1946-09-11-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
r 12. aug, p^cpusdiesoa m joslu robe- Mag: iur. A. Kalniņa raksta JSsol- jas pie GItingenaa pacēlās robcižaa gr|Ģi;las zemes" par ieceļošanas kvo- šķērskoki. No PaOoimja^ gūsta at-tēm ZASV teikts, ka latvieši, kas lidz griezās pirmie pieteiktie vācu kara- 19ia. g. dzimuši agrākajā Krievijas gūstekņi, kas tagad dodas pie sa-territorijā, var izmantot Padomju viem piederīgiem angļu okupādjas Savienībai ieceļošanas kvoti, kuru Uogii^ pj^ŗ^e no viņiem ieradām; 2 krievi neizmanto. autobusos, jo tie bija slimi un nesjpē- Informēšanās nolūkā nupat biju ha noiet ari „nevienam nepiederošās** ieradies Minchenē, kur „American Utarprobežu zemes īso gabalu. Pa Christian Šociety for R^iugees" mani baram sekoja pārējie no šiem l.S'OO par šo lietu mformēja, ka augšminē- atbrivotiem. .Lēni, gandrīz vilkda-to Padomju Savienības neizmantoto mies, nevis ejot, viņi pārvarēja ,^ie-ķvoti var .iaamantot vienīgi tie Latvi- vienam nepiederošās zemes" ādāus jas pavalstnieki, kas dzimuši Krie- ŗsimtus metra vijas territorijā pēc, Latvijas atzīša- Nodriskātās drēbēs \3n ar ciešanu nas dejure, t L pēc 1921. g. 26. jan-l nastu savos stāvos viņi sasniedz vāra, So pašu man paskaidroja ari angļu robežas šķērskoku. Nedroši luī ZASV konsulātā. Domāju, ka tas in- ļ neuzticīgi viņi raugās visapkārt, un teresēs un aiztaupīs dažu lieku tau- tikai nedaudzi ar smaidu atbild jāšanu daudziem tautiešiem. — P. draudzīgam sveicienam. T^ivējā, ru- Dālke, DPCamp, Pegnitz, Bajŗ. (13a).[d55u rugājiem pārklātajā laukā ^ tikai dažos simtosmetru ai3( ix>beias viņus atkal sapulcina kop8i un Jau gaidošie autobusi tos ved m Ftid-landes transitnometni. Te nu risinās pirmās brīvās sarunas, Atbri-votie ikvienu apber jautājumiem: vai angļu joslā uz dzelzceļi^oo tāpat ir nomontētas otras sliedes m vai ir taisnība, ka angļi un amerikāņi vēl neesot atbrivojuši nevienu kaŗagūs-tekni. Visi viņi.ir priecīgi, ka Pado-mijas joslas robeža ir aiz 1iem. Es vairākkārt lūdzu, lai mani iepazīstina ar kādu komunistu no viņu vidus. VieniT^ēr es sastopos ar noraidošu smīnu. Vairākkārt man atbild: ,„No tā visa mēs esam galīgi isiārstēti," „par to mēs vairž nekā negribam zināt . . T i e nedaudzie, kas viņu vidū kādreiz bijuši komunisti, šo<ilieDi tādi vairs nav. Visi mājās pārnākušie ir slimi vai darba n e ^ i g L Daiulzi no viņiem ārkārtigi novājējuši. Uztūkušas kājas, rētas sejās un daudz kas dls stāsta par pārciesto smago' ciešanu laiku. Sis daudzveidīgais cilvēku posts savienots ar kaul ko grotesku: visi viņi bagātīgi apgaidāt! ar sociālistiskās vienf^kS parti^ imbUcē-jumiem... Viņi atgrieaušies no Ms^- kavas, no Urāliem, diurba ne^jīgi un slimi, dau^ bledrii gūstā miruši, bet — atlikušie, Dokļusftot austrtmiu okupācijas