Bavarijas Latviesu vestnesis, November 29, 1950

              TreSclien, 1950. g. 29. novembri
liu pēdām
Uvu»,
tļļet atlikīļtio Ikfirto 3a--40 DM kvot&s
lidzlg^ aina arī Huzumā. Bijušās
bēg}u mītnes viet§ amatnieku namā
iapiur toklls, ibet lidostas barakās vā­cu
bSgll i Bijušo vietējie piemin ar
vteģlu rezigiļiāciju. Arienflolas cie-
" jiie fltoki^ kur iegriežos kāda
semnieka sēiā, meklēdams pēc kār-reizējās
bumļorista un karikatillrista
lifMrla Birdāna mītnes» . saimnieks
savas attrāķfis dusmas jau aizmirsis.
Reiaž JM'priļlaino kungu pat sadzēris
ļirģtt, ko vietējie gatavojuši pēc DP
m^sptēm no nUltiem un cukurbie-liii^
uo rfida tautisku lelli, ko no
īiļlikiUni^ka par kilo speķa nopircis
, Kamēr citi DP jērus ga-ii
pievākuši un pašus
Ļ kad tie sūdzējušies, pie-
;vleši izlīdzējušies ar ciga-dtfim
mantām, lai tiktu pie
kumosa. Bez Rirdāna cie­mi
viņltt)$zinis ari i p l K. Upesleju,
d4»Utāttt[V. Slakinu un citus, kufu
ij^Mui jau plentirsis.
\ [ Omi «gĀko izskatu Joprojām pa»
tmf Jis, Iegrimis kokos un salmu
)mmi^ ir vHa dzirnavām fonā, bet
m^i daudz kas mainījies. Agrā«
UU komitejas un skolas telpās atkal
Mdi gitavu uzvalku veikals, pro*
lami, ar Jauniem uzvalkiem un mē»
«^fm Kidreizējo latv^^
ļmin viiri tikai agrākais īpašnieks,
floerotlei pirmo latiriešu grupas va*
Jfinl Birkhfinu, kas bijis
ļļtetlem^nli jres maksas kārtošanā.
ļSii^vi veikaliem, kur bēgļi 1945. g.
aml rtmdinSJa savu badu, ja pāris
nedili gadījās lielāks loms
^ zivju atkal pilni skat*
^ pļ5rc ko gribi. Kādreiz tuk*
"redz virkni laivu un zvejas
noplukušās ostas krodziņu
tikās par Jaunu uzpostas
»tas« Lidostas rajonā gar
/ «leņti mājiņas HQ-to
s a ^ atcerēs paglabās kāds
rtii iMitteitt^ aug un veidojas.
Idku fomw sen izkūpējusi
,^9a|ailuii Udz ar novāktajiem
lliiirvtf^^^l^ bijušo no-
Havvairs bez Šiem pilskalniem ari
Itcehoes, Glikštates,
ite uh dtu, kas uz laikiem
Ipl^^ ^ d ā i $ ^ vēstures
aflfirtsi^vienllgi maza ko-l^
iNi^^^Rlim Mštatē
;1cal ttemnigi plok izceļoša-ķšmmUJ
Pagaidim te vēl blāzmo
ķMm lata nemiers, par spiU vi-m
pūlēm, ka tos no
f alBngbostelas un Delmenborstas
4lWQNid^ pirvietot uz Glikštates ka-ipnilm<
un Blankensē lidostu pie LI-Mkai
» Viņu skaits sniedzas pie 7000,
ttet daudd nb tiem būs ieceļotāji.
y«ntotfas pietnēra rāda, ka ari šādā
^«jdidji.toihir iespējams ko darīt
Iljtvlikl gara nomodā turēšanai šajā
IŖam^ļvadJaa^ stūri
.r'^:?: p, p-pe
likiiiijakida balss: „Labvakarr
kita no. ēnas» un ielas laternu gaismā
viņa spidgo ūsu spuras.
| l ņtefculs Puaro, ^skaists vakars me*
ptoais: \JIL, tas esat Jūs, mesjē.,
vil arvien miģinat atbHvoties no aiz*
Mcerattfls mūsu mazo sarunu? Un jūs
PM nabaga misteru Klensiju?''
