Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946

              Is Ä^iih ka mmu
ffdods vaida vair« i
MOSU TM^TIBiU fl^EDZAlUMI DAEBA
Idz^iaiaip-I 5 ( ^ « l ^ a rtti gnipa tsAm ta^l iteiba iii§k^ vk»|lumu, tie
lapasiäves, kä hjeSu no Kleinkecas deväa darba uz aei2töjr§Ja jau pirmajä dienä. Mes,
>^ÄIIA§ GAITAS UN PIRMIE PAHA KUMI a z i v e
\
da arviaa akatäka m\ ^^^^ jattti- Mincheni. Tia bija ap puasimts Aus- palikuäc d9mijam dtidi: ja «pesim
iomd Cik musa pdrimvibas örgam-liod» aometaas iamitnleku, vairuini Uavtis azdavufflOd vetkt, tad caram an
i i c l l t o ' fzdavief soskaMrot, tad pa5- amatnieku, kas ar UNRRA's vidutä-- par to pienäcigu atalgojumu un drf-laik
ao kopfefi darba «P^jfgo skaitajjibu pietcicäs atocrikä^o organizötos ves ap^^^kli». Sl^et, §ajä pärlieclbä
nodarbinätl ir tikal 36,5«/o. ViavairäkUarbos Minchenes priekSpUsetä Har- nebusim maldijuSjes, Protam», ta
tie lUadä nomeiöu dirbos, 110 tikai lachingi (HamlÄusör Str. 48). maize, ko tagad edisim, bOs patie^i
3J»/e Ir öodarblnati pri^atos ua^toii- Kas aiibraufc^iua fiagaidfja Mindie- ar svicdriem aopclnlta* — stasta at-mo8
vai pie latvi©5icm, kam irdcvies ne? Izradijäs, ka tur nav p a t ^ <jr- braucejs. ^Edienu paSreiz sadala ticSi
noorganizit paiiem iavus pasikttmu8.|abo, kädas mams lielikä vai mazäkä amenkä^i, p^i sagatavodami pat
Tads stävoklis »ebOt nilv darba prob- apjomj paSreiz ir nomctnis; jaunaijä sviestmaizcs. MQsu 5dienu karta 7
lemai atriwiiajumÄ, jo idz ar nomet-jdarba vietä visa atradas tikai organi- decembri bija Sada: brokastis — 2
nu dMvci IzbeigSanos darbi palikslzöSanas atävokll. Par kautkädo per- U^^ejes maizes ar kSrtu sviesta, olu un
tikai tie 3,5'/o, ka« jab tagad atra^ Uonigu iekartoöano» nevareja vei m- Ualdinäta kafija ar pieiiu; pusdienäs
duSi nodarböSanos privl|tä sektörä. jnät TfipSc ari läkumfi radäs daudzj— makaronu biezenis ar tomätu m§r-
Ir nopietiii jipadomiJ kas tflläk da- neapmieriaäto. No 53 vlriem 8 attei- d, pte kam deva itin Hela; vakari-rSms,
fr jSböt gatavieib plinlem, it cfia, palika-vairs tikai 45 cilv§ki Tie ^is — 2 svicstmaizcs an kafija. Pa-sevf
§kl v@l t§d§}, ka amerikäJ^u 1 nezaud§ja ticlbu sonjumie% ka iip-lgaidam neesam sa^gmuSi ne apprbu,
ieatidcs Iztaikuäas veJ »los dzirdötUtäklus cenUiie» ^zlabot oa,— par ne apavus. Bet at! tie ir apaollti.
mtisu .paSo konstrtiktfvbs i^iekSliku* visäm lietäm — bija pärlieciaäti, kai PaSreiz ^ iiekfi neztnam art par ci-
01119 V i , Idarbs^ 8p§j viso. Sazii^ä ar amerikä-
Hd bfidSla penoim paskaidrojo- pu vadlbo un paiu stridfijöSo piekri-mieä
izHat ka izce)olaiia8 ieapijas Uanu, par darba kopas vaditäjaizrao-kompaktä
masa tuvikd 1 näkotni navldzlja A, Bitanu. Nodarbinätie 1^^
rellas. fU^ atllek tVtfk p§t!t jaa-{dalli§8 5 gnipis, katrai gmpai p^ar »a-taiuma
par lasllgiaiioa yicu saimnia- vu päfstivi isvek>aai p i e d ^ i o^
dika ddvi, Vispirmä t i r t i leit kaot amatniekö.