joslā pēc Itam, kad viņi komunistu zemē tik } M d e t i ^ piedzīvo komisku traģiku — viņus sagaida un apsveic sodālisti^ās vienības partijas biedri un komunisti. Var saprast, ka daudzi no vu^dem Šobrīd nemaz nesaprot, kas īstenībā notiek Vācijā. „Schwābische Landeszeltimsr Augsburgā, 30. August Baltijas valstu ārstu konfereifce lfn>P universitātes medticinas fa* li^ultāte loktobŗa vidū nocbmājmi sasaukt iifisu trimda esošo Baltija vallstu lirstu konierend Haraborgā» lai pārnotnātu jautājumus» ksļs saistās ar Baltijas tautu loicekļu veselības saglabāšanu, sevišķi tuberkulozes un dttai lipīgu slimību apkaroju. Visi Bailtijas ārsti, kas nodomājuši šin! konferencē piedalītie^/ aidnāti nekavējoties pieteikties un paziņot varbūtējo referāta tematu, ^o gribētu lasīt. Latviešu ārstiem 1 jāpieteicas: Asi>. Prol N, Vētra. HDP Universitj, Holstentor 1, Han^u^g 36 {24X Medidnas fakultātes ddcān% »k. proL Dr. ni^ed. N. Vētra Mēr^elda un Bslinge»a [zes, Mūsu atbrivošana drīzumā nav Manā priekša divi vēstules - abas gaidāma Mūsu vienīgā cerība ir uz 22. aug. rakstītas. Cik par vienu sv. T ē v a p ā v e s t a Piia 12. palīdzl-esm « iepriednats, tik par otru ne- k^^^ 20 latviešu. Sirsni;gi laimi^ Kur lai rodam atrisināju- sveicinām tautiešus viņu svešuma mul Spriežiet paši! Lūk, Vēstulē no gaitās. — Eārlis Brammaais, 81 Mērcfeldas rakstīts: „Par Mergent- Q 411321 L, U.S. RW.E. m i , Napl4^ helmā nokļuvuSem latviešiem gan- jt|Qy drīz nekā nezinām, saraksts ir pie V., bet viņam pašreiz klājas slikti — kā daudzi dti novests vācu ;nabagmājā*. Se pie mums uzņemti ap 500 kafa-vīru. Nav izdzīti ar! tie, kas pārbaudē jlzbiruši cauri*, jo tautieši pārllednāti, ka panāks viņu lizņem-šaivu latviešu koBējā sm^^ ^^I^^^ļnav visu to redzējis, grūti pat iedo- 8e, piemēram, ir ka goda leiņnitaieki^U^g postījumu lielos apmērus. — sarīkojumiem saņem bmbi^tes braukšanas, jo, cik dzirdēts, visus 2. Aparaieks (U.85 ra) un 3. Bambe „CIņa" 22. jūlijā raksta par Jelgavas paSreizējo izskatu: „Eju caur pilsētu. Tam, kas pats savām acīm « utt." Tma jd o1tr a ye-s tiu l1^ Ea1lm- ge- fiByojāj ^^ i s^ jv^is^s ^pil.sē^t a^s ^ce^n^t r^s, ^ve^se^i nas: „Surp atbraucam no Gepnge- U daudzas ielas drupu lai-nas ar vulab^ām cerībām. SAumā ^ i g . ^ ^^^^,4^ uztwi s a j^n^ no tautieSii ziedo- U^o lieUijām celtnēm atlikuši tikai d««eņi un izdegu» mūri. Izdegusi d^go latvie^ atb^tua m^, kā un ^ j^^^j^a ari skaistā Jelgavas pils tumāZākrl- -muāk oņi. Pia šruf ^lat^vieišfu' *v^i- ^^^^ ^««^« _ra it^asa ^ajr ī ci^ta^s^ ^v ^ēs^tur^is^ka^s dū esot radušies tādi, kas gājuši sūdzēties par šādu ziedojumu vākšanu. To tad uz stingrāko noliedza. Tad nāca oficiāls rīkojums bij. karavīriem atstāt nometni un stāties vāou darba pārvaldes rīcībā. Daļai no mums, kas slimo ar