Bavarijas Latviesu vestnesis, December 22, 1949

              8 L A T V I J A Ceturtdien, 1949. g. M. decembri.
Aleksandrs Plensners D ar
I'.'.'
i v
' Kādreiz cilvēki domāja, ka nekas 1
neatkārtojas. Tomēr tagad liekas,
ka nekas nav mūžīgāks par cilvēku
apstulbumu un nežēlību, kaut bieži
tā pamatos ir sirsnīga ļaunuma iz­nīdēšanas
griba. Tā kādreiz cilvēki
pārliecināti cīnījās ar — velnu.
"Kā lai citādi rīkotos, Ja, piem.,
16. g, 8. Itālijā, Santa Maria della
sieviešu klosteri, velns ieradies kat­ru
dienu suņa veidā un pavedis pēc
kārtas visas mūķenes. Savu nedar­bu
tas turpinājis 8 gadus, tā tas
dokumentāriski un ar ticamu cilvē­ku
zvērestiem apliecināts un ar pa­šu
mūķeņu atzīšanos apstiprināts,
kkai arī tās, velna apsēstas, sākumā
bija stūrgalvīgi liegušās. Liegšanās
tafc Jau nu vienmēr ir noziedznieku
paraža. Un tāpēc ir veikli izmeklē­tāji,
ko nevar mulsināt. Saprotams,
ka tik liedas grēcinieces bija beidzot
pašas lūgušas, lai viņas sadedzina,
kas ari izdarīts.
Bet velns nebija ierobežojies ar
šiem suņa nedarbiem vien. Mēs
lasām senos rakstos, ka tas bija pa­vedis
arī daudzus bērnus 3—6 gadu
vecumā! Piedzīvojuši izmeklētāji,
kā tagad DP valodā teiktu — skrl-nētāji
šos bērnus bija pazinuši
pēc sevišķa spožuma viņu acis, no
smaida vai no sārtām, mitrām lū-pāiKJ.
Un protams, ka arī šos bēr­nu!
glāba tikai sārts.
" Kldā alķīmiķa laboratorijā bija
Htrasts velns IJelas blusas veidā. Cil-viki,
kam tās apkārtnē atrada blu­sas
kodienus (tā sakot, asins grupu),
tika atzīti par vehia sagandētiem
im, iznīcināti. Protams, tāda rīcība
blļa pareiza, Ja ievēro lielās bries-
-mas, kas draudēja no velna. Par šo
briesmu apmēriem var spriest kaut
vai no tā vien, ka vienā pašā Lom-bdrdijā
inkvizīcijas ierēdņi bija pa­darījuši
nekaitīgus 12.000 burvjus
un raganas. Nekas gan nav zinān^^s
par to, ka būtu iznīcināti arī vainī­ga
^menes locek{i. Bet tas jau no­tika
pirms 4 gadu simteņiem. Tagad
cilvēki ir gudrāki un prot iznīdēt
ari saknes un atvases.
Tagad tādai velna varai, burvjiem
un raganām gan vairs netic, bet
ļaunums ir palicis. Vācu nacionāl­sociālistu
nežēlība vēl nesenajā pa­gātne
bija paša velna diktēta (vini
to bija mācījušies tin atdarinājuši
kādas citas valsts varas paraugā).
Vainīgākos tiesāja uzvarētāji un iz­nīcināja.
Kas palika pāri, tiem
vairs, netiek it kā klāt. 70 miljonu
tauta nav iznicināma. Gluži otrādi,
tu; kaut arī uzvarēta, paliek fak-gŗSj
kas ir nepieciešams un ar ko
Ireķinās. Sevišķi tad, kad viens
•no uzvarētājiem gatavo tādu pašu
likteni saviem kādreizējiem glābē-
Jtem, ' Bet tagad vēršas ptet tiem,
kas liekas bijuši ar vāciešiem kādos
„sakaros". Šķiet, ka DP nav ne-kSds
faktors, ar ko būtu jārēķinās.
