1950-11-29-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
TreSclien, 1950. g. 29. novembri liu pēdām Uvu», tļļet atlikīļtio Ikfirto 3a--40 DM kvot&s lidzlg^ aina arī Huzumā. Bijušās bēg}u mītnes viet§ amatnieku namā iapiur toklls, ibet lidostas barakās vācu bSgll i Bijušo vietējie piemin ar vteģlu rezigiļiāciju. Arienflolas cie- " jiie fltoki^ kur iegriežos kāda semnieka sēiā, meklēdams pēc kār-reizējās bumļorista un karikatillrista lifMrla Birdāna mītnes» . saimnieks savas attrāķfis dusmas jau aizmirsis. Reiaž JM'priļlaino kungu pat sadzēris ļirģtt, ko vietējie gatavojuši pēc DP m^sptēm no nUltiem un cukurbie-liii^ uo rfida tautisku lelli, ko no īiļlikiUni^ka par kilo speķa nopircis , Kamēr citi DP jērus ga-ii pievākuši un pašus Ļ kad tie sūdzējušies, pie- ;vleši izlīdzējušies ar ciga-dtfim mantām, lai tiktu pie kumosa. Bez Rirdāna ciemi viņltt)$zinis ari i p l K. Upesleju, d4»Utāttt[V. Slakinu un citus, kufu ij^Mui jau plentirsis. \ [ Omi «gĀko izskatu Joprojām pa» tmf Jis, Iegrimis kokos un salmu )mmi^ ir vHa dzirnavām fonā, bet m^i daudz kas mainījies. Agrā« UU komitejas un skolas telpās atkal Mdi gitavu uzvalku veikals, pro* lami, ar Jauniem uzvalkiem un mē» «^fm Kidreizējo latv^^ ļmin viiri tikai agrākais īpašnieks, floerotlei pirmo latiriešu grupas va* Jfinl Birkhfinu, kas bijis ļļtetlem^nli jres maksas kārtošanā. ļSii^vi veikaliem, kur bēgļi 1945. g. aml rtmdinSJa savu badu, ja pāris nedili gadījās lielāks loms ^ zivju atkal pilni skat* ^ pļ5rc ko gribi. Kādreiz tuk* "redz virkni laivu un zvejas noplukušās ostas krodziņu tikās par Jaunu uzpostas »tas« Lidostas rajonā gar / «leņti mājiņas HQ-to s a ^ atcerēs paglabās kāds rtii iMitteitt^ aug un veidojas. Idku fomw sen izkūpējusi ,^9a|ailuii Udz ar novāktajiem lliiirvtf^^^l^ bijušo no- Havvairs bez Šiem pilskalniem ari Itcehoes, Glikštates, ite uh dtu, kas uz laikiem Ipl^^ ^ d ā i $ ^ vēstures aflfirtsi^vienllgi maza ko-l^ iNi^^^Rlim Mštatē ;1cal ttemnigi plok izceļoša-ķšmmUJ Pagaidim te vēl blāzmo ķMm lata nemiers, par spiU vi-m pūlēm, ka tos no f alBngbostelas un Delmenborstas 4lWQNid^ pirvietot uz Glikštates ka-ipnilm< un Blankensē lidostu pie LI-Mkai » Viņu skaits sniedzas pie 7000, ttet daudd nb tiem būs ieceļotāji. y«ntotfas pietnēra rāda, ka ari šādā ^«jdidji.toihir iespējams ko darīt Iljtvlikl gara nomodā turēšanai šajā IŖam^ļvadJaa^ stūri .r'^:?: p, p-pe likiiiijakida balss: „Labvakarr kita no. ēnas» un ielas laternu gaismā viņa spidgo ūsu spuras. | l ņtefculs Puaro, ^skaists vakars me* ptoais: \JIL, tas esat Jūs, mesjē., vil arvien miģinat atbHvoties no aiz* Mcerattfls mūsu mazo sarunu? Un jūs PM nabaga misteru Klensiju?'' ^ J L natādi taču jūs neatrastos |a tnelttties Jauno, ziedošo seju. kldtda esat pārdomājuši par slep* mvhpif? Aukstasinīgu un bezkais- [dbŖMi ar to ^ekad nav nodarbojušās.'