1946-12-10-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
latvijas bii, ^alBts vioiibas Igduäiokejists ff 1 un dalis sav Pzirdoft, les tm. g. atcerSUes daudzajiem gadijulies sirojumoa centros. V gado. savus sekmigl LatvijM valsts vieniba ledus-Jielenca. Sekoja fotogräf§- hokeiä pavisam 35 §anas. Bet — ak brinums! Pec ne^ sacensIbaiCao kurib 33 risinäju-lilsa laika laukumi leradäs istle iaa ar L | Vedija pledalUanos.} amerikSii;^. To apHednaja lielie burti Agnmoms U VedSjs, kas tagad USA, kas greznoja spllgtos terpus; dzlvo FiSltöidias latvieSu nometne,] Vlsi fotografi pekSi^ abbega un me^ iodien ax MtvijaT laMtaJiem Ltas pie amerikax^em, jo bilim I itmiQäs. tlkai ,,amerikdpl^ . Publikä smiekli iiLkara Dinnas Dagau-P»^ä§^ ^ aplauMem . . Jutainies ledushotejähnazUet apjukuSi. bet tikai isu bridi J 3 i PiSä, gribas jo orkestrs tOUt atskai^Ja ASV un u notikumu no Uem 1 Latvijas himnu. BredzSjumiem. kas at- TiesneSa svllpe, un spele sakäs. tviias ledusbokejistu Atjautigi uz amerikäs^u y ä r t i ^ de- ^ daädos sporta väs R Blukis, pec kam sekoja jauks HO» MMu^ ^ p§tersona izskrejiens. Tas notika atminas ir ^ 19374 piJ^J^^Päris minGti§s. Skatitaji M*-iu hokejisti izcimja likäs parsteigti Amerikapu gaiditie bs ' panäkumus. Bljam panäkumi IzpaHka un laukuma^^rl-z^ ivMuiu »iJeMI Bukarestä un Bu- slnäjas vlenlidziga spelioSanas. Ner-k Ä r ^ ^ ^ leradä. vozSja ari pretinield. Skatitäji saka mleTp^ägSr lal piedaHtos , pasaules vizmudinSt musu vienH^^^^ San»dlU§s. Jau pirmajä die- tigä sacensibä blja pagaju5as jau NorveMjas izlaa speles pirmäs 2 tre§daliis. Sekoja pe-pretlni^ bija ASV dSjä. Skatitäji pieceläirkäjäs un zi- 1933. g. turpat PrSgä leja rezultatu. Jo stavöklis vei yien- M . v « * * j » w»p«iUles melstamosaukumu. 1 mer bija 0—0! , ^ Pret a i z o S i a viesl^m mums bija Si musu lieliskl spele beigas tomer SeS^lo atcerejailes nepatika- M d i j ^ mo notikuVu 1935. g. Davosä, kad P^ä pedSja minute amenkä^i iegu-zaud §JämTkanöäleSlem (^141 So- vjt värtus un izcimja l-£^y^ariL reiz vienJ otrain soUJamies paridit Ok skumjl at<^retxw - PedeJä nu-savu spljA maksimumu. mitg! M§s tomer bljäm pili>igi leka-nslbas dieni Pr§ga bl^a rojuM skatit^ju simpatijas. I^audis 1^ valsts svStkos. Skalru-jmös ielenca un suminSja, Däväja [Jämies öediu melodijas. ziedus, SokolSdi, karsWinu m dga-nä uzv ^ 1 . N vieniba, izcinija kjäm Uells F a b l a n s fon S l a b r e n d o r f s mm^iäSB AummsKASB STÄSTS F A E T O . K Ä K A ^ tAisx OBGAHIZEn NATENTÄTI P R E T H I T L E EU fl. torptnSliuns) bumbu deglu un ar! i x ^ d velSk .neizdevas tos dabat.^ T^^^ I d e d ^ ; kabinetS, Hitlm atstajal jam^B^ mibu pinno m^iJimjumu lik-priekSttdpfi savu vldet Hitleru bumbu ateiitätä, rädes ccpuiv ko vienmer yalkäja: Ma^ j tas, protams, radija brieinigu vilSa-ni Si ccpure iau sen bija intemSjusij^p^ Tagad, ted bridi biju viens, paijiö^ pusel Ta zinämä mer§ iedarbojäs k i to Tokä. Bijtt pärsteigts/kad jtttö, HLÄI^^^ paredzetajal vanö cepure ir loti staäga Driz an atkläju [ pin>em§aias akdjai Uh bija pier§<> kapee tä tlk smaga, M ka^ allai apgalvoja, ka visi vädc§i mll Mes Uigad hole^ sagata^ot v^lu lim ka kur gnb, bija bcis izklat savu cepun|^^^ kliibi. K i vieningr, HiUeram pasniedza ^u^^L®^ fpaäus, viflia paäa pävära gattvoius |« P^*»^^*^^^^^ ^ gdieaus, M tad v61 katru edienu Hit^^T^:^''^ P^<>J"-^ j"*»»^^^^^^ kra actt priekää vispims^^^M vi^a ärsts. Bija divains pärdzlvojums «n, noskatities kä Hltlers ed. V M laM- °e8u «tvalinijumu. Tad^^ TreSkova jäs pa edieniea, kas 8astäv§ja ho maju iNeuba? yisdaJädäkäm saknSiii, nekad nepace-ni^»^^ la rokji, ple motes, bet toties liecä» visS atjguM pie ia^vja. Pa stlrpto^^^^ vii>§ iedzSta iaiidus bezalkohoUskus n i « musu orgMvlzaclj^^ dzerieijtts, karjauiepriekJ bija saUkti^^^*^ i ^ A u n-iooiias. 