Bavarijas Latviesu vestnesis, June 14, 1950

              10. jūnijā
mija Santa ROZ(L -'Bktt ifikuii darbu
pa<^tiidlenfi jau-
,J0| prielSa pat i
l^ilft teliB^Jas ap^
tatenad TrtbunS Iniŗfis
^ Ivu vielu. Ja J*«ad. to viegli
* paUdaabu.
* i t t » P « p tikko
luml tia
n«kl vlanii
..irotl^uslUtiS!
jjĶ aajm^eiiīj
l^ividiem aut.
g a i d ī t Jauna.
"ļtm tagad tuvo.
' r. • • • •
]|iei3siju grSmai
IpAH Chana kundS.
fol; galveno loma
^ "-ir tavu davi
lliai|<ķi&l^^
^iivieitam iajii
m i^eznaTļ^
Ir Kanadi,
kfidfi t«h
iarldijuiiii
aii^egumu,
»ns". M.
-jj-jiajltdto.
divAm Holiii
un Meķdo^i*
i d l . | » i n Ketti.
donaldu dsim»
mlksml, kar
,,le ibu dnnvtu
[gt j^devufiiet ro«
. J » jOdžagarika-l4tilk<(
iindMdau«
klmiiklft UhtU
. fldeni iemettil
Jmftmkanilia pM
gidam. ;
««frtetusi ame» n i . V.
. ^ ^ . ^ ievilinot to
mot muti. Ameti*
iumu bOi iiatbUd
tei^ormoi
^ir v ^
leinStbui.
• MV VII-nali
va>
^ • i laiir
i ^
^ C i a i i l p^
n u JMI
lai no»
^rSSitrlliJii
pie britu vai»
1^'Udlauku ap*
lei ari par brlni
anieriklņu dro-
" pa«i$ō|taiio*
atomu
<Edt)
• t a r p n i^
nei uni*
H.O00d^ mmm
gadā ttS(ļ*
- ^ i U i t h - i^
apkaimē
art Apvļe;
bu komit^
ma priekiUktt-
11 nomiris kioi
t'^mniavļļj;
te
^ ^ ^ e l 4 ō atkiMap
toutaf poucijfj.
civnb» tērpos. »^
dartta «valsts ^
pasalierj W
us «emeļka^Uj
km attāluma
i
aviāci­j
a
i angļu aviicUM
18 atrastas tt»
fto v6i laito» ņs;
«rieta» 1. B»S
iestt starpā 8»
ari admirSM»'
«»t8Halls.SW^.
rdleneste ļ t f»
LATVUA
Latvian Newspaper
Publlshed under EUCOM Ctvil
Affairs Divislon AuthortsatUm
Number JUNDP 196. Publisher
jnd Editor: Valdemārs Lam-bergs,
8chwabl8ch GraUnd, DP
Camp Artillerle-Kaserne. Prln-ter:
Remsdruckerel Slgg, Hārtel
& Co, Schwabl8Ch GmOnd, Pa-radlesstr.
12. Publlshtd twice
weekly. Circulatlon 11,000.
LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 19 (387)
Sestdien» 1950: g. 11. i f i n l»
Imik treSdittiSs un sastditnto.
iMaviJs: UtvieSuCantrili Ko­miteja.
Galvenais r«dakt<fft: V.
L a m b ^ ; galvoii redaktora
vietnieks M. CuUtis. Bedaktorl:
A. Boll^elns, J. Jēkabtons. B.
Ķīselis, S. BaUtert, U Svarcs.
Austrillju redakcijas vad. A.
&miu (Lawley Houee* Canber-ra.
