1950-01-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m^mmm arī to; nolēmis ļparlam^ts. li Irlle- ^ās aiz -liela s1a:a-i ;1M2 šim do- «itāšl valstis īleci&MiSal- S^esōna zi- : komisijas pliļOTiiieiijs preses ' , , k a komQ- .Maotšetungs r e^ _ tiesības imaiz- IpjŠumus. Savie- _ J tāi% KcmneliļSŗ i 1it demokrātiskas pavairotos viios, _.ā ārlietu ministrijas ikdermots kategoriski vicu ziņu aģentūras Savienotās valstis sarunām ar Padom-ifingtonji i r ar mie-riedes ar Ma^avu,'* M sanmas nekādā dSt niiera «n i a tajās nepiedali-i.* r Mekdermots aš, it kā Savieno-parakstīt divpu- #adomiu savienību, fcķavu nekāidā Ltu r ^ J ^ ' LATVļA Laivlao Neivspapet JPVbUabed imdei G U C O M avU p i ^ a l n DlvlrtoD Autbortaatlon Kttmber UNDP 19$. Publiiher «nd Sdltor: Vaiaeman Lam^ |«rgi. Bfil^gen/N.. Breita Str. M . Prlnter; Ungeheuer & KOmeiv « r . X6. PubUahed twice weekly. Circulatlon U.00O. USmm NEWSPAPEIt Nr. S (U9) USt. tm* niMiift lftfliiliC«AtiW^ 8?aitfti rJJMiilDdilit adNMi imana vizītes nolūks — Zara un tas ogles ai vajaazi armija un tanki jau 1950. godd ģenerāļu organizācija i i i ;|EļiniXd^ Xd«EUiiieņ uztur eic^as l i r l^lvi^^^^^ augstāko i|fMr|pi(^^ Bruder-jui vad!- ^tļ^MM^naiitB^M^^ ton Man-iŗ ģi^^ milicis Pēb i^etntnētf^ kores-mi4^ nta iiiloniiSi^as, kas esot ne-irablfei |Arbiii»cttta un droSa» biju-lils filfl^ Mantd" I i i liif l a l v ^ pi^Utams kS taidui brigādes komandieris īpašas frontē un kas vēlāk va- ^ ^11 tiiertankus pēdēji Ardenu ofonsivā, |au izstrādājis Rietumvād- J l i remilitSHzleiJas plānus. Tie pa-l «|sr ka Jft^ 1950. g. 1 ^ jSnodroUnās ar 3 kājnieku dižajām » gadam kaujas ftftr^ aH vismas vi^am i^^^i^^ informācija, ko :plfmafs Ķ i ^ ^ Herald Ti^bime pagājtišfijā sestffl^ Rie-tuttwā€ ijas p a r l a i )^ Bonnā radIjuM bimības spŗād^ena ietekmL ^ il^ir^ zlņōjiimiii k^^ i C p p l - m i l i t ā r a s ""•^"^^^ifej ar biju&ajiem vācu ģeņe- , bet iiiesSmēja, ka Dona Kok- ^ i l J ^ J ^ gan esot „dzirkstellte tiešām • • S s ^ :lŅ;«p?i^d^ ar fon ManteifeUi I^. M v; i l r i ^ ^ ^ ; ^ ^ viņa uzskatiem, ka ; j i ! » , vi<lwn vajadzētu iz-l i l j i d t t l ^ det^mes armijas ko-im Šidz 1951. gadam ari tanku iied$|&s sākumā vairēkos ār- dtt ISļdevumos, kā ar! NBC rai-a^; ķ&entāros publicēti galve- Iftb^^ Ad«iauera un Man-teifela Bii^tumvācijas remilitārizāci-programinas. Izstrādātā plfeia Ibvadā tdkts. k a Vācijas drošību ga-lantēt var tikai pašu vācu bruņotie (Turpinājums 8. Ipp.)* ^tķartoti prasa dot rijas pilsoņa tiesības siei Francijos o r l b t u ministrs apspriežas a r vocu politiķieiii un apmelcIS Berlīni Bonna (D). ^ Koi« pMUuSās piektdienas ofldiB apudOlJumi UetumvādJā uzturas FnMueUas ārlietu ministe Boberts Sfimans. Piekt* dienas rītā speci|l?ilGienā viņš ioadās Maincā, bet plevaksarē devis uz vācu fedeiļtivās valsts galvM^ Bonnu. Sestdi^ Fnndjas lilietii ministrs ilgāku laiku apspriedis ar ministru prteidentu Dr. J l d e n a u ^ imdās vizītē Pie vateto p i f i ^ d i ^ ^ Heisa, pānrunija aktuālās j^blēmas air SP0 p r i d O ^ Br. Sii|»ac|beru un viO^rā'^piedailJSs plc^eoifa^ ko viņatti par godu i^OEOJa vācu taldiba. Apspiedes ar Br^ Sdi^ianehi tinrpi« nājās ari Svētdien f i ^ u Augsti komisāra mitilcņ E m i i ^ pin pie Re-piag^ as. Samana ai^neklēJuma nolfiks un visas a p i p r i i ^ UJa veltie tas g^veņokirt Zāras pinobiēmai im Rfiras ogļu baseina kcititroleL Parībiē Francijas ārlietu mlpiste viadti Bietumviciji dēvē v i ^ i ^ par Jnfor-mātilvu c^lojumu^ Svētdienas pievakarē Stmans spediivilcieni devās tālāk uz Berlini i , ' • V f 5 ifi^iiOlnM (JJ).