Un tā nu DP nometnēs meklē vai­nīgos.
Un tad nav brīnums, ka
skrīnētāji nokļūst uz pavisam apla-
Atkal nopietnas
partizānu cīņas
Karpat os
'ZEMNIEKU IZMISUMA CĪŅA
PRET PADOMJU TERRORU
Stutgartes vakara laikraksts Wūrt-tembergische
Abend-Zeitung piekt­dien
16. decembrī savā ziņojumā no
Vīnes raksta: Pēdējā laikā atkal no­tikušas
smagas sadursmes ziemeļu
Karpatos starp ungāru un ukraiņu
zemniekiem un padomju karaspēka
vienībām. Pārbēgušie ungāru zem­nieki,
kas ieradušies Vīnē, ceturt­dien
preses pārstāvjiem stāstījuši,
ka ungāru un ukraiņu lauksaimnie­ki,
«Izvairoties no padomju iestāžu
terrora xm deportācijām" sabēguši
Karpatu mežu apgabalos un apvie­nojoties
partizānu grupās, izrāda
izmisīgu pretestību padomju kara­spēka
vienībām. Partizānus at-
' balsta un apgādā ar modemiem
ieročiem un patšautenēm pārbēdzēji
ņo sarkanarmijas. Sadursmēs de­cembra
pirmajā pusē krituši 40 pa­domju
karavīri un desmit partizānu
ktstības dalībnieki.
Kā zināms Ukrainas Karpatu ap­gabalos
jau kopš kiŗa beigām dar­bojas
plašas pastāvīgas ukraiņu
pretestības kustības ciņu grupas,
kas sagādājušas daudz raižu un lie­lus
zaudējumus NKVD un padomju
policijas vienībām.
ma ceļa un iekož tiem, kas jau Ir
sakosti. Nav noslēpums, ar kādu
uzmanību kāda liela vara seko DP,
lai censtos tos dabūt tieši savās ro­kās,
vai, ja tas nav tieši iespējams,
mēģinātu tiem atriebties un tos iz­nīcināt
vismaz netieši Vai varētu
domāt, ka ši vara starptautisko bēg­ļu
organizāciju, kas pārzina DP lik­teni,
un it īpaši vēl skrininga no­zari,
būtu atstājusi bez kādas uz­manības?
Aizdomas jau nu gan
var mums ņemt ļaunā, tak tomēr
par to vismazāk drīkst uztraukties
tie, kas paši operē ar aizdomām un
pieņēmumiem. Tā, piem., ja kāds
dienējis latviešu leģionā, tad para­sti
pieņem, ka viņš tur dienējis
brīvprātīgi, jo leģions esot bijis
brīvprātīga X organizācija, kā to rā­dot
nosaukums. Hitlera dotajam
apzīmējumam, acīm redzot, piešķir
pilnu ticamību. Un attiecīgajam X
vai Y ir jālien vai no ādas laukā,
lai pierādītu, ka tas ir mobili­zēts.
Ja attiecīgais X vai Y nemaz
nay dienējis, tad parasti pieņem,
ka viņš tomēr ir dienējis, jo attie­cīgie
ierēdņi zina, ka visi attiecīgā
gada gājuma latvieši bijuši iesaukti,
tā tad arī X vai Y vajadzēja būt
iesauktam. Un nu atkal X vai Y jā­lien
no ādas laukā, lai pierādītu, ka
nav bijis mobilizēts. Tādi gadīju­mi
ir tik vispārīgi, ka nebūs vaja­dzības
uzskaitīt attiecīgas personas,
kam nācies ar to sastapties.
Katras šaubas, bet šaubīties tak
ir tik cilvēcīgi, parasti tiek iztul­kotas
„apsūdzētam" par ļaunu. Tas
ir viens no tiem jaunajiem tiesību
principiem, ar ko mēs tik bieži sa­stopamies
šais lietās. Intervētā­jiem
dota gluži ārkārtēja vara, jo
viņi reizē ir vienpersonigl izmeklē-
, tāji un lēmēji juridiskā aktā ar ļoti
smagu sankciju, kas skar cilvēku
materiāli, tiesiski un morāliski tā­dā
veidā, ka faktiski izšķir nevien
viņa, bet arī viņa tuvinieku likteni.
