bergtāla vadībā ielencot „neaustri^šus" Vīnes krievu notika lekcijas par vairākiem teorē- Joslā, lai izpildītu! padomju rīkojumu tisklem jūrniecības Jautājumiem. Par par 54.000 piijrsonu deportēšanu. Lai tiem 8 lektori-speclifilisti Jūrniecības gan izsūtīšanai vajadzēja sākties pL jautājumos nolasīja 211 lekciju. V i - 6 rītā, visu rītu pilsētas galvenajā sos kui'sos kopā nolasīta 1861 lekcija dzelzceļa siSbijā nebija redzams 183,300 klausītāju, caurmērā apm. gandrīz neviens ciWēk8. Valdības 100 klausītāju bija katrā lekcijā. R. Dzimts Me pārstāvji izteicās, ka rīkojuma skārto personu sameklēšana būs grūts uzdevums, jo voc rīkojuma iļzziņošanas pa radio iepriekšējā vakarā daudzi aizbēguši no savām mājām un pārgājuši uz dtu Sabiedroto joslām. Beļģijā Ostendes slimnīcā un nometnē' miruši šādi latvieši, par ku-fiem tuvākas ziņas pieprasāmas LSK Detmoldas nodaļai: Rolands Anstips, dz. 24. 27. 4., Jānis Balodis 27. 26. 11., Edgars Bauga 21. 21. 10., Francis Be-lochvosčiks 12. 1. 4., Jānis Bērziņš 15. 6. 7., Kārlis Bluķis 10. 1. 5., Ansis Bušmanis 07. 19. 7., Rūdolfs Dirba 26.- ^18. 3., Alfrēds Dobelis no Liepājas, Sūnu ielas, Jēkabs^ Erbss 93. 1. 1., Kurts Fenskis 25. 30. 7., Ernests F i - šers 09. 8. 4., Ēriks Gailis 25. 13. 7., Vilhelms grasis 16. 21. L, Valdis Grāvītis 21. 20. 5., Edgars Greste 11. ļ 28. 5., Fricis Grīnbergs 25. 2L 8., i mechaniķis Valdis Grinvalds, Ādolfs j Ikšels 09. 27. 2., Fricis Jan.sons 05.1 4. 12., Jānis Ķirsis 08. 2. 11., Ēriks i Kiršteins 25. 29. 9., Edgars Kļaviņš j 14. 2. 4.. Jānis Klints, 01. 16. 3., Fricis Krūklis 08. 9. 1.. Jānis Krūmiņš 25. 30. 5., Kārlis Kulpe 07. 4. 8, Vilis Lagzdinš 21. 2. 6., Elmārs Lanka 26. 2. 11., Jēkabs Lauciņš 06. 24. 5., Kārlis Ludvigs Leitis 13.'10. 2,, Jānis Lūsis 26. 9, 9:, Kārlis Lūsis 19. 20. 9., Arvīds Magone 27. 23. 12., Arnolds Melngalvis 25. 13. 11., Augusts Meņ-ģelsons 26. 4. 2., Emīls Mīters 23, 23. Tautieši, kas 44. 30. 9. izbrauca no Bolderājas, 2. ,10. ieradās Gotcn-hafenā, brauca ar vik. uz Spelle-nu. tad uz Berlīni, kur daļa izkapāsi! Kāds bija vilciena tālā-kras maršruts? Vai kāds neatceras I n t u Ķ i k ā n u , 19 g. v., kas turējās kopā ar kādu jaunu sievieti? Ziņas 1. vet. ārsts A u g u s t s Ķ i k ā n s : DP Camp, H. 68, Meerbeck, Kr. Stadtbagen (21). 2855 8., Kārlis Ncivalds 95. 2. 2 - I>eopolds Rīkojums par ,.neaustriešu" deportē- Orlovskis 12. 7. 8., Jānis Pīlādzis 11. ^^^^ ^^aŗ arī daudzu apkārtējo val- 4. 3., Voldemārs Priede 25. 16. 2., AI- stu pavalstniekus; kas runā vāciski un bērts Roze 26. 1. 4., Mārtiņš Rozen- simpatizējot vāciešiem, kā ari vācie-bergs 08. 23. 4., Eduards RozenStoks Lielākā daļa; pēc valdības pār- 10. 17, 2,, 22 g. V. lauksaimnieks J ā - stāvju domām, esot pieskaitāma plr-nis Saldūksnis, Mārtiņš Sārms 07. 2fii. "lajal kategorijai, uri tie ienākuši 10., Jānis Šķēle 1 3 . 