Bavarijas Latviesu vestnesis, June 14, 1950

              ATKLĀJUMI
tu oM&U likvidēja»
j^cmandieru pall-
JautftJumos'V kA atl
rj^varu.
p^p^ganda dižo*
Staļ^ sagatavoja
aizsardzībai", it
ķūttt palīdzējusi
^^tt^HilUi šl fagata-iriiv^
mUJonus krie-b^
tkrievtt un noso-
JU savienību kara
itjEtl^iidam. Vai tad
jSimtiam dtu bi»
a» virsnieku esam
iļļirta režīmu uu
visu Iespējamo,
^12^ no Hs tiranni^
jjsitttājums, kS sar-
Kaŗabeigfis
korpusa bija plr*
1 ^ gandrīz ne­l
i k t Krievijai nav
un sadarbībai
ari pēc kara.
un cik pie*
Id jājūtas!
ibiUtāristu, kas
ārēji iz-l^
centrāctjaa
iēkla tomēr '
tOiortoSl krie-nav
nekādi
cenzētā pa­ies^
m6«
uļ M nākama kā­jas
demoralizē*
[afilnuM triecienu
sclpUna ievērojami
tam, gadlešmejot,
vietā» kas atcerat
sākuma dienas,
viiBā savā mūža
to, ka Staļins ne*
ka .Jebkuri Sāku*
-mm būs Jāvēri
^^idoinju
vgUvenā 4rie*
^ satelltvals^
nojūma maiņu^
Staļina tirannl*
ivtt demokrātiju.
ka patlaban po*
faunus kara iāā«
rāk būa ofensīvi
Vienīgais ap*
ivit no reālie
komunisma nodi«
būtu padomlu
viņu nāka-
1)Ū8 pārāk
;yā}ida(iia zl*
i d i l i n^oU^
to ilu Ir j^enāds
uin hovēr*
las ienerfllis
ark nonus
ieraduil«i
rakums»
• savīst.
omlr spii
„ ^ tteiais if
ar i^rintnUeBi
}!EMPAR
' • • t
• krliVtt^l<MMp
Vohimka strldj-arezldcnta
« -
lbljapiwyl-
|- 8c«u. Segti VO-
.vettel» tās Uelo ap-Ķ
trūcis.
tCHRONIKA
U6tuvl«las «t-
Ut SiblrUii, tijttt;
i4ta]a aiolBļa at^fv
visās biIvaJls
ttii bauda pilsflAi*:
aicini W di»»
st pasmaitā, um
aifbadolaiios.^
p. JoiM isdor
ittdļ
r
P
Tregdlen, 18». g. H Jūnija
LATVIJA
•'>x^:'t^^VNV* ^^v^'o: ^>:///^^. MEI U N ilVlDAl
armiias
Pfiļa valsts un vtianananodnii
ļMir)»»risDm vai atgrleBsnos narbs-rtnnft.
(Giiftavf le Bons)
Boditti dondjam par to sāpju Ical*
nu, Golgatas kalnu, kādā bija un ir
Joprojām jākāpj latvju tautai. Mā­ta
LsMja Uusā un lūdz Dievu,
lūdz, un Udzi viņai Musumā noUe*
cas viņas bērnu galvas tās, kas
Sibīrijas tundru nakt! vergu gaitās
iet; tās, kurām dzimtenes pārbaudī­jumā
no palu zemes atmet tikai pe­lavmaizi;
tās, kas izkaisītas ieit sve*
Su zemju ceļu malās. Vai gan to
tūkstošu un atkal tūkstofiu tēvu un
māsu lūgdanas, kas nosprostotajos
vagonos pacēlās izmisumā pret de*
bes&A, vai nelain^go bērnu baiļu un
izsalkuma kliedzieni un asaras nav
visnesaudzīgākā apsūdzība pret ne
dlvēdbu, kas pārspēj katru, ko pa­zīst
vēsture?
Tas ir pūļa cilvēka darbs. Cilvēka,
kas masā hļūst par dziņu būti, bar-bwfu.
