1951-01-03-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•'.•i-i;..,!.. Mm mm Nr. 1 (4429 Jta. I, mi Pttl>}liber: ^imsHttte» MtiOft* Ftuma AugiiftUort Pilititr: PffffmtfitlīTftf UfVIAN NEWSPAPER l l l r . l 4 i» 1 AUNU GADU SĀKOT Ifisii ļtattkoflis Spkil tttfit fiHii Tļļffinļf MAmMtš ūāhvmm UĒmtm ^ mm mmm »ūā9ām INMte ^ Kad asnerfkiņu koRgrasa loociļi pie āiliiFi(]fii seii- Ji^bfMiii. čāMš dianas Dinns Zitiii» • ļB^^W^. • • ( ^ • ^ ^ ^ • ' • • ^ P P B H B , • • ^ • i P ^ ^ I F l ^ ^ B * ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ W^WW'WfW^l^ mKf^mt^t^^ iviftto atiliia VailngtmiiiĻ aanitori im daptttittbiia dlesgan drOmfigara* itiviilk io t^^^ jHlAlbā bija a^ķtiimL llk b«(p k l i t ^ ^ Dau^ m no mim la&am, raudzīdamies ivifka aiultt mlidrumfi, bCla drOmi vfi gaidīt tik tttL iMi tl| pdH M l ! vB labik ng«tavott%- taflsd." Prezidenti TrOmeni levirainnt pa-iteidiinflja mobiUddJii t a n K i l -! ratigot par tfa leiUjItlliem CMbn VilMinu. ģm. Kleju un SldMju VtiA-tiergu. S«da« trt]otaei ižviM andni>! di pat Tranam pdU«i««^ '^'"^ ļatttUuB iev. vai tikai te nav pē», to in,i ^irtuti ntr dilta prigkiiiani Ziemivetkt Valrikt uin'^gSiiri^^ 2? ''"!P25,^^*S?" PS^. "!**"ļ«n»* locdilu domim, U tonir nav ktom art |«cliti pateh» atbildi:,,Tai vil nekfida teieriteKA>ttitidla im lim ianttttot v » «tUkuio laiku." kara bazl nebOi PiftlSti vitmaz 40 duta, ka amnrikiļu n&cija laiku ne- Uo. 1^ būtu ai»t«rai» trti ittaM * " ,v«i««Wp vairik n^i pallatk un tam art v«- JUnerfitaMUMan^^ J«di«tunotiktWireizeiitraulik. & S f t » r i d S ē S " r S , ? i ^ Drūmā n-kapojuma ladllani un Sffllup. «dvi iSkrieffkarfi « « S L ^^ kari kai belgiiei ar mūiu lakart! iSto »nd^twi paralM^S^^ * ^ Miidevl^ IMnena kati» krievi var mumi uzndeit karu. irtrmili?'*'^ '**ļ'^'?*'Ķ^ •'W«»W««»a S^t«SS^i.^lf^.l2WK tplukuņa ar Par ko savu Ipata JaunizoHdontšna dilOa* rāciju. Zinādams, Im aii Huvtra stāv diesgan pialas h^bllidltttt ai»rindaS|l uzRuvera runu UgU tiāiijāieaiooij pēc tam an TrOmens un CNma fos-sters Daliess. Republikāņa auitotsļ Morze Huvera Ielu saplurinlianat Aiztf Julais 195a ^ds ir radi* Jis d i ^ pānnaiņas latvidKi trimdas saimē. Latviešu kopība Vldjā» kas iipriddejos piecos gMlos bija iatirMu trimdini^ iidākā un vadoiā dala, aimdl-tajā gadā Ir sadUusi Uds samērā oeUidai grupai, kas Jau tags^ ierindojas treiā vai ceturtā« bet tu* vākā nākotnē ierindosies vēl tālākā vietā dtu umju latvi^u vidd Tautieši no starptoutlski aitirApētām nometnēm Vācijā is* kUst pa plašo pasauli, rodot sev daiidās aemēs normālākus dsives im darba apstākļus. Ar tikko pagājušo 1950. gada bdgām mēs varam pusUds droši usricatlt piecus ^adus pro. de* ianām, cipām un grūtumiem, bet ari sdonēm un panākumiem bagāto „mazās Latvijas*' laika pot-mu par pabeigtu. Sis konstatējums no vifnas puses