* wJi. bet tagad jūs par to domā-aklrusi Jūs personīgi. Taēu es, cieta kopš gadiem esmu nodarbojies gar tr pašam spiVa metode lietu izpratnē, paturētu ads» lai kādu slepkavību no- ^ sadja Džēna Greija. I»*" aad^ Gāls. Jjt svarīgākas lietas, nekā atrast m mi skaists vārds, taču pa laikam kai ar to domāts. Manuprāt sva-aevainigoi> saprotaniis," sacīja jaunā meitene. Dairdz nemaz nav vajadzīga apsū-kamēr vaiiiu var pierādīt vienai no-lens dts kas ļar noziegumu saskāries, ir "tlvot nepatikšanas." pievienojās [Gāls no pašiem sirds dzi-lobeldza: „tt kā mēs paši to vislabāk tojās no viena uz otru. „Tatad jūs paši uz savas ādas?" Tad viņš īsi pie- [Tā kā munni ir kopējs mērķis, same-ibitu apden^t mūsu atjautīgo draugu i^foatou, tai jaunkundze mani pavada Sdt ir piezīmju grāmaUņa un zīmulis altdcļ Džēna. l|Klli9l&ajiuns liekos) Irešdien, 1950. g. 29. novembri L A T V U A latvju tauta apSiiib Maskavas tiramiijU I Uzticības un godīguma zemē SŪTNIS J . F E L D M A N I S R U N A V A L O T I S ^ E ^U FILADfiLPUA AKTA Latvijas valsts dibināšanas atceri TJIHHI*». « riladelfijā^ ievadīja lut^Snu ISS^^of^!^!^^.»^ dievkalpojums 17. nov. Vakarā^!^c gllņa vadībā. 18. nov. svinīgajā aktā pgc svētbrīža runāja Latvijas sūtnis ASV J. Feldmams, savā runā starp dtoi noradīdams: ,.Tagadējais laik-sids mūsu tautai ir tumšs. Bet da-fus gadus atpakaļ tas bija vēl tum-jākl; Jo daudzi no tiem, kas toreiz notdca pasaules Ukteņus, neredzēja to^ ko latvieši redzēja un saprata Udz ar vispārīgo atziņu evolūciju! sr! Betijas valļstii jautājumā jūtama lielāka .skaidrība un pareizāka iz-pratne. Tagad mums nevienam nav jāskaidro, ka Latvija nav brīvprātīgi pletienoJusJes Krievijai, ka nekāds sniegšanai mums būs jāved d^pret komunirau. Tomēr ŠI dņa n ^ T t t . da, kas pārvērtis Apvienību poUtiskā cīņas organizādjā, pret ko ^% iebildumus, piemēram, mūsu drau- <^vTādēl atradām formulu, ka Ap-lēnība atbalstīs ASV valdību viņas «ņa pret komunismu. Neviens Su-tietis nevar teikt, ka viņi neatbalstis sis zemes valdību, — tas ir visu Amerikas iedzīvotāju idenākums. No otras puses, šo cīņu nevar vest dto§ rāmjos, nekā to dara un grib darit ASV valdība. Tauta, kuras vidū mēs dzīvojam, ir plebiscits" nav notids. T a g a " ^l^L?