Bavarijas Latviesu vestnesis, January 18, 1950

              T?^dien, ,1950. g. 18. JanvM.
L A T V I J A
JA NETICAT, ATBMET APSKATO
mek*
ap 350
;apm8ram
«āsauk*
ftSjffiO j^sta-
^vitni^ laim**
pie tam uz*
vKf^A^S'^?^^^ W emVI. ^ AIZŅĒMUMS JĀDABŪ, S E w ^ ^ ^ - MSKllŅ, VIGO ARTI ^ P A U GI
DRAUD AR STREIKtJ. - ZEMKOnSAS MINISTRS APBRĪNO ^
LATVIEŠU DARBU
Vēstule Latvijai no Jaunskotijaj
Kad pag. gada Janvāra sākmnā
djiā ar jKtevu un divām'mazām^mel-ili^
iām ierados Kanādā; saimnieks
Kiai3āri#ā nodeva k^ 25 gadiem
neapdzīvotu bfideii un siena šķūnīti
Otōt}) ar mazliet s i ^ a , lapstii, cirvi,
9;ha 25 gadus nearta Slikta zālāja
t«i aS 125 ha „izlaupita" meža. Ne
tie udpns piegādes. Zeme
ina^ tijapjSi gruntsūdens vienu
lai nu darot, ko gri-priecājās,
ka PauHne lidzēs viņai
atpūtināt notirpušos pirkstus, un
pats—ka esmu ieguvis palīgos Mār-^
tiņu, vienu no krietnākajiem latvie-šu
arājiem.
Kad sākām strādāt nomāto kai­miņu
larmas zemi^ i^adās ipaš-
TAUTIEŠI AlOVAS STATA
Včstule Latvijai no ASV
••Vi:
.1
i!
Wi
i i
•7 -
i:
^Br^nzv
m ^^^^ w^
atlikums būšot uz puseih
ļ ^ ā esot tikai ^aži īlimti do-vecs
Buikš un neliels mi^izikā-
Antigo-
; T ^ ^ i ^ ,^all \right". Ua
tad sSka vļspirms ar plānošanu,
l a ī ^ ^ ^ Ķmiadiis lauksainmiecibas
uk 40 gadu meteoro-datu^.
Savācu plaS^u
bibliotēku nekā
man bija Latvijā, lai iepazītos ar
aulgtt ķaitēkliein, slimībām, augu un
aioiigtoš I^^ apstākļos.
AAeiklēju vietējo agronomu, k^i-
^ i t o ^ tuvāko izmēģinā-julii^
iGtta^ Jaukā lai-ķ%
d ^ ^ paciŗtu mežā malku un
liiaku 10 m garu l e c ^ .
spožas.
#;'fiejilgi' svaigā piena ražošana būtu
I, IzdiBvIga, bet kur nerast naudu govju
j'ŗiegM^ Sakņu cenas apmierinātu,
^ betjnd visām pusēm mani brīdināja,
y ka tām naV tirgus. Pēdējās lauk-saiminiecSbas
nozares — gaļas lopu,
aitu im vistu audzēšana — atmaksā­to^,,
bet si&umā viss taču paraša k a ­pitālu,
darba rokis, ēfciaJ, inventā
: ' Ja par sabiedrp-
\' ttett: Aeskaia " žurkas, peles un
; diludiSs ziemeļus vēitras, kas drebina
plU(ās būdas līdz pamatiem. Jā, vēl
l^ļSffit gan bija saimnieka Bernarda
^ neaprobežotā uzticība un paša ticība
.V.-v-sev,
Sākti pāiHiomāt, līdz galu galā
izdknāju sekojošo: 1) darba spēka
prbiblēinu atrisinās DP, kas ar prie­ku
brauks šurpu un kādu laiku būs
pat ar liiieŗtt strādāt „no nākotnes
cerībāmf*5 3) zemes platība paplaši­nāma,
pieipērkot vai nomājot kādu
> ^katoiņu sairifmiecību; 3) -kapitāls
dzivi m ne^lvā inventāra iegādei
iegūstams ar aizņēmumiem, vienal­ga
kā un kur.
