Bavarijas Latviesu vestnesis, March 27, 1946

              LiltvieSa Vēstnesi! im. g. 27. matu
Mākslas skate
Mannheiiiii
ManfifieiiBes nometnē jau pag. gadfi
novembrī latviešu kopa sarīkoja
mākslas un mākslas amatniecības
skati. Tā radīja dzīvu atsaucību unl
ierosiināja domu rīkot mākslas un
mākslas amatniecibag skati visas no-mam^
apjomā. Tagad darbs paveikts
^n skat^ pieejama «apmeklētājiem pla-
Sajā sarīkojumu zālē. Latviešiem se­višķi
bagāti pastāvēta glezniecība.
Reprezentēti Purvītis, Rozentāls, Fe-ders,
Piipols, E. Kalniņš, J. Cīrulis,
Svemps, Jēgers, Zelti6š, Zvirbulis,
Milts, Melbārdis, Apīni», Pladers,
Druja, Tldemanis, A. Baumanis, Cie-lavs,
Vidbergs, Logins, AudrinS, Pa­degs,
Sietnieks; Ābelīte un citi. Ievē­rību
pelna sudi^abkala amata meistaru
brā!u /Ridusu darbi. Te redzamas re­tas
6.-~13. gadsimtei^u rotas, kam liela
etnogrāfiska vCrtlba. Tautas tērpu
nodatā pārstāvēti Zemgales, Rucavas
un Bārtas novadi. Loti krāšņi ir adl-
"jumi, audumu un rokdarbu izstrādā­jumi.
Nedaudz keramikas. Netrūkst
ar! ādas un koka izstrādājumu. At­sevišķa
vieta ierādīta tiem darbiem,
kas gatavoti trimdā. Jflrmalnicks
Kauge-Dauge pagatavojis jOfas jach-tas
modeli, Paeglītls 3 kroiļuktufus.
Kiaut gan par materifilu lietotas tuk­las
konservu kārbas, bet darba rīki
bijuši kabatas nazis un grieznes, darbs
glīts un gaumīgs. LldrJgus darbus de-vuSl
ari Vasks, BauŠkeniece, Drapāns
un citi.
(JNRRA pat izstādītiem darbiem
paredzējusi vairākas godalgas un at­zinības
rakstus. Personīgi balvas de-
VUĀi visi trīs augstākie vadītāji —
direktors TomaSeks un vicedirektori
Maldena un Mrkvics. Skates sarīko­šanai
atvēlēti īpaši līdzekli.
A. Tirmcžs
Savilktie dati par pārtikas apstāk­ļiem
latviešu nometnēs 19^. de­cembrī
rāda, ka mūsu uzturs gan neat­bilst
normāliem laikiem, bet, ievēro­jot
pašreizējos apstākļus un trūcīgās
kartīšu devas citās Eiropas valstīs,
visumā uzskatām^s par apmierinošuv
Mums tādēļ jābūt pateicīgiem angļu
un amerikāņu armijām un UNRRA'i
par mums sniegto palīdzību.
Pēc Tautu Savienības uzturvielu
ekspertu komisijas pieņemtām atzi­nām,
pieauguša nestrādājoša cilvēka
uzturā 34 stundām vajadzīgas 2400
izmantojamas kalorijas. Atkarībā no
darba smaguma, un intensitātes Šis ka­loriju
daudzums papildināms ar 75--
300 kalorijām katrā darba stundā.
LGK «aiiemtie dati liecina, ka lie­lākā
latviešu nometņu daļā pag. gada
decembrī katrs iemītnieks pārtikas
devās saņēmis ap 2,200 kal. dienā* Va­jadzīgo
2400 kal. normu savēmušas
apm. 20 proc. no visām nometnēm,
bet nedaudz nometnēs kaloriju skaits
svārstījit^ ap 2000. Stāvokli pārtikas
devu zina pag. g. rudenī citur rāda
žurnāla „Hungry World" dati: ASV
3200 kal.. Kanādā 3000, Dānijā
Anglijā 2900. Francijā 1800. Vācijā
1500, Holandē 1400, Norvēģijā 1400
un Austrijā 1300 kal. Dažās no šīm
zemēm pārtikas apstākli tagad gan
mainījušies. Labāk apgādātām lat­viešu
nometnēm tagad devas samazi­nātas.
lifisu speciālists uzturvielu jautā­jumā
p r o f . D r . E . Z a r i i š aprēķinājis
barības vielu samēru mūsu pārtikā,
jznak, ka ogliī hidrātu daudzums pa­rasti
pārsniedz organismam vajadzīgo
daudzumu, nereti pat par 30—40 proc,
•—. tos dod visvairāk maize un kartu­peli.