Itoliedzot Dievu, tam trūkst
Jebkādas bijības ari pret pašu dlvē
kit Uzskatīdami tos tikai par prā­ts
un darba vergiem, tie paāi l^ūst
par SI Jaunā neprāta radītājiem.
PrSts der tikai uztvertai Dieva pa^
saules kāitdšanā. Bet tiklīdz tas
grib šo Diļi»va Istenito pārveidot tas
kļūst bīstaitns pats sev, liļūšt pir ne­prātu,
kas sāk dzM un devību ār-
M neprāts bija art tas, kal Iznl-cļļlJa
Latvijas varonīgo amlju. Jau
boļševikiem varmācīgi bkUpejot Lat­viju,
daŽi desmiti virsnieku un in-fitniktoru,
labprātīgi atteicās no dzī­v
e i ^ v i ^ vidū tmau BolSteins, plkv.
gdidņi U(t 8avM «titātajās piezī­mēs
vii^ tlMh^lfIii isi^^ līdzi strā­dā
jujii Latvijai Msanā, bet nevēlo-tlM
|4iK^ tās kapa rakšanā.
JittāzāRi fāķ|s apcietināSa^^ ār-riSjaf*
«d«ļi'^
cietum6s vai izsūtot Ka pihnos no
teutas un karavīru vidus izrāva aug­stāko
armijas vadītāju «valsts prezi­dentu
K. Ulmajii, ģen. Balodi, ģen.
Berķl, ģen. Rozenšteinu, ģen. Dan-nenbergtt
un daudzus citus.
Mūsu nacionālo armiju pārdēvēja
par tautas armiju, par Inaŗas koman­dieri
iecēla ģen. Kļaviņu. Vienību
ka(}ri tika papadināti ar politisko
vadītāju posteņiem, kufos sākumā ļ PienUnot latvju tautas 14. Jūnija
gan^ecēla latviešus. Jau sep- sāpes, karavīrus, kmiem bija Jākāpj
tembra vidū tautas armiju pārdēvē- Ual sāpju kalnā un kuru sirdīm stā­ja
j^r sarkanartnijas 40. territoriālo ties lika pūļa cilvēki, lai tie, kas
teMfpusņ, kura komandēšanu pārņē- esat vēl dzīvi palikuSi, šodien sa­ma
ģen. Kļaviņā, bet abas iekļautās klausiet Andtēja Egllša vārdus:
divīzijas nu komandēja ģen. uepiņš Lt^ zobenu zem galvas un dziļi
(181.) un ģen; Krustiņš (183). Tūdaļ neiemiedz,
laķēšu politiskos vadītājus apmal* I Tavs gods un tava tauta tev dziļi
mi^lbievu poļitruki. Armija un vi- dusēt liedz,
sr'lamizona mācītāji bija atlaisti
Sākās masveidīga virsnieku un in*
struktoru atvāļ^āšana, dtui tūdaļ,
dtus vēlāk apdetinot
Redzēdami, ka poļitruku Jaunās
mācības nesēž latvju karavīru gal­vās,
ka viņi sekoja tām ar vienal­dzību
v^i ssbinu, 1941; j . pavasari
DEFOBTBIO TAVnmu
FIEBmrAI
Tas notika pašā skaistāki gada lai­kā,
kad visa radība reiba no saules
spožuma un ziedošu rudzu lauku dū­miem.
