Bavarijas Latviesu vestnesis, March 27, 1946

              Ar jaunām izkārtnēm
Kad 19l7. gada revolūcijā komuni­stu
partija Krievijā sagrāba valsts
varu, daiidzi sociālisma ideālisti do­māja,
ka sociālā vilsts Krievzemē būs
tā, kas nesis cilvēcei taisnību un lai­mi.
Tomēr jau pēc dažiem gadiem
Buva skaidrs, ka šie sapni i r maldīgi.
Krievu tauta par šo eksperimentu gan
ir samaksājusi ar postu un ciešanām,
ar bezgalīgiem asins upuriem un ar
savu cilvēku brīvībām, bet Marksa
un Lenina ideāli Padomju Savienībā
tomēr nav realizēti — nav sasniegta
cilvēku saimnieciskā jvienlīdzība un
sociālā taisnība. Vēl vairāļc, šobrīd
sociālisma valsts augli i r tā pārmainī-jļuSies,
ka Marksa vai Lenina lozungi
par komunistisko brālību izklausās kā
tāla un naiva niekošanās.ļ A b bungu
TiboAas, ko pašreizējie komunisma
vadoi^i liek dārdināt par godu krievu
tautai šie lozungi kļuvuši gluži ne­dzirdamu
Ievērojamais amerikāņu so­ciologs
Emerijs Rīvs, rakstīdams par
Staļina režīmu, šo pārmaii^ul raksturo
šādi: «(Nevajadzēja ilga laiļca, lai par
zustu internacionālais komunisms un
tā vietā stātos nacionālais resp. krie­viskais
komunisms. Nacionālās tieks­mes
Padomju Savienībā modināja ar
tiem pašiem saukļiem, runām, unifor­mām
un karogiem kā kapitālistiskās
valstis." U n tiešām, šobrīd Padomju
Savienība, kaut ari tā oficiāli apzīmē­ta
par sociālistisko republiku savienī­bu,
īstenībā ir krievu lielvalsts, krievu
impērija, kuras mērķiem klalpo visas
tai pievienotās republikas. Ne velti
padomju filmās par tautas varoņiem
ir pataisīti visi tie krievu valdnieki,
kas ar vislielāko cietsirdību un nežē­lību
cīnījušies izplēst krievu valsts
varu pāri tās robežām.
Pieminēto pārmainu ceļu iezīmē arī
pakāpeniska izkārtņu mai^a. Kad
1918./19. gadā komunistiem neizdevās
pakļaut savai kundzībai Baltijas tau­tas,
tad divdesmit gadus vēlāk Mas­kavas
prese rakstīja, k^ toreiz noti­kusi
liela taktiska kļūda: komunisti
pasludinājuši, ka muižniekiem nacio­nalizētos
īpašumus apsaimniekos
kopsaimniecībā. Tas bijis pret Balti­jas
tautu vēsturisko attīstību un
tieksmēm un ar to komunisti tautā
zaudējuši uzticību. Patiesi, kad 1940.
gadā Baltiju no jauna okupēja krievi,
lai gan toreiz visā Padomju Savienī­bā
pastāvēja tikai kollektiva saimnie­cības
sistēma, Igaunijā, Latvijā un
Lietuvā zemi sāka piešķirt [ individuā­lai
apsaimniekošanai, gpn tūdaļ arī
propagandējot kopsaimniecības, do­dot
tām priekšrocības un rīkojoties
tā, lai individuāla zemes apsaimnie­košana
agri vai vēlu kļūtu neiespēja­ma
un cilvēki būtu spiesti paši no tās
atteikties.
Arī tagad, sešus gadus vēlāk, Balti­jas
zemēs komunistu partija mainī­jusi
vairākas savas izkārtnes. Pietiek
izlasīt Latvijas PSR inteliģences pir­majā
kongresā Rīgā 1945. g. martā
teiktās runas, lai redzētu kāda sīmai-
^a ir. No kongresa materiāliem
vispirms uzzinām, ka 1940. gadā nav
vis notikusi Latvijas okupācija; bet
revolūcija. L K ( b ) P C K sekretārs A .
