1951-05-19-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
951. 5' 19. lena 'matus. G«t ' " i t "E&mii pēc j , , "" ("••• Viņš «i ^' ļeņas vada «rt mūža ttiji!' ^ ^ ^ l Latvija ļl ^Smota, mBi t^j,. eiz atdusgtoithiī Nes baltajihp, Ejot cauri otti. ļtapos ar klfcjij. pu māmuļu jtmo eizi savs ^ i . >veša man bija ļ| ^Ste un imii\ļ iva. Jo llgik ^. ļa skatījos un klau. pjos, jo vaira \v itu, ka ta ir ari iana mSte. % 5j5 vēroju dziļu 'ārdzīvojumu lu ')et arī dziļu nie. its vairSk vai ma. atra mātes dilvai taules kara laiiij u, šinī kari iet. trajS paiaulM kir< I četrus dSloi. erles, kas rit pli K liecina par ci^ vSrdi, ko salt» stiprumu. TSdas .es, - Helas tm ķh ar dievlftu [Viņas uz 88vl€in ai savu, bet ari vairāk atceržsi-godinisim vi* skaistāka iecere mes dienu aiiva- 5ti godina, lina, is gars rs. ic. A' li^^ iU l un taisn S iešu karavlr «0; jie komitejas; ie parstavj^^^ ,ad ir nel^"^^^ f t l d u tavSJotie» J?L ļcivilisļi^pt v5! '^v b«' lot « 'TU 1 - j s lai Dl"" t i e s ī b a s SMhfien, 1951. g- 19. maljS LATVIEŠU REPREZENTĒ ASV IECEĻOJUŠO MOSU ASV REDAKCIJAS SPECIĀLZIŅOJUMS ļiSV Srlietu ministrija Izraudzījusi ļjtviešu tautfiaiimiieka Bernharda Epennaņa ģimeni par visu Sav. valstis ieceļojušo DP reprezentanti. Sajā jakarfbJ par tS« lekārtošanos un dzīvi Ņujorkas Stata pilsētā Tanavendā plašu reportāžu skaņu lentā uzņēma Amerikas Balss. Reportāžu tuvākās L A T V I J A Amerikas uaiss. ivepoudzu luva dienis pārraidīs uz Pad. savienību un kā visi citi bez bagātības, bet ar cie-apņēmību strādāt, ar labu staju pieradīt savu krietnumu un stāstīt šejienes ļaudīm par savas tautas lik-teru un komunisma varmācībām i ēc ierašanās pie sava galvotāja Bernhards Eperraanis. kas ir ar pie-redzi bagāts Latvijas banku darbi-nieks, bet Vācijā bija nometnes va-n^ lijas uz Kanādu SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI PAR L A f v i E SU IZCEĻOŠANU UZ KANĀDU Piivakarei ilunda Epermaņu ģlmelrt; no krel sās dēla Juri», meita Dace un vecāki. boļševiku okupētajām zemēm, lai pa-domijas apspiestās tautas informētu, kšdus ieguvumus kā ASV, tā bēgļiem devusi DP ieceļošanas programma. Raksts ar uzņēmumiem par „ti-plsko DP ieceļotāju ģimeni", kā Eper-maņus nosaukusi ārlietu ministrija, paT8(fi«ies ai! lielajā ilustrētajā žurnāla Life, kas iznāk vairāk nekā 5 mi!]. el:sempiaroft. Epermaņa 13 g. vecā meita Dace pag. gada maiji bija 150.000 DP ieceļotajā ASV un pieredzēja lielisku tft^akllšantt un godināšanu kā no prezidenta Trumena, tā no citiem ievērojamiem amierikāņiu valsts un sabied- Tiills dzīvei vadītājiem- ^mrmaņi — 43 g. v. ģimienes galva, viņa kundze, 18 g. v. dēls Juris un meita Daee — īstenībā ne ar ko ne-atiķlŗai no kādas citas krietnas ie-ceļotijti ģimenes, un, liekas, taisni tā-plc Tiņi izvēlēti par «tipisku parau-gu", lai raksturotu daudzo desmittūk-itbh caurmēru. Viņi pirms vienpads-mitaipa » m&n^iem ieradās ASV tāpat Sijiās UelbrUanifas zinas Dievkalpojumi MANCB8TBRAS DRAUDZE, prāv. E. Bergs, AlMgarlt Bicallbur Hostel, 20. maijā pl. 11. ZIBMHĻANGLIJAS - BRADFORDAS DRAU-pZBS JaunleSu lan&ksme 26. maijā pl. 16 Lūku basatcl Bradfordā. BV. lUT. BAZNĪCAS LIELBRITĀNIJA SI-NODB lanfika 2. un 3. jūnijā Londonā. DZIESMU SVĒTKU ATKLĀŠANAS DIEV-KALPOJUMS 29. jūlija rītā St. Pauls Church, Onilow Squara, London SV^. 7. CiU sarīkojumi ^V!RU KORU KOPMĒĢINAJUMS Birmlng- ^«nl 27. maija. DV DRĀMAS IZRADI ~ Auzānes-Vlloll-pM komēdija Gleznotājs OllņS — 28. maijā Nolinghemā. ZIBMEĻANOLIJAS KORU KOPMfiĢINA-J U M S 27. maijā ManCesterā. VIDUSANGLIJAS KORU KOPMĒĢINAJUMS '•Jūnijā un 1. jūlijā Lesterē. DVP SPORTA KOPAS sarīkojumi ar priekS-JJiumiam un deju 9. jūlijā, 18. augustā un JO. oktobri Londonā. Dziesmu dienu sarīkojumi , VOKĀLISTU KONCERTS Wigmor© aulā, ^^""AJf^' 3/6. 2/~. it. Jūlijā: SPORTA SPĒLES ar Francijas un Anglijas ojskethola vienību piedalīšanos Lokarno zālē Pl. lOi TEATŖA IZRADB Karaļa Džordža zālē P';]}' ieejas maksa 8/-, 3/6, TAUTISKO DEJU SACENSĪBA Konvoy aulā P',;;,;ieejas maksa 2/6, JAUNDARBU KONCERTS Kingsway aulā Pl' Ieejas maksa 5/-, 3/6. W.jmi|ā: JP^KOŖU KONCERTS Karaliskajā Alberta 3,Pl> ieejas maksa: pdTterI 5^-. ?Wa parteri ?/6, ložās (izpārdotsl 7/6. J«Hon8 ļizpārdols) 5'~, auqšējā balkonā CA^ l K ' ^ » vietās 2/6; M»n ^^^^ VAKARI Hammersmith Town UQ Royai hoteli pl. 18, ieejas maksa 5 Jūlijā; *J;;^"yjESU 1RAKSTN1EKU VAKARS Chelsea Zī^ Hall Channil Galleries pl. 19.30, ieejas «8«a 3/6. ^' ' ^ ^ S GLEZNU IZSTĀDE Ken-wm% galerijas telpās visu jūlija mēnesi, makp 1/—. ^ tt^^ ipiNBS Klapharaas apakšzemes pa-c> 27., ;28. un 29. jūlija naktīm, maksa ļ ! no parsopas par nakti. ļ.