Olbaltumu daudzums pieaugu­šam
cilvēkam nedrīkst noslīdēt zem
1 g dienā uz ikkatra kermei/ia svara
kg. Visumā šādu olbaltuma daudzu­mu,
t. i. 60—80 g dienā DP arī sa­ņem.
Vismazāk saņemamā pārtikā
bijis tauku, kas vajadzīgi ne tikai kā
vērtīga uzturviela kaloriju zinā, bet
ari kā garšviela un šķīstošo vitamīnu
saturētajā. Kādam minimālam tauku
daudzumam uzturā jāietilpst, tas nav
noskaidrots, bet parasti rēķinās ar
apm. 75 g dienā. Lielākā daļā mūsu
nometinu turpretim saņemts ap 30 g.
Dažās nometnēs saAemamo tauku
daudzums noslīdējis pat līdz 20 g un
tikai nedaudzās sasniedzis 75 g.
Vitamīnu zinā stāvoklis dažāds.
Nometnēs, kur saņemti SK sainīši,
vitamīnu trūkums apmierināts, jo sai­nīšos
esošie vitamīni ir loti vērtigi.
un katra tablete satur 6 galvenos vi­tamīnus.
Slikts stāvoklis turpretim
bijis nometnēs, kās sainIšuiB nav sa­vēmušas.
Kur izsniedz 200—300 g kar­tupeļu
dienā, tur C vitamīna pietiek.
Daudzās vietās tomēr Šāds kartupeļu
daudzums nav dabūts. Tāpat pietie­kamu
daudzumu B* vitamīna/ dod
apm. 300 -grupjaa rudzu, V ^ 0 O r
graudu i n ŗ i e š u i i ^ ^ dienā. Tagad
turpretī gandrīz visur saņem tikai
smalko kviešu miltu maizi» kas šī vi­tamīna
satur loti maz. Tā kā BV vi­tamīns
ir ogļhidrātu vielu mainās ka­talizators
un ogļhidrāti ir mūsu gal­venā
uzturviela, tad vajadzība pēc šī
vitamīna loti liela. Ar A un D vita­mīniem
uzturs bijis nabadzīgs, jo šie
vitamīni ietilpst visvairāk piena taur
kos, olu dzeltenumā un aknās. Abi
šie vitamīni loti vajadzīgi bērniem,
grūtniecēm un zīdītājām. Tādēļ tām
ļ>iitu jfiizsniedz vbmaz 5 g^^^^^^^^
dienā, : V''-
Par vitamīnu trūkuma un barības
vienpusības novēršanu jārūpējas arī
ipašām nometnēm un ar UNRRA's
pārstāvju palīdzību jācenšas sagādāt
jseme dārzāju un sakņu audzēšanai.
Sl zeme jāsāk apstrādāt nekavējoties,
līdz to atļauj klimatiskie apstākli.
Zemes, sēklas, nepieciešamo darba
līku un arī trūkstošo vitamīnu jautā-jumā
lūgta ŪNRRA's generāldirekto­ra
Vācijā Jeņ. F. Morgana pretim­nākšana.
V^-'-
Nometnes, kurām pārtika noslīdētu
zem 2000 kal. dienā, lūgtas savas pār­tikas
devas paziiiot LCK. Neatkarīgi
no tā, Šīm nometnēm jālūdz UN-RRA's
vietējie pārstāvji, lai devas
palielinātu. Ja kādai nometnei trūktu
tabulu kaloriju aprēķināšanai, kaloriju
aprēķināšanu tām izdarīs LCK.
•i • • J*:Bogenst.'-. ^
: , Ctironlka
Baltijas universitātē Hamburgā no
visām 3 Baltijas tautām pieteikušies
ap 2300 studentu, no kuriem vairāk
neka puse ir latviešu. Pašreiz bija
sagatavotļas telpas 850 studentiem un
Militārā valdība aicināja uz Ham-burgu
vispirms tos, kas bija pierak­stījušies
pirmie (priekš 1946. g. 1.
janv.) un kas dzīvoja nometnes. Arī
šo studentu skaitā latviešu bija vai­rākums.