^^^^ "^^^^J ^«rt)ūt tā pārāk ^ u vUtIgu kara latjvottdju atvai-rišanā. kaut vai ar ierodem, kā tas notiek Korejā, lai neļautu piepildīties Staļina neiebilstu saujiņas mērķim — i^rvaldit visu pasauli, j ^ g l iznicinot tajā brfvibu, tais&Ibu un tiesības." (So vēstījumu Udz ar svinīgo aizrakstu snieguM Ncw Vark Times un New York Herald Tri-bune). U G U I O B E Z DOKUMENTOSM PSC N A V 8 S P A R A O S K A V JĀM A K S Ā - N O U K T A V A S B E Z S A R G I E M - NEŅEM P A T NEPIESIET U - .3TRSDA" T I K A I J J Ū S U T - K A D J Ū R N I E K I EM PIETRŪKST NAUDAS Vēatttie LaIvIJaI «• l a v B t i l a a d a i Ld gan strādāju smagu flziskuikas ari i ^ taupīšanām darbu, taču esmu jau vaiijU iegūt slepkavībām. Taču U Jau tr^iwa Aktam sekoja ktmcerts ar H, savu ..nekustamu īpašumus Pie roā- par Ueta stOa nodedmidde», kuŗui neviens nesauc par vācu draudem K^^^l^i^^* saviemjīgrtkiem sabiedro-tikd tādēļ, ka mēs runājam 0^1^.^^^^^ krievu briesmu darbiem Latvijā «^^^ vajadzīgs, Ja mēs šīs atziņas salīdzinām ar Ji^il^^''*^,^*!^^ ^ dažus gadus atpakaļ pastāvSuz- Sl^^^^^^^^^ ^e velti ko-ikatiem, tad varam teikt, ka tiešām TcsS^^ P^paganda vis- Bels ceļš noiets, bet viss vēl s a s S fn^^ f'^^J^'^} Sav. valstīm. Tas nav. Ja rietumu dviUzācija grib £ ^ itāvtt, tai jāsasniedz sava vicā vfs- & L ^ f ' ka amerikāņu toriikā līnija, kas tagad pārcelto tāl^^ uz rtetumien^. Otrkārt. Sule vēl ^ uzUīrēt mieru. Bet nav nākusi pie atziņas k f ^ S ^'U^^r^J^ tās nādjas var pastāvēt « k a i ^ d ^ ^ ^ i ^ jTsLgri iemēro "1^^^^^^^^^ ^^^t^ ^«r«. Itatūtus un ja likums vissTva^^^^^^^^ ^«"iHkSs saistības pret latvteJu tauSTno-flena ceļa un varam zaudēt visu. neitrālai LatvHal iztauniia tn «n. «vaar rce^rēt t ?ufztZurrēl t u^nn ^ "n"o stiprināt Lh'^ū'š^uS taut^u«. Stae8,a <A*p tv"ine>niontaās iznsākcaiu jāsst K A ,„ao „ - , ^. 1 . . . ^^^^ Uekullgi debatē par cilvēku -slSff f?'^*; velci- tiesibām. bet savB zeme uztur vergu nfitu šo uzskatu noskaidrošanu un tā nometnes, kufās dzīvo kādi 15 mil- ''•«vf''^ r""u,''5? "«Joni cilvēku, t. 1. katrs 12. Krievijas Taisni Sis apstāklis mūs bieži vien iedzīvotājs ir vergs. Par io nozledzl-lirt""* l^'TJli'T» 7^ f/P'»'^-''- Maskavas tlranni nesis atbildību, pār kaut ko darīt. Tā Ir kļūda. Jura un pienāks laiks, kad tautas sacel-sasttv ijo pilieniem. Ja mēs katrs slea pret saviem apspiedēiiem un darīsim kaut mazumiņu, tad kop- nokratīs Maskavas Jūgu. Tad latvle-summā būs padarits liels darbs. B*z šu tauta nebūs viena, kā tas bija tam valsts ir visu un katra lieta. To 1940 gadā fll ^Zt ^^^^^L^3^^^ Kad pienāks ŠI sen gaidītā diemi, esam savu valsti pazaudēluSl. Sa- sasauksies Daugavw, Gaujas un biedrisku darbu, ķf\s Udz ar to ir ari Ventes vanaS^^r^^ valstisks darbs, mēs ikkatrs varam ^ f ^ ^ veikt sav§ M apkaimē ^ Pulcinot P^lDamffis^nse^^ mūsu tautiešus, uzturot viņos možu SēL^^^^^^^^^ atbrvot garu. sekmēiot musu nacionālo kul-t^ rvtiooeJsii»u ^u nFa p!