1 a«.u» »u..u«iux. ^ o . , ^ ~o- • PasBuleB suBgä svai» bokta eem-igar vipa S^ilvi. Saskaoä u vii>a pa- te"- Pavasara beigSs, ui aizdomu _ s S a ^ ^ l : Käda däma pat noskäpstija pions Dio Luis» nepirspets Ir Jau veu, «evjeiu nedrlkstgja pie galda P^ Ä^ttSllftiStrÄ^J^^ « k M T S ^ i r S e » Ludvigu Putnlna Sls m i ^ '^f-^ v^!^"^^^^ 3^ vm v a e j a s S ^ Ä m XnSJs^ r t i s t s kara lalkfi dSta tagad kluvis miUonSra. V l ^ Brokastu laikä 'fteäkovs « P J a u t ä j i s N t o ^ hdzdarb^^ S u ^ f f i i J t a K d M bte rtro^ Zlemelväcljl Värtsargu La- paapSJls plereikt 28 saviis Izaicteä-lvienam no Hitlera pavado^iem, vai 1~ Dona^ ^ Ä Ä t f f l don^la - or^ paini skatitäji U2 roklm imesa no täJnB un paärela galda Jannu prett-ltas nebötu tik laipns aizvest divas P«-NF?fPiJ»*>^*f^ Ä K e S f Ä Ä b l r S t a ^ Vii ar savu spSli ari t i ^ nleku. Kap» lalkä. no 1942.-1946. gjdele» koajaka generSlmajoram Helmu- vt?u jrte^ l l ^ u P v l ^ ^ ^ ^ Ml kluba tS» uz lid- »rve un PretestlbM kustlba ttdljädl ^ vaka levietojot lieU^Lapaipa at- m Ir visa Bsriana, gluJl i kS »jUS laaku, Nogaidlju. kamSr Hitler» bija ««JSJa aavU Ärektoni-rlkptSM , burtlem UsL foi n^v&lils, toi kahadieti'V j a bija brIrdS-^^^8^^^^^ bija pulkvedis K l a ^ itantl — anjeri-Wga propaganda lat^^ Mösu vie-11, gäJienS im 12 no 80.000 skatitä^ 1 devu saini tam ylram, ar ko TreäkoiT^JSentolon ooi klai taudis Zemkiji Vlsl va( un _ i S ^ b v ^ ^ ^ rvnäjis Virsiekfipa Hitlera ud-|^ ^ -Paegie, Mul^is^Petrov^^^^ Petersbns, Putnit^S un K. Zilpa^^^^^ gaisä/ 7 . klauts jjenerallm Olbriditam, Ha^ SOIÖÄS 1-ÄTVIESU, pretestJ-valsts vienlbä, ^srau pieredz^ republikäi^u partljas aW-P«aes^^^^z^ 15. dfcmbrliibekäviesc^^^^a^ postenls bija rik&iu Joslaa latvleSu basketbola zaud""ettääjjiss gan nekad neesrnu bi^ meistai vlenlba Vir3rt>wias YMCA, 1 lalmigs, kä torelz Pragä, kur näkamä 1 Luiss rezamg atputas mirkli, kad ba, e dibä kas sa( tläi^ 1^ angiu jodläd^^ pasau- paimles boksa mdstars labprSt t&iru <^ les labäkie ledushokeJistL | lerodas golfa laukumä. isppttiS^^ Xli latvi^i spgcigäkä basketbola MtotävJu V, Piste-ttesnela And^ Bix^d^a ya^ Libektt izbraulu Vlrcbiirgas baäkcfilollstl^^^^ GHes^ Mlezitis^^^^Q^ Poltraks un S brll| BU^ivi Ubekä spelis ar! Vlrcbul^ latvieiii b a s ^ ^ G. G r l e2 e MOSIU lACMISTU PAiOEUMI itneistars jSrlnkmaos ( DANA jdijo, -ka Pa^ bas ledushokejisti uzaicinäti piedali- ».»»KM Izlasi ties pasaules meistarsadkstes 1947. g. lebruäri Präga. Uetprateji gaiibäs, vai krieyi aidnäjumara piekritis, jo Viiji ledushokeju säkuäi popiilärizet ^)|'tikal pedSjoö päris gados.^^^^^!^^ AugsburgI un saceiitäs ar }oti^ bendija spele, kas se- ^ Jaj^athes Sad^stiem. 7 daudz draugu ' * zaudija, uix vienigi l a ^ ^ V^l labi savu 1 ^ Skirti. AugsburgS dzivojoSie latvleSu viehas speles uz otru. Musti kädreiz % pledalotles vienibu tumirä, izdlle bendija speciälisti Braämanis; .a Vidi Wdss paiitelis^^^V^ Je-ar 9,5-^1^ rezultfitu-^^^^^^^^^h^^ »Svn mmMf I duSi. Täds pats stävoldis paSreiz ir j Padomj pec Mado- Kiaml i t i d ^ bya^ 16 pa- 5. Janväri pirmo relzl saksies Pa-jm 10 SOTiJas rekordu IpaS- domju Savienibas meistarsacikstes T a g a d ^ lie rekardl par- ledushokejä, Start^öit 12 vieniba KurmlpSdiJo rekordu nesen Täs sadalitas 4 grupas. ÄQauts pie- ' 'Ja ^ p a s meistars mara- Ualities ari latvieäu spiecigäkai^^^^te^^^^ ^ . F^^. kas veica sei, kas paäreiz ir Rigas Dinamo Hi- 20kri l st 4 mla.2e,4 sek., bet Nur- dziniekl 8pel§§ot