LIdz sējas laikam bija vēl pāris
mēnešu. Nekavējoties izsūtījām
galvojumu straupenieša A. Brieža
' ģimenei, ar aprēķinu, ka tai būtu
jāierodas ap' jūlija vidu palīdzēt
ievākt sienu tin apkopr sakn^. Tā­lāk
noskaidroju, kā pārdodama bla-k
«ŗ lāiirBie^
• i j ā ļ ^ klēts un
(msfikas 5 ha neartu zālāju,
• ^2 hi^: āboliņa, 0,5 ha rUdehī artas
zetes. Prasa* 4000 dol. Divi jā-
" matesā skaidrā, divi ar trīs gadu no-
• /• > maksu. '
IIIIIIIIIIIIIIIHIItlIllllllllllllllllllllilllli
Mazs dialogs ar Bernardu. Es:
So saimniecību mēs pirksim! — B.:
Tu traks, par dārgu, man nav nau­das,
un aizdevumu ne man, ne tev
nedos! — Es:^Mēs tomēr pirksim, es
aizdevumu dabūšu! Kurbulē mašī­nu,
laidīsim uz Zemes ierīcn^s de­partamentu!
PaklauMja. Ai:^raucām tos 150
km. Depgfftamenta kungi noturēja
mani vismaz par traku. Likums ne­atļaujot
dot naudu Bernardam, un
man kā ārzemniekam arī nē. Pat
ja taisītu izņēmumu, tad tomēr abu
saimniecību - t^sācijas vērtība esot
tik^i 8000 dol., un viņi labākā gadī­jumā
vairētu dot 2000 dd. Mans
pans vispār esot utopija... Ber­nards
gribēja celties un skota mierā
braukt mijās. Neļāvu piecelties,
bet cēlos pats kājās. Runāju. Svešā
mēlē, svešā zemē, svešiem, pašapzi­nīgiem
britiem bija īsā laikā jāpa­saka
daudz: ka saimniecība mums
nepieciešama, ka tie drīkst un tiem
šoreiz jātaisa izņēmums, ka varu jau
trešajā dienā sākt saimniekot jeb­kurā
ze^iē... im tomēr nedrīkstēja
pateikt par daudz, lai manu runu
nepārtrauktu im lai ierēdņus neap­vainotu,
Rezultāts: ja varot dabūt ministra
piekrišanu, viņi taisīšot izņēmumu
un došot mums šos 2000 dolāru, t ū ­līt
laidām tālāk uz Halifaksu pie
ministra. Te tie pašd iebildumi —
likums, pieredzes trūkums, par
Pēc ļdažiem mēņeSiem, Jaonlegutajā
*tu?ws y.^L i 15 * * r ^ | . E?erl^lni: sgv no J a b % ,
I^Ješsfe K : ^ ^ ^ Vign^t:
Lēnatrs, M. Vāgners, U. Vāgners;
sēž* Mirdza, Ieva un Zane Jesseni,
Paullne un Mārtiņš Vagneri.
ija
)m 350, 8001,
ļ<»treal, Canada.
ilomiBtriŠs ie**»*
aģenU, piedāvājot
Ne reU viņiem « :
£ • lielas. Daudzi
. novēroji». labSķ,
lu laikrakstu, neM:
'"'-tlilttiSo Vācija..
ta Sāda mflsu
Lai ari cik vispu-labi
iekārtots bfltu
litvie&i vārda un
liviešu grāmata
lēnam ir
l i ^ i e l t t , N«ižt8t8
naudu
tt Iestādes ta-ifconfiscē.
LATVIJA»
Latvietis Vi» Grasmanis vēstulē no
Viktorijas štata raksta: «Strādājam
līdz ar sievu tekstilfabrikā un 5 die­nu
darba nedēļā par abiem (pēc
nodokļu atvilkšanas) izpelnām 14
inārĢ.;iO,šil Dzīvoja^, privāti, un
par istabu jaunā mājā ar virtuves
lietošanu (gāze, ledusskapis) j in van­nu
(karsts ūdens katrā laikā) mak­sājam
2 m. 2 š. nedēļā. Daudzi lat­vieši
te jau Sākuši celt vai *pat bei­guši
savas ģimeņu mājiņas. Laik­rakstos
firmas bieži piedāvā gatavas,
tiz gruntsgabala uzstādāmas mājiņas.
Piem., 2 istabas, virtuve un dušas
telpa maksa no 450 mārc, pie kam
jāiemaksā 150 inārc. un {mrēj'ā. sum­ma
maksājama 10 šil nedēļā.