1 1 , Kārlis Šņore Austrijā pagājušā gadā, pēc tam, kad 14. 10. 10., Inumts Tauriņš 26. 13. 6., pavēlēts atstāt citas zemes — 23 g. V. lauksainmleks Elmārs Va- lielākai daļai Ungāriju, Cechoslo-nags, Vaclāvs Vaspans 13. 22. 9., J ā - vakiju im Rumānijas Transilvāniju. nis Vilmtis 11. 28. 9., Jānis Vinogra- Valdībai nēiieot iebildumu pret pa-dovs 13. 20. 4., Andrejs Vinavskis 9. matdomu — šādas personas izsūtīt, ;23. 1., Paulis Vistiņš 08. g., Kārlis noteikti nepiekrīt veidam, kā- Rūdolfs Zauva 19.-20. 2., Alberts ^Za-U^ loievi grib to izdarīt. Rīkojimia rink^ 21. 16. 1. un Jānis Elmārs Za- izpildīšanai dots tik īss laiks, ka tas riņš 25. 1. 3. izraisījis pārējo Sabiedroto protestus. Huntlozenes slimnīcā miruši An- tam 50.000 vidū esot vismaa tons Pavlovskis 19. 7. 12., Nikolajs ^-^OO, kufu .stāvoklis neskaidrs, pie- Karps 25. 6, 12., Jānis Dravnieks 18. h«^am, austriešu sievietes, kas pre- 11. 11., Edgars Āboliņš 26. 2. 7., AI- dējušas ar vāciešiem, bet daudzos ga-freds Auziņš 26. 16. 1. un Sotomons dīJumos tagad no tiem šķīrušās.- Kalvans 24. 24. 4. 1 The Stars and Stripe»
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-07-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460713 |
Description
Title | 1946-07-13-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | m m m Latviešu Vēstnesis (Turpinājums no 1. lappuises) prasa, lai mūs visus uzskata par vie-^ nu vienību, bet-nesaskaldsl pa grupām. y f • Mes ari nevēlamies, lai mūsu apgādājamie nākotnē gultos kā nasta citietp uz kakla. Mē§ paiH gidbam viņus apgādāt, lai tikai dod mums iespēju uz to, lai mūs rfesadrupina. Bet arī paši apzināsimies to. Uzmundrināsim tos, kas sāk pagurt. Neatrausim viņiem savu atbalstu. Šūsim vienmēr klāt šīm ģimenēm un šiem tautiešiem ar' labu padomu un mīļu vārdu. Te iniciatīva katram atsevišķam ta'utietim. i Sajā virzienā grūti gaidīt kādus norādījumus no augšas vai malas. Katrs, kas to spēj, atsevišķās nometnēs lai apzina kādas šādas ģimenes im šādus tautiešus im lai stāv tiem klāt. Jārada ar! pārliecība, ka šis atbalsts nezudīs ari nākotnē. Lai katram rods^s drošības sajūta. Tā nepieciešama katrā gadījumā, lai kur mēs nokļūstam. Daudzi ^šodienp nenoteiktībā un nākotnes neziņā nevar s saskatīt dzīves jēgu. Se ir dzīves jēga, še ir liels un cēls Dizdevums katrļaml Te katrs var pierādīt s ^ i par īstu viru.. Kad būsim laimīgi pārcietuši šos grūtos laikus, ar kādu gandarījumu tad varēsim atcerēties, ko katrs e.sam veikuši un citiem palīdzējuši tos pār-vaVēt! Sis svarīgais un svētīgais uzdevums neprasa pat tik daudz laika kā dažs labs cits pasāķfjms nometnes Babiedriskā dzīvē, betļ gan prasa iedziļināšanos otra stāvoklī un mīle^ stibu uz savu līdzcilvēku. Neaizmirsīsim bāru ģimenes, neaizmirsīsim visvairāk' cietušos tautiešus! Neapmierināsimies tikai ar viņu oficiālu