Pelše burtiski saka: ,Jatviešu darba
tauta ar savu komunistisko (boļševi­ku)
partiju priekšgalā 1940. g^ jūlija
revolūcijā nokratīja no saviem ple­ciem
ulmanisko nacionālistu kakla­kungus
un ar lielās krievu tautas pa­līdzību
nodibināja padomju valsti
Latvijā.;' Otrs, kas ka sarkans pave­diens
aužas cauri visām pieminētajā
kongresā teiktajām runām, ir visa
krieviskā cildināšana. Ja ir runāts par
zinātnes sasniegumiem, tad minēti
tikai krievu zinātnieki, ja par mākslas
sniegumiem, tad tikai krievu māksli­nieki.
Krievi un krievu tautas mīle­stība
un draudzība latviešiem tēlota
ar bolševistisku uzbāfibu. Tā LK(B)P
C K sekretārs KalnbērziAš sāk ar „ a p -
stāŠanos" pie „latvju un lielās krievu
tautas patiesās draudzības, kura no
vēstures pārbaudīta nevienu reizi
vien. Sī draudzība ir saliedēta kopē­jās
cīAās pret kopīgo ienaidnieku.
Gadu simteņiem latvju tauta i r cīni^
jusies pret vācu iebrucējiem un ver­dzinātājiem.
Sie vācu iebrucēji ir
dzīti laukā no Latvijas vairākas rei­zes
ar latvju un krievu tautas ko­pīgiem
spēkiem.'* Skaidrāk pasakot —
ja krievu kņazi un cari, sākot jau ar
9. un 10. gadu simteni, cenzdamies
savu varu izplēst līdz Baltijjis jūrai,
atkal un atkal iebrukuši Baltijas tel­pā,
tad tā nav bijusi vinu^ekspansija,
bet tikai cēlsirdīga palīdzēšana bal­tiešiem
resp. latviešiem. Gluži tāpat
savu ekspansiju uz Baltiju izskaidro
un attaisno arī vācieši, apgalvodami,
ka vii^i ar saviem iebrukumiem līdzē­juši
baltiešiem atvairīt krievu uzmāk­šanos.
:
Kalnbērzinš krievu draudzību rak­sturo
vispārīgi, turpretim J. Sudrab­kaļus
tam pašam jautājumam ar sla-vofilisku
neatlaidību ķeras klSt daudz
konkrētāk, sākdams ar konstatējumu,
Va latviešus baidot ar krieviem, „ar
kuriem mūsu inteliģencei visciešākie
uh sirsnīgākie sakari''^ jo ,,krievu hu­mānisms
atspīd mums kā saule. Jo
vairāk iedziļināsimies krievu kultūrā,
j o bagātāki kļūsim. Jo plašāk izplatī­sies
krievu valodas zināšanas, jo cie-'
l>āka kļūs latviešu un krievu tautas
draudzība." Kad Sudrabkalns vēl ir
pateicis, k a „viss labais, gaišais, pro­gresīvais
pasaulē patlaban kā ap sauli
sarit ap Padomju Savienību," kad E.
Melngailis bijis spiests uzsaukt: „es
suminu krievu garu. jo tanī es redzu
latviešu tautas labu nākotni", un iz­glītības
tautas komisārs K. Strazdiņš
kas šādu vai tādu iemeslu dēl šodien
vēl neuzticas padomju viiraif par kaut
ķp šaubās, kaut ko novēro, kaut ko
nogaida. Tie i r tie, kas vēl pār plecu
šķielē atpakaļ un savus dzīves ideālus
grib saskatīt kaut kādos agrākos lai­kos."