Par 950 mārc, ar 300 mārc. iemak­su
tin 15 šil. nedēļas maksu piedāvā
mājiņu ar 2 guļamistabām, 1 dzīv.
istabu, virtuvi, vannas istabu, priekš­telpu
un citām ērtībām. Gruntsga­balus
priekšpilsētās var dabūt, sākot
ar 25 mārc. Iemaksu un mazu nedē­ļas
maksu," -
daudz plaši un neparasti plāni. Pēc
vēkelzējas garas runas — piekriša­na,
rokas spiediens un. solījums va­sarā
apciemot f armu.
Braucām mājās un ar kaimiņu far-mas
īpašnieku noslēdzām mazu
priekšlīgumu, ka varam kā i^entnieki
lietot farmu līdz 1. jūlijam; pēc tam
jāiemaksā 2000 dolāru, un pārējais
j ā s ^ 3 gados. Bernards par pēdē­jo
naudu nopirka zirgu, 2 govis, 3
teles, ratus un ragavas. Arklam un
ecēšām neiznāca. Tos aizdeva kai-miiņš.
Teicu Bernardam, ka dzīvā
inventāra par maz — lai dabū vēl
naudu. Mēģināja veselu nedēļu —
bez panākumiem. Tad ņēmu vīru
ipie rokas un iegājām vietējā bankā.
Pēc īsas cīņas 500 dolāru 30 aitu im
šrppšīras teķa iegādei bija roikā, un
otrā dienā aitas mājā.
Bet vēl vajadzēja naudu dažu
jaunpiena govju iegādei. Aizrakstīju
garu vēstuli Jaunsidnejas lielākajam
svaiga piena tirgotājam (žīdam),
pastāstot, ka es taisos kļūt par «va­renu
piensaimnieku". Laikam biju
tiešām pratis pastāstīt, jo pēc nedē­ļas
1000 dol čeks bija klāt, un vēl
pēc dažām dienām 6 raibaļas no­pirktas,
tagad nu. krietns pamats bija
likts, un mums. ar sievu sākās mil­zums
darba. Sievai bija jāizslauc
120 litru piena dienā, jāpabaro un
jāpadzirda lopi, bērni un vīrs...
Pats baroju zirgu, aitas (kas atradās
otrā mājā), cirtu malku un aptoku
mietus un sāku sēt salātus,'kāpostus,
tomātus. Vakaros "^pdānoju un stā-diļu
saimniecības budžetii, ko izde­vās
teorētiski sabalansēt uz 7000
doL Galvenos ienākumus paredzeļu
par pienu (3000 doL) tomātiem tin
kāpostiem (ik 1000 doL).
Starplaikā saņēmu vēstuli no
dzimtā Pētemieku pagasta paraug-saimnieka
Mārtiņa Vāgnera. Viņš
rakstīja, ka labprāt brauktu ar sie^
vu un 3 dēUem pie manis^
jau iesaistījies Kanādas cukurbiešu
akcijā. Ja nu es varot patrādlt brī­numu
utt JJalifaksā V f t ^
bietēm", tad būtii girtāvir braucējs.
Sekoja vēstule mūsij .jļjadņam mi­nistram,
un atļaujā bija rokā. Nu
bija jāgādā darbs divām glmaiemi
(ģeometriskā progresijā auga a ] ^
jamo stādu kastīšu skaits, un, kad
tieši Jurģu dienā ieradās palīgi —
Vagneri, manā siltajā lecektī m
sačukstējās agrie kāposti ar puķu
kāpostiem, bet salāti un tomāti svei­ca
piķētājus Valdi un Uldi; sieva
nieks tm pavēil^a darbus pārtraukt.
Kas tad nu? — Mēs neesot farmu
vēl nopirkuši, im viņam tagad par'
to divi pircēji mākslot 4000 doL
skaidrā. Tā ka mums tik daudz nau­das
neesot, viņš esot nolēmis farmu
mums nepārdot. Prasīju Bernardam,
ko lai dara. Jāpārtrauc — tā šis. Bet
mūsu mākslīgie mēsli, kūtsmēsli,
3000 kāpostu stādu, visi lielie piāni?
Kur ņemsim algas, ko maksāt palī­giem?
B.: Neka nevar darīt, l&ums
ir īpašnieka pusē. Es: Mārtiņ, ,vico
tik* art, bet mēs drāzlsimies uz Ze­mes
banku! Aizbraucām, Izstāstīju.