Kad 7. martā sākās vispārē­jas
lekcijas, universitātes vadība pie­dzīvoja
lielu pārsteigumu. No aici-nātiem
studentiem bijā ieradusies ti­kai
maza dala. Aicinājumam bija gan
sekojuši igauni un lietuvieši, bet lat­vieši
bija atraduši par labāku palikt
DP dzīvē. Neviens mūsu jauniešus
lav spiedis pieteikties. Tādēļ
iiesuprotama ir š! rīcība, kas univer-iiitātes
vadību, Ipašii šis vadības lat­viešu
locekļus tagad nostāda neērtā
stāvoklī. Ja kādam studentam bija
ijnainijušieij apstākli un podoms stu­dēt
bija jāatmet, tad taču par to va­rēja
pazirtot. Universitātes vadībai
tagad jārīkojas ātri, lai aizlemtu ie­rādītās
vietas, jo pretējā gadījumā
problemātiska var kļūt visas universi­tātes
pastāvēšana. Ir nodoms vakan­tās
vietās tagad aicināt nākošos kan­didātus
pieteikšanās kārtībā un ap­sver
arī, vai priekšroku nedot lietu­viešiem
un igauņiem, kas pierādījuši
lielāku atsaucību. Sevišļca problēma
ir privāti dzīvojošie studenti. Univer­sitātes
vadība no tiem pieprasīja in-deka
kartītes un nomet/iu numurus,
bet uz šo aicinnjumu ir atsaukušies ti­kai
nedaudzi, kaut gan bez pieminē­tiem
faktiem privāti dzīvojošos stu­dentus
kandidātos laevar ieskaitīt.
Baltijas universitāte domāta tikai
tiem Baltijas nāciju studentiem, kas
dzīvo angļu okupācijas joslā. St.iden­tus
no citām joslām universitātes va­dība
tāpēc lūdz no pieteikšanās at­turēties
(RD,). — Firti operas namā
10. martā koncertēja komp. Kalnāja
Vadītais koris. Zāle bija pilna atsau­cīgiem
klausītājiem. 16.martā pirmo
reizi uzstājās „Schwabacher" ielas
latviešu nometnes dramatiskā kopa
ar Blāumaiia „Trīnes grēkiem" Hart-manes
režijā. Kaut gan aktieiu sa­stāvā
tikai amatieri, kopiespaids no
izrādes visumā labs. Izrādi atkārtoja
17. martā (J. Grīslis). — LCK vajadzī-bāmOldenburgas
mežu uri transportā
darbos nodarbinātie tautieši ziedojuši
303,20 marku, latviešu kultūras fon­dam
Šrambergas tautieši 130 un kafa
invalidu aprūpei Vilma Ozola 20 mar­ku.
Visiem ziedotājiem LCK sirsnī­gākā
pateicība („LCK IB" Detmol-dā).
— Mannheimas latviešu nometnē
nolemts iekārtot bērnu dārzu. Tau­tietis
Strazdiņš apvēmies ierīkot elek-trotechnisko
atslēdznieku un virpotā­ju
darbnīcu, ko varēs izmantot arī
nometnes iemītnieki, kas vēlēsies mā­cīties
kādu no pieminētiem amatiem.
Pie nometnes slimnīcas organizē sani­tāros
kursus, pie kam kursu beigušos
tudai iesaistīs darbā (A. Tirmežs).
— 9., 10, un II. martā Veidenā, Ham-mervegas
nometnē, notika Ventas
skautu un gaidu novada skautu
nieku, roveru, pirmnieku un
kopnieču un lielgaidu pirmnieču kursi.
Piedalījās 7 skautu un gaidu vadītāji
un 70 skautu un gaidu pārstāvji nō
Rēgensb urgas, Ambergas, Filseķas,
Krtas, Bodenvēras un *Veidenas. Kursi
noritēja labā saskaAā lin dalībnieki
guva papildinājumus un norādījumus
savam turpmākam darbam (J. Kal­niņš).
