Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946

              latvijas bii, ^alBts vioiibas Igduäiokejists
ff 1 un
dalis sav
Pzirdoft,
les
tm. g.
atcerSUes
daudzajiem
gadijulies
sirojumoa
centros.
V
gado.
savus
sekmigl
LatvijM valsts vieniba ledus-Jielenca. Sekoja fotogräf§-
hokeiä pavisam 35 §anas. Bet — ak brinums! Pec ne^
sacensIbaiCao kurib 33 risinäju-lilsa laika laukumi leradäs istle
iaa ar L | Vedija pledalUanos.} amerikSii;^. To apHednaja lielie burti
Agnmoms U VedSjs, kas tagad USA, kas greznoja spllgtos terpus;
dzlvo FiSltöidias latvieSu nometne,] Vlsi fotografi pekSi^ abbega un me^
iodien ax MtvijaT laMtaJiem Ltas pie amerikax^em, jo bilim
I itmiQäs. tlkai ,,amerikdpl^ . Publikä smiekli
iiLkara Dinnas Dagau-P»^ä§^ ^ aplauMem . . Jutainies
ledushotejähnazUet apjukuSi. bet tikai isu bridi
J 3 i PiSä, gribas jo orkestrs tOUt atskai^Ja ASV un
u notikumu no Uem 1 Latvijas himnu.
BredzSjumiem. kas at- TiesneSa svllpe, un spele sakäs.
tviias ledusbokejistu Atjautigi uz amerikäs^u y ä r t i ^ de-
^ daädos sporta väs R Blukis, pec kam sekoja jauks
HO» MMu^ ^ p§tersona izskrejiens. Tas notika
atminas ir ^ 19374 piJ^J^^Päris minGti§s. Skatitaji
M*-iu hokejisti izcimja likäs parsteigti Amerikapu gaiditie
bs ' panäkumus. Bljam panäkumi IzpaHka un laukuma^^rl-z^
ivMuiu »iJeMI Bukarestä un Bu- slnäjas vlenlidziga spelioSanas. Ner-k
Ä r ^ ^ ^ leradä. vozSja ari pretinield. Skatitäji saka
mleTp^ägSr lal piedaHtos , pasaules vizmudinSt musu vienH^^^^
San»dlU§s. Jau pirmajä die- tigä sacensibä blja pagaju5as jau
NorveMjas izlaa speles pirmäs 2 tre§daliis. Sekoja pe-pretlni^
bija ASV dSjä. Skatitäji pieceläirkäjäs un zi-
1933. g. turpat PrSgä leja rezultatu. Jo stavöklis vei yien-
M . v « * * j » w»p«iUles melstamosaukumu. 1 mer bija 0—0! , ^
Pret a i z o S i a viesl^m mums bija Si musu lieliskl spele beigas tomer
SeS^lo atcerejailes nepatika- M d i j ^
mo notikuVu 1935. g. Davosä, kad P^ä pedSja minute amenkä^i iegu-zaud
§JämTkanöäleSlem (^141 So- vjt värtus un izcimja l-£^y^ariL
reiz vienJ otrain soUJamies paridit Ok skumjl at<^retxw - PedeJä nu-savu
spljA maksimumu. mitg! M§s tomer bljäm pili>igi leka-nslbas
dieni Pr§ga bl^a rojuM skatit^ju simpatijas. I^audis
1^ valsts svStkos. Skalru-jmös ielenca un suminSja, Däväja
[Jämies öediu melodijas. ziedus, SokolSdi, karsWinu m dga-nä
uzv
^ 1 . N
vieniba,
izcinija
kjäm
Uells
F a b l a n s fon S l a b r e n d o r f s
mm^iäSB AummsKASB STÄSTS F A E T O . K Ä K A ^ tAisx
OBGAHIZEn NATENTÄTI P R E T H I T L E EU
fl. torptnSliuns) bumbu deglu un ar! i x ^ d velSk
.neizdevas tos dabat.^ T^^^
I d e d ^ ; kabinetS, Hitlm atstajal jam^B^ mibu pinno m^iJimjumu lik-priekSttdpfi
savu vldet Hitleru bumbu ateiitätä,
rädes ccpuiv ko vienmer yalkäja: Ma^ j tas, protams, radija brieinigu vilSa-ni
Si ccpure iau sen bija intemSjusij^p^
Tagad, ted bridi biju viens, paijiö^ pusel Ta zinämä mer§ iedarbojäs k i
to Tokä. Bijtt pärsteigts/kad jtttö, HLÄI^^^ paredzetajal vanö
cepure ir loti staäga Driz an atkläju [ pin>em§aias akdjai Uh bija pier§<>
kapee tä tlk smaga, M
ka^ allai apgalvoja, ka visi vädc§i mll Mes Uigad hole^ sagata^ot
v^lu lim ka
kur gnb, bija bcis izklat savu cepun|^^^
kliibi. K i vieningr, HiUeram pasniedza ^u^^L®^
fpaäus, viflia paäa pävära gattvoius |« P^*»^^*^^^^^ ^
gdieaus, M tad v61 katru edienu Hit^^T^:^''^ P^<>J"-^ j"*»»^^^^^^
kra actt priekää vispims^^^M
vi^a ärsts. Bija divains pärdzlvojums «n,
noskatities kä Hltlers ed. V M laM- °e8u «tvalinijumu. Tad^^ TreSkova
jäs pa edieniea, kas 8astäv§ja ho maju iNeuba?
