Bavarijas Latviesu vestnesis, February 26, 1949

              i 1 » t
LATVUA. 1648. g. gfi.
Latviešu un neslava ārzemēs
Nr, 23 <247) 1949 g 26, februāri
Ar u tm («rtkttii «li toteUliea MrCk*
•flttin MkitM UMttO* <«mM UT kurt
vssmnuE LATVUAI NO BBĻĢUAS
Cik neizglītotam
jābūt, lai iekļūtu
Kanāda
Līdz pat pēdējam karam ārzemēs I iinitu pieticīgu Mvi,M, vianiniekl
dzīvoja samēri ma?: latviešu. Tie iz-Ivar atļauties domāt ari s»r nākotnt:
ce]oJa dažādos laikos, sākot ar 1905. ir viss, kas vajadkp,*' nesen
gadu un sastādījās no politiskiem man teiia kāds amatnieks, „esmu
emigrantiem, bamistu izceļotājiem iegidtiies drēbes fotoeparitu, pulk«
uz Dienvidameriku, jflraiekiem ue. sttnL Man ndcas nav jāpSk, un m
Starp ilem izceļotSjim ar dzimteni I savu naudu lieku kaudzītē un nesu
nebija nekādas organizētas sai- uz banku.** i Kad jautāju par nākot­ies,
viņi ari nedzīvoja vienkopus Īle* nes nodomiem, v ^ a^ildēja: JMt
lākis masās un tāpēc pamazām zau-1 palikšanas nav. Ja v a r ^ atgriezties
dē}A savas nadonfllfis īpatnības. Ka- mājā, vajadzēs da\klz naudas.** Pie
mēr vāciešiem, n^ēģiem, svied» tam domīgi piebUda: „Un ja nē,
• riem, ari lietuviešiem gandrīz visāslaiz <^eana ari bez naud^ nekā ne-
,xak neizglltotiun imigrādjas kan- h^^** «^ļ? s^doiiāBe ctntil vis- var Iesākt**
didfitSn jābūt lai būtu pietiekami I?? baznīca, mums «veiatnē I DaK
kvaMcēts.ieceļošanai Kanidfi?'» jau- il^^^^ SSLH®^.?^ maw devusies d«»JanaiViņ^ dzīva ap.
tā Melais Kanādas laikraksts ,Mae- J . ^ stāvoklis sāk «^^1- hŗer dar^^ krogu un gultjL
Leans Magatlne'* fArufira numura r^^^^^ OalSākfi bridi uz noms^su nopirktās
iamdrakstā ar virsrakstu , ^ W a i .^^^^«J^^^^^ vai P^«k krog?, «n
vakdzlaas smadzenes. Ktoēc mis ^^^^ palīdzību pa lielikai daļai iz- parādi «ug., Darba InvēSana, izpel-ceļojuši
jaunāki dlvēki ar labu ve-bas samazināšanās, nepaSdanai.
.Jēc pēdējam Otavā saņemtām zl- !®^^» piemēroti smagam tlzlskam Daži izoju meklējuši pie krievu rē­nām,'*
tdkts ievadraksta, ,,Eiropas r ^ ? ^ * *<>n^
DP nometnēs atrodoties 1600 irstu, f^««^'«a« ««Jļ^S!? ^ST^J^lf^ ^repatriācijas nometnē.
m zobārstu 700 klmlku. 2700 in- ^cel^^H ^ profesionāli fldska Bet tad ujmākiias šaubas un bailes,
Žaniem 1000 mežkcmJiLKanfidaino-strildnieki.viņtt vidū ir daudzi viņi izbēguši un atgriezušies darba
derētu *vliu šo profēdlu darbiniek!, vidējo un ari augstskolas izgnti- vietās. KHevu sūtoleciba lūdz poll-bet
līda Slm, ar loti niecīgiem izņē-M«i^^« vef " 1 1 ^ * et-dju meklēt bēgļus un tagad Heta jau
mumiem. tiem durvis bijušas slēg- rast savām sgejām^un iz^^^^ ļauna, draud cietums un
%QS I merotāku darbu. Domāju, ka šie ia- nezināma nākotne.