^ J L natādi taču jūs neatrastos
|a tnelttties Jauno, ziedošo seju.
kldtda esat pārdomājuši par slep*
mvhpif? Aukstasinīgu un bezkais-
[dbŖMi ar to ^ekad nav nodarbojušās.'*
wJi. bet tagad jūs par to domā-aklrusi
Jūs personīgi. Taēu es, cie­ta
kopš gadiem esmu nodarbojies gar
tr pašam spiVa metode lietu izpratnē,
paturētu ads» lai kādu slepkavību no-
^ sadja Džēna Greija.
I»*" aad^ Gāls.
Jjt svarīgākas lietas, nekā atrast
m mi skaists vārds, taču pa laikam
kai ar to domāts. Manuprāt sva-aevainigoi>
saprotaniis," sacīja jaunā meitene.
Dairdz nemaz nav vajadzīga apsū-kamēr
vaiiiu var pierādīt vienai no-lens
dts kas ļar noziegumu saskāries, ir
"tlvot nepatikšanas."
pievienojās [Gāls no pašiem sirds dzi-lobeldza:
„tt kā mēs paši to vislabāk
tojās no viena uz otru. „Tatad jūs paši
uz savas ādas?" Tad viņš īsi pie-
[Tā kā munni ir kopējs mērķis, same-ibitu
apden^t mūsu atjautīgo draugu
i^foatou, tai jaunkundze mani pavada
Sdt ir piezīmju grāmaUņa un zīmulis
altdcļ Džēna.
l|Klli9l&ajiuns liekos)
Irešdien, 1950. g. 29. novembri
L A T V U A
latvju tauta apSiiib Maskavas tiramiijU I Uzticības un godīguma zemē
SŪTNIS J . F E L D M A N I S R U N A V A L O T I S ^ E ^U
FILADfiLPUA
AKTA
Latvijas valsts dibināšanas atceri TJIHHI*». «
riladelfijā^ ievadīja lut^Snu ISS^^of^!^!^^.»^
dievkalpojums 17. nov. Vakarā^!^c
gllņa vadībā. 18. nov. svinīgajā aktā
pgc svētbrīža runāja Latvijas sūtnis
ASV J. Feldmams, savā runā starp
dtoi noradīdams: ,.Tagadējais laik-sids
mūsu tautai ir tumšs. Bet da-fus
gadus atpakaļ tas bija vēl tum-jākl;
Jo daudzi no tiem, kas toreiz
notdca pasaules Ukteņus, neredzēja
to^ ko latvieši redzēja un saprata
Udz ar vispārīgo atziņu evolūciju!
sr! Betijas valļstii jautājumā jūtama
lielāka .skaidrība un pareizāka iz-pratne.
Tagad mums nevienam nav
jāskaidro, ka Latvija nav brīvprātīgi
pletienoJusJes Krievijai, ka nekāds
sniegšanai mums būs jāved d^pret
komunirau. Tomēr ŠI dņa n ^ T t t .
da, kas pārvērtis Apvienību poUtiskā
cīņas organizādjā, pret ko ^%
iebildumus, piemēram, mūsu drau-
<^vTādēl atradām formulu, ka Ap-lēnība
atbalstīs ASV valdību viņas
«ņa pret komunismu. Neviens Su-tietis
nevar teikt, ka viņi neatbalstis
sis zemes valdību, — tas ir visu
Amerikas iedzīvotāju idenākums. No
otras puses, šo cīņu nevar vest dto§
rāmjos, nekā to dara un grib darit
ASV valdība.
Tauta, kuras vidū mēs dzīvojam, ir
plebiscits" nav notids. T a g a " ^l^L?^^^^ "^^^^J ^«rt)ūt tā pārāk
^ u vUtIgu kara latjvottdju atvai-rišanā.
kaut vai ar ierodem, kā tas
notiek Korejā, lai neļautu piepildī­ties
Staļina neiebilstu saujiņas mēr­ķim
— i^rvaldit visu pasauli, j ^ g l
iznicinot tajā brfvibu, tais&Ibu un
tiesības." (So vēstījumu Udz ar svi­nīgo
aizrakstu snieguM Ncw Vark
Times un New York Herald Tri-bune).
