Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1946

              i
. I
1,
Skolas priekšzīme
Par- mūsu skolļi Jaunatnes stāju
daudzkārt izteikta neapmierinātība.
Jaunatnei pārmet mērķu un Ideālu
trūkumu, klaiņošanu, nepicjdienigu
Uzvešanos. Jaunatne bieži esot re­dzama
šaubīgos deju ,jvakaros, un,
diemžēl, tas ° tā ari ir, ^ bet to nevar
attiecināt uz visu mūsu j aunatni. No­metnēs
visi jaunatnes soļi katni
mirkli ir redzami un tādēļ rodas ner
pareizais ieskats. Visumā Jaunatnes
stāja pašreiz nav daudz sliktāka kā
normālos laidos; tikai ar tendenci
pasliktināties. Kodolā jaunatne ir
morāliski stipra un tic taisnības uz­varai.
Vēl tai ir mērķi un ideāli, pēc
kā censties. Vēl'Viņa |;ie brīvai neat­karīgai
Latvijai.
5r jāizprot jaunatnes dziļais tra­ģisms,
ko tā pārdzīvoja aizvadītās
dienās. Vienā gaddesmitā tā ir pie­dzīvojusi
tik milzīgas pārvērtības,
t i k dažādas un pretējas mācības^ kā
nekad. Kenoliedzami, ka vienā gadā
skolai visos jauniešos nav izdevies at­jaunot
līdzsvaru. Pie tam nometņu
dzīvē jaunatne katru dienu redz sa­dzīves
ēnas puses. Tā kā pašreiz
mūsu spēkos īsā laikā nav iespējams
mainīt visas sabiedrības uzskatus un
Ieražas, tad daži diomā, ka ari jau­natnes
labā nav iespējams neko da­rīt
Viena iespēja tomēr ir skolas
priekšzīmes ceļš.
Nometņu skolāmi un audzinātāju
«aimei jābūt priekšzīmei un jaunat­nes
vadītājai. Jaunatnes organizā­ciju
vadītājiem Jānāk no skolotāju
vidus, lai panāktu pilnīgu kontroli
par jaunatnes kaitam un saskaņotu
mācīšanas un audzināšanas darbu.
Visu audzinātāju prasībām skolēnu
disciplīnā un stājā jāb^ūt saskaņotām.
Tagad nereti ir tāw— cik skolā sko­lotā
ju, tik prasību. Skolotāju uņ sko­lēnu
attiecībām Jābūt sirsnīgām un
tuvām. Skolotajiem, jāpiedalās sko­lēnu
mazajā dzīvē ārpus klases sie­nām,
kur viņiem Jābūt nejūtamiem
vadītājiem un autoritātēm. Attiecī­bās
viss ir kārtībā, Ja skolēni skolo­tāja
klātieni visur ievēro, bet nejūt
to par traucētāju. Skolai nometnēs
Jārada vide, kurā Jaunatne varētu
rast savu labāko centienu piepildīju­mu,
var<§tu Izlietot savu enerģijas
neesot derīgi autotransFKMam. Vis­pār
daudz ceļu un šoseļu atrodoties
tik bēdīgā stāvoklī, ka bremzējot
darbībām Jākļūst arī par skolēnu!visu saimniedsko dzīvi.^^^^^^^^^M
brīvlailia nodarbību un interešu vie- 25. maija līdz 25. Jūnijam izsludināts
lu. Skolāim jāorganizē arī Jaunatnes par īpašu ceļu labošanas mēnesi—-
pēcpusdienas ar piemērotu saturu. Latvijā izstrādāti plāiii, pēc kuriem
Ļoti ieteicams aicināt ciemos rakst- meliorācijā šogad no jauna jālarok
niekus un māksliniekus>. Se ir arī grāvji ar 1.000.000 kub.mm^
pateicīga vieta pastāstīt no „dzīves Pasvītrots, ka Latvijā meliorācija
dzīvei" Tāpat jaunatnei jāļauj deju stipri atpalikusi. Vācu pkupādjas
prieks, jāļauj dejot arī piemērotas laikā lauku iedzīvotāju skaits stipri
modernas dejas. Aplam ir skolēnu samazinājies, bet nevarot gaidīt, ka^
vakar^joioliegt pat valsi. Sādu sarī- mēr meliorācijas darbus varēs me-kojumu
dvēselei Jābūt pašiem skolē- chanizēt. Tāpēc no 10.—23. jūnijam
niem, skolotāju vadībā. Ja jaunatnei izsludināts divnedēļnieks",^^^k^^
bAs savi vakari, tad tai nebūs jāzo- sus lauciniekus pēc sējas laika iesai-gas
uz nepiemērotiem pieaugušo sa­rīkojumiem.