—' Lērtes ..Cer^ila" baltu no­metne
pēdējā laikā liela darba rosība.
Šosē nometnes ceļus un laukumus, re­montē
un izbūvē barakas. Barakas sa­dalīs
mazākās istabiņās, lai vairākām
ģimenēm nebūtu jādzīvo kopā vienā
telpā. Jau pabeigts latviešu tautsko­las
remonts un no jauna iekārtots
bērnu dārzs. Nometnē darbojas ko­ris,
dramatiskā kopa, valodu un šofefu
^ s i , skautu uri jpulciAš. R^o
priekslarijumus/ Nonbtnes^^^^^^^L^
JMimitejas priekāsikļis b inž. R. Sāos^
bet nometnes kos^mdants — UK­RI^
A*s direktora ' i<eq^l$ lietuvietis
Svegzda: ar vietnieku latvieti R Bēr­ziņu.
Saprašanās uh sadzīve laba
(R. Teivens), - UNRRA's korpusa'
Štāba sarīkojumā Izerlonā nesen vie-ļsojās
' Mērbekas nometnes mākslinie­ku
un tautas deju kopa Zāli pildīja
angļu kafaviri, kas ar lielu i n t e^
sekoja priekšnesumiem. Pēc sarīkoh
juma UNRRA's JSa. vienības direfc
tors brigadierim Kingam pasniedza
velti koktēlnieka T. Pūce^ veidotu
UNRRA's emblēmas atveidu.^— P^c
mākslas skates Mērbekā kol^lniel
T. Pūce izteicis velēšanos nosūta sav^
darbu ~ šķīvi ar Latvijas vals^Jēiž
bona griezumu uz Londonu kā dāvaS^^
Vinstonara Cerčifam. UNRRA's vadī­ba
priekšlikumam piekritusi. — Diri­ģents
Bruno Skulte Oldenburgā jau
ilgāku laiku strādā pie latviešu ope­ras
sagatavošanas, pirmai izrādei ie­vēloties
Maskanji „Zemnieka godu'*.
Pkr solistiem uzaicināti P. Brīvkalne,
L. Maršalka, Petrēvics un Piekalnitis.
Korī 60 dziedātāju. Par režisoru ap­solījies
V. Pūce, kormeistaru B. Ķui&-
ķis, dekoratoru E. Dajevskis, apgais­motāju
^AuniAS. Operu cer sagatavot
lldiz marta beigām. — Mērbekas no-mietni
pēdējā laikā apmeklē sveštau­tieši
un lūdz dažādas dāvanas. Bijull
gadījumi, kad dāvanu lūdzēji no no­metnes
iemītniekiem arī saAēmuSi
maizi un citu produktu atlikumuļB^
Nometnes vadībā paziAo, ka šāda i1-
cība stingri noliegta un vainīgajiem
draud sods (JLatvisk^sVirdš'V^
bekā). . Vienā no pēdējiem mēneš­raksta
Latvija" numuriem, ko Bue-nosā-
Airesā jau 8 gadus izdod J. Bite,
vairāki tautieši izsaka izbrīnu un ne-saprašanu
par to, ka Latvijas pirmās
okupācijas laikā tūkstošiem tautiešu
mocīti cietumos, bet karam sākoties
tomēr bijuši tādi, kas „bēguši" uz
Krieviju. Vācu okupācijas laikā bi­jusi
līdzīga aina: latvieši sūtīti uz
koncentrācijas nometnēm, bet, kafa
darbībai tuvojoties, devušies uz Vā­ciju.
Kāds cits tautietis raksta:
„Briesmīgi, kk vācieši Štuthofas kon­centrācijas
nometnē salikuši 6000 lat­viešu"
(„Latvija"). — Mūsu tautieSi
Dānijā ar janvāri sākuši izdot žur­nālu
,,Kurzeme", kas veltīts literatu-rai.
mākslai un zinātnei. Galvenā re­daktora
pienākumus uzņēmies rakst­nieks
Voldemārs Dambergs. — Bavā­rijas
i apgabala latviešu mākslinieku
apvienība Mirichenē, Dietlindstr. \
atklāja savu mākslas izstādi. Izstāde
atvērta katru dienu no pīkst.( 10—17
un turpināsies līdz 1. apfīlimV(Kra).