Ar„agrākiem laikiem" Lācis domā­jis
neatkarīgās demokrātiskās valsts
laikus, un arī to vērtējumā redzam
jaunu izkārtni. 1940:/41. gadā neat­karīgo
Latviju komunistu partija iz-pazemlgi
apliecinājis, ka „mes esam ļ kliedza par atpalicības, bada, tumso-maza
tauta un saiiemam lielu palī- nlbas un analfabētisma zemi. Šādi
dzibu no citām padomju tautām,
pirmkārt no lielās krievu tautas," tad
Latvijas PSR valsts universitātes rek­tors
prof. M Kadeks v i ^ to var re­zumēt
un pateikt, ka latviešu tautas
lolojums — Latvijas universitāte „sa-vos
vēsturiskos posmos lolota un iz­veidota
kopā ar lielo krievu tautu,"
jo „politechniskā augstskola Rīgā bi­ja
visas Krievijas augstskola." Tālab
arī, „lai tuvinātu latviešu un krievu
tautu, lai atkal dotu iespēju jaunatnei
iepazīties ar bagāto krievu zinātnisko
literatūru, ar mākslas darbiem, daiļ­literatūru
utt^ mēs sākam enerģiski
izkopt krievu-slavu nodalu filoloģijas
fakultātē. Zinātniskā darba plānā
paredzēts par latviešu un krievu tau­tas
sadarbību kultūras un zinātnes
laukā izdot rakstu krājumus. §ai dar­bā
esam jau saistījušies ar Maskavas
un Leningradas zinātniekiem." Pēc
visa tā kongresa atzinums tad arī ir,
ka ,,latviešu tautai nav citu iespēju
saglabāt dzīvu nacionālo kultūru un
tautas radošos spēkus kā vienīgi cie­šā
vienībā ar krievu tautu" (un nevis
ar kaut kādām padomju republikām).
Bet šī nav vienīga mainītā izkārtne.
Jau pieminētais Pelše bolševismam
piesprauž arī nacionālisma emblēmu.
Vi6š saka: „Mums, boļševikiem, daž­kārt
pārmet, i t kā mēs neatzīstot na­cionālo
lepnumu, ka mūsu internacio­nālisms
to noliedzot. Tas ir pilnīgi
aplams apvainojums. Mums, Latvijas
boļševikiem, nacionālā lepnuma sajū­ta
nav vis sveša." Izrādās, Pelšem nav
sveša arī latviešu tautas dzi^a un i l ­gas
pēc patstāvības, bet, ar vina vār­diem
runājot, „latviēšu tauta zina, ka
patiesu, īstu un cilvēcīgu nacionālu
patstāvību var nodrošināt vienīgi pa­domju
valsts."
Tālāk, lasot kongresa materiālus,
gan iznāk, ka to, ko Pelše sakās lat­viešu
tauta zinot, tauta tomēr tik labi
vēl nezina, jo tautas komisāru pado­mes
priekšsēdis. V . Lācis vaļsirdīgi
atzīstas, ka viena dala inteliģences
vēl pārdzīvo tā saucamo minašanās
un nogaidīšanas stadiju. Tie ir tie,
uztiepumi atradās tik krasā pretrunā
ar īstenību, ka par tiem kaunējās pat
dala pašu komunistu. Tāpēc tagad
Pelše lieto daudz maigākas krāsas un
par to pašu jautājumu saka: .•Latvi­jas
saimniecība nīkuļoja. Ne tanī no­zīmē,
ka neviena nozare neuzrādīja
pieaugumu. Viena otra nozare gāja
uz augšu, bet visumā buržuāziskās
Latvijas saimnieciiba slimoja ar neiz­dziedināmu
mazasinību.** Un tālāk:
„Būtu smieklīgi sacīt, ka latviešu na­cionālā
kultūra buržuāziskās valsts
laikā pilnīgi stāvējusi uz vietas. Stipri
izkopta valoda. Sis tas pazib kādā
zinātnes nozarē, ari literatūrā, skanu,
krāsu un formu mākslā. Runāt par
nopietnu, kaut cik plaŠu \m dzihi kul­tūras
uzplaukumu tomēr būtu maldī­gi."