, Katrai skolai Jāgādā, lai nometnē
būtu kāda telpa, kur skolēniem ne­traucēti
sagatavot uzdevumu.'5. Ja ap-sta
meliorācijas darbos. So darbu va­dītājus
sagatavo 2—3 dienu kursos.
• Kā notikuši šie „divnedēļnieki"
un „ceļu labošanas mēnesis",: tas grū­ti
izprotams, j6, pēc„Sovetskaja
stākļi prasa, var organizēt obligātas Latvija",ziņām, pavasara sēja šogad
mācīšanās stundas skolotāju uzrau- nokavējusies tāpēc, kā strādāts lēnāk
dzibā. Jo vienā otrā vietā ir tā, ka U^kā kara gados. Daži aizbādināju-bērniem
Jāmācās pie telpas vienīgā U^es ar vēso laiku un vēlīno pavasari,
galda, kur citi ēd, sarunājas vai spēlē bet Hela daļa vainas esot meklējama
gachu. zemkopības ministrijas iestāžu, pa-
Viss tas jaunatnes audzinātājiem ir f°°»J" partijas orgsmizaciju.^^^^
liels darbs. Tā ir gandrīz atsacīšanās Sovchozos. esot apsēts ^ ŗ ;
no personīgās dzīves, bet paSreizējos P^oc. no paredzētas platības. Ļai-apstāklos
mūsu jaunatnes labā tas ir Pf«*sts cildma Lazdonas zemmekus
absolūti nepieciešams. - Skolotājs ^"^''"""Novoselovu.kas ar ^^g^^^
Teodors Snis, Eywiesen Baracken, « I ^ d ā J o t zemi m palidzot^ari
miņiem. Turpat Ļimonovs, Krauklis
var palikt mājās, un, protams, Pēte­ris
par to ir sašutis uh jūtas perīso-
Aīgi apvainota Ja tiiipretim darbā
Jādodas Jānim, bet P ē ^^
neķer, tad Pēteris paliek mierīgs, bet
uztraukti» sāk Jānlii. V ā i^
rodas tāds kā burvju loks, no kura
nevar tikt ārā. Te nepieciešams kāds
radikāls atrisinājums, un, paldies
Dievam, tāds ari radies.
Ir ierosinājums darbos sūtīt pastā­vīgi
strādājošos, Jo tie ar darbu
puslīdz apraduši un samērā maz no
tā bīstas. Varētu, piemēram, darbos
sūtīt virtuves personālu. Tas piera­dis
strādāt no rita līdz vēlam vaka­ram,
un darbs ārpus nometnes šiem
cilvēkiem būtu zināmā mērā pār­maiņa.
Pēc tam, kad darbi ārpus fad-metnes
būs beigušies, šie ļaudis at­kal
varēs atgriezties virtuvē, un viss
būs labi. Tādā ceļā nezudīs daža
„šansīte" un neizputēs daža „Seftite".
Par to derētu padomāt ar vēsu prātu.
Drfimais
Ravensburg, Wttbg. (14b).
«Cīņa*^ kādā ievadrakstā mudina
pasteigties ar kūdras ražošanas plāna
izpildīšanu. Ar uzviju tas esot pa­veikts
Līvānos, Salā, Olainē un Skrī­veros,
bet Viļānos tikai par 43, Rē­zeknē
par 39, Višķos par 22, l^ārdē
par 60 un Cēsis par 52 proc, bet Plo-čos
darbs nemaz vēl neesot sākts.
Mazas sekmes tajās kūdjras iabrikās,
kuru vadīlDa. laiku pavada Rīgā,* pie­mēram,
Priedaines (partorgs Surovs).