Tāda formula, kā IRO aprūpes at­ņemšana
un pārskaitīšana vācu
saimniecībā tagadējos apstākļos ti-ļ
kal aizplīvuro šo cilvēku lēnu, bet
gandrīz neatvairāmu iznīdēšanu. Ja
tas būtu citādi, tad jau IRO nemaz
nebūtu bijusi vjījadzlga. Ir tak
skaidrs, ka vācu saimniecībai šie
cilvēki ir lieki un tie darba neatra­dis.
Pašu vācu bēgļu stāvoklis ir
tik ļauns, ka prasīt no vāciešiem
upurus vēl citu bēgļu labā būtu
prasīt no viņiem lielāku cilvēcību
nekā tas tagad ir parasts pat citur.
Bet bez darba nevar būt izredžu arī
uz savu kaktiņu un cilvēcīgāku iz­tiku.
Izceļošanas iespējas šiem ju­ridiski
un morāli «apzīmētiem" arī
ir ņemtas. Tās, droši vien, nebūs
arī tad, ja tādas pavērsies pat pla­šākā
mērogā vāciešiem pašiem. Vai
tas nu būtu darba, apgādes vai iz­ceļošanas
ziņā, šos cilvēkus uzskatīs
par nevēlamiem ārzemniekiem. Pat
ubagu vai ielas muzikantu stāvoklis
tiem nedos tā, ko tas dotu vācie­šiem
pašiem.
Tāpēc varētu gan prasīt, lai tik
smaga soda uzlikšana notiktu ar
maksimālām tiesiskām garantijām.
Par viselementārākajām tiesību nor­mām
parasti uzskata apvainotā
iepazīstināšanu ar v i s u apsūdzības
materiālu, jo tikai tā tam ir iespēja
aizstāvēties. Rezultātā paziņo ne
tikai izspriedēja lēmumu, bet arī tā
motīvus. Runājot par motīviem,
tad kādā instrukcijā gan liekas no­rādīts,
ka skrinētājam tie jāpaziņo.
Tik svarīgā lietā kā izskrinēšanas
gadījumā gan būtu nepieciešami, ka
motīvus paziņo ar rakstu. Bet pa­rasti
nekādi motīvi netiek norādīti.
Pārsūdzības gadījumā sūdzētājam
tos nākas izlobīt un uzminēt pašam
no dažādām piezīmēm, ko viņam
izteicis skrīnētājs ne reti ar to toni
un izturēšanos, kas tik raksturīgs
cilvēkiem, kas no nekā kļuvuši par
kaut ko un kam nu ir izdevība no­teikt
par cilvēkiem, kas tiešām ir
kaut kas bijuši savai valstij. Tas,
ko skrininga iestāde savākusi pret
skrlnējamo no Berlīnes archiviem
vai citādi, vai kas tur ienācis uz
vienkāršas denunciācijas pamata,
skrinējamam nemaz netiek uzrādīts.
Skrinējamais šinī ziņā paliek pilnī­gā
tumsā ne tikai par to īsto satu­ru,
bet arī par to, ko skrīnētājs tur
steigā izlasījis. Tā mums ir zināmi
gadījumi, kad skrīnētāja ilgāku lai­ku
bija pārliecībā, ka skrīnējamais
esot „Brilliantentrāger", vārdu sa­kot,
cilvēks ar visaugstāko Hitlera
atzinību. Tas esot dokumentāriski
pierādīts „melns uz balta". Kad
NO RĪGAS RADIOFONA:
pavisam pārsteigtajam skrinējamam
šo dokumentu beidzot uzrādīja, tad
izrādījās, ka tas nav nekaš cits, kā
viņa paša atvaļināšanas apliecība,
kur „melns uz balta" kā sevišķa pa­zīme
stāvēja tikai: „Brillentrāger".