aprūpi, bet ciosim v i ņiem kaut daļu no tās mīlestības un cilvēcība;? siltuma, kas mūsos saglabājies. I, Kopdarbības j^aiļākums Slēzvīg'S nesen beidzās 7 nedēļu pirmie latviešu piensaimniecības kursi, kurus ar labām sekmēm beidza 26 kursanti, iegūstot krejotavu vadītāju tiesības. Nākamos pien saimnieku kursos pieteikušies tik daudz dalībnieku, ka radusies vajadzība paredzēt s^rī trešos kursus. Viss tas rāda, ka šajā nozarē sāktais darbs bija nepieciešams. Vairumtirdzniecības sabiedrība „Turība** savu darbību tautiešu apgādē ar precēm vērš plašumā, Slēz-vigā nesen bija sarīkota sabiedrības sagādāto preču skate, kas parādīja ne tilcai preču klāstu, bet Jirī cenu starpību starp „privātiem" veikaliem un nometņu pašapgādes kopu preCu pārdošanas cenām. Par šp pasākumu ieinteresēta UNRRA*s šejienes vadība, kas apsolījusi pasākumam savu atbalstu. Vairākās šejienes nometnēs jau ievadīti arī konkrēti priekšdarbi darba arteļti noorganizēšanai. V. Fr. Emigrācijai ir jācīnās, ja tā negrib i)ojā iet. Sajā cīņā, -Icuŗā nav nekāda samēra starp mūsu spēkiem un pārvaramām grūtībām, ir Jāizmanto, labi jāizmsinto katra mūsu tautas pozitīvā dotiba, katra iespēja. Un ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka to vidū izcilā vietā ir mūsu kultūra. Kara mutuļos un chaosā esam pazaudējuši lielāko tiesu mūsu objek-tīvizētās mākslas un kultūras. Nav mums eradgrācijā bagātu latviešu gleznu klāistu, nav mūsu grāmatu sējumu, nav partitūru, teātru, instrumentu. Bet vai lidiigs stāvoklis nebija arī pēc pirmā pasaules kara? Ar tik daudz upuŗieni izcīnītās mūsu valsts rīcil)ā bija vairāk paaudzēs uzkrātie tautas radošie spēki un 1920. gadā nodibinātais Kultūras fonds. Zināms, ļoti svarīgi bija abi pirmie priekšnoteikumi, bet nedrīkst nepietiekami novērtēt arī pēdējo. Ikgacfus izsēdams tautā vienu līdz divi miljoni latu. Kultūras fonds radīja bibliotēkas, skolas, teātrus, zinātniskas iestādes, tautas namus un veicināja gleznu, mūzikas, literatūras un zinātnisku darbu tapšanu. Kultūras fonds Latvijā bija tik izcils institūts, kādu samērīgi apstākļiem grūti atrast citās zemēs. Un tagad emigrācijā? Latviskā pašapziņa ir tā, ko mums nav varējs atņemt ne kaŗS, ne bēgļu gaitas. LCK un LGP ir pareizi novērtējuši Kultūras fonda neizmērojamo nozīmi, atjaunojot 1946. g. februāri §a iestādījumu emigrācijā. Objektlvizē-fļļu dzļīve filmā Latvijas pazīstamais filmu chroni-kas veidotājs - iilmoperātors Eduards K r a u c s, kas patlaban dzīvo latviešu nometnē Augsburgā, apņēmies bez atlīdzības apmeklēt ikvienu lat^ viešu nometni Vācijā un filmēt nometnes dzīvi ui^ darbu, lai tā vāktu paliekamus filmu materiālus par latviešu bēgļu gaitām. Nometņu vadībai vai iemītniekiem, kas vēlas savas dzīves un darba dokumentēšanu f i l mā, jāsagādā vienīgi 100—300 r/) ne-gātīvfilmas 35 mnfi platumā. E1 Kraucs šinīs dienās uzņēmis savam ļau samērā plašajam latviešu bēgļu dzīves filmarchīvamaiŗī latviešu pirmos dziesmusvētkus Fišbs^chā pie Nīmbergas. Pēc savas UNRRA's vienības piekrišanas saņemšanas nometņu vadība vai iemītnieki ar E. Kraucu var sazināties, rakstot: Lat-vian Camp, Hochfeldstr. 