Hersbrukas UNRRAs viembaa va-diba
izdevusi rUcojumu, ka vlaiem
DP» >ka8 saistas amerikäou armljas
daiws un sai?em tur ari apgädi, jä-nodod
UNRRAs refeisträcijas birojl
identifikäcijas kartite un darba de^
gare§u devu, atalgojumu un turp-mäkiem
darba uzdevumiem *
Darba kopas vaditSjs A^itöns in-forme,
ka kopä vei var pieteikiies jau-ni
darbinieki no Bavärijas nometnem,
bet gaa vienigi latvic^ • DP. Pieteik- . . .^«5^5+ ir^nn
Sanäs izdaräma pic ardi. Orleäna yejiem japieprasa apgada^^
Ausmas Uivieiu nom^tne Kleinkeca U ^ r U ^ ^ M ^ ^ ^ P?!^,^^^^^
n atvian DP Camo Kleinkötz bei ^ nenozim§ D P tiesibu ati>eni§ahu, GSUTZ Bavern I3.b) %^ ^ikai to. ka attiecigä p^rsonn?- """^tnl.^^^^^^^^ ko - ^ » e . atrcKias
juSies 5ie tauti^äi. bet §is cel5 tom§r Uanis. UNRRA iadäm persot^ at)-
a^et pareizs pn cIroS»: neviehs mums aolijusi izdot f i^.^Pf
nesniegs mlkstus spilvenus, ja paSi sev] ka DP karte glabajas biroja.
tos aespesim sagildit.. Darbs, dro8-l ^ ^ ,, „
me im ticlba saväto speiSm vieiunir Detmoldas DP nometnöm p ^ i ^
veidojusi pan§kumu8. ^^T*',
T5 nu Minchenig pulcSjas^ savi vei- gan ^Hd2Sto|30 ka^^^^^^^ jt^^^.J
da latvieSu lldpmiaieki, lai sve5n!ecn>a UormölpatgrStäjieM^
ar söm darbn nista eksistcnces P^- f^^dnie^e^^^^
ba 2510bet pärgrupejot proQUktu
sadaHJtou* Pec jaun§8 k § ^
[thälpaterötajs nedöjä sai^em tikai
125 g galas uh 50 gr. sviesta vai
tnargarliuu Ar pärkärtojumieiii DP
devas pUnlgi |)lendzinatas väcii de-matns.
- m i —
Ja nebutu grufibas ar valodu
Hesan no anglu joslas V i d j i daiv | dianaa uir y ^ ^ ,
, uz AngUJu devis vairiki aimti Darbs n a v W No rlUeni celamlS ^eikalos i^spejams e^^ d ^ /
kadas.bradzii ir«kal et fiziskii dar- _ ^arbs. Tispirms baira- latvietes - sanatoriju un slimnidu p l 6. Stradäjam 7 ar pus stundas ^![?o ^ ^ wn L^aT
h% kat Ir vissli&tik ata gots im k a m b ^ v e paSo vajadzibäm. KamSr to darbinieces. Tagad vi^as Jau nona- dleriä. Nedelä pusotras. dienas bri- !»'^, J"^: ILHVS tiron
Uala skato mflsti tatitifi»! aava wse- U i l nav, apmeSanäs s^gSdita Lohen- kuäas Jaunajas dzlves un'daita vie- vas. Darba iedalijunjs Säds: nö rita »^veies, Kaaa tr pnvaia urgu.