Par to varbūt varētu pasmieties kā
par anekdotu, ja vien varētu palikt
pārliecībā, ka tā ir vienīgā pārla­sīšanās.
Tiesa, izskrīnētajam jau paliek
pārsūdzēšanas iespējas uz Zenēvu,
kur lietu ņem pamatīgāk. Samērā
lielais pārsūdzību ievērošanas pro­cents
uz to arī norāda. Un mēs ne­šaubāmies
par labo gribu kā tur,' tā
arī pirmajā, instancē. Šaubas va­rētu
būt tikai par to, kas katram
liekas labs un taisnīgs. Bez tam
mums ir zināmi gadījumi, kad skri­ninga
izdarītājs atbaida no pārsū­dzības
iesniegšanas, apgalvojot, ka
tai nebūs panākumu. Pārsūdzēta­jam
jāiesniedz sava pārsūdzība caur
skrininga izdarītāju. Tas pārsūdzī­bu
pavada ar savu atzinumu. Tur­pretī
pārsūdzētajam paliek nezi­nāms,
ar kādu atsauksmi skrīnētājs
viņa pārsūdzību pavadījis. Bez tam
gluži dabiska ir arī tā ievērības un
uzticības dažādība, kādu sūdzētājs
un skrīnētājs bauda Zenēvā. Pē­dējā
gan izsūta savu papildu izziņas
izdarītāju. Bet ari te ir jāievēro
tā ļoti ierobežotais ^laiks un lielais
pārsūdzību daudzums. Ja nu te vēl
iznāk vispārīgas domstarpības par
tīri principiāliem jautājumiem,
piem., kāpēc latvieši nav cīnījušies
kopā ar lieliniekiem pret vāciešiem,
par vācu un latviešu attiecībām vai
par to, kādā veidā vācieši ir uzstā­dījuši
latviešu vienības Latvijā un
tam līdzīgi, tad var gadīties, ka šī
uzskatu dažādība ietekmē ari izzi­ņas
izdarītāja atzinumu, bet tam
tak, jādomā, paliek izšķīrēja loma
uz Zenēvas lēmumi^. Sis atzinums,
tāpat kā papildus izziņas izdarītāja
citas atzīmes, paliek sūdzētājam
nezināmas. Nezināmi paliek arī
Zenēvas lēmuma motīvi pārsūdzī­bas
noraidīšanas gadījumā, jo pār­sūdzētā
js atkal saņem tikai rezolū-tlvo
da!u, bet ne noraidīšanas mo­tīvus,
kas esot s l e p e n i un tikai
IRO iekšējai zināšanai. Protams,
izskrīnētais ir atkal atstāts tumsā
attiecībā uz jaunu pierādījumu sa­meklēšanu,
uz ko tam vžl būtu
tiesība.
(Beigas nāk. nurņurā)
LŪZUMA GADS
RETA LAIME — APMEKLĒT ĢIMENI UZ LAUKIEM UN SĒDET
PIE BAGĀTA GALDA. — PROF. KIRCHENŠTEINS: VELK REPUB-LIKU
ATPAKAĻ. - BURŽUJU L A T V I J A NAV BIJIS SOCIALSS
NODROŠINĀŠANAS
„Gada pārskata sastādīšana kol­hozos":
1949. g. ir l ū z u m a gads,
kad zemniecība nostājās uz kolhoza
pamatiem. Pārskatus sniegs vairāk
nekā 4000 kolhozu. Kolhozu grā­matvežiem
gada pārskatiem jāpie­iet
ar stingru boļševistisku princi­pialitāti.
Jāpalīdz rev. komisijai
atsegt gada zādzības tm citas neli­kumības.
Ar inventarizāciju jāiz­pilda
konstitūcijas 7. p., inventari­zācijā
jāiekļauj v i s i k o l h o z ­n
i e k i
Padomju konstitūcijas dienā. Iz­pildīts
piecgades plāns pirms ter­miņa.