Smārdē strādnieku kopmītnē neesot
ne galdu, ne krēslu. Lai pamudinātu
"kūdras fabrikas strādniekus, tiem,
kas veic 100—120 proc. darba normu,
maksāšot divkāršu algu, bet kas pār­sniedz
120 proc. — trīskāršu. — Pēc
„Cīņas" ziņām, Latvijas ceļi nav la­boti
un atrodas sliktā stāvoklī. No­laidīgas
blijušas abas ceļļu pārvaldes
ministru kabineta pārvalde (Mei-un
Sudars apstrādājot 0,8 ha tabakas
lauku. Baižkalna pagasta 68 g. v.
zemnieks Smurģis nodevis vilnu un
olas Jau par visu gadu. PSRS mi­nistru
padome piešķīrusi apmēram
300 Staļina prēmiju par zinātniskiem
pētījumiem, izgudrojumiem, darba
uzlabojumiem un nopelniem litera­tūrā
un mākslā 1945. gadā, Prēmiju
lielums 50—200.000 rubļu. Premiēto
vidū ir arī driedoņe E, PakulerDaš-kova
un Andrejs Upītis, kas prēmiju
izpelnījies par romānu „Zaļā zeme".
— Austrumprūsijas pilsēta Kēnigs-berga
nesen mirušajam Kaļiņinam
par godu pārdēvēta par Ka
grādu.
„Ciņa" un oSovetskaJa Latvija"
Rīgā un „Atbalss"Altēting5
Sievu OIgu Cini dz. Barovsku,
dz. 18. 12. 6., no Bauskas m. V i ­l
i s Cinis; sievu Annu Mel­deri,
dz. 14. 20. 7., fio Valmieras
m. J ā n i s Melderis: Hesier-berg
6, Schleswig (24). 2861
Kaut kas par 4arbiem
Kā zināms, darbs nav nekāds brā-jers)
un šoseju pārvalde (Ļitkovs). ļ lis, sevišķi fizisks darbs. Dažās no-
Tuj'pmāk darbā jāiesaistot visplašā- metnēs izcēlie's pamatīgs tracis, kad
kās zemnieku masas, ik dienas jāiz- kļuvis zināms rīkojums par iesaistī-darot
kontrole un jārikojot sociāli- Sānos tādos darbos. Pagaidām visiem
stiskā sacensība. Kara laikā sevišķi darbos nav jāiet, un tas ir tas trakā-izpostīti
lielie ceļi — Rīga—Bauska, kais, jo tie, kam Jāiet, J>ar to «tip
Rīga—Daugavpils, Rfga-r-Jelgava un apvainojušies. Pēteris neparko nevar
Slminda—Grobiņa. Tie vēl tagad | saprast, kādēļ viņam Jāiet, Ja Jānis
Libekas latviešu meistarsacīkstēs
"cglatlētikā startēja Lībekas, Bem-senas,
Gēstachtas, Grosenbrodes, ĶI-ies,
Neištates un Svarcenbekas lat­viešu
sportisti uņ Lībekas vācu
vieglatlēti. Jānis Stendzenieks (B.)
meta šķēpu 70,99 m, kas ir Jauns
Latvijas rekords un 1946, g. labālcais
rezultāts pasaulē. Savu līdzšinējo,
1943. g. Rīgā sasniegto rekordu viņš
laboja par 19 cm („Ļ. V." 52. n-rā ie­vietotajā
telegrammā no Lībekas,
minot 70,59, m, ieviesusies kļūda).
Tieši sacīkstēs Stendzenieka labā­kais
sasniegums bija 66,40 m. Seko­jošā
rekorda labošanas mēģinājumā
s 2 reizes lidoja pāri 70 metriem:
70,85 un 70,99 m. Par jaunā rekorda
pareizību nevar būt šaubu. Jo mērī­jums
izrādījās precīzs un šķēps bija
18 g smagāks par oficiālo svarii.
Latvijas rekordists J. Stendzenieks
savu rezultātu šovasar cer vēl labot.
Viņš 8. februārī kļuva 53 g. v., ir
1,71 m gaŗS un sver 71 kg. Lībekas
meistarsacīkstēs šķēpa mešanā 2. v.
ieguva Circenis (Gr.) 53,35 m un 3.
Jase (Gr.) 51,19 m. Augstlēkšanā
Liephieks (Gr.) šogad 1. reizi pārspē­ja
Osvaldu (N.). Abi lēca 1,76 m. J.