Kanāda ievedusi 80.000 meža dr-ļ SUtotle cilvēki ievērojami c^ mūsu Parādos un dzeršanā nogrimušiem
tēju. laukstrādnieku mājkalpotāju P ^ ^ l ^ i J ^ prestižu svešo zemju ie- nav gandrizi nekādas iespējas Izkļūt
tm stoo kopau. D^a no tiem sek- ^^otāju acis. Bet ari pec varbūtē- no raktuvēm, metallu Uetuvēm, alt-migl
nosltoušl apstākli ka viņi tai izglītoto aiziešanas dtā dan» ļ mens lauztuvēm vai mei^em. Lidal-pašā
laikā bijuši ari inteliģenti un oā» palikušo vidējā skolas izglltiķa gas zinas nāk ari no Kanādas. Malto
ubi audzlnāU — viņu stingrās mu- ļ arvien vēl būs augstāka nekā vie- strādnieku nometņu kantines labprāt
irums bUusl laba aizsega vīnu laba-p^Ji^"^ strādniekiem. Tautas izglļti- dod kredītus. Līgumam beidzoties,
jam smadzenēm Bet pret inteliģen- pas vidējais līmenis visā Vakarel^^ naudas vietā ir parādi, \m
d kā tādu Kanāda izrādījusi atklātu Pa. iajioniot. varbūt, Skandināvija,,^[mežā jāpaliek vēl viens gads.
nepatiku." | zem^ i»r musejo, turpretim tradi-ļ Par spīti mūsu valodu talantam,
lodā. Arī Anglijā un Kanādā nonā­kušajiem
grūti ar angļu vttbdu. Sī
kūtrība padara dzīv^ grūtu un neļauj
āvansēti^ darbā. Bet reizē tā ir
^)ēclgas bruņas pret pārtautoSanos.
Tāpēc inteUiģaoce pfirtsnitojas ātrāk
nekā vienkārša darba strādnieki La-
Bdt grāmatais uh laikrakstus un esot
dešākā personīgā kontaktā ar ap­kārtējiem
Mzlvotljiem, ātrāk ie­sakņojas
sviēs domāšanas veidi.
^ Kaut dažreiz neviļus rodas ie­spaids,
it kā visi trimdinieki būtu
garigi pagrimtdi, ^tembl t l nav.
N^ātlva ieipalda radttanai pietiek^
ja starp daudziem ir tikai viens 2(U>a
vai datitoņai vai šaid^Iga peraona.
Kādas lldas fabrikas dirdctm man
teica: JBs biju domljis dtādik par
latviešiem, bet tagad redzu, ka ^ u
vidū daudz komunistu.** Smagajā
metaUurģijas rūpniecībā un o^rak«
tuvēs, kur darbs visgrūtākā, bet dar­ba
^MTtCcļl vissUktiki, ir visvarlk
komunistu sdAritēju. Ar tiem mū
sējiem nav labas attidesmM tm viņi
baltlrfiMi dēvē par fašistiem. Darba
vietās par latviešu darba («Ocu sa
vukfirt dzird Sfidas atsauksmes: JL<at-vifšl
ir intelUģentl, sbrldlgi, biedris­ki,
spēcīgi uh izturīgi, bet pirmdie­nās
kavē darbu. Dzer.**
Par Spīti šim daudzajām negatīva*»
ifim parādtbāRi visumā esam sagla­bājuši
savus tikumus un todtūrālo
līmeni ari nožēlojamos emigrādjas
apstākļos. Mūsu godtgo latviešu
tūkstoši strādnieki un tie, kas jau
kļuvušipar patstāvlgiemusņtoiējiem
klusi un nemanot veic datbu, kas
gan tikai pamazāmi, bet droši cel pa­matus,
uz kuriem Abināt mūsu nā
kotnl.