Ikviens cilvēks te var teikt:
„Š(>dien man klājas labāk nekā va­kar,
rīt klāsies Yēl labāk." Bet ne­cilvēcīgos
un beztiesīgos apstākļos
dzīvo tie, kurus atrāva dzimt^ei
DP nometnēs, tuksnešos un mūža.
mežos.
Rīgā ir 22 FRA skolas ar 5000
audzēkņiem. Skolas rūpējas, lai
audzēkņi izaugtu par kulturāliem
cilvēkiem —ir savs pūtēju orķestris.
Audzēknis Pāvils Umbaško nesen
v a r ē j i s apmeklēt ģimeni uz lau­kiem
un sēdējis ar savu 10 cilvēku
ģimeni pie bagāta galda.
Maļenkovs: nekad vēl mūsu dzim­tenei
nav bijis tik taisnīgu robežu,
kā tagad. Rietumos vairs nav
Austrumprūsijas, austrumos drošu
robežu veido Sachalina un Kuriļu
salas.
Lauksaimniecība „tautas demo­krātijas"
valsts. Nevar uzcelt ko­munismu,
neceļot to arī laukos.
Izeja ir viena — sīkās zemnieku
saimniecības jāapvieno l i e l s a i m ­n
i e c ī b ā s ar zemes kollektivu ap­strādāšanu.
Citas i z e j a s nav.
Šovasar PSRS apmeklēja delegā­cijas
no tautas demokrat. valstīm
un ar ā r k ā r t ī g u interesi iepa­zinās
ar padomju kolhoziem. Dele­gātos
briest pārliecība, ka vienīgi
kolhozs dod laimīgu xm kulturālu
dzīvi. Ungārijā kulaki neganti
p r e t o j a s vn visiem līdzekļiem
traucē lauksaimniecības sociāhzā-ciju.
Valdemāra ielā 3 ir 3 mācības
iestādes: Rīgas industriālais techni-kums,
Ļeņingradas industriālā tech-nikuma
neklātnes nodaļa un Latvi­jas
PSR Sabiedriskā universitāte.
Desmitgadīgā mūzikas skolā mācās
jau no 5 un 6 gadu vecuma.
ASV kongresā nav neviena strād­nieka
un neviena nēģera. Buržuju
Latvijas Saeimā 1931. g, bija tikai
6 strādnieku un zemnieku pārstāvji,
bet 1933. g. novembrī ari tos izslē­dza
no Saeimas un nodeva tiesai,
Prof. Kirchenšteina raksts Mēs
ceļam komunismu. Blad. Latvijas
tauta nogājusi 10 gadus garu ceļu
(jā, līdz Sibīrijas ziemeļu malai...)
un ieņem vienu no pirmajām vie­tām
(upuru ziņā) pad. republiku
saimē. Kolhozos apvienoti 940/a
zemnieku (zeme gan, bet paši zem­nieki
deportēti). Mums jākritizē ar
boļševistisku kaislību. Nav noslē­pums,
mums ir vadītāji, kas dara
kļūdas. Ir uzņēmumi un nozares,
kas kavē plāna izpildi un v e lk
r e p u b l i k u atpakaļ. Mēs pie­vēršam
maz uzmanības ļoti svarīgai
lietai — vadīšanas ^niskajam
stilam. Zinātnes darbinieku un
strādnieku sadarbība ir lilnuns. No­tikušas
vai sākas zinātņu akadēmi­jas
zinātniskas sesijas kolhozos Un
uzņēmumos. Sinis dienās beidza
darbu zinātniskā sesija par lopko­pības
attīstību. Blakus akadēmi-ķiem
Lejiņ^m, Smitam, SHmalim
z i n ā t n i s k u s referātus no­lasīja
lauksaimniecības pirmrind­nieki
— sovhoza Liepupē slaucēja
Milda Lazdiņa par govju slaukšanu,
Oktes zirgkopis Antons Katkovskis
— kumeļu izaudzēšana bez zuduma.
