1950-06-14-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
10. jūnijā mija Santa ROZ(L -'Bktt ifikuii darbu pa<^tiidlenfi jau- ,J0| prielSa pat i l^ilft teliB^Jas ap^ tatenad TrtbunS Iniŗfis ^ Ivu vielu. Ja J*«ad. to viegli * paUdaabu. * i t t » P « p tikko luml tia n«kl vlanii ..irotl^uslUtiS! jjĶ aajm^eiiīj l^ividiem aut. g a i d ī t Jauna. "ļtm tagad tuvo. ' r. • • • • ]|iei3siju grSmai IpAH Chana kundS. fol; galveno loma ^ "-ir tavu davi lliai|<ķi&l^^ ^iivieitam iajii m i^eznaTļ^ Ir Kanadi, kfidfi t«h iarldijuiiii aii^egumu, »ns". M. -jj-jiajltdto. divAm Holiii un Meķdo^i* i d l . | » i n Ketti. donaldu dsim» mlksml, kar ,,le ibu dnnvtu [gt j^devufiiet ro« . J » jOdžagarika-l4tilk<( iindMdau« klmiiklft UhtU . fldeni iemettil Jmftmkanilia pM gidam. ; ««frtetusi ame» n i . V. . ^ ^ . ^ ievilinot to mot muti. Ameti* iumu bOi iiatbUd tei^ormoi ^ir v ^ leinStbui. • MV VII-nali va> ^ • i laiir i ^ ^ C i a i i l p^ n u JMI lai no» ^rSSitrlliJii pie britu vai» 1^'Udlauku ap* lei ari par brlni anieriklņu dro- " pa«i$ō|taiio* atomu <Edt) • t a r p n i^ nei uni* H.O00d^ mmm gadā ttS(ļ* - ^ i U i t h - i^ apkaimē art Apvļe; bu komit^ ma priekiUktt- 11 nomiris kioi t'^mniavļļj; te ^ ^ ^ e l 4 ō atkiMap toutaf poucijfj. civnb» tērpos. »^ dartta «valsts ^ pasalierj W us «emeļka^Uj km attāluma i aviācij a i angļu aviicUM 18 atrastas tt» fto v6i laito» ņs; «rieta» 1. B»S iestt starpā 8» ari admirSM»' «»t8Halls.SW^. rdleneste ļ t f» LATVUA Latvian Newspaper Publlshed under EUCOM Ctvil Affairs Divislon AuthortsatUm Number JUNDP 196. Publisher jnd Editor: Valdemārs Lam-bergs, 8chwabl8ch GraUnd, DP Camp Artillerle-Kaserne. Prln-ter: Remsdruckerel Slgg, Hārtel & Co, Schwabl8Ch GmOnd, Pa-radlesstr. 12. Publlshtd twice weekly. Circulatlon 11,000. LATVIAN NEVVSPAPER Nr. 19 (387) Sestdien» 1950: g. 11. i f i n l» Imik treSdittiSs un sastditnto. iMaviJs: UtvieSuCantrili Komiteja. Galvenais r«dakt<fft: V. L a m b ^ ; galvoii redaktora vietnieks M. CuUtis. Bedaktorl: A. Boll^elns, J. Jēkabtons. B. Ķīselis, S. BaUtert, U Svarcs. Austrillju redakcijas vad. A. &miu (Lawley Houee* Canber-ra. A.C.T., Australla). Redak* d j u adrese: (14a) 8chwlblsch OmUnd, DP Camp ArtiUerle- Raaeme* RietumvalstD vidbas cenUeniein liav preNdenta vēsture Nepiedzīvoti asa Trumena runa pret Padomju savienību V a ā l n g t o n a (J).Savienoto vaUtn pr^denta Harija THIm v i l plai^ piOiIiskas runās pag. piektdien un sestdien deklarēja A8V vle-dokU paaanles politiskajos Jautājamos un l a t i n ^ ftukatg ^ifa atUek-smes starp rietumu valstīm un padomju bloks. Trfimena ^rmi r«|M bija galvenobirt veltīta pasaules saimniecisko probUmu apdui^am» bel oM nmS ASV prezidents nepiedzīvoti asos un nepārprotarnoi v&rdoa krltiiija Padomju savienības agresīvo politiku, reizē norādot ns rietmnvalata speramiem soliem pasaules drošības nn