^^ -^^ Pazīstamais iNSttei profesors W Nermans l ^ t p j i s žumā^^^^ S v ^ s k Tidsķrift lA^U rakstu par baltiešu beg}u pa- V^aWW tiesībām. Pēc prof. lialtiešiem, kas • f i ^ ^ vismaz 5 ga- . :!;({hil»n piešķirt Zviedrijas iļīl^if^tai^ to vēlētos. Sit auto^ sabiedrības uz^ iu uz baltiešu nozīmīgo H d z - Zvledrijas saimnieciskajā dzir I ve^ it īpaši mezfeopībā/laii^^ I cibā un rūpniecībā, ļcā arī uz bal-i j S u zihātaieku sasniegumiem ,da- Zā|ļu Zviedrijas, pētniecības institūtu ācftibā. Prof. Nermans norāda, ka tei ar katru gadu vairāk iegūst edru sabiedrības cieņu un ka k\4tūfālā ziņā.iie neapšaubāmi pieder rietuinļi pasaulei Tāpat viņš ' atzīmē, ka Zviedrijas pavalstniecība aizsargātu balļiešus no nepārtrauktajām padomjit vajāšanām uni apdraudējumiem. Saskaņā ar pašreizējiem notiku-pifm, vienīgi sk^ndinavieši (norvēģi, dāņi, somi un islandieši) pēc 5 gadu^ nepārtrauktas nodzivošanas Zviedrijā var pieprasīt šīs zemes pilšoņr tiesības, kamēr pārējo zemju pavalstniekiem jānodzīvo Zviedra vismaz 8 gadi. Kā zināms, jau pag. g, martā zviedru tautas partija^ vadītājs profr^Olins pieprasīja ŗjksdagā pielīdzināt baltiešus šai ziņā skandinaviešiem. Noteiktu lē-mijmu toreiz tomēr nepieņēma. nerims, i e lm toMja i n ^ ollail biivo, vai nelnis viAs neviena^ l(os uAos sp^ taret i e ^ Lai gan politikās japrindas Francijā izturas pret Ridftovādju ār^^^ namu rezenā,/Parī£e tomēr netaupa pūles, lai nodibinātu ciešākas atti^kr smes im labāku saprašanos^ ar savu kādr^ējo ienaidnieku. Raut arī četru gadu pēc Vācijas, kapitulācijas bijis par niaz, lai franči sadiiedētu savas dvēsdes brūces, praktistā dzīve tpniēr ari viņus spiež ife-H^ēi līdzšinējo stāvokli Sūmana «^meklējumam, pēc Šveices preses Informā-, cijas, bijuši vairāki i e n ^ l : viens no tiem ir Zāras jautājums, otrs kara stāvokļa izbeigšana ar Vādju, kā arī vācu federālās valsts un Zāras uzņemšana Eiropas ūnijā, Pēc pēdējām sarunām ar Dr. Ade-naueru, kas ilga vairākas stundas, Francijas ārlietu ministrs teicamā vācu valodā preses pārstāvjiem paskaidroja, ka Zāras problēmas pilnīga atrisināšana jāatliek līdz tam laikam, kad notiks apspriedes par miera līgumu ar Vāciju. „Manu līdzšinējo apspriežu mērķis ar vācu po- Mtiļ^em bija mazināt saspīlējumu, kāds pastliv Francijas ^ un Vādjaš is. Tālāk viijS p a i ^ i & i^ jais statuss Zārā paiiks^ miera līguma parakstīšanai! Fraiici- Jas ārlieīu mtnistrsi ps^visām atklāti deklarēja, ka šo statūtu franču valdība jc^tīsies paturēt ari turpmāk. Konferences beigās Sūmans runāja arī par Vācijas apbruņošanu. Viņš pasl&aidroja, ka rietumu valstis garantē Vācijas federālās valsts drošību, kāpēc Parīze iestāsies pret jeb kādu remililarizāciju. Zāras problēma jau kcipš ilgāka laika ir to sa^īlējumu iegansts, kādi pastāv Francijas un Vācijas starpā. Pēc otra pasaules kara beigām sabiedrotie