Beļģijā, februāri
Ini Alberts Upmalis
starp darba devēju un to, kam viņš to izlietot sava stāvokļa nostiprina- paspēja izrnācīties ciešami vācisld.
varētu darbu dot. Rūpnieks labprātUanal 2 ^gadus Beļ^Jā nodzīvojušie ogļ-saites
ŌO vai 100 melnstrādnieku vai Diemžēl visas DP masas kultūrā- raēi v^ nevar saprastie franēu va-grāvraču,
šos vīrus nemaz neredzot, 1ais līmenis nav vienāds. Paņemot'
bet Idcām viņš salīgs sev inženieri, rokā Beļģijas ogļraktuvju apgabalu ^
ffiM,SSSSi;nSK!K»»«LV^ baušU izceļotājiem uz ASV
plemteani, tožwleru tostltūU, no- Dieva». Jtarp viņiem n e e ^ «i ' . '
.itttito. intervētāju* u« Eiropu, tleh^Jf.*^.«»|», V*^^^^ 1«W lekirtotaja Izcftlo-varSta
laaudzlt gnmu augsti J^aU-NenuJgaunL LjupManj^ «1^^^^^ nometnē Oronfi pie Bremenes,
fiettu iiredi esla uažtrua, stk admarb &u 5Ktua nvitadlia.b āTkaaad vlsvaMk apgķrUttt^la!a! ^w1>*lv.'i,* ^u^kr aiņu, U^^ļ^ ^ laba tlieevsSar ont oIvk6vrioejnuammu, ukans
aarrtt vvaallddīībbaa vvaarrftittuu aattļļaauuttiieess ileeilMaisstti kKrnieevvuu uvmn a'"lž'"īrii^eš"u^ »s'i'r:d^sa-p^z^i"ņ-u'.^ M^^u^-1 caur šo nometnflin dcoi<siie=s uz
SM oBvIkus. neprasot ..«odroSlnato ;»J1« s«7» laļ «īgtaupitu Uekua
darba vietu", ko prasa no citiem le- JfturBkl loka ^ no noiiedilblm l!d« gartfgijumus un pārpratumus: īSSiSlSSltu leLanaini'S'SSau da,a dzīvo kluM
4JSL"^?^ i t f f i SM Jrtti «««««Ifi ievilkusies. Ģimenes
atklāts naids pret tiem, kas pamato­jas
uz ballēm no koiMrences. Pēc
dtldāll atsKitiem aplēšamiem, Kanā-^
dal va^dzt^ vēl ā ļ ^ 2000 ārstu, lai,
strādājot ar pašreizējām metodēm,
visiem iedzīvotājiem būtu nedroši
nāta pietiekama ārstēšana. Ja Ka
Opozicija DP
imigrācijai Kanādā
1) Ņetetērēt visu vācu naudu, bet
paņemt to līdzi implldus uztura ie­gādei,!
jo līdzatvesto pārtiku šeit at­ņem,
D6t nome^ē Izsniegtās nepie­tiek.