Juta mums līdzi, bet — viņi Jau tā
esot pārkāpuši likumu, piešķirot
mums tos divus tūkstošus, par čet­riem
nevarot būt runas. Kgi certos
pierunāt, beigās vai apra^dājos un
teicu: farmas cena pacelta tādēļ, ka
mēs to dažu nedēļu laikā esam pār­vērtuši
līdz nepazīšanai. Ja netic, lai
atbrauc apskatīties!
Apsolīja. Atbrauca 8 kungi. Ap­skatījās.
Mūsu „dārzs" jau zaļoja.
Apsēdās ežas malā. Ilgi nesacīja ne
vārda. Prombraucot paspieda roku
un teica: Strādājiet vien tādā garā
tālāk, farma ir Jūsu... Biju dabūjis
4000 doL uz 20 gadu nomaksu. Jā^
sāk atmaksāt tikai 1950. gada r u ­denī,
20 doL mēnesī!
Nu bija prieks strādāt. Tā bija
vienreizēja cīņa ar Kanādas primi­tīvo
zemi. Iesējām un iestādījām 8,5
ha augstvērtīgu sakņaugu. Pasūti-nāto
mākslīgo mē^u tonnu vietā
Bernards veda pa maisiņam. Aiz­skrēju
uz tuvējo pilsēt^u pie sak­ņu
lieltirgotāja. Teicu: „Ceru, ka
jūs negribēsit ierakstit savā naid­nieku
sarakstā nāiķotnes lielāko
sākņkopl un lopkopi. Man uz rudens
nomaksu vajadzīgs minimāls kredīts
māksli;go mēslu, sēklu un insektu
apkarotāju iegādei. Ja neticat, at-brauciet
apskatīties!" Arī šis kungs
atbrauca un izsaucās: „Bet Andrej,
nekad neesmu domājis tev kredītu
liegt," (Lai gan, divas dienas
ieprldičš atteicās B. Izsniegt uz kredīta
2 maisus mākslīgo!) No tā paša tir­gotāja
uz 10 mēnešu nomaksu paņē-t
mu zāles pļāvēju un gumijriepu
ratus.
: tamazām pienJpa^ieņi^^Mi^s*., ^(^1 U^SSt^
mātieim ]^a Jānocēife jāāl^^^ JSno^ |
smailē. Jāiedzen zemē un jāpiesien
6000 mietu. Nezāles un kaitēkļi jā­likvidē,
jāsāk šķīt zirņus, pupas, ag­ros
puķu kāpostus. Bet — Brieža ģi­mene
aizturēta Fallingbostelē uz 3
mēnešiem! Un darbi taču ieplānoti 3
No visiem 48 Savienoto valstu Sta­tiem
ieceļotāju vairuma ziņā Aiovas
štats i ^ em goda pilno d^mito vie­tu.
Pēc pārskata u^ 1949. g, 1. no­vembri
AiOvā bija ieceļojusi 150 lat*
viešu. Pēc visas 205.000 kvotas pie-l^
dīSānas Šejienes latvleSi cer sa­gaidīt
vēl tādu paSu tautieSu skaitu.
Vecajiem Amerikas latviefitem
Alova nav iepatikuMes, Jo līdz Sim
nav izdevies satikt nevienu. Pēc no-stfistim
dažas ģimenes gan Seit m i ­tušas,
bet drīz aizceļojušas. Vai nu
tād€|, ka Aiovā nav mežu un puķēm
bagātu Pļavu, vai ari tādēļ, ka ta
nerok zeltu m neskalojaa Jū(a, lat­viešu
sirdis tik drīzi nevar iiaallt.
Tātad mēs sākām bez veco gudrfi
padoma. Lauksaimniecība un Ippko- |
pība ir štata iedzīvotāju galvotā no­darbošanās.
G^u im maizi Aiova
dod ne tikai saviem 2,5 milj. iedzī­votāju,
bet p i ^ n a vēl piecreiz lie­lāku
cilvēku skaitu. Kas Latvijai b i ­ja
Zemgale, Krievijai Ukraina, tas
Savienotajām valstīm i r Aiova un
tās kaimiņštati. Zeme melna^ trū­diem
bagāta. Kukurūzas laukiem
neredz gala, tikai šur im tur, it kā
izskata pēc, aug auzas, sojas pupas
un kvieši. Elevatori m SķOņi vēl
kūkmruzas pilni no pagājušā gada.