vienä grupä ar!te-wi M 30. g. ^sniegtais Somijas re- Uingradas, Maskavas^ un Tallinas tords bija 1 öt 4 mto. 88,4 sekm^^ Rigag Dinamo sastavä xni- Pasa^eö r^ordlrts >§aj§ distanc§ ta- neti, vairäki musu valsts vienibas gad fr artentM^ Säbala a st. 3 blj. spel§täji - Lapairiis, A. Peter-pna 1.4 m^h Kad. maznmlgais Pävo Uons, Klävs, Vitolix;i§ txc. Nav zinams, kädrdÄ Sftartöja Rigä, vix^ vai latvieSu sportisti bts ari avi&ieWem neslSpa M>ms ju Savienibas reprezentanti pasaules par n&otnesrdcordiemskrie- meistarsacikstes Prägä. Sm. sanfi.llevSrojamals soms nekad ne-| bija iepns, tomer n^kordus, kädi ir T U B E U SASNIEGUM TISG]> äodieix, viijä uzskatlja par ndespöja- ÄTLETIEÄ . mlM un gan^vöi tlc§Ja savu sa- Turdju no Latvijias gan Sljdr aniegimu t^xnirsöbai. Un tom&r: ta- milzigs attälums, taäT senäkajos ga-gad r|av yairs neviena Nurmi pasau- dos mösu sportisti ar tixrklem sacen-les n^korda. VH valräk — pärspeti täs.visai bieii, seviSl^l^iaiädös starp-a r i ^M v i^ Somljas rekordsasnie-* ta^ sarikojumos. 1924 g. va- 8 ^ I sara Turdjas futbolisti viesojäs pat kuäi nä", nas ii ikini cuka Nr. Ka I Eiikini dtombumbas izme^- näjuijfiu pärdetuiie apmeram 75 deväs daiäda^ ostas ,Mrant§- M tos pärbaudi% un to maäi- Ltiritu no radioaktiva sälsudens palielpäm, kädä Atlantijas okeana piekxiBstes ostä leradäs ari k u ^ är 2m eksperimentu pärdzivojuSäm kazaipi, cOkäih un^urkäm. P§tot^^^^^ [uäos un ari nonävetos^dztv-k ziriStniekl leguya virtigas iaunap z i i ^ par radioaktivitätes radit(^ slimibu ärst§§anu. Bikini ope-rädji I galvex^ai^ patak^s kapi Selds Vomjos atzinis, ka i^peciga radio-aktivit iedarbiba vienlidz näviga em nn dzivniekiexx^ kamer viegliku tedacblbtt ir lielas izredzes IzmeÖnäjumu cuku Nr. 311 sprä-dziens noputa no krelse;^ „Sakäwa'*. Tä 24 stundas nopeldeja radioakti-vizetaja okeana lideni, bet Ipec tam tomer bija vesela, neiaTadtdama lie-vienu no parastajärtx slimibas pazi-mem — pärUeku jutigumu, depresi-ju vai niknumu. So „dabas brinu-inu" tädej nokristija i>ar ^Neiznld-nämo", Visiem dzivniekiem tömer ta nelaimejäs. No pimaajä izmeäinäju-mä 22 kufeos novle^otajäm 176 ka-zäm, 146 cukain, 3030 balto iurku u^ cltiem dzivniekiem 35 proc. dabuja galu: 10 proc. no gaisai spiedieha, 1! proc no radioaktivitätes, bet 10 proc nonäväja pec tam eksperimen-tälos nolukos, I^o oträ izme^äjuina 20 cukäm dziva nepalilca neviena. Pee „N€#sweek*' ta 4pa§äm drpSibas^ jericexn. lä jujais Ostera postenls, tn v\x)& pats sadalita vaxräkos slegtos nodall- bija Ueliski piemerots uzdevumam. jumos. Hitlera npdalijuih^ mi apgädäts^ ar medianismu, lai vn:i5 Uorä pleredzlunspejäm,xmdzlUlenlda brl^ni ^g^dxjuxxiä tie§i no turienes Hitleru. Staufenbergl bija veca ba-vai^ tuijzlekt ar izpl«^tm. Bet m§s pa- yärleSu Ömene, kas stingri turSjäs ^^mir^^^^^^^ ple katolu bazhicas. Gräfam bija y^u^, h^xnaäinu, vai vismM tik^ielu robu.^^^^^^^ ^ Bet nenotika nekas. P§c dlvam ipigj^oganas dail!)os. bet pec Rigä un valstu sacikst§ uzvar§jap^^?«^^^^ ^^^^^era pa. pg«^^to§an^ uz Afrlku parädijls, I^tvijas vienibu 3:1.^ K^^ tlkpatlabs frontes karavirs. censiba lespejas vairs neblja un ne-h^^^ kä nezinäjäm ari par turku sportistul^^^^ galtäm. Paiuzes lalkrakstä ,iSport8"[^^^^^ So ar Interesi tädeV ksäm kadu vestulil^^^^^^»^^ no Anj^aras par Turdjäl vieglätl§^ jx sasniegumiem. Valsts rekordu sa-ja^s navei,_j>et. v ^ l^unäks^^ raksts Ir Säds- 100'm ~ S Tirkdu-I^^J^^^s ^Pstal^s, ka bumbu atklä-^^^^^^^^^^^^^^^ I S ^ s S l f Ä ^ ^ an plaSäm sa-i^^^ sek, 800 m — A Ölcens 1-577 min [zvemleku ghipäm. ur. treraeiers. 