64, Augs-burg- Hochfeld, Bayeŗn (13b). —s. 70 DP saņem techniskas apmācības diplomus Mannheimā, 7. jūlijā. — UNRRA's skolā izsniegti diplomi īpar technisku-mācību nobeigšanu 70 DP, kas nobeiguši 4 nedēļu kursus mašīnu un rīku apkalpošanā, lodēšanā, galdnie-cibā un kurpnieku darbos. DP bija sapulcināti no nometnēm ASV joslas rietumu daļā un apmāci-^ ti Mannheimas tcchnisķā skolā pēc tam, ka.ā tie atsevišķās nometnēs bija apmācīti savu arodu pamatdarbos The Stars and Stripes tu mākslas un kultūras priekšmetu mūsu rokās pašreiz nav, bet vajadd-gi viņi mums ir tūlīt Ir tikai viena izeja: jāmobilizē visi gara darbinieki uii Jāaktivizē līdz iespējami augstākai pakāpei Kultiiras fonda darbība. Tai? ir uzdevums, kas Jāveic ne vien Kultūras fonda pārvaldei, bet visai emigrācijā esošai tautas kopībai. Vispirms līdzekļi. 3 proc. no sava budžeta LCK ir paredzējusi Kultūras fonda vajadzībām. 2'.ināmas iemaksas ir' izdarījuši ar! daži apgādi un atsau<;Igi tautieši. Bet tas ir maz, ja atceramies, ka ir runa par mūsu „būt vai nebūt." Izdevēju, apgādu, koncertu un izrāžu rīkotāju, sainmie-cisku pasākumu, komiteju un citu iestādījumu pienākums ir savā saimniecībā paredzēt posteni-iemaksa Kultū-rasfondam. Sim postenimjābūt samērīgam ar pasākumā legDildltu kapitālu un apgrozības līdzekļiem, samērīgam ari ar mūsu cīņas svarīgumu. Katrs no mums izjūt prieku,' lasot laikrakstos, ka ārzemju prese ziņo, ka„latviešu mākslas izstāde vērsa uzmanību uz vienu no Eiropas kulturālākām un talantīgākām tautām, kura palikusi bez dzimtenes.. bet katram ari jāsaprot, ka nedrīkstam gaidīt, lai šādas izstādes kristu no gaisa! Un daudzi, ļoti daudzi spēj iemaksāt Kultūras fondam vienu vai divi markas. Tad līdzekļu pietiks. Tālāk — atbalstāmie kultūras iestādījumi emigrācijā. Jāatmet bīstamā, bet ļoti izplatītā doma; ka šodien par naudu neko nevar iegūt. , Saprotams, tas nav tik vienkārši kā ŗ sutināt pēc kataloga vai nopirkt veikalā, bet ar! tagad bez līdzekļiem nevar uzbūvēt skatuvi, iegādāt skolas grāmatas vai sarīkot kursus. Ka ar- zināmiem līdzekļiem var atre-montēt nederīgas telpas, iekārtot skatuvi utt., to pierādijušas vairākas latviešu nometnes. Kultūras fonda atbalsts nepiecie-agrāk, kad visu vajaiizīgo varēja pa-šams ari radošajiem māksliniekiem, rakstniekiem un zinātniekiem. Jo ātrāk atjaunosies mūsu komponistu partitūras, gleznu klāsti, skatuves un literatūras darbi, j o ātrāk pulsēs mūsu izpildošā māksla. Pēdējai ^nepieciešams atbalsts studijām, instrumentiem, braucieniem. Jāiepludina zināmi lldzekp grāmatu un muzikāli ju