^.sv?n i eiren^dīzbKSoātI,L 'p"k'a^u^llr dHa^zs"l i^ j"u'i'd^ ^iZrMboi^k n"u«ā'^ št,al,,a'^n ue'^"a-^. ph|, ^K^nS!,*^^r„ā f^ Tiu n.p^af aamfdšf ^aiē^'/pfs^nfz^ i^miB^ņ" ūā ^ smu^ Q1^s8u. nstoavletām Rbrīig ās vuinnē sim cerams, notiks tuvākos mēnešos. JOs visi. esiet aicināti tur pielikt savu ro-ses.. doc H. Strausa, Ņujoriais ev. lui draudzes un DV koru (dir. E Skulte) piedalīšanos. P a r ī z ē Utvijas neatkarības atceres dienas svinības ievadīja dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā, māc. Lappuķes vadībā. Dievkalpojumam sdcoja akts, ko atklāja tatv. kom. pr-dis. Sūtnis 0. Grosvalds sniedza vēsturisko apskatu par Latvijas valsts dibināšanu, pakavējoties atmiņās Ļie mūsu valstsvlrim un viņu pūliņiem Utvijas tabā. Pēc sūtņa runas akta dalmnieki vienojās mūsu tautas lūgšanā. 18. nov. Parizē bija ieradušies ari latvieši no |»rovinces, lai kopīgi svinētu mūsu lielo dienu. Kopenhāgenā, Prāgas bulvāra nometnē, 18. nov. svinības sākās ar konsula Grlnvalda uzrunu. Pēc kopīgi nodziedātas valsts himnas, svētku runu teica Zviedrijas viesis — Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā padomes priekšsēdis ing. A. Ozols. No dāņu puses sveica Mālevas stacijas pr-ks Pētersens. kam savā taikā bijusi izdevība redzēt Latviju, novēlēdams to. ko latviešu tauta vis» vnirāk ilgojas. Latviešu draugs kapt J. Hvids sveicienu teica tatviešu valodā, atcerotl^ laikus, kad dzīvojis un apmeklēts skolu Latvijā. Oficiā-taiai daļai sekoja viru dubultkvar- B. Apm «ifUS pie nUsi ctlt^A katltitrtmostft Jas pirkšanas pieddvoju datu l^ro* pā neparastas Uetas, kas Uedna, ka sīkas adzibas neinterMē. Viņu ap» kaidtanu poUdla vdc eii«*iW un sekmīgi Pattaban valdība grib l i dot nāv«i aoda Ukumu. un parta-ments Jau mfcied debatē par aoda veidu, n«pēdams i i i ļ ^ e i vd no-dedinidm kārt vd ari aēdināl ui daktriskā larēda. Ld gan bamMa un dawlz «riMdkdJu Ir pret niv^ sodu, taeu ka Mkumu toB*r p i o ^ , Udz ar ko i r i madnldes taupīšanas un depkavlbasi Vl«al^ nepatikšanas, kaspagadte biežāk, Ir divrit«»u diddbaa. TMNi ari še ir savs „ipainu ndkitinois^ ta-dcaidrojumi. Ki Jau ostas pUaMĻ kur apfitttis dažādu tautību JOroM-U, kuritm krogos, dipes dgatljot, bidU aptriUnt n a i ^ tai aoklOlu atpakd us kuģa - nav Jābdnaa, ka kfifta no tiem paņem ui Ietas plealta- Ui divriteni, tai ātrāk ņd(}ū^ us savām peldošajām mājlm. Tā«H ar! pazudušos divriteņus br ld>ām sekmēm var mddlt osti vd pta tās ^ kirtnea