2) Neaizmirst griezties pie „Luthe-ran
World Pederation** pārstāvja,
kas attiecīgās personas izbrai^nnu
telegrāfiski pariņo jaunajam darba
devējam, lai viņam savlaicīgi būtu
^ „Toronto Daily Star** vienā no pe-Iespējams noorganizēt sagaldlSimu
nidfi pastāvētu vispārēja apdrošina* Idējiem ieva^ dtē liberāļu viņā krastā,
tana pret slimībām, tad vajadzētu pariljas pārstāvja Krolla vārdus: 8) Uzmanīgi sekot informfidjal un
vēl daudz vairāk ārstu. Viens no LKā gan zeme, kuŗal trūkst tik rīkojumiem^ ko vairākas reizes <lie
•rgumentlem pret vispārējo apdro- daudz ārstu, var attaisnot opoddju nā Izkar l^jkatrā blokā. ^
Sinflianu bijis iebildums, ka tās pret ārstu imigrantu ielaišanu?" 4) Apmeklēt American Friends
realizēšanai nav pietiekami daudi Laikraksts piebilst, ka ari Kanādas Committee Service** rīkotos ihfonni
irsttt. Un tomēr Kanādas mediķu raktuvju un dabas bagātību minis- cijas priekšlasījumus un krāsaino
iKp^netObōL un vairāku provinču ap- tra vietnieks Kinlejsalds norādījis uz filmu Izrādes par darbu, dzīvi, dabu
lēnības lledeas atzīt DP firstu tie- Kanādas medicīnisko darbinieku ap* un aostikļieni ASV.
•Ibas |>raktlzēt Kanādā, imigrācijas vienību, kas bloķējusi DP ārstu le-l 5) Uzkāpjot uz kuģa, ņemt līdzi, tl-teita<
tes ierosinājušas dažādus priekš- vešanu un ir vienīgā arodbiedrība,
t&ciimus nevēlamas konkurences kas nostājusies pret Uem. Bez tam
amlnāSanal Starp dtu, lerosmāts, opozīcijā nostājušies vēl tikai komū-k
i DP ārstus varētu ielaist tikai tad, nlstl TaSu Kanādai esot vajadzīgi
/ Ja tie paraksta līgumu, ka zināmus ne tikai DP āistl vien, bet ari In-jadus
praktizēs attālos apgabalos, ženlerli mežu specālistl un !^mlķi«
tagad ārstu trilkst. Līdz šim kas līda Šim pa llelālod daļai no-tomēr
ārstu savienības nevienu no | raidīti A
Hem plāniem nav akceptējušas. Jau
omitņis
dzīve
Zviedru redcrtja
pārvadās Eiropas
bēgļus
BEĻĢIJĀ latviešu studentu ap­vienības
paspārnē nodibinājusies lat­viešu
centrālā bibliotēka, kas apkal­pos
Beļģijā dzīvojošos tautiešus, pie-sūtot
viņiem grāmatas pa pastu. IBib-llotScā
aicina šai vajadzībai ziigdot
grāmatas im periodiskus izdevinnus,
adresējot tos 21, rue Van der Kolen,
Louvain, J. Jermanim.
LEJASSAKSIJAS DP nosare no^
pirms gada vteeministrs Klnldsaids,
kas kārto imlgrādjas lietas, aizrā-
<lt)a. ka ārstu apvienība blju^ vie­nīgā
arodbiedrība, kas atklāti nestā*
jītfles pret DP ielaišanu.
Baksta beigās lielais laikraksts sa*
ka: „Kanādal vajaga vairāk ļaužu —
vēl simtiem tūkstošu, nākošos gados ļ ^^^agens Nyheter** ziņo, ka apm.