ļr^'^S KARTES pasūtinot, jāievēro: sa-bail , un adresi rakstīt vēstules la-daL "orādot skaidri sarīkojumus un k53* «a^ts mītnēm, kam kārtis pasūtina, T«i M samaksai pievienot Po«ital Y i ' 7^^«Y orderus; karšu pārsūtīšanai pie-vSrdn ^^P'"^^^^^" aploksni ar pasūtinStāja Monf»^^" j^"^esi; D a s ū t i n ā j u m u s un Postai un komitli? sūtīt Dziesmu d'enu r!cTb;is don^ j ' ^ ' ^^^nsborough Terrace, Lon- Pag- gada beigās un šī gada sākumā Kanādas imigrācijas iestādes kļuva aktīvas arī Lielbritānijā. Paziņoja, ka Kanādā plaši atver durvis imigrantiem. Vēlāk tā publicēja sevišķu izceļošanas plānu, kas atvieglo pārcelšanos uz Kanādu. Tas, starp citu. paredzēja, ka zināmos gadījumos iz-ceļotājiem ceļa naudai jāiemaksā t-kai 10 mārciņas, pārējo summu var atmaksāt vēlāk, kad Kanādā atrasts darbs un pelņa. Konkrētāk par noteikumiem kanādiešu imigrācijas iestādes un amatpersonas nemēdz izteikties. Taču līdzšinējā pieredze devusi puslīdz pārskatāmu ainu par izceļošanas procesa gaitu. 4> ditājs Grīnvaldē, UNRRAs universitātes mācības spēks un IRO ierēdnis, trīs mēnešus ar traktoru aris milzīgus tīrumus un, kā pats saka, izdziedājis vai pusi latviešu dziesmu. Pēc traktorista karjeras viņš ar ģimeni pārcēlies uz nelielo Tanavendas pilsētiņu, kuT tagad strādā fabrikā, ir — vēl gan neizmaksātu māju un auto īpašnieks. Epermanis ir arī netālās lielpilsētas Bufalo latviešu kluba priekšnieks un pārstāv latviešu grupu Starŗrtautifikajā institūtā, kas apvieno 62 nāciju piederīgos. Viņš bieži amerikāņu sanāksmēs stāstījis par Latviju un komunismu. Epermaņa kundze kopj mājas soli, bērni apmeklē skolu, pie kam ari dēls palīdz vairot ģimenes ienākumus, pavakarē un sestdienās strādādams- „Tamēr vēl neesmu izpildījis DP komisijas locekļa Rozeniīlda vēlējumu, ko viņš teica, kad ieradāmies šajā krastā: lai ātri sakrājas jūsu pirmais miljons." Kaut gan Epermaņi reprezentācijā jau krietni skoloti kopš tā laika, kad meitas Daces dēl gandrīz divi nedēļas bija daudzu plašu sarīkojumu un lepnu pieņemšanu centrā, tomēr ārlietu ministrijas un Amerikas Balss paziņojums par DP ieceļotāju reprezentēšanu šādā veidā nācis negaidīts. „Tas laikam kāda labvēļa nopelna;, aj kuriem Daces sagaidīšanā sastapāmies Vašingtonā," paskaidro ģimenes galva. Amerikas Balss pārstāvju un vēlāk Life reportieru un fotogrāfu ierašanās radījusi ievērību arī visā Tanavendā, jo tur šāds noti-kumji negadās katru dienu. Araerikas Balss skaņu lentā uzņēmis interviju ar Bernhardu Epermaņi ang-liski, vāciski un latviski, ar Daci angliski un • latviski, bet ar kundzi un dēlu — angliski. Intervēja ari amerikāņus, ar kuriem Epermanim diendienā saskare: fabrikas vadītājus, skolotājus, veikalniekus, mācītāju un Epermaņa mājas cēlējas firmas vadību. Intervijas noraidīs galvenokārt Eiropas zemēm aiz dzelzs aizkara, tā sniedzot ainu par DP dzīvi emigrācija. Epermaņu dzīves stāstu uz papīra un uzņēmumos fiksēja Life reportieris un fotogrāfs, kas mūsu tautiešu mājās ciemojās divi dienas. īstenībā mēs jau šeit vairs neesam nekādi DP," saka Epermanis, saņemot Latvijas, pārstāvi savā gaumīgi iekārtotajā mājā, „bet, kā to teica ASV viceprezidents Berklejs mūsu sagaidīšanā, drīzāk Delayed Pilgrims — novillojušies ieceļotāji; tas nozīmē, ka mums vairs šeit nav jākaujas ar sa;r-kanādainiem un jābažījas par ražas un ēku nopostīšanu, bet, ja gribam ēst, atliek tikai aiziet uz veikalu un paņemt no plaukta, kas patīk." Taču par spīti vi.sām šī laikmeta ērtībām „tipiskajai DP ģimenei" darba netrūkst, jo savu soli prasa arī māja dārzs un pat tāds pienākums, kā vē stuļn atbildēšana, kas vēl arvien pienāk Dacei sakarā ar 150.000 jubileju- Kāda nesen saņemta pat no Britu R:e- Lumiindijas. Visus šīs ģimenes darbus un rīkošanos vērojot, jāsaka, ka ārlietu ministrija nav vīlusies, Epermaņus 1::- raucfot par visu ieceļotāju pārstāvjiem. Bet mēs, pārējie latvieši, varam tikaii priecāties par mūsu tautieša pa nākumu sveša zemē. Arv. Boliteins Sav. v a l s t ī s , maijā. „Nav ierobežots ne uzņemamo personu skaita, ne arī pašlaik paredzams noteikts termiņš, kad imigrantu uzņemšana Kanādā būs jāpārtrauc," saka Kanādas imigrācijas departamenta superintendants Londonā Voless. ..Pa-skatieties mūsu iestādes uzgaidāmās; telpās un jūs redzēsit, cik tur emigrēt gribētāju. Tā mums iet no dienas dienā." ' Uz jautājumu, kā līdz šim attāls-nojusies jaunā, plašā akcija. Volcss atb'ldēja, ka atsaucība tiklab angļu, kā sveštautiešu vidū ir lielāka nekā paredzēts. Par latviešiem kā ieceļotājiem viņš va-rot teikt tikai labāko. Neesot bijis gadījuma, ka latvieši nebūtu attaisnojuši uz viņiem liktās cerības. Pie atvieglotā izceļošanas plāna superintendants vēl paskaidroja, ka aizdevums ir bezprocentīgs un atmaksājams atvilkumu veidā no algas- Atvilkumi tomēr nevar būl mazāki par 10 dolanem mēnesī, bet visa aizdevuma atmaksa nedrīkst ieilgt pāri 24 mēnešiem. Emigrantus izrauga imigrācijas un darba departaments. Aizdevuma piešķiršana atkarīga no darba spēka nepieciešamības attiecīgā arodā, nozarē vai valsts apgabalā. Tātad uz atbalstu var cerēt personas, kas pieder nozarēm un