Ratass (L.) ar 41,00 m realizēja trim­das
labāko rezultātu diska mešanā,
atstājot 2. V. vecmeistaru Zariņu (B.),
kas spēja 39,45 m. 100 m skrējienā
uzvarēja Priednieks (L.) 11,1 sek., lo­dē
Millers (Ņ.) 13,44 m^tāllēkšanā
Priednieks (L.) 5,99 m, 800 m Cuda-rāns
(K.) 2:03,5 min. un 200 m Pried­nieks
(L.) 24,4 sek. Sieviešu sacensī­bās
100 m 1. V. ieguva Nesaule (Gest)
13,4 sek., lodē Sa^viča (L.) 9,56 m,
tāUēkšanā Fix>mhqlda (Gēst.) 4,47 m
un augstlēkšanā Samovlča (L.) 1,31
m. — Vācu biedrības „St Geoiņg"
vieglatlētikas sacīkstēs Hambuigi
Noldis Millers sasniedza emiģrāci-
Jas dzīves latviešu labāko rezultātu
k)dē — 13,57 m.. M
Jauns un treniņos ļoti čakls sportists.
Berlīnes olimpisko sjrfļu uzvarētāja
vesera mešanā Kārlis Heins, kas pār­stāv
Hamburgas,,„St Georg** kluba
krāsas, izteicās, ka, uzlabojot primi­tīvo
mešanas teclmiku, Millers vai
izveidoties par lielisku lodes grildēju
(M. Kalve). — Mūsu 24 g. v. daudz-cīi^
ieks V. Teteris (Eichitete) ļoti
selcmīgi startēja DP sacīkste Min-chenē,
kur piedalījās arī lietuviešu,
rumāņu, ungāaru, dienyidsla\ai, poļu
un ukraiņu sportisti. Teteris pārlie­cinoši
uzvarēja 400 m un 800 m skrē­jienā.
Viņa laiki (53,6 sek. im 2:02,8
min.) attiecīgajās distancēs Ir labā­kie
sasniegumi emigrācijā. Teteris
skrēja 800 m bez sevišķas piepūles,
un nav šaubu, ka viņš šovasar veiks
! distanci ātrāk par 2 minūtēm. Tāl-lēkšanā,
ar 6,66 m rezultātu uzvarot
lietuvietim Kernliūsam, 2. v. ieguva
Teteris (6,03 ni) un 4, v. Minchenē
dzīvojošais latvietis Zariņš (6,76 m),
kas bija otrs an augstlēkšanā (1,66
m) (Gr.). — Bask^bola sacīkslē Fift-bachā
turienes latvieši (Bulutis, Nor-gello,
^ Dumpis, BurgeHs) uzvarēja
Mērcfeldas tautiešus (Bebris, Rubis,
Rudzītis, Pērkons, PurviņS un Kal­niņš)'
11:10 (8:2), Tiesāja Kleinops un
Ozols (abi no Eslingenas). Mērofel*
oas latviešu nometnes laikrakštfi
„Dienas Ziņas" i)ar sportu rakstar
mūsu izcilais futbolists Alberts Sei-belis,
US bij. prieķšsēdis^Dr. V.
Gulēns ar savu 7 bērniem svētīto ģi­meni
"dzīvo It4)tveilā, franču okupā­cijas
joslSv kur ir ārsts UNRRA's die­nestā
<L. Vedējs).
Amerikāņu students Bobs Fičs
(Fitchs) guvis jaunu pasaules rekor­du
diska mešanā— 54,97 m. Itāļa
Ķonsolīni kopš 194L g. pastāvoSais
rekords pārspēts ļ par 1,63 m! Ari
Ķonsolīni šogad Milānā meta disku
54,02 m, bet šis rezultāts par pasau­les
rekordu vēl nebija atzīts. Boba
Fiča Jaunais rekords ir viens no
visfairiomenāl^ildēm ļ sasniegumiem
sporta vēsturē (,J)ļe Nene Zeltung^
Minchenē). '
• mm
: mm l i
V . • : . mm
Birutu KanderI, dz. 22. 12.
3., no Gulbenes m. K S r 1 i s J a n-sons:
Latvian DP Camp, Elmsr
hom bei Hamburg (24).