Zāras apgabalam izstrādāja īpašu statūtu, kas to saimnieciski iekļāva Francijā. Politiski franču uzraudzībā Zāru pārvalda turienes iedzīvotāju ievēlēts parlaments un valdība. Par maksāšanas Kdzekli noteikts franks. Vācu politiķi un jaunā vācu federālā valdība allaž pasvītrojusi, ka Zāra kā etniski, tā vēsturiski i r Vādjas sastāvdaļa. Netieši to pateica arī valsts prezidents Dr. Heiss Maincā teiktajā runā, kas radīja li^lu saviļņojumu un satraukumu Parizē. Otrs svarīgs jautājums, par ko sevišķi ieinteresēta JFtahdja, i r Zāras ogles. Līdz šim uz Franciju eksportēja 5 milj. tonnu gadā «šo vērtīgo izrakteņu. Pašreiz «starp Parizi un 25ārbrikenu notiek sarunas par ogļ-raktuvju iznomāšann frančiem uz 99 gadiem. Pilnīgi dabiski, ka tam pretojas Bonnas valdība. Lai gan Parīzē Sūmaņa vizīti Vācijā dēvē vienīgi par informatīvu ce-ļojumfu, sava noame tai tomēr būs. Pirmkārt, Francijas ārlietu ministrs varēja nodibināt personīgu kontaktu ar Vācijas politiķiem un valstsvīriem ' Otrkārt, Sūmans, viesojoties Bonnā, varēja bez starpniecības iepazīties ari ar vācu politiķu domām un uzskatiem par svarīgākajiem Rietumeiropas JautāJ^miem. Miris Eiropas un Pa-cifika bombardētais Vašingtona (E). — Sestdien Kali-fomijā ar sirdstrieku miris 63 gadus vecais amerikāņu ģenerālis Hairijs Arnolds. Otra pasaules kara laikā viņš bija ASV aviācijas virspavēlnieks uh vadīja Eiropas un Klusā okeāna frontes bombardēšanu. Lidot ģenerāli Arnoldu iemācīja brāļi Raiti 1911. g. Kopš tā laika viņš nepārtraukti atradās amerikāņu armijas dienestā. Arnolds bija v i ^ s no četriem ASV ģenerāļiem, kura uzplečus greznoja piecas zvaigznes. Kad notiks vācu problēmu tāllOcā risināšanā, Sūmans savus personīgos pieredzējumus varēs likt Uetā, Gik var spriest no informācijas vācu īSresē, Francijas ārlietu ministra v i zītei tūlītēju reālu panākumu diez vai būs. Tā, piem, SPD priekšsēdis Dr. Sūmachers A P pātstāvim d^ā-rēja: „Es pateicu Sūmanan^ ka sant-nām par Zām Jānotiek nevis Parizes tm Z^brikenas, bet gan Parizes un Bonnas starpā.". Berlīnē Sūmai^ pirmdienas priekšpusdienā pieņēma Bletumberlīnes politiķus- un apmeklēja pilsētas liel^* vecāko Reuteru. Vēlāk franču ārlietu ministrs veltīja vienu stundu B^ļīnes apskates braucienam uri iegriezās 'arī padomju toņā. Pie-ņemš^ ra. ko i^mdienaš vļBtķai^ Robertam Sūmanam par go(}u sarīkoja franču koinandants Berl&iē ģenerālas Ganevals Pad. savienību pārstāvēja viņu BerHnes pilsētai komJtti-dants ģenerālis Kotlkovs, Ipiadomju ķontrplkomisijas i^ekšsēdis armijas ģenerālis Cuikovs Un i|ūtnis Semjo-novs lūguši sevi aizbildtoSt " T i • ļji''tļ^ii)ļiiipjlh!Ji in ' i j "ļiii'^Vii'ii iļii'ļi Nesen gu^tfzim lart^^ mm liMeiu psHMh un uMuķomii un tiņo- Junu ptr t i ^ i ^ . tagadējo laUvoiiltt sas^ ttvu n «oskiugtoj So zl9«|m a i l c i^ ptnim iiimifist lirti futm W 0 ^ gaņemtu UOikn Intm^mUi pur pirti-sitttt diriinm un apstSk-pem (Umidiē. ^ pateicos Jums par krietno stāju! Nākotne no Jums prasīs smagus pārbaudījumus un upurus. Neaprdbinieties na lētas slavas solījumiem! Tā plūktie lauri drīz novītis, bet sirdī paliks tukSums un aptraipīts l a t v i^ gods. Palieciet stipri un cīnieties! Mēs aiziesim « - paliksit Jūs! Atvadoties es paņemu līdz to dziļo tēvzemes mn^tību, kas mirdz Jūsu acīs, un to ticību, kas m!t jūsu sirdīs, un tas būs mans stiprinājumi^ nezinfimās gaitās.