Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1946

              D o r o t i j a P
LATVIJA, 1946. g. 10; decembri
ä r k e r e
(E^Mra4hy Parkjpr)
29emajä kreslä
saniem tä, la
balstitu vi^a :
Ak. kungs,
# # #
Bälais JaufHklis riiplgi iegrozljas | zu9ä gribeji vipmn to pateikt. Bet
un pagäza galvu uz me$ izSlpräm jus vei iekams vi!>s
apkakle erti öuva glufi traks," r
odu ua vaigu galus. „Ak izs^irat?" vu:iS noputasv ;,Yai
vipä sten&ja. „Akjes vei vareju paiet?"
kungs, ak" kilings, ak kungs, ak „Paiet!? Saprotams, ka vareji,"
^ g s j " I vipa teica, „Tu biji patiesäm lie-
Platacaina ineitene, kas sfidSja lisks. Uz ielas bija noledojusi
izslöjusies uz lachtÄs, priedgi at-|^]]j:e, un tu apsedies. Tik smagi,
toaidija vlps^L nabadzipS! Bet, Dievs mans lieci-
„Laikam gm Sodion Mi nfijö- nieks, tas vareja gadities katram."
ties?" vipa ap|rasijas. „Saprotams/* vu?5 teica! „Tas va-
}el ne!ibä," vipS teica, ,^u- gadities katram Luizei A l ­tos
pavisara nelägi . Vai ziJii kad K Q ^ ^ käd^ citam. Tätad es
uzcelos? Rilksitens öetros p§c, pus- nokrltu uz ielas. Tagad saprotu,
dienas, Dievs ;odi! Visadi izpaiejo8,U;as kaiS T ja, es saprotu. Kas
bet katru reizi, käd pacelu g^vu no »otika, }a tev nav iebildu-spilvena,
man [ikas, ka tä tulit not- Ljju7*« *
ruks un parip<)s zem gultas. Tas Peter!" vii?a iesaucäs.
kliicis, kas man tägad uz pleciem, tatu* neapgalvosi, ka neatceries,
joprojäm nav mana galva. Manlj^g ^ yel notika'/ Es gan
Sljiiet tas drizäkj var§tu böt käds or- Uin^^ tu viesnicä biji stingri
gans, kas piedprejls Valtam '^tme- L j Q ^ ^ e ^ _ (kaut gan tu biji tie-nliit
Ak kungs ak kungs, ak kungs, §§jjj lielisks un ta taläk), zinu, ka
ak kungs!" ' biji krietni jautrs. Bet tu kluvi tik
„VarbGt tu justos labäk, ja da- K^Qpje^ns pec tam, kad biji pakritis batii kadu g l i ^ ledzert?" vipa ap-1 jj^jj^^ ^\^[^^ tevi tik nopietnu
Jautäjäs. ' I . redzejusi. Vai neatceries, ka -pats
„To elles dziru, kas mani »o- Ujagiiji ^an, ka es nekad agräk
gäza?r vipS n^putas. ,M n^, Hels'
jmldies. LadzU nekad vairs neat-gddini
man talas lietas. Man pie-tiek.
Man pietJek uz visiera lalkiem. |x
I%lQk, käda m^na ro^a; tric kä not-
Saki, vai es vakar
pavisara briesmigl?**
vipa vairfjfis. „Vi8i
t«1ecigl; THi patirfto
neesot redzejusi tavu Isto es? Ak,
Peter, es to nepärdzivotu, ja tu tie-^
säm tagad apgalvotu, ka vairs neat­ceries
brini§lj:igo braucienu • takso-meträ!
Ludzu, saki, ka atceries! Vai
ne? Es mirtu, ja tas ta nebutu."
„Ak jä,** vii)S ruca. Brauciens
taksometrä. Kä tad, saprotams.
Diezgan il§i braucäm, hmmm?"
„Apkärt un apkärt, apkart un ap-kärt
parkam,," vipa. iesaucäs.
un koki menesnlcä §kita tik trausli.
Hn tu teici, ka nekad agräk neesi
izjutis, ka tev ir dvesele."
„Jä," vii>§ teica. „To es saciju.
Tas biju es!"
„Tu teici tik briniälpgus milus
vardus," vioa noputas. „Un es ne­kad
nebiju iedomäjusies, nekad, ne­kad
r- ka tu mani mUi. Un tad uz
reizi, vakar* uakti — ak, Peter,
mijais, man §ljdet, ka §is brauciens
bija vissvärlgäkais, ko savä möia
esmu piedzivojusi."