A.C.T., Australla). Redak*
d j u adrese: (14a) 8chwlblsch
OmUnd, DP Camp ArtiUerle-
Raaeme*
RietumvalstD vidbas cenUeniein
liav preNdenta vēsture
Nepiedzīvoti asa Trumena runa pret
Padomju savienību
V a ā l n g t o n a (J).Savienoto vaUtn pr^denta Harija THIm
v i l plai^ piOiIiskas runās pag. piektdien un sestdien deklarēja A8V vle-dokU
paaanles politiskajos Jautājamos un l a t i n ^ ftukatg ^ifa atUek-smes
starp rietumu valstīm un padomju bloks. Trfimena ^rmi r«|M bija
galvenobirt veltīta pasaules saimniecisko probUmu apdui^am» bel oM
nmS ASV prezidents nepiedzīvoti asos un nepārprotarnoi v&rdoa krltiiija
Padomju savienības agresīvo politiku, reizē norādot ns rietmnvalata spe­ramiem
soliem pasaules drošības nn miera nodroāināSamd.
«ASV šodien ir gan viena no vare­nākajām
pasaules lielvalstīm," teica
TrOmens, „bet mūsu nākotnes lab­klājība
un drošība būs stipri atkarī­ga
np pareizas ārējās politikas. vmx
dienās pasaulē izaugušas draudzīgas
totalitārās diktatūras, kar apdraud
brīvās tautas visās zemeslodes malās.
Sis ap8tā.klis uzUek Savienotajām
valstīm par pienākumu uzņemti^
vadību pasaules drošības un mieira
nostiprināšanā. Mūsu ārpolitika pē­dējos
gados bijusi neatkiulga no W
kālās partiju politikas, un esmu pār­liecināts,
ka tā tas būs arī turp­māk."
. ' . . .
Runājot tieši par Padomju savie­nību,
Trūmens uzsvēra: ^Ciniskā vetf
dā neievērojot «llvēoei miera ceri-bas,
Padomju «avienības vadoņi vi«i
laiku ir run^uSl par demokratiluti
bet ierīkojuši Miauc»6s valstīs dikttt
turas. Viņi ir proklamējuši nacionālu
neatkarību, bet faktiski novedu^
verdzībā veselas tautas. Vīni ir spre­diķojuši
par mieru, bet īstenībā vi­siem
^ k l em pūlējušies gatavoties
imiiiii nr 21.11N ir
Nrpns mmāpi
: mkMurs
VĀCIJA PALICĒJUS NO UZTVER-S
A N A S NOMETNĒM SOLA
; IZVIETOT PA DZĪVOKĻIEM
Bad Klsingena (mc). — IRO un
amerikāņu augstā komisāra pārstāv­ju
Icopsēdfe Bad Kisingenā tikko iz­strādāti
plāni, saskaņā ar kupiem at­bildību
par apm. 20;(]i00 DP amerikā­ņu
joslā IRO pārņems augstais
komisārs. To DP pārvaldi un aprūpi,
kuriem maz izredžu izceļot, augstā
komisāra iestādes, savukārt nodos
tlHk vācu iestādēm. Apspriedē pie­dalījās
augstā komisāra DP nodaļas
vaditāJiS Gajs Svops (Guy J. Swope),
viņa vietnieks Džordžs Veiss (George
l^cfeenes, Stutgartes mi'Vīsbāde-Lg^gij^j. Ar pagildeidarbību, aģl-tāciju
u« i^rovokficijām Padomju sa-
IRO amerikāņu joslas direktora vienībai
ļans iztSc^ " ^ ^' ' • ^ ^'^^ "
lamērā ar jah pavdkto i^ilzīgo (K^^
bU\ ši grupa samēri maza. Kopi lft6
darbības sakuma pirms 3 gadiem no
amerikāņu Joslas izceļojušas 400.000
personas^"
Saskaņā* ar nolīgumu starp IRO un
augsto komisāru, Vācijā paliekošos
DP novietos 27 īpašās uztveršanas
nometnēs, bet pēc tam iespējami ātri
centīsies izvietot pa privātiem dzī­vokļiem
varbūtējo darba vietu tuvu- Londona (J).. — Apvienoto nāciju
mā.. Sīs personas apgādās ar visiem U^««rSlsekretāra TrigvesLI 10 „Aie-vajadzīgajiem
dokumentiem un visā- programmēja" pui&tii aiigļu v^dl*
d&ziņā pielīdzinās vācu iedzīvotā- p»8 aprindās uzņemti ārkftttīģi a^u-jlem.