U G U I O B E Z DOKUMENTOSM PSC N A V 8 S P A R A O S K A V JĀ­M
A K S Ā - N O U K T A V A S B E Z S A R G I E M - NEŅEM P A T NEPIESIE­T
U - .3TRSDA" T I K A I J J Ū S U T - K A D J Ū R N I E K I EM PIETRŪKST
NAUDAS
Vēatttie LaIvIJaI «• l a v B t i l a a d a i
Ld gan strādāju smagu flziskuikas ari i ^ taupīšanām
darbu, taču esmu jau vaiijU iegūt slepkavībām. Taču U Jau tr^iwa
Aktam sekoja ktmcerts ar H, savu ..nekustamu īpašumus Pie roā- par Ueta stOa nodedmidde», kuŗui
neviens nesauc par vācu draudem K^^^l^i^^* saviemjīgrtkiem sabiedro-tikd
tādēļ, ka mēs runājam 0^1^.^^^^^
krievu briesmu darbiem Latvijā «^^^ vajadzīgs,
Ja mēs šīs atziņas salīdzinām ar Ji^il^^''*^,^*!^^ ^
dažus gadus atpakaļ pastāvSuz- Sl^^^^^^^^^ ^e velti ko-ikatiem,
tad varam teikt, ka tiešām TcsS^^ P^paganda vis-
Bels ceļš noiets, bet viss vēl s a s S fn^^ f'^^J^'^} Sav. valstīm. Tas
nav. Ja rietumu dviUzācija grib £ ^
itāvtt, tai jāsasniedz sava vicā vfs- & L ^ f ' ka amerikāņu
toriikā līnija, kas tagad pārcelto tāl^^
uz rtetumien^. Otrkārt. Sule vēl ^ uzUīrēt mieru. Bet
nav nākusi pie atziņas k f ^ S ^'U^^r^J^
tās nādjas var pastāvēt « k a i ^ d ^ ^ ^ i ^
jTsLgri iemēro "1^^^^^^^^^ ^^^t^ ^«r«.
Itatūtus un ja likums vissTva^^^^^^^^
^«"iHkSs saistības pret latvteJu tauSTno-flena
ceļa un varam zaudēt visu. neitrālai LatvHal iztauniia tn «n.
«vaar rce^rēt t ?ufztZurrēl t u^nn ^ "n"o stiprināt Lh'^ū'š^uS taut^u«. Stae8,a <A*p tv"ine>niontaās iznsākcaiu jāsst
K A ,„ao „ - , ^. 1 . . . ^^^^ Uekullgi debatē par cilvēku
-slSff f?'^*; velci- tiesibām. bet savB zeme uztur vergu
nfitu šo uzskatu noskaidrošanu un tā nometnes, kufās dzīvo kādi 15 mil-
''•«vf''^ r""u,''5? "«Joni cilvēku, t. 1. katrs 12. Krievijas
Taisni Sis apstāklis mūs bieži vien iedzīvotājs ir vergs. Par io nozledzl-lirt""*
l^'TJli'T» 7^ f/P'»'^-''- Maskavas tlranni nesis atbildību,
pār kaut ko darīt. Tā Ir kļūda. Jura un pienāks laiks, kad tautas sacel-sasttv
ijo pilieniem. Ja mēs katrs slea pret saviem apspiedēiiem un
darīsim kaut mazumiņu, tad kop- nokratīs Maskavas Jūgu. Tad latvle-summā
būs padarits liels darbs. B*z šu tauta nebūs viena, kā tas bija
tam valsts ir visu un katra lieta. To 1940 gadā
fll ^Zt ^^^^^L^3^^^ Kad pienāks ŠI sen gaidītā diemi,
esam savu valsti pazaudēluSl. Sa- sasauksies Daugavw, Gaujas un
biedrisku darbu, ķf\s Udz ar to ir ari Ventes vanaS^^r^^
valstisks darbs, mēs ikkatrs varam ^ f ^ ^
veikt sav§ M apkaimē ^ Pulcinot P^lDamffis^nse^^
mūsu tautiešus, uzturot viņos možu SēL^^^^^^^^^ atbrvot
garu. sekmēiot musu nacionālo kul-t^
rvtiooeJsii»u ^u nFa p!^.sv?n i eiren^dīzbKSoātI,L 'p"k'a^u^llr dHa^zs"l i^ j"u'i'd^ ^iZrMboi^k n"u«ā'^ št,al,,a'^n ue'^"a-^. ph|, ^K^nS!,*^^r„ā f^ Tiu n.p^af aamfdšf ^aiē^'/pfs^nfz^ i^miB^ņ" ūā ^ smu^ Q1^s8u. nstoavletām Rbrīig ās vuinnē sim
cerams, notiks tuvākos mēnešos. JOs
visi. esiet aicināti tur pielikt savu ro-ses..