profesijām, kurās Kanādā ir darbinieku trūkums, kā auto mechaniķi, lidmašīnu būvētāji, maiznieki, kalēji, ķīmiķi, namdari, techniskie zīmētāji, elektriķi, inženieri, laboratoriju techniķi, mežstrādnieki, mašīnisti, kalnrači, žēlsirdīgās māsas, kurpnieki, tekstil-strādnieki, tapsētāji, rentgena aparātu techniķi. Ir arī liels laukstrādnieku, krāsotāju, mūrnieku utt. pieprasījums, bet šajos arodos darba piedāvājums atkarīgs no sezonas. Tāpēc Kanādas imigrācijas iestādēs šo arodu pratējus pārvedīs tad, kad iestāsies attiecīgā arcKia sezona. Piezīmējams, ka aizdevumus piešķir tikai vieniniekiem vai ģimeņu galvām, bet ne viņu piederīgiem. Emigrantiem tomēr jābūt spējīgiem iemaksāt 10 mārc, kā arī viņu rīcibā jābūt naudai (parasti 3—4 mārc), ar ko segt ceļa izdevumus Kanādā līdz jaunajai darba vietai. Tāpat neliela summa vajadzīga, lai segtu pirmos izdevumus, līdz kamēr ieceļotājs sāk pelnīt- Formāli aizdevumu nepiešķir liem ieceļotājiem, kam pašiem ir pietiekami līdzekļi ceļa izdevumu samaksai, kā arī tiem, kas brauc pie radiem vai paziņām. Aizdevuma pieprasītājiem jāuzrada trīs cienījamu pilsoņu parakstīti apliecinājumi, ka attiecīgā persona ir uzticama. Bez tam emigrantam jāparaksta līgums, kurā viņš apņemas pēc ierašanās Kanādā strādāt darbu, kādu norāda • MineADollsas latvIeSu skautu padomē ie- MineapoUsā ārste Skaidrīte Fetdmane. kas )au vairāk oekā gadu nostrādājusi turienes slimnīcā, aktīvi darbojas arī infor-māctjas un propagandas laukā, baznīcu un organizāciju rlkotajlts sanāk-smf'S, stāstot par Baltijas valstu cieSanāra Pad. savienības okupāciļā. ap vēlēti E. Āboliņš, E. TOterfl, R. BUimentāls, bet mazskautu padomē T. Rublis, V. Līdaka un A. Vāpe. 'k Riponā, ViskoRsInā. nodibināta Latviešu biedrības nodaja. Biedrībā Iestājušies Jau 26 latvieti. -ir Vlskonslnas latvieša biedrība daudz da* rliusi Vācijas DP nometnēs dzIvn)ušo bēgļu izsaukšanā uz ASV. Nodibinātajā Ceļa un palīdzības fond.i Jau ieplūduši 3000 dolāru, kurus izlieto trūkumā nonākušo tautieSu atbalstam, kā ari izsniedz aizdevumus ceja izdevumu samaksai Tautieši, kas savā laikā saņēmuši no fonda «izdevumu, ar pirmo nopelnīto naudu cehšas to atmaksāt kas dod Iespēju palīdzēt citiem tautiešiem, kas vēl atrodas Eiropas bēgļu nometnēs. -k Flladelfilas Brīvo latvju biedrība maija sākumā nosvinēja «avu 59. gada dienu. Ciinadlan Handicratt GuUd au -^aiiii rīkotajā lietiskās mākslas P ^HFsS izst.ldē no 52 darbu Izslā- ^ ^ ^ ^ dllāļlem latviešu sudrab-kalis O. vīndedzis Ieguvis pirmo godalgu. Vi Kanādas tālbraucēja ku|l:lem nodarbināti 25 latviešu Jūrnieki. Par viņu darbu priekšniecība dod labas atsauksmes. it Toronto latvieši par 36.000 dolafiem n pirkuši kādu žīdu sinagogu, kuru IzremonA tētu nodos latvleSu organlzācl|ām latviešu mītnes un sarīkojumu telpu iekārtošanai. if Kanādas skautu organliācltai rīkotajā skatē blakus pārējo tautu karogiem bija ari latvIoSu krāsas. DIenvidvelsas, Austrālijā, mazpulku novada vadītā |a pienākumi uzticēti P. Upenlekam, Old Stont House, Kurrajong, N.S.W. A Sidnejā mazpulka orgāni- % zē vad. A. Paegle, 53, Arthur St., Bankstovn, N.S.W. Adelaides ev. lut. draudzes padomē Ievēlēti P. Dreljmanis (priekšnieks). A. Plavnieks. K. Apinis, H. PaunņS, A. Roientāls, bet revīzijas komisijā A. Spriņģis, J. Saulltls an V. Luters. Brlsbanē traģiskā nāvē miris 23 g. v. latvietis H. AIzupletis. Nelaiķis aktīvi piedalījās sabiedriskā darbā. -k Lat sekmētu mazpulku darbības atjaunošanu Latviešu marpulku organizācijas padome Izraudzīja sekretariātu. Par novada vadītājiem atsevišķās zemēs LMOP izraudzījusi.- A. Binnieku Kanādā. V. Zembergu Austrālijā, A. Sodumu Lielbritānijā, I. Seltmanf Skandlnāvt)ā, E. Ziedu Francijā un Di. Birzgali Vācijā. Plašākās latviešu Dziesmu dienas trimdā notiks Londonā no 27.-29. jūlijam. Rīcības komiteja panākusi, ka latviešu Dziesmu dienu sarīkojumi — prof. V. Tonēs gleznu izstāde, apvienoto koru koncerts Karaliskajā Alberta aulā, latviešu mūzikas jaundarbu koncerts un latviešu solistu koncerts •— ietilpināti Britānijae festivāla programmā. Londonas ielās daudzo reklāmu vidū labi izskatās latviešu Dziesmu dienu lielā formāta reklāmas plakāti. Britu aģentūrās un lielo teātru iaformācijas stendos dabūjamas reklāmu brošūras, kas informē par Dziesmu dienu norisi, kā ari par Dziesmu dienu ideju, vēsturi un latviešu dzie-britu festivālā smu kultūru tagadnes apstākļos. Tā Ir laba mūsu dziesmu propaganda, kas sniegsies pāri Britānijas robežām, jo Britānijas festivālu skatīs arī daudz ārzemnieku. Lai ērtāk sasniegtu sarīkojumu vietas, lielākos latviešu centros Anglijā organizē Dziesmu dienu informācijas centrus, kas rūpēsies par ekskursiju noorganizēšanu uz Londonu, kā arī stāsies sakaros ar rīcības komiteju, lai iekārtotu naktsmītnes, satiksmes līd/.eklu novietnes u. c. Braucot organizēti, ekskursiju dalībniekiem būs ari vieglāk orientēties citu sarīkojumu apskatē- R. Sīmanis A N G l l J A S LATVIEŠI' DZIESMU O l E M RĪCĪBAS KOMITUA. 