iaprledna, no otras rada skumjas un rūpes par mflsu nā-lmM. PoaitM vērtējams fakts, ka latvietis iskļflst no bescerigas un besn^rķa veģetUanas nometnēs, nonālnH raiSgā darbā, kaut ari bieH nepiemērotā un skarbā. Skuinjas pārņem prātu, redzot mūsu ceļus vii arvien vijļamiai tālāk prom no dbdmtenes. Ar! latviaiu ātra pieķeršanās mantai un pmmifgai labklājībai dod pamata bdttm, vai nelzdM^i un ņatsOks tas dnas spars un gars, kas spārnoja tautiešus, kamēr tie Mvo}9^ nometnēs un kas deva art' rsdsamus panākumus kādļA par mūsu personliOm tiesībām, tā ar! ti^ par Latviju* SinI gadā būs arf reAnams, cik tit si^d»mci}u join ded^tf far MManu un neatam^ vim spneaa YmepEi;;iTpu:"^mSSis^ ^ ^ I cnn vēlāk Jautāja, vai iliņi ņvtts ai^ 1 ^ kļuvis «I- <«M ar nams, itāļu i ^ m ^ lati dodamies «^Meties** m Ma^« to iadaiit pat vtt fstiel ifc pa ^ ^ f g ^ ^ g ļ j ļ ģ ^ māt' vimmimām lAtgitatt^Sieiltast^ jmW0^'ti Sviridovs, VagMJas i n i f l ^ MMgatt^^ dimta^ivie^^^^^ Oa^iosto-1 l^vienlbai gdvep^ tiddilas vte<q»M^ un «vis ' - MsAustarUMk^^ , doņi* Fic&bi informētu apH^^ ^ mOst^enltti bemļNild^ tfim, aiMJprtedes galvenais temate ceturtdaļu gadsimta un b^bot arf Wli vemu tfngāiijas. Cedioslova- Pieveiks.** kUas un ItaUJas kcmiūnistu turpml- Ari tie pi^Ucisti, kas kritlaē Sēe-kal diurblbai) kuras pila mēiļMs būtu š<maricn)uiy Jā, kur viņi nav R pda sākumā iegūt varu Vli^ apturēt Kremļa agresiju, 1 ^ at-lEad, Ifeļati Māpjot Varšavas ā ^ gMina, k l IsgāJU tam pālam Suve-, vIMttdi, viņu izvadUa Austrijas ko» U»m ar imdomdolattu pirms vtena mitgades iesvēti visplašāk iezīmēja mCbīistu vadonis Fišers, Tol^U at- gada. Vašingtonā toreia notika nikni UMctais kontinents, jo, i^jotles t«dvār« bija: ,,Biedri Fišer, atcett iddKji sMdi staip Saimlngtima, iCe- i95i. gadam, pagājuši iHecdesmit ga-nb Maskavas ceru Jūs mtapt B«- lona, Mones ue. aenitimi gn;q;ra, kas du kopš AusMUJas parlamenta i^r-bausplad (Austrijas valsts kance- prasīja ASV Izveklot par spēdami- mās san^ leJāV* tatāru varu, un starp aiisaiditbas ml- tlnmta bamlcas zvani un Uelpībalu DIonsona un senāta „tauplbas šāvieni plm^ vēsttja launā puspid-apustuļtt*' grupu, kas prulja apeiipt|gimta iestāšanos, un Austrālijas militāro budietu* T^ariKari)ēits Ualstsvlri un ministri savās runās Huvera lika pirmajā v ^ »^ono» aplUmJa šis pasaules daļas sasnle-mi} u% bet nacionālo droUbu otri gurnus plecdi»nit gados. Rietimiu šanu viņi krasti* UdaMni» Bte» ladia Uek b^Mas par thSb kia wA solījumi ir lita pnoiĻ ko v i a^ dāvina pa laM un Mk, bet kaa ne ar ķo nesista. Dandala grūl* dienu sirdis Ua tomēr anemtt nar ticiidru laltiL un tla m svarus wm ir Mķū-nātnas audtinātenaa darba. Onbs latvielu tautaa dvistias sagUbi* lanal Latviešu Mm ViO» slēdz viena pēc otras savaa durvis AlaJūras asmia latvi ftet ne neiedami» IMDs* Ti* dēļ Jārod