Kāpēc? Vai tāpēc, ka šo sasnie­gumu
nebūtu, ka toreizējā Latvijas
valsts tos nebūtu veicinājusi? Nē,
Pelše ir par gudru, lai teiktu tādu v i ­siem
atstāstāmu nepatiesība Viņam
cits izskaidrojumi, kas atbilst jauna­jām
izkārtnēm un nodomiem un
proti: „Nevarēja būt spēcīga un
strauja uzplaukuma valstiAā, kas bija
ar v f j u atrauta no dabīgā dzīvības
sulu avota, no lielās Krievzemes saim­niecības."
Citiem vārdiem, nevis brī­vas
tautas darbs, pūles \m centieni ir
ti«, kas ved mūs už augšu, bet visu
panākumu atslēga ir «lielās Krievze­mes
dabīgās dzīvības sulu avoti." K a
šie avoti šobrid jau bargi iedarbojas
mūsu dzimtenē, liecina kaut vai tas
Kalnbērzi^ pa^ii^ojums, ka Daugavas
tiltu Rīgā cēlušas 72 padomju tautī­bas
un ka ne m^izāks skaits tautību
piedalījies.Latvijas dzelzceļu atjauno­šanā.
Kalnbērzinš savā runā ari pie­licis
punktu visām pārējo biedru pū­lēm,
vaļsirdīgi pateikdams, ka ,',visas
runas par Latvijas neatkarību un pat­stāvību
ārpus Padomju Savienības ir
politisku aņtinu ķeršama un vairāk
Patiesi, ja tas jau zināms sākumā,
kāpēc tad vēl pūlēties ar izkārtņu
mainīšanu. T i k un tā tie paši vēži
vien ir. Kra
Emigrācijas dzīves pat visgrūtākie
brīži nav spējuši mazināt mūsu i n ­teresi
par sportu. Daudz līdzējuši
amerikāņu un angļu karavīri, kas
reprezentē pasaules ievērojamākās
sporta nācijas un tāpēc pilnībā iz-pratu.
M mūsu dzinu pēc veselīgāim sa­censībām.
Nekad nav izpalikusi ari
UNRRA's gādība. Ja mums svešu­ma
dzīvē radušies jau vairāki izcili
jaunās paaudzes sportisti, tad neaiz­mirsīsim
tomēr, ka pateicību par to
pelnī arī Latvijas vecā sportistu gvar­de,
kas jauniešiem daudzkārt rādījusi
visskaistāko priekšzīmi. Tā, piemē­ram,
galda tennisa turnīrā Rāvensbur».
gā startēja abi mūsii kādreiz izcilie
futbola vārtsargi Arvīds Jurgens
(ASK) un Juris Klavinš (Daugavieši),
kaut gan zinām, ka KlaVļiliš kara die­nās
zaudējis kāju. Tāpat kā dzim­tenē,
Jurgens arī tagad ir čakls fut­bola
tiesnesis. Latvijas rekordists šķē­pa
mešanā Jānis Stendzenieks (Daug.)
sa\iikārt uzņēmies LJKS sporta dalaa
vadību Bernsenes latviešu nometnē
un nopietni trenējas arī pats. Lībe-kas
jauno basketbolistu vidū jopro­jām
spēlē liepājnieks Rukuts (Olim­pi
ja), kas basketbola laukumā re­dzams
jau 20 gadu! No sporta ,30-
gurusi" vēl vienmēr nav a r i daudsl
citi izcili spēki. Tas garantē, ka mS-su
jauniešiem ir krietni skolotāji A t ­liek
vienīgi vinu norādījumus ievērot
un respektēt. Libekas LJKS sporta
nozare ziedojusi 1000 marku Lībekas
latviešu slimnīcai. — Kopš Augsbnr»
gas LJKS dibināšanas pagājuši 5 mē­nesi.