krodziņiem. Hošog^pasu* duialiem 19 divritenim, 16 atnstt pUnā kirUbā, atskaitot vienu, ko ta-bagarēja no ostas. Naplri, novembri. B, Apaa tēta dziesmas Liepaskdna vadībā, M tālās un svešās imēs vēl varam bet Damberga un Dombrovska snie- 9»t tabus paraugus. Vlsua piridanas dza plemērotes deklamācijas. Beigās Ilgumus un dtM formāUtātas ie no-svinlbu dalībnieki kopīgi nodziedāja kārtoja, nei»«sot neviena dokumen- Svēta mantojums . . . ta. Ugumos figurē Ukd pircēja un Alborgas nometnē valsta svēt- pārdevēja vārdi un uzvārdi, ndnte« • • a ku. 1o vienošanas dj^rbs nav tikai vadošo darbinieku, bet gan visas tautas lieta. brivā Latvijā. Sūtņa runu noslēdza ,.Tey mūžani dzīvot, Latvija." Sekojošā koncertā piedalījās L. Ozola-Kolberga, B. Dzilna, V. Sile, P. Bandera viru ko- 18. novembris. Mūsu pastāvīgais mērķis būs Tat-P^ ^napvēnoto baptistu un luterā- Vijas neatkarības atlaunoSana. Sdtp"^«^",^^^r- Karlsona un J. Ūdra mums domstarpības nav. Ari mūsu radībā. 19. nov. notika baptistu diev-tautieši - Amerikas pilsoņi visi at- Kalpojums, balsta šos latviu tautas centienus. Ņujorkā, Vebstera hallē valsts Vien^ft^ onozidla nāk no kbmūnistu svētku svinīgajā aktā pulcējās ap puses. Taču mēs šos krievu kalpus! 1200 teutleSu Udz ar goda viesiem neklausīsim un visādi veicināsim | Lietuvas ģenerālkonsulu J. Budri un Igaunijas ģenerālkonsumu J. Kaivu^ kas sirsnīgi sveica latviešus savu tautu vārdā. Runāja Ņujorkas latv. apvienības pag. padomes pr-dis H. Lielnors un Ņujorkas latv. b-bas (Turplnfijums no a. ipp.) priekšn. G. Trūcis. BiJ. Ņujorkas Gautingas sanatorijā, kur paS- latv. b-bas pr-ks J. Lenovs nolasīja reiz ārstējas ap 70 latviešu, 18. nov. Latvijas sūtņa J. Feldmaņa svētku notika svētku dievkalooiums māc. J. vēstījumu (sk. iepriekš.), kura beigās Kalnagara vadībā. Sekoja svinīgs teikts: akts ar LCK parst. Bavārijā A, Abo- j^igg valstu pilsoņi un iedziļina Piedalīšanos. Slimnīcas skaļruņu votāii, kas nākuši no Latvijas, ar pa- «klam bija pieslēgta latviešu koraUeldbu atelmējam ASV prezidente, dziesmu pusstunda Mlnchenes raa»o- kongresa un amerikāņu tautas katē-fonā. kā ari īss vletēļds raidījums g^jŗigj^^j g^^giļ^janos atzīt Baltijas re-latv. padentu izoildljumā, iepazīs- publiku Latvijas, Lietuvas un Igau-tinot ar! dtu nādju plederigos ar Lj^gg anekdju no Pad. savienības mūsu tautas un valsts likteni, mūsu p^g^g j^^^ lūdzam prezidentu sniegt mūziku un dziesmām. ļ katru Iespējamo Amerikas valdības Brachtas sardžu vīru novietojumā atbalstu Baltijas tautām mūsu vdstu nrar»UI|«atf t.lpf4 salti InaimBfid nn nal TaUlanfin ku svinībās runāja JKS Alborps ļ itsēJoU» pat par ddmšanas datiem I gHy_.g!!