1. r. no kr. driedoni? Edv. Krūmiņa, sritniec!b.is padomnieka 0?ol:ņa kundre. Podnieka kund;c. sūtn<? lAtiņa kund;p. lif^piņa kundre; I r — red. .Andrups, komp. Jčiums. Tāl-nora kundie, prol. V. Tone, Jaunzara Kundro. \. Mauriņš, Suriņ.š. \h\Vs. P. Oroh un red. Podnieks. R. 5 1 m a ņ d uiņērr.jnis imlgrad]as vai daiba departaments. Darbā jāpaliek vien» gads, vai tk ilgi, kamēr aizdevums aitmaksāts. Pēc šī dokumenta parakstīšanas emigrantam izsniedz „varantu" braukšanas kartes iegādei. Skaitu, cik daudziem Jau piešķirti aizdevumi, «uperintendents Voless nemin, jo tas pagaidām vēl ir departamenta noslēpums. Pateikt varot tikai to, ka ari vairāki latvieši jau saņēmuši Izceļošanas «tvieglojumus. LBL dar1)a un pakalpojumu biroja vadītāja L Tālnora pastāsta, ka birojs šl gada sākumā Kanādas iestādēm nodevis ap 50 latviešu izceļot gribētāju lietas. No tiem 15 jau saņēmuši pozitīvas atbildes, kurpretim 4 noraidīti veselības dēļ. Pārējie gaida atbildi, kas tagad parasti pienāk 3—4 mēnešos. No līdzšinējās pieredzes spriežot, Kanāda nav ieinteresēta uzņemt gados vecākus bezbērnu ļaudis- Citādi ir, ja Kanādā ir jau bērni — pelnītāji, vai arī Ja vecāki izceļo kopā ar darba spējīgiem bērniem. Visumā, tāpat kā citās zemēs, pirmā vietā ir lietderīguma princips — cik attiecīgā persona noderīga un spējīga iekļauties Kanādas saimniecībā. Imigrācijas biroji saņem daudz vēstuļu, kurās latvieši interesējas par izceļošanu. Daudz braucēju nāk no ģimeņu hosteļiem, Jo ģimenes zaudējušas cerību tuvākā laikā nodibināt kopēju dzīvL Pelnītājam arvien vēl jādzīvo citur. 28. aprīli uz Kanādu izbrauca 7 latvieiiu izceļotāji, kas saņēmuši vīzas paplašinātās imigrācijas programmas ietvaros. Aizbraucēju vidū divi vieninieki — Ru-dzltis un Antons, kas līdz šini strādāja Korbijas cauruļu fabrikā. Abi ir mechaniķi, abi vēlas Kanādā itr&dāt fabrikā. \ ļ ..Kāpēc braucat un ko cerat sa-niegt Kanādā?" ' Abi smaida. Viņi cerot tur vairāk nopelnīt. Tur esot lielāka brīvība un iespējas- „Ja jau būs atgriešanās Latvijā, tad no turienes to izdarīsim tikpat labi, kā no šejienes." Ari latviešu sabiedriskās dzīves iespējas To-ronto esot lielākas, jo latvieši tur visai rosīgi. No Korbijas pag. gada oktobrī jau aizbraukuši divi draugi. Tie no Kanādas rakstot, ka uz Angliju atpakaļ gan vairs negribētu braukt, kaut arī jaunajā vietā jācērt meži. Divi citi korbieši gaidot vēl atbildi. Kāds cits saņēmis atbildi, ka neatbilst ieceļošanas noteikumiem, kaut gan ir vesels un spēcīgs. Ir vairāki, kas vēl šaubās un pārdomā. Pēdējo nakti Eiropā pārguļ ari Me-žuļu ģimene. Pēdējā piestātne šinī krastā viņiem, tāpat kā pārējiem, ir Londonas draudzes māja. Uz Kanādu dodas art 10 mēnešu vecais Dzintars, kas, piedzimstot Anglijā, pēc šejienes likumiem' ir Apvienotās karaļvalsts pilsonis. Ilgi tomēr viņš tai uzticīgs nav paliclsl Mežulis Anglijā strādājis par laukstrādnieku. Uz Kanādu ģimene nebrauc kā uz svešu zemi- Mežuļa kundzei Toronto ir divi brāli un māte, kas gādājuši par galvojumu un izsaukšanu. Ari darbs savā arodā jau sagādāts. Vienīgais zaudējums būs Anglijas latviešu koriem, jo Mežulis ^ bija labs dziedātājs un koru „dzelz5 inventārs". Aizbraucēju vidū ir arī Babuļu laulātais pāris. Viņš ir drēbnieks, kam Anglijā nav izdevies atrast darbu savā arodā. Kopā ar sievu visu laiku strādājuši slimnīcā. Plānojuši iegādāties māju, bet labi vien, ka tas nav izdevies. „Tagad sakrātā nauda, apm. 400 mārc, noderēs dzīves sākšanai otrā krastā. Cik dzirdāms, darba drēbniekiem Kanādā netrūkstot." No Francijas Anglijā ieradies Gunārs Bērziņš, kas uz Montreālu dosies lidmašīnā. Ceļš izmaksājot 61-000 franku. Naudu vajadzējis kiāt daudzus mēnešus. Par Franciju B. nav labās domās, jo tā viņam sagādājusi daudz vilšanās un sarūgtinājuma. Parīzē vajadzējis strādāt bez atļaujas, jo ārzemniekus galvaspilsētā neciešot. Pie tam fotolaboratorija maksājusi daudz zemāku algu par noteikumos paredzēto. Anglijas un Francijas dzīves apstākļus nevarot salīdzināt. Pē- ^ dēja ārzemniekus piemeklējot visvisādas nedienas . Tagad viņš gribot i nokratīt pagājušo un sākt jaunu dzīvi. Vecāki gan palikusi Francijā, bet mēģināšot viņus dabūt pāri iespējami ātrāk. Nav zināms, cik būs to latviešu, kas mēģinās tikt uz Kanādu. Interese visumā liela, un katru dienu latviešus var sastapt tiklab Londonas, kā Liverpūles un Glazgovas kanādiešu izceļošanas iestāžu uzgaidāmās telpās Par b r a u k š a n u U7. Kanādu ikvienam j ā i z š ķ i r a s paš^m. Tf» nelīdz nedz labvēlīga, nedz nelabvēlīga propaganda. N > ļ p m i e r i n ā t : e b'"'s vienmēr un visur ^ tik ilqi, Vm/^ī m^^ nebūsim atgriezu-j sies brīvdjd Ljlvijā. V. Sk. 1: I-ii'"' Ml 1 •it
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-05-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510519 |