miera nodroāināSamd. «ASV šodien ir gan viena no varenākajām pasaules lielvalstīm," teica TrOmens, „bet mūsu nākotnes labklājība un drošība būs stipri atkarīga np pareizas ārējās politikas. vmx dienās pasaulē izaugušas draudzīgas totalitārās diktatūras, kar apdraud brīvās tautas visās zemeslodes malās. Sis ap8tā.klis uzUek Savienotajām valstīm par pienākumu uzņemti^ vadību pasaules drošības un mieira nostiprināšanā. Mūsu ārpolitika pēdējos gados bijusi neatkiulga no W kālās partiju politikas, un esmu pārliecināts, ka tā tas būs arī turpmāk." . ' . . . Runājot tieši par Padomju savienību, Trūmens uzsvēra: ^Ciniskā vetf dā neievērojot «llvēoei miera ceri-bas, Padomju «avienības vadoņi vi«i laiku ir run^uSl par demokratiluti bet ierīkojuši Miauc»6s valstīs dikttt turas. Viņi ir proklamējuši nacionālu neatkarību, bet faktiski novedu^ verdzībā veselas tautas. Vīni ir sprediķojuši par mieru, bet īstenībā visiem ^ k l em pūlējušies gatavoties imiiiii nr 21.11N ir Nrpns mmāpi : mkMurs VĀCIJA PALICĒJUS NO UZTVER-S A N A S NOMETNĒM SOLA ; IZVIETOT PA DZĪVOKĻIEM Bad Klsingena (mc). — IRO un amerikāņu augstā komisāra pārstāvju Icopsēdfe Bad Kisingenā tikko izstrādāti plāni, saskaņā ar kupiem atbildību par apm. 20;(]i00 DP amerikāņu joslā IRO pārņems augstais komisārs. To DP pārvaldi un aprūpi, kuriem maz izredžu izceļot, augstā komisāra iestādes, savukārt nodos tlHk vācu iestādēm. Apspriedē piedalījās augstā komisāra DP nodaļas vaditāJiS Gajs Svops (Guy J. Swope), viņa vietnieks Džordžs Veiss (George l^cfeenes, Stutgartes mi'Vīsbāde-Lg^gij^j. Ar pagildeidarbību, aģl-tāciju u« i^rovokficijām Padomju sa- IRO amerikāņu joslas direktora vienībai ļans iztSc^ " ^ ^' ' • ^ ^'^^ " lamērā ar jah pavdkto i^ilzīgo (K^^ bU\ ši grupa samēri maza. Kopi lft6 darbības sakuma pirms 3 gadiem no amerikāņu Joslas izceļojušas 400.000 personas^" Saskaņā* ar nolīgumu starp IRO un augsto komisāru, Vācijā paliekošos DP novietos 27 īpašās uztveršanas nometnēs, bet pēc tam iespējami ātri centīsies izvietot pa privātiem dzīvokļiem varbūtējo darba vietu tuvu- Londona (J).. — Apvienoto nāciju mā.. Sīs personas apgādās ar visiem U^««rSlsekretāra TrigvesLI 10 „Aie-vajadzīgajiem dokumentiem un visā- programmēja" pui&tii aiigļu v^dl* d&ziņā pielīdzinās vācu iedzīvotā- p»8 aprindās uzņemti ārkftttīģi a^u-jlem. Minētajā sēdē notika arī sa- rīg^^ un skeptiski. Londonā arvien runas par veco ļaužu mītņu, bērnu y»Mk nostiprinās atziņa, ka visS'UN patversmju un citu IRO speciālno- ģenerālsekretāra pasākums ir viena mf^tņu vēlāku nodošanu. vienīga utopija, it īpaši tādēļ, ka U nav izdevies janākt gluži nekādu Vr _ progresu, svarīgajā Jautājumā par nr iāAvveosc Sc nOnnoe/al iUi TmnUi Mj^^ePVv^u^^ op^^u)s ens.