Šajā laikā noorganizētas sekcK
jas 14 dažādās sporta nozarēs. Vis­vairāk
dalībnieku galda tennisa ua
makšķernieku sekcijā. 2i4 tautiešiena
jau sagādātas makšķerēšanas atlaujaa
— Elchštetes latviešu bokseri, kuh«
trenē Brēde, uzvarēja turienes uk»
raiAus 12:2. — Hamķurgas Falkenber-gas
nometnes L J K S rīkotās sacīkstē*
piedalījās Hamburgas, Lībekas, Osna-brīkas
un Icehojas latviešu boksefi^
galda tennisisti un Šachisti. Par ap­dāvinātu
un vispusīgu sportistu izrādK
jās Zingis (Icehoja), kas uzvarēja
galda tennisā un s'ekmīgi cīnījās arf
spalvas sv. boksā, kaut gan zaudēja sa­vam
rutinētajarar pretiniekam Stugira
(Gsnabrīka). — Rīgas laikraksts
„Cīna" 2i6o, ka sacīkstēs Rīgā lat­vieši
uzvarējuši lietuviešus ledus ho­kejā
4:0, bet Rīgas-Kaunas pilsētu sa»
cīkste beigusies 3:3 neizšķirti.
Arnolds Šmlts
S l e i l i i ī a j i i i E i i
Iz tumšā kapa trūdiem
Man gribas izaugt vēl.
Man spožās saules gaismas
Un zilās debess žēl.
Mans sirsnīgi mīļotais dēls un brālis
H a r i j s K a m ē r u t s
Litenes pag. Mediju māju saimnieks,
dzimis 1911. g. 9. okt. Litenē, miris
1946. g. 13. februārī Gautingas sana­torijā,
kremēts 20. februāri Minchenes
krematorijā. —- u
Dziļās sērās māte un māsa
Kleinkotz'as nometnē un brālis
ar ģimeni nezināmā tālumā
Tuviniekus un pazinās meklē Austri­jā,
Zalcburgas apgabala Glāzenbachas
nometnē dzīvojošie latvieti: 24. 27. 8.
dz. Lalmonu Alpu — Alfrēds i\lps;
24. 20. 3. dz. Liliju Zvaigzniriu, dzira!
Lejinu, un 18 g. v. Astrīdu Lejliiu —
Jānis Zvaigzninš: 17. g. dz. Augustu
Zītīti - Krišs Zītitis; 85. 29. 8. dz.
, Andreju un 22. 14.. 2. dz. Edgaru Eg-līšus
- Arvīds Eglītis; 24., 12. 2. dz.
Kārli Hincenbergu — KāHis Hincen-bergs;
25. 23. 7. dz, Igoru Cālīti -
Pēteris Cālītis; 04. 26. 6. dz. Alīdu
Šūraani - Herta Šūmane; 23. 23. 2.
dz. Herbertu Raikovski — Otilija Rai-kovska;
Brunhildi Kleperu - Zinaīda
Eglīte; 41. 6. 9. dz. Imantu Undiku —
Arturs Undiks; 24. 9. 1. kz. Ojāru
Saulīti, 27. 2. 6. dz. Elfrīdi Krūmu un
26. g. dz. Mariju Ramančuku — Ērika
Krūma; 01. 28. 3. dz. Emīliju Pozengi
-~ Kristjānis un, Vilhelmine Elizarovi;
^7. g. dz. Jāni Ceririu — Aleksandrs
Bricis; 98. g. dz. Robertu Strautmani
- Olga Mainiece; 14. 26. 1, dz. Pauli
Brantu - māsa Lilija Goba, tēvs un
"^ate: Albertu Peicbergu. Rīgas
amatn. b-bas pr-ku, Fr. un A l f r . V i -
lemsonus rio Rīgas un fotogr. V i li
Rīdzenieko ar sievu Olgu un meitu
JaJiju Ernests Ore; Jāni Helmutu
ar sievu Annu, L U saimn. īpad. ka-
«len - meita Mirdza Ore; Liepājas
i ^ . J ' r Bernhardu ^ Samtu
im Kārli Liepiņu - Liepājas stac. b i i.