izdevumos. Jāatbalsta teātri, Jāveicina latviešu simfoniskā orķestra un reprezentācijas kora tapšana. Lai cik šauras mūsu iespējas, jādomā par trimdas bibliotēkām. Nebīsimies no tā, ka tajās pašreiz būs tikai nedaudzas latviešu ī^āmatas un zināms skaits darbu sveSvalodās, Ja pēdējās komplektēsim uzmanīgi, itās noderēs tautiešu pārskolofianal. Atbalsts nepieciešams ari mūsu skolfioūĻ^ ārpusskolas izglītības organizācijām un fiziskai audzināšanai. Šo ceļu ejot, tiksim tfilu. Lai Kultūras fonds bauda mūsu visaktīvāko atbalstu, lai aktīvs ir Kultūras fonds. Par visām lietām, lai neapsīkst mūsu tautas radošie spēki, tad iztrūkstošie kultūras apcirkņi piepildīsies ar Jauna biruma zeltu. 4 „LCK IB" Detmoldā Zēdlgemas nometne Beļģijā, kur līdz pārvešanai uz Vāciju mita vairāki tūkstoši mūsu tautiešu, bija sa-' dalīta trijos vienādos nodalījumos ar apm. 5000 vīru katrā. Katrs nodalījums bija it kā atsevišķa nometne ar patstāvīgo saimniecisko, administratīvo un kulturālo dzīvi. 1945. g. septembra piimajā pusē nometnes 2. nodalījumā Ieradās latvieši no Putlosas un Heides, un tūlīt noskaidrojās, ka še būs jāpavada ilgāks laiks. Sākās pelēkās un vien* muļās dienas, kas smagi nomāca iemītniekus, īpaši tāpēc, ka nekā nebija ko darīt Tāpēc vajadzēja atrast kaut kādu lietderīgu laika aizpildīšana » darbu. Pirmie sarīkojumi im nodarbības kultūras laukā sākās Jau tūliņ ar Heides viru ierašanos, kas iepriekšējā nometnē bija noorganizējuši varietē kopu „Gājputni", kori un redakciju. Varietē kopa atsāka izrādes im strādāja ari pie jaunas programmas iestudēšanas. Visā Beļģijas laikā šī kopa deva 62 izrādes, sagādājot daudz jautru brīžu. Vielu uzvedumiem ņēma visvairāk no nometnes nodalījuma dzīves. Ko» ris diriģenta V. Eizana vadībā koncertēja 24 reizes, un šos koncertus kuplināja patriotiska satura deklamācijas. Redakcijas kollēģija A. Apses vadībā turpināja izdot iepriekšējā nometnē iesākto nedēļas žurnālu Ceļa Malā un vēlāk arī dienas laikrakstu Rīta Ziņas. Pa vi sam iznāca 26 Ceļa Malā numuri kopā 1600 eksemplāros un 139 Rita Ziņu numuri 2260 eksemplāros. Ceļa Malā publicēja pašu nometnes nodalījuma literātu darbus un mazākus zinātniskus rakstiņus, bet Rita Ziņas sniedza iespējamākās, jaunākās ziņas par notikumiem pasaulē tm nometnē. Vēlāk noorganizējās arī mākslinieku kopa glezn. Rožkalna vadībā, kas sarīkoja 2 skates visas nometnes^ mērogā. Skatēs atzinību guva daudzi izstrādājumi kokā un metallā, kas bija pagatavotie no kastu dēļiemi un konservu kārbām bez piemērotiem darba rīkiem. Poptilāro priekšlasījumu cik« lā nolasīja 23 priekSlasIjtkmus 7900 klausītājiem. Nodarbībām pavairojoties, visu šo pasākumu vadīšanai nodibināja kultūras daļu. Sr daļa pārņēma jau esošo pasākumu vadību un uzsāka jaunu nodarbību organizēšanu. Nometnes nodalījuma iepriekšējie iemītnieki bija atstājuši apm. 