1500 m-Rismans 4:02,4 k n , 500^ m - E. Aidins 15:18^4 min., 10.0001 xn — E Aidlns 32*44O mlxi. 110 ml^^'^^^^ nav izdevies. Tad mes ar jäizstrada Plänl vam par^exnSanai barj — F Onems' 14 7 sek' 400 m l ' ^ ^ ' ^ ^ ^ ceittärniea Izdöxxiät, ko da- Berline. Qtrkärt, bija JäMemj käda bar j —Onexhs 56 4 s auestlSkS^ P. Pulits 1.885 m^ täilek§anä-M Ba-| Sfijj^ar buxnbam nedrikfiteja no- 5an|s. ^MUrns bija jäplesalsta^savä. loglu 7,10 m, kärtsläkSaixä M.r^^ Stifa rokäs, Jo v l ^ PusI vei yalrak augstu vlrsnleku un 385 m . trissollekäanä — J p«WJa mQsu grupas dalibnieks. komändleru. Beldzot^blja jälzaträdä Atess 1520 m, diskä V Emmel ^^»izot TreSkovs plezvanija tam pläns jaunam atentätaxn. Pamattts 48 67 xn, ^epä K-^K^ kas blja yedis visiem ^iem uzdevumiem paveicäm v^exl B. lode - G. Friks 14,78 lai. Ne tik tel^l^^ J<^saii:iojumiB^^^e^^ cämi bija turku 1946. g; labSkle sa-l sniegumL Gribas pat teikt, ka xxiusul^^^ Jo- jors UM(ä^ fons Ercens, kas sadar-exnigrädjas vieglatl§tu Mase^^^^^a^^^ ditajä vasara dro§l värejä sacenstiÄsI ^^J}J5^^_. ,x 4 -. ^ \. kals uiidevuxns blja ^zpeti^ ar Turdjas valsts vienibu. l^ti väjil Nalw§a dlenä es militäx^ U2dew. Uzlmt^es innljas speki bOs'' mOsu Sogad Izrädijäs turku rezultäti^^^m^^^ ^e^^dn^i- rtcibä BerUnes tuvumä u^ Sanii di^dplinäs. Vix?u labäkals §l?:epa 1 ^ ^ Hitlera initxU im s^ at- ss ^ekl atradisles^^^ to^ lal pretotos metejs J. Tasuku, plemeraih: späjaff^^ Sapn)tams> nebija iesp^Jams reälizet tlkai 57,98 m. talumu. U^}, istam konja^pudelem.K^-^ pateikt, cik daudz spekrf nä- ' ' ^ ' ' ^ n " ^ . 1 ^ kotnfe aS^disies svarigäkajäs vl^täs, i^Darbu^^acis MtvieSu^^^s^^ ^ pärsvarä gan skaltUski, gän ai^^ fiziskas^auc^anas pagMda^^^p f^ st>r . A/ Sl ^^ H'em- ano^ .!P^- r^^^ ^ radio raiditajlem, apgädes centriem LObedc (24). V «^^^^^^^ JliATVUÄS**^^ A ^ maksa 4>—RMmen^Sludi^ Jumu maksa: 2>-- RM par sln-dinSJuma lindu; piederfgo miek-leSanas shxdliia}umi lidz 4 rin-dam 4.-- RM, gafäkl par 4 rin^ dähi pec parasta tarlfa. . Abohementa pieteikuini, slu-dliiajuml, naadas parvedluiiii uii koresi>ondence adrese Jama , J^t-viiar^ (13b), Gunzburg/b^ Bör-gextteister- Landiiiann-Platz 7. Nei^lieloiiis niaiimkriptiis, Ja nav pidiktas pastxnarkaa alpakat suti§amineiizgiab& Ar aatöra vardu vai iniciapem parakstitajos rakstos Izteiktas do-mas nav katrä zi^Ä ari redak-cUas domas. gan toija ledarbinats, bet prlekSlal-l . • cigl apstäjles. ledarblnäfianas lericdl^^^^^^^^^^^^^ ^ vajadzeja saplest mazu skäbes tvert- Izsträdaja sikus plänus vlsai operä- ^ niti, skabei tad savukärt vajadzeja) ^W un. sagatavojav^seiu rindu pa-saest siku stlepuU, kas attureja uz- ^^J^ Plrmä pavele apgälvoja, ka S3 sltiena deglL Tas yiss äri bija noti- gatavojusi puöu, kas jäapsplel Ar? ds, un uzslUena deglis lDija iedarbo- niijas vienibäm uzdots atbrupot SS jles. Bet kapsele nebija sprägusL vienibas, im, ja n&piecieäams, tas Mes tomer va neaizmeto^ go bumbu krumos. Pec daiäm die- H^^f ^ ^ f ^ näxn m jäpiedalas kritu- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ §0 karaviru piemli^as svinibäs Ber- - ^ ? v ^ ^ yirspayemieKa gejierai pieiamaja. Gersdpris brivpratigi pie-1 T r i > , r J u ^ „ - V,ÖV,^;; T<»« ui ftöe4i«c5acs. ii^zm^fai^n^to^t bumbu j4a«u,.n.^a«m-u aten-1I Vt jiuclie«D^e na varoa. Tais> «b^i iafr «Axmi,>k.n..«s ttaättaamm pnrreett^ HHiittllpenriu ^ ^ . ' SHtiatluefrean b.perregtsm uienk sE rucnen, ks apdaz Tiir>eoäjkao vvis-, .PecTre§kova1^ leju (Grersdorfu Edenes viesnica Ber- pjej^rita. line un nodevuyipam bumbu, Bet ^ • xnupis nebija vairSkangiu^^^^l^ (t\ui>inajuxxi8 i^kös)^^^^^ Mmm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-12-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari461210 |