Ilbas 8ttvok|a vai vecttap d§l ^^^UnnsL Mt^^ bij. latvieSti nomctng. 2i- täs un vestulea piederlgiem Väcijä diVäs telpäs jäuzslauka putekU no „ v^i^^ I^X^^AO latvieftu raksu
piamfefOfl* ^Vim pirstidbas organl- Ljing^ ^ ^^tra soja jäsastopas ar stasta par saviem pinnajiem iespai-lgridas un tepikiem, jäiznes pelni no .*hKV^i!?rr^®;3
gidj® erfavumi tad &Q Ir meklit ar! daiidfim ne§rtib§m mi gratlbim. Ta-ldiem. T i no Talavas nometnea 01- kamlna un tas Jäiekurina, Pl. 8 e j a m r L s S
dtas lasj^sa daito jaoijiima m&x-li^ apstäkji pamazim uzlabojas. Jau denburgs käda uz Angliju aizbrau- uz nodajäm, kur Jäizmazgä mazgä- P ^ ^ ^ ^ P ^ / ^ i y - s lo^^^
tolani. ' tueiJ^^^ dienä p€c jörajSanäs kopas rid- kus§ tautlete raksta: Ijamäs telpas un vannas Istaba (ne^^)
isolta nostoi, lkkaa,| w ^ WtKg 500 •« no darba vietas bija ,No Kukshafenas Izbraucäm pec-jgrldas), slaukäm putekjus sUmnieku Sä. Vajadzigals^ e ^
mösii ttomet^p tagadSJSia^^^ telpas pusdienoSanai on mo- pusdienfi. .KuÖs bija Uels un nio- telpäs un IznSaJjam Mamreizesh^^^^f™ ^^^^^^^
Orgaaizildt täa m:koop>fiUyiw pa- denm virto^ Blakns idamzfilei pa5- dernsEdiena loti laba ui^auki klätiUdienu. Nekädi amagi dgrhl nav 1fi> Augsburgä^
Iftvieni 5®*^^JJS. «^^^ steidz lerfkot daSas, kM b<l8 galdi. C^^^ 100 dgaretesj dara. Slimnieki un mäsas izturäs loti
8fi2§ ail Ipaiolaka, kas
ipfiiit pif toffllmyina
tfi^et t i pejni vai n
mä ^fflil, p^tlvHan
m$t9Q darbnlcas, dnbtl
ba tfkn, gan materiilu,
ndd
Uen! tin 7; deoanbra pusdie ti tad tilcail no Hanoveras apkärtnes, Dr§bju kuponus sapdmäm trlm
fift ^ l p 6 c 2 dienäm, blj^ jau
•^Ira^^ 10—16 kuponua un^^^^
•^isagatay^ il. tipy; bijäm jau^ Osta tlem varam iegädäties apj^ei^
SfJ tba pateicäs darba^^^ k^^^ un tddiaV aa-| an ariiMz-i;^-^*.^-:^;-*-^. w^-J sakäpäm divstävu omnibusos, lal do-1 apavtxa. PJemeram ,— kaiokam va­3
2
ums uz
Musu pärstävibu darbinieki Frank­furt^
amerikäiju brupotospeku Ei-
^a,»- ;*uii«f^if48« i i ^ J n i ä t f t i tmi e««*»i® inaiinas, lai strädäjoSiem ttod- to^ apmetämlea vie^ jaga 18 kup^ kurplm kup^^ ihSte-J vle^
SUSSa^ii SSi^^s^ I mas sadaUja 1 viss " b Ä p Ä
ba riekiifi kfi ifidttfi {in i^vddottis I Die kam visvalräfc vajädzlgl apeöli^
pasikmmiaariväcuefconUisko^^^^^^^^^^ ""^ '"^ "'"^ - ^
sartotijim iastädSm bQ$ grOti norai
nekartigs. Braucöt tälSk, skats un j nicä. Ja nebutu grutlbas ar vak)das l ^ ; * ^ opganlzet 17
apkärtne mainijäs un mariimi uz-j zinäSanäm, tad var§tu dzivot k& 1 yientbäs, un täs vadis latvleSl Pir-lm
«tttftnnu «• efc«iM«iiS iicidfoaina. -1'^ »PB^H'" |«oantäm. las, lai darba uz Anglijuoiö Vactjas Rnn 14 TanvarT 500 28 ianväri 445
!???J,??'^.Vf Kfi**^^^ i ! ! ' ! ' . ! ^ ? ; uzdevumot vlsp^ Ifetotas k^^^ 7Mni M^- • -" „ . lutt. PimsdarbusaKsanas grupas ,0
ir amätu.mditari^ mi d4rba p r a t S j i J i ä S r ^ g P ^ ^ un
tedmiskl 1 l^f _ i l ^ l ! ^ ^
Novietojoties darbos, kas bös veicä-mi'