pat miljonus. Mēs gribam, M šie ^oo.OOO bēgļu pārvešanai IKO akd-lrāda, ka uz ASV nevar izceļot tie
Jaunie pilsoņi būtu labākie ^cilvēkU ietvaros no Eiropas m Austrā- DP, kas strādā Anglijā, kaut ari
kādus varam dabūt, vlsinteUŽentā- i^j^ turpmāko 15 mēnešu laikā Sa- tiem būtu afidēvitl un viņi paši va*
kie, visnoderīgākie, «dl kas visdri- rēdereja Stdcholmā noorgani- rētu segt ceļa izdevumus. Lai varētu
zāk varētu atvest līdzi Jaunas ie- 2ļjygm pieder ASV, Pa- ķceļot, viņiem būtu Jāatgriežas Vā-rosm^
un spējas mūsu zem«i attis- ^amai, G r i e ! ^ un dtām valstīm, djā, bet ari no šejienes nevar i»:elot
^San^. Mis nevaram atļauttes aiz- Ug^^ nodevusi p P , kas apvienotajās joslās nav dzl-slēgt
durvis dlvSaem tikai t a ^ rjcībā tvaikoni „Anna Salēn**, v o j u š l im g. 1. janvāri Turpre-tle
varētu k<mkurētM ļaudīm, kas ^ ^^^^ uzbūvēts 1944. un izmantots par tim, Ja kādam Anglijā nodarbinā-jau
ir te ^patiesībā valsts intere- n^jniašīnu bāzes kuģi amerikāņu tam afidēvits Ir, viar izceļot viņa sle-
% ^iM^^SS^?^®* jo vajadzībām. Tvaikonis ir 12.500 t va, kurai viņš seko vēlāk kā piede-vMlelfikā
l ^ j a kopSjOO ga- Lažlefu Paredzams, ka transporti LNP BIBUCTSKU FONDAM jau
aion - kot^ 1848. g. revolūcijas - notiks no Dženovas ostas ItaUjā un saziedots ap 300 grāmatu. Latviešu
afgcōl papUdināt mūs^^v^^ gķlrsos okeānu inženieru apvienība ārzemēs fledo-ņām
ttsjnim. Mēs ļaujam šai.izdevi-ļg^j^ šo ostu un Melburnu 1 reizes.ļjusi DM 50.—, bet Izdevējs Kalnājs
— prot J. Mediņa un Volfganga
Dārziņa darbus DM 108.— kopvftr-tlbS.
l
ANOĻU JOSLA arvien vēl turpi­nās
nometņu pārvietošana. Roten-kal
tik daudz rokas bagāžas, lai to
var paņemt vienā rokā vai us mu­guras,
jo otrai rokai jābūt brīvai
6) īevēr<!rt amerikāņu personāla no­rādījumus
par tīrību us kuģa, ne-piemētāt
atkritumiem kabīnes, akū-ties
ik ritu un neierasties bi^astla
pidžamās vai naktskreklos.
7) Braudena laikā, īpaši saslimstot
ar Jūras slimību, n ^ ķiplokus im
sīpolus, kas mudina uz veifnšanu ne
tikai veselos pasažierus, bet pat ko*
mandas locekļus.
Minētajā nometnē abi pēdējie pa­domi
sniegti gluži ofldfilā kārtā, bet
ievērojot samērā tAazo baltiešu skal*
tu lielajā izceļptāju masā, kā ari
viņu dzīves stilu un virtuves Ipat
nlbas, šie padomi vairāk der inior*
mādjal un apstākļu raksturošanai
PARiD2SA^licEĻ0TĀJt
TRANSPORTI
26. febnifirī tvaikonis „Swalbord**
ar 900 pasažieriem izbrauks uz Dže
novu un tālāk uz Austrāliju; tv.
„Sturgis" ar 840 pasažieriem no Bre-merhāfenas
us I^orleanu, ASV;
šai transportā uzņemti izceļotāji, kas
turpinās ceļu pa ^^slMpi uz ASV
dienvidu un vidējo rietumu štatiem
tv. „Marine Flasher** ar 850 pasažie­riem
no Hamburgac ui Ņujorku; tv
„H01brok'* ar 1088 pasažieriem uz
Dženovu un tālāk us Brazīliju; S
mariā tv. „Jumper ar 850 pasaižie-riem
no Hambuif as ua ASV; 6. mar­tā
tv. tJBlack** ar 828 pasažieriem no
Bremerhāfenas uz Kanādu un tv.
,,Haon** ar 884 pasažieriem no Bre­merhāfenas
U2 ASV.