*' Tā teica L. K. O, K. pulkvedis V. pēdējā U2arunā saviem kitŗavlriein 1940. g., klāt esot padomju polītru-kem. Tagad saņemta zujia. pulkvedis V. 1948. g. Krievijā mitis, Sie V. vārdi latviešu partizānos ļoti populāri, un tos uzskata imr testamentu. 5 ,,Man laikam nebūs lemts ; vairs atgriezties Jūsu vidū, bet man ķ viegli iobridt zinot, ka mūsu dņa nerims, i^ām mūsu drimtene būs atical briva, vid neķūs vairs neviena, kas rokās spēj turēt ieročus.'* Tie ir IMviešu virsleitnanta Zfill- Sa atvadvārdi saviem keŗavlriem ^ partizāniem pēc smaga ievainojuma Zalves silā pie Clģānu Isabiņa. Virsleitnants Z. miris. Baltijas un Ukrainas eīnfttiji vienojas vļļenā īteizē ar Maskava (D). — PagāJuSās nedēļas beigās Padomju savienībā atkal atjaunots nāves sods^ Maskavas radio paziņoja, ka pēc «^arodbiedrību, zemnieku organizāciju un kultūras vadītāju ierosinājuma valdība ar nāvi sodīs valsts nodevējus, liegus im sabotiejTis". Nāves sodu krievi atcēla 1948. gada 5. maijā un aizstāja to ar ieslodzījumu spaidu darbos uz 25 gadiem Tagadējais ārlietu ministrs Višinskis toreiz lepni paziņoja, ka ,J^adomju savienība kā visprogresīvākā valsts pasaulē vairs neatzīst nāves sodu^un ka padomju LOZARAITI GAIDA IERODAMIES ARi VĀCUĀ Lietuvas diplomātijas šefs S. Lo-zaraitis apmeklējis arī ASV ārlietu ministriju, Baltijas nodaļas vadītāju F. K. Salteru uc, sastapies ar ASV bij. sūtni Maskavā V. C. Bullitu, Brīvās Eiropas komitejas loc. B. Lani, mūsu pārstāvi Feldmani un Igaunijas charge d'affaires J . Kaivu. Ziem-svētkos Lozaraitis sūtniecības pie Svētā Krēsla vārdā ar Vatikāna raidītāja starpniecību teica garāku uzrunu. Sai sakaribā UP atzīmē, ka Lietuvai kā vienīgai zemei, kas atrodas aiz dzelzs priekškara, pie Svētā Krēsla vēl pastāv sava sūtniecība. Atceļā Lozaraitis apmeklēšot vēl Ix)ndonu tm, iespējams, ari Vāciju. destiok]»ti)a tik tālu ka krieviem vairs im viijidzlbas to piemest e i l v ē ^ ^ To pduņdi-stija ari ^odbiedrību^ organš Trūd» seidsķi pasvītrojot, Ica „vald&)a pa^ klausījusi strādnieku prarilitol". Tagadējais Staļina lēmums laikam tomēr nozīmē, ka piimnju diiiaakni-tija tik stipra nemiK na^» Ja atical kļuvis nepieciešams iāvienspakausl. Tas, ka nāves sods s^ttiedhfims vienīgi uz „valsts nodevēji^ sabotie^ )riem un spiegiem*' pcsācti^ nozimē ļoti maz. Paristot tonūnistu inraksL var iedomāties, dk viegli šos ^ t ē tus NKVD var attiecināt uz kuru katru padotbju pilsoni PoHtii^e novērotāji rietumos domā, ka nāves soda atjaunolana nos&nē Jaunas prik-vas, kas Jau tuviķl itOcotnē gaidāmas Pad(HnJu savie^lNL Nāves sodu KrUiiJi INl^UiiiJa 1928. gadā izdotais i i fo gan marksistu iļssitM-'M BoHeSt „Aug8tākais soSHladi sods" pēc likuma ^Ja f|i|ŗlryauiti v i sām tiim personbdt lii^4arboJas pret valsti vai pānnflil% tātad politiskajiem noziedznieltlem, kamēr kriminālistus sodīja tikai ar spaidu darbiem Praksē to varēja iztulkot tā, ka šāvienu pakausī dabūj* kol-boznleks, kas bija piesavinājies mēslu dakšas (valsts īpašums), Isamēr slepkava nosēdēja tikai 10 gadu cietumā. paredslts fia&tdl apiAdi