200 grāmatu. Tās savā zināšanā pārņēma kultūras daļa, atsevišķā barakā iekārtojot bibliotēku un lasītavu, kurā krājās arī pašu un kaimiņu no-^ dalījumu žurnāli un laikraksti Vēlāk grāmatu skaits palielinājās ar Briseles YMGA*s ziedojumiem, Zviedrijas un Holandes latviešu izdotām grāmatām. Ar Briseles VMCA's v i - dutājlbu regulāri saņēmām ari Zviedri j as lat^dešu laikrakstus. Biblior tekā sakrājās 730 daiļliteratūras^ un 287 mācību grāmatas latviešu, vācu, angļu un franču valodā. Ik dienas saņēmām arī dažus angļu laikrakstus. Telpu trūkuma un citu apstākļu dēļ pieminētās nodarbībās varēja iesaistīt tikai nelielu nodalījuma iemītnieku skaitu. Lai novērstu bezdarbību, plašākā apjomā uzsāka baraku apkārtnes izdaiļošanas darbu visā nodalījumā, bet kultūras daļa ķērās pie dažādu kursu sarīkošanas. Amerikāņu joslā žīdiem sagādās mītnes, pārvietojot piesalušos" DP' Fraakfuriā, 8, jūlijā. — „Iesalu-šas'* pārvietotp personu grupas, kas labāk vēlas palikt A^V armijas un UNRRA*s pulcināšanas centros, nekā atgriezties savās dzimtās zemēs, pārvietos uz „ma-zāk vilinošām" nometnēm drīzāk nekā vajātos žīdus, kas ASV joslā. meklē patvērumu no antisemītisma Polijā. 3. armijas „G5** nodaļa šodien paziņoja, ka taktiskām vienībām, kas atbildīgas pār DP nometnēm uņ centriem visā joslā, dotas Instrukcijas sagatavot „nepiecieša-mības'V mītnes, kas varētu atrasties arī nepiemērotās dzīvojamās telpās un teitenēs, ja vajāto pieplūdums no austrumiem pārpildīs pastāvošās patvēruma iespējas. 3500 lidz 4000 ienācēju pārnākuši pāri ASV joslas robežai ik nedēļu kopš vasaraS; sākuma, paskaidroja „G5". tas ir caurmērā nedau$iz lielāks skaits par to, kādu paredzēja I ģen, Maknamlja žīdu lietu paldomdevējs rabīns Bemšteins, pareģodams, ka ik mēnesi pienāks ap ^10.000. i „Se piesalušās* DP grupas", paskaidroja „G5", «pārvietos, lai sagādātu labākos pulcināšanas centru apstākļus pienākošajiem vajātiem. Tos DP. kas paUkuSi Vācijā tāpēc, ka tie nepiekrīt savu. zemju valdību politikai, aici;pā8 pāriet aiz iežogojumiem, kur ag^k atradušies intēmētie civilisti vai kar^stekņi.", , Kāds 3. arrhijas civilo jautājumu kārtotājls izteicas, ka ienākošos Polijas žīdus pagaidām var novietot arī' nepiemērotās ēkās vai telšu nometnēs tāpēc, ka tie ierodas bez iepriekšējas pieteikšanās. The Stars and Siripea July 9, 1946. Tiesā žīdu grautiņu rīkotlļiļus Polijā Vajadzīgo speciālistu nodalījuma iemītnieku vidū netrūka. Daudzi bija ar pabeigtu vai nepabeigtu akadēmisku izglītību. Arī klausītāji pieteicās kuplā skaitā. 