„Jä," vip^ noruca. „Tas var gan
but."
^,,Un mes solijämies k}ut tik lai-niigii"
vipa noputas, „Man tä gri^
bejäs visiem^ to pastästit Bet tad
iedomäjos — varbut butu vei jau-käk,
ja mes to netoiktu nevienam."
„Maiii ari liekas,'* vip§ novilka. v
„Vai nebus brini5ij:igi?r- vipa
llksmoja,
„Jä," vip§ ruca. ,J_ieliskL"
,3riniskigi!" vipa jusmoja. *
„Paklau," vip§ teica. „Vai at­laasi
man tomer vienu gläzi
iedzert? Es domäju — tikai pag^iru
läpläanai^ tu zini. Esmu diezgan
novärdus, varbut lidzes, Man täda
sajuta, ka tulit sabruk§u;" ,
„Jä, man ari sl^iet, ka tas tev
lidzes," vipa piekrita. i,Taisni posts,
ka tu tik slikti'juties, leSu sataisit
tev viskiju ar sodä."
„I/>ti laipni," vipS-teica. „Es do­mäju,
ka pec muUjiibäm, ko naktl
esmu izsträdäjis, tu vispär negri-besi
vairs ar mani runät Domäju,
man tagad gribot nbgribot jäbrauc
uz Tibetu un jäiestäjas klosteri.**l
tu, muJljLiti!" vipi iesaucäs.
,JKä gan es tevi tagad vispär varetu
palaist prom. NerunS tädafi blepas,
Tu biji patieSäm UeUsks."
Vipa noleca no tachtas, ätri no-muteja
Vipu uz pieres un izskr€ja
no istabas. •
Bälais jauneklis noskatijäs vipai
pakaV un ilgi Ain] leni grouja galvu,
tad pasl§pa to miklajäs, drebo&ajäs
rokäs.
nAk kungs!" vipä x^pataa »»Ak
kungs» ak kungs, ak kunga.^
verts putnipS.
naktl Uzvedos
Dievs,**
bija dikti
biji lielisks,"
„Jä," vipä aoputfis. £s laikam dels. Vipa tevs, krievu banl^ieris, 19;7
biju gan llk^ps. Vai mm kidu g. aizbeg no komunistiem, yn Seris
apvalnojis?" - ^ uzaug | Parize un Vinfe, apmekle kolle^-
„Diev8 pösaigi, nSI" vipa iesau- diu Kcmbridiä. Eiropä näkot pie va-eäs.
„Visiem li kas, ka tu esi bries- ras faSismam, Seris dodas rietuthu vi;-
migi jauks. Saprotams gan,^Diims zienä, kä pinns tam jau bija darljis
Pirsons bija m isu bridl ma^liet vipa tevs. Ar 250.000 citiem begjiem
:saspurbjies. Bi\t citi nc^ureja vipu vin§ ierodas Amerikä.
kr§slä, kamer Wp5 nomierinäjas un Bet, preteji daudziem vipa ce}a bied-vairs
negribSja! kauties. Man §lj:iet, jäts, ne izsalcis. Gluzi oträdi, vip§ ed
ka JaUdis pie [citiem galdipiem to vienigi labakajos restoränos un 9avu
pdt r nepamanija* Vismaz neko dzivokli iekärto vienä no IjJujorkas lep-daudz."
I näkajicm rajoniem, 5. avenijä. Vip§
„Vai es taisjos klät Elionorai?" Upprec skaistu amerikanietj iin var at-vipä
brinijäs.^i,Ak kungs! Ko tad Jauties to bagatigi izrotät dimantiem,
' es nodariju vii am?" jo kop§ ieraSanäs Amerika jau paspe-
„Ko nu — itu neko nenpdariji," jis sapclnit daiu labu miljonu dolaru.
vipa teica. „T[I biji patle§|im lie- Bet kad yipu 1943. g. aicina cinities
lisks. Bet -tul jau zini /kä Diims par Savienotajäm Valstini; kur vipam
uzvedas, ja vi^am äl^iet, ka käds tik labi gäjis, vip§'atsakäs. Kaut gan
laisas klät Eliiiorai." RubinSteins dzimis Krievijä un 1938. g.