Arturs Kaugars
Sapnis par dzimto pilsētu
Es lēnu soli lieku nu tavos akme­ņos.
Skan granīta krastos straume. Ko vi­ņa
atskalos?
Sīks, priecīgs vilnis biju ar sapņu
valodu.
Bet varenām plašuma ilgām reiz mani
svētīji tu.
Man draļugu sejas veras ik laužu mu­tuļos
»
Kad t^vu ielu straumes es degdams
iejaucos.
Nu lēnu soli lieku es tavos akme-f
\ o s
Un vērīgs straumē raugos. Ko \\fia
atskaloslļ
Plūst gafām ijaužu pulki, bet svešas
^ejas vien.
Vai visi mani draugi nu citus ceļus
brien?
Kaš sveiks vēl — skumīgs prasu --
kā senāk draudzīgi?
Bez mitas mainās straume, bet paliek
akmen'i.
Jānis Veselts
§aule^ iii^lta^
Teiksma
Vasaras vakarā Kunarāju puisis
Mējiesnieksj izpeldinājis zirgus ūpē,
atgriezies sētā. gribēja laist bēri, dū-kaiii,
sarkano ķēvi stallī, kad pie vina
pietecēja gane Dādavifia, noslēpu­maini
<3ukstedama. paziņoja, ka mā­jās
sabraukušas viešiks; pašu mācītā
' duktc Gaida viņas draudzenes Kai­ra,
Vaira. Menesnieks gribēja vilkt
ar pavadas galu mazajai pļāpai pa lū­pām,
lai nedādina tik daudz, taču ap~
domājās, uzsvilpa kumelnīcai, aizdaru
vārtus aizsējis, uzrāpās uz siena panta
gubenī blakus stallim. Lai nedomā
viAu ķert ar blēņām: viņš nebija ne­kāds
kalpa zē^s, kas smieklīgi mīlētu
saimnieka dūkti, viņam tādas Vairas
Kairas bijušas nebijušas, tāda Gaida
varēja braukt nebraukt, viņš necēla
ne ausu, labprāt gulēdams savā gube­nī,
lai tikai vifiu netraucē miegā.
Siens bija silts, smārdigs. Caur lubi-i^
uļ jumtu blāzmoja vasaras nakts de­bess.
Augšā pie jumta kārtiņām
pērklī vizēja bezdelīgas dzeltenā pa­kakle.
Reizēm tā pakustējās, pāvār-tīdama
oliņas. Dīvainā^ kārtā puisis
nevarēja šonakt aizinigt. Domas viAu
tirdīja, urdīja, ārdija, budināja, lai
gan viņš nedomāja par atbraukušo
saimnieka dūkti. Vai tā bija vieglā
vasaras nakts blāzma virs lubiņu
jumta? Vai tas bija vina vārda brālis
Mēness, kas ii^emu glūnēja apvāršiia
malā, sprauzdams mīkstos dzeltenīgos
starus caur dēlu šķirbām? Dīvains
nemiers plūda caur pui^a noguruša­jiem
locekļiem. Pagalma klusi sačuk­stējās
sudrabainas balsis. Lejā plīk­šķēja
upe, jaunas peldētājas slīdēja
caur stiebriem. Visu to puisis dzirdē­ja
pa miegam, caur sapņiem tecēja
tīksmainas ainas.
No sākuma Menesnieks jaunās at­braucējas
maz manīja. Kad viiiŠ gāja
pie darba, tās vēl gulēja. Lielā istaba
stāvēja rasainos kokos. Vilkam likās
no vaļējiem logiem garojam jaunavu
sapni, izkustam ziedu smaržā. Pirmo
reizi puisim saduršanās ar jaunavām
iznāca sētsvidū, saulainā dienvidū.
Vilis dzirdīja zirgus pie akas, kad no
saimnieku klēts izspurdza trīs jauna­vas,
pašām neapjaužot, kā cielavas
pēkšņi apstāja vinu. Ieraudzījušās
vinu .mīksti iespiestu starp divu zirgu
sāniem, viņas mirkli sadurstījas,
smiekli apdzisa uz vinu lūpām. Dro­šākā,
šūpodamās uz slaidajām kājām,
pienāca klāt, noglāstīja dūkana kum­bru,
raudzījās puisim tieši virsū zi­lām,
valgām acīm.