yisdaJädäkäm saknSiii, nekad nepace-ni^»^^
la rokji, ple motes, bet toties liecä»
visS atjguM pie ia^vja. Pa stlrpto^^^^
vii>§ iedzSta iaiidus bezalkohoUskus n i « musu orgMvlzaclj^^
dzerieijtts, karjauiepriekJ bija saUkti^^^*^
i ^ A u n-iooiias. 1 a«.u» »u..u«iux. ^ o . , ^ ~o- • PasBuleB suBgä svai» bokta eem-igar vipa S^ilvi. Saskaoä u vii>a pa- te"- Pavasara beigSs, ui aizdomu
_ s S a ^ ^ l : Käda däma pat noskäpstija pions Dio Luis» nepirspets Ir Jau veu, «evjeiu nedrlkstgja pie galda P^ Ä^ttSllftiStrÄ^J^^
« k M T S ^ i r S e » Ludvigu Putnlna Sls m i ^ '^f-^ v^!^"^^^^ 3^
vm v a e j a s S ^ Ä m XnSJs^ r t i s t s kara lalkfi dSta tagad kluvis miUonSra. V l ^ Brokastu laikä 'fteäkovs « P J a u t ä j i s N t o ^ hdzdarb^^
S u ^ f f i i J t a K d M bte rtro^ Zlemelväcljl Värtsargu La- paapSJls plereikt 28 saviis Izaicteä-lvienam no Hitlera pavado^iem, vai 1~ Dona^ ^ Ä Ä t f f l don^la - or^ paini skatitäji U2 roklm imesa no täJnB un paärela galda Jannu prett-ltas nebötu tik laipns aizvest divas P«-NF?fPiJ»*>^*f^
Ä K e S f Ä Ä b l r S t a ^ Vii ar savu spSli ari t i ^ nleku. Kap» lalkä. no 1942.-1946. gjdele» koajaka generSlmajoram Helmu- vt?u jrte^
l l ^ u P v l ^ ^ ^ ^ Ml kluba tS» uz lid- »rve un PretestlbM kustlba ttdljädl
^ vaka levietojot lieU^Lapaipa at- m Ir visa Bsriana, gluJl i kS »jUS laaku, Nogaidlju. kamSr Hitler» bija ««JSJa aavU Ärektoni-rlkptSM ,
burtlem UsL foi
n^v&lils, toi kahadieti'V j a bija brIrdS-^^^8^^^^^ bija pulkvedis K l a ^
itantl — anjeri-Wga propaganda lat^^ Mösu vie-11, gäJienS im 12 no 80.000 skatitä^ 1 devu saini tam ylram, ar ko TreäkoiT^JSentolon
ooi klai
taudis
Zemkiji
Vlsl va(
un _
i S ^ b v ^ ^ ^ rvnäjis Virsiekfipa Hitlera ud-|^
^ -Paegie, Mul^is^Petrov^^^^
Petersbns, Putnit^S un K. Zilpa^^^^^ gaisä/ 7 . klauts jjenerallm Olbriditam, Ha^
SOIÖÄS 1-ÄTVIESU, pretestJ-valsts
vienlbä, ^srau pieredz^ republikäi^u partljas aW-P«aes^^^^z^
15. dfcmbrliibekäviesc^^^^a^ postenls bija
rik&iu Joslaa latvleSu basketbola zaud""ettääjjiss gan nekad neesrnu bi^
meistai vlenlba Vir3rt>wias YMCA, 1 lalmigs, kä torelz Pragä, kur näkamä 1 Luiss rezamg atputas mirkli, kad
ba, e
dibä
kas sa( tläi^ 1^ angiu jodläd^^ pasau- paimles boksa mdstars labprSt
t&iru <^ les labäkie ledushokeJistL | lerodas golfa laukumä.
isppttiS^^ Xli
latvi^i spgcigäkä basketbola
MtotävJu V, Piste-ttesnela
And^ Bix^d^a ya^
Libektt izbraulu Vlrcbiirgas
baäkcfilollstl^^^^
GHes^ Mlezitis^^^^Q^ Poltraks un
S brll| BU^ivi Ubekä spelis ar!