ā cijPua tsb otiiki^ovtēeš anUu gnano šķiet esam optimists. kādā preses konferencē pag, piektdien Lēk-saksesā izteicies, ka esot >-uzvarē- 0im iotlDtJitfis koiittoiM Tii^ve t i var iet - saka amerikiiiu laikraksts Cetii Č a Prigs (J). — Pag. nedēļi PrSgi beidzās pēdējais tffelais «spiegu un|l* P»™^'w«>*>" siVfi miera kam-apsadzētajlem - n a M s t u parti-KJ^Mgg»J^^^^^ jas deputātiem Dr.Horakovai. rak- r ^ ^ ® ? izieicies, KA e^i 4r ^1 t i v j u & l ^ ^ ^ Vf^ «P^^ policijas darbiniekam Buchalam un «^.f ^^^^^^^^^ žurnālistam Kalandram - tiesa pie- Pf ^^Ž^Ji Y^^»^^ T foHeda nāves sSu bet četriem d-r^^^ nostiprinās atziņa, ka Efl mm sSduiJ^^^^^^ ^ Sf^'^tŽ^^ Jie pieci apsūdžtie notiesāti ar ilg- ,^^Bv^Mf^^„ gadīgiem spaidu darbiem, kā arī ar ^Hn^^ smagiem naudas sodiem. Visu pagā- ^^^^Ta^^. H ^ ^ ^ ^ ^^ iušo nedēļu pirms procesa beigām «ēs. ne(feaiikā^^^^^ ēecbu laikrakstos un radiofonā ko- vairs paHdzēt aukstā kara izbeigšanā. mūnisti neskopojās ar smagiem pār- Trigvefe LI 10 punkti, ko viņš le-metumiem amerikāņu, angļu, franču,]sniedzis visām 59 UN valstīm, asi npi^ēģu un beļģu «imperiālistiem", apiļrainojot tos tiesājamo „nodevēju" atbalstīšanā. LCK JJŅ LNP INFORMĀCIJAS NOZARES UN ARĒJĀS ; INFORMĀCIJAS FONDA Jaunā adrese; (14a) S^ehwābiscli Gmtind, DP Camp ArtlUerie- Kaseme. LATVIJAS APGĀDA UN REDAKCIJAS JAUNĀ ADRESE: I4a) Schwāblsch Gmūnd, DP Camp Artillerie-Kaseme, ni kurieni lūdzam adresēt vjīu korespondenci un naudas pārvedamus ». LATVIļAS SĒRAS 14, jūnija nakta noziegums asiņo jau deviņus gadus. Sii noziegumf pret Latvijas tautu ir tik liels un nežēlīgs, ka tai brēc uz debesīm un divi miljoni balMs, blakus igauņu un lietuviešu miljoniem, sauc pēc īHeva soda. $0 noziegumu pēc Uzceļu laupītāju un slepkavu paraugiem izdarīja lielas valsts valdība tādjas un baigajai 14. jūnija nakti] sekojušai daudzas citas naktis un dienas, starp tām 1949. g, 23. un 21 marta naktis un dienas, kad aizvesti 8D.0001at-v i ^ . Pieminot visus nogalinātos un aizvestos Latvijai tautas locekļus, birst Latvijas ābelēm balti ziedi un ar savu politisko policiju, pārkāpdama cilvēcības, 1 Latvijas bērniem gaužas asarai. Raud par visu ne-morāles, Ukumības un goda viselementārākās nor-1 laimīgo latviešu tautu Latvijas zeme un visa dzīvā mas. 14. jūnija naktī Padomju savienības valdība, kas melīgi sludina vārdos brīvību visām tautām, okupētajā Latvijas briyvalstī, apsmejot un ignorējot ne tikai brīvību un taisnību, bet arī cilvēcību, bez jebkāda iemesla izrāva no saviem klusajiem mājokļiem 14.693 latviešu, krievu. Ždu, poļu un dtus Latvijas tautai piederīgos locekļus un kā lopus iekrāva (boļševiku terminoloģija) preCu vagonos bez visnepiedešamākām sanitārām iericēm, tālā ceļā zvērilki mocīja viņus ar slāpēm un badu, pa ceļam miruloi izmetot kā kritušus k:ust(»giU8 no vagoniem ceļa malā. Kai bija šī pirmā mocekļu saime — vai bagātie, Latvijas valdības locekļi un augstākie ierēdņi? Nē, Latvijas valsti prezidents, ministru kabineta locekļi (izņemot divus), armijai ģene-rfilittte un pārējie augstākie virsnieki un valst?f ierēdņi atzgl^a mocekļu nāv| vai detumā paši pirmie Latvijas okupācijas pirmajos mēnešos; viņu skaits sasniedza 1355 n(māvētoi. un 904} apdetināto, kuru kapu vietas netika'atrastas. 