•v.t
mm
JLatviešu Balss Austrijā" lasitājo
Ievērībai MLBA'* redaktija pecUds-etŗādnieka
K. Mednieka nāves lūdz
visus lldsSinējos abonentus un ari
tos, kas no Jauna vēlētos abonēt
,J^BA", pieteikties pie p&irstāvja:
E ū d o l f s K^lnlņS, Poste Re-stante,
Mostami 2, Bad-Reichenhall,
Bayem (13b). Lailtraksts iznāk vien»
reiz nedēļā.. Abonēšanas maksa ar
piesūtīšanu 3 markas mēnesī. 2970
Piederīgos m. Marija Impala Itālijā,
— lūdz z. Ilgai ESmitei: b. Herm
Steiner, Hohenheimstr. 5, Villach,
Oesterreich. 2972
Ēriku Feldmani, strād. izd.-bā „Zelta
Ābele", dzied. Emmu Eglīti un Ē«-
fridu Zeltiņu m. Hilda Gailāne: Sa-lumerstr.
7-16, Iiinsbruck, OesterT
reich. 2973
Gaidu Egliti^ dz. 21. 5, 1., no Rīgas,
Pils ielas, slimoja ar nerviem, m.
māte J u l e E g l ī t e ; GS „Turība**
Jēkabpils nod. 8of. Vilt Pētersonu,
dz. 12. 31. 3. Rīgā, ar ģlm. m. māsa
Alise Ķestere; par Juri Ķesteri, dz.
28. 21. 5. Dobelē, lūdz z.. māte Alise
Ķestere; bij. kaŗ. Gustavu Heinrichu
Petrovicu» dz. 13. 31. 10. Rīgā, 45.
III bija pie Gardelegenas, m. Lud­mila
Rauda: DP Camp, Jāgerkasemļe,
JEichstfitt, Bayem tl3a). 2884
Piederīgo}} m. Robei'ts Sm 11-
11 ņ š no Jēkabpils, Jēkaba ielas: DP
Baltie Camp, Hannover-St5cken (20).
2773
Stuthofieši! Par vīru N i k o l a ju
Post ar ņ i ko v u , dz. 07, 26.10. Rī­gā,
bija Schutzhāftling-Kow. 01149,
Bl. 6, Stiiitthof, lūdz z. A l e k s a n -
d r a Po81ar ņ i k o Va : LiichoW,
Moiln i. Lbg., Bz. Hambiirg (24)..2858
Piederīgos m. Jūlijs Andersons, dz.v
64, 24. 9., no Jaunjelgavas, Arveds
Dumbergs, dz. 03. 26. 4., no Rīgas-
Siguldas un Jānis Eks; dz. 03. 29. 12.,
no Rīgas-Slokas: DP Camp 12, Gla-šenbach
bei Salzburg, Oesterreich.
2974
Kpf. J ā n i Voldemāru ResiiOtdz.
18. H. 5. Ve€pielMdga8pg.,no^ Pocie­ma
Sprteēm, 44. TK bija kpt. Lau-maņa
btL Jaunpiebalgas iEpsēiio^ bet
44. g. beigās li k i piē Tonu^ IS. div.
buvbtL, m. agr. P ē i d ŗ i s Kal-n
i ņ S: DP Camp, Bar. Š9, Reimplatz,
Ohmstede, Old^burg t O; (23), 2887
JPar šof. leģ. J ā n 6 i i,
dz. 04. 26. 7., no Slokas luds s. K.
S p r o ģ I s : Kntielstr. Ķ Iffemmin-geni
Bayeni (13b). 2508
Kar. ^ Beļģijas, kas atstāja POW
Camp 2227 un zina par civ. Valde­māru
Strautu, dz. 90. 21. 10., no Rī­gas,
bija Cage I un 46. 18; 4. pāršūt
uz POW Camp 2226, lūdz z. sieva
Emīlija Strauta: DP Camp, H. 61,
Meerbeck, Kr. Stadthagen (21). 2902
Kaŗ. G u n t a r u M a z i t i , dz. 20.
7. 8., no Siguldas, bija Pastendes laz.,
FP 17929, m. mate L i d i j a Ma­z
i t e : DP Catnp, Jāgerķaseme, Eich-stātt,
Bayern (13a). 2807
Mariju Ķengu dzim. Garozu ar mei­tiņu
Āriju" np Slokas m. vīrs Harijs
un vīramāte; Voldemāru Aleksandru
Dunduru m. sieva Austra Dundura:
bei Frau Nootbaar, Lutherstr. 2 a,
Schleswig (24). ' 2148
Tautieši, kas strādājāt Zanovas sērķ.
f. Pomerānijā! Par G a i d u F a k u 1 i
ar māsu Ilg^u Lībieti lūdz z. Jānis
Pakūlis: Baļlic Camp „A", Knollstir.