F - k 8 Rūdolfs Kalniņš. Jāievēro, ka
no visām okupācijas joslām Vācijā
atbildes šiem tautiešiem sūtāmas vie­nīgi
pēc „Latviešu Vēstneša" Austri­jas
ģenerālpārstāv ja adreses: Kārlis
H. Mednieks, Pc»te Restante, Post-amt
2, Bad Reichenhall, Bayem (13b).
Konstantīnu Kechklanu no Rīgas pēc
tam Ackerstr. 71—-76, Fabr. A E G ,
Berlin 31, meklē Elvīra Sirike: DP
Camp 555, Jāgerkaserne, Eichstātt,
Bayem (13a). 1165
Kafav. Herbertu, dz. 23. 2L 2., un
Oskaru Hartmadus, dz. 25. 25. 4, no
Rīgas, Cēsu 41—20, meklē tevs Ādolfs
Hartmanis: Dp Camp 563, Wiesba-den
(16). 1153
Arturu Pormali no Jelgavas uri Veltii
Krasovsku no Līvāniem, Puku 10,
meklē Osvalds Krasovskis: Latvian
Committee, Ašylstrasse 10, Weiden,
Opf, Bavern (13a). > 1167
Kar. Aleksandru Bernātu, dz. 16. 9.
8., no Rēzeknes meklē māte Antoniņa
Bernate: Lenaustr. 11, Esslingen-
Necker, Wttbg. (14). 1146
Par Oto Voldemāru Hartroani, dz
10. 23. 6. Ventspilī, 45. g. nov. notie­sā
ts un iev. koncentr, nom. Vācijā,
un leg. Voldemāru Pupjtt, dz. 20. 18.
9. Ventspilī, pēd. z. 45. g. janv. no
Berendt'as, lūdz z. Olga Hartmane:
Stuttgarterstr. 32—6, Esslingen-Neck.,
Wttbg. (14). 1147
Piederīgos un pazinās meklē Arturs
Sīga, dz. 22. 18. 12., no Rīgas: Lat­vian
Camp, Auf der Schanz 5, In-golstadt,
Bavern (13b). : 1149
Par kar. Jāni Valaini, dz. 09. g. Dau­gavpils
api"., pēd. z. no Rīgas, lūdz z.
Regīna Rumpa no Ludzas: D P Camp,
Schiitzenberg, Detmold, Lippe (21).
^ H50
Par Teodoru Ozeru no Burtnieku
Vinnām, pēd. z. no Sudetijas, lūdz z.
Marta Ķeguma: D P Dispensarv at
L u i t p o l d Camp, Arnulfstr. 2/3, D i l i i h -
gen/Donau. Bayern (13b). , 1151
Par dēlu Dimitriju Tarasovu, dz. 17.
8. 3., bija „9. Flsch.-Jāg.-Div.", A r -
beitsstab Wieland 54 (55, 56?), A r -
tilleriestr. 106, Halle/Saale, 45. g. febr.
slimn: Hallē, lūdz z. māte Emīlija T a -
rasova: Marlistr. 79 a, Liibeck (24).