14. ,naktl algvedii 3988 nedail&iitos, m satiksmes d|u?bWBkU8, armijā un pcīHM 1311 5raift8 un pašvaldības darbi-niekus, 502 brivo profesiju, slblu un mākslas darbiniekus, 195 firsftis un medicīnas darbiniekus, 131 citur nodarbinātos, 5439 nepelnī-tājus un 482 .ar nezināmu nodarbību. Kurp viņus aizveda un kur viņi ir tagad? Katrā tiesiskā un brīvības valstī piederīgiem neliedz zināt, par ko un ar cik lielu sodu kāds notiesāts un kurā cietumā notiesātais atrodas. Latviešu tauta zina, ka visus tās mocekļus, ko neno-gaiinfija uz Latvijas zen^s, aizveda uz tālajiem zieme|iem Sibīrijā vai Kazach-stanā, bet kur katru ģimeni, to Staļina vergu tbrgo-tāji slēpa. Atrastās čekas slepenās instrukdjas apstiprina ari 20. gadu simteņa barbarismu — bērni Sķ&ti no vecākiem, sieva no vīra uz mūžīgiem lai- Idem. Cik vēl palikuši no Izsūtītajiem dzīvi, nav zināms, bet pamazām nāk ziņas par mums jau zudušajiem, kuru zināmais skaits sniedzas tūkstošos... . Mēs tagad zinām ari, ka pēc o t r r ^ j ā s okupād-jas 1944./45. g. Padomju savienības valdība IzdarijU-si vairākas vēl plašākas Latvijas Iedzīvotāju depor- Oloil * k i farkanblltsarkanali karofi sUaboliil mflitt valiti brīvību un neatkarību un pavada mOi trimdM ce|oi, tt •ērojoil māte Latvija un Ievainoti ka- Sff n vm mm kaiMit Ir IctvIiiB tsu-clou nu upuru apUeeiuittJl, pie ka* fieni en atmini alffleiai neikaltlml tOkftoll latvieitt visi pauuUI radība. Kur glābiņš? Latvijai sēru dienā Latvijas trajļskais liktenis kā zibeni un pērkona dārdi 1^ skar mūsu sirdis un sēriļi liek mums atkal un atkal skaudri atcerēUei visu to |auno, ko mūsu tautai mh darijuši sarkanie svdkdeU, no kuru kahtga tm rdkfim pil moljonu upuru asinis. Lai mūsu mutes tad i^iekūit apsūdzēt šos ļaudaruii lai katri Mierikānii, anļtlii, ka-nadietii, auitrālietli un dii vienaldzīgie un naivie, kas to vēl nezina vai netic, zinātu un ticētu, ka Joiifi Staļina un viņa ar piitoli diktētā komūniitu partija un Padmju lavienlbai valdība nākamoi gadoi ar me- Rem, vfltu, īpaidiēm un vašu dkupēi vienu valiti pēc 0 ^ un beidzot ne tika) visu Ilrc^. Angliju ieskaitot, bet ari Āriju, Ameriku un Āfriku, Ja vien Staļinā padomju impēriju nM* trieki ar brivo tautu pc«i-vani. Blēs iMļMOdnm JoHfti jtta» tott, koļaūBlitu pirttju un rakmiju «avfoņlbai vakSbu IMva un paMKilei siittep-i4ņ «i tieiu n r i ^ un pnn ' fgndifOunm par dMtb vai veiUbā m ^ ^ n i v f absmtņ tetvUhi IiiaOpriHBu tm vardar> bigu Latvijai valsti ^ p l - l ^ i m firtvMu twxM ^'«rikmātet Itnfdhiiantt tm beitiesiikai, pollcējiiikal iekārtas uzipieianu brivajai un