tbc, ar pāriešanu uz vācu kartīšu uzturu veselības stāvoklis atkal Sāka pasliktināties. Reizēm mums vēl glābiņu deva tautietes — dāmu komitejis pārstāves. Bet ari tad no pašu latviešu vidus esot atskanējušas balsis un, laikam, ari prasIBas, lai mūs sūtot atpakaļ uz Gēpingenu. Turp mēs gan neesam aizsūtīti, bet toties esam liokļuvuši no austrumiem nākošt/ vācu bēgļu nometnē ,Fluchtlingsheim Mjettin-gen*. itā še klājas, par to būtu li^ki stāstīt... Ari §e mūs apciemoja Es-lingenas dāmu komiteja^ pārstāves. Tomēr es būtu ar mieru dzīvot pat vēl sliktākos apstākļos, lai tikai būtu pārējo tautiešu vidū. To it labi sapratīs visi, kas paši visas elles iz^ minuši un pāri par gadu pavadījuši aii dzeloņstieplēm sveštautiešu vidū." 5āp viņiem un sāp arī katram, kas pašreiz var dzīvot tuviniekii vidū un labākos apstākļos, kādi nu lemti mums visiem svešumā — trimdas, un DP davē. Ja ari mēs viņiem i tūlīt kas un iestāžu ēkas. No 23 skolām palikušas tikai 2, no 5 kino — neviens. Vien^ kino Jelgavā darbojas, bet tas iekārtots pagaidu telpās. Visgrūtākais Jelgavā ir dzīvokļu jautājums. Dzīvokļiem izmanto pat sagrautas mājas. Daudzi dzīvo, vairākus kilometrus ārpus Jelgavas. Tt^ apgrūtina tikšanu uz darbu. Visu iio postu pilsētai' nodarījuši vācieši.'- 20. jūnijā Hīgā atklāta gaisa m - tiksme. Biļete no Higas »z Liepāju maksā 80 rubļu, no Rīgas uz Kaļi-ņingradu (Karalauiliiem) 165. — „Cr«- ņa" raksta, ka no 19. jūnija par CHJ-turtdaļu pazeminātas cenas biezpii^^ nam. Tas tagad maksājot apm. 75 rbļ. kg. Sviesta cena, salīdzinot ar ziemas mēnešiem, pazemināta par 30 proc. — Līgo diena šogad iekrita svētdienā. Ar Jāņu dienu, kas iekrita pirmdienā, tātad bija gaidāmas divi brīvdienas. Bet 22. jūn. „Cu)Ji** parādījās raksts: JLevērojot darba ļaužu vēlēšanos, Latvijas PSR M - nistru Padome nolēmusi pārcelt brīvdienu — 1 ^ . g. 23, jūnija svētdienu uz piirmdienu — J946. g. 24. jūniju.^ Svētdien tāpēc bija Jāstrādā. Pirmdienas vakarā LK(b)P centrā-ns komitejas aģitācijas sektora vadītaijs nespējam līdzēt, tad gribēsim lin da- > Tolmačevs radiofonā lasīja par rīsim it visu, kas yien mūsu saprašanā un spēkos, M noņemtu kaut da^ no viņu Jaunās nastas f ~ Ēriks Ml^sakks, Baltie States Caiiip, Eutin (24). S ^ Lorā Sinis dienās pēdējie latviešu biJ. kaŗavirļ atstāja Brukbergas gūstekņu slimnīcu pie Ansbacha^. Vairums izklīst pa latviešu nometnēmf bet mums sešiem vēl vajadzīga ilgāka ārstēšana. Ar Ansbachas latviešu komitejas gādību mūs pārveda uz Loru pie Mainas. Priecāsimies, ja tautieši mūs ar! še atcerēsies. — A. Lapiņ§, DP Hospital, Room 20 d, Lohr/Main, Bayem (13a). No Bometaes uz nometni ^ Riminijas kaŗagūstekņu nometnēs Itālija latvieši ņiit izkaisīti sešās vietās. Sirsnīgs paldies par piesūtāmo „LatvieSu Vēstnesi". Tā saņemtie