doc H. Strausa, Ņujoriais ev.
lui draudzes un DV koru (dir. E
Skulte) piedalīšanos.
P a r ī z ē Utvijas neatkarības at­ceres
dienas svinības ievadīja diev­kalpojums
Sv. Jāņa baznīcā, māc.
Lappuķes vadībā. Dievkalpojumam
sdcoja akts, ko atklāja tatv. kom.
pr-dis. Sūtnis 0. Grosvalds sniedza
vēsturisko apskatu par Latvijas
valsts dibināšanu, pakavējoties atmi­ņās
Ļie mūsu valstsvlrim un viņu
pūliņiem Utvijas tabā. Pēc sūtņa
runas akta dalmnieki vienojās mūsu
tautas lūgšanā. 18. nov. Parizē bija
ieradušies ari latvieši no |»rovinces,
lai kopīgi svinētu mūsu lielo dienu.
Kopenhāgenā, Prāgas bulvā­ra
nometnē, 18. nov. svinības sākās
ar konsula Grlnvalda uzrunu. Pēc
kopīgi nodziedātas valsts himnas,
svētku runu teica Zviedrijas viesis —
Latviešu nacionālā fonda Skandinā­vijā
padomes priekšsēdis ing. A.
Ozols. No dāņu puses sveica Mālevas
stacijas pr-ks Pētersens. kam savā
taikā bijusi izdevība redzēt Latviju,
novēlēdams to. ko latviešu tauta vis»
vnirāk ilgojas. Latviešu draugs kapt
J. Hvids sveicienu teica tatviešu va­lodā,
atcerotl^ laikus, kad dzīvojis
un apmeklēts skolu Latvijā. Oficiā-taiai
daļai sekoja viru dubultkvar-
B. Apm «ifUS pie nUsi ctlt^A
katltitrtmostft
Jas pirkšanas pieddvoju datu l^ro*
pā neparastas Uetas, kas Uedna, ka
sīkas adzibas neinterMē. Viņu ap»
kaidtanu poUdla vdc eii«*iW un
sekmīgi Pattaban valdība grib l i ­dot
nāv«i aoda Ukumu. un parta-ments
Jau mfcied debatē par aoda
veidu, n«pēdams i i i ļ ^ e i vd no-dedinidm
kārt vd ari aēdināl ui
daktriskā larēda. Ld gan bamMa
un dawlz «riMdkdJu Ir pret niv^
sodu, taeu ka Mkumu toB*r
p i o ^ , Udz ar ko i r i madnldes
taupīšanas un depkavlbasi
Vl«al^ nepatikšanas, kaspagadte
biežāk, Ir divrit«»u diddbaa. TMNi
ari še ir savs „ipainu ndkitinois^ ta-dcaidrojumi.
Ki Jau ostas pUaMĻ
kur apfitttis dažādu tautību JOroM-U,
kuritm krogos, dipes dgatljot,
bidU aptriUnt n a i ^ tai aoklOlu
atpakd us kuģa - nav Jābdnaa, ka
kfifta no tiem paņem ui Ietas plealta-
Ui divriteni, tai ātrāk ņd(}ū^ us sa­vām
peldošajām mājlm. Tā«H ar!
pazudušos divriteņus br ld>ām sek­mēm
var mddlt osti vd pta tās ^
kirtnea krodziņiem. Hošog^pasu*
duialiem 19 divritenim, 16 atnstt
pUnā kirUbā, atskaitot vienu, ko ta-bagarēja
no ostas.