„yai es taisijös klät Elionorai?" Ur zverestu apliecinajis savu appem-vipä
brinijäs. jVai tieSäm?" panos klut. par Savienoto. Valstu pil-
„Nema2 n§,« vipa teica. „Tu tikai h^?"^' vip§ kafam sakoties paslepjas
Jokojies, täs bl la Viss. Vfea domäja, h*^, Portugales pavalstniecibas.
ka tu esi briniSlj:igs kavalieris.. Vipa Luk, sl nostaja padara Seriu Rubin-lutäs
kä sepatäs debesis. Tikai Mte»nu par tipisk^ täs nelieläs ärzemju
. vienu. bridi, vitö bija mazliet ne- pegju grup^s pärstävi, par ku|:u ame-mieräi'
kad tn aizleji vipai augju "^api ir visai ^pskaituäies un kupu
sulu aiz mugvias." / |"^t värdu beglis bie^l raksta pedipäs.
„Ak Dievsl"! vip§ iekUedzäs. r"^"^^^ -Jr^^^''' [«.^«^o^ par Rubin§tei-
„Au^u sulu az muguras? Mnai^hjg^tr^^t^cv.n v I^^
Dievs! Ko nu iLi iesäk?" f,fi^'S.k""I!.%^^^^^ ^^^-v^^f
A I i t^-j ^ x^iu. ^ X ^^^"'^ bojajot daudzu tukstoSu
„Ak, gan jau bQs labi! vipa mie- ^fietnu emigrantu labo slavu, kuri cl-rinaja.
„AizsQtJ vip^ pul^es vai ko UijuSies par Savienotajäm Valstim ar
citu. Nemaz i ebMäjies. Tas nav iero^iem rokäs, kärtigi maksäju§i tai
x^!* 1. >j«i u ^ X \ 1 aodokjos un daudz devu§i ari to kul-
„N#, es nebfdajos,** vlpä teica. harai
„Kas man ko bSdät. Tik un tä esmul v*^.. j ^ 1, . . . j izgizies lidz a stm. Ak kungs, M.^J^^''^!^:^^^^
.kungs! Kad^s fbrlnumu darbuji tad f^,?"^"
es: v§l vakar ksträdäju?" IÄH-!?- H'-""-^^ '^J""^'
^ t_,., ii J T ^ ; . . h^»* mdietis, dizciUm austnetis, dien-
„Tu biji mi^r VU^ teica. ,Ne- vidamerikäpi, griel^i un käds anglis.
maz nerupejie^ par to Vis^ brica vipu visu vii vienigais merkis §^:iet
aiz priekiem par tevi Vie^iicas ^ vipu IpaSumu daudzkärtiga pavai-pärvaldnieksjienu
bridi bija^^^^ Vipu izäl^erdigä dzive, da-
^^i^i^^^f^l^l^^^^^V^^^Ä^^^M^^die «aanevri, lai izvairitos no no-izbeigt
d d e d ä S K bet Iste^^^^ maksääanas, un Savienoto Vai-migs
vipä nefcjlja. Vipä tikai teica, Utu pastävlga nopcl§ana ir apstakji, «t^fr^lJIf'^ ^^^^ ja tuipinatos Kuru del §ie .begli" nav iemiloti Sa^
tik l i e l s ^ k s r i s . Bet pate vipä par Uienotajäs Valstis. Vipi kräj därglie-to
neuztraucäii^ nemaz.. Mwi äl^et tas. vertigas senlietas un - amerikä-
1H 4it^f «i^^^Ä P^^^'"^" tos lidzi at- ^^^-4^ ^"^"^T' «Ms^M Pakal päri robeSai. Bet kaut gan kä-dziedajl,.
gandV stundu bez par- di 50.000 begju jau atgriczuSies, vai-stingri
pelnot, tu ne- rums bagätö nogaida savu laiku: Ei-igi
skalS neblji.* ropä ir nemierlgi un - niaz ogju
Palukojoties §0 bagätnieku nodok-gan
bijls ti^acis. Vai hu dokumentos redzams, ka % u ka-pUälu
begSana no Elropas säkuSies
KÄ AMERIKÄ DZIVOBE(Ht.I~ M IU
S«ris Rubinäjteins ir beglis un begla
traukuma. Un,
maz tik briesnjiigi skalS neblji.
; ,.Ak tad es
jautaja. „Tas
es dziedäju?"