eksemplāri ceļo no nometnes uz nometni, no slimnīcas uz slimnīcu. Ziņas par tautiešu dzīvi svešumā.un viņu rosību ari mums palīdz vieglāk aizvadīt nebrīvās trimdas dīehas. — Valters ļJkše, Latvian, AA 400414, Enclave Rimini, P.O.W. Camp No. 4/B, via Naples, Italy. , ' . Paļaujamies Sv. Tēvu Paldies par „Latviešu Vēstnesi", ko esam saņēmuši jau vairākas tei-polītiska masu darba uzdevumiem, tad raidīja M. Goŗkija romāna fragmentus un pēc tam sekoja pārraidl-junis no Maskavas. Koncerts gim bija Līgo dienā, kad radiofonā varēja dzirdēt operas solistu Titovu, saksofonistu Marku Krēmeru un diriģenta Ļeva Sinkopa vadīto orķestri. Populārās dziesmas dsiieBāja Konstantīns Sokoļskis. —• 18. jūn. „Cīņa" sludināja: „Viktors Grigori;ļa d. Bušūjevs, dzīv, Rīgā, Ganību dambī 21 b, ierosinfi jis laulības šķiršanas lietu pret savu sievu Klavdiju Tvana meitu Bušūjevu, dzīv. Sverdlovas apgabala Novoļaļinskas rajonā, fabrikā Lobva." Kāda latviete nesen pēc briesmu pilna brauciena no Berlīnes krievu joslas nokļuvusi Bie-tumvācijcl Pēc Vācijas kapitulācijas viņa palikusi Berlīnē un strādājusi par zobārsti. Ārzemniekus drīz sāka vajāt: vācieši neatļāva uzsākt nodarbošanos, bet krievi pastāvīgi ^uzaicināja" pieteikties braukšanai mājup. Spaidu kārtā austrumu virzienā bija Jāiebrauc ne tikai daudziem latviešiem, bet arī tiem, kam tēvija atrodas Vakareiropā. Sādi aizvests ar! ^mhazijas direktors ^ Arturs Nāģelis. Vairāki sarkanarmieši, uzzinājuši, ka viņu zobu ārstētajā ir latviete, brīnījušies: „Tāda jūs esat patriote? Nebraucat mājās?!" Kādam lādzīgākam krievam viņa stāstījusi par savām bailēm no atpakaļ-bēgļus sūtot uz Sibīriju. ,J:Cas par niekiem", krievs ssSutis, ^^Neviens jūs neaizsūtīs un neaiztiks. IBraujdet droši mājup!*- Kad viņam pastāstīts par 194Lg. latviešu deportilciju uz austrumiem, tad krievs aizbildiaā-jies, ka viņš par to nekā nezijjot Kāda padoate — krieviete biljusi runīgāka un pastāstījusi, ka no Maskavas esot braukusi cauri Rīgai un tur dažaa dienas uzkavējusies. .'Skaistuma ziņā viņa Rīgu salīdzināja ar Maskavu un priecājās par tās tlra-j4n ielām im dārziem. Bijtisi Vidzemes tirgū un tur „par lētu naudu** varējusi sapirkt olas, sieru un desas. Zobārste jautājusi, kā Rīgā esot vairāk — latviešu vai krievu? Krieviete atbildējusi, ka Rīgā esot palikušas vienīgi Jauktu tautību ģimenes. Pārējie aizbraukuši celtisie-clbaš darbos Krievija Baiņsi k(u].vā-rl dzīvojot vienīgi krievu ierēdņii ar savām ģimenēm. »,€iņa'' Rīgā un JNlkolM» Ceļš" Ķīlē Omstedes nometnē Oldenburgāi no 10. līdz 25. aug. risinājās DP līdzšinējais lielākais starptautisitais Sa-cha tiuulrs, kas bija veltīts Tjai^ijas Jacha meistara Friča Apšenlcka piemiņai un kā organizēšanā sevišķi rosīgi piedalījās Oldenburgas ilatviešu šacba dzīves va^tājs A. Liepnieks. Satikames grūtību dēļ nebija ieradies angļu Joslas igauņu meistars L. Seps» bet lielmeistars Bog|[4ubov;s bija atteicies. Turnīrs sākās ai: A. Krūmiņa referātu par Frici Apše-nieku. Tumira vecākais dalibtiieks — vācu mieistars G. Ahiss i[Ahues) jau no otras kārtas uzņēmās vadību un to paturēja lidz beigām, o1xā vietā atstājot vācu meistaru Fr. Zernišu (abiem 11,5 p. no iespējamiem 15). 