na skcto abntājējl, lai mūsu Jaunatne varētu sai^bit savu tēvu Valodu, tani Dievu pielūgt un smdtiea ^ikus un tlābu dņat par Latviju. Svitdtaias skolas, neklātienas mādba latvla-kos priddbnetos, tautas augstAo- 1as. bērnu vasaru kbkmljas. Jaunatnes lumili, klubi, ttterātūra Ir dali no ceļiem, Wtt br ejttd šinī virzienā. Sis darbs ir darāms nekavij^ y ^ ikvienā «em| ikvtaiā novadā un organizācUā. lekim izveidojas koMš vamt'ii; centrs, Jau tūUņ ir Jāveido Interesentu grupas vai nu nie organIzleUibn, vai atsevišķi, ^ s Intereaentu grupās ieskaitāmi kā psias Jaunatnei pārstfvJI, tā ari Jaunatnes oncanizādias d«ri)lnlw, audzi-ni^ ll un bērnu vedU, Nepametiet bez aprū Qs mūsu iNiunat-nf, lai Jaunatne pie tam nepmet JOs. Tā pildot mūsu pienākumus nret savu tautu millfMnli ļāvibā uz nevu,#riM i^Hlfsbn Jaunajā |a§ļl ļi giUsu, Mmm vil iaUsa pM iSnpi VS' liKSm, vai «dtoldl ami «k •iUat »liilMailii4Wal»la JuH tvMrUa'vaI fMli.:"» - Ttaeli Lalvtta itti rtiMirta n M H B V ^ I ^ V V H R H OTimiHp ļ^mļH^9m mi^m^^m wt^^ , la«t« vM VtmmUi Mfl. N> MSeil bea nadeasn u i iMtfiiDIndaMa lalvieil nfanA M|Mi pdM itart; IM eOvanii, kM Mļaj». MmitaMoi nnilnimils ļUrtanh Vhd \WMm eeribi kaut Miniilipiss n pbelaal sailsnsi mijas vamiAasb lai pie laai, elk vtan laapi|amsb pla* ļHgilaa kaminlsti praiMm ttņļīhM tikai •j»M.»at Ml • ļ šsāka ļ^^^^lrik, lai vBsi^'^radhitn āāi ifll* ICIIMII likaa.' IBfai Saeni idnlni wtm laflM, ka UMiki da|a aamMni k Mm aaoM an tavaplifa kr Mļaill ļdaika rikl nsisU artihs. Paiiil la« dMvtiiii SMoiviiif vA valfiU ii» pevieii M l ' ivnmi aca ilii ilnillalll nliil Isbrn ceiibai, kurim vti • mm japie Lendooa (U). Jaunās piecdes-«vest pie starptautlsklam saspOlJu- ' miam un ito nākamā pasaulaa loo^ Apvimnās i^kiJaa lestāslea p a r l h Ūkās pasaules <blas attrtvoMiu no draudiem, kas naļau} cMUiBi m vol cUvidsku M MafeaMI Trigve U pasvibrola, ka visas tautaa, Kas noM m NM9ii fSiaiiiM Mrutei aiOkn'M flMinnHMi talMlIi gm aavt umUL TMJ» ir ipMIa ar vl«i kl». plāelka silpfasitak SMssaa. bia sprtttl iiit iniMniMMkM. mmm, aii ka Mkvl «kfl «iaiaahi vai|«i ; kffiiļiiiii •iķ.imlļil HMata IM-, ? Miiiii liiMMMat aBas ifii Fratt BPANUAI VniLAKtK SAOiTATOTl AMMUA KIBOPit ļviea Viņš ari palIMJa pierunāt Trilmenu darit to palii. Kā iztdcās liorze, probltaas būtība Ir tā, „vai HeUhikl (pl). - Somijas mlnlsbru|i!g^ļSSL.^^^ Mdents Dr. Uri>o Kekonens un 2f^.?tS^ Srdzni^ības minis^ S. Tumlojai*^ KomunistisKo Aziju, vai an d^turtdienas vakarā negaidot no|"J!Sf, ^ft^ mislnkiem pāri Stokbolmai ieradu- ^SJ^SSTJ**!^ liSfl! , 1 ^ Homā. Sosensfidonālo ceļojumu {kditlikās ajffindas saista ar bries-ļ^^^^^^ toliem Jauniem notikumiem Somijā. , Oficiālajā komunUcē Somijas valdība paskaidrojusi, ka ministru pre-zldnts jūtoties nevesels un, sekodams ārsta ieteikumam, devl^ uz Ifilliu veseļoties. Dīvainā pretstatā vLi^.