Bavarijas Latviesu vestnesis, June 14, 1950

              Vi
5.!' 3i
.1
1 1
5
1$ It'
i '
l4i
1
L A T V I JA TzeSdi^ 1950. g. 14. )ūmj|
Kad izceļotāju pārbaudē piedalās
ministrs' ūn augsti IRO ierēdni
BRAZEJJAS BRAUCĒJUS EKSAMINĒ BAVLRIJA
UN ATZĪST PAR AUGSTĀKAS ATZĪMES
CIENĪGIEM
VItti: yrtekfetaiTga vicu saimnle-clbt
pte ICiu^baiei» kuras IpaSnieks
it vicu agronomijas doktors* Saim-oSedM,
kas aptv^* eo ba, visas iedo-mļjainfts
lauksaimniecības maliņas,
«p 29 slaucamas govis, 8-10 te}u,
dauds Jaunlopu un 4 darba z i r^
Pirbauda praksē un teorijd % v!rie-
^ un 3 sieviete, lauksaimniekus no
Jaunauces pagasta vīriņus mēslu
veiani» airgu JOgSani un ar$anā, sie­vietes
— virtuvē tin sakņu dārrf, bet
visus kopā slauktam Pārbaudes
komisija toaia visai reprenmtātiva.
No vioi pus^ tani niedalfis Bavāri­jas
laml^plbas minmn, ministrijas
dirdrtoan — agmon^as doktors,
kādas lauksaimniecības skdas di-rektorsĻ
skolottja un farmas Ipal*
niidoĻ bet no IRO puses — ai^ista
ierēdne, pēc tauUbas ani^iiete.
I^irbaude sākas tā, ka vīrietim
parāda, kvr stāv lirgi, kur rati un
kur nlsll, un nosaka uidevumu ^
M. (Rausta piecus un nesaka ne­kā.
Ari citi komisijas locekļi klusē.)
Kamēr m^u vedēji un arāji dn^
uz lauka, pārt>audāmām 3 sieviete
saimniece parāda virtuvi, pagrabu
un pieliekamos un piealmē, ka līdz
pusdienta, kas viņām Jāpagatavo 11
personām, izvārot sa^u viru, paga­tavojot
kaut ko no te]a ga}as un iz­cepot
kafijas maizītes, vēl dārzā Jā-ie^
J ^poli, spināti un jāizkapā ze«
moEies. Sievietes tiek atstātas pilnīgi
viaias, un 12 pusdienas ix galdā
un viss padalīts ari sakņu dārzā. Vit
kopējā azakia galda jēdot, komisijai
atliek tikai izteikt savu apmierinātī­bu
par padarīto un slavēt garifgās
pusdienas.
Pārbaudes pēcpusdienas posmā
aievie^ vēl Jārāda māka ve^is* lā-plSanā.
Tad visi slauc govis un pa­baro
cOkas. Diena noslēdzas ar ko­pīgu
lofijas galdu, kur ēd pārbau-
Pg^aajtt savienība gandiiz zaudēja karu (Beigas
Laikraksts sniedz vācu a
prot Feldbuša pareģojumu, kas pa-ļ
matots uz Heopsa piramīdas pēttju-miea
Pēc E^tes astrologu domām]
§i piramīda atspoguļojot cflvēoes vēs­turi
līdz pat 2000^ gadam un to
pētot, nvā laikā pareizi notdda abus
„AIHODIBT PASI SEV EEROCUS KAUJAS LAUKAr
^PAŠNĀVNIEKU" ESKADRIĻAS KREMUM
TAGAD NEDRĪKST PARAOTT NE MAZĀKO
VĀJUMA ZlMI
dāmo ceptās maizītes un tdc piemē-livest
mēiltts ui lauka, izārdīt unlrotas runas. Zemkopības ministrs un
katram <iŅpart 2 vagas. Visi komisl^imo ioēdne izsaka atzinību latvieSu
J^ l o d ^ pt pārbaudei laiku, kas
teorijā im praM ilgst no p l D līdz
11, i ^ Imtrai pfirbaudānM> kustībai
un laikam. Kad mCisu UuksaimniM
doto mdevumu pavdkuii apm. div«
reli ātiik nM 2 vācu strādni^
kas turpat stridā ar dtiem zirgiem,
vl^Ui izjautā pats zemkcfilbas ml^
niītfs (Bi mii^strs; A. — kuk*
aatamiekii atbilde).