,.Väi tu nekceries?" vipa jau-[ jau savus*'gadus TetruspIrmsHi^^^^
täja. „Tu 'dz
pec otras. V
patikat Tikai t
gribi clziedät
par kädiem ti
lukoja tevi no
bid;5:i me^nä.
apklusinät ^ v
tu ko ie§stu.
jauks!"
.,Val tad es
. jautaja."
edäji' vienu dziesmu
si klausijäs. Visiem
1 neatlaidigi teici, ka
iesoloSanas Polijä. Fi^anöiT lietpra-teja
Silvija Portere domä, ka iaikä
starp' 1935. un 1942, g; uz Ameriku
nosiititi emigrantu kapitäli par kä­diem
5.231 ifittjoniem dolarir. Sie ka­pitäli
laisti darbä, izmantojot katru
likum^ spraugu un daiädus Savienoto
valstu iigumus ar ärvalstim^ iai tikai
ietaupitö^ nodoklus. Daudzi emigrantu
bagätnieki iegulda savu naudu zemes
ipaSumos, ^viesnicäs. Pazistamä IjJu­jorkas
„Savoy-P]aza* viesnTca pieder
befelim Benpo Bezkholdam. Kädslju-jorkas
juvelieris stäita, ka §ie ärzem-nieki
meklejot iespejami lieläkus därg-akmepus
un maksäjpt milzu sumnias
skaidrä naudä. Daia pirceja atgädi-näjusi
vipa veikala skatlogu, tik joti
tä bijusi apkärusies därglietäm. Pa-rastl
§ie pirc^ji gauioties par 20Vo
lielo luksa nodokli.
Star|P begliem bagätniekiem, kas ra-dljuäi'
visvairäk pärrunu, bez Sers^a
Rubinsteina' minäms vei franCu rup-nidks
MatI ar kundzi un dienvidslavu
ku^u magnäts Lale Zubers.
RubinSteins ieradäs Amerikä jau
1935. g., kad vipu uz laiku izraidija
0*0 Francijas par neatlautäm spekulä-cijäm
ar franku. Amerikä vip§ mä-cejis
izpolsteret savu ligzdu dolaru
zimem, bet vipa veikalu aizkulises al-laz
palikuSas noslepumä. Vipa veikak
nieka gaitas bagätas apsudzibäm, iz^
meklesanäm, tiesas piäväm, vicna no
täm par 5/9 milj. dolaru. Pag^usä
gadä j;>ret RubinSteinu ievadija piävu
par me^inäjumu noorganizet kädä
bumbveia lidmaäinä, diplomatiskä ba-gazä,
akciju kontrabandu uz Savieno­tajäm
Valstim 1 milj. dolaru v^rtlbä.
RubinSteins spejis sev nodro^inät kon-troli
^ar ieverojamu dalu IJujorkas
apak§izemes dzelzcelu akciju. Reiz
vip§ /bija apsudzets par 3 milj. jenU
neatlautu izveSänu no Japänas. Bet
kad vipu 1943. g. aresteja, täd ne par
citu vainu ka — pärkäpumu pa§u lie­tas.
Bet RubinSteihs imigräcijas iestä-
^em uzrädija pasi, no kufas bija re-dzams,
ka Seris Manuels Rubingteins
de Ravello — täds bija vipa jauais
värds — ir Portugales pavalstnieks:
vip§ bija licis sevi adoptet kädai por-tugalu
^imcnei Portugales kolonijä
Makao. Uz §i piamata vip§ tä pa§a
gada rudeni izVairijäs no kapa diene-sta,
bet lidz ar to zaudeja tiesibas
jebkad klut par Savienoto Valstu pa
valstnieku.
Tagad 47 g. vecais Rubin§teins, ku-ra
tevs bija Raspukina finanöu pa-domnieks,
ar savu sievu un nepiinu
gadu veco meitu apdzivo 6 stävu na­mu
ar 8 gulamistabäm, desmit kalpo-täju
istabäm, astopäm vannas ista-bäm
un diviem liftiem, Rubii\Steinu
)äris gan bieäi ed lepnäkajos lokalos,
bet nav iemilots, jo savu kaprizu dej
vairäkkärt sagädäjis viesnicniekiem
zaudejumus.