Vlrcbul^ latvieiii b a s ^ ^
G. G r l e2 e
MOSIU lACMISTU PAiOEUMI
itneistars jSrlnkmaos (
DANA jdijo, -ka Pa^
bas ledushokejisti uzaicinäti piedali-
».»»KM
Izlasi
ties pasaules meistarsadkstes 1947.
g. lebruäri Präga. Uetprateji gaiibäs,
vai krieyi aidnäjumara piekritis, jo
Viiji ledushokeju säkuäi popiilärizet
^)|'tikal pedSjoö päris gados.^^^^^!^^
AugsburgI un saceiitäs ar }oti^ bendija spele, kas se-
^ Jaj^athes Sad^stiem. 7 daudz draugu
' * zaudija, uix vienigi l a ^ ^ V^l labi
savu 1 ^
Skirti. AugsburgS dzivojoSie latvleSu viehas speles uz otru. Musti kädreiz
% pledalotles vienibu tumirä, izdlle bendija speciälisti Braämanis;
.a Vidi Wdss paiitelis^^^V^ Je-ar
9,5-^1^ rezultfitu-^^^^^^^^^h^^
»Svn mmMf I duSi. Täds pats stävoldis paSreiz ir
j Padomj pec Mado-
Kiaml i t i d ^ bya^ 16 pa- 5. Janväri pirmo relzl saksies Pa-jm
10 SOTiJas rekordu IpaS- domju Savienibas meistarsacikstes
T a g a d ^ lie rekardl par- ledushokejä, Start^öit 12 vieniba
KurmlpSdiJo rekordu nesen Täs sadalitas 4 grupas. ÄQauts pie-
' 'Ja ^ p a s meistars mara- Ualities ari latvieäu spiecigäkai^^^^te^^^^
^ . F^^. kas veica sei, kas paäreiz ir Rigas Dinamo Hi-
20kri l st 4 mla.2e,4 sek., bet Nur- dziniekl 8pel§§ot vienä grupä ar!te-wi
M 30. g. ^sniegtais Somijas re- Uingradas, Maskavas^ un Tallinas
tords bija 1 öt 4 mto. 88,4 sekm^^ Rigag Dinamo sastavä xni-
Pasa^eö r^ordlrts >§aj§ distanc§ ta- neti, vairäki musu valsts vienibas
gad fr artentM^ Säbala a st. 3 blj. spel§täji - Lapairiis, A. Peter-pna
1.4 m^h Kad. maznmlgais Pävo Uons, Klävs, Vitolix;i§ txc. Nav zinams,
kädrdÄ Sftartöja Rigä, vix^ vai latvieSu sportisti bts ari
avi&ieWem neslSpa M>ms ju Savienibas reprezentanti pasaules
par n&otnesrdcordiemskrie- meistarsacikstes Prägä. Sm.
sanfi.llevSrojamals soms nekad ne-|
bija iepns, tomer n^kordus, kädi ir T U B E U SASNIEGUM TISG]>
äodieix, viijä uzskatlja par ndespöja- ÄTLETIEÄ .
mlM un gan^vöi tlc§Ja savu sa- Turdju no Latvijias gan Sljdr
aniegimu t^xnirsöbai. Un tom&r: ta- milzigs attälums, taäT senäkajos ga-gad
r|av yairs neviena Nurmi pasau- dos mösu sportisti ar tixrklem sacen-les
n^korda. VH valräk — pärspeti täs.visai bieii, seviSl^l^iaiädös starp-a
r i ^M v i^ Somljas rekordsasnie-* ta^ sarikojumos. 1924 g. va-
8 ^ I sara Turdjas futbolisti viesojäs pat
kuäi
nä",
nas ii
ikini cuka Nr.
Ka I Eiikini dtombumbas izme^-
näjuijfiu pärdetuiie apmeram 75
deväs daiäda^ ostas ,Mrant§-
M tos pärbaudi% un to maäi-
Ltiritu no radioaktiva sälsudens
palielpäm, kädä Atlantijas okeana
piekxiBstes ostä leradäs ari k u ^ är
2m eksperimentu pärdzivojuSäm
kazaipi, cOkäih un^urkäm. P§tot^^^^^
[uäos un ari nonävetos^dztv-k
ziriStniekl leguya virtigas
iaunap z i i ^ par radioaktivitätes
radit(^ slimibu ärst§§anu. Bikini ope-rädji
I galvex^ai^ patak^s kapi Selds
Vomjos atzinis, ka i^peciga radio-aktivit
iedarbiba vienlidz näviga
em nn dzivniekiexx^ kamer
viegliku tedacblbtt ir lielas izredzes
IzmeÖnäjumu cuku Nr. 311 sprä-dziens
noputa no krelse;^ „Sakäwa'*.
Tä 24 stundas nopeldeja radioakti-vizetaja
okeana lideni, bet Ipec tam
tomer bija vesela, neiaTadtdama lie-vienu
no parastajärtx slimibas pazi-mem
— pärUeku jutigumu, depresi-ju
vai niknumu. So „dabas brinu-inu"
tädej nokristija i>ar ^Neiznld-nämo",
Visiem dzivniekiem tömer ta
nelaimejäs. No pimaajä izmeäinäju-mä
22 kufeos novle^otajäm 176 ka-zäm,
146 cukain, 3030 balto iurku u^
cltiem dzivniekiem 35 proc. dabuja
galu: 10 proc. no gaisai spiedieha, 1!
proc no radioaktivitätes, bet 10
proc nonäväja pec tam eksperimen-tälos
nolukos, I^o oträ izme^äjuina
20 cukäm dziva nepalilca neviena.
Pee „N€#sweek*'
ta 4pa§äm drpSibas^ jericexn. lä jujais Ostera postenls, tn v\x)& pats
sadalita vaxräkos slegtos nodall- bija Ueliski piemerots uzdevumam.
jumos. Hitlera npdalijuih^
mi apgädäts^ ar medianismu, lai vn:i5 Uorä pleredzlunspejäm,xmdzlUlenlda
brl^ni ^g^dxjuxxiä tie§i no turienes Hitleru. Staufenbergl bija veca ba-vai^
tuijzlekt ar izpl«^tm. Bet m§s pa- yärleSu Ömene, kas stingri turSjäs
^^mir^^^^^^^ ple katolu bazhicas. Gräfam bija
y^u^, h^xnaäinu, vai vismM
tik^ielu robu.^^^^^^^
^ Bet nenotika nekas. P§c dlvam ipigj^oganas dail!)os. bet pec
Rigä un valstu sacikst§ uzvar§jap^^?«^^^^ ^^^^^era pa. pg«^^to§an^ uz Afrlku parädijls,
I^tvijas vienibu 3:1.^ K^^ tlkpatlabs frontes karavirs.
censiba lespejas vairs neblja un ne-h^^^
kä nezinäjäm ari par turku sportistul^^^^
galtäm. Paiuzes lalkrakstä ,iSport8"[^^^^^ So
ar Interesi tädeV ksäm kadu vestulil^^^^^^»^^
no Anj^aras par Turdjäl vieglätl§^ jx
sasniegumiem. Valsts rekordu sa-ja^s navei,_j>et. v ^ l^unäks^^
raksts Ir Säds- 100'm ~ S Tirkdu-I^^J^^^s ^Pstal^s, ka bumbu atklä-^^^^^^^^^^^^^^^
I S ^ s S l f Ä ^ ^ an plaSäm sa-i^^^
sek, 800 m — A Ölcens 1-577 min [zvemleku ghipäm. ur. treraeiers.
1500 m-Rismans 4:02,4 k n , 500^
m - E. Aidins 15:18^4 min., 10.0001
xn — E Aidlns 32*44O mlxi. 110 ml^^'^^^^ nav izdevies. Tad mes ar jäizstrada Plänl vam par^exnSanai
barj — F Onems' 14 7 sek' 400 m l ' ^ ^ ' ^ ^ ^ ceittärniea Izdöxxiät, ko da- Berline. Qtrkärt, bija JäMemj käda
bar j —Onexhs 56 4 s auestlSkS^
P. Pulits 1.885 m^ täilek§anä-M Ba-| Sfijj^ar buxnbam nedrikfiteja no- 5an|s. ^MUrns bija jäplesalsta^savä.
loglu 7,10 m, kärtsläkSaixä M.r^^ Stifa rokäs, Jo v l ^ PusI vei yalrak augstu vlrsnleku un
385 m . trissollekäanä — J p«WJa mQsu grupas dalibnieks. komändleru. Beldzot^blja jälzaträdä
Atess 1520 m, diskä V Emmel ^^»izot TreSkovs plezvanija tam pläns jaunam atentätaxn. Pamattts
48 67 xn, ^epä K-^K^ kas blja yedis visiem ^iem uzdevumiem paveicäm
v^exl B.
lode - G. Friks 14,78 lai. Ne tik tel^l^^ J<^saii:iojumiB^^^e^^
cämi bija turku 1946. g; labSkle sa-l
sniegumL Gribas pat teikt, ka xxiusul^^^ Jo- jors UM(ä^ fons Ercens, kas sadar-exnigrädjas
vieglatl§tu Mase^^^^^a^^^
ditajä vasara dro§l värejä sacenstiÄsI ^^J}J5^^_. ,x 4 -. ^ \. kals uiidevuxns blja ^zpeti^
ar Turdjas valsts vienibu. l^ti väjil Nalw§a dlenä es militäx^ U2dew. Uzlmt^es innljas speki bOs'' mOsu
Sogad Izrädijäs turku rezultäti^^^m^^^ ^e^^dn^i- rtcibä BerUnes tuvumä u^
Sanii di^dplinäs. Vix?u labäkals §l?:epa 1 ^ ^ Hitlera initxU im s^ at- ss ^ekl atradisles^^^ to^ lal pretotos
metejs J. Tasuku, plemeraih: späjaff^^ Sapn)tams> nebija iesp^Jams
reälizet tlkai 57,98 m. talumu. U^}, istam konja^pudelem.K^-^ pateikt, cik daudz spekrf nä-
' ' ^ ' ' ^ n " ^ . 1 ^ kotnfe aS^disies svarigäkajäs vl^täs,
i^Darbu^^acis MtvieSu^^^s^^ ^ pärsvarä gan skaltUski, gän ai^^
fiziskas^auc^anas pagMda^^^p
f^ st>r . A/ Sl ^^ H'em- ano^ .!P^- r^^^ ^ radio raiditajlem, apgädes centriem
LObedc (24). V «^^^^^^^
JliATVUÄS**^^ A ^
maksa 4>—RMmen^Sludi^
Jumu maksa: 2>-- RM par sln-dinSJuma
lindu; piederfgo miek-leSanas
shxdliia}umi lidz 4 rin-dam
4.-- RM, gafäkl par 4 rin^
dähi pec parasta tarlfa.
. Abohementa pieteikuini, slu-dliiajuml,
naadas parvedluiiii uii
koresi>ondence adrese Jama , J^t-viiar^
(13b), Gunzburg/b^ Bör-gextteister-
Landiiiann-Platz 7.
Nei^lieloiiis niaiimkriptiis, Ja
nav pidiktas pastxnarkaa alpa­kat
suti§amineiizgiab&
Ar aatöra vardu vai iniciapem
parakstitajos rakstos Izteiktas do-mas
nav katrä zi^Ä ari redak-cUas
domas.
gan toija ledarbinats, bet prlekSlal-l . •
cigl apstäjles. ledarblnäfianas lericdl^^^^^^^^^^^^^ ^
vajadzeja saplest mazu skäbes tvert- Izsträdaja sikus plänus vlsai operä- ^
niti, skabei tad savukärt vajadzeja) ^W un. sagatavojav^seiu rindu pa-saest
siku stlepuU, kas attureja uz- ^^J^ Plrmä pavele apgälvoja, ka S3
sltiena deglL Tas yiss äri bija noti- gatavojusi puöu, kas jäapsplel Ar?
ds, un uzslUena deglis lDija iedarbo- niijas vienibäm uzdots atbrupot SS
jles. Bet kapsele nebija sprägusL vienibas, im, ja n&piecieäams, tas
Mes tomer va neaizmeto^
go bumbu krumos. Pec daiäm die- H^^f ^ ^ f ^
näxn m jäpiedalas kritu- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
§0 karaviru piemli^as svinibäs Ber- - ^ ? v ^ ^ yirspayemieKa gejierai
pieiamaja. Gersdpris brivpratigi pie-1 T r i > , r J u ^ „ - V,ÖV,^;; T<»« ui
ftöe4i«c5acs. ii^zm^fai^n^to^t bumbu j4a«u,.n.^a«m-u aten-1I Vt jiuclie«D^e na varoa. Tais> «b^i iafr «Axmi,>k.n..«s ttaättaamm pnrreett^ HHiittllpenriu ^ ^ . ' SHtiatluefrean b.perregtsm uienk sE rucnen, ks apdaz Tiir>eoäjkao vvis-,
.PecTre§kova1^
leju (Grersdorfu Edenes viesnica Ber- pjej^rita.
line un nodevuyipam bumbu, Bet ^ •
xnupis nebija vairSkangiu^^^^l^ (t\ui>inajuxxi8 i^kös)^^^^^
Mmm