••Kaira, Kaira, neej tuvu Dieva dē­lam:
uzraus tevi zirgā, aizvedis!" ^au-ca
otra, atraudamās atpakaļ pie sau­ļoto
stabu klēts. Taču Kairai nebija
bail no spurainā puiša, kās bikli, no­dūris
galvu, lūkojās spainī; kur klunk-šķēja
tikko izvilktais akas ūdens,
atspogodams debesis.
*,Šonakt, puisi, mēs gulēsim ķlētiAā,"
Kaira sacīja, pēkšņi ķircinādama. V i -
Aai nekas labāks neienāca prātā. Tas
i ja tiešs izaicinājums. Puisis pacēla
galvu, pasmīnēja. Te nu bija Saules
meita: aicina, lai iet pie šās klēti.
Menesnieks uzbrēca dūkanim, kufš
mēģināja iekost sarkanajai kSvei
umbrā, saraustīja pavadas, atgrieza
zirgus no dzirdamās siles, atskrējās,
ar slaidu lēcienu bija bērajam zir­gam
mugurā, svilpodams' aizjāja pa
olnīcu u8 ganībām. Kairai drebēja
celi, visa vina bija trīsainā, atsperīga,
tīksma, mulsa. Tad visas trīs meitās
skrēja uz upi peldēties. Ganīte Dā-dāvina
kuldījavi^ām pakal kā aiz­mirsta
cielava.
Menesnieks svilpoja, zem vina rik­šoja
neapseglotais sirgs. Siltajā dienā
gaiss vi rpulaini garo ja, acīs blāzmoja
maldu ainas. Vai tur pa rudzu lauku
gar apvārsni neaizgāja Saules meitu
zibošais, zeltainais gājiens? Kad pui­sis
bija iejājis ganībās, tad bēris ar
cieto galvu, neklausīdams pavadu,
pagriezās uz upi, kas, alkšfiiem apau­gusi,
aizlocījās pa līčiem, Dūkains ar
sarkano ķēvi pacēlās pat aulekšos, iz-mieta
niķīgus lēcienus. Pie upes Me­nesnieks
gribēja zirgus apvaldīt.
Ūdens klunķškēja, liegā dziedāšana
plūda pa vasarīgo līmeni. Menesnieks
uztvēra no dziesmas tikai vārsmu:
Dieva dēli lūkojās caur magoņu la-pirtām;
atkal kaut kas sāka miglot
vizēt, veidoties vina acu priekšā.
Viņš lapbrāt te stāvētu, klausītos, ka­mēr
aizmirstos Aizdaugavas sapņu ze­mē.
Taču dienasvidus kvēles satraci­nātie
zirgi rāvās uz savu parasto
peldināmo vietu, nolēca upē pa diez­gan
stāvo smilšaino krauju, no kuras
izlidoja, sīki čiepstēdamas, pelēk
brūnās krastu bezdelīgas. Straujais
bēris sprauslādams ar visu jātnieku
iekļuva peldētāju vidū, kas kliegda
mas metās stiebsu biezoknī. Daža
pārsteigtās nekur neaizbēga, tikai šū- ļ purinājās. ViAš paklāja meiteņu ā|-
pojās uz ūdens kā dzeltenas upes stāti peldiipālagu zāle, noguldīja Kal-rozes
vai kuplās baltās puķes. Zirgs ru uz tā, pārliecinājās, ka viAa vSl
piepeldēja vienai klāt, ar mīksto pur- elpo, tad apsedza viAu ar vilnaini
nu paraudzīja plecu, it kā kost gri- klusi, saudzīgi. Viņš aizjāja, kapB-bēdams.