Kukurūzu ēd vi8i,| kā cilvSci, tā
lopiņi. Piens, sviests un pat gaļa ie­braucējam
garšo pēc kukijruzas. Lat­v
i j u lielais vairums atradis nodar­bošanos
farmSs,^bet tos var sastapt
ari pilsētās. Lapaina ģimene, kas ie-
Jaciņas ar sausumu,
V • .
mežonīgam govīm
un
K X K L S J A S DA2IBM LATVIE­ŠIEM
PARAGVAJX
Paragvaja ir viena no retfikajfim
un vismazāk populārām emigrfidijas
zemēm, kur tomēr nokļuvuši afi ne­daudzi
latviešu DP. Tautietis A .
kas nodzftvojis Paragvajfi jau ve^
selu gādu, ievietojis Buenosairesat
žurnālā Latvija rakstu par saviem
piedzīvojumiem, ^kuŗā starp citu
pastāsta: \ ;
G r i ^ plgļirļe^^
braukusi viena no itotīajfinu atr»*
dusi darbu un mājvietu GrineOat'
pilsētā. Svešumā latvietis velk lat^
vieti. Ar liel&m sekmēm Aiovāi
vaspilsētā Demoint darbojas pfirdro^
šais Jūras braucējs L a m b ^ VIņl
apda^vo plašu māju un pelni liba
naudu kā auto virsbūvju taisltfiji,
Kieinkēcas grāmatnieks Ed. DobeUi
pēc pirmās darba vietas maiņis no»
kļuvis Vēverlijas (Wawerly) koUiH
'dŽā par dfin^deku. Reimanis ar^Mh
vām m^tāmr samierināts, ka vir
daavot atsevišķā mājā pēc Vād}tt
nometnes laulības. Sievai padmiP
siea laba gurķu un tomfitu rtia^Maal
ziemai. AL Zosulis, U« pfiroālla aM>
DžcurdUjaa Stata» p l u i m ^ ieimo^
JBS Misisipi krastos Atovas puaS^
guvis auto va<UtSJa Ucend m
vam saimni^am iedīglis
kā mašīnu lietpratējs,
Demdni dzīvo 80 latvieJht Ag»H
nomi ZvirgzdiņS un Kvietitis diiN
bojas par sēklu lo^adlilstiem^
ruzas apstrS^anai MMrfbl,^^^
Zvirgzd^a paSI D)P iiitverianag ii»
izvietošanas StābL^Jeii^vnieki IH^
vaids pārgājis no ti^^U^lm ui i | K^
ribas un tiribas dieiMittt IMIļkl
laikraksta Tribūna mtti^ lliipi
Pa dienu ir brivas prcMJai
nieks. JatmilavietiA ar p^mi
meties lielā kviešu temiĻlair
visdiažSdākos darbua, Mktdļit
baiņa vadību. Bitite khiai tm (
vago Aiovas laukus duditta^
ta stilri i^e Dubukves* T i « ^
tālu strādā laukos «vai,JMi^
menes. Aureg i^lsēti INUT^ a ^
valdnieka nodarbināts MumJuļmj
anMekts Ozols, iaiKMijiei^^^»^^
radio aparātu iteklaiMtlli B t c ^
ViņS t^ileis tte art Atira^ m
Kalifoniijas, kur ddve esot lOjtt*
gāka.
Pirms pāris n e d i ^ aio^^ļiil*
kam pievienojās veteriniririttt piU
Tis FiUpovi, Ar! viņiem pmm
darbs tikpat tiivs kā ]^{em
, mācītiem kukstrUiiteUeaw Picmli
iebraucēji nav snauduli un ar Udu
coitibu sam^JuSi
rāk nekā'io^msiia^ S i j i vtala*
nl godam strādājusi km
iespējams, un panākumi ir libli Qal»
YoJumtt skaitu droSi vaslttt MlMl^li
par desmit, Ja tautiiiļ V i M
aisaudgāki latikstirld&i^kalS^^
Sevišķi atturīgi ir miāi^protitfoSK
zemes arfiji, tiem nefik ari
Virsdārznieks Valdis Vāgners un
priekšstrādnieks Uldis Vai^ers pie
„dienišķās" tomātu ražas.