Description
Title | 1946-12-10-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | latvijas bii, ^alBts vioiibas Igduäiokejists ff 1 un dalis sav Pzirdoft, les tm. g. atcerSUes daudzajiem gadijulies sirojumoa centros. V gado. savus sekmigl LatvijM valsts vieniba ledus-Jielenca. Sekoja fotogräf§- hokeiä pavisam 35 §anas. Bet — ak brinums! Pec ne^ sacensIbaiCao kurib 33 risinäju-lilsa laika laukumi leradäs istle iaa ar L | Vedija pledalUanos.} amerikSii;^. To apHednaja lielie burti Agnmoms U VedSjs, kas tagad USA, kas greznoja spllgtos terpus; dzlvo FiSltöidias latvieSu nometne,] Vlsi fotografi pekSi^ abbega un me^ iodien ax MtvijaT laMtaJiem Ltas pie amerikax^em, jo bilim I itmiQäs. tlkai ,,amerikdpl^ . Publikä smiekli iiLkara Dinnas Dagau-P»^ä§^ ^ aplauMem . . Jutainies ledushotejähnazUet apjukuSi. bet tikai isu bridi J 3 i PiSä, gribas jo orkestrs tOUt atskai^Ja ASV un u notikumu no Uem 1 Latvijas himnu. BredzSjumiem. kas at- TiesneSa svllpe, un spele sakäs. tviias ledusbokejistu Atjautigi uz amerikäs^u y ä r t i ^ de- ^ daädos sporta väs R Blukis, pec kam sekoja jauks HO» MMu^ ^ p§tersona izskrejiens. Tas notika atminas ir ^ 19374 piJ^J^^Päris minGti§s. Skatitaji M*-iu hokejisti izcimja likäs parsteigti Amerikapu gaiditie bs ' panäkumus. Bljam panäkumi IzpaHka un laukuma^^rl-z^ ivMuiu »iJeMI Bukarestä un Bu- slnäjas vlenlidziga spelioSanas. Ner-k Ä r ^ ^ ^ leradä. vozSja ari pretinield. Skatitäji saka mleTp^ägSr lal piedaHtos , pasaules vizmudinSt musu vienH^^^^ San»dlU§s. Jau pirmajä die- tigä sacensibä blja pagaju5as jau NorveMjas izlaa speles pirmäs 2 tre§daliis. Sekoja pe-pretlni^ bija ASV dSjä. Skatitäji pieceläirkäjäs un zi- 1933. g. turpat PrSgä leja rezultatu. Jo stavöklis vei yien- M . v « * * j » w»p«iUles melstamosaukumu. 1 mer bija 0—0! , ^ Pret a i z o S i a viesl^m mums bija Si musu lieliskl spele beigas tomer SeS^lo atcerejailes nepatika- M d i j ^ mo notikuVu 1935. g. Davosä, kad P^ä pedSja minute amenkä^i iegu-zaud §JämTkanöäleSlem (^141 So- vjt värtus un izcimja l-£^y^ariL reiz vienJ otrain soUJamies paridit Ok skumjl at<^retxw - PedeJä nu-savu spljA maksimumu. mitg! M§s tomer bljäm pili>igi leka-nslbas dieni Pr§ga bl^a rojuM skatit^ju simpatijas. I^audis 1^ valsts svStkos. Skalru-jmös ielenca un suminSja, Däväja [Jämies öediu melodijas. ziedus, SokolSdi, karsWinu m dga-nä uzv ^ 1 . N vieniba, izcinija kjäm Uells F a b l a n s fon S l a b r e n d o r f s mm^iäSB AummsKASB STÄSTS F A E T O . K Ä K A ^ tAisx OBGAHIZEn NATENTÄTI P R E T H I T L E EU fl. torptnSliuns) bumbu deglu un ar! i x ^ d velSk .neizdevas tos dabat.^ T^^^ I d e d ^ ; kabinetS, Hitlm atstajal jam^B^ mibu pinno m^iJimjumu lik-priekSttdpfi savu vldet Hitleru bumbu ateiitätä, rädes ccpuiv ko vienmer yalkäja: Ma^ j tas, protams, radija brieinigu vilSa-ni Si ccpure iau sen bija intemSjusij^p^ Tagad, ted bridi biju viens, paijiö^ pusel Ta zinämä mer§ iedarbojäs k i to Tokä. Bijtt pärsteigts/kad jtttö, HLÄI^^^ paredzetajal vanö cepure ir loti staäga Driz an atkläju [ pin>em§aias akdjai Uh bija pier§<> kapee tä tlk smaga, M ka^ allai apgalvoja, ka visi vädc§i mll Mes Uigad hole^ sagata^ot v^lu lim ka kur gnb, bija bcis izklat savu cepun|^^^ kliibi. K i vieningr, HiUeram pasniedza ^u^^L®^ fpaäus, viflia paäa pävära gattvoius |« P^*»^^*^^^^^ ^ gdieaus, M tad v61 katru edienu Hit^^T^:^''^ P^<>J"-^ j"*»»^^^^^^ kra actt priekää vispims^^^M vi^a ärsts. Bija divains pärdzlvojums «n, noskatities kä Hltlers ed. V M laM- °e8u «tvalinijumu. Tad^^ TreSkova jäs pa edieniea, kas 8astäv§ja ho maju iNeuba? yisdaJädäkäm saknSiii, nekad nepace-ni^»^^ la rokji, ple motes, bet toties liecä» visS atjguM pie ia^vja. Pa stlrpto^^^^ vii>§ iedzSta iaiidus bezalkohoUskus n i « musu orgMvlzaclj^^ dzerieijtts, karjauiepriekJ bija saUkti^^^*^ i ^ A u n-iooiias. 