1945. g. 9. oktobri sākās lekcijas vairākos kursos. Vidusskolas kursos humanitārās ģimnāzijas programmas apmērā mācīja angļu valodu, vācu valodu, Iņtl-ņu valodu, latviešu rakstnie^bu, ļ Varlaviip 8. jūlijā (AP). — Militā-ā vispārējo vēsturi, ģeogrāfiju, fiziku, tiesa sākusi iztiesāt prāvu'pret 6 per-dabas zinātnes, algebru, ģeometriju, sonām, kas ap^^ainotas par piedaU-trigbnometriju, analītisko ģeometri- šanos žīdu grautiņā pagājušā nedēļā ju, ievadu analizē un ārpus program- Kjelcē. Kāds ārlietu ministrijas pār-mas ari grāmatvedību. Darbojās 9 stāvis paskaidrojis, ka musinātāju lektori, kas 670 klausītajiem nolasīja apcietināšanas vēl turpinās. Domā, 674 lekcijas. T^K^hniskos kursos, kas ka aizturēto skaits sniedzas simtos, bija domāti populārāko technisko Speciālas izmeklēšanas komisijas Jautājumu iztiniāšanai, lekcijas npla- Kjelcē izmeklē! grautiņa apstākļus, sija par materiālu pretestību, auto- Ārlietu ministrijas pārstāvis paskaid-mobiļu teoriju, elektrotecbniku, mēr- roja, ka tikai tūlītēja bruņotu auto-niecību, ūdens piegādi, lauku būv-J mobilu izsūtīšana uz Censtocbovu niecību, technisko rasēšanu, celtnie-ļaustrumos no Kjelces novērsusi žīdu čību un lauksaimniecības darbarl-ļ grautiņa sākšanos arī tur; Polijas kiem. Sājos kursos 7 lektori 830 klau- vicepremjers Gomulka tai pašā laikā sitājiem nolasīja 357 lekcijas. Lauk- kādā sapulcē pazii^ja, ka Kjelces saimniecības kursos lekcijas lasija grautiņā atsj^oguļojas Mikolaičika un par augu barošanu,, mājlopu ēdina- nelikumīgo ,.,NSZ" (valdībai naidīgo šanu, kokskolu, mei^copību, biškopi- grupu) mēģljiājumi ieraut valsti p i l - bu, dārzkopību un sakņkopību. 5 lek- soņu karā. Viņš deklarēja, ka poļu tori 870 klausītājiem nolasīja 278 lek- fašisti taifad pārspēj savus skolotājus cijas. — nacistus — antisemītisma izpiati- Pamatskolas 5. un 6. klases kursā Sanā visā Polijā. — Austriešu poli- 8 lektori nolasīja 341 lekciju. Tāl- cija 8. jūlijā uzsāka grūto darbu, braucēju kapteiņa S. Bergtāla vadībā ielencot „neaustri^šus" Vīnes krievu notika lekcijas par vairākiem teorē- Joslā, lai izpildītu! padomju rīkojumu tisklem jūrniecības Jautājumiem. Par par 54.000 piijrsonu deportēšanu. Lai tiem 8 lektori-speclifilisti Jūrniecības gan izsūtīšanai vajadzēja sākties pL jautājumos nolasīja 211 lekciju. V i - 6 rītā, visu rītu pilsētas galvenajā sos kui'sos kopā nolasīta 1861 lekcija dzelzceļa siSbijā nebija redzams 183,300 klausītāju, caurmērā apm. gandrīz neviens ciWēk8. Valdības 100 klausītāju bija katrā lekcijā. R. Dzimts Me pārstāvji izteicās, ka rīkojuma skārto personu sameklēšana būs grūts uzdevums, jo voc rīkojuma iļzziņošanas pa radio iepriekšējā vakarā daudzi aizbēguši no savām mājām un pārgājuši uz dtu Sabiedroto joslām. Beļģijā Ostendes slimnīcā un nometnē' miruši šādi latvieši, par ku-fiem tuvākas ziņas pieprasāmas LSK Detmoldas nodaļai: Rolands Anstips, dz. 24. 27. 4., Jānis Balodis 27. 26. 11., Edgars Bauga 21. 21. 10., Francis Be-lochvosčiks 12. 1. 4., Jānis Bērziņš 15. 6. 7., Kārlis Bluķis 10. 1. 5., Ansis Bušmanis 07. 19. 7., Rūdolfs Dirba 26.- ^18. 3., Alfrēds Dobelis no Liepājas, Sūnu ielas, Jēkabs^ Erbss 93. 1. 