IC: Vai Jūs atzīstiet, ka vedamie
nMi ir loti laW
A.: Ni ļoti sliktL Latvijā tfidua
nMtti nemai nelietoja. Tie vai­rāk
«tgHina Izbalējulus pakaišu
satet^t
ULi Pllīdtf Jums i d ^ t u . Bet vai
āboUna siena ir labs iiid saimnie-dbā?
A.: Mi,ļotisUkta. Noāboliņapa-likusi
tikai āagari, kam ļoti zema
vērtfba.
M.: Man atkal Jums J ā p l ^ i Bet
ki ar mOitt bavārMu darba mtiemt
A.: Hustt $ķi^ ka tie par sma«
giem. tb p ^ darbu, ko bavārietia
ar ilem ratiem un saviem darba pa»
ņimMIfm ui lauka vdc 2 nedrāz,
Latvijā ar tādu paSu darba tika
skgltu, pa^iiOp ļ 41enā^
zemniekam, pie kam IRO pārstāve
vēl pianetina, Im lai pirmajai lauk­saimnieku
pārbaudd UdiSgā garā
varēSot sekot ari dtas. 5 latvieši sa-ņm
augsttkās atzīmes par savu
prasmi rīkoties pUnlgi svešos apstāk­ļos
un svešā zemē.
^Hsu Ik) izdarību iesākulns ir Jaun­auces
lauksaimnieku radi Brai^ā,
kās Jau dažus gadus strādā tur kādā
muitt. Ar tās TpaSnieka piekrišanu
viņi ar darba līgumu aicina radus
pie sevis, iesniedzot vajaddģos do­kumentus
IRO. Paiet 8 mēneši, kad
no BrazUiJas pienāk ziņa, ka doku­menti
saņemti a^mkaL Jo IRO nav
varējusi noskaidrot, vm izsaucēji Ue-
Sām ir radinieki izsaucami^iem. Pa
to laiku darba devējs Izdarījis iesnie­gumu
Brazīlijas kimsulam Frankfur­tē
«-izsniegt vizas minētiem lauk*
saimniekiem uz vā<ni kvotas rēķina
T a i ^ lietas kārtojas labi, tikai kon­suls
neatzīst IRO izsniegtās speci­ālistu
apliecības un pieprasa pāi^u-di
vācu lauksaimniecn^ IRO to
palīdz noorganizēt, un tā mēs bijām
ncmākuši pie ļ^nnās plafikās lauk­saimnieku
pārbaudes, kura š&i at­tēlota.
J.A»
liek» pasaules karus uc izšķirīgus Sana tcanēr panāca to, to) v ^ J ^
n o t i k u ^ kas IKi sakrituši ^^L^!^^^
Slavenā NostredLa P«**««^k^^
F. paredz Jauna briesmīga.kara ™ ^ n ^ l s M l » pw p^dotoos.
Sānos 1953. g. Krievi iebruks Vādjā. g j ^ ^ ^ ^ ja kāds
kuras iedavotāji smagi detls, betļjog^^ ļ^a es r ^ ^ netolldu Staļi-tūdaļ
iedarbosies rietumu aizsanU-ļna pavēles, mani apsūdzēs par no-bas
spēki un 4 nedēļās iznicinās I devēju. Tad nfive gaida oe vta
Krieviju. Septembri karš jau beig- mani. bet ari manu fcimenL Tad Jau
sies. Kara posmā cietis Vācija un labāk inirstu viem. Te gan w i j«
das piekrastes. Indija un JW«VUM ^ skandināja padomju pro-
Uelākā daļa pārvērtīsies tuksnedJ^^j^^ ^ Staļinu, pasaules
Tuksn^ josla stiepsies no Kaspiias|ŗ^0^Q bdļševismu".
Kdz Baltai jOrai un no Maskavas pāril gis dīvainais dOfibas un neapmie*
Volgai un Urāliem Udz pat Klusam rinātibas sajaukums palika sarkan-okeānam.