3. V. ar tikai 0,5 p. aiz uzvari^tājiem izvirzījās Kurzemes meistars A.laņ-ķis, bet 4. V. latviešiem jau no Ķe-raeŗu turnīra pazīstamais Vācijas meistars L. Relštabs (10 p.). Tāl^ļkās vietās bija Lietuvas meistiu*s K. SkemSf L. Endzeliņš, P. Tautvaišis, E. Sneiders, Lietuvas meistars R. Ar-lausks un 10. v. K. Ozols (7,5 p.). Mazāk par pusi no partijām uzv;u:ēj[ušb dalībnieku vidū palika Augaburgas latviešu meistars A. Krūmiņš (6 p.), Oldenburgas A. Liepnieks (5,5), Blom-bergas A. Dārznieks (4,5), V. Zemī-tis un A. Dartavs (pa 4). 2 p. izcīnījušais R. Blūms no turnīra jau agrāk bija izstājies. Latvijas šacha sa^rie-nības vadītāja adv. iSīelnbāržai vadītā šķīrējtiesa par turnīra skaistākām partijām 1. un 2. godalgu pilešļnra Raņķim (pret Liepnieku) un Endze-liņam (pret Zemīti). 3. godalgu izp^el-nījās Relštabs (pret Dartavu). Līdztekus meistartumīram notilivušajā virstumīrā uzvarēja lietuvieši J. Za-lis un V. Zukaitis, 3. v. J. Maile (9 p. no iesp. 12), tad G. BērzJtariņš, Z. Kaupiņš un E. Leitis. Blakustur-nīrā 1. V. izvirzījās igaunis V. Rēni, 2. V. L. Ulmanis, tad B. Bērziņš un J. Vengris. Nepiedaloties ātrspēles labākajam latviešu pratējam 1», En-dzeLiņarii, nobeigumā ātrspēlesi turnīrā 16 dalībnieku sacensībā U2:varē-ja Fr. Zemišs ar 14,5 p., K. Skems ar 12,5 un K. Ozols ar 11,5. Dalīlmieki un skatītāji šķīrās draudzīgi, i2;sakot pelnītu pateicību turnīra vadītājam L. Jansonam (P. Parkalītis). — Or-bekas nometnē pie Osnabrīkas vieglatlētikas sacensībās 1. v. augstlēk^i-nā (1,70 m) un tāllēkšanā (5,2i6 m) ieguva Alencēvičs, bet 2. v. (1,55 m un 5,10 m) Sauki-ens. Lodes griišanā 1. v. ierindojās AsCratjevs (11,87 m). (11,65 m). Galda tennisf^ no H spolētājiem 1. V. ieguva Akmeņkaļos, 2. Anševics un 3. Baltvilks. Dzīvi risinājās ari volejbola turnīrs. Nc»net-nes šacha meistara titula dēļ elnās ap 20 šachistu. Uzsākti: boksa treniņi, jo no YMCA*s saņemti 4 pāri boksa cimdu (L. Balodis). — Mem-mingenā samērā spēcīgā lietuviešu vietējā basketbola vienība ar 57:20 (29:6) pieveica saspēlē un aizsardtBiba nedrošo Bad-Vērisboicmas 4tttvk^ vienību. Spraigākā eiņā lietuviešu vienība ar 43:30 pieveica ari M«s^ mingenas latviešu-igauņ» sastādīto vienību, kaut ari pēdējā spēles s^ kumā bija izvirzījusies vadātājas stāvokli (^ak Voiil&l^ — Eitinas latviešu futitx>listi viesojā» NeiitaUē un Ķnēv ar 2:0 uzvarot Melitates latvte^ šu