un ittoit Ii« b o i ^ darlnlaiļi; Visu minēto «iiti^ pi^fHļiS^^ siMlaiMiii Cits dtam dami ar atftfļlļļ^iir^ mUf ziņu utC SidiiMbi 'ilii^ tiek ir! tdcandUii un fpali nogidāiaal daeltt aizkaram* w pvttdbiu vfdbtt kfip^ mūnisti tom<^ ar lail^ pamani^ uļķ ar to izskaidrojama ari daudzu ivlad^^ ru ' kuģu aizturēiant PoUji m zviedru jūrni^ M C M ^ ^ PēdUā laikibet^i^MMJu^^^i^^^ draudētajiem, p a c t i M i f i ^ l M i i l i d ^ Jas ari saricananntiil teilvlii Ik struktori un vizsniekt. m prtl « H » dis par savu droitbUt irti ir komūniettskl noikgņoti. fmnķtH. kanafmijas dezartisfi I«f0tt^ i i it ^u bunkurosi tur viļus kMu 1 ^ n^amanīti nov|)^;i^tt^W^ nieki, un tik«ilipi| aiodii 1 ^ bas par vii»» iS partizfinu hiltjŅiiļ^^ nokārt saimnlilIlili^Hll^^ zināms* ka vada tuvs mejors ,j;4sIca'V Decembra beigit ras Jotiia ui d t e t r i ^ ^ a|N% 18'lem VAI TIKAI IDEOLOĢIJAS BIEDRI? Ķīnas komunistu vadcmis Maotšetungs, maršals Bulgānins un Stafins savās 70^ j^adujnriMbis Maskavā ap: to^^ vispasaules retoludjas uzvani 116 l i ' VIHrtiprifliiyum^ u a t A ^ i a t i s t o i »^ rtli uz a purvā mitnēmu īiūsu ieguvums: 8 mtffnptstohiļ mifilicpistoles ^ miuto JEriiaik|i Zfezda^ 6 gū8tdqsi, lo vidū nieks, u4 2 krituBe toiaidnidm BugL Mūsu pgmetumi: 8 moM», t o m 2. vada k<»nfmdieris kiln. I ievaiiiotieb no tiem 1 invliķi iistgĻ Materiālu pametumu nav. Gūstekņa vicnMct i^fkiti gstu \ dzens iat mazu rid;»bā akmentiņu uii^^ masīvs adta tošUbui gredMos. Vlīt» nldcs ptskaii^ ka Hs lietas vteaaa Hdzl no K r i e v i ^ 1 » ka viņi Mhi ieguvis itens 14 gadiem. Greda«ut pārbaude^ izriaig, k i Icdlbas gr#<. dzena iddķmsē iegravēu latiļļu bur^ tiem: JLūdJa, 1942. g.^ vSSa^ ierakstu, krievu virsnieks ^muiM ua pēdlitf aMrtas, ka gredsemi 2 i g a f f^ ymU!^ pMt loturvielfaĻ pt#« IMSi&i fle pMJietn KUMN: ^ % kilmtis puitaMI: «.Kdomsulu^. mdnba dnieitt ^ vija ar btmisku gravējumu X XL sudraba pūderkārbiņa un ao iievkH šu lūpu zīmuļa ietvara gatavota garešu iemute. Sakarā ar pierādīta laupīšanu, partizānu laulca tiesa se^ dlja visus gūstekņus ar augstOso so^- da mēru... ' * • Pēdējā laikā plašākā mērogi tto« tikušas apcietināšanas skolu jMMit* nes vidū. Vissmagāk idccija iUtedl 4 vārdā nemkiētas Rļgas viduKlNH 1as, Aizkraukles-Skrivtftt zoMiadi<» nikumu, Uvānu un CMu ģimaisi-* Jas, Viesīte 2 - ^ g. dzelzceļu tech« nikumu. Par pārējām *olām o b j * - tivu ziņu trūkst. Apcietināto skol« nieku skaits katrā no minēUJfim skolām ir 10-17. Apcietināšanas (Turpinājums 4. Ipp.). Triimens cer, ka ļauno DP likumu pieņems Vašingtona (F). - Sestdien prezidents Trumens runāja amerikāņu emigrantu palīdzības organizācijā. Vķfi izteica cerību, k a kongress pieņems likumu, kas ļaus vēl Uelākam skaitam DP ieceļot Savlraotajfii valstīs. ,J'ārvietotās personas E l - r^ā,** teica prezidents Trumens, nSagādā rūpes katrai valstij, kas mīl mieru. Mēs nedrīkstam pamest DP savam liktenim Vācijā." m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 18, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-01-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500118 |
Description
Title | 1950-01-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m^mmm
arī
to;
nolēmis
ļparlam^ts.