Kad apsētie tīrumi l^uva arw
vim zaļāki un tuvojās agrīnā ābdina
nvnaKBna
am un sentimenta
Mežonībā, ar kādu boļševiki sāka
un turpina mūsu nacionālās dzīvī­bas
ImldnāSanu. tik ārkāztiai la-trieca
un pārsteidia mūs arvien no
jauna, ka laika {dūmi faktu spūt*
tums aizsedza II slepkavīgā darba
sakni, ideju un plānveldibu. SUm*
nieks dažreii sūdzu par nedēla
mām galvas apto, kas ir tikai
simptmL Pati slimība' ir plaulu
karsonis, tīts, varbūt mēris. lO»
^SrisuTilSL^; iekrita pļaujrpēkšņl vienā niU^
. . . ^«^^ «»^^- Sinl naktī un
gas pievakarei no* fl^KS nfc'^t.**?^^ masveidīgā latviešu ap*
L E Fogelmanl un cietināšana. Čekisti nežēloja nevienu,
KoDt^^p."?^^ uzrādīja kas bija aizvedamo sarakstā, kaut arī
fu^ftSSt?*.^^^^^ Plkv-ltn. Er* viņu vidū bija sievas pēdējo nedēļu
s^knfrS^^ ?L!" sa- cerībās, zīdaiņi mātes trīsošās rokās,
ftmi^^.'S^ slimnieki sāiSs saviebtām sejām,
' ^^^^^ ^^^^^ M laikā skdnieki platām, apmulsušām acīm,. rA . ^ ^J.^'V^ vatu iznldnāja mūsu ar- sirmgalvji un invaM^^ Nē, nevieiuS ^ •P^««n pie pasau*
brīvības no tiem nebija žēlastības. Pat debesis sMsapziņas par pārestībām, kas
rir!S«L^^^*if S^l^"^^ ^^^^ P^^^^^» ^ Nebija mums nodarītas. Tās ir sāpes, pret
« v S i ^ „ * ^ ? ® ^ ^ . ^P^' ^^^l^» neviena mākoņa ar zelta malām, put- jnīrfim dod milv*rflii« nVudUmUilm mČM ^ f^^"" rioivt^m un tomēr ni klusēja, gaisu tikko varēja e l ^ S l J i , ^ 7 7 . ^fT. tūkstoš cīņās un nāvēs neuzvarēti, un vēja vietā skanēja elsas... ieMiņoJumā: Atlantijas
veda^savu tautu brīvības saules! No tās dienas pagājuši deviņi ga-^•'ft'^ «««tt^las n somu-
Tfl mflc» * . . ,it_x ..^ I*- ^viņi drausmu un nāves dvašas mL Bet šliiblba ar to nav novērsta,
Ja mūsu tautel k uzlikU tik sma- gadi tiem, kas palika mājās. Mēs zi- Lfines turolnās- mēris sēd Maskavā
ga nasta, tad daudzkārt smagāku ir nām, ka zvērīgo okupantu b r i e s m u « J ? . ?
nesuši un vēl šodien nes mūsu kara- darbi turpinās, k r S j i e m » ^ pret to Ir tikai viens UdzekUs.
viri, gan tie, kas atrodas viņpus, gan mocekļiem šinī laikā no 1944. gada * Lai atceramies ar kādu nraHrititI
šaipus dzelzs priekškara. Ja Ame- mdeiS,betsevišWnol945.,gadan»l-Li^^^^^
rtos Uelais kristīgais prezidents Ja HdzSi gada mdjam uz^d^^^^
Trūmans šodien, atzinis un dekkrē, koncentrādjas nonitnēm iTsekojiišl '^^^^ i^^^l*"^.'^^
ka aktīvu pretestību izraUIs ikviens vēl apmenmi400.0(K) latviešu, ka I c a t ^ f t ^ ^ ^ ^ gadā visām trim ^ ^
Mevu solis tālāk uz rietumiem, Ja ru nedēļu zināmā nakti no dētu* r?**5? vieni un tai DMI aprēķinātos paņēmienus, ar Udiana
Vinstons Cerčils nebūtu pārsteigts, miem izved mūsu vīrus nošaušanai P » * ^ ^f^^*^^" f^l7V*M«<^ «āvu sUtimu omias lilif