Description
Title | 1951-05-19-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 951. 5' 19. lena 'matus. G«t ' " i t "E&mii pēc j , , "" ("••• Viņš «i ^' ļeņas vada «rt mūža ttiji!' ^ ^ ^ l Latvija ļl ^Smota, mBi t^j,. eiz atdusgtoithiī Nes baltajihp, Ejot cauri otti. ļtapos ar klfcjij. pu māmuļu jtmo eizi savs ^ i . >veša man bija ļ| ^Ste un imii\ļ iva. Jo llgik ^. ļa skatījos un klau. pjos, jo vaira \v itu, ka ta ir ari iana mSte. % 5j5 vēroju dziļu 'ārdzīvojumu lu ')et arī dziļu nie. its vairSk vai ma. atra mātes dilvai taules kara laiiij u, šinī kari iet. trajS paiaulM kir< I četrus dSloi. erles, kas rit pli K liecina par ci^ vSrdi, ko salt» stiprumu. TSdas .es, - Helas tm ķh ar dievlftu [Viņas uz 88vl€in ai savu, bet ari vairāk atceržsi-godinisim vi* skaistāka iecere mes dienu aiiva- 5ti godina, lina, is gars rs. ic. A' li^^ iU l un taisn S iešu karavlr «0; jie komitejas; ie parstavj^^^ ,ad ir nel^"^^^ f t l d u tavSJotie» J?L ļcivilisļi^pt v5! '^v b«' lot « 'TU 1 - j s lai Dl"" t i e s ī b a s SMhfien, 1951. g- 19. maljS LATVIEŠU REPREZENTĒ ASV IECEĻOJUŠO MOSU ASV REDAKCIJAS SPECIĀLZIŅOJUMS ļiSV Srlietu ministrija Izraudzījusi ļjtviešu tautfiaiimiieka Bernharda Epennaņa ģimeni par visu Sav. valstis ieceļojušo DP reprezentanti. Sajā jakarfbJ par tS« lekārtošanos un dzīvi Ņujorkas Stata pilsētā Tanavendā plašu reportāžu skaņu lentā uzņēma Amerikas Balss. Reportāžu tuvākās L A T V I J A Amerikas uaiss. ivepoudzu luva dienis pārraidīs uz Pad. savienību un kā visi citi bez bagātības, bet ar cie-apņēmību strādāt, ar labu staju pieradīt savu krietnumu un stāstīt šejienes ļaudīm par savas tautas lik-teru un komunisma varmācībām i ēc ierašanās pie sava galvotāja Bernhards Eperraanis. kas ir ar pie-redzi bagāts Latvijas banku darbi-nieks, bet Vācijā bija nometnes va-n^ lijas uz Kanādu SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI PAR L A f v i E SU IZCEĻOŠANU UZ KANĀDU Piivakarei ilunda Epermaņu ģlmelrt; no krel sās dēla Juri», meita Dace un vecāki. boļševiku okupētajām zemēm, lai pa-domijas apspiestās tautas informētu, kšdus ieguvumus kā ASV, tā bēgļiem devusi DP ieceļošanas programma. Raksts ar uzņēmumiem par „ti-plsko DP ieceļotāju ģimeni", kā Eper-maņus nosaukusi ārlietu ministrija, paT8(fi«ies ai! lielajā ilustrētajā žurnāla Life, kas iznāk vairāk nekā 5 mi!]. el:sempiaroft. Epermaņa 13 g. vecā meita Dace pag. gada maiji bija 150.000 DP ieceļotajā ASV un pieredzēja lielisku tft^akllšantt un godināšanu kā no prezidenta Trumena, tā no citiem ievērojamiem amierikāņiu valsts un sabied- Tiills dzīvei vadītājiem- ^mrmaņi — 43 g. v. ģimienes galva, viņa kundze, 18 g. v. dēls Juris un meita Daee — īstenībā ne ar ko ne-atiķlŗai no kādas citas krietnas ie-ceļotijti ģimenes, un, liekas, taisni tā-plc Tiņi izvēlēti par «tipisku parau-gu", lai raksturotu daudzo desmittūk-itbh caurmēru. Viņi pirms vienpads-mitaipa » m&n^iem ieradās ASV tāpat Sijiās UelbrUanifas zinas Dievkalpojumi MANCB8TBRAS DRAUDZE, prāv. E. Bergs, AlMgarlt Bicallbur Hostel, 20. maijā pl. 11. ZIBMHĻANGLIJAS - BRADFORDAS DRAU-pZBS JaunleSu lan&ksme 26. maijā pl. 16 Lūku basatcl Bradfordā. BV. lUT. BAZNĪCAS LIELBRITĀNIJA SI-NODB lanfika 2. un 3. jūnijā Londonā. DZIESMU SVĒTKU ATKLĀŠANAS DIEV-KALPOJUMS 29. jūlija rītā St. Pauls Church, Onilow Squara, London SV^. 7. CiU sarīkojumi ^V!RU KORU KOPMĒĢINAJUMS Birmlng- ^«nl 27. maija. DV DRĀMAS IZRADI ~ Auzānes-Vlloll-pM komēdija Gleznotājs OllņS — 28. maijā Nolinghemā. ZIBMEĻANOLIJAS KORU KOPMfiĢINA-J U M S 27. maijā ManCesterā. VIDUSANGLIJAS KORU KOPMĒĢINAJUMS '•Jūnijā un 1. jūlijā Lesterē. DVP SPORTA KOPAS sarīkojumi ar priekS-JJiumiam un deju 9. jūlijā, 18. augustā un JO. oktobri Londonā. Dziesmu dienu sarīkojumi , VOKĀLISTU KONCERTS Wigmor© aulā, ^^""AJf^' 3/6. 2/~. it. Jūlijā: SPORTA SPĒLES ar Francijas un Anglijas ojskethola vienību piedalīšanos Lokarno zālē Pl. lOi TEATŖA IZRADB Karaļa Džordža zālē P';]}' ieejas maksa 8/-, 3/6, TAUTISKO DEJU SACENSĪBA Konvoy aulā P',;;,;ieejas maksa 2/6, JAUNDARBU KONCERTS Kingsway aulā Pl' Ieejas maksa 5/-, 3/6. W.jmi|ā: JP^KOŖU KONCERTS Karaliskajā Alberta 3,Pl> ieejas maksa: pdTterI 5^-. ?Wa parteri ?/6, ložās (izpārdotsl 7/6. J«Hon8 ļizpārdols) 5'~, auqšējā balkonā CA^ l K ' ^ » vietās 2/6; M»n ^^^^ VAKARI Hammersmith Town UQ Royai hoteli pl. 18, ieejas maksa 5 Jūlijā; *J;;^"yjESU 1RAKSTN1EKU VAKARS Chelsea Zī^ Hall Channil Galleries pl. 19.30, ieejas «8«a 3/6. ^' ' ^ ^ S GLEZNU IZSTĀDE Ken-wm% galerijas telpās visu jūlija mēnesi, makp 1/—. ^ tt^^ ipiNBS Klapharaas apakšzemes pa-c> 27., ;28. un 29. jūlija naktīm, maksa ļ ! no parsopas par nakti. ļ.