Es pazīstu latviešu zemnieku, es
pārliecinājos sesijā, cik ātri tas at­brīvojies
no privātīpašnieka in­stinktiem.
Praksē piepildās Mičū-rina
vārdi: „kolhoznieki novedīs pie
īstās valdīšanas pār dabas spē­kiem."
Sociālās nodrošināšanas ministrs
Paldiņa: Buržuju Latvijā nebija so­ciālās
nodrošināšanas, bet tagad ir
patīkami un priecīgi, ka mums ir
sava konstitūcija, kas dod visu.
Ziemsvēļku tirdziņš Libekā
Laikā starp pirmo un otro adven­tes
svētdienu Lībekas Mēzenes no­metnes
sporta zālē notika neparasts
Ziemsvētku tirdziņš. Ktatram latvie­tim
vēl labā atmiņā būs gadskār­tējais
svētku tirdziņš Rīgas Vienī­bas
laukumā. LIbekā notikušais .iz­rādījās
daudz savādāks. Vispirms
līdz nepazīšanai bija pārvērties pats
sporta nams, kas pieredzējis tik dau­dzas
skaistas un spraigas sporta sa­censības.
Zālē bija izbūvētas starp^-
sienas, iekārtotas novietnes; visas
Slēzvigas-Holšteinas DP mākslinieki
pielikuši savu roku izdaiļošanā un
dekorēšanā. Bez Lielbritānijas, ASV
un YMCAs karogiem, telpu rotāja
visu DP nacionālās krāsas, bet estrā­des
aizmugurē izpletās mums tik mi-ās
sarkan-baltsarkanās krāsas. Ne-
Dūs pārspīlēts, ja atzīsim^ ka lī­dzīgs
sarīkojums, mazākais angļu
joslā, vēl nebija piedzīvots.
Sarīkojumu organizēja starptau­tiskā
gaidu organizācija, iegūstot at­saucīgu
angļu militāro iestāžu un
vācu sabiedrības atbalstu. Tirdziņā
pārdeva DP izstrādājumus. Daudzi
vācu veikalnieki bija ziedojuši dažā­dus
priekšmetus, kurus varēja lai­mēt
loterijās vai citās laimes rota­ļās.
Protams, sarīkojuma kasē ieplū­da
krietns vērtīgo marku skaits, bet
angļi atstāja arī prāvu BAFSV'u
žūksnīti. Visus ienākumus izlietos
DP sērdieņu — invalidu, neredzīgo,
slimo un veco apdāvināšanai cilvē­ces
miera svētkos. Sarīkojums noti­ka
visas Slēzvigas-Holšteinas mēro­gā;
to bez visu apgabala nometņu
iemītniekiem apmeklēja arī daudzi
angļi un vācieši. Pēdējie izņēmuma
kārtā brīvi drīkstēja šoreiz apmeklēt
nometni.
Sarīkojuma atklāšanas ceremoni­āls
izvērtās negaidīti neparasts. Ne­zinātājs
varēja iedomāties, ka iio-tiek
militāra angļu parāde. Ne ;au
tādēļ vien, ka pie sporta nama pie­brauca
daudzas automašīnas, no ku­rām
izkāpa virsnieki un civilisti, bet
angļu karavīrus varēja redzēt gan­drīz
vēl vairāk nekā DP. Visu laiku
spēlēja angļu militārais orķestris.
Tad—īsa pavēle, un runātāju estrā­des
priekšā nostājās 10 slaidi angļu
trompetisti — kā heroldi senajās
teikās. Sarīkojumā ievadvārdus tei­ca
626. mii. pārv. komandieris ģen.