viofiību, bet ĶOē ai^ 0:2 zaudējot turienes latviešu im dttautlbnieku sastādītai (firiks MieanieksK — Jaun-dibinātā fibenveileras VMCA's latviešu nodaļa franču Joslā sākusi savas pirmās sporta gaitas ar jauniešu sacensībām, rosīgi piedaloties Eben-veileras latviešu ģimnāzijas audzēkņiem. Galda tennisa sacfensibā Eben-veileras YMGA (Sēperis, Nik. Dobro-" voļskis, Foldats) ar 5:2 zaudēja Rā-vensburgas YMCA'i (Stērste, Valdēm. Dobrovoļskis, Barobs). E. ģinmazistu Jaunā volejbola vienlJDa (Muldiņš^ Sēperis, Poga, Bubulis, Skurupijs, VItoliņš) ar 15:2, 15:10 uzvarēja Rā-vensburgas vienību (Eglīte, Duks, Ti-^ lēns, V. Dobrovoļskis, Krauklis, Trēt-mams). Precīzi gremdēja Muldiņš un Bubulis (Aoili Salna). — Veide-nas pilsētas vācu meistarsaclkst^ vieglatlētikā latvietis Jūlijs Mednis ieguva 2 meistartitulus: šķēpa mešanā ar 52^30 m un lōdejj grūšanā ar 10,54 m. Diskā viņš palika 2. vietā ar 33,20 m. Treniņus uzjsācisUS futbolists Ikners, kas turpmāk spēlēs Veidenas vācu sporta biedrības L vienībā. Par centra ussbrucēju j au spēlē polis Michaļskis, kas 1935./36: g. bija Polijas valsts vienības dalībnieks (Teodors Bērziņš). PIL t Notikums Tiem, kas par šo notikumu nekā nav dzirdējuši, es atļaušu maa neticēt, Jo viņi tik un tā to darīs bez manas atļaujas. Tiem, kas par šo notikumu ir dzirdējuši, es atļaušu pārmest man vājo atstjlstījumu, jo viņiem es tik un tā to nevaru aizliegt. Tiem, kas šinī notikumā ņēmuši dzīvu dalību, es atļaušu palikt uz mani dlismīgiem. Jo citādi tas nemaz nevar būt. Man liekas, ka ar šāda ievada palīdzību es būšu ticis galā ar savu sirdsapziņu, un tādēļ bez tās pārmetumiem miēģinā^u atstāstīt šo nolikumu. ]5^dā DP nometnē, kiida vasaras vēlā vakarā, kāds DP, vširda RlviņS, pēc ikdienišķas nekoned^ulšanas at-laidies uz nakts dusu iravās cisās. Miedziņš ne par ko negiribēja ņemt savos apkampienos Riviņu, jo aizva^ dītā dienā līdz pusdienām jau bija aijājis viņu un pēc tam vēl pāris stundu pa virsu. Vārdu sakot, miedziņš pieteica viņam ģenerālstrciku. Ir Jau traki, ja cilvēkam naktī nenāk miegs pēc pamatīgas gulēšanas dienā, tādēļ Rlviņš bija ļoti dusmīgs. Viņš bija noskaities uz vīisu pasauli, protams,, atskaitot sevi pjišu, kā jau cilvēks ar stingru raksturu. Tā, mētājoties gulta no vieniem sāniem uz otriem, viņš i pārdomāja aizgājušās dienas notikumus. Nekais ievērības cienīgs nebija noticis, izņemot mazu saraušanos ar nometnes ārstu un dažiem nometnes iedzīvotājiem. Arsts^ protams, bijis slepenā sazvērestībā pret viņu, Rīvīņu, un tādēļ neparakstīja viņam slimnieka rāciju, aizbildinoties, ka veseiīgam cilv^am tāda nepienākoties. Bez šaubān^ pats Rīviņš art to zirnā^ ļoti lal^ bet \ m m varenA n^oskaitas^ Bez» kaDUfiigam ārstam viņš norādijai ka šāda nostāja nav savid^nojama ^ de» molkratijas p