. ^ 1152
Valdu Meieru no Liepājas, dz. 29. g.,
un pazinās meklē Ausma Vārpa: Lat­vian
Camp „Ceriba A " , Holzen, Kreis
Holzminden (20). 1154
Vīru latv. lidotāju Žani Kulinski, dz,
18. 30. I L Liepājā, meklē Barbara K u -
linskā: U N R R A Team 133, K.^ W
Amberg, Ppf.. Bay. (13a). 1155
Voldemāru, dz 07 g, un Albertu,
dz. 09. g., Legzdi6us meklē māte Verā
Legzdiiia: Belzeler-Kas. 1/59, Esslin-gen/
Neckar, Wttbg. (14). 1156
Ģaisasp. izpal Gu n ā r u B a 1 o d i ,
dz. 27. 19. 9. Igaunijā, meklē māte
A n n a B a l o d e : 1 2 0 3 E D P A . C ,
800 C. U . , Latvian Camp, Miirwik,
Flensburg (24). 1157
Žani un Kārli Šulcu no Jaunauces pag.
un Emīliju un Žani Reterus no Tēr­vetes
Svīžiem meklē māsa Aaguste
Šulce: Latvian Camp, Fruerlund,
Flensburg (24). ; 1158
Par kar. E r i k u K e i t ā n u , dz. 22.
23. 8. Sēlpils pag., bija Abrenes apr.
robežsargos, pēd. z. no Dundagas 44.
5. 10., lūdz z. māte O. K e i t ā n e :
Wellingstr. 10, Stuttgart-Sillenbuch,
1139
Māsīcu V a l i j u Rozentāli, 22 g. v., no
Ventspils ar vecākiem, kas i t kā 45.
g, janv. izbrauca no Ventspils, un
Benitu Grīnvaldu, dz. 28. 11. 1. T a l ­sos
no Ventspils, Vadona ielas, meklē
Biruta Salmiiia: Frauenrichterstr. 20,
Weiden, Oberpf., Bay. (13a). 1058
Kārla Lāča ģimeni no Baunu pag.
Ūdensdzirnavām, kas 45. 30. 1. pali­kusi
Austrumprūsijā — Behlau bei
Roggenhauseņ, K r . Hcilsberg (Konigs-berg),
meklē Kārlis Neimanis no Sēļu
pag. Zemturiem: G i f t e n S a r s t e d t . K r .
Hildesheim, Hannover (20). 1133
Māsu Elzu Lapiņu, dz. 96. g. aug.,
Kocēnu pag. valdes darbinieci, uz
Vāciju izbr. no Valmieras apr., un
Jāni Lejasblusu, Kocēnu pag. valdes
pr-di, meklē Alma Lapiņa no Smil­tenes:
Latvian Camp, IGeinkotz bei
Gūuzburg/Donau, Bay. (13b). 1224
Māsas Var ju un Marusju līdz ar pa-zinām,
ar kuriem biju Švi: atochlovičas
nometnē, meklē Volod; a: Latvian
Camp, Lauingen/Donau, B ay§rn (13b).
1223
Par Kārli Zvejnieku^ d;!:. 88. 29. 10.,
un Veru Zvejnieci, dz. 0 0. 26. 1., no
Rīgas, Stacijas 5, lūdz z. meita Nāra
Zvejniece: DP Camp, Aufbauscbule,
Amberg, Oberpf., Bay, ( 13a). 922
Par karavīru Helmutu El] mani no Rī-gas,
dz. 07. 30. 1., FP 4•09 36, ped. z,
no Kurzemes ff. 45. 20. 1.,, jūdz z.
māsa Ženija J akobson e: Latvian
Camp, Dengkofen, Post Mengkofen,
Kr. Dingolfing, Bay. (13i)i. 1017
Daini Krastinu, dz. 25. 25. 6. Ķeipenē,
no Rīgas, Augustīnes 21; 44. g. s«pt.
bija Grobiņā lid: skolā, pēc tam Kē-nigsbergā
zenītartiL K leklē Jānis
Grundbergs: Latvian C;
bach b. Nūrnberg, Bay. (
a mp, Fisch-bach
13a). : 1042
Serž. Kārli Jūliju Strazd inu, dz. 10.