Vilsons, lūdzot tirdziņu atklāt ap­gabala
gubernatora Ašberija kun- .
dzi. Mazs latvju zēns tautiskā tērpā
pasniedza augstajai viešņai ziedus,
bet 10 heroldi lika ieskanēties sa­vām
trompetēm. Ziemsvētku eglītei
degot, Mrs. Ašberija starp citu sa­cīja:
„Redzot pārdošanai izliktās
skaistās lietas, varu apliecināt, ka
sagaidītais daudzkārt pārspēts. Es
labi pazīstu mūsdienu mašinērijas
laikmeta ražojumus, bet rūpīgi iz­strādātiem
roku darbiem, kādi re­dzami
šeit, tie nespēj līdzināties. Ne­šaubos,
ka Ziemsvētku palīdzības
darbam tirdziņš iegūs prāvus lī­dzekļus.
Nešaubīsimies, bet ticēsim:
raudzīsimies pretim labākai nākot­nei!"
Gubernatora kundzei atbildēja
Miss Beilija, pateicoties starptau­tiskās
gaidu organizācijas vārdā.
Daudz jauku un atzinīgu vārdu sa­cīja
vēl citi runātāji.
Pēc oficiālā atklāšanas ceremoniā­la
daudzie viesi apstaigāja novietnes
un izmēģināja roku laimes spēlēs.
Tā izrādījās raiba sabiedrība, kas
iepazinās ar DP mākslinieku un
amatnieku ražojumiem: starp lepni
ģērbušamies vāciešiem un trūcīgā­kajiem
DP jaucās angļu virsnieki un
karavīri, militāro iestāžu un IRO
darbinieki. Bez militārās policijas
par kārtību gādāia arī DP policija
un vācu kārtības sargi. Daudzi viesi
tirdziņā iegādājās jaukas lietiņas,
kas vel pēc gadiem stāstīs par laiku,
kad Vācijā bija DP apmetnes.
, 22. decembri
^7fi DP ^CEĻOŠANAS
l a iļdti^J* "cminu un tas ' .
dS^^'^^nfka Kanāda gan b « si
• « » i s S x * ' ^ ^ ; « s valsts, kas bijusi ar
ISBli^eiropasvme^tās personas,
Atsevišķajās novietnēs varēja ska­tīt
un iegādāties gleznas, daiļamat­niecības
izstrādājumus un ikdienas
nepieciešamības priekšmetus. Tur
bija kokizstr ādā jumi, tērpi, apavi,
pinumi, izšuvumi, ādas izstrādājumi,
mēbeles, audumi, cepures, rotas lie­tas
dzintarā un sudrabā utt. Atse­višķs
nodalījums bija arī neredzī­gajiem.
117. DPACS komandieris Mr.Tom-sons,
kas jūsmīgi veicināja sarīko­juma
sekmīgu izdošanos, starpbrīdi
izteicās: „Izstāde ir sevišķi laba. Es
nekā cita arī negaidīju, jo labi pa­zīstu
i pašus DP, i viņu spējas. Mēs
vēl lieku reizi vēlējāmies parādīt, ko
DP var, kā arī gribējām dot iespēju
redzēt un pirkt daudzus vērtīgos iz­strādājumus.
Ka parallēli rodas
iespēja arī palīdzības darbam, tas ir
sevišķi skaisti."
Tirdziņa telpās notika arī dažādi
priekšnesumi - tautiskās dejas, dzies­mas,
mūzicējumi uc. Katru vakaru
Lībekas latviešu teātra zālē bija
koncerts vai raiba varietē program­ma,
kurā piedalījās visa apgabala DP
mākslinieki. Apmeklētāju vienmēr
bija simtiem, jo satiksmi ar apkār­tējām
apgabala nometnēm uzturēja
speciālas automašīnas. Tirdziņa no­beiguma
dienā notika vēl saviesīgs
vakars, bet dienu vēlāk s^oku vil­cienam
ripot ļāva mērbekieši un ska­tītājus
smīdināja kriminālinspektors
Morisons...