Minētajā sēdē notika arī sa- rīg^^ un skeptiski. Londonā arvien
runas par veco ļaužu mītņu, bērnu y»Mk nostiprinās atziņa, ka visS'UN
patversmju un citu IRO speciālno- ģenerālsekretāra pasākums ir viena
mf^tņu vēlāku nodošanu. vienīga utopija, it īpaši tādēļ, ka U
nav izdevies janākt gluži nekādu
Vr _ progresu, svarīgajā Jautājumā par
nr iāAvveosc Sc nOnnoe/al iUi TmnUi Mj^^ePVv^u^^ op^^u)s ens.ā cijPua tsb otiiki^ovtēeš anUu gnano
šķiet esam optimists. kādā pre­ses
konferencē pag, piektdien Lēk-saksesā
izteicies, ka esot >-uzvarē-
0im iotlDtJitfis koiittoiM
Tii^ve t i var iet -
saka amerikiiiu
laikraksts
Cetii
Č a
Prigs (J). — Pag. nedēļi PrSgi
beidzās pēdējais tffelais «spiegu un|l* P»™^'w«>*>" siVfi miera kam-apsadzētajlem
- n a M s t u parti-KJ^Mgg»J^^^^^
jas deputātiem Dr.Horakovai. rak- r ^ ^ ® ? izieicies, KA e^i 4r ^1 t i v j u & l ^ ^ ^ Vf^ «P^^
policijas darbiniekam Buchalam un «^.f ^^^^^^^^^
žurnālistam Kalandram - tiesa pie- Pf ^^Ž^Ji Y^^»^^ T
foHeda nāves sSu bet četriem d-r^^^ nostiprinās atziņa, ka Efl mm sSduiJ^^^^^^ ^ Sf^'^tŽ^^ Jie pieci apsūdžtie notiesāti ar ilg- ,^^Bv^Mf^^„
gadīgiem spaidu darbiem, kā arī ar ^Hn^^
smagiem naudas sodiem. Visu pagā- ^^^^Ta^^. H ^ ^ ^ ^ ^^
iušo nedēļu pirms procesa beigām «ēs. ne(feaiikā^^^^^
ēecbu laikrakstos un radiofonā ko- vairs paHdzēt aukstā kara izbeigšanā.
mūnisti neskopojās ar smagiem pār- Trigvefe LI 10 punkti, ko viņš le-metumiem
amerikāņu, angļu, franču,]sniedzis visām 59 UN valstīm, asi
npi^ēģu un beļģu «imperiālistiem",
apiļrainojot tos tiesājamo „nodevēju"
atbalstīšanā.
LCK JJŅ LNP INFORMĀCIJAS
NOZARES UN ARĒJĀS
; INFORMĀCIJAS FONDA
Jaunā adrese; (14a) S^ehwābiscli
Gmtind, DP Camp ArtlUerie-
Kaseme.
LATVIJAS APGĀDA UN
REDAKCIJAS JAUNĀ
ADRESE:
I4a) Schwāblsch Gmūnd, DP
Camp Artillerie-Kaseme, ni
kurieni lūdzam adresēt vjīu
korespondenci un naudas pār­vedamus
».
LATVIļAS SĒRAS
14, jūnija nakta noziegums asiņo jau deviņus ga­dus.
Sii noziegumf pret Latvijas tautu ir tik liels un
nežēlīgs, ka tai brēc uz debesīm un divi miljoni
balMs, blakus igauņu un lietuviešu miljoniem, sauc
pēc īHeva soda. $0 noziegumu pēc Uzceļu laupītāju
un slepkavu paraugiem izdarīja lielas valsts valdība
tādjas un baigajai 14. jūnija nakti] sekojušai dau­dzas
citas naktis un dienas, starp tām 1949. g, 23. un
21 marta naktis un dienas, kad aizvesti 8D.0001at-v
i ^ .