ģimenēm. Sākās rūkoņa im kurnē­šana
palīgos. Draudēja pat streikot,
ja tūHīt nemaksāšot algas. Bankrots?
— Māns skolotājs prof. Kreišmanis
būtu teicis: , 3^1 nezin*, varbūt ar,"
Bet es zināju tikai vi«iu lietu—jā­meklē
palīgi. Pēc dažām diaiāmkāds
kaimiņš man pats piedāvāja no
Zviedrijas iebraukušo latvieti Vil­jamu
Lētiartu. Tas s^avukārt dabūja
šurp brāli Aleksi, un M. Vētras sek­retārs
I. Andrejsons atsūtīja man
Aizputes siltumnīcu dārznieku K r i ­stapu
Zirnīti. Tā man Brieža ģime­nes
aizstājēji bija sadabūti, un ar
divu nedēļu nokavējumu mēs, 7 vīri
un 2 sievas, sekmīgi sākām sakņau­gu
kaujas izšķirīgo posmu.
Un tagad? — Tagad mums ir 15
slaucamas govis, 3 jaunlopi, 5 teles,
40 aitas, 2 zirgi, nepieciešamais i n ­ventārs;
divas saimniecības, trešā
nonomāta uz 10 gadiem, ceturtā uz
5 gadiem; 5 ha jauniesētu zālāju,
10 ha uzarti nākošajai sējai, 4 ha
nākošgada saknēm. Budžets realizē­jies
101 proc. apmērā. Vajadagā pa­rādu
daļa samaksāta, un algas tiek
-maksātas dubultā tempā. Arī sa-trai&
tie prāti nomierināti. Bankrots
neiznāca... Mana alga? — Jaukā vie­tā
iekopta saimniecība, brīvība,—un
zemkopības ministra vārdi pēc mū­su
farmas apciemojuma: „Kaut ko
tādu līdz šim vēl neesmu redzējis..."
Kanādā, decembrī.
A. Jessens.
mam, ka Paragvaja i r „blēžu uni^
versitāte", kā arī kāda man pazī­stama
francūža iemīļotajam iztei­cienam:
Paragvaja ir elles apakšno­daļa.
Manā skatījumā šl i r īsta vēr^
šu un baskāju zeme. Vairums iedzī­votāju
ļoti nabadzīgi — gan sausās
un neauglīgās zemes, gan sava lais­kuma,
gan ari' politisko apstākļu
dēļ. Ja man nebūtu bērnu, tad var­būt
mēģinātii kaut kā pavadīt šeit
visu trimdas laiku, lai ari vientu­lība
un ilgas pēc citiem tautiešiem
^ t i izturamas. Bet bērniem nesa­redzu
šajā zemē gluži nekādas nā-kotiies,
uh tādēļ drizumā pārcelsi­mies
uz ArģentīniL
Februāri mums palaimējās noīrēt
1,5 ha lielu zemes gabalu ar augļu
kokiem un jauku trīsistabu mājiņu,
kas tagad gan mums jau uzteikta.
Redzot, ka tirgū dārzāji un olas
ļoti dārgi, man radās nel|dmīgā do­ma
uzsākt dārzkopību. Sagatavoju
im apsfju zemi. Tad kopā ar abiem
dēliem ļsākām šo pustuksnesi laistīt
Pirmais sējums izdega, tāpat otrs.
Ar vēl lielāku neatiaidību turpinā­jām
liet ūdeni šajā Danaidu mucā,
— un tikai tirešais sējums sāka dot
ražu; Jo mums nāca palīgā ari r u ­dens
lietus. Bet nu atkal bija cits
posts: kaimiņu pusmežonīgās )|ovis
sāka pa naktīm apmeklēt mūsu
«plantāciju", un jau pēc pirmās i n ­vāzijas
man n^arigās dusmās bija
Jākonstotē, ka no lielajiem pūli­ņiem
māz kas palicis pāri
Atmetu dārzsaimniecībai ar roku
un sāku meklēt darbu. Pēc ilgākas
taujāšanas dabūju tulka-mechaniķa
vietu kādā zīda austuvē, kur &agļu
speciālisti montēja Jaunas mašīnas.
Vecākajam angļu mechaniķim iz­skaidroju,
ka esmu bijušais DP, vn
sāku stāstīt par komunistu briesmu
darbiem. Izrādījās, ka šis anglis ir
savas zemes komunistu partijas
biedrs, un nu vienam no mums bija
jāšķiras. Protems, tas bija jādara
man.