31. 5. Rīgā, FP 57958 c, meklē māte
Līza UR, brāli Roberts un Aleksis
Strazdiņi: Latvian Committee, Neun-butg
v. Wald, Oberpf., Bav. (13a).
1043
Meitu Maigu Liliju Saln liiiu, dz. 25.
12. 7. Ventspilī, un Rolandu Jāni
Kurtinu, no Vecsaules Jt iglām meklē
vecāki un māsa: J . SaiiB liAš, Frauen-richterstr.
20. Weiden, C )berpf., Bav.
•:(i3a).---:;.:^:;:;:. 1057
Radus un pazinās ineklē H e r t a un
K ā r l i s C i n a t i no Rīgas, dzīv.
Gulbenē: Latvian Camp V 18, Hoch-str.
3, Greven, WestL: (i 11). 1096
Gunāru Rozentālu, dz. 2 5. 21. 3. Pī-
E r n e s t u K a l n i 6 u , dz. 18. 19. 3 ,
no Rīgas, SermuliAu 5 ~ 31, meklt
māsa T e r ē z e K a l n i n a : D P Camp,
Altneuhaus bei Vilseck, Kr. Amberg^
Bay. (13a). 1095
Dēlu Valdi Eizenštelnu, dz. 27. 30. 9.,
gaisasp, izpal., un māsu Anastasiju
Kemmeri, dz. 11. 16. 8., abus no Rīgas
leklē Natālija EizenŠteina: D P Camp
6, Bornsen-Bergedorf bei Hamburg
(24). , 1090
A n i i Paipalu, dz, 21. 20. 11, pēd.^^^^f^^
no Hamburgas, meklē māsai Edīte
Zandersona no Rīgas: Latvian B u -
reau, Promenade 1, Ansbaeh, Bayern
(13a). 1091
Karavīri, kas 45. 28. 4. bijāt atcett
no Štetīnes! Par Imantu Prledēnu, da;
27. 30. 8. Liepājā, lūdz z. māte J iii j t
Priedēna: Jugendherberge, Kaiserstr.
8, Bad Mergentheim, Wttbg. (14).
1094
Pat dēlu Alfrēdu Ķcpami, dz. 18. 5.
2., no Liepājas lūdz z. Kristīne P i -
pēde: bei Marler, Friedrichstr. 57,
Schleswig-Holstein (24).
Par 13 g. V. Gundaru un 10 g. v.
Laimdotu Neimariiem no Sēļu pag.
Zemturiem, kurus 45. 30. 1. latvieši
pametuši vienus kustrumprūsijā —
Gut Maraun bei Ŗoggenhausen, K r .
Heilsberg (Konigsberg), z. lūdz māte
Alvīne Neimane: Ģiften/Sarstedt,
Kr. Hildesbeim, Hannover (20). 1100
Piederīgos un pazii^as meklē Jānina
Mutule, dzim. Krasovska, no Rēzek­nes:
Halfingerstr. 33^ Miinchen 8, Bay.
1102
Tuviniekus un pazīstamus meklē
Leons ZariAš no Ikšķiles, Jānis Štāls
no Pļaviņām uh Niklass Vēveris no
Trikātas pag.: Latvian Camp, „Rosa-lies
Kašerne"v Braunschweig (20).
gā, meklē vecāki: L. Rožentāls, D P
Camp, Hindenburg Po«t, Ansbaeh,
M i t t e l f r . , Bāy. (13a). 1084
Ārstu Emīli Rodi, dz. 07. g., kas 45.
3.: 5. redzēts Remtē, Kurzeme, un
Eiženu Rodi, Rīgas 8. i-ec. miertiesn.
dz. 04. g., ar gimeni/tnekl^m
Rode: Stuttgarterstr. 3S-^3, Esslingen-
Neckar, Wttbg. (14). 11W
^9