Bavarijas Latviesu vestnesis, December 31, 1951

              «1. ^ 22.
astram >
»ersonas. *^^stumaja •
Nonā "° «P«cisi„i
»<>?evlbn pret p , .
>«t biedri p,d »^«-
mmelu v.«' --^
ļ a l iS "
^«rogSta., .AtUnij, Bi„ :
i mēnesi ņ i r u i j,
N'o līķu ieb,lz,„«,;'«
az. :pazI,t.Ba, ,āk, ^ d i
spļlc,em un
^Vreiz nedēļā izd^^^^
' ungāru, šveiciešu UD bal-
Hamburgas DielZeit. Cilž
hļnājošo, bet ,80ļ gadu pa-
Zeilung apstājās 1943. Q
n Rietumvācijāi sastāvli
i pilsētām 1 burts un 6-
p t i un 5 cipari, bet v61
N3 burti un 4 cipari.
kno>ad. «avlenlbai ig,
k dzērienus par 21.8 inilj.
ŗ n . ~ 13,6), no Polijas i pai
Mjas par 3,1 milj. mSrc,
^ 0 darbības beigl4 f g,
Ri'etūmvācijā, noV tiem
aprūpe, - paskaidroja
ļpriekšsēdis Rozenfilds.
Iba Klosterneiburgā, Aui-
Ipēc dažu padomju kara.
is. Ziņots arlpar sina-adījumiem,
sanāksmi, pēc Paily Te-
S6Č0S bija sasaucis Sta-maršalam
Bulgaņinan,
komandierim.
kāda ho cara Nikolaja
Jtiņāta par :piegoilaDiJ
ļp Corriere della Sera.
Il8 1951. g. dlvkSrSofi, '
^ija^ komisijas zinātnis-pēc
atomierifitt izmēģi-satikšanās,
pēc Dailv
jgaļdjma vēl šai jnēnesi,
[spriestu kopēju politiku
iraļbeigām:
piaudzis Romas iedzīvo-
.: 1946i g.Musolim,„zie-ļRomā:
bija 1,18 milj. ie­kas
šogad atstās Eiropui
izēti 'daži simti, kalraiku.
fdējusi UN, ^aļviācija Ko-
Komunistu lidmašīnu
308.
ļiisiem, pēc Privdas spe-
^evoja^ informācijas, visur
Jādnieki, kad
[iba un miers,
lentu 1952. g/ievēlēts
[bas miniS:trs, 60 g. v,
ļ viceprezidentu Filips
Budapeštā svinīgi at-
Jomijāl • par mierllgums
lotas formācijas, iztei-pia
trauksme Minchenē,
radītājam Feitenhanslam
par it kā plānoto aten«
ļaldību pats, izgudrojis,
ļrofā nogalinātais nupat
nn eglītes aizliegtai
lāri ieradumi",
jenestā ar 3 mēnešu at-
I un 420 virsstundām p8c
Jīts kāds B'ostonas sa-turbolidmašlnas
novē
ļas.;/-
ļadomju joslas bēgļiem.
Uiesibas, RieturavācijS.
padomju joslā,
iāju grupai uzstStiei
Jānijā izteicis tā vadJ*
hotāji, par godu veca-
'avi dejot par brīvu.
rra^Ija kādas pasažieru
i'u devies Pad. savieni-
Koptelovs. •
na" ir: jaunākais vārds
ļ ā , lietots, propagandas
lūķenēm Kantona, sar-pārpludina
Dienvidaus-
/ jau Tadījušas lielāk" .
ļekstilfabrikās. ; ^
{t samaksu dolāros no- -
tautiešiem
LATVIA
Latvian New8paper
Nr. n, (523), Dec. 31. 1951
PoblifiiJer: Vilis Janumsj, (21a) Au-flustdorf
b. Detmold, Lager, Germa-ny;
Pbone Augustdorf