^'^''^^xJu ^^^^ 01>- - ^plomātisko at-r ^ n g a K a t t ā J J ^^ ^T^Jtl^*^^^^ ^ «» valstis nolēmušas frv^^A'lS^^^ dipiomātiskoa pārstāvjus uz Prezidents Trilmens par darba kārtību līdz šim nekas nav i^-U^^ vēstnieku SpānUā izvfiējltt Stent<mu Orifisu. leceUana Jās^ Kekonena un TucMmiojas brauciens Utiprina kongresam, kas sanāks % Jo dīvaināks liekas tādēļ ka šajās janvāri Tāpat ASV valdība pldcri-dienās vajadzēja notikt Somijas vai- tusi Spānijas vēstnidca Hosē PeHlM dibas pārveidošanai uz plašāka!^ ba- Lekerikas iecelSanai VaUngtmiā. zes. Tā kā īsi pirms Ziemsvētkiem Lielbritānijas v^tnidca plenākumui uz Maskavtt devās Somijas komt^nis-1 Madridē uzņemsies UdzilnlŅais Ang-tu parUJas ģenerālsekretārs VlUe ujas vēstnieks Buenoaairesā Dtais Pesl. kurn pēc ūmm dienām sekoja ļBalfOrs. Zviedriju Spānijā pinttvis partamenta fmkdias vadītāja Kūst-1 sūtnis 0. V. VInters. nena, tad poiniskfis aprindas ^Ida Diplomātisko attt<taniu atjauno- Jaunus spraigus notikumu^ Somijā. |iana ar rktumvtalstim s|iņu tauta usgiēmusl ar lielu gandarijumu un atvieglojumu, ^pāou valdibid tuvās aprindas paskaidro, ka ^ n l j a v l ^ - mēr bijusi gatava Iesaistīties^ d ļi pnet komunismu. Ari fruidja gatavojas atjaunot dIpiomitlsUs attMc-smes ar Spāidju, bet galīgo Knnanu aizkavē sodāBstu un komunistu iie- ^tlvā nostāja. Valdībai tuvu stāvo-šaU Le Monde ceturtdienas pasvītroja, ka FlraiKlJt nadMol II-pnslodas valstsvīri savos atskatos par 1919. gadu un vērtējumos par nāimtnea Izredzi visi kā viens sa-skatiM saspīlējumu pirvarēlanu mim ttļĶ Apvienolo nādju Aumildirektors Trigve U savā Jaungada vēstījumā paivltioja, ka Apvienotās nācijas Jasmajā gadā pirmā Idhlā mēģInU novērst domstarpības, Ims dnmd no- AHI 1951. GADA esi ar savu laikraksta lATVIJA «MkNkanm. IMI ņmimā MV h- •MttAjMIlbi. kŖ Ma « Mka «Ml. •'!8fi?*i«^ baudlsIgjH^ »!£ brivo dlviku tiesības. īiLriSLI!!?^^ Bertini Jauno gadu laSvanlk B r l - l!?gjST*^ Ang»lil vibas zvans rit«iamaiornI.BIitimi.^l^^ SM^ to h^^^m vidjas valsts preHdanta Bauss l i H LāSSTLir^JS ZSST Jf Jaungada vēstījumā gahano virfl» S S ļ SL vemja vācu tautas sodālajam ^ gļTffia ižrtvSŽ M m ^ i M JT vokllm, bēgļiem, strādnieku un dar» S ! f T A i S * ^ ^ ba devēju attiakimim. ArpoffltM XL Idiksnē Ifousf apgalvoja, ka v i i ^ l ! g - ^ ^ y ī 5 L ' * » l ^ mim adnnēlanai 1^ ar ndaru Mal ? e & i ^^ ari upurus, lieusa runas belgU no- " - «f- Iļk ia«la» lai gik vUdnāties ar vēstnieka izraudzīšanu S^iJā. UdsIgos ieskatos Ir jari patt frandjas valdība. Oallgo vārdu šai Jautājumā tomēr tdk parlam«its. Vašingtonas mUltārās ai»1ndās paskaidro, ka Spānijas territorijas un ^āņu militāro spiOni iesaistīšana Rietumeiropas aizsardzības sistēmā sākdes tūUt, tUdm dartm teva<fis Atlantika pakta militāro s p ^ vlrs-pavēlniedba. Amerikāņu