Tikpat maz iecienita ir franöu auto-mobilu
rupnieka > Mati kundze, kas pa­zistamä
visos restoränos un viesnicäs
J ^ S e i Ä dolaru par RuzveUa pasfmärkam
^''^^^'.^A^^ """"tl ».Newsweek" pubUcetiem tie-
MI. materiäliem redzams, ka nelai. ^fJt ^^J^^^Tl^^ prezidents Ruzvelts atstäjis man-
, kaut uz bridi, ipi tojumä pavisam 1.940.962 dolaru, no
.Kir^sf lin. r ^ ^ gandrlz puse mantota no
1^^. negrib^ji. Milais. tu biji tik Uätes. No §is summas 1,2 milj. do-
. laru bija akcijäs un citos vertspapi-nemaz
needu?" vipä|ros, bet skaidrä naudä bänku kon-tos
197.000 dolaru. No Ruzvelta
„Ne kumosa'" vipa teica. „Ik reiz, apm. 8000 visdazädäko ^abiedribu
kad sulai^iis
snifedzi to vir
darns, ka vipi
zudu5äis brali
ev ko piedäväja, tu akcijäm vairurns bija tadas, kas apr
am atpakal apgalvo- mierinätu Ikvienu ifinanöu pado^-
ir tavs jaunibä pa- h^eku, bet ap 2500 akcjju tomer bija
L kam öigäni pärvei- nevertigas. .
dojuSisejas Mntus, un ka viss, ^ ....
kas pieder. t e i tagad pieder vinam. ^^^^ ^^'^ „farmeris 1 —
Vip§ beigäs siika tevi pat räi" aientimens". Vinam piedereja 12 ze-i^
A T,A«t*» , 3 A Ä ? * ^t^^r. I ziaenta ipaSumu Haldparku, citi sau-cas
Ruzvelta, Rohena^ Tamokina;
. . Beneta farma, Gräfienes pakälna
liekas seviSks," vipa mäjas^ uc. Ruzvelta slavenä. par
mierinäja. kaut k$ nepatika 79.000 dolaru novertetä pastmark^u
viens^ yecs kUngs* sirmiem matiem, kollekcija Izsole §1 gada säkumä Nu-kas
^deja (trä telpas galä Tev jorkä faktiski pärdota par 213 000
n e p a ^ vipÄ kaklasaite. un tu katrä | dolaru. Ruzvelta kundze un meitä
mantoja ari prezidenta dzivibas ap-droSinäs^
anas polises, kopä par 20.000
dolaru, Näves bridi Ruzveltam bijis
klat 133 dolari un 60 centu.
1922. GADA FORDS
Kädä Omahas benzina sadalitavä
nesen iebraucis 1922. gada Forda mo-delis.
Kräsa gluii svaiga un ap dublu
aizsargiem vei plivoja papira streme-les,
ar kuram aizsargi bijuSi aptiti
I^audis, protams, apstäja brauceju
un brinijas, kur vin§ 1946. gadä Iz-rävis
24 gadus vecu modeli tik labä
stävoklLBraucejs bijis vecs lauci-nieks.
„Jä," vip§ paskaidrojis, „to-reiz,
kad Fords pazinoja, ka säks ra-iot
automobilus ar jauna velda ätru-ma
pärstädltäjiem, mes ar sievu no-lemäm,
ka esam jau par vecu, la
mäcitös braukt ar tädiem jaunveida
papeiTiieniem. Un mes nopirkäm tik
daudz vecä parauga automobilus, lai
iztiktu lidz sava muza galam, Pavi­sam
öetrus. Un §is te; ko vakar iz-v
l l k u no garäzas, ir priekspedeiais."
„ R e a d e r s Digest*
Kad es tä par äo uri- to ^domäju,
tad allazipjutu, ka ir^ gan taisniba
tam vecajarri labajam sentevu iz-gudrotani
domu graudam: miliu
dzivo — miizu mäcies.
Es säku vispirms mäcities latvi^u
valodu, jo inani vecäki nebija pär- 1
vietotäs personas,' Tagad nevlen es,
bet ari mans delens Svidrigailitis ir.
pärvietoti pat vairäkäs reizes un tä-pec
mums jämäcas. Svidrigailitis
jau no agra rita penias ar >mlodas
kopsanu.
— Morgä, ^Old boi!
Labrit. labrit dels, Celsies laikaion
tulit augää? — tä es pretim. .
— Fifti fifti, var'ar noriskt^Vt^-^
Svidrigailis - piecelas gultä s4dus.
— Vai bus kas ko kniedet? Di
kondenpiens?