1 a«.u» »u..u«iux. ^ o . , ^ ~o- • PasBuleB suBgä svai» bokta eem-igar vipa S^ilvi. Saskaoä u vii>a pa- te"- Pavasara beigSs, ui aizdomu _ s S a ^ ^ l : Käda däma pat noskäpstija pions Dio Luis» nepirspets Ir Jau veu, «evjeiu nedrlkstgja pie galda P^ Ä^ttSllftiStrÄ^J^^ « k M T S ^ i r S e » Ludvigu Putnlna Sls m i ^ '^f-^ v^!^"^^^^ 3^ vm v a e j a s S ^ Ä m XnSJs^ r t i s t s kara lalkfi dSta tagad kluvis miUonSra. V l ^ Brokastu laikä 'fteäkovs « P J a u t ä j i s N t o ^ hdzdarb^^ S u ^ f f i i J t a K d M bte rtro^ Zlemelväcljl Värtsargu La- paapSJls plereikt 28 saviis Izaicteä-lvienam no Hitlera pavado^iem, vai 1~ Dona^ ^ Ä Ä t f f l don^la - or^ paini skatitäji U2 roklm imesa no täJnB un paärela galda Jannu prett-ltas nebötu tik laipns aizvest divas P«-NF?fPiJ»*>^*f^ Ä K e S f Ä Ä b l r S t a ^ Vii ar savu spSli ari t i ^ nleku. Kap» lalkä. no 1942.-1946. gjdele» koajaka generSlmajoram Helmu- vt?u jrte^ l l ^ u P v l ^ ^ ^ ^ Ml kluba tS» uz lid- »rve un PretestlbM kustlba ttdljädl ^ vaka levietojot lieU^Lapaipa at- m Ir visa Bsriana, gluJl i kS »jUS laaku, Nogaidlju. kamSr Hitler» bija ««JSJa aavU Ärektoni-rlkptSM , burtlem UsL foi n^v&lils, toi kahadieti'V j a bija brIrdS-^^^8^^^^^ bija pulkvedis K l a ^ itantl — anjeri-Wga propaganda lat^^ Mösu vie-11, gäJienS im 12 no 80.000 skatitä^ 1 devu saini tam ylram, ar ko TreäkoiT^JSentolon ooi klai taudis Zemkiji Vlsl va( un _ i S ^ b v ^ ^ ^ rvnäjis Virsiekfipa Hitlera ud-|^ ^ -Paegie, Mul^is^Petrov^^^^ Petersbns, Putnit^S un K. Zilpa^^^^^ gaisä/ 7 . klauts jjenerallm Olbriditam, Ha^ SOIÖÄS 1-ÄTVIESU, pretestJ-valsts vienlbä, ^srau pieredz^ republikäi^u partljas aW-P«aes^^^^z^ 15. dfcmbrliibekäviesc^^^^a^ postenls bija rik&iu Joslaa latvleSu basketbola zaud""ettääjjiss gan nekad neesrnu bi^ meistai vlenlba Vir3rt>wias YMCA, 1 lalmigs, kä torelz Pragä, kur näkamä 1 Luiss rezamg atputas mirkli, kad ba, e dibä kas sa( tläi^ 1^ angiu jodläd^^ pasau- paimles boksa mdstars labprSt t&iru <^ les labäkie ledushokeJistL | lerodas golfa laukumä. isppttiS^^ Xli latvi^i spgcigäkä basketbola MtotävJu V, Piste-ttesnela And^ Bix^d^a ya^ Libektt izbraulu Vlrcbiirgas baäkcfilollstl^^^^ GHes^ Mlezitis^^^^Q^ Poltraks un S brll| BU^ivi Ubekä spelis ar! Vlrcbul^ latvieiii b a s ^ ^ G. G r l e2 e MOSIU lACMISTU PAiOEUMI itneistars jSrlnkmaos ( DANA jdijo, -ka Pa^ bas ledushokejisti uzaicinäti piedali- ».»»KM Izlasi ties pasaules meistarsadkstes 1947. g. lebruäri Präga. Uetprateji gaiibäs, vai krieyi aidnäjumara piekritis, jo Viiji ledushokeju säkuäi popiilärizet ^)|'tikal pedSjoö päris gados.^^^^^!^^ AugsburgI un saceiitäs ar }oti^ bendija spele, kas se- ^ Jaj^athes Sad^stiem. 7 daudz draugu ' * zaudija, uix vienigi l a ^ ^ V^l labi savu 1 ^ Skirti. AugsburgS dzivojoSie latvleSu viehas speles uz otru. Musti kädreiz % pledalotles vienibu tumirä, izdlle bendija speciälisti Braämanis; .a Vidi Wdss paiitelis^^^V^ Je-ar 9,5-^1^ rezultfitu-^^^^^^^^^h^^ »Svn mmMf I duSi. Täds pats stävoldis paSreiz ir j Padomj pec Mado- Kiaml i t i d ^ bya^ 16 pa- 5. Janväri pirmo relzl saksies Pa-jm 10 SOTiJas rekordu IpaS- domju Savienibas meistarsacikstes T a g a d ^ lie rekardl par- ledushokejä, Start^öit 12 vieniba KurmlpSdiJo rekordu nesen Täs sadalitas 4 grupas. ÄQauts pie- ' 'Ja ^ p a s meistars mara- Ualities ari latvieäu spiecigäkai^^^^te^^^^ ^ . F^^. kas veica sei, kas paäreiz ir Rigas Dinamo Hi- 20kri l st 