Pieminot visus nogalinātos un aizvestos Latvijai
tautas locekļus, birst Latvijas ābelēm balti ziedi un
ar savu politisko policiju, pārkāpdama cilvēcības, 1 Latvijas bērniem gaužas asarai. Raud par visu ne-morāles,
Ukumības un goda viselementārākās nor-1 laimīgo latviešu tautu Latvijas zeme un visa dzīvā
mas. 14. jūnija naktī Pa­domju
savienības valdība,
kas melīgi sludina vārdos
brīvību visām tautām, oku­pētajā
Latvijas briyvalstī,
apsmejot un ignorējot ne
tikai brīvību un taisnību,
bet arī cilvēcību, bez jeb­kāda
iemesla izrāva no sa­viem
klusajiem mājokļiem
14.693 latviešu, krievu. Ždu,
poļu un dtus Latvijas tautai
piederīgos locekļus un kā
lopus iekrāva (boļševiku
terminoloģija) preCu vago­nos
bez visnepiedešamākām
sanitārām iericēm, tālā ceļā
zvērilki mocīja viņus ar
slāpēm un badu, pa ceļam
miruloi izmetot kā kritušus
k:ust(»giU8 no vagoniem ceļa
malā.
Kai bija šī pirmā mocek­ļu
saime — vai bagātie, Lat­vijas
valdības locekļi un
augstākie ierēdņi? Nē, Lat­vijas
valsti prezidents, mi­nistru
kabineta locekļi (iz­ņemot
divus), armijai ģene-rfilittte
un pārējie augstā­kie
virsnieki un valst?f ie­rēdņi
atzgl^a mocekļu nāv|
vai detumā paši pirmie
Latvijas okupācijas pirma­jos
mēnešos; viņu skaits sa­sniedza
1355 n(māvētoi. un
904} apdetināto, kuru kapu
vietas netika'atrastas. 14.
,naktl algvedii 3988
nedail&iitos, m satiksmes
d|u?bWBkU8, armijā un
pcīHM 1311
5raift8 un pašvaldības darbi-niekus,
502 brivo profesiju,
slblu un mākslas darbinie­kus,
195 firsftis un medicī­nas
darbiniekus, 131 citur
nodarbinātos, 5439 nepelnī-tājus
un 482 .ar nezināmu
nodarbību.
Kurp viņus aizveda un
kur viņi ir tagad? Katrā
tiesiskā un brīvības valstī
piederīgiem neliedz zināt,
par ko un ar cik lielu sodu
kāds notiesāts un kurā cie­tumā
notiesātais atrodas.
Latviešu tauta zina, ka vi­sus
tās mocekļus, ko neno-gaiinfija
uz Latvijas zen^s,
aizveda uz tālajiem zieme|iem Sibīrijā vai Kazach-stanā,
bet kur katru ģimeni, to Staļina vergu tbrgo-tāji
slēpa. Atrastās čekas slepenās instrukdjas ap­stiprina
ari 20. gadu simteņa barbarismu — bērni
Sķ&ti no vecākiem, sieva no vīra uz mūžīgiem lai-
Idem. Cik vēl palikuši no Izsūtītajiem dzīvi, nav zi­nāms,
bet pamazām nāk ziņas par mums jau zudu­šajiem,
kuru zināmais skaits sniedzas tūkstošos...
. Mēs tagad zinām ari, ka pēc o t r r ^ j ā s okupād-jas
1944./45. g. Padomju savienības valdība IzdarijU-si
vairākas vēl plašākas Latvijas Iedzīvotāju depor-
Oloil * k i farkanblltsarkanali karofi
sUaboliil mflitt valiti brīvību un neat­karību
un pavada mOi trimdM ce|oi, tt
•ērojoil māte Latvija un Ievainoti ka- Sff n vm mm kaiMit Ir IctvIiiB tsu-clou
nu upuru apUeeiuittJl, pie ka*
fieni en atmini alffleiai neikaltlml
tOkftoll latvieitt visi pauuUI
radība. Kur glābiņš?