Pēc kara. kas prasīs 50oh™*«*,7*?5l2^^^
miUomi dzivftm, sāksies uzphukums, Nku. •J^^
klf n<f. 4ft MHilJun^ gratifildicijas, algas pielikumi
bet nebOs ūg^ jo 2000. gadā ^ ^ \ ' ^i^īiSkā vodkas deva gan lāva
zinātniskā eksperimentā zemes tode L ^ ^ ^ ^
es bojā. I tfon, bet viņi Jc^rojām vainoja po-
I Itt^Ju aplamā un nemākuli^ ka- IIĪVII l l l l l a vadībā. Pridcu par militāriem
M i f l V f W M īpanākumiem gauži sOru padarīja
.baigie zaudēJumL Piemēram, mar-
Zviedrijas latviešu laikraksts dtē U^i, Timošenko, i^e Jeļņas pulēda-
Iju Eroiburgu, kas savus pteredzē-ļmi^ apturēt vāciešu spiešanos uz
umus par komOnistu inscenēto »»mie-1 ngsi^avu, zaudēja 75 proa no vese»
ra kcmgresu" StoMiolmā i^nakstalias armijas,
zviedru komtlnistu laikrakstā Nj Tieši i^rms Staļingradas kaujas
Dag šādi: Kad es runāju ar pilsētas 119^ g. beigās armijas sodu sistēmā
pārvaldes vicepriekSsēdi Gētdborgā nāca klāt vēl kaut kas Jauns. Par
par a u ^ noliegumu skaitu, tas uz- ptoģga^o
^ vidmi baltiešiem. Viņam droši f«WM un 'jtoni*»,^ • ^ a ^
v ^ n S ^ t ^ ^ t t o ^ ^ bttaljonoi. Sada
vi«a neoija suntiarocenuga laiTODa. j j j ^ ^ ttei^dēJa ari visus toa, kas
noziegumi vairojuito ari z v i a t o P ™ ^ ^ ^ ^ ^
Jaunatnē ko demoralizē gans^ŗu bwS ^cu iSaJK ^ « ^ n t o ^
mas un detektīvu romāi^ Be^^ bezi
BIJ. SABKANARIOJAS ĢENERĀĻA MARKOVA ATKLĀJUMI
Padomlu kara tiesu bari^ tralB>- temīisāru institūtu oficiāli Ukvidēja,
raoomju KMĶU , » aizstājot tos ar ^komandieru paH-giem
pdītiskos jautājumos**, kā ar!
NO RADlOPONAs
kdtiras kabigab
Kolhozus iekārtojot, nojauc visas ^ š ā s ēkas — Pie*
smej M Suvorovu — Skolotāji ved skolniekus uz
komOnismu
Neam visās Pad(miju savioilbas
skolās sākās pārcelšanas un izlaidu­ma
eksān^i. Rīgas skolās audzēk­ņi
kā jau Jk^m padcsEnJu jaunie§i*«
pārbaudījumu darbus rakstījuši tikai
Iskā garā, piemēram: Staļina
Lauksaimniecības akad&nijas vec
lektors Augtkalni, runādams par
koiboia cdtniecibu* uzsvēra, ka M -
hozam Ir lielais saimniekošanas
ie^^Uas. Pēc apstiimnātā lOāna vie*
nam no vedOnJiem kolhoziem—Nā-ksAoA
Oobdea rajonā Jteļ 207 Jau­nas
Ikasi bd no eaošajām izmantos
tikai četras. Nojaucamas ori v im
saimniedbas ēlm. Visu ēku le^sē-
Jama pizvieV^ tikai retos gacnjumos,
Jo daudzas celtas k l ^ kim-strukdjā,
Z « n ^ bet V^zemē un
Latplē ta^m^lkmm laolieljas diļ
Imka daļas bdjātas. Luk, tādu man­tojumu
atstāja buriuju saimnieko­tāji
Kdhoza Sfiija {^^cšsēdis Vakl-manis
jautāja, til apmierināt dau­dz
» skdolāju» kalpotāju J^UI^OM
pie zmea, Ja kolbmm res^vea ze-mea
fonda m gai^bu nei^etldL
Stzidnitkiem, kalpotājlan un lauku
intriMtmel Ierādāms ne vairāk par
0,1ā ha tu timaiit bd agrcmomicm,
zootechniķiemb vftcrlnārāritiemi, mē-dianiķieni
OJS ka. Invalidiem, pen-skmārten
&dz 0,19 ha. Kolhozam
nav pienākiims riipētiefl par aeni
šim personām.