Latviete
runa
Melburnas raidītājs ceturtiļi^
21 februāri, sniedza «arun^^
du latviešu mdtenl, kas pii^r^
mēnešiem ieradusies Austrāfil» nij
šajā raidījumā jaunās ausM:
dzidi* balss bija skaidri SS?
un viņas latviskais akcents pārS
patiski kā pēc Ugas noedzēšaašg^
jausi sastopot senu drausu aaSi
pilsētai drilzma. ^
, Jtur jūs ttrādājatt Vai esat vimi.
pati?** jautāja r^^ortāžas vadīts^
JAanā darba vieta ir Udai nefik
ja latviete, k\^^ vārds ttetlbiS]
nēts. „£sam tur divas dituditeH
atbraucām šurp abas kopl**^^
„Vai Vādjā jums sac^a, ka \m
saMtas ^ darbi Vltmi m a ^
HTSS vm bija zināms, b Md
saiitiSutf es kaut vai us trim lašlta
ja vien tfidā kārtā būtu tssS^
l:dcļūt no DP nometnes
,,Un kfi jums patīk Attstrāltlih
nSfiom vausies, ka līdz šim m
bdmējtes redzēt nevienu dzīvu ^
guru. Toties patīkami pānt^
Seģenes Jaukā, koša zaļuma siki
daba, biju to ledomljusles daudiai.
lēkāktt." ^
.JHiā runājat labi angļu tndott
Kur esit micljusiesf**
^Latvijā, ricolā,*" mdtenei INH
bija dzirdams gandarījums, „mW
tam Vādjā, gatavojoties us iteelolie
nu. Bet galvenais — Mt,
darbā, dilvē.**
t,Vn kādi jūsu nākotnes wiiiK»
nVieplrms gribu nopelnīt m %
krāt naudu, lai iegādātos neplecMi*
mās lietas, un <«d sHct jauBu m
uz jauniem pamatiem.**
„Laba8 s^es!** rept^tālu s»»
beigdams novēl spīkers pasaidesoM
malā, iiOOO kih attālumā ae m
rijas.
Kāds bus viņu
liktenis?
starp tiem Izceļotājiem. kelM.t
Neapoles osti me uzejas m hķ
,3t Krua** alftuiija un iivi|l$
koneentridjas nometnei. atvoāii in
mūsu tautieši. Kā viņu, tā p l ^ »
ceiouju aizturēšanu pieprailjib
mūnlstl piedēvējot tiem kara aois»
gurnus. K l tagad uszināts,llitaf
10 latviešu mm nodtaldnitti
nekas nav darīts un ai»ūdtlbii W-teriāU
vil līdz šai dienai nsnoi»
gatavoti. Esot pamats plensnii, 11 aiem gatavojas uzvelt kādui
tus apvainojumus, lai būtu iMp^
jams atņemt DP statusu un kl
domju pilsoņus plespisdu kārti M
padomju Iestādēm. Alzturētii m
das Or. 6, CRPS Upari, PW. Ui^
slfia.
bai izslīdēt no mūsu r6kām.**
Vācu bēgļus no
is izvada ar
Katrs braudens ilgs 2 mēnešus.
LV
UBDRV KARTES VECAJIEM
UanijaS izvada ar Latviešu veco strēlnieku biedrības ļburgas latviešu nometne pārvietota
• 4 • I valde izsniedz biedru kartes latviešu uz Bokhomu, Statoldendorfas no- pneiCa zvaniem un angļu valodā. Tajās apliecirāts, metne' pievienota Bevemal, bet lat-
* ka kartes īpašnieks brīvprātīgi cļnī- vieši no Volfsburgas pievienoti De-
Pagājušā nedēļā Dāniju atstāja jies pirmajā pasaules karā pret sa- delstorfas \m| Falingbosteles nomet-
.800 vācu bēgļu, kas atgriezās Vāci- biedroto ienaidniekiem. Apliecībai nēm. i
jā. Sis notikums tik ļoti iepriecina- pievienota ari strēkiieka fotogrāfija. PtNEBEROAS universitātē 4. un
jis dāņus, ka visās Kopenhāgenas Vajadzīgās riņas par tiem strēlnie- 5. martā notiks Latviešu studentu
bazpīcās vācu aizbraukšanas bridi kiem, kas reģistrēti aavas nometnes centrālās savienības 9. kongress, ko
Skanējuši zvani jo Dānija tagad pU- strēhiieku kopā, biedrības valde sa- rīko Baltijas umversitates lat/iešu
aigi atbrīvojusies no vācu bēgļiemJ ņem no kopām, bet kur šādu kopu studentii padome. Sagaida leroda-kuqru
skaits pēc kara sasniedzis nav, strēlniekiem jāgriežas pie bied- mles ari pārstāvjus no Zviedrijas,
280.000. Tai pašā laikā Zviedrijā no rības valdes. Fotogrāfijas sūtāmas Dānijas un Anglijas. Ierašanās pie-
2494 ārzemniekiem, kam piešķirta divos eksemplāros: apliecībai un sakāma līdz 28. februārim stud Ing.