li
Irlle-
^ās aiz
-liela s1a:a-i
;1M2 šim do-
«itāšl valstis
īleci&MiSal-
S^esōna zi-
: komisijas
pliļOTiiieiijs preses
' , , k a komQ-
.Maotšetungs r e^
_ tiesības imaiz-
IpjŠumus. Savie-
_ J tāi% KcmneliļSŗ
i 1it demokrātiskas
pavairotos viios,
_.ā ārlietu ministrijas
ikdermots kategoriski
vicu ziņu aģentūras
Savienotās valstis
sarunām ar Padom-ifingtonji
i r ar mie-riedes
ar Ma^avu,'*
M sanmas nekādā
dSt niiera «n
i a tajās nepiedali-i.*
r Mekdermots
aš, it kā Savieno-parakstīt
divpu-
#adomiu savienību,
fcķavu nekāidā
Ltu r ^ J ^ '
LATVļA
Laivlao Neivspapet
JPVbUabed imdei G U C O M avU
p i ^ a l n DlvlrtoD Autbortaatlon
Kttmber UNDP 19$. Publiiher
«nd Sdltor: Vaiaeman Lam^
|«rgi. Bfil^gen/N.. Breita Str.
M . Prlnter; Ungeheuer &
KOmeiv
« r . X6. PubUahed twice weekly.
Circulatlon U.00O. USmm NEWSPAPEIt
Nr. S (U9)
USt. tm*
niMiift lftfliiliC«AtiW^
8?aitfti rJJMiilDdilit adNMi
imana vizītes nolūks — Zara un tas ogles
ai vajaazi
armija un tanki
jau 1950. godd
ģenerāļu
organizācija
i i i
;|EļiniXd^ Xd«EUiiieņ uztur eic^as
l i r l^lvi^^^^^ augstāko i|fMr|pi(^^ Bruder-jui
vad!-
^tļ^MM^naiitB^M^^ ton Man-iŗ
ģi^^ milicis
Pēb i^etntnētf^ kores-mi4^
nta iiiloniiSi^as, kas esot ne-irablfei
|Arbiii»cttta un droSa» biju-lils
filfl^ Mantd"
I i i liif l a l v ^ pi^Utams kS
taidui brigādes komandieris
īpašas frontē un kas vēlāk va-
^ ^11 tiiertankus pēdēji Ardenu
ofonsivā, |au izstrādājis Rietumvād-
J l i remilitSHzleiJas plānus. Tie pa-l
«|sr ka Jft^ 1950. g.
1 ^ jSnodroUnās ar 3 kājnieku dižajām
» gadam kaujas
ftftr^ aH vismas vi^am
i^^^i^^ informācija, ko
:plfmafs Ķ i ^ ^ Herald
Ti^bime pagājtišfijā sestffl^ Rie-tuttwā€
ijas p a r l a i )^ Bonnā
radIjuM bimības spŗād^ena ietekmL
^ il^ir^ zlņōjiimiii k^^
i C p p l - m i l i t ā r a s
""•^"^^^ifej ar biju&ajiem vācu ģeņe-
, bet iiiesSmēja, ka Dona Kok-
^ i l J ^ J ^ gan esot „dzirkstellte
tiešām
• • S s ^ :lŅ;«p?i^d^ ar fon ManteifeUi
I^. M v; i l r i ^ ^ ^ ; ^ ^ viņa uzskatiem, ka
; j i ! » , vi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-01-18-01