Sakari ar Suvmva 150. nāves die­nu
18. maijā pirms un pēc tsm radi-olonā
vaieni cfidināja burtujisko ka-ŗav^
kml, kura dariis cara Krievijā
neesot p&etkkuni novērtēta. Suvo-rova
armija bijusi progresīva parā­dība,
un virMi radu» n^ik^ kā uz­varēt,
kas la Ļeņina un SvenHova
pav^ IIIO. g. ievietota saricanarm^
ša grāmatā. Oņas ievadā, kur
raksUta par Suvorovu, uzsv^ ari,
ka krkvu tauta dāvāju» pasaulei
kultūras lcaliuEalu--leņinbmtt(I^
Suvorovi tāds: JĒs esnu lepi^ ka
esmu krievs**, (bet W , vtoš bi^
tu tekit: JĒsmn leims, ka mm
b(4šavikr. R^K
šaubām, viņam bija taisnība, ka ag­rākie
SS vSi, kas apmetušies sev ne­piederīgā
vietā, nekādā ziņā neievēro
zviedru likumus un morāli Vdklā-kie
starp fašistiem, kas aizbēga uz
Zviedriju, bez tam nenodarlMjas ar
visbīstamākos, tā sauktos pašnāvī­bas
uzdevumus" frontē. So bataljo­nu
karavīriem bija pavēlēts Jzpirkt
savu vaimt ar palu aaiņim^ Bieži
vien viņus iQtQa ktuHii neapbruņo­tus,
ar cinisko norādījumu: „Atro-sīkām
zādzībām, bet gan gigantls- diet paši sev ieročus kaujas laukā.*"
kam provokācijām. ^ Tik tāki eicen-|ja iOfls batalj<ms nei|turēja uguna
speM un bēga, tono^alzrougures no-pļāva
speciālo tiKVD vienību lož­metēji
Nedaudzie, kas šis briesmas
pārdzīvoja un, pēc NKVD atzinuma,
MJa izrādījuši f^ettekamu drošsirdi-btt
šādā betcerigā dņā, atkal nokļu­va
regulārās kar«q)ēka vienībās.
Ari gaisa spēkqa nocurganizēja dažas
šāda tipa eakadriļas, ap^J<^ tās
ar visvecākajām lidmašīnām,
Nav tādēļ brīnums, ka Staļingra­das
aizstāvji yiM rūgtuma. Ne­beidzamās
Staļina pavēles ~ „ne-vteu
soli a^kaļ, dņu līdz nāvei**
— likās histēriskas. Kareivji un
virsnieki aUātl l£U>Jās: ^Kur gan
biugs. Pilsoniskie laikraksti ^iņa
1us atspēko un ar sta^rtakas .datiem
pierāda, ka baltiešu starpā Zviedrijā
nodegumu procents pavl»m niedgs.
Gēti^cargas pO^tas ierēdnis MOss
Holmbergs, sniegdams trenburgam
mīstion ēatoej uiz vziisņaui, ztvikieadir up adriāmdoījkisr atsiiakvaui
sabiedrībai
Jūtami samazinot viņu varu.
T ^ d padcnnju propaganda dižo­jas,
k% nbiedrs Staļins sagatavoja
padbmju tēvzemi aizsardzībai", it
kā viņa tālredriba būtu palMaējītfi
uzvarēt karu. Patledbā š! fagata^
vešanās noveda nāvē miljonus krie-vut
ukraiņu un baltkri^ un noso­dīja
visu Pad(»nju savienību kara
laika trūkumam un badson. Vai tad
jābrīnās, ka es un simtiem dtu fal»
jušo sarkanannijas virsnieku esam
sarāvuši saites ar Staļina režīmu un
būtu gatavi darit visu iespējamo^
lai atbrivotu Krieviju no šis tiranal*
jas?
Dabiski rodas jautājums, kā sar*
kanarmUa jūtes šodien. Kaŗab^gls
padomju virsfiieku korpuss l ^ pir-liednāts,
ka jauns karš gandrīz na»
iespējams, Jo likās, ka Krievi}ai nav
stridu ar Ameriku un sadarblbiA
politika turpināsies ari pēc kara.
Cik ļoti viņi makiījās, un cik
viltiem gan viņiem tagad jājūtas!
Protams» ikvienu militāristu, kas
ļauj šai vilšanās sajūtai ārēji iz­pausties
nosūta uz koncentrācijas
nometni Bet nemiera sēUa tomfe *
Ptitāv. T a i ^ daudzi tūkstoši krle«
vu zina, ka viņu vadoņi nav ndcādl
Pārdlv^ Pat stincrT cenzētā pa«
domju prese atzīst, ka armiju mo-
^ ir tāUi no pilnības.