Latvijai sēru dienā Lat­vijas
trajļskais liktenis kā
zibeni un pērkona dārdi 1^
skar mūsu sirdis un sēriļi
liek mums atkal un atkal
skaudri atcerēUei visu to
|auno, ko mūsu tautai mh
darijuši sarkanie svdkdeU,
no kuru kahtga tm rdkfim
pil moljonu upuru asinis. Lai
mūsu mutes tad i^iekūit
apsūdzēt šos ļaudaruii lai
katri Mierikānii, anļtlii, ka-nadietii,
auitrālietli un dii
vienaldzīgie un naivie, kas
to vēl nezina vai netic, zi­nātu
un ticētu, ka Joiifi
Staļina un viņa ar piitoli
diktētā komūniitu partija
un Padmju lavienlbai val­dība
nākamoi gadoi ar me-
Rem, vfltu, īpaidiēm un va­šu
dkupēi vienu valiti pēc
0 ^ un beidzot ne tika) vi­su
Ilrc^. Angliju ieskai­tot,
bet ari Āriju, Ameriku
un Āfriku, Ja vien Staļinā
padomju impēriju nM*
trieki ar brivo tautu pc«i-vani.
Blēs iMļMOdnm JoHfti jtta»
tott, koļaūBlitu pirttju un
rakmiju «avfoņlbai vakSbu
IMva un paMKilei siittep-i4ņ
«i tieiu n r i ^ un pnn
' fgndifOunm par
dMtb vai veiUbā m
^ ^ n i v f absmtņ tetvUhi
IiiaOpriHBu tm vardar>
bigu Latvijai valsti ^ p l -
l ^ i m firtvMu twxM
^'«rikmātet Itnfdhiiantt tm
beitiesiikai, pollcējiiikal ie­kārtas
uzipieianu brivajai
un neatkarīgajai latviešu
nfidjal
Salā bēdu dienā mēi lū-tom
rietumu demokrātijas
un to valstsvīrus uzķlauilt
Latvijai lūgšanu — neņemt
tai dzīvību un atdot brivibu
un atbrivot vļiiem trimdi­niekiem
ceļu atpakaļ uz
Utviju, mūsu dfago tēviju,
^ l i ari šajā dienā, kā
daudzreiz Jau, Latvijai balii
iakanēi tukmesl, tad lat-vieāu
vaideloia Edvarta
VlmidzeJoU Baigā vasara
gattredtlgi paredzētā larka-nā
migla nāves miegā apsep ne tikai nevainīgo Lat­viju,
Igauniju, Lietuvu un dtas Austrumeircmai
valstis, bet ari vienaldribā un nodevībā pi«t mazā­ko
kriitīgo brāli vainīgai Uelāi rietumu demiokra-tijai.
Latviešu trimdinieki liek ķOA lavai dzīvībai, lai
noziegumu pret Latviju un viņai dzīvībām nedzeltu
nekad ne Udki, ne konferences, ne izUUlumi vai mie­ra
līgumi, kas būtu kapa zvani Latvijas valstij un
tautai, bet Latvija grib drivot, u n v ^ jādzivor
V. Lambetfi
kritizēt ari pēdējo dienu amerikāņu
presē. Daily Mirror atklāti pasaki,
ka UN ģenerālsekretāram „nav Jā­iejaucas
lietās, gar kurto tam nav
nekādas daļas." Ja Savienoto vailstu
politika viņam nepatīkot, tad viņš
kā ārzemnieks „varot iet". Trigves
Li memorandu, acīmredzot, esot ļoti
labi rediģējis pats Višinskis, Molo-tovs
vai Gromikb. I i ar savu ridbu
katrā ziņā esot aizskāris UN chartu
un pārkāpis savas kompetwicei. Maz­liet
mērenāk izsakās Ņew York He­rald
Tribune, bet ari tā piebilst, ka
Li „miera punkti" esot lēto frafe» un
maldīgu spriedumu komplikācija.