dams i kūpofios zirgus. Tikai tagad
„Vai māsiņas, traks zirgs, vēl tra- draiskās margas atjēdzās, mitējSs
kāks Dieva dēls!" meldros novaidēja šļakstināt. Lāšu; mirgu zvans nozuda^
Pādan.'irta. Menesnieks apmulsis lū- tikai upes līmenis trlzuloja sīkos vil-kojās
uz peldētāju, kas. pieķērusies nīšos. Gaida, Vaira atrada Kairu d *
pie zirga apaušiem, ar mitru roku Ufi nesamala uz krasta, kamēr kaiml-glāstlja
tam purnu, acis. Tādā ķezā Au margas aizgāja uz savām sētām
puisis vēl nekad nebija bijis — iejāt upe» otrā malā. Mazā gane Dādavit^
meitu vidū, kas attapušās sacēla ap gujoja: ,.Viena Saules meita pagi-vinu
šlakstienu, lāšu mākoni. Acu- laml". Taču Saules meita bija dzīvai
mirkli viAš samirka, taČu lūkojās tikai ļfiž atspirga,
uz jaunavu, Icas^rējās pie iemauktu kaimiAos ieviešSs
ne uz- bija cilvēku duktes. Pati Gaid^
runājusi pie akas. Viņas EJlā»^acis, ^.^^ ^..^ pazīstama: vifia bija gft-valg.
aicmaja. PcksAi vifia .ekltedzas, ju^i pagasta skolā, viņai bija drau-
JO kāds stiprāks biedreAu šfakstiens , \_ ;
Jp,avp.pilia nsesmuašm iāAeavtli.k,u a vl rii•_ne,. vj.a-am.j v s•sa a a ksapa ci .e ic sig., r art.iaap muma. su.t oi•:šVs i;e zg.^mv i.ar \m•,gi^., 'š V sa on, eamk,g^t laaaaļmlniv.dd ēou_1ar zt,. e,,kkv, anēu, srs ep!agasn,l •, -u žl,xtv osai i. tc gjjak.īa,»\rj āadp j cXapcri t ui-atv rasiu.m n/, u m •g^et zī aiektiamda.s īsj,j,u a v gmJapmj.aar ae rca,sg i.ui.n ā ed.im,n/e a ^u-,.
vi^u ievilcis dziļāk atorā. kur nosēdas uz,vagas paravet, slauca
vina vairs nevarēja dūrēt. Kaira ne- f^^^s»^^^ māte, bez gaitnieces pall-māčēja
peldēt. Kad Menesnieks bija^^^^^
piejājis, vifia bija stāvējusi uz cieta Pff P^i^ļem, dejām, tērpiem, aušanu,
oļaina dibcma līdz kaklarri ūdeni. Ta-h^^^
gad vifias seja ieklupa saceltos Vilnos,U?"^^ no citas cilts. Turpretim
nogrima kā ūdens rozes dzeltenais Kaira, Vaira, Gaidas viešņas, gaitā,
zieds, kad to kāds aiz mīkstā kāta
satve^ neapturami velk dzelmē. Mur-P^^^^ augumi, sejas atšķīrās ar savu
dēja ators. Šļakatās, plīkškienos, ne- saules spožumu, mēne^ bālumu. Sār-rātno
margļu spalgajā kliegšanā Mē- tās, spožās Kairas dzirkstošajās, val-nesnieks
apjēdza notiekošo nelaimi. ^^"^1^^ acīs ūdens likās salējies
V ' M noliecās pār zirga skaustu, krei- uguni par vienu neizturamu vizmu,
sajā rokā cieti sažņaugdams visas trīs ^^^^^ augums līgojās kā liesma zem
pavadas, ar labo sniedzās pēc Kairas, zeltaino matu vainaga. Kad vina
Glumais plecs izslīdēja, tomēr rokas trauksmaini gāja, likās liesma skrie-elkoni
viņš satvēra, lēnām izcēla pa- ^am meža ugunsgrēkā no koka ua
gībušo meiteni no ūdens, pārlika pār koku. Vairas bālajai sejai piemita lie-zirga
kumbru sev priekšā, savilka pa-U^» sapņaina mirdza, slaikais ^augums
vadās, skubināja kumeļus uz malu. šūpojās gaitā ar dzidru ilgainu vieglu*
Šļakatas, saulē māzu varavīkšņu caur- rnu. Vaira pazuda Kairas priekšā kS
vītas lāses, smalkas mirgas, uzvarētā- pazūd rīta zvaigziļe pret sauli. Kas
ju meitu klaigas, smiekli pavadīja vi- bija ieskatījies Vairas vaigā, ta« viAtt
na bēgšanu. Krastā uzšāvās slapjie tomēr neaizmirsa nekad.
kumeJii kā •elni, nosprauslājās, no-ļ (Turpinājums sekos)