Väcijä, Frandjä, Bejfeljä, Hplan-pavafas
datba vadlbft, gan jaom
Vliu to jan
anariSistnr*^^ '^^^^ Visu ap- pallkt kopä pazistamäm un drau-a
^ ^ nö- i^^" ^arba dzenem. Mes, 21 latviete, atrodamies
metnasi bet tas nanoztmS,
iaaa daiits un ka iii d
lotnes parspektlv^ raii,
Nlko§ä katggorija, kas
fitii ieklautiea raio§aoas
lottsn amatnleki. Lldz
vlen^ nav izdevies ofie
lavu privitu darbnlcu un
vioi notaiKpmiem. Bet
{ieenias ieg&t \
tidzigt stavokl! atrods
SADARBiBAS PANÄKUMS
::"'|Tä ir jau stajusei^arbä un uz^^^
TOI no n i n -^^^y^; ftttieci^m lÄstSdem Vtr^ saaaies leraaaa musu sumis vene ar Oberk^les, Halles Un saoems atalgojumu attiecigas zen^
tiai nabOtul^^*^^ 1?^ uzturu, ziU kräsptaa^
kfiTian bflhir^
Preteji iai organizäcijas äemai,' to- ^^gs un dtl Lpndonas latvieSi, kas ^enei, kjuva par vienu no lieläkäm drebes un kaiUInespreces. Darba Ii­tin
itriva-mörhavdaudz to B^^^^ pie
ptocMi, ir ja^ iaim§jiea a^^^^ dzlm-äli
iekärtöt, _
stridät p6c bQtu nozimM^^^^ katrlem 6 därbä pävaditiem m§-
« 8 tieslb^llupanäkunm^ noda}as vienä. neäierh nodarbinätie sai>ems 1 nede-apstäklus/
kädps paSrdzatroda-l^^^^^O^ är }n^^ a Pietelkumi kärtö-
9 art MeH-|m«®?^^^^«^ no kufa stadju/ lai brauktu uz Jaunalä ziedojot grämatas jaml vai nu ar nometnu vidutäjibu,
leiitlr prpfesiias* Oan ^dafein atseviS- h ^ k ^ ä a ^ ^ atlcangs viss mildu turp- d^ba vietäm. VUdena vagoni bija un trimdä iznäkuSo periodiku, noor- vai ari tleSi, pleteikSähäs pazli:ibjumu
^fim personäm ir izdevies atratt döAtil""^?^^'® ar. to kjast sa- mums rezerveti. Vagoni loti skaisti ganizeja bibUoteku rakstnieka K. adresejot LCP vicepriiekäsedim V.
savfi. p^toijfi, taCu tis Jibzzskata par] P ^ ^ ^ ^ ' ka, tädu^ darba apgadi, kas un labi lekärtoti. Braudens ätrvU- Stroda - Plehdhleka vadibä; fiiblio^ Korstam, Hanau a, ]VL, Latvian DP
iz^emumiemf vispiri)! slivpkB; W pietet-ta
Ir aepiecie§ama akdja tmr Latvijas y mös se nevarösim radlt. Piemgrpta bljärt^ Par<jdzets pie bibyot§- kumä jäuzräda uzvärds un värds,
augstikolu
atzISann un
tle^igiefn
fyarlglkals^nödröilnät tidlbasiträdit
un praktizit kätram vi^a 8pedälität§.
dairba praames Iteta.
A. Rudzls
ar izeju uz balkonuv^^^^^l^^ bibliotäcfi jau saväkts 400 s§-^^t^^^ par-mfksta^
gultas; Ediens ]oti labs, p ^
VevfalUa Mi
apear§JimiS ar virsrak
mv
padcmid
trU^a oilnistH^^
a ^ p i i e d l a par m i w Ifgnmlem ar
aoUi svarl-lit
blermiita leskatn par problemämr
lataniiiia ameril^ti publictets on v^s-
Boot) lalkrakata
navar^iisi Vidjaf * Jaatäinins
. Nepaies daudz gadu,
kamer vSstumi^ki ^ l i i i nopieM
Jautäs; Kas uzvarejis pasaules
kara? Tälredzlgä skatijumä karu
uzvarijusi tä vösts, kas käram
dzotiea saglabäjusi visvaiHik pärti-kaa,
visvalräk izejvielu, | visstipräko
röpniedbu, visvalräk iedzivotäju, Isi
sakot — tä valsts, kas ialtdzlnot ar
kaiml^3lett^ ir vislabäl:ä stävokl!.
Vädja Sbdlafi ir labäkä stävbkl!