Uelākā U kļūda esot pieņtouins,
ka Padomju savienība par ndera no­teikumu
uzstādot rietumvalstu pie­kāpšanos
Ķīnas jautājumā,,Rietumu
sabiedriskā doma šādam igspiešanas
mēģinājumam nekad nepad(«iea. jo
par pašreizējo stārptaUtiācd stāvokli
atbUdīga ir Padomju Ķvieim>a,'* uz­sver
amerikāņu laikramir
Aukstais kars arī Ziemeļpolā
Maskava (D). — Pagājušās nedēļas
beigās Padomju savienība Iesniedza
notu ASV, Lielbritānijai, Frandjai,
Austrālijai, Argentīnai un Norvēģi­jai,
ka tā turpmāk vēlas noteikšanu
par katru vienošanos Antarktikā.
Notā Kremlis uzsver, ka krievu ri-nātnieki
jau daudzus gadus priekš
Rietumeiropas pētniekiem ieradušies
riemeļ- un dienvidpola apgabalos un
izpētījusi turienes klimatiskos un
ģeogrāfiskos apstākļus. Notas bei­gās
Maskava uzsvar, ka tā nepie­vienojas
1948. g, deklarfidjai, kas
JAUNS BRITU IEROCIS
Londona (F). — BBC iiņo, ka brita ats-tardilbi^
ministrija ilnls dlenSs devusi
rīkojumu masu produkcUi raiot Jauna
nakts l ī n l d n i ^ J u NFL. Ziņas par Jau
nis Udmailnas iUmna nav publicētas,
mformitas aprindas tomēr domi, ka it*
iiAeIņitils pSrspes visus ffds llm ra-ii
»toi lldaparitus. Safalda, ka Atiantika
pakta noUfuoia ietvaros to nodos ari
tttm^r^ aisaiddbal*
paredz, ka Antarktika apgabalos no­teikšana
ir notā minētajām valstīm.
Maskavas iesniegums radījis lielu
ievērību rietumu demokrātiju mili­tārajās
aprindās. ASV un Lielbritā­nijas
ģenerālštābs jau priekš dažiem
gadiem atzinis, ka eventuāla kara
gadījumā Antarktika apgabaliem var
būt svarīga nozīme. Nav jāaizmirst,
ka Savienoto valstu un Kanādas
bombardēšanu vislabāk var izdarit
tad, ja lidmašīnas dodas pāri ziemeļ­polam.
So svarigo atziņu labi izpra­tis
ari Pentagons. Savienotās val­stis
pēdējā laikā sevišķu ievērību
veltī Aļaskas un Antarktika apga­balu
nodetināSanai, izbūvējot tur
avlādja» bāzes un rīkojot manevrus
Politiskas aprindas Vašingtonā un
Londonā pārliecinātas, ka Padomju
savienības jaunā nota neko nemai­nīs
rietumu demokrātiju stratēģijā.
So pieņēmumu vēl vairāk apstiprina
tas apstāklis, ka Savienotās valstis
un Kanāda pieteikusi plašus manev­rus
Aļaskas ziemeļu daļā, ko tika
90 km platais Bēringa jūras šaurums
iķ^ no Padmnju savienībai.
Nemierus Malaja
dnz apspiedis
Londona Qj). - Britu aizsardzībai
miniitrs Strečiji kopā ar koloniju
ministru Grifitu tikko atgriezušiei
Londonā no garāka ceļojuma pa
Malaju, kur abi ministri tiešā piere­dzē
iepazinās ar džungļu kara problē-mto
un Malajas nemieru apspieša­nas
iespējām. Intervijā žurnālistiem
Strečijs norādīja, ka demokrātijas
attīstība Blalajā norit normālā gaitā,
un nelielās kcnnūnistu saujiņas inspi­rētie
nemieri to traucē samērā maz.
Galvenā Malajas nākotnes problēma
neesot vis militāras, bet gan saim­nieciskas
dabas, Koloniju ministrs
Grifits uzsvēra, ka jau tuvākajā nā­kotnē
izstrādās plānus malajiešu
saimniecības izveidošanai, ko ledzī-vinfii
tūliņ pēc nemieru apspiešanas.
Abi ministri pārliecināti, ka nemier­niekus
likvidēs ļoti driz, jo ari Ma­lajas
arodbiedrības komunistus neat-
Mitot,