ļr^'^S KARTES pasūtinot, jāievēro: sa-bail , un adresi rakstīt vēstules la-daL "orādot skaidri sarīkojumus un k53* «a^ts mītnēm, kam kārtis pasūtina, T«i M samaksai pievienot Po«ital Y i ' 7^^«Y orderus; karšu pārsūtīšanai pie-vSrdn ^^P'"^^^^^" aploksni ar pasūtinStāja Monf»^^" j^"^esi; D a s ū t i n ā j u m u s un Postai un komitli? sūtīt Dziesmu d'enu r!cTb;is don^ j ' ^ ' ^^^nsborough Terrace, Lon- Pag- gada beigās un šī gada sākumā Kanādas imigrācijas iestādes kļuva aktīvas arī Lielbritānijā. Paziņoja, ka Kanādā plaši atver durvis imigrantiem. Vēlāk tā publicēja sevišķu izceļošanas plānu, kas atvieglo pārcelšanos uz Kanādu. Tas, starp citu. paredzēja, ka zināmos gadījumos iz-ceļotājiem ceļa naudai jāiemaksā t-kai 10 mārciņas, pārējo summu var atmaksāt vēlāk, kad Kanādā atrasts darbs un pelņa. Konkrētāk par noteikumiem kanādiešu imigrācijas iestādes un amatpersonas nemēdz izteikties. Taču līdzšinējā pieredze devusi puslīdz pārskatāmu ainu par izceļošanas procesa gaitu. 4> ditājs Grīnvaldē, UNRRAs universitātes mācības spēks un IRO ierēdnis, trīs mēnešus ar traktoru aris milzīgus tīrumus un, kā pats saka, izdziedājis vai pusi latviešu dziesmu. Pēc traktorista karjeras viņš ar ģimeni pārcēlies uz nelielo Tanavendas pilsētiņu, kuT tagad strādā fabrikā, ir — vēl gan neizmaksātu māju un auto īpašnieks. Epermanis ir arī netālās lielpilsētas Bufalo latviešu kluba priekšnieks un pārstāv latviešu grupu Starŗrtautifikajā institūtā, kas apvieno 62 nāciju piederīgos. Viņš bieži amerikāņu sanāksmēs stāstījis par Latviju un komunismu. Epermaņa kundze kopj mājas soli, bērni apmeklē skolu, pie kam ari dēls palīdz vairot ģimenes ienākumus, pavakarē un sestdienās strādādams- „Tamēr vēl neesmu izpildījis DP komisijas locekļa Rozeniīlda vēlējumu, ko viņš teica, kad ieradāmies šajā krastā: lai ātri sakrājas jūsu pirmais miljons." Kaut gan Epermaņi reprezentācijā jau krietni skoloti kopš tā laika, kad meitas Daces dēl gandrīz divi nedēļas bija daudzu plašu sarīkojumu un lepnu pieņemšanu centrā, tomēr ārlietu ministrijas un Amerikas Balss paziņojums par DP ieceļotāju reprezentēšanu šādā veidā nācis negaidīts. „Tas laikam kāda labvēļa nopelna;, aj kuriem Daces sagaidīšanā sastapāmies Vašingtonā," paskaidro ģimenes galva. Amerikas Balss pārstāvju un vēlāk Life reportieru un fotogrāfu ierašanās radījusi ievērību arī visā Tanavendā, jo tur šāds noti-kumji negadās katru dienu. Araerikas Balss skaņu lentā uzņēmis interviju ar Bernhardu Epermaņi ang-liski, vāciski un latviski, ar Daci angliski un • latviski, bet ar kundzi un dēlu — angliski. Intervēja ari amerikāņus, ar kuriem Epermanim diendienā saskare: fabrikas vadītājus, skolotājus, veikalniekus, mācītāju un Epermaņa mājas cēlējas firmas vadību. Intervijas noraidīs galvenokārt Eiropas zemēm aiz dzelzs aizkara, tā sniedzot ainu par DP dzīvi emigrācija. Epermaņu dzīves stāstu uz papīra un uzņēmumos fiksēja Life reportieris un fotogrāfs, kas mūsu tautiešu mājās ciemojās divi dienas. īstenībā mēs jau šeit vairs neesam nekādi DP," saka Epermanis, saņemot Latvijas, pārstāvi savā gaumīgi iekārtotajā mājā, „bet, kā to teica ASV viceprezidents Berklejs mūsu sagaidīšanā, drīzāk Delayed Pilgrims — novillojušies ieceļotāji; tas nozīmē, ka mums vairs šeit nav jākaujas ar sa;r-kanādainiem un jābažījas par ražas un ēku nopostīšanu, bet, ja gribam ēst, atliek tikai aiziet uz veikalu un paņemt no plaukta, kas patīk." Taču par spīti vi.sām šī laikmeta ērtībām „tipiskajai DP ģimenei" darba netrūkst, jo savu soli prasa arī māja dārzs un pat tāds pienākums, kā vē stuļn atbildēšana, kas vēl arvien pienāk Dacei sakarā ar 150.000 jubileju- Kāda nesen saņemta pat no Britu R:e- Lumiindijas. Visus šīs ģimenes darbus un rīkošanos vērojot, jāsaka, ka ārlietu ministrija nav vīlusies, Epermaņus 1::- raucfot par visu ieceļotāju pārstāvjiem. Bet mēs, pārējie latvieši, varam tikaii priecāties par mūsu tautieša pa nākumu sveša zemē. Arv. Boliteins Sav. v a l s t ī s , maijā. „Nav ierobežots ne uzņemamo personu skaita, ne arī pašlaik paredzams noteikts termiņš, kad imigrantu uzņemšana Kanādā būs jāpārtrauc," saka Kanādas imigrācijas departamenta superintendants Londonā Voless. ..Pa-skatieties mūsu iestādes uzgaidāmās; telpās un jūs redzēsit, cik tur emigrēt gribētāju. Tā mums iet no dienas dienā." ' Uz jautājumu, kā līdz šim attāls-nojusies jaunā, plašā akcija. Volcss atb'ldēja, ka atsaucība tiklab angļu, kā sveštautiešu vidū ir lielāka nekā paredzēts. Par latviešiem kā ieceļotājiem viņš va-rot teikt tikai labāko. Neesot bijis gadījuma, ka latvieši nebūtu attaisnojuši uz viņiem liktās cerības. Pie atvieglotā izceļošanas plāna superintendants vēl paskaidroja, ka aizdevums ir bezprocentīgs un atmaksājams atvilkumu veidā no algas- Atvilkumi tomēr nevar būl mazāki par 10 dolanem mēnesī, bet visa aizdevuma atmaksa nedrīkst ieilgt pāri 24 mēnešiem. Emigrantus izrauga imigrācijas un darba departaments. Aizdevuma piešķiršana atkarīga no darba spēka nepieciešamības attiecīgā arodā, nozarē vai valsts apgabalā. Tātad uz atbalstu var cerēt