ja karš izceltos nākdios pāris gados, un viņu kapus nolīdzina ar zemes «tarjrtbu (bija Jāpār-K|ot Tad, kad draudi kļuva filU^
— tad gluži nesaprotami, kā var rie- virsu. Bet par kādu noziegumu? vie*|X;f*^.^*^'^''» J^^'* valdību sastā*Uļļ|, ^ ^initmu ti mūs n^ul-tumu
pasaule vēl sodīt mūsu kara- nlgi par to, ka viņi dzimuši latvieši P*^*"^ ^ bināja. Mums bija grūti aptvert. Isa
vīrus, tos morāliski pazemojot, tiem un dtādi nevar būt Inojauldana. Taisni šis pēdējais no-1 asam sliktāki stāvokli naU aiiaii
liedzot osiigrādjas tiesības, atņemot Kāpēc pasaulē nav sacelšanās pretl^^^ūms ir mūsu sāpju centrs, no ku* • simteni Toreiz vergus vismaa
IRC aprūpi un Uedzot darbu tikai I šim drausmām? Mūsu tās dienaslra tās izstaro pāri laikam — tas Ir U^ka. Tagad neskaitāmi tūkitoll
tāpēc vien, ka tie cīnījušies pret pa*|upuŗi lai kļūst psu: visbargāko apsū-ļiakts, kurā sako^ visa komūnls- uotauto un simti tūkstoti deporlMa
saules lielāko ļaunumu — komū-1 dzibu rietumu lēnprātīgajai sirdsap* ma aukstā, apr^laiti mērķtiedbaļiiak mums šausmu pilnām acim bes*
^^^JS^. V z^ņai. kas arvien vēl kavējas izbeigt ar sekām un turi^ājumu gadu ga-|paUdzIgl vērties pasauli «** kā, un
Cilvēce šodien ir nostādīta alter- slepkavīgo maskaviešu darbus un dā Hdz šai dienai - un kas zina vil tas Ir iespējams?
āmurs? ļvaru..Sūdķēsim tāpat, kā to no tālāsļdk ilgļ. Gan ViSlnskU svtedrus| ^^^^ ^ ^ ^
strādniekam, no midtija un pvela»
sora līdz Zemgales māju vaattraa
puisim. Te no^a vaļi palalslo ba» >
stiju trakošana pret visiem m visa.
Ti bUa vaļi palaistu besUķi diadl^
linita, organizita, plinveklīga vir»
šanis pret valsti, prai vakUbu, prsi
Latviju — nidjai noariva gahm. Vn
14. Jūnija pirmis deportidjas bija
šīs iznidnišanas ideJu pUnveMIis
turpinājums, kā to lieeina leprteMi-
Jā rūpīgi sagatav(^tamis — autoaao-biļu
un vildena transportu sagatavo^
šana, vCUk NKVD atrastie pliid, (i*
mas un rīkojumi, no kurlam IsteV
ka šai pirmaji paņēmieni bUa pazt*
dzēts deportējamo skaitu no M.O(tt
paaugstināt uz 300.000. Kaŗl los oo*
domus pārtrauca.
Uds liem notikumiem mūsu do*»
māšani, ku galveni kāra bija vir*
sta us nācijas iekšējā stipruma isvil»
došanu, bija viena d i a i ^ vlspirl-nima
īpašība ^ wU nekad pttalgl
neapsinijamles komunisma imparti»
Usma briesmas, im nekid līdz galam
nelsdomijim to sekas visia viņu
tiesājis, lietišķajās izpausmēs, ne ari
spējim iztēlot tis metodes iln sOd
nZeme, zeme, kas t i zema,
Zeme - ti ir vabts.'* (Rainis)
ir svētījis ar varoņa un upuŗgara
krietnumu. Tāpēc lai nāktu kas
nākdams, tā ir stāvējusi un stāvēs
par saviem karavīriem — varoņiem,
ir cildinājusi un cildinās vienmēr vi­ņu
varoņdarbus, Jo seviSW pret
antikristu.