neatkarīgajai latviešu nfidjal Salā bēdu dienā mēi lū-tom rietumu demokrātijas un to valstsvīrus uzķlauilt Latvijai lūgšanu — neņemt tai dzīvību un atdot brivibu un atbrivot vļiiem trimdiniekiem ceļu atpakaļ uz Utviju, mūsu dfago tēviju, ^ l i ari šajā dienā, kā daudzreiz Jau, Latvijai balii iakanēi tukmesl, tad lat-vieāu vaideloia Edvarta VlmidzeJoU Baigā vasara gattredtlgi paredzētā larka-nā migla nāves miegā apsep ne tikai nevainīgo Latviju, Igauniju, Lietuvu un dtas Austrumeircmai valstis, bet ari vienaldribā un nodevībā pi«t mazāko kriitīgo brāli vainīgai Uelāi rietumu demiokra-tijai. Latviešu trimdinieki liek ķOA lavai dzīvībai, lai noziegumu pret Latviju un viņai dzīvībām nedzeltu nekad ne Udki, ne konferences, ne izUUlumi vai miera līgumi, kas būtu kapa zvani Latvijas valstij un tautai, bet Latvija grib drivot, u n v ^ jādzivor V. Lambetfi kritizēt ari pēdējo dienu amerikāņu presē. Daily Mirror atklāti pasaki, ka UN ģenerālsekretāram „nav Jāiejaucas lietās, gar kurto tam nav nekādas daļas." Ja Savienoto vailstu politika viņam nepatīkot, tad viņš kā ārzemnieks „varot iet". Trigves Li memorandu, acīmredzot, esot ļoti labi rediģējis pats Višinskis, Molo-tovs vai Gromikb. I i ar savu ridbu katrā ziņā esot aizskāris UN chartu un pārkāpis savas kompetwicei. Mazliet mērenāk izsakās Ņew York Herald Tribune, bet ari tā piebilst, ka Li „miera punkti" esot lēto frafe» un maldīgu spriedumu komplikācija. Uelākā U kļūda esot pieņtouins, ka Padomju savienība par ndera noteikumu uzstādot rietumvalstu piekāpšanos Ķīnas jautājumā,,Rietumu sabiedriskā doma šādam igspiešanas mēģinājumam nekad nepad(«iea. jo par pašreizējo stārptaUtiācd stāvokli atbUdīga ir Padomju Ķvieim>a,'* uzsver amerikāņu laikramir Aukstais kars arī Ziemeļpolā Maskava (D). — Pagājušās nedēļas beigās Padomju savienība Iesniedza notu ASV, Lielbritānijai, Frandjai, Austrālijai, Argentīnai un Norvēģijai, ka tā turpmāk vēlas noteikšanu par katru vienošanos Antarktikā. Notā Kremlis uzsver, ka krievu ri-nātnieki jau daudzus gadus priekš Rietumeiropas pētniekiem ieradušies riemeļ- un dienvidpola apgabalos un izpētījusi turienes klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Notas beigās Maskava uzsvar, ka tā nepievienojas 1948. g, deklarfidjai, kas JAUNS BRITU IEROCIS Londona (F). — BBC iiņo, ka brita ats-tardilbi^ ministrija ilnls dlenSs devusi rīkojumu masu produkcUi raiot Jauna nakts l ī n l d n i ^ J u NFL. Ziņas par Jau nis Udmailnas iUmna nav publicētas, mformitas aprindas tomēr domi, ka it* iiAeIņitils pSrspes visus ffds llm ra-ii »toi lldaparitus. Safalda, ka Atiantika pakta noUfuoia ietvaros to nodos ari tttm^r^ aisaiddbal* paredz, ka Antarktika apgabalos noteikšana ir notā minētajām valstīm. Maskavas iesniegums radījis lielu ievērību rietumu demokrātiju militārajās aprindās. ASV un Lielbritānijas ģenerālštābs