personas, kas pieder nozarēm un profesijām, kurās Kanādā ir darbinieku trūkums, kā auto mechaniķi, lidmašīnu būvētāji, maiznieki, kalēji, ķīmiķi, namdari, techniskie zīmētāji, elektriķi, inženieri, laboratoriju techniķi, mežstrādnieki, mašīnisti, kalnrači, žēlsirdīgās māsas, kurpnieki, tekstil-strādnieki, tapsētāji, rentgena aparātu techniķi. Ir arī liels laukstrādnieku, krāsotāju, mūrnieku utt. pieprasījums, bet šajos arodos darba piedāvājums atkarīgs no sezonas. Tāpēc Kanādas imigrācijas iestādēs šo arodu pratējus pārvedīs tad, kad iestāsies attiecīgā arcKia sezona. Piezīmējams, ka aizdevumus piešķir tikai vieniniekiem vai ģimeņu galvām, bet ne viņu piederīgiem. Emigrantiem tomēr jābūt spējīgiem iemaksāt 10 mārc, kā arī viņu rīcibā jābūt naudai (parasti 3—4 mārc), ar ko segt ceļa izdevumus Kanādā līdz jaunajai darba vietai. Tāpat neliela summa vajadzīga, lai segtu pirmos izdevumus, līdz kamēr ieceļotājs sāk pelnīt- Formāli aizdevumu nepiešķir liem ieceļotājiem, kam pašiem ir pietiekami līdzekļi ceļa izdevumu samaksai, kā arī tiem, kas brauc pie radiem vai paziņām. Aizdevuma pieprasītājiem jāuzrada trīs cienījamu pilsoņu parakstīti apliecinājumi, ka attiecīgā persona ir uzticama. Bez tam emigrantam jāparaksta līgums, kurā viņš apņemas pēc ierašanās Kanādā strādāt darbu, kādu norāda • MineADollsas latvIeSu skautu padomē ie- MineapoUsā ārste Skaidrīte Fetdmane. kas )au vairāk oekā gadu nostrādājusi turienes slimnīcā, aktīvi darbojas arī infor-māctjas un propagandas laukā, baznīcu un organizāciju rlkotajlts sanāk-smf'S, stāstot par Baltijas valstu cieSanāra Pad. savienības okupāciļā. ap vēlēti E. Āboliņš, E. TOterfl, R. BUimentāls, bet mazskautu padomē T. Rublis, V. Līdaka un A. Vāpe. 'k Riponā, ViskoRsInā. nodibināta Latviešu biedrības nodaja. Biedrībā Iestājušies Jau 26 latvieti. -ir Vlskonslnas latvieša biedrība daudz da* rliusi Vācijas DP nometnēs dzIvn)ušo bēgļu izsaukšanā uz ASV. Nodibinātajā Ceļa un palīdzības fond.i Jau ieplūduši 3000 dolāru, kurus izlieto trūkumā nonākušo tautieSu atbalstam, kā ari izsniedz aizdevumus ceja izdevumu samaksai Tautieši, kas savā laikā saņēmuši no fonda «izdevumu, ar pirmo nopelnīto naudu cehšas to atmaksāt kas dod Iespēju palīdzēt citiem tautiešiem, kas vēl atrodas Eiropas bēgļu nometnēs. -k Flladelfilas Brīvo latvju biedrība maija sākumā nosvinēja «avu 59. gada dienu. Ciinadlan Handicratt GuUd au -^aiiii rīkotajā lietiskās mākslas P ^HFsS izst.ldē no 52 darbu Izslā- ^ ^ ^ ^ dllāļlem latviešu sudrab-kalis O. vīndedzis Ieguvis pirmo godalgu. Vi Kanādas tālbraucēja ku|l:lem nodarbināti 25 latviešu Jūrnieki. Par viņu darbu priekšniecība dod labas atsauksmes. it Toronto latvieši par 36.000 dolafiem n pirkuši kādu žīdu sinagogu, kuru IzremonA tētu nodos latvleSu organlzācl|ām latviešu mītnes un sarīkojumu telpu iekārtošanai. if Kanādas skautu organliācltai rīkotajā skatē blakus pārējo tautu karogiem bija ari latvIoSu krāsas. DIenvidvelsas, Austrālijā, mazpulku novada vadītā |a pienākumi uzticēti P. Upenlekam, Old Stont House, Kurrajong, N.S.W. A Sidnejā mazpulka orgāni- % zē vad. A. Paegle, 53, Arthur St., Bankstovn, N.S.W. Adelaides ev. lut. draudzes padomē Ievēlēti P. Dreljmanis (priekšnieks). A. Plavnieks. K. Apinis, H. PaunņS, A. Roientāls, bet revīzijas komisijā A. Spriņģis, J. Saulltls an V. Luters. Brlsbanē traģiskā nāvē miris 23 g. v. latvietis H. AIzupletis. Nelaiķis aktīvi piedalījās sabiedriskā darbā. -k Lat sekmētu mazpulku darbības atjaunošanu Latviešu marpulku organizācijas padome Izraudzīja sekretariātu. Par novada vadītājiem atsevišķās zemēs LMOP izraudzījusi.- A. Binnieku Kanādā. V. Zembergu Austrālijā, A. Sodumu Lielbritānijā, I. Seltmanf Skandlnāvt)ā, E. Ziedu Francijā un Di. Birzgali Vācijā. Plašākās latviešu Dziesmu dienas trimdā notiks Londonā no 27.-29. jūlijam. Rīcības komiteja panākusi, ka latviešu Dziesmu dienu sarīkojumi — prof. V. Tonēs gleznu izstāde, apvienoto koru koncerts Karaliskajā Alberta aulā, latviešu mūzikas jaundarbu koncerts un latviešu solistu koncerts •— ietilpināti Britānijae festivāla programmā. Londonas ielās daudzo reklāmu vidū labi izskatās latviešu Dziesmu dienu lielā formāta reklāmas plakāti. Britu aģentūrās un lielo teātru iaformācijas stendos dabūjamas reklāmu brošūras, kas informē par Dziesmu dienu norisi, kā ari par Dziesmu dienu ideju, vēsturi un latviešu dzie-britu festivālā smu kultūru tagadnes apstākļos. Tā Ir laba mūsu dziesmu propaganda, kas sniegsies pāri Britānijas robežām, jo Britānijas festivālu skatīs arī daudz ārzemnieku. Lai ērtāk sasniegtu sarīkojumu vietas, lielākos latviešu centros Anglijā organizē Dziesmu dienu informācijas centrus, kas rūpēsies par ekskursiju noorganizēšanu uz Londonu, kā arī stāsies sakaros ar rīcības komiteju, lai iekārtotu naktsmītnes, satiksmes līd/.eklu novietnes u. c. Braucot organizēti, ekskursiju dalībniekiem būs ari vieglāk orientēties citu sarīkojumu apskatē- R. Sīmanis A N G l l J A S LATVIEŠI' DZIESMU O l E M RĪCĪBAS KOMITUA. 