UecināJuS^. Par to, par ko rietumu - Ja pSMņl no kapiem varētu p<e- S » i ^moA touiSrt pUvoi
paiaide lodien IzSķiruiiei. bet par celties - teiktu mOmi brāU un ma- LieM^toam & i T » m ^
^ - « 1 ^ « . - . j .« _ . i ...... — TM tobl rinSna art Marimvfc T»
zemi, lQk, nevar ealldēt vafonoi tm
^i«vs P?^!^/,-^^^^^^^^^ ^enu' ^ I ^ V '^
m^^^^^^ vakilbM locekļus, sākās Iespēja ir pārāk drausmīga, lai to
SnEsSS^Ml^S^il 1 ^ ^ ^ &vības.hpzlmē^ nlm^SSibaS^ vMēJa liktiriTka at* H S ^ ^ ^ ^•^^ ^
pusotra mUjona latviešu iznldnāšaM^f^^^ titad vi«» novads
iri tās būs Dieva un vēstures tiešā ^ ^ ^ i . ^ ^ ^ Jj^ f4.*S«i?». īstenošanā pa-
Hdzatbildlgas. un notikumi pierādīja, ka tālUek vēl latvieši brivajā pasauli, kas
Tas lai kļūst mums. 120.000 trimdi-Jf^J!?^^^ PiJ-tlejtt un personīgi ir valsts domas,
niekiem, par lielāko uzdevumu Jauna itots,. vienīgi mainījis mato^ļpatstāvlbas un brivibas idejas tilEk
mūsu nādjas likteņa izcīņā, par dar* ptoiais, pret ko vērsis oku* I nesēji un glabitiji. Ja šie pīri par
bu, ko apgarotu cīņas laika pašaiz- Paņti, bija valsts, sekoja valdībai tu* 1100,000 cilvēku būtu tikai pUto, Um
liedziba un bezbailība. Sai dienai Jā^ vu stāvošas aprindas un beidzot ik*)nav nekādu saistību ar savu or0ad«
būt dzīvai mūsu apziņā, to nedrīkst viens, kas domāja un Juta valstUkL jzētu valstisku dzīvi, Ja tte^būtu tilial
aizmirst. Jo tā ir sākums mūsu mo-1 Apdetināto un deportējamo vidū I masa, kas bijusi fizisku ddhuau lie­kām,
kurām vēl nav beigu. Ibija visu tautas slāņu pārstāvji — idnlece, tad varam būt pārUecbiitt».
Alberta EgnHs {no mlnlstta Udz Vefa vai Vairoga|ka Maslcava nerauditu pie mums,
kas esam tikai saujiņa to miŪonii
p r i ^ ko pēdējā l o r i boļlevfld
dzina pret vācu tolmetijlem, tikai
piliens pret neizsmeļamām cUvika
mervēm, kidas Ir padomljas rl«
raAGMEhrri NO ROMĀNA LIETUVĒNA DZĪRES I « ^^ru
Kur Ir mūsu vērtība Maikavu
F. Aigara SAMĪTAIS VAINAGS
boļševiki' sfika Jaunus masu arestu», ļ ts^J^^J'^'i^^'^^^.J^^}
Izdarot apcletlnManas katri vlenlbi P«^«^"»^f«"^^^ viesus.
par brīdinājumu citiem. Jūnija «8- S^?!2S,.MJ''ei JSTSJS! taimi korpusa, divīziju un vlslm VnjaeguMtā n^^^
Bilku komandieriem bija jinodod J«gļ«^/»*5«
«ihatl krievu pailgiem, bet viņu» pa- "^vS»»».
smacējot elpu un rietot acis asaras.