aizsardzības ministrijas pārstāvji pārliednāti, ka 1951. g. būs Eiropai izlķirip, tādēļ Hropas aizsardribas armija katr i ziņā Jāpastiprina ar spāņu divīzijām un pašā Spānijā Jāiekārto Atlantika militāro sauszemes un gaisa sp&u atbalsta punktL Bez tam amerikāņu militārā vadība pārlied-nāta, ka spāņu armija un jihas spēki pieder pie labāk saptavotajiem lE^ropi. Ceturtdienas preses konferencē at-bildol tonāUstu Jautājumiem par att^umēm ar Spāniju, fraldents Trūmmi pai^aidroja, ka vēstnieka lee^na Madridē nekādā ziņfi ne-i e l e k n ^ ASV politiku Spā-n^ u. spēlēja Jauno bimnu Vidjai, nar JJitļj kaia kaHi » kuTM galīgo akc^^beļfanlea tauta. SSSBL yiiJBu,>J^ Vidjas kandars Adenauers iairilrrSSJf gg!*^*.!??^^'?^ Jaum^da vis«Qumi pasvītroja, kairgSTJJl SfaSTUn^ SS 1951. g. vicu tautai br SSs pirdzlvo- u S ^ ^ ^ an laa vat aaifs ppr- Jumu gads, kuri tautai un vakūbal iļire • t o i k B i n . •riii i i — - jābūt vienotai LMIa un i n r t g l a L ļ S S S i f fi lēmumi var noilmēt vicu tautas būt ^^IMTS^SIM vai nebūt Vidjas augstie taidsiH, Mdilojs, Kiricpatrn» im frmA\^SS S^Lm^ Ponsē savos Jaungada t^Jumos ^ nrSTMiidrriir^^ tele pirtledbu, ka RiatumvMJasMSS?»^^ saUnnledskle panikumi, kas Itvadm | | t a i i J S £ l SkSfiI 1980. g., turpini^ ar v« labiklem «Pēa » rnn it panflmmiem 1991. gadi. netum-vidlas vid^bas opoddjas pirstivis sodildemdcratu vadmts SūnMdiars kategoriski plemradla 1991. g. Jaunas pariamenbi vi^anas. kas būtu sals-tltas ari ar ļaunas valdības sasMI-šanu, Jo tapdēji vakRba nebat^ tautas uzUdbu. ' ^ 1- • Siraī Austrija Vīne as4. ^ No 1. līdz i . Janvi» rim visā Austrijā lwogi nolsM pusmastā un tauta sēro par sava valsts predteita Dļr. Hanoera i M , kas 99 pdu vecumā ndria ar drds vijumu. Dr. Itonm okupidjas gaito ieguvis visu partiju atzinību, paiiJidladzīgl dnoties par Austrijas Interesēm. Nākdams no sodUdemckratu aprindām, kur viņš Ilgus gadus IHJa par^ tijas vadītājos posteņos, Benners daudz palldriMis Austrijas vārda m stiv<^ļa atjaunošanai starpliittlslca- Ji valstu salnA aapraiaM rlalMMi taMm. la iaf-b « aakuBM variatei veftt viMigl Ja aiēfķllaelaL Katra lalvMa phaUmM iipia Ir * Latvteia taaiaa kapM fijirtd tta Ir ka vlas te!arasidlaa daiba Ir trIsailnMa vOilim argaal» bal lāda Isskata ir saalOga a pat kaitīga. LaIvMn aaatriUās iMiMaJaa nadavnaa ir (MMtfil vaiOsIfaa, aadim aaiavnas an MasfeN» bet pali Jnfagļ^aa dar- JUsaattIki bea tHēāBHļAUi vi* «Ifealfani pie viņa spēHas, ii^^^^'ili^wj^i^(Bi^y^d ^^lipi^^ ^^^^^ ari stfvIeM a# mum ptffri mali, bel kasaiiria-m bMIt «a prakse amasirĀil-m$ m IMia rieluMi lactia. Ne-daMlttM U biM bite ttdb na* V. Jannms, iMMa esMis fesMelas
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510103 |
Description
Title | 1951-01-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
•'.•i-i;..,!..