1. r. no kr. driedoni? Edv. Krūmiņa, sritniec!b.is padomnieka 0?ol:ņa kundre. Podnieka kund;c. sūtn lAtiņa kund;p. lif^piņa kundre; I r — red. .Andrups, komp. Jčiums. Tāl-nora kundie, prol. V. Tone, Jaunzara Kundro. \. Mauriņš, Suriņ.š. \h\Vs. P. Oroh un red. Podnieks. R. 5 1 m a ņ d uiņērr.jnis imlgrad]as vai daiba departaments. Darbā jāpaliek vien» gads, vai tk ilgi, kamēr aizdevums aitmaksāts. Pēc šī dokumenta parakstīšanas emigrantam izsniedz „varantu" braukšanas kartes iegādei. Skaitu, cik daudziem Jau piešķirti aizdevumi, «uperintendents Voless nemin, jo tas pagaidām vēl ir departamenta noslēpums. Pateikt varot tikai to, ka ari vairāki latvieši jau saņēmuši Izceļošanas «tvieglojumus. LBL dar1)a un pakalpojumu biroja vadītāja L Tālnora pastāsta, ka birojs šl gada sākumā Kanādas iestādēm nodevis ap 50 latviešu izceļot gribētāju lietas. No tiem 15 jau saņēmuši pozitīvas atbildes, kurpretim 4 noraidīti veselības dēļ. Pārējie gaida atbildi, kas tagad parasti pienāk 3—4 mēnešos. No līdzšinējās pieredzes spriežot, Kanāda nav ieinteresēta uzņemt gados vecākus bezbērnu ļaudis- Citādi ir, ja Kanādā ir jau bērni — pelnītāji, vai arī Ja vecāki izceļo kopā ar darba spējīgiem bērniem. Visumā, tāpat kā citās zemēs, pirmā vietā ir lietderīguma princips — cik attiecīgā persona noderīga un spējīga iekļauties Kanādas saimniecībā. Imigrācijas biroji saņem daudz vēstuļu, kurās latvieši interesējas par izceļošanu. Daudz braucēju nāk no ģimeņu hosteļiem, Jo ģimenes zaudējušas cerību tuvākā laikā nodibināt kopēju dzīvL Pelnītājam arvien vēl jādzīvo citur. 28. aprīli uz Kanādu izbrauca 7 latvieiiu izceļotāji, kas saņēmuši vīzas paplašinātās imigrācijas programmas ietvaros. Aizbraucēju vidū divi vieninieki — Ru-dzltis un Antons, kas līdz šini strādāja Korbijas cauruļu fabrikā. Abi ir mechaniķi, abi vēlas Kanādā itr&dāt fabrikā. \ ļ ..Kāpēc braucat un ko cerat sa-niegt Kanādā?" ' Abi smaida. Viņi cerot tur vairāk nopelnīt. Tur esot lielāka brīvība un iespējas- „Ja jau būs atgriešanās Latvijā, tad no turienes to izdarīsim tikpat labi, kā no šejienes." Ari latviešu sabiedriskās dzīves iespējas To-ronto esot lielākas, jo latvieši tur visai rosīgi. No Korbijas pag. gada oktobrī jau aizbraukuši divi draugi. Tie no Kanādas rakstot, ka uz Angliju atpakaļ gan vairs negribētu braukt, kaut arī jaunajā vietā jācērt meži. Divi citi korbieši gaidot vēl atbildi. Kāds cits saņēmis atbildi, ka neatbilst ieceļošanas noteikumiem, kaut gan ir vesels un spēcīgs. Ir vairāki, kas vēl šaubās un pārdomā. Pēdējo nakti Eiropā pārguļ ari Me-žuļu ģimene. Pēdējā piestātne šinī krastā viņiem, tāpat kā pārējiem, ir Londonas draudzes māja. Uz Kanādu dodas art 10 mēnešu vecais Dzintars, kas, piedzimstot Anglijā, pēc šejienes likumiem' ir Apvienotās karaļvalsts pilsonis. Ilgi tomēr viņš tai uzticīgs nav paliclsl Mežulis Anglijā strādājis par laukstrādnieku. Uz Kanādu ģimene nebrauc kā uz svešu zemi- Mežuļa kundzei Toronto ir divi brāli un māte, kas gādājuši par galvojumu un izsaukšanu. Ari darbs savā arodā jau sagādāts. Vienīgais zaudējums būs Anglijas latviešu koriem, jo Mežulis ^ bija labs dziedātājs un koru „dzelz5 inventārs". Aizbraucēju vidū ir arī Babuļu laulātais pāris. Viņš ir drēbnieks, kam Anglijā nav izdevies atrast darbu savā arodā. Kopā ar sievu visu laiku strādājuši slimnīcā. Plānojuši iegādāties māju, bet labi vien, ka tas nav izdevies. „Tagad sakrātā nauda, apm. 400 mārc, noderēs dzīves sākšanai otrā krastā. Cik dzirdāms, darba drēbniekiem Kanādā netrūkstot." No Francijas Anglijā ieradies Gunārs Bērziņš, kas uz Montreālu dosies lidmašīnā. Ceļš izmaksājot 61-000 franku. Naudu vajadzējis kiāt daudzus mēnešus. Par Franciju B. nav labās domās, jo tā viņam sagādājusi daudz vilšanās un sarūgtinājuma. Parīzē vajadzējis strādāt bez atļaujas, jo ārzemniekus galvaspilsētā neciešot. Pie tam fotolaboratorija maksājusi daudz zemāku algu par noteikumos paredzēto. Anglijas un Francijas dzīves apstākļus nevarot salīdzināt. Pē- ^ dēja ārzemniekus piemeklējot visvisādas nedienas . Tagad viņš gribot i nokratīt pagājušo un sākt jaunu dzīvi. Vecāki gan palikusi Francijā, bet mēģināšot viņus dabūt pāri iespējami ātrāk. Nav zināms, cik būs to latviešu, kas mēģinās tikt uz Kanādu. Interese visumā liela, un katru dienu latviešus var sastapt tiklab Londonas, kā Liverpūles un Glazgovas kanādiešu izceļošanas iestāžu uzgaidāmās telpās Par b r a u k š a n u U7. Kanādu ikvienam j ā i z š ķ i r a s paš^m. Tf» nelīdz nedz labvēlīga, nedz nelabvēlīga propaganda. N > ļ p m i e r i n ā t : e b'"'s vienmēr un visur ^ tik ilqi, Vm/^ī m^^ nebūsim atgriezu-j sies brīvdjd Ljlvijā. V. Sk. 1: I-ii'"' Ml 1 •it |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-05-19-03