r i n c i i ^ i . , Jāsaka, te Hīviņš bija noteOcts principa dhrēkd un no saviem principiia» atltāpās ti» kai par lik, par cik varēja si^katft labitimus sev. Ar citien» iedavolā* jiem sai*aušanās Iznāca poll^skc^ jautājumos. Jo politikā viņš bija ne-pārspiiļams* Divdesmitvieņas * nāci* jas pārstāvji vafēļa mierīgi palikt mājās un nebraukt uz Parīzi: Rīviņf ViQXis pats v'v&ik ļ^āvkma varētu n»» kārtot visu. Jā, to viņš varētu gani Pēkšņi kaut kur aiz sienas vai pie logsi atskanēja govs māviens un nm* su lieJais foUtiķis uīnreis pietrūkās gult:ā «ēdus. 1 Kas tad tas? Skaidrs — nopetnea policija gul, bet vācu Igovs dauzās apkārt pa nometni. Rīviņš izlēca na gultas, atrāva vaļā logu, bet nekā aizdomīga neredzēja un nedzirdēja — 'sriss bija kluss un mierīgs- Atkal viņif ferita gultāy uzvilka palagu sev^ pāri; galvai un mēģināja aizmigt Sla mēļSnājums varbūt vainkgotos i p a nākumiem, ja aiz sienas mazgātavā nei2x:eltos aizdomīgs troksnis un grabēšana. RiviņŠ iddausijās ua saprata: mazgātavā nometnes „ļer» gas'* tecinātāji būs ierīkojuši savu fili^i. „iSs viņiem rādīšu!" murmināja Rīviņš, aši izlecot no gultas. Viņd ietinās palagā un uz pirkstgaliem izgāja no istabas. Piegājis pie mat-ga tavas durvīm, viijiS bW' trokšņa» bet ātri atvēra tās un pārsteigts palika uz sliekšņa, stāvot kā Lata sieva. Vājā gaismā telpā bija redzami četri vīri atlocītām piedurknēm, aar lieli^md nažiem asiņainās rokās ap-strā< iājot Jau no<£rfitāsg4vs miesas» Sajāt mirkli viens no miesniekiem pacēla galvu un, ieraustot jbalto stāvu» izlaida no rokām l i e k i n ^ kas gra-^ bēdainiancMta uz betona grīdas. Kā trlskar1;§ja atbalss tais iskoja pārējo trīs nažu ^pndoņa uia vel trīs pāra acu imonās šausmās cizlūkoja n^ua» tīgu baltu tēta Uz pāris acumirkļiem izveidojās lidislka pantomīma, kas darītu godu aktieļ;1em ar pasaules s!avu. Pirmais runas dāvanas apguva Rīviņš: „Razbainieki, ko jūs darāt? Nakts laikā jūs te slaktējat govis! Vai Jflf zinēt, kasījums par to drattd?**' „Riazbainieki" meta ar rokām: ,JClu$u, klusu! Vijg^ ir kārtībā. Gaļa būs nometnes vajadzībām — kopējā katlā. Tikai muti!'* Vi^ins naža vēziens — un skaists mikstumiņš silti iegulās Rīviņa plaukstās. Brīdi pasvārstījis rokā gaļas gabalu un nostādījis savu balsi uz visklusāko pianisimo, Rīviņš novēlēja klātesošiem dievpalīgu un uz pirkstgaliem atstāja mazgātavu. Viņš likās gultā, ātri iemiga un sai)nī redzēja brīnišķīgu sīpolklApsi. Tā pagāja vairākas dienas un Rīviņš pamanīja, ka nomet^^ viras neizrāda tieksmi mainīt savu dzidrumu. Rūpju nomākts, viņš devās uz virtuiTi un sameklēja tur pavāru. JLaiiks ir karsts", viņš sacīja pavāram, „gaļa var sabojāties. Kādēļ tu neUec to katlā?" Pavārs ieplēta acis: „Kādu gaļu?" > Rīviņam atausa gaisma un viņš sacēla trauksmi. Par vēlu! Gala izprotamā kārtā netrāpīja irK)metnes katlu, jo bija jau sadalīta starp šīs zemes varenajiem. „Lielie'- govi apēda, „mazie" palika tukšā. Notikums ar to ir galā. ,J)ievs, dod tautas darbiniekiem ilgu mūžu nodzīvot.. .**' Drūmais