1., Kurts Fenskis 25. 30. 7., Ernests F i - šers 09. 8. 4., Ēriks Gailis 25. 13. 7., Vilhelms grasis 16. 21. L, Valdis Grāvītis 21. 20. 5., Edgars Greste 11. ļ 28. 5., Fricis Grīnbergs 25. 2L 8., i mechaniķis Valdis Grinvalds, Ādolfs j Ikšels 09. 27. 2., Fricis Jan.sons 05.1 4. 12., Jānis Ķirsis 08. 2. 11., Ēriks i Kiršteins 25. 29. 9., Edgars Kļaviņš j 14. 2. 4.. Jānis Klints, 01. 16. 3., Fricis Krūklis 08. 9. 1.. Jānis Krūmiņš 25. 30. 5., Kārlis Kulpe 07. 4. 8, Vilis Lagzdinš 21. 2. 6., Elmārs Lanka 26. 2. 11., Jēkabs Lauciņš 06. 24. 5., Kārlis Ludvigs Leitis 13.'10. 2,, Jānis Lūsis 26. 9, 9:, Kārlis Lūsis 19. 20. 9., Arvīds Magone 27. 23. 12., Arnolds Melngalvis 25. 13. 11., Augusts Meņ-ģelsons 26. 4. 2., Emīls Mīters 23, 23. Tautieši, kas 44. 30. 9. izbrauca no Bolderājas, 2. ,10. ieradās Gotcn-hafenā, brauca ar vik. uz Spelle-nu. tad uz Berlīni, kur daļa izkapāsi! Kāds bija vilciena tālā-kras maršruts? Vai kāds neatceras I n t u Ķ i k ā n u , 19 g. v., kas turējās kopā ar kādu jaunu sievieti? Ziņas 1. vet. ārsts A u g u s t s Ķ i k ā n s : DP Camp, H. 68, Meerbeck, Kr. Stadtbagen (21). 2855 8., Kārlis Ncivalds 95. 2. 2 - I>eopolds Rīkojums par ,.neaustriešu" deportē- Orlovskis 12. 7. 8., Jānis Pīlādzis 11. ^^^^ ^^aŗ arī daudzu apkārtējo val- 4. 3., Voldemārs Priede 25. 16. 2., AI- stu pavalstniekus; kas runā vāciski un bērts Roze 26. 1. 4., Mārtiņš Rozen- simpatizējot vāciešiem, kā ari vācie-bergs 08. 23. 4., Eduards RozenStoks Lielākā daļa; pēc valdības pār- 10. 17, 2,, 22 g. V. lauksaimnieks J ā - stāvju domām, esot pieskaitāma plr-nis Saldūksnis, Mārtiņš Sārms 07. 2fii. "lajal kategorijai, uri tie ienākuši 10., Jānis Šķēle 1 3 . 1 1 , Kārlis Šņore Austrijā pagājušā gadā, pēc tam, kad 14. 10. 10., Inumts Tauriņš 26. 13. 6., pavēlēts atstāt citas zemes — 23 g. V. lauksainmleks Elmārs Va- lielākai daļai Ungāriju, Cechoslo-nags, Vaclāvs Vaspans 13. 22. 9., J ā - vakiju im Rumānijas Transilvāniju. nis Vilmtis 11. 28. 9., Jānis Vinogra- Valdībai nēiieot iebildumu pret pa-dovs 13. 20. 4., Andrejs Vinavskis 9. matdomu — šādas personas izsūtīt, ;23. 1., Paulis Vistiņš 08. g., Kārlis noteikti nepiekrīt veidam, kā- Rūdolfs Zauva 19.-20. 2., Alberts ^Za-U^ loievi grib to izdarīt. Rīkojimia rink^ 21. 16. 1. un Jānis Elmārs Za- izpildīšanai dots tik īss laiks, ka tas riņš 25. 1. 3. izraisījis pārējo Sabiedroto protestus. Huntlozenes slimnīcā miruši An- tam 50.000 vidū esot vismaa tons Pavlovskis 19. 7. 12., Nikolajs ^-^OO, kufu .stāvoklis neskaidrs, pie- Karps 25. 6, 12., Jānis Dravnieks 18. h«^am, austriešu sievietes, kas pre- 11. 11., Edgars Āboliņš 26. 2. 7., AI- dējušas ar vāciešiem, bet daudzos ga-freds Auziņš 26. 16. 1. un Sotomons dīJumos tagad no tiem šķīrušās.- Kalvans 24. 24. 4. 1 The Stars and Stripe» |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-13-03