Pēc tam lūdzu darbu kādam arā­bu
fabrikantam. Ilgi pārdomājis, tas
iedeva man savā vecajā fabrikā
naktssarga vietu. Laimīgā kārtā va­rēju
dot viņam dažus labus norā­dījumus,
kā pacelt fabrikas darba
ražību. Tādēļ man driz vien palie­lināja
algu, iecēla par nakts maiņas
darbu vadītāju, un tagad esmu fab­rikanta
«uzticības vīrs". Tomēr gri­bu
drīz no šīs zemes doties prom.
Turpretim pāris manu paziņur-lat-viešu
domā t}alikt tepat. Tautietis
Akmentiņš nodarbojas ar nažu slī­pēšanu
un sūkņu labošanu, izpelnot
ļoti labi: Latvietis Egle stirādā kādā
būvuzņēmumā un ari negrib So
darbu atstāt
atsevišķi un sarald^tieiii gan aiim'
plānojuši dibināt latvieSu a p v l e i^
bet nezin kādēļ v ^ nogaiditou I^*
mesli? Dzīvojam izklaidu», tauplai
dblaras. 18. novembri Demolnai lat^ ,
vieši gan sapulcējās, lai atdmSto
mūsu valsts neaticaribas proklņnfr*
Sanas. dienu. Interesanta pariUP^
ka vairums lauksaimniecībā nodaiM
bināto latviešu ir dažādu cHu pro^
fesiju piederigie. Savā Jaiinajft dar­ba
nozarē iesā^cēji turas braSi, }o
nav bijis lielāku pārpratumu ar dar*
ba devēju, kur būtii Jāmaina salsi*
nieks darba neprašanas dēļ*
Kā visur, ari te Jāpiemācās, i t sē«
Višķi divas nodarbības — apieti^ af
traktoru un slaukt govis. Ja UnU;
nozarēs ir māka, tad lauksaimnl^ta.
diptoms tikpat kā rokā.' Vl«nu na»
teisnibu no s a i m n i ^ puses sajtt
vai katirs ieceļotājs, un tas Ir, at­algojums,
kas reti kad sasniedz Še­jieniešu
algas līmeni Laukstirādntek
ku arodbiedrības nav, tādēļ katlam
atsevišķi Jācīnāls par, savu dolāru^ •
Rezultātā notiek diezgan bieia darba
vietu maiņa, kas attaisnojama. Daudz
aunuma sagādā tie, kas bez psima-ta,
tikai tādēļ, ka' iedomājas esam
radīti kādam labākam darbam, aW
stāj laukus un meklē citu nodarbo-'
šanos pilsētā Jau pēc pāris mēne­šiem.
Heksl^jā, janvāri, A« S,
V.
ma pasaule
• Vašingtonas latvieSu biedrība
3, janv. noorganizēja tautieSu sa­nāksmi,
lai pārrunātu Jautājumu par
centrālās latvieSu organizācijas r a ­dīšanu
ASV. Sanāksmē Jērādās ari
sūtnis J . feldmaņis, kas uzrunā no­rādīja
uz Jaundibin^nās organizāci­jas
mērķiem ua uzdevumiem. Pēc
plašākām ' pārrunām Vašingtonas
latvieši ievēlēja redakcijas komisiju
kopīga pri^likuma izstrādāšanai.
• Ņujorkas latvieSu biedrībai 7.
janv. ievēlēta Jauna valde šādā sa­stāvā:
priekšnieks G. Trūds, pr-ka
palīgs M. Doms, sekretārs Edi Pear«
sons, kasieris A, Blūms, mantzinis
A. Steins un kontircmeris Frēmanis;
revlt komisijā Arv. Dikmanis un
H. Tauriņš, Biedrība dibināta 1893.
g., un tai pašlaik i r 312 biedri
• 2umāls TomorroVs Australians
ievietojis rakstii par bijušo Latvijas
peldēšanas meistari Skaidrīti Auzi-ņu,
kas kopā ar ģimeni apmetiisies
Vudsaidas imigrācijas centrā Dien-vidausti-
ālijā un stirādā tinr par zob­ārsti.
Laikraksts norāda, ka Auzi-ņa
ari tālajā kontinentā domā tur-pināt
savas agrākās sporta gaitas,