4 mla.2e,4 sek., bet Nur- dziniekl 8pel§§ot vienä grupä ar!te-wi M 30. g. ^sniegtais Somijas re- Uingradas, Maskavas^ un Tallinas tords bija 1 öt 4 mto. 88,4 sekm^^ Rigag Dinamo sastavä xni- Pasa^eö r^ordlrts >§aj§ distanc§ ta- neti, vairäki musu valsts vienibas gad fr artentM^ Säbala a st. 3 blj. spel§täji - Lapairiis, A. Peter-pna 1.4 m^h Kad. maznmlgais Pävo Uons, Klävs, Vitolix;i§ txc. Nav zinams, kädrdÄ Sftartöja Rigä, vix^ vai latvieSu sportisti bts ari avi&ieWem neslSpa M>ms ju Savienibas reprezentanti pasaules par n&otnesrdcordiemskrie- meistarsacikstes Prägä. Sm. sanfi.llevSrojamals soms nekad ne-| bija iepns, tomer n^kordus, kädi ir T U B E U SASNIEGUM TISG]> äodieix, viijä uzskatlja par ndespöja- ÄTLETIEÄ . mlM un gan^vöi tlc§Ja savu sa- Turdju no Latvijias gan Sljdr aniegimu t^xnirsöbai. Un tom&r: ta- milzigs attälums, taäT senäkajos ga-gad r|av yairs neviena Nurmi pasau- dos mösu sportisti ar tixrklem sacen-les n^korda. VH valräk — pärspeti täs.visai bieii, seviSl^l^iaiädös starp-a r i ^M v i^ Somljas rekordsasnie-* ta^ sarikojumos. 1924 g. va- 8 ^ I sara Turdjas futbolisti viesojäs pat kuäi nä", nas ii ikini cuka Nr. Ka I Eiikini dtombumbas izme^- näjuijfiu pärdetuiie apmeram 75 deväs daiäda^ ostas ,Mrant§- M tos pärbaudi% un to maäi- Ltiritu no radioaktiva sälsudens palielpäm, kädä Atlantijas okeana piekxiBstes ostä leradäs ari k u ^ är 2m eksperimentu pärdzivojuSäm kazaipi, cOkäih un^urkäm. P§tot^^^^^ [uäos un ari nonävetos^dztv-k ziriStniekl leguya virtigas iaunap z i i ^ par radioaktivitätes radit(^ slimibu ärst§§anu. Bikini ope-rädji I galvex^ai^ patak^s kapi Selds Vomjos atzinis, ka i^peciga radio-aktivit iedarbiba vienlidz näviga em nn dzivniekiexx^ kamer viegliku tedacblbtt ir lielas izredzes IzmeÖnäjumu cuku Nr. 311 sprä-dziens noputa no krelse;^ „Sakäwa'*. Tä 24 stundas nopeldeja radioakti-vizetaja okeana lideni, bet Ipec tam tomer bija vesela, neiaTadtdama lie-vienu no parastajärtx slimibas pazi-mem — pärUeku jutigumu, depresi-ju vai niknumu. So „dabas brinu-inu" tädej nokristija i>ar ^Neiznld-nämo", Visiem dzivniekiem tömer ta nelaimejäs. No pimaajä izmeäinäju-mä 22 kufeos novle^otajäm 176 ka-zäm, 146 cukain, 3030 balto iurku u^ cltiem dzivniekiem 35 proc. dabuja galu: 10 proc. no gaisai spiedieha, 1! proc no radioaktivitätes, bet 10 proc nonäväja pec tam eksperimen-tälos nolukos, I^o oträ izme^äjuina 20 cukäm dziva nepalilca neviena. Pee „N€#sweek*' ta 4pa§äm drpSibas^ jericexn. lä jujais Ostera postenls, tn v\x)& pats sadalita vaxräkos slegtos nodall- bija Ueliski piemerots uzdevumam. jumos. Hitlera npdalijuih^ mi apgädäts^ ar medianismu, lai vn:i5 Uorä pleredzlunspejäm,xmdzlUlenlda brl^ni ^g^dxjuxxiä tie§i no turienes Hitleru. Staufenbergl bija veca ba-vai^ tuijzlekt ar izpl«^tm. Bet m§s pa- yärleSu Ömene, kas stingri turSjäs ^^mir^^^^^^^ ple katolu bazhicas. Gräfam bija y^u^, h^xnaäinu, vai vismM tik^ielu robu.^^^^^^^ ^ Bet nenotika nekas. P§c dlvam ipigj^oganas dail!)os. bet pec Rigä un valstu sacikst§ uzvar§jap^^?«^^^^ ^^^^^era pa. pg«^^to§an^ uz Afrlku parädijls, I^tvijas vienibu 3:1.^ K^^ tlkpatlabs frontes karavirs. censiba lespejas vairs neblja un ne-h^^^ kä nezinäjäm ari par turku sportistul^^^^ galtäm. Paiuzes lalkrakstä ,iSport8"[^^^^^ So ar Interesi tädeV ksäm kadu vestulil^^^^^^»^^ no Anj^aras par Turdjäl vieglätl§^ jx sasniegumiem. Valsts rekordu sa-ja^s navei,_j>et. v ^ l^unäks^^ raksts Ir Säds- 100'm ~ S Tirkdu-I^^J^^^s ^Pstal^s, ka bumbu atklä-^^^^^^^^^^^^^^^ I S ^ s S l f Ä ^ ^ an plaSäm sa-i^^^ sek, 800 m — A Ölcens 1-577 min [zvemleku ghipäm. ur. treraeiers. 