pavalstniecība, 582 bijuši vādešl trimdā esošo strēlnieku kopējam al- A Krūmiņam, Pinneberg, Baltie
.Igauņiem Zviedrijas pavalstniecība bumam Pasts adresējams: J. Gold- Univer8lty, Off. 9. Kongress saska-pleSķlrta
380 gad^umos, bet latvie- manim; (13a) Nūmbei^, Central DP nots ar Kalpak^ bataljona 30 gadu
šiem tikai Uk LV ICamp. ļ atceres svinībām 5. un a martā.
LABS NĀK AR GAIDĪŠANU
,JKelalmIgle'* austrālieši, kas vai­rākus
mēnešus gaidīja Izceļotāju no­metnē
Oronā, līdz noskaidrojās, ka
tvaikonis ,3an Francisko** vīnus uz
jauno mājvietu nevedīs, bddzot 24.
janvāri atstājuši Neapoli. Vēstules
lledna, ka Ugai gaidīšanai bijusi
vismaz viena laba puse — ISSO per­sonu
lielais transports ar vairākām
daudzbērnu ģimen&n novietots uz
līdz šim labākā transportkuģa ^
17.000 t pasažiertvaikoņa ,J7ea HejF
1as'*, kas agrāk uzturējis satiksmi
starp Neapdi Ņujc^ku un HaU-faksu.
,Ja aflgUffl itņem iriņa foimUiinm «& vē-lOffla
tm aitstSl to tr faittrs dilvotpHtdtgii
nrih ar Uti^m. bst r^mratatt aadtfm
rormSm, tad apmirām gūat Mkm par aiti-trāltett.
Viņi nekad aellM magtifo. nmā
ar vlalm IttVl saaalitot i^iSaa kam Is-Šķint)
a3 . .
Lasiet ilustrēto
Ceichnerii brošūru
Austrālija
m lūs būstt iofarmSti par v i ^ tos jiffis
Ildna, izce|oiat tīt šo temi.
BrofOras cena VfidiS IJS DM. Pteprailef
nometņu grāmatnīcās vai tieSt „LatHiai**
apgādam, Ofioibarg/I^ DominUcat-ZUnma'-
manastraBSi S.
Patūtiofijimii ārzemēs ttdarSi&l pit i»Ut^
ttias" pārstāvjiem. Cenas: Aagliift Vi ftil;
Austrllifa •/» gtl.; ASV, Kanādā ae. Ama*
rikas seaSs 0.45 dol.; HolafidS 1 fl.; Zvied*
riifi 1.80 kr.ļ DloilS 2 kr.; BeļSiji 4S Ir.
un Prandiā U fr.