^ Jj^^ ^ nod. pr-ks N. Zvirt)ulis. Pēc akta un ddves dētu, un pircējam nav ari ļi"" !!ļ5»t i!i ™! JiSI svinību dallbntekl pie kopēja kanjas jftbflt Jaunzitandes navdstniekam. I S Ī L ^ J ^ r S J ^ J ^ T S L S S c ? r ? L^?*^ t «bas pu8«i pārdurtās, un ar to ii«ta MMmaa dMl aasa^dT Blakia M - J^m^lv LK^^^^^ Protams ~ Jābūt naudai S S T S ^ SsaktsO^^^^ Tikpat vienkārša bUa ta »idj« MvIbM tntamMlPvte svinīgs aKtsc^n Lane sKoia, KO le- |. ^^mtegu «uuSevuma pār- nMUta ait Karaļa latta tet^SM vadi a Bredfordas DVP valdes pr-<ii«U^J^„!! t v « ^ i i L r \ ^ ^ •ik^^r^T^iT . ^ U ^^ A. Brimanls. Viesis plkv. V. Janums ^^^^Z- ^ ^ i ^ We ItaUe» MUIm. ptadMai ea-teica svētku runu, (tās atetfisŪJumu '^'l^'S^^^^^^^J^S^^l^ J l ! ^ ' ^ ^^'^HSS^ sniedzam 4. lpp.),ko klausītāji uzņē- h*^^ n<>P*rds un nortcdtiju kārttjo dral^iMin paridga, m^ slresnlglem aplausiem, ^0zplsl»5^^ mdisājumu. Tas ari bija laaknlļlM runāja par 18. novembra hoztmilat-ļ viss. jncnttdtaa pta ttļOa ataiņia, >ā to-vlešu vēstures gaitās. Uz LTO Bsed- kā māja prasa i r i iAārlu, un ?5?r^«^!Kfy fordas kopas un DVF Bredfordas vēl bija atlikušas dažas mārciņas. Ud ^ nodaļas aicinājumu akte dallbnie- gfiku domāt ari par m«>elēm. Kā S?.'t^'"!ffi2 LAIL SS» kiem ziedoja savu Ariavu U^^^^^^^^ parasta, mazpilsētās Us dnitku I ViJS^ r^.Jf^^Xi j g g? Valsta svētku akti noUka ari L I d s ā . L ^ ^ ^ dzrdcsUJu kādd K«£S»I^r^^ M a n č e s t e r ā uc. Anglijas Oktandas firmd, tai ataūta katalogu. '^^ vlot bita klāt Udz ar pasū-L^ISta^^ tijuma orderi Izvēlējos sev vaja-1 podu ki talka ed« »ļtMaitai rm* dzigās lietas 117 mirdņu vērtībā un lidJ«»Pa4a«t« aavtadla eUald Mili aUlaidu pasūtījumu Rdz ar dari)a meli» «n vOtlbVt Udln^ MMMI apliecību, ka esmu nedzērājs un ne- mlem n ta«l« tabkttjnnii Itatti «iespēlēju uz zirgiem. Ar to pietika, ilM «otta ariUaiOaai dlvlļni» aafUķl tai mēbeles driz vien būtu mijās. rtelvam taeti imm Mēnesi jāmakdl 4 mirdņas, wt no- h?"? a^^ teikumu, ka pta kirtigas mdcsita- Nj*»^ •^.Iff ^ļfT^ ^ 17. nov. Londonā ieradās pirmā DP Inas mēbeles paliek devd ari Pie ^'^^'^J^j^Jir'' * n žf* grupa, kas uz Lielbritāniju pārceļas manas nāves, kaut ari vēl nebūtu SfiJ!'^ !5!!iSr jaunās 2000 bēgļu Ielaišanas prog- Izmaksātos. Citiem vārdiem sakot - SJTMSSf JrfiS?2^^ rammas ietvaros. Grupā bija 38 d l - nenomaksāto da|u deva saņem kā SSnS^^rtSi^^^^ vēku, to vidū 18 latvieši un tetvie- dāvinājumu. Par 1 mārdņu firma t t a^nn^m^^ M kirv. tes. Pa lielākai daļai tta dodas pie apdrošina mēbdes prd uguni un st- dtaaiO, trMmMfa n? kMiilita radiem un draugiem, bd netrūkst ari medricēm