jau priekš dažiem gadiem atzinis, ka eventuāla kara gadījumā Antarktika apgabaliem var būt svarīga nozīme. Nav jāaizmirst, ka Savienoto valstu un Kanādas bombardēšanu vislabāk var izdarit tad, ja lidmašīnas dodas pāri ziemeļpolam. So svarigo atziņu labi izpratis ari Pentagons. Savienotās valstis pēdējā laikā sevišķu ievērību veltī Aļaskas un Antarktika apgabalu nodetināSanai, izbūvējot tur avlādja» bāzes un rīkojot manevrus Politiskas aprindas Vašingtonā un Londonā pārliecinātas, ka Padomju savienības jaunā nota neko nemainīs rietumu demokrātiju stratēģijā. So pieņēmumu vēl vairāk apstiprina tas apstāklis, ka Savienotās valstis un Kanāda pieteikusi plašus manevrus Aļaskas ziemeļu daļā, ko tika 90 km platais Bēringa jūras šaurums iķ^ no Padmnju savienībai. Nemierus Malaja dnz apspiedis Londona Qj). - Britu aizsardzībai miniitrs Strečiji kopā ar koloniju ministru Grifitu tikko atgriezušiei Londonā no garāka ceļojuma pa Malaju, kur abi ministri tiešā pieredzē iepazinās ar džungļu kara problē-mto un Malajas nemieru apspiešanas iespējām. Intervijā žurnālistiem Strečijs norādīja, ka demokrātijas attīstība Blalajā norit normālā gaitā, un nelielās kcnnūnistu saujiņas inspirētie nemieri to traucē samērā maz. Galvenā Malajas nākotnes problēma neesot vis militāras, bet gan saimnieciskas dabas, Koloniju ministrs Grifits uzsvēra, ka jau tuvākajā nākotnē izstrādās plānus malajiešu saimniecības izveidošanai, ko ledzī-vinfii tūliņ pēc nemieru apspiešanas. Abi ministri pārliecināti, ka nemierniekus likvidēs ļoti driz, jo ari Malajas arodbiedrības komunistus neat- Mitot,
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 14, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500614 |
Description
Title | 1950-06-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
10. jūnijā
mija Santa ROZ(L -'Bktt ifikuii darbu
pa<^tiidlenfi jau-
,J0| prielSa pat i
l^ilft teliB^Jas ap^
tatenad TrtbunS Iniŗfis
^ Ivu vielu. Ja J*«ad. to viegli
* paUdaabu.
* i t t » P « p tikko
luml tia
n«kl vlanii
..irotl^uslUtiS!
jjĶ aajm^eiiīj
l^ividiem aut.
g a i d ī t Jauna.
"ļtm tagad tuvo.
' r. • • • •
]|iei3siju grSmai
IpAH Chana kundS.
fol; galveno loma
^ "-ir tavu davi
lliai|<ķi&l^^
^iivieitam iajii
m i^eznaTļ^
Ir Kanadi,
kfidfi t«h
iarldijuiiii
aii^egumu,
»ns". M.
-jj-jiajltdto.
divAm Holiii
un Meķdo^i*
i d l . | » i n Ketti.
donaldu dsim»
mlksml, kar
,,le ibu dnnvtu
[gt j^devufiiet ro«
. J » jOdžagarika-l4tilk<(
iindMdau«
klmiiklft UhtU
. fldeni iemettil
Jmftmkanilia pM
gidam. ;
««frtetusi ame» n i . V.
. ^ ^ . ^ ievilinot to
mot muti. Ameti*
iumu bOi iiatbUd
tei^ormoi
^ir v ^
leinStbui.
• MV VII-nali
va>
^ • i laiir
i ^
^ C i a i i l p^
n u JMI
lai no»
^rSSitrlliJii
pie britu vai»
1^'Udlauku ap*
lei ari par brlni
anieriklņu dro-
" pa«i$ō|taiio*
atomu
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-14-01