' , ,. * „ , f r >r i« Ļaudis sabozušies un miegaini iz-p
s u karavW«n vlsljter^^ tu Perona, un burzmā virzījās
bija 14. jūnijs, kad abas jUvidjas jau Stadjas haUe izskatījās
atradās vasaras nometnēs pie Utē- ^dj^^aina uri netīra. Parastajām ak-
SI^Ii^il^^* J^^P^v^^i^ koman-ļ^^^ vagonu smērvielu sma-dl
«i lika viMdeklem saj^^^^ cita, līdz
imfcts apmādbām.|rfiiw atgādināja
ijjkts apmācību ceļi mūsii varonīgos L ^ j ^ dSuta. ķermma izgaroju-
Jtaniekus ari noveda n^^^^ ka# Jaucās fcn^ā ar lētu taba-
8% no kurienes, Šķiet, atgrieSanās j^^g d^finmL Nosmulēti neapīāpītt
^snava. jaunieāi. tirpuMes priekšpilsētas
Aizrestotajos vagonos, kufcs nelai- gaumē, grūstljii Starp pasaiieriem,
Baigie nokļuva, tiem liedza pat ūde- kožļāja saulespuķu sēklas, mētājās
nl caur lodziņiem izstieptās krū-hatvieSu un krievu lamu žargona
^ viņi krāja palasu ūdeni, un kad vārdiem un, eepures atbīdījuši uz
Mtostējās drausmīgais ešelons, no pakauša, ciniski smaidot uzlūkoja
jelaimigo karavīru lūpām atskanēja pasažierus,
lōgšana: „Dievs Kungs ir mūsu Marija Selietē, greznojusies Nīcas
«tiprā pils, kur bēdās varapi tver- tērpā, kreisā rokā dzeltenu rokas
^'nJ' * somu un lietussargu, labās rokas el-
, 8i8 ceļš 14. Jūnija naktī un tumsā koni kā viļņlauzi turot prieWā, vir-bija
jāiet plkv. Vipulim, plkv. Itn. zljās uz durvju pusJ, ^^airoties
Azadm, Bokalderam, K. Kripēnam, uzmādgiem I^«WpWto varonim
Wgam, Upiņam, Platajam, Aboltl- Bet tie, likās, tīšu prājt trinās ap
?am, Bērziņam, kapi Grīnam (Alek-viņu, it kā vēlētos ootriept tautes
Sandrām), Kagusam. Alsiņam, VikS- tērpa košās krāsas. Stod«ite a ^ -
S^boļevsklm, firstam V. Ita Bilzenam tijās J^*^*^Li"™S?I
^<lc To pašu ceļu gāja admirālis cēju sejas, bet vtour p t e t l m p l^
Spīde, ģen. Ezeriņš, plkv. Lejassaus, tikai tumšas, <li?H?^ f « i . ^a^
0«61s, Kuplais, Mednitls, VidiņS, Ori- gan šie ļaudis cēlušies? Agrāk la-udc.
Plkv. Malcinieks ilgi slēpās dus neredzēja.
?ežos, bet, dzirdot par meitas nāvli( Studente iekšķīgi nodrebēja aiz
wva sirds gribēja no tās atvadīties I nepatikas, bet izbēgt šiem sRatiem
nespēja. Liekot lietā elkoņus, pie­tvīkusi,
sakniebtām lūpām, viņa lau­zās
uz priekšu. Sle^etes uzņēmības
ietekmēta, ļaužu masa pašķirās. Ap
viņu pat izveidojās mazs brīvs lau­kums,
kā tas dažkārt notiek palos,
kad skrejoša ledusgabala biezenī
pēkšņi atklājas zila ūdens lāma. Va­rētu
atdpot, bet pa atvērtām dur­vīm
vējš nesa stacijā kodīgus benzī­na
tvaikus, dzirdei pretīgu motora
krākšanu. Visa ēka drebēja no ma­šīnu
saceltā negaisa. Stacijas lau­kumā
dunēja zaļi pdēki fvešzemnie*
ku tanki Sēliete, Ieraugot bruņu
mašīnas, sagrīļojās. Ads sāka asa­rot
īstenība pārspēja baumas.