nekä valstis, kaa atroda i äp ta Ci-tien^
värdlto sakot ilal kara uz-var
§jusi Vädja. ^ |
Precizäkl izsakoties —I Vädja uz-kariem,
ko
s bija me-yisä
pa-id
pec Sta^
| \ vairejuÄi vienu no divien
' ' tä IQkoja izdnit PirmJ
ginäjums gilt noteikSan
saul§. Bet 1948, gadä, k
lingradas un Ziemeläfriltas notiku-mlem
paSiem . vädeSipm iquva
skaidts» ka tie §0 merl^ hesasniegs;
vi|^ groadja, savus nodomus, un kon-centr
§ja visus spekus, i i i uzvaretu
Eiropas karu. Vädj^s mSr^ pec
tadi bija nodroäinät sev stipri^co
stävokli Eiropas valstu^ida I
Viena no svaiigäkajien uzdev^
miem k§c paäu väcu kajfa vadltäju
dcmofim bijn panäkt to^
bflta viiräk iedzlyotäju
kufam no taa kaimi^
vir^vShieka frand^
lÄi ^ d j a l
em Väcu
Otb lön S^ilimSgela izteicis §^
äädos värdos: ^Käda nozime gan ir
nejaufiäm militäram zaudejumam,
ja munis tai pa5ä laikä, nodarot
iespejaml lielus cilv§ku zaudejumus
mQsu pretiniekiem, izdodas panälct
lieläku demografisku pärsvaru piir
kaln^ijiem nekä 1939.^^
Maräais toti RundStets, runäjot
Berlines kara akademina saimnie-dskä
kara pärvaldes dibinääanas
gadijumä, iaöteicies vei skaidräk:
«Viena no lieläkäm kjudäm 1918.
gadä bija , tä, ka mes taupijäm
lenaidnieka zemju civilistu dziVibas.
Vädjal nepiecieSami jäpanäk stä­voklis,
lai tai butu vismaz divreiz
tik daudz iedzivotaju dk kaimipu
valstim. Mums täpec jäiznicina vis­maz
Viena treldala ho vinu^^;^
täjiem. Vienigais. lidzeklis to panäkt
ir bads, jo tas sai zii^ä iedarbojas
labak nekä loimeteji."
statistikas radä, ka pfir
spiU 3 600Ö00 dlveku Mudejurn^^^
kara, Väcijas iedzivotaju skaits, sall-dzinot
ar 1939. gadu pavairojies par
^/o, vai 4 miljoniem. Täis kaimiij-valstu
iedzivotaju skaits tai pasä
laikä samazinäjies rio 65 milj. uz 40
milj. (Prandjai vienai paSai pintiis
ks^a bija 42 milj. iedzivotaju).
Täläk Ruts norädä, ka vädeSi
joprojam §d labäk nekä to valstu
iedzivotäji, ko tä kara laikä apspie-da.
Visu kara laiku vädeSi riko-jäs
pec prindpa, ka vädeSiem kä
päräkai rasei ir tiesibas est vafräk
un labäk nekä dtiem. Käds väcu
virsnieks no Parizes komandanturas
savä laikä pateieis:,,Bads ir nepie-cieSams
un taisnigs sods franöiem.
Mes gribam, lai franöu dzives stan-
Harts butu zemäks nekä vädi stan-darts."
Pie tam Francijä pärtikas
stävoklis nebija tik Jauns k$ Polijä,
Grieyjä uh citäs zemes. Kä gan §o
zemju iedzivotäji tagad var justies
uzvaretaji, ja zln, ka väcieSl jopro­jam
ed labäk nekä vi^i. Bet autörs
piebilst, ka amerikä!>u un angju
okupäcijas spekiem nav pienäkUma
rQp€ties par atbrivotäm zeraem,
kurpretim ASV militärie vaditäji
neseh paskaidrojuSi, ka Väcijäi jä-död
vairäk^pärtikas, jo pretejä gadi-juipä
okiipacij as sp§kiem lielas gru-tibas
radiSöt väcu nemieri.
Vei daudz svarigäki ir apsverumi,
kas mudina lielvalstis vispirms at-jaunot
Väcijäs rupniecibiL Taisni to
jau kara laikä bija .paredzeju§iarl
pa§i vaeieSi. SS oficiozs „Das
Sdiwarze Corps" 1943. g. 17. öktobri
rakstija: „Ir jäpanäk stävoklis, lai
anglosaksi, kas pec
1923. gadä sastapäs ar naudas pär-yerteSahas
dilemu, tagad sastaptos
ar atjauno$anas dilemu - - t i em
Järedz, ka ir tikai divas iespejas: vai
nu Eiropu atjauno ar Väcijas pall-dzibu,
vai ari tai jäpaliek neatjau-notai.
Mums ieoemtäs zemes jäiznl-cina
vairäk nekä var izpostit Vä­cijä."
-i-^
To väcieSi ari pUnä merä pavei-ku
§i. Ats;kaitot pilsetas, Vädja tik-
Mit kä nemaz nav nopostitä. Ari
ijumii pilsetäs nav tik lieli, kä
OS pirmä sajustnä par gäisa speku
arenibu izdaudzinäja. Sabiedrotie
an ierosinäjuäi dalu no väcu, rup-niedbas
pptfencinäla nojaukt un aiz-ve^
t uz dtäm zemem. Bet cik daudz?