1500 m-Rismans 4:02,4 k n , 500^ m - E. Aidins 15:18^4 min., 10.0001 xn — E Aidlns 32*44O mlxi. 110 ml^^'^^^^ nav izdevies. Tad mes ar jäizstrada Plänl vam par^exnSanai barj — F Onems' 14 7 sek' 400 m l ' ^ ^ ' ^ ^ ^ ceittärniea Izdöxxiät, ko da- Berline. Qtrkärt, bija JäMemj käda bar j —Onexhs 56 4 s auestlSkS^ P. Pulits 1.885 m^ täilek§anä-M Ba-| Sfijj^ar buxnbam nedrikfiteja no- 5an|s. ^MUrns bija jäplesalsta^savä. loglu 7,10 m, kärtsläkSaixä M.r^^ Stifa rokäs, Jo v l ^ PusI vei yalrak augstu vlrsnleku un 385 m . trissollekäanä — J p«WJa mQsu grupas dalibnieks. komändleru. Beldzot^blja jälzaträdä Atess 1520 m, diskä V Emmel ^^»izot TreSkovs plezvanija tam pläns jaunam atentätaxn. Pamattts 48 67 xn, ^epä K-^K^ kas blja yedis visiem ^iem uzdevumiem paveicäm v^exl B. lode - G. Friks 14,78 lai. Ne tik tel^l^^ J<^saii:iojumiB^^^e^^ cämi bija turku 1946. g; labSkle sa-l sniegumL Gribas pat teikt, ka xxiusul^^^ Jo- jors UM(ä^ fons Ercens, kas sadar-exnigrädjas vieglatl§tu Mase^^^^^a^^^ ditajä vasara dro§l värejä sacenstiÄsI ^^J}J5^^_. ,x 4 -. ^ \. kals uiidevuxns blja ^zpeti^ ar Turdjas valsts vienibu. l^ti väjil Nalw§a dlenä es militäx^ U2dew. Uzlmt^es innljas speki bOs'' mOsu Sogad Izrädijäs turku rezultäti^^^m^^^ ^e^^dn^i- rtcibä BerUnes tuvumä u^ Sanii di^dplinäs. Vix?u labäkals §l?:epa 1 ^ ^ Hitlera initxU im s^ at- ss ^ekl atradisles^^^ to^ lal pretotos metejs J. Tasuku, plemeraih: späjaff^^ Sapn)tams> nebija iesp^Jams reälizet tlkai 57,98 m. talumu. U^}, istam konja^pudelem.K^-^ pateikt, cik daudz spekrf nä- ' ' ^ ' ' ^ n " ^ . 1 ^ kotnfe aS^disies svarigäkajäs vl^täs, i^Darbu^^acis MtvieSu^^^s^^ ^ pärsvarä gan skaltUski, gän ai^^ fiziskas^auc^anas pagMda^^^p f^ st>r . A/ Sl ^^ H'em- ano^ .!P^- r^^^ ^ radio raiditajlem, apgädes centriem LObedc (24). V «^^^^^^^ JliATVUÄS**^^ A ^ maksa 4>—RMmen^Sludi^ Jumu maksa: 2>-- RM par sln-dinSJuma lindu; piederfgo miek-leSanas shxdliia}umi lidz 4 rin-dam 4.-- RM, gafäkl par 4 rin^ dähi pec parasta tarlfa. . Abohementa pieteikuini, slu-dliiajuml, naadas parvedluiiii uii koresi>ondence adrese Jama , J^t-viiar^ (13b), Gunzburg/b^ Bör-gextteister- Landiiiann-Platz 7. Nei^lieloiiis niaiimkriptiis, Ja nav pidiktas pastxnarkaa alpakat suti§amineiizgiab& Ar aatöra vardu vai iniciapem parakstitajos rakstos Izteiktas do-mas nav katrä zi^Ä ari redak-cUas domas. gan toija ledarbinats, bet prlekSlal-l . • cigl apstäjles. ledarblnäfianas lericdl^^^^^^^^^^^^^ ^ vajadzeja saplest mazu skäbes tvert- Izsträdaja sikus plänus vlsai operä- ^ niti, skabei tad savukärt vajadzeja) ^W un. sagatavojav^seiu rindu pa-saest siku stlepuU, kas attureja uz- ^^J^ Plrmä pavele apgälvoja, ka S3 sltiena deglL Tas yiss äri bija noti- gatavojusi puöu, kas jäapsplel Ar? ds, un uzslUena deglis lDija iedarbo- niijas vienibäm uzdots atbrupot SS jles. Bet kapsele nebija sprägusL vienibas, im, ja n&piecieäams, tas Mes tomer va neaizmeto^ go bumbu krumos. Pec daiäm die- H^^f ^ ^ f ^ näxn m jäpiedalas kritu- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ §0 karaviru piemli^as svinibäs Ber- - ^ ? v ^ ^ yirspayemieKa gejierai pieiamaja. Gersdpris brivpratigi pie-1 T r i > , r J u ^ „ - V,ÖV,^;; T<»« ui ftöe4i«c5acs. ii^zm^fai^n^to^t bumbu j4a«u,.n.^a«m-u aten-1I Vt jiuclie«D^e na varoa. Tais> «b^i iafr «Axmi,>k.n..«s ttaättaamm pnrreett^ HHiittllpenriu ^ ^ . ' SHtiatluefrean b.perregtsm uienk sE rucnen, ks apdaz Tiir>eoäjkao vvis-, .PecTre§kova1^ leju (Grersdorfu Edenes viesnica Ber- pjej^rita. line un nodevuyipam bumbu, Bet ^ • xnupis nebija vairSkangiu^^^^l^ (t\ui>inajuxxi8 i^kös)^^^^^ Mmm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-12-10-06