Naplri, novembri. B, Apaa
tēta dziesmas Liepaskdna vadībā, M tālās un svešās imēs vēl varam
bet Damberga un Dombrovska snie- 9»t tabus paraugus. Vlsua piridanas
dza plemērotes deklamācijas. Beigās Ilgumus un dtM formāUtātas ie no-svinlbu
dalībnieki kopīgi nodziedāja kārtoja, nei»«sot neviena dokumen-
Svēta mantojums . . . ta. Ugumos figurē Ukd pircēja un
Alborgas nometnē valsta svēt- pārdevēja vārdi un uzvārdi, ndnte«
• • a
ku. 1o vienošanas dj^rbs nav tikai va­došo
darbinieku, bet gan visas tau­tas
lieta.
brivā Latvijā.
Sūtņa runu noslēdza ,.Tey mūžani
dzīvot, Latvija." Sekojošā koncertā
piedalījās L. Ozola-Kolberga, B.
Dzilna, V. Sile, P. Bandera viru ko-
18. novembris.
Mūsu pastāvīgais mērķis būs Tat-P^ ^napvēnoto baptistu un luterā-
Vijas neatkarības atlaunoSana. Sdtp"^«^",^^^r- Karlsona un J. Ūdra
mums domstarpības nav. Ari mūsu radībā. 19. nov. notika baptistu diev-tautieši
- Amerikas pilsoņi visi at- Kalpojums,
balsta šos latviu tautas centienus. Ņujorkā, Vebstera hallē valsts
Vien^ft^ onozidla nāk no kbmūnistu svētku svinīgajā aktā pulcējās ap
puses. Taču mēs šos krievu kalpus! 1200 teutleSu Udz ar goda viesiem
neklausīsim un visādi veicināsim | Lietuvas ģenerālkonsulu J. Budri un
Igaunijas ģenerālkonsumu J. Kaivu^
kas sirsnīgi sveica latviešus savu
tautu vārdā. Runāja Ņujorkas latv.
apvienības pag. padomes pr-dis H.
Lielnors un Ņujorkas latv. b-bas
(Turplnfijums no a. ipp.) priekšn. G. Trūcis. BiJ. Ņujorkas
Gautingas sanatorijā, kur paS- latv. b-bas pr-ks J. Lenovs nolasīja
reiz ārstējas ap 70 latviešu, 18. nov. Latvijas sūtņa J. Feldmaņa svētku
notika svētku dievkalooiums māc. J. vēstījumu (sk. iepriekš.), kura beigās
Kalnagara vadībā. Sekoja svinīgs teikts:
akts ar LCK parst. Bavārijā A, Abo- j^igg valstu pilsoņi un iedzi­ļina
Piedalīšanos. Slimnīcas skaļruņu votāii, kas nākuši no Latvijas, ar pa-
«klam bija pieslēgta latviešu koraUeldbu atelmējam ASV prezidente,
dziesmu pusstunda Mlnchenes raa»o- kongresa un amerikāņu tautas katē-fonā.
kā ari īss vletēļds raidījums g^jŗigj^^j g^^giļ^janos atzīt Baltijas re-latv.