uz Z pdiem t L pa visuļaailafli «i dllia prapafaniia n tādu, kas braukuši nolīgtā dari>ā. At^ nomaksas laiku. Mēbeļu tranq)ortu I dam teapllaaM, tai tavataltaa M kara. braucējus sagddlt bez radiem un no Oklandas līdz mand ddves detd AttHMUte VitatevlH ivfa4kl MdMi Pimde 36 no 2000 VĒSTULE LATVIJAINO LONDONAS B r i g e n ē dziļu līdzdalību valsta svētku gadīlumā latviešiem parādīja vietēiā ansjlu garnizona komandieris ar virsniekiem, kā ari sardžu vīru augstākā priekSniedba no Osnabri-kas un Fīrsenas. 18. nov. ritē novie-tolumā notika svinīga karoga pacelšana, bet priekšpusdienā briseniešu vienība ar vltn. A. Vilni ieradās vācu kapos Leuterhddē un ndika krā'nu valnagii uz otra pasaules kara beifitās kritusi latvieša Kārļa Heinholda kaoa. Ziediem rotāia an blakus gulošo vācu karavīru kapus. B r a u n š v e i g a s nometnē valsts svētku aktā bez latviešiem piedalllās ari 7 citu tautību vi<»si. Aktu atklāla A Ludriksons. Sveicienus nesa ne vien klate<?o5iP bet tos bi^a sū- ^"s ari B^^"*^^'*'^^*'^*' virsblr^er-toeistars uc. va'^u ie^^ts^u vadītāM un teules YMCA. E. Pilmanis klātesošos iepazīstinaia ar Latviias vēstures notikumiem un sasniegumiem. Koncerta dala latviešu darbus atskanoša Jaukts koris, viiole un ļtlavieres koncerta latvieti ar viesiem kavo^as We kafiias galda un noskatījās lat- ^eSu tautas deju priekšnesumā. okupādjas un absorb^anas neatal- Sanā. kā ari panākot S«iātā genod-da konvendjas ratificēšanu, kas ir efektīvs līdzeklis genodda noziegumu atklāšanai Pad. sav. varā nonākušajās zeņiēs. Mēs apsveicam ASV prezidenta enerģisko nostāju pret padomju agresiju un dzelzs priekškara tālāku pārcelšanu; mēs atbalstam amerikāņu valdību un viņas pārstāvjus UN. kas uzņēmušies va-aadbn tavtioi «a dsal paaavtai* pal iMliai Ata «aatas pritkikart «mita raldlImO, k» « i vOaa ar Paianja aavtaMlN aevk kara* bet atarv. Vm riešam vaUBbaa Meklē kMums koaM^fānOiM, Mviktai galīga takirtaMtaa, pavaba ddtaaaa aa aparas iamiataaMt akapMa gurēja centrā. Fotogrāfu un zumi lidu ievērību guva ari kāda māmiņa, kas no Vācijas bija atbraukusi ar vdrākām piena kanniņām. Pēc preses vīru ..uzbrukuma*" d-braucēji un sagdditāji devās uzgai-des kM» UeU «Itnktuvja «J* «fflttj» mm» »»Kl*?t.2: tnina» ^ tūrists Ott«ir««ti ™5ff.*TSLirS« šķirto naudis «>al^.*l5Llf!jS^* l i it fodilfa. draugiem bija Ieradušies ap piecdes- NUpIrā (ap 200 JCdztt) sedz firma, mit galvaspllsētes žurnālistu un foto- gādājot ari par kārtīgu Iesaiņojumu, grafu. Vispār Bēdu pallddbas pa- Gadījumā, Ja pie pārvešanas kas bo-dome bija centusies šo gadījumu Iz- Jājles. firma to iztabo vai ari bojāta celt Ld palīdzētu žurnālistiem, vieta atšūto jaunu, tiem bija izsniegtos īsas biogrāfidtas ^u^^^ gadiga Igauniete - vecākā grupa. ^ ^ mātCka. ap- «»«•. M Mām «Ik teta «rtoU. locekle, kas ari visosjffiņ6muino. fl- ^ ^ D|I « » • "O»"»! • mīļaT no laba materilJa. makal 80 nbc. ^'!