1 c, Osnabrūck (23). 2856
K o n s t a n t ī n u K e c h k l a n u no
Rīgas, bija Fabrik AEG, Ackerstir.
71-76, Beriin N 31, m. māte E l v ī ra
S v i ķ e : DP Camp, Jāgerkaserne,
£ichstātt, Bayern (13a), 2807
Krišu Alfrēdu Rēfcldu, dz. 22. g.
Lutriņu pag., bija 1. Rīgas polic. p.,
44. XI izbr. no Ventspils uz 'Vāciju,
Jāni Valentīnu Rēfeldu, dz. 25. g.
Lutriņu p., 44. X bija Polijā, Bitovas
tuvumā, un Jāni Burkēvicu, dz. 25.
g. Lutriņu pag., bija Belisijā, m. Emi-līja
Rozentāle; dēlu kap. Eduardu
Rosku, dz. 27. 24. 1. Rīgā, 45. 25. 3.
bija Liepājā, m. Kārlis Roska; kaŗ.
Visvaldi Rozi, dz. 25. 4. 5., bija 15.
fuz. btl. 2. 2., un kapr. Miķeli Grund-bergUi
dz. 10. 17. 3. (abi no Rudbār­žiem),
bija būvpulkā pie Tomas, m.
Kārlis EUrznieks; Likopus — viru
kaŗ. Ern<5stu, dz. 04. 12. 3., un dēlu
kar. Alfiedu, dz. 24. 9. 4., no Jelga­vas,
Uzvaras 57-5, m. Lizete Li kopa;
brāli kaŗ. Antonu Kriškānu, dz. 07.
g., no Kalupes pag. m. Monika Ver-bicka;
Egonu Nedesonu no Liepājas
un Elzu Jēkabsoni no Riekules Ka­diķiem
m. Eduards Uksiiņfe zeltkali
Jāni Ozolu ar sievu Lidiju no Rīgas,
Linavas 6, bija Halberštatē, meklē
Eduards Ozols: Latvian Camp, Ber-geiihusen,
Kr. Schleswig (24). 2901
Piederīgos m, Alfrēds Egle, dz. 19.
20. 10., no Alūksnes, Jānis Stanke-vičs,
dz. 25. 3. 2., no Rudbāržiem,
Antons Umbraško, dz. 23. 27. 10., no
Viļmāniem, Broņislavs Spružs, dz. 20.
23. 7., no Kaunatas pag!, im Donats
Račko, dz. 21. 10. 2., no Ogres: Lat­vian
Camp, Flensburg -.Fruerlund
(24). 2900
Dēlu Ath(Oto) B1 ūiriū, dz. 25. 12.
9. Sanghajā, no Rīga», 45. 1. 3. bija
Hradischko, Post Stiechowifc pie Prā­gas,
meklē māte E r n a B l u m a:
DP Camp, KWK., Amberg, Opf
Bayern (13a). 2464
Māsu E1 v ī r u S p i n g u no Liepā­jas.
45. i n bija Hamburgerstr. 87
Tischau bei Teplitz-Schonau, m
H e i n r i c h s S a 1 a : UNRRA Team
i 154, Motor Pool, Muhldorf/Inn, Bay
I (13b). 286
Jāni Gascnu no Rīgas, Kalēju ielas
Alfriedu Štolcermani no Rīgas, Er­nestīnes
ielas, un radus m. Sofija
Bergmane dzim. Romeiko: Latvian
Camp, Kleinkotz bei Gūnzburg, Don.
Bayem (13b). ^40
Par Leonharda Ozoliņu, dz. 11. 26.
9., no Rīgas Anniņmuižas, bija Dan-cīgā
štābā, ped.. z. 45. g. febr. no
Lauei4?urgaiB, ļtidz z. vecāki Matiss
un Olga Ozoliņi: Latvian DP Camp,
Altneuhaus b. Vilseck, Kr. Amberg,
Bayem (13a). * 2756
^tu Alisi un Mariju Ķ l k ā n es
no Rīgas, RujnpŖAiiiiasidas,^^^^^m
Augusts Ķikāns:DPCe!nterŗH.