padentu izoildljumā, iepazīs- publiku Latvijas, Lietuvas un Igau-tinot
ar! dtu nādju plederigos ar Lj^gg anekdju no Pad. savienības
mūsu tautas un valsts likteni, mūsu p^g^g j^^^ lūdzam prezidentu sniegt
mūziku un dziesmām. ļ katru Iespējamo Amerikas valdības
Brachtas sardžu vīru novietojumā atbalstu Baltijas tautām mūsu vdstu
nrar»UI|«atf t.lpf4
salti InaimBfid nn nal TaUlanfin
ku svinībās runāja JKS Alborps ļ itsēJoU» pat par ddmšanas datiem I gHy_.g!!^ Jj^^ ^
nod. pr-ks N. Zvirt)ulis. Pēc akta un ddves dētu, un pircējam nav ari ļi"" !!ļ5»t i!i ™! JiSI
svinību dallbntekl pie kopēja kanjas jftbflt Jaunzitandes navdstniekam. I S Ī L ^ J ^ r S J ^ J ^ T S L S S
c ? r ? L^?*^ t «bas pu8«i pārdurtās, un ar to ii«ta MMmaa dMl aasa^dT Blakia M -
J^m^lv LK^^^^^ Protams ~ Jābūt naudai S S T S ^
SsaktsO^^^^ Tikpat vienkārša bUa ta »idj« MvIbM tntamMlPvte
svinīgs aKtsc^n Lane sKoia, KO le- |. ^^mtegu «uuSevuma pār- nMUta ait Karaļa latta tet^SM
vadi a Bredfordas DVP valdes pr-<ii«U^J^„!! t v « ^ i i L r \ ^ ^ •ik^^r^T^iT . ^ U ^^
A. Brimanls. Viesis plkv. V. Janums ^^^^Z- ^ ^ i ^ We ItaUe» MUIm. ptadMai ea-teica
svētku runu, (tās atetfisŪJumu '^'l^'S^^^^^^^J^S^^l^ J l ! ^ ' ^ ^^'^HSS^
sniedzam 4. lpp.),ko klausītāji uzņē- h*^^ n<>P*rds un nortcdtiju kārttjo dral^iMin paridga,
m^ slresnlglem aplausiem, ^0zplsl»5^^ mdisājumu. Tas ari bija laaknlļlM
runāja par 18. novembra hoztmilat-ļ viss. jncnttdtaa pta ttļOa ataiņia, >ā to-vlešu
vēstures gaitās. Uz LTO Bsed- kā māja prasa i r i iAārlu, un ?5?r^«^!Kfy
fordas kopas un DVF Bredfordas vēl bija atlikušas dažas mārciņas. Ud ^
nodaļas aicinājumu akte dallbnie- gfiku domāt ari par m«>elēm. Kā S?.'t^'"!ffi2 LAIL SS»
kiem ziedoja savu Ariavu U^^^^^^^^ parasta, mazpilsētās Us dnitku I ViJS^ r^.Jf^^Xi j g g?
Valsta svētku akti noUka ari L I d s ā . L ^ ^ ^ dzrdcsUJu kādd K«£S»I^r^^
M a n č e s t e r ā uc. Anglijas Oktandas firmd, tai ataūta katalogu.
'^^ vlot bita klāt Udz ar pasū-L^ISta^^
tijuma orderi Izvēlējos sev vaja-1 podu ki talka ed« »ļtMaitai rm*
dzigās lietas 117 mirdņu vērtībā un lidJ«»Pa4a«t« aavtadla eUald Mili
aUlaidu pasūtījumu Rdz ar dari)a meli» «n vOtlbVt Udln^ MMMI
apliecību, ka esmu nedzērājs un ne- mlem n ta«l« tabkttjnnii Itatti «ie­spēlēju
uz zirgiem. Ar to pietika, ilM «otta ariUaiOaai dlvlļni» aafUķl
tai mēbeles driz vien būtu mijās. rtelvam taeti imm
Mēnesi jāmakdl 4 mirdņas, wt no- h?"? a^^
teikumu, ka pta kirtigas mdcsita- Nj*»^ •^.Iff ^ļfT^ ^
17. nov. Londonā ieradās pirmā DP Inas mēbeles paliek devd ari Pie ^'^^'^J^j^Jir'' * n žf*
grupa, kas uz Lielbritāniju pārceļas manas nāves, kaut ari vēl nebūtu SfiJ!'^ !5!!iSr
jaunās 2000 bēgļu Ielaišanas prog- Izmaksātos. Citiem vārdiem sakot - SJTMSSf JrfiS?2^^
rammas ietvaros. Grupā bija 38 d l - nenomaksāto da|u deva saņem kā SSnS^^rtSi^^^^
vēku, to vidū 18 latvieši un tetvie- dāvinājumu. Par 1 mārdņu firma t t a^nn^m^^ M kirv.