VESTUliS
RBDAKajM
G, Paleja, Bremerhafenā
ņiBONES VIDŪ ««AI
LATVItKIt
Jiu imA, kaul pagājuii
pUni divi gadi, kopi latriiši itt*
izkalsmes pa daudzām svešltt ^
mtai, no vēstulēm un mflitt w
stāvļu vērojumlfitti var nojstal»
bērni un jaunteii s v ^ ā ridlij;
mērā ātri asimllējas un, p a t s^
kals, maz iMunasām kļūst tyi6mjfļ
vi mātes vidodā. Par to (toni»
manu usminibu sidstija ua mw
]i kāda ziņa JLondonas ariti'ilļ
bija rakstīts par latviešu mmjļ
atbalstUāji amerikāņu pMW
Ostergrena atvadīšana l/mm^
griežoties uz ASV. Viesis Watt^
ka latviešus viņš vieglāk W ^
vari)ūt tādēi; ka pats «sa A5ļ
pUsonis, bet ar zviedrisku I s c ^
Kaut viņš dzimis ASV, Plrm>J2*
da, ko mfidjles, bijusi vecSku «JJ
t i valoda. Mājās biJušM
dienas, kad bērniem atļauts «««J tlM t i k a i zviedriski F
kam zviedru valodi viņi ft«^^
stājuši jaukt angļu vārdus. Jaŗj
t i ^ valodu, bet - tite^^^^?M
nekropļojiet savu tēvu valodtjjg
šl Amerikas pilsoņa «n jriedrt^
dējals aldnfijuffls Anglijas i s ^
šiem.
Vai fio aidnijumu nevajs**»^
mūsu tēviem un mātēm, pa ^
pasaules malām izsUSjotics,^!^
kā pirmo likumu jaunās P^J^
latviskā audzināšana un l^tvijsuj
glabāšanā nākotnei? ^^^^ŗļ^
tiešām pirmā kārtā ir ve<^^fļ5
tādēļ arī viņu rilpe WJr, » ^
latviešu bērni vienalga, ^^Jļ/zĻ
pilsoņi būdami
n ā t u t i k a i l a t v i s k i^
labākā mūsu tautas dzivibai
tija!
j^?
^ ā p ^ ^ t ^balons
^:-bini&tes neaptver an »
ai
•vai
iSfcSh'terari M «darfa sistēma;
^'^^'ffiflpa zemadraea kas
»i;18da8; M atotos. U6la- s^-
1« Paaomjii Savlenfba.' JCne-,
kritu» art vScu Izmegifta''.
1 par V 2 rt*eSu stat­īs
JSnorirtliem''; ; ' , •
,«otd8wJ2ļfipQl8s,M
. Idlnlgl jaunu pretžaiSft
,m»bii, tair«« balsts Hite Sm
mvķ, zenitartilferija. : T&TO
' irieriiS> Udmaiīnas,' ki «al ra-^, m
m i^I^ilerija vairs 'saSļlui,^^
5». To: mm 'tik Tīfeii kafir
ļ^'aiisatdzn^^^^
" " ' ' • 'tam- •^a-itri^'žlp
^ _ „ , , • :Sam«t89
upi' 96 IttHtlDtnijiš Ud» VaSlng4i
Hķ, fasniīdans >n kxa(8tuhdži 1
||.tpiļdido]ot'ar {Mi JaiKlu. Jat^
i # i e r i ^ Smai laiku'pteņešn
mm ;tlk^' ĪTsekund^r M
ta^itdii pa Jo bridi par^etoiMj X
mmk nelai 4 kia Satteaš):
mm Jibōt tik Mai,' lc8 . t(i' *
w«Htas iCTices nespijv'
« « « "Ņiņt ka katrw, i e ^
m;^b5. laikā rada Ipdarblģu
S l ^ d . J>ar tSdIan jauno lidna-l īi
We5u fttvalrtSanai ASV po- l:e
un AdomājoSas" ra-
«• paredzēja ,iame-
5 £ ^ . !°»»S|tofijuinu 1(8-!
g-tamplektu, kasJeir
" * - ' l ? ^ I>ataattipiein tar-saKdzinājuin^
m
ii
!S« jSnfM** =^ viņa
kas
m