Beigās jāatzīst, ka sarīkojums, uz
kuru sākumā daudzi raudzījās skep­tiski,
izvērtās par īstu festivālu, ne
svētku tirdziņu vien. Mērķis attais­nojies
— dzīves grūtdieņi gaišajos
Ziemsvētkos nu arī piedzīvos savu
prieka brīdi, bet pārējie, aizbraucot
no Vācijas, vēl ilgi varēs atcerēties
sarīko.-umu, kādu angļu joslā nav
bijis daudz. Alfrēds Vinčels.
Ziemsvētku aīda MTENE UN DEPOR
as fondam
'UjiM..Ujļimnmļ!ua«
^ Kanādas LabWāiJ-biedrib.
8 lidzšto'
ļtograroro
atzina, K
ireiropa!
rn^l nolīgunu. ..f°r
"^!Li^ušo DP un bēg u aroa-,
"IJ^'Tlafun praksi. It seviš-
••JHtoa^TLriPit oar stradnifi-
^^'"-S daudz personu ar aug-
Ul.. iPw6roamu aroda
f.
rieSamū aroda l»k».'^Sēt šādas personas ze-f^
Uga S b im aSdina ap-rangd
u izlietotu Ir iikā mēs izlietotu
S nepieciešamība gan pa daļai
S imigrants varētu atrast sa-
• C S un izglītībai atbilstošu
' - S u S sniegt jaunajai tēvze-
^oe! maksimālo veikumu.
^ AVS roios hidroplānus
zeraiidenu opkarosanal
Vašingtona'^aj). - Savienoto vai-'
''^ Itu flotes ministrija paziņojusi, ka
iltS nodevusi kādai fabrikai pasuti-
«jumu 24 milj. dolāru aiKnēra se- ļiķu jauna tipa hidroplānu buvei.
ile nosaukti par ^vētrainā laika"
iidroplāniem un domāti it īpaši
»inudeņu atklāšanai un apkaroša­nai:.
Katram hidroplānam ir divi
laotori un 7 Viru apkalpe, kā ari
-llebūvētas vismodernākās radara ieri­si
ces. Tas špēj nolaisties un pacelties
•!ļn stipri sabangotā jiķā.
'-•5
%
izdarīt pašnāvību
BerlJne (Jj). — Amerikāņu licen-
'Icetais Berlīnes laikraksts Tages-ilEpiegel
publicē sensacionālu ziņu,
':/iki Austrumvācijas „tautas demo-fflkratijas"
ministru ^prezidents Oto
^^Gtotevols mēģinājis' izdarīt pašnā­vību
padomju kara slimnīcā Karls-horstā.
Katrā ziņā Grotevola slimi-bi
šķiet ļoti mīklaina. Pēc vienām
nņam krievu ārsti uzaicinājuši viņu
doties ārstēties' uz Maskavu, bet
Gfotevols šo piedāvājumu noraidi-,
ii Neue Zūrcher Zeitung korespon­dents
sakās^ zinām, ka Pad. savienī­bas
vēstnieks Puškins izteicis Gro-toolam
smagus pārmetumus par
ma lēno Austrumvācijas sovj ēti­kas
tempu. Bailēs no represijām
urotevols tad ari piedzīvojis nervu
Iebrukumu .un mēģinājis nonāvē-uts,
Tresas šķiras biedriem
tikai vodka un alus
^-TAgrākais ASV vēst-
2 l w S m i s s savā
&f-'""f^ "^^^^«j^. ka visās
hZŽ'°^ ""^'^ kategorijās.
21, f jas> telpās. Šo pašu
' Momiu v£n? - J l ^ ^ pieņemšana. irfi^tS^f,^?^^^^ sūtņi un^
' kjgāto n^-M. ^P^sa salonā, kur
.«cioSP Tr^j-"^k?vižrs, bet
J?Nu ^^'^^s viesus
1
0Š
Jauko gJ
R e t a ! ' ^ ? " ^ " '^ teksts ^
»*l?a B u , g „ ^ zīmējumi
Cena DM 2.50. .
i •'-•'Li