Mm
mm
Nr. 1 (4429 Jta. I, mi
Pttl>}liber: ^imsHttte» MtiOft*
Ftuma AugiiftUort Pilititr:
PffffmtfitlīTftf
UfVIAN NEWSPAPER
l l l r . l 4 i»
1 AUNU GADU SĀKOT
Ifisii ļtattkoflis
Spkil tttfit fiHii Tļļffinļf
MAmMtš ūāhvmm UĒmtm ^ mm mmm »ūā9ām
INMte ^ Kad asnerfkiņu
koRgrasa loociļi pie āiliiFi(]fii seii-
Ji^bfMiii. čāMš dianas Dinns Zitiii»
• ļB^^W^. • • ( ^ • ^ ^ ^ • ' • • ^ P P B H B , • • ^ • i P ^ ^ I F l ^ ^ B * ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ W^WW'WfW^l^ mKf^mt^t^^ iviftto atiliia VailngtmiiiĻ aanitori
im daptttittbiia dlesgan drOmfigara*
itiviilk io t^^^ jHlAlbā bija
a^ķtiimL llk b«(p k l i t ^ ^ Dau^
m no mim la&am, raudzīdamies
ivifka aiultt mlidrumfi, bCla drOmi
vfi gaidīt tik tttL iMi tl| pdH M l !
vB labik ng«tavott%-
taflsd."
Prezidenti TrOmeni levirainnt pa-iteidiinflja
mobiUddJii t a n K i l -!
ratigot par tfa leiUjItlliem CMbn
VilMinu. ģm. Kleju un SldMju VtiA-tiergu.
S«da« trt]otaei ižviM andni>!
di pat Tranam pdU«i««^ '^'"^
ļatttUuB iev. vai tikai te nav pē», to in,i ^irtuti ntr
dilta prigkiiiani Ziemivetkt Valrikt uin'^gSiiri^^
2? ''"!P25,^^*S?" PS^. "!**"ļ«n»* locdilu domim, U tonir nav
ktom art |«cliti pateh» atbildi:,,Tai vil nekfida teieriteKA>ttitidla im
lim ianttttot v » «tUkuio laiku." kara bazl nebOi PiftlSti vitmaz 40
duta, ka amnrikiļu n&cija laiku ne- Uo. 1^ būtu ai»t«rai» trti ittaM
* " ,v«i««Wp vairik n^i pallatk un tam art v«-
JUnerfitaMUMan^^ J«di«tunotiktWireizeiitraulik.
& S f t » r i d S ē S " r S , ? i ^ Drūmā n-kapojuma ladllani un
Sffllup. «dvi iSkrieffkarfi « « S L ^^ kari kai belgiiei ar mūiu lakart!