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 11, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-09-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460911 |
Description
Title | 1946-09-11-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
r 12. aug, p^cpusdiesoa m joslu robe-
Mag: iur. A. Kalniņa raksta JSsol- jas pie GItingenaa pacēlās robcižaa
gr|Ģi;las zemes" par ieceļošanas kvo- šķērskoki. No PaOoimja^ gūsta at-tēm
ZASV teikts, ka latvieši, kas lidz griezās pirmie pieteiktie vācu kara-
19ia. g. dzimuši agrākajā Krievijas gūstekņi, kas tagad dodas pie sa-territorijā,
var izmantot Padomju viem piederīgiem angļu okupādjas
Savienībai ieceļošanas kvoti, kuru Uogii^ pj^ŗ^e no viņiem ieradām; 2
krievi neizmanto. autobusos, jo tie bija slimi un nesjpē-
Informēšanās nolūkā nupat biju ha noiet ari „nevienam nepiederošās**
ieradies Minchenē, kur „American Utarprobežu zemes īso gabalu. Pa
Christian Šociety for R^iugees" mani baram sekoja pārējie no šiem l.S'OO
par šo lietu mformēja, ka augšminē- atbrivotiem. .Lēni, gandrīz vilkda-to
Padomju Savienības neizmantoto mies, nevis ejot, viņi pārvarēja ,^ie-ķvoti
var .iaamantot vienīgi tie Latvi- vienam nepiederošās zemes" ādāus
jas pavalstnieki, kas dzimuši Krie- ŗsimtus metra
vijas territorijā pēc, Latvijas atzīša- Nodriskātās drēbēs \3n ar ciešanu
nas dejure, t L pēc 1921. g. 26. jan-l nastu savos stāvos viņi sasniedz
vāra, So pašu man paskaidroja ari angļu robežas šķērskoku. Nedroši luī
ZASV konsulātā. Domāju, ka tas in- ļ neuzticīgi viņi raugās visapkārt, un
teresēs un aiztaupīs dažu lieku tau- tikai nedaudzi ar smaidu atbild
jāšanu daudziem tautiešiem. — P. draudzīgam sveicienam. T^ivējā, ru-
Dālke, DPCamp, Pegnitz, Bajŗ. (13a).[d55u rugājiem pārklātajā laukā ^
tikai dažos simtosmetru ai3( ix>beias
viņus atkal sapulcina kop8i un Jau
gaidošie autobusi tos ved m Ftid-landes
transitnometni. Te nu risinās
pirmās brīvās sarunas, Atbri-votie
ikvienu apber jautājumiem: vai
angļu joslā uz dzelzceļi^oo tāpat ir
nomontētas otras sliedes m vai ir
taisnība, ka angļi un amerikāņi vēl
neesot atbrivojuši nevienu kaŗagūs-tekni.
Visi viņi.ir priecīgi, ka Pado-mijas
joslas robeža ir aiz 1iem. Es
vairākkārt lūdzu, lai mani iepazīstina
ar kādu komunistu no viņu vidus.
VieniT^ēr es sastopos ar noraidošu
smīnu. Vairākkārt man atbild: ,„No
tā visa mēs esam galīgi isiārstēti,"
„par to mēs vairž nekā negribam zināt
. . T i e nedaudzie, kas viņu vidū
kādreiz bijuši komunisti, šo |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-09-11-03