^!f'* " ^ Z ?^ bet par 19 mārdņāin Ir galiUņi an I * .ļS.'Ta i^?!!!!.?*^.*'*?**' ffulla dilām IVamn. TIM| Minin O M U aM 'Ari mebe]u pbveiana no lUcUaa PH^HM. J» tkā Unmļt IMSM dfimSs telpās, kur bija klāts «JasļbļJ» loU vien«tWa. Hmanlju «P»" S f S f S ļ J S ' ļ^ galds. Tur klātesolos umināja B6g. «cljM Annai, taiŗa, SMjTtal^^ fu palldiibas prickisēde M. Karvena. taMomSSaJI^^ Vispirms viņa Iepazīstināja žumālls- "ju. pa«*ot tikai manu vārdu. Jo mrl\n7nM iK^taTv^ tu, ar padimes^rķl - paltdrtt «««OUjļļ» «^««"Sl "Ja 1^ *m mi^ bezdzimtcnes |audlm Idcjōt un te- »»« ^ uitldba no klauUes Angli ā. Se prese var lev6-h««»,f?« « « . j ^ ^ ««^ rijami paltdit. popularizējot «ofe'LSrSS^nSS'nS" mērķi un Iekarojot Uelāku atbalstu^'"» iJ^^TSlv tai dis, kādēļ ae drivos labdaribas oŗ- Ujj^ ^ noKMavās kas batu S ^ . j ļ P ' u ^ f f ' ^ ^ S ' J S ? ^ «^«M n ^ " » «tto nekā, kaut ari • ^ i ; ^ ^ ' fl P^"*?*^' T"' Mtu vlegU iegOstam.. Re nfidaina trtadīnlekus Ja vien Jums ^ rtrādnieku pusdiena, telpā vi-kādreh Sal zemē vaMdzlp paMdzI- p^ejaml stāv dart» uzvatti un ba, mfe esam Jflsu rldM. ueta, ^««11, bet nekad nav pacudud l^firveiana. organizācija, kā stāsU tobatā atstātā algas aSokne atbraucēji. biJusl Uellska. Dala ie- T^, u,cinā ari par |auiu pārtidba. Jo raduira palika Ifndor^. bet pārējte vajadzīgo katn MV var nopirkt pa dzelzceļu devās tālāk uz savām Jaunajām dzīves vietām provincē. Protams, Ir ari Ie dail elementi — Loftdoofi, novembri -o. I tādu Jau netrOtat nevlsol l w « - brlvfbik Brfvfbaa kapi MVIMS M . var oMofit. 114^ MTIMH M. Ueta Ir tafaaa, tu Men attv (aM* baa p«e. Mēa «aritai a i visa. lai paasdlnltB rietama kntUaa lirlk laddtft VMaa«iilra - fa^oi^ tai*,: "«^S^K»»™ rtrtmm nUMn vai »wttiu vOShun vai vaM, frintkia muab — par aicfa n arat karat-> fcli pMCiit UIMnia laUM». ŗtea PadM^ aavioribaa kara padd. M* ra tevina krMglt pMaaiM baJI «IV. UtvMa Aall«aaiJif««maffa<l9a M tliņi ar aariu* aflii, bM arf ar PMMlca treiaa M t t a n par keaBt. • *— — " ŗfi tīfr»! HMiln Hām^ aavtariba. im «Ieaa, k i •ri lanla latvMki Aatipi amtliĻ •.Ltakarfa \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 29, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-11-29 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501129 |
Description
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-29-03