iSto »nd^twi paralM^S^^ * ^ Miidevl^ IMnena kati»
krievi var mumi uzndeit karu. irtrmili?'*'^ '**ļ'^'?*'Ķ^ •'W«»W««»a S^t«SS^i.^lf^.l2WK tplukuņa ar
Par ko
savu Ipata JaunizoHdontšna dilOa*
rāciju. Zinādams, Im aii Huvtra stāv
diesgan pialas h^bllidltttt ai»rindaS|l
uzRuvera runu UgU tiāiijāieaiooij
pēc tam an TrOmens un CNma fos-sters
Daliess. Republikāņa auitotsļ
Morze Huvera Ielu saplurinlianat
Aiztf Julais 195a ^ds ir radi*
Jis d i ^ pānnaiņas latvidKi
trimdas saimē. Latviešu kopība
Vldjā» kas iipriddejos piecos
gMlos bija iatirMu trimdini^
iidākā un vadoiā dala, aimdl-tajā
gadā Ir sadUusi Uds samērā
oeUidai grupai, kas Jau tags^ ierindojas
treiā vai ceturtā« bet tu*
vākā nākotnē ierindosies vēl tālākā
vietā dtu umju latvi^u
vidd Tautieši no starptoutlski
aitirApētām nometnēm Vācijā is*
kUst pa plašo pasauli, rodot sev
daiidās aemēs normālākus dsives
im darba apstākļus.
Ar tikko pagājušo 1950. gada
bdgām mēs varam pusUds droši
usricatlt piecus ^adus pro. de*
ianām, cipām un grūtumiem, bet
ari sdonēm un panākumiem bagāto
„mazās Latvijas*' laika pot-mu
par pabeigtu.
Sis konstatējums no vifnas puses
iaprledna, no otras rada
skumjas un rūpes par mflsu nā-lmM.
PoaitM vērtējams fakts,
ka latvietis iskļflst no bescerigas
un besn^rķa veģetUanas nometnēs,
nonālnH raiSgā darbā, kaut
ari bieH nepiemērotā un skarbā.
Skuinjas pārņem prātu, redzot
mūsu ceļus vii arvien vijļamiai
tālāk prom no dbdmtenes. Ar!
latviaiu ātra pieķeršanās mantai
un pmmifgai labklājībai dod pamata
bdttm, vai nelzdM^i un
ņatsOks tas dnas spars un gars,
kas spārnoja tautiešus, kamēr
tie Mvo}9^ nometnēs un kas
deva art' rsdsamus panākumus
kādļA par mūsu personliOm tiesībām,
tā ar! ti^ par Latviju*
SinI gadā būs arf reAnams, cik
tit si^d»mci}u
join ded^tf
far
MManu un neatam^
vim spneaa YmepEi;;iTpu:"^mSSis^
^ ^ I cnn vēlāk Jautāja, vai iliņi ņvtts ai^
1 ^ kļuvis «I- <«M ar
nams, itāļu i ^ m ^
lati dodamies «^Meties** m Ma^« to iadaiit pat vtt fstiel
ifc pa ^ ^ f g ^ ^ g ļ j ļ ģ ^ māt' vimmimām
lAtgitatt^Sieiltast^ jmW0^'ti
Sviridovs, VagMJas i n i f l ^ MMgatt^^
dimta^ivie^^^^^ Oa^iosto-1 l^vienlbai gdvep^
tiddilas vteMSeil bea nadeasn u i iMtfiiDIndaMa lalvieil nfanA M|Mi pdM itart; IM eOvanii, kM Mļaj». MmitaMoi nnilnimils ļUrtanh Vhd \WMm eeribi kaut Miniilipiss n pbelaal sailsnsi mijas vamiAasb lai pie laai, elk vtan laapi|amsb pla* ļHgilaa kaminlsti praiMm ttņļīhM tikai •j»M.»at Ml • ļ šsāka ļ^^^^lrik, lai vBsi^'^radhitn āāi ifll* ICIIMII likaa.' IBfai Saeni idnlni wtm laflM, ka UMiki da|a aamMni k Mm aaoM an tavaplifa kr Mļaill ļdaika rikl nsisU artihs. Paiiil la« dMvtiiii SMoiviiif vA valfiU ii» pevieii M l ' ivnmi aca ilii ilnillalll nliil Isbrn ceiibai, kurim vti • mm japie Lendooa (U). Jaunās piecdes-«vest pie starptautlsklam saspOlJu- ' miam un ito nākamā pasaulaa loo^ Apvimnās i^kiJaa lestāslea p a r l h Ūkās pasaules |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-03-01