Bet būtu liela kļūda dil^ties uz
polittmoja stulbumu ari nākamā ka­rā.
Uz padomlu armijas demorālizē-šanu
ar ^«dgu sSkmna triecienu
nevar cerēt, jo ^sdpUna ievērojami
pastiprināta. Bez tam, gadiem ejot»
vecākās paaudzes viett, kas atceras
otrā pasaules kara sālouna dienas,
stājas jaunie^ kas visā savā mm
mācījušies v i j ī g i to^ ka Staļins na>
kad ndcļūdas.
Tālāk Jāatceras, ka Jebkuri sāka*
ma u^rukums uz seoMS būs Jāvirt
^^deņi. ko izveidos padomji
tvilstu karavfii, « alnfgUol^
saikanarmiju ao galvenā trio»
Ciena spiki. VSāk gan satelltvalstla
varētu sagaidīt noslaņo juma maiņu»
Ja pretiniekB tiešām Staļina tirannk
Ju aizstātu ar brivu demokrātija»
Nav n^cādn šaubu, ka patiaban po*
HU^js izstrādā jaunus kara {āā*
nus, un ari šis vairāk būs ofensīva
nett defenrivs plSns. Vienīgais ap»
stāklis, kas spētu aizkavēt no reālk
tēls padomju literatūrā. Padomju d l -
v t o q)ēka avoti (Protams, Staļins.
R^K Sodālisma Jaunceltne pēc pa­saules
lora latviešu pad(»nju litera­tūrā.
Padomju savienība pasaules
miera sardzi utml Oņas un So-vietskaja
Latvija ievados sakarā ar
eksāmeniem tdkts: Skolām jāaudzi­na
dedrigi p^snju patrioti un ko-mūnisma
cēlāji Patonju Latvijas
skidās uzlabojušās sekmes komunis­tiskā
audzināšanā. Eksāmenos, ku­ros
piedalījās partijas un sabiedrības
pārstāvji, iepazināmies ari ar to, dk
kiejiski auguši ikobtājl Eksām^
pierāda, ka skobtāji ved skolniekus
uz komunismu. Valsts tomēr nav
ieintmeēta redzēt, k i viss ir labi
(Nedzirdēti pārgiKira McBt. Ref^
Latviešiem ārzemēs stāstīja par
blbliot^ un giāmatu iši^tlbu
dzimta Uplša Zaļā z«ne izdota 3
izdevumos 20,000 ^o., dnjoļu krā­jumus
tosi^ež 3000 tiraiā (to pašu
dara ari lOOilOO latvieto trimdā.
Ret), bet ASV ārmnēs I«k)d ti­kai
rdiģiskus un dtus miīrfojumus.
Latvijas valsts izdevnieclltt iidaii
daiļdarbu sēriju, no kuras Jau
tas 41 grāmatas latviešu un 41 k r ^
vu valodā. Izdoti jau pa 12 sējumu
ĻoiMna un Staļina dar^ bet pavi­sam
L. būs 40 situmu, un & 16 sē­jumu
tetvielu valo& Visvair^ la­sītāju
ir populārzinātoiskajai sērijai
(adm redzot latvieli izvēlas mazāl»>
no ļaunumiem. Ref A R<|mUikā ir
127 grāmatu veikali m ks^iem RIgā
3i (Neatkarīgajā Latvijā R l ^ v i ^
l ^ vairāk ! ^ 100. Rel).
ASV latvieki laikraksts, ^ - . ^
runu ar māc Amolcki L M . kis irtrih P^«lJ^^^<^ ^'1^^ ^
dā par latviešu draudzes ganu Tb- *^*i2L5?^ ^ ^
ronto (Kanādā), sarunā starp dto J»-:^ ^
teikts: Neesmu novēn^ls, ka laftvteši JSIIFA* ^^O^"
Izrāditu Ikbi tidcsmi bnilātiea ar E ^ i ^ ^ bagātākās provinces,
sveštautiešiem. 8 mēnešos Kanādā g^^J^^^^ ^^^alga
esmu salaulājis 34 pārus, no k u r i e m i ^ ^ ^ ^ 9^ ^
JauktaTlauSltt bijSU tikai 1 ^
Jumā, kādai latvietd appimt nSrJ* ^!??^
^ t o i t « t i e a B e t a r i f i s l a u l I b a s n o . £ . ^ ^ «SSgS»
tika tik l a t v i s gari, ka ea nanaz baldlda- Sj!f^JL^JfTt^£^ Vien mtlem būtu lo pratis, viņš mf?^«^JSL^^J^^ izmantot hrito d i -
Toraito. Dtemiēl, man gan * t a i ļ daudzus augsb» virtnlAi^^
vairāki gadījumi, kar latvkfo ls»li*|c|^ iadarltās laulāšanas. Izvaidb.
vieni otra «S^}*-<«M ^ņ^ l b M un tOkstoiu dvOlita ao^iik».