tes. Pa lielākai daļai tta dodas pie apdrošina mēbdes prd uguni un st- dtaaiO, trMmMfa n? kMiilita
radiem un draugiem, bd netrūkst ari medricēm uz Z pdiem t L pa visuļaailafli «i dllia prapafaniia n
tādu, kas braukuši nolīgtā dari>ā. At^ nomaksas laiku. Mēbeļu tranq)ortu I dam teapllaaM, tai tavataltaa M kara.
braucējus sagddlt bez radiem un no Oklandas līdz mand ddves detd AttHMUte VitatevlH ivfa4kl MdMi
Pimde 36 no 2000
VĒSTULE LATVIJAINO
LONDONAS
B r i g e n ē dziļu līdzdalību valsta
svētku gadīlumā latviešiem parādīja
vietēiā ansjlu garnizona komandieris
ar virsniekiem, kā ari sardžu vīru
augstākā priekSniedba no Osnabri-kas
un Fīrsenas. 18. nov. ritē novie-tolumā
notika svinīga karoga pacel­šana,
bet priekšpusdienā briseniešu
vienība ar vltn. A. Vilni ieradās vā­cu
kapos Leuterhddē un ndika
krā'nu valnagii uz otra pasaules ka­ra
beifitās kritusi latvieša Kārļa
Heinholda kaoa. Ziediem rotāia an
blakus gulošo vācu karavīru kapus.
B r a u n š v e i g a s nometnē valsts
svētku aktā bez latviešiem piedalllās
ari 7 citu tautību vi<»si. Aktu atklāla
A Ludriksons. Sveicienus nesa ne
vien klate<?o5iP bet tos bi^a sū-
^"s ari B^^"*^^'*'^^*'^*' virsblr^er-toeistars
uc. va'^u ie^^ts^u vadītāM un
teules YMCA. E. Pilmanis klāteso­šos
iepazīstinaia ar Latviias vēstures
notikumiem un sasniegumiem. Kon­certa
dala latviešu darbus atskanoša
Jaukts koris, viiole un ļtlavieres
koncerta latvieti ar viesiem kavo^as
We kafiias galda un noskatījās lat-
^eSu tautas deju priekšnesumā.
okupādjas un absorb^anas neatal-
Sanā. kā ari panākot S«iātā genod-da
konvendjas ratificēšanu, kas ir
efektīvs līdzeklis genodda noziegu­mu
atklāšanai Pad. sav. varā nonā­kušajās
zeņiēs. Mēs apsveicam ASV
prezidenta enerģisko nostāju pret
padomju agresiju un dzelzs priekš­kara
tālāku pārcelšanu; mēs atbal­stam
amerikāņu valdību un viņas
pārstāvjus UN. kas uzņēmušies va-aadbn
tavtioi «a dsal paaavtai* pal
iMliai Ata «aatas pritkikart «mita
raldlImO, k» « i vOaa ar Paianja
aavtaMlN aevk kara* bet atarv. Vm
riešam vaUBbaa Meklē kMums
koaM^fānOiM, Mviktai galīga
takirtaMtaa, pavaba ddtaaaa aa
aparas iamiataaMt akapMa
gurēja centrā. Fotogrāfu un zumi
lidu ievērību guva ari kāda māmiņa,
kas no Vācijas bija atbraukusi ar
vdrākām piena kanniņām.
Pēc preses vīru ..uzbrukuma*" d-braucēji
un sagdditāji devās uzgai-des
kM» UeU «Itnktuvja «J*
«fflttj» mm» »»Kl*?t.2:
tnina» ^
tūrists Ott«ir««ti ™5ff.*TSLirS«
šķirto naudis «>al^.*l5Llf!jS^* l i it
fodilfa.