Rīga Jau atradās svešas armijas
varā. Tanku lielgabalu stobri bija
draudoši pagri^ pret stadju un
pret pilsētu. Stacijas laukumā mu­džēt
mudžēja skrandaiņi un priekš­pilsētas
jaunieši Acis dūrās koši
sarkanas blūzes, sarkani kaklauti,
tumši sprogaini mati, biezas lūpas
un rētainas sejas. Katūna kleitās
tērptas Jaunavas augstām, pilnām
krūtīm ķiķināja un lakstojās ar
sv^zemnieklem. Viņas smaidīja
platu vizdegu|ugu smaidu, iķlet —
šldlena būtu viņu. Svešzenmlekl uz­vedās
atturigL Marija Sēliete aiz«
turētu dpu vēroja pilsētu, stāvot uz
stadjas kāpnēm. Mirkļiem likās, ka
būtu nokļuvusi raganu sabatā. Tl
kal Rīgas torņi dēJās senā staltumā
Latvtias dri)esls. sur tur redzēja pa
kārtībniekam. No pūļa atdaUJās ve­cenīte
vīzēm Mjās, lidāpdēķā Ja-katfi,
un tuvoi'^s tankiem. Kārtīb­nieks
gribēja viņai nostāties ceļā,
bet vecenīte HiM pagāja viņam ga- JJ?^ Mūsos turpina dzīvot Latj«a-ŗām,
pieplaka uz c«ļlem pie spoža- turpina dzīvot pretestības
jām kāpurķēdēm, apkampa tās un U^J, atndņa un pl«redze, kas pa»
skaļi murmināja: [saules sabiedriskās domas veidola-
„Gospoģl... Kun^, Dievs, mūsuļnal ^ dzīvs, taustāms faktors, Tldil
glābēji! Divdesmit gadus gaklīju, šie tvērieni pēc mums - pat pāri
balodīši! Divdesmit gadus dzēra I jūrām; tādēļ šīs Instrukdjas iķdia*
mūsu asinis buržuju suņi... Balo-ļnās noorganizēšanai bēgļu vidū; un
dlši, vai jūs redzējāt manu dēlu?!ja spiegi un komunistu aģenti varē-Ķur
tas laiks, kopfnav rakstījis; ko-tja piekļūt tur, kur rūpīgi sargāts
ijdisārs bija, pie Perekopiem kāvies. I glabājas atombumbas nosl^pumii
Viņš pāmālra, balodīši, taču pār-ltad naivi ir iedomāties, ka mūso'
nāks?'* I gaitas neuzmana un nemēģina sabo-
Vecenlte glaudīja tanldi un iņukp tit modri prāti, Imm gara g|ismu
ateja. Pāri sarepējušiem vaigiem dod Maskava pa tūkstots dārgiem,
ritēja lielas sajūsmas asaras. bet, admredzot, nepieciešamiem ce-
JBalodiši, vanadzlņl, mani, viņš t a - | ļ i^
8u pārnāks?'* vecenīte lūkojās lar-ļ ^ . , ^
kanarmUas vīros, bet tla vīpsnāja un I 7? i ? * ^ - • ! ? % J ^ P ^*
rausttja plecus. ļ'^**^* P ^ '^P** ^ ^ kutOf ne-studente
jau gribēja lauzt ceļu I būs likvidēts slimības perēklis. Ja
cauri pūlim. Viņai derdzās šī revo-ltagad noliecam galvas to tūkstošu
lūdjas parodija. Te pftSņl no ka-lpriekSā, kas lopiem Udtīgā kārtā
nāla puses atskanēja griedgl svil-|gadu no gada tiek alztrann^rtētl un
pleni un kliedzieni Šņākdams Bfa-1 nometināti tsmiršanai naiditf zemi,
rijai pie kājām nokrita šķautnalnsltad sito un nopūtas vairs nedrīkst
akmens dūres līdumā. Otrs nosvU-1 paralizēt mūsu rīdbu un nomUt
pa gaisā un atsitās pret tuvākā tan-ļ skaidra prāta darbību līdzl^ tam,
ka priekšējām b r u ^ Svešzem-|kā reiz sastingām šausmās. CJodde-niekl
kļuva nepadeUgL Bruņutor-jvibas jēga paliek dzīva tikai tik ilgi,
ņos sāka kustēties k)žbērēju stobri. Ikamēr mūsos pašos vēl turpina dzl-
•W-JS^HJ^^J? visas tās pašas Idejas, centieni
un brivibu strfidnldtu tautdr zem pārUedba, kuru dēļ deš un mo-
Uepu Juma kanakj malā ston^^^ latvieši viņpus dzdzs pridsš-denl
dts caur dtu. Marijai pūļalkamii.
klaigas Iedūrās slidī kā bultas. Vali
tiešām kādam trūds maizes? KUa-l Mūsu ridbal jābūt vismaz tikpat
dzēji bija brūni iedegusi, muskuļo-1 sistemātiskai un auksti aprēķinātai
tam rokām, sārtām, kaut ari nosmu-Ikā mūsu ienaidniekam, ko mūsu no­ietam
sejām. Tas nebija skrandu I pūtas, asaras un vaidi skar vlsma«
(Turpinājums 6. Ipp.) Izāk.