6!$, Meerbeck, KnSiadi^^
2708
Par gaisasp.lzp. Vēru 8lmad,dz.i^
2- 11. Jelgavā, bija Magdeburgā, lūdz
ž. brālis Zigrīds Smorodovs: DP
Center 2, Latvian Camp ,,Sāulē*^
Geesthacht b. Hamburg (24). 2511
Par dēlu 0|ģertu Leju, dz. 24. 27. 1.,
45. g. marta beigās bija pretaviāc.
art, Kēnigsbergā, FP L 555Š3, lūd
z. Ernests Leja: pipswej?ke Dr. K.
Wurth, Stadtōldendorf (20). 2158
15. div. 32, p. 3* rotas karavīri! Ļ.
lūdzu sniegt tuvākas z. par mana dē­la
T ā l i v a l ž a Ru j a s , dz. 25. 27.
6., traģisko likteni kaujās pie Ņake-
1as 45. 26. 1.: Ž R a j a , DP Cāmp,
Fliegerhorst 39-2, GrossenUrode bei
Helligeiihafen, Ostholstein (24). 2425
Jēkabu Leju, dz. 06. 10. 4, no Lie­pājas,
Vāci jā bija 15. div. orķ;, meklē
sieva Lidija Leja: Latvian DP Camp
Altneuhaus bei Vilseck, Kr. Am­berg,
Bayern (13a). * 2254
15. div. karavīri! Par G u n ā ra
G u l b i , dz, 26, 13. 4 Rīgā, lūdz
māte E l e o n o r a G u l be : Centra
DP Camp, 3-37, \Vurzburg, Bayem
(13a). 2705
Par Arni Briedi, dz, 25. 27. 8. Rīgā
bija lid. skolā Grobiņā, no Rīgas
Ciekurkalria 7. šķL, un Mildu Puc
tio Mežaparka, Kokneses pr. 34, m
.Ādolfs Briedis; ReinboldnSlēgeli, dz
26. g. Rīgā, bija darbadien., m. Edu
ards Priede: DP Caitnp, Fliegerhorst
7-75, Memraingen, Bayern (13b). 286
;:'fi!i
- •-•• ',- iIiiii
•••••• ' J . i f
. - i »
Piederigos meklē Alfrēds Pdēikājēvs,
dz. 26. 17. 4., no Maltas, bija Rei-chenbergā,
Sudetijā: UNRRA Te
167, Latvian Camp, Rothenburg b.
Bayem (13a).
Radus m, H e l n r l o b š S a l a no
Liepājas dzc. darbn. met. nod.: UN­RRA
Team 154, Motor Pool, Mflhl-dorf/
Inn, Bayern (13b). 2862
Piederīgos m. Jānis Baumanis, dz,
26. 11. 8., no Vecumnieku p, Alma
Akmane, dz. 22. 20. 7,, no Ropažu p.,
taņislavs Kozlovskls, dz. 21 13.
no Rīgas, Andrejs Grapis, dz. 22. 30.
11., no Rencēnu p., Antons Umbraško,
dz. 23. 27. 10 no Aulejas p. un Do-ats
Račko, dz. 21. 10. 2., no Ogres:
Latvian Camp, Flensburg-Fruerlund
(24). , 2886
Karavīri, kas pazināt sanit. L u d ­v
i g u Dzeni pie Opočkas» atsau­cieties!
Vecāki M /Iii K. D teņl:
PP Camp, Bl.ni. Bar. Iļib.^^^^^
Moorenbrunn ū. Feucht,^ Bay. (i3a).
••2712
• Ir
Bij. leģ; Ēriku Bergļu, dz. 19. g., bija
I^itlosāyUri Alfrēdu Bergu,d
bija Beļģijā, m. Tālivaldis Tauriii^
Oļu Elfrīdu un Rtidolfu Pūrģaiļus
(Purgusus) m. Austra Smite dzim.
Freimaņe;br^meitu Veltu Ru^
ni no Torņķama; bija Dauguļu Ku-ņos,
m. Maillēne ļRudmaņe; piederī­gos
m, Voldemārs Grants no Krāsla­vas:
DP Camp 12, Glascnbach bei
Salzburg, Oeiterreich. 2971
Brāli Ādolfu Ģenģeri, dz. 21. g. Au­lejas
pag, no Rīgas, Stabu 57-20, ra­dus
un paziņas t a . Miķelis Ģeņģeris:
PWE-12, Camp „D", K G 31G —
5097758, •Darmsta4t. \ ' 20^