Es neatbildu. Lai runä mäte^ un
vipas j&tas. Man säkäs norikojums
nometne. '
^ Vakarä Sv^drigaiUs atnäk mäjä^
un stästa dienas gaitas. Jäklausäs
uzmanigi un jäniäcas, lai mazäkais i
p^c nedelas varetu kaut ko vispär
saprast — Aizsitu uz diamboreju.
Okä! Fila breiidi dumpojas. Telcsasas
öuguns pa tiro., Piöpello uz öslpu
un tä viss klapcu. Cau, es saku. durs
nost, lai iet reiz viens Itiikas
bimbä . . . \
Es klausos, klausos. Skaidrs N ^ r
r^ans dels nav no muy^ajiem. Jau
tagad nmä kä dzimis BAadagaskaras
pilsopu kara j ^ e r ä l i s . Sasini, im
bQs väläk. Pagaldäm grozu galvu^un
domäju: — redz, kä latvieSi stlngrtH
turas pie sakämvärda „m(i2u^<&-
vo — m(l2u mäcies". M. M.
BIJUSAIS GOSTEKNIS SLBPUS
lELAVUIES AMERIKÄ
„Associeted Press" zipo, ka kädäs i 1
sava gluii neticaraä skopuma del, tur-1 lauku mäjäs Pinstaunas tuvumä aiz-klät
vipai tc paradums Mzlamät vies- turets käds väcietis, kas, budams
milus un päfejos kalpotäjus. Reiz vi- kara gusteknis, iepazinles ar Ame- r
pa liedzäs^^ samaksat par diväm no 14 riku un p§c atbrivoSanas no gUsta
pasutitäm saldejuma porcijäm, jo divi nosutits atpakal uz Väciju. Apgädä-viesi
täs nebija eduSi. Francijä vipa jles ar seäärri malzitäm. sainiti ma-.
6ija päzistama savas draudzibas deV| karonu un Qdeniy vip§ paslepies käda
ar Andre Maiino. Francijä Mati savä kufci kravas telpä un slepeni ielavl-aikä
bija apvienojies ar Fordu un ra- jie Amerika. » *
Joja „Matford" aiitomobilus. Vipam 1
izdeväs Savienotajäs Valstis uzsäkt KADEI^ ATKÄFJAS VÄLpIpAS
granätu razoäanu äträk, iekams vei Panamas valdiba atkäpusies^'
daudzas amenkäpu firraas bija paspe-K^p^^. p^^. si^äm debatem nav Iz-/
]u§as pärslegties kara vajadzibäm 30 ^evies vtenoties par to, pura vietä
par dazam specialam ma§mam-MatiK^^^ ^^^3^^^ ^^^^ g^^j^s 6ka. Pre-bija
Savienotajas Valstis parupejiesU^^gj^^g Ximlnecs valdibas' atkäpSä-jau
1940J g. Kara beigas pärtraucaLj^^s i g^^^^ .(DANA INS). \
vipa veikalu zelsanu. Vipa ligumi arl ^ ^
yaldibu jau butu sasnieguSi 10 milj." 0™^,,^.» PI i r r m f i f m r rvni
dolaru robeiu. Böt' untumainä, stipri SlllEIKS PIECCOLLIGU O T U
kräsotä un parasti därglietäm apkaru- DEt< " v
sies Mati kundze bija ilgi pierunäja- Beverlijä, Masaöasetas §tatä* uz >
ma hdz sainaksSja 3 gadus vecu är- ^^^^^ ^^^^^^ pärtrauca darbus ka­sta
lesi par 40 dolaru. ^ ^^ra veteränu dzi>;oklu' ekas .
Vei lieläks^ skopulis ir barons Mo- buve. lemesls: kräsotäju, dekoräto-riss
RotSilds, kas reiz atteicies sa- ru un tapsetäju arodbiedribas arhat-maksät
par neizdzertu kafijas tasi, persoiias bija konstatejufias, ka krä-
Otrs barons RotSilds Eduards, ar sotäji buye lietojuäi piecas collas
sievu^ un ,m6itu ieradas Savienotajäs platas otas. Arodbiedribas noteiku-
Valstis 1940,1. g. lidmaSinä, ar nelielu mi, turpretim, atläva tikai lidz 6e^
melnu rokas koferiti, kura bija pa g- raä collas platas'otas.