- r*l**°*'SJ'*?^""'^'^H**^ a videla HdbiL k i irt
viUa jtoenes Ukten!». Sta|lM necflvēdite d « S ^
lozēja boļševikiem nobdgt kam ar
ļuzvaru, piemaksājot par to ^ 1
Rietumu pasaules ndedomā^māļmllj, sarkanarmiešu devības.
^ iniHigiJiem d l ^
mu ārkārtīgi satraiK patiesos sark»-ļ Ikariem vi«i nrtiūtu nteti^
rā ziņā ur ari UtvielL Vart>m idt jt fwrāk un^āJm jSS^ ^ut kā tom^ ^ f ^ ^ ļ j j r f ^ u ^ ^ ^ S ^ ' S^
šām, souam no Vāajas pēc ziedo- nas nomas Ilguma sūUiumi
i . T ^ t ! ! ^ ^ ' ^ ! ^ ° * L ! ^ t e * ^5?^ sabiedroto^b- tlgL Katra šun pasākumam vdt!tā|viil sadrmiāte V i a i M rUrJC^^
Vai n<*u^ laulļ ja muso teutieši da^ calt gudri izdomātā b a ^
savas dari» viet^ kopmītnēs^ at^unc^i., cara laiku apbalvojumu
naksmes vai sarikojumDS savāktulua u^leēu restaurēšana, kā ari ofi-teJllektivus
ziedojumus ārējai in£ar-|dāli inspirētās baumas, ka drīzumā
mādjai? Dosim katrs kaut 1 penijulilikvidēšot kcriihonis. Ari poKtisko & AĪSL
sēšanas plānu par kmūnisma nodi*
bināšanu visā pasaulē, būUi padomju
vadoņu apzināšanās, ka viņu nāka­mais
kara pretinieks būs pārāk
stiprs. Parādīt Jd)kādu vājuma zī­mi
nozīmētu ttešl mudtaiāt poUtUro»
ju uz pl^ēmumu, ka nu !r plenāds
īstais laiks triedenam.
Tā nobddz savu rakstu un novēr­tējumu
bIJ. sarkanarml^ tenoffif
li^kovs.
Ausirolija iepērk namus
Vācija
mmām 0^ — BifmenI
10 a r i Sa
totai SMīi
trtURBBl
Kiropi.
PĪKA V S n VISIEM PAR
UEUJ
• • •
tiesa ā t f s S L ^ S ^ T C
UZ S maaaMcm dttamā. Vbhanks ^
M Austtumvidj» vilsts praidenta » •
n r t t t t a M i oa darbi Udld bUt pki
nifiai Ffloi Tcstt XBĶ s sesss. SC^M
baUta pinJevii, bet m t « , tās Utio
«Bēni ^ »noņ«£Dēju" trOds.
LIETUVIEŠU CHRONIKA
11 ItBlK kad tff I MM ttctvnciv
ponijā. TtTĶn tfjLTbof m 8ihiit|«,
TIS uSrfTošuutt k<Miit«Ja afelBā
ki cfsii n prousu «kas TMS
kis tefflbat. Ko«lt«|i «IclBa m
]usn ziedojums Ārējās informācijas fondam
PAUDZ LĒNAM RAISĪT VA2AS NO MOSU DĀRGAJIEM DZIMTENE \JŅ VERDZĪBĀ AlZDZTrAJIEM.
DP €msņ ArtUkri^Kume, M i i f « Vidķu laSknkala
V.Lnmb
LaMiM
aiai
ai
t » -
«•'5!!''
saitm.
MfOPOI
b«U>
TMlri
tai ««
tiao
piril .
Pifti d«t
nutef
fribio
klflitbl
pritu, ku
m
Mm
te»
Denbtr|Q
bl)» l i j
' • « t e .