1932. gadä Vädja patereja tikai 3,5
milj., tonnu teranda. Hitlera laikä
terauda producija kara vajadzibära
sasniedza > 22 milj. tonrias gadä. Iz-r;
iemot krievus, t£igad neviens negrib
samazinät ^ Väcij as terauda rup-nlecibu
lldz 1932. g. apmeriem. Afne-rikähi
ieteikuäi atjaut Väcijai raiot
5—8 milj. tohnas, angU pat 11 milj.
tonnäs gadä. Pägaidäm sabiedrotie
vienojuSies pai: 7»5 miljoniem, tas ir
vairäk nekä divi'eiz tik daudz, cik
pirms Hitlera näk§anas pie varas.
Ari tad, ja Väcijas terauda röpnie-
\cibu mäksligi samazinätu lidz 1932
g. limenimv piei^tize jau rädijusi, ka
väcieSI ätri sp^ij to pacelt lldz
hiilzu kapacitätei$ } v
Tas ir svarlgäkais iemesls, kura
del Francij a grib at§lj:irt Euras ap-gabalu
no Vädjas. Pec franöu do^
mäm nav svarigs jautäjums, cik
daudz teraijda Vädja raio Sodien,
bet gan tasi cik tä spetu ;iaM^^^^ r
AngU ir saimnieciskii, ir politisktT
apsyerumu del I fran6u projektam
note^kti pretojas, un äai zipä tos lidz
sim / ätbalstijuääs ari ASV. Ahgjf
vispiär vairäk par visiem dtiem sa-biedrotiem
aizstäv iespejami stiprä-kas
Vädjas rupniecibas izveido§anu.
lielie posti jumi., ko vädeSi noda-^
rijuSi dtas zemes tieSam padarijjuäi
Eiropas atjaunoäanu bez Väcijas pa-lidzibas-
neiespejamu. ^Tä, piemeräm,
yisä Eiropä trukst lokomotivju, bet
jaunas lokömotives pägaidäm var
buvet vienigi väcu lokomotivju fabri-käs,
Kaut ar Vädjal butu jänodod
äis lokömotives reparädju- segäanai,
tai tomer paliks pirmäs atjaunotäa •
lokomotivju datbnlcas. Väl svari*
gäks apsverums ir taa,^^ k^^^^ visa Eiro- '
pai rilpnieciba atkarlga no RQras
akmeoogläm.
Ta kä okupäcijas karaspekiem da*
bigi rödas atbildlbas sajuta pret
okupetoT Jsemi, tad Potsdamas lä- f
mums par zema dzives standarta uz-tureianu
Väcijä IzxSd!jles dlvpusigl
griezigs zobens. Lämumä paredzets,
ka vacieäu dzives stahdarts -nedrlkst
butaugstäks par* citiit Eiropas valstu
standartd. Praktiski notelca, ka tkm
jäbut par 34 proc. zemäkäm par
dzives standartu Väcijä 1938. gadi. *
Praktlski tagad tomer — pec Ruta .
domäm lemum Ir tädas,
k^ amerlkäpu oftupäcijas pärvalde
uzskata par savu pienäkumu §o dzi­ves
standartu väcieMem garantet
Ar bagätas Amerikas atbalstu Vä^
dja droäi sasniegs saimniedskas '
dzives atjaunoäanCi paredzetajä ter- ^
mihä pec trim gadiem, bet nav. ner
Viena, kas pälidzetu to pa§^
ari bijuäiem Väcijas upuriem.
Amerikäi>u vesturnieks vei attelo
ka väcu pägridriieki jau ^ g a d atsäk r
väcu Sövinisma. xin imperiälisma ,
ideju sludiriääanu, bet bei^äs velrjeiz
^griezas pie saimriieciskajiem jau-jUmiem
uzsyerdams, ka Vissvari-ais
politiskais faktors peckara^
pasaule ir nevienprätiba starp rie-tupu
demokratijäm un Krieviju.
Sislnevienprätlbas sekas ir tas, ka kä
aiz dzelzs aizkarä, tä ari aiz samta
aizkara ii: Krievija, ir Anglija pre­tojas
käträm nodomam väjinät yiijiu
josläs Vädjä, jo ik Viena np airo
valstim velasizmantot par
aizsargvalni pret otru valstL ^ \
Pec . ^ i b e r t^r