draugiem bija Ieradušies ap piecdes- NUpIrā (ap 200 JCdztt) sedz firma,
mit galvaspllsētes žurnālistu un foto- gādājot ari par kārtīgu Iesaiņojumu,
grafu. Vispār Bēdu pallddbas pa- Gadījumā, Ja pie pārvešanas kas bo-dome
bija centusies šo gadījumu Iz- Jājles. firma to iztabo vai ari bojāta
celt Ld palīdzētu žurnālistiem, vieta atšūto jaunu,
tiem bija izsniegtos īsas biogrāfidtas ^u^^^
gadiga Igauniete - vecākā grupa. ^ ^ mātCka. ap- «»«•. M Mām «Ik teta «rtoU.
locekle, kas ari visosjffiņ6muino. fl- ^ ^ D|I « » • "O»"»! • mīļaT
no laba materilJa. makal 80 nbc. ^'!^!f'* " ^ Z ?^
bet par 19 mārdņāin Ir galiUņi an I * .ļS.'Ta i^?!!!!.?*^.*'*?**' ffulla dilām IVamn. TIM| Minin O M U aM
'Ari mebe]u pbveiana no lUcUaa PH^HM. J» tkā Unmļt IMSM
dfimSs telpās, kur bija klāts «JasļbļJ» loU vien«tWa. Hmanlju «P»" S f S f S ļ J S ' ļ^
galds. Tur klātesolos umināja B6g. «cljM Annai, taiŗa, SMjTtal^^
fu palldiibas prickisēde M. Karvena. taMomSSaJI^^
Vispirms viņa Iepazīstināja žumālls- "ju. pa«*ot tikai manu vārdu. Jo mrl\n7nM iK^taTv^
tu, ar padimes^rķl - paltdrtt «««OUjļļ» «^««"Sl "Ja 1^ *m mi^
bezdzimtcnes |audlm Idcjōt un te- »»« ^ uitldba no
klauUes Angli ā. Se prese var lev6-h««»,f?« « « . j ^ ^ ««^
rijami paltdit. popularizējot «ofe'LSrSS^nSS'nS"
mērķi un Iekarojot Uelāku atbalstu^'"» iJ^^TSlv tai
dis, kādēļ ae drivos labdaribas oŗ- Ujj^ ^ noKMavās kas batu
S ^ . j ļ P ' u ^ f f ' ^ ^ S ' J S ? ^ «^«M n ^ " » «tto nekā, kaut ari
• ^ i ; ^ ^ ' fl P^"*?*^' T"' Mtu vlegU iegOstam.. Re
nfidaina trtadīnlekus Ja vien Jums ^ rtrādnieku pusdiena, telpā vi-kādreh
Sal zemē vaMdzlp paMdzI- p^ejaml stāv dart» uzvatti un
ba, mfe esam Jflsu rldM. ueta, ^««11, bet nekad nav pacudud
l^firveiana. organizācija, kā stāsU tobatā atstātā algas aSokne
atbraucēji. biJusl Uellska. Dala ie- T^, u,cinā ari par |auiu pārtidba. Jo
raduira palika Ifndor^. bet pārējte vajadzīgo katn MV var nopirkt
pa dzelzceļu devās tālāk uz savām
Jaunajām dzīves vietām provincē. Protams, Ir ari Ie dail elementi —
Loftdoofi, novembri -o. I tādu Jau netrOtat nevlsol l w « -
brlvfbik Brfvfbaa kapi MVIMS M .
var oMofit. 114^ MTIMH M.
Ueta Ir tafaaa, tu Men attv (aM*
baa p«e. Mēa «aritai a i
visa. lai paasdlnltB rietama
kntUaa lirlk laddtft
VMaa«iilra - fa^oi^ tai*,:
"«^S^K»»™ rtrtmm nUMn vai
»wttiu vOShun vai vaM, frintkia
muab — par aicfa n arat karat->
fcli pMCiit UIMnia laUM».
ŗtea PadM^ aavioribaa kara padd.
M* ra tevina krMglt pMaaiM baJI
«IV.
UtvMa Aall«aaiJif««maffa<l9a
M tliņi ar aariu* aflii, bM arf ar
PMMlca treiaa M t t a n par keaBt.
• *— — " ŗfi tīfr»! HMiln
Hām^ aavtariba. im «Ieaa, k i
•ri lanla latvMki Aatipi amtliĻ
•.Ltakarfa
\