läbis no savas pasakainäs bagätibas '
därglietas tikai*^_ 1 milj. dolaru vertT- VÄJPRXTIGAIS VAK hflff
ba. ^ RotSildi dzivoja taupig^, maksa- öni?i?pfa
ja par saväm istabäm ik dienu, un ba- »Ufu^»
tons pats esot spodrinäjis savas kur- Divi Klivlendas reportieri oktobri^
pes, lai bez ba5äm pärdzivotu karu J nolema pärbaudit, clk labi ^arbbjas
ari gadijumä, ja las vei vairäk ieilgtu. auto vadiSanasatlauju birojsls: A b l i
Bel^u barons Kaselä väh Öoms pazl- iesniedza birojam lugumu pec §ä-stams
ar to, ka reiz 3' meneSu laikä däm atlaujäm, pie kam fin^nöu te-izsoles
sapirka senlietas par ceturtda-1 portieris Dans Cebeks savä luguTOi ^
lu miljona dolaru. Izsoles vip§ pa- atzinäs, ka slimojot ar iedzimtu v a ­rani
medza lietot talskati |nantu aps- j prätibu, bet otrs aviinieks Bils Be-kaftSanai.
Sturgalvigs un paradis ar- rets savejä atzimeja: chronisks dze-vien
piepildit savu gribu, vip§ likaNio- räjs. Abi atlaujas dabUja .
vadit säpus kadu upiti, |käs; nakt!
zem vipa mäjas ^ Joga burbulodama
trauceja vina miegu. Sini namä> ko
vip§ ncvelejäs atstät, barons uzkräjis
sapirktäj^ senlietas ':
^KvN^ oV ÄpI äre^j äm gi . ti-p4aT ^ „b«e glu" - fiTgT u- I Dillingenas apripki dzivojoSo lat- r^nJ,! y.f-T"'"''*°-'i^^''^^^"-^-" vieäu aprupei LSKpllnvarotais §ini
fä^?^^,.'^ f ^ f ^ 1 - "^^ P^earina- rl^ilfi arl turpmSk sniegs iespeja-
m™äl sTcu. Voronovi iÄer.ad^ä s Amerikä dSta^Lauingeiias nometne, tad 3P-ar
80^ <l) „Rolls Royce" automobi- rupes kärtpsanal Laulngenä darbo-sies
LSK birojs (Lauingen/Donau,
liem. Viens no kara laika Ueläkiem zenet«str 4T kur «Tvier-S
izäkerdetäjlem bija brunoSanäs ^ar dabut ?ifoScifu Lai v S
magnäts FricisMandls, filmu zvaigz- Tek§rtS LrinM Ä o t ^ l a tS
nes Hedijas Lamarras sljirtals vtrs, J f Ä tautieSi IQetf DakinKro^
Saväda figura äal pulkä ir Austrijä IgS s^vas Si?4s No S m Ä
dzimuääs Padukotas maharanijas -.l^^al" 5^!. w!f;i«iKl^^ '
dels, kuram. par därglietu zädzibu
parädija likdegunainais dienvid- J H Ä L un Ä
slavu kufeu magnäts Lale Zubers. r f ^ i f i ^ ' ' ? ^ ^ ' ^ ^ ^ t ^ ^^
Vilja ku^s sabiedrotie, 1940. g a d ä ^ i ^ , ? f ^ " ^ ^ ^
ierakstiia .melnajä'. sarasta", aiz- ^"'''r''^^, lerodotiM
domäsparto sadarbibu ar ienaid- g',^,„fi'7"'tlTJ'^"
nieku. Zubers 1944. g. martä, kad ^1'?^^ pieprasijumus aid-rakeSu
bumbas moflja. Xngliju un f: .^«J-j .f,
amerikärji izcinija smagas cinasi P^^^^^^^" ^^^"^ P^'"
Klusajä okeanä, PalmbiCas lepnä'
klubä sarlkoja rautu 150 personäm^i
kur galdl luza un plustin pluda im-portets
äampanietis. , 1
Rublnäteina finanöu madiinäcijas
un izvairisanas no kara dienesta,! Par
J. Plat^ais
Slddinäjumi
15. div; artileristu Gmiani
Mati kimdzes arrogance un sko-lJäni ^relmanl dz. 26. 29. 11. Rigä,
pums, Zubera be^gaumlba — tas 145 g. jariv. bija pie Danclgas kapt
viss kopä raäijis amerikäpiem, visai|Ozolipa bat., zipas ludz niäte Ediie
nelabu iiBskatu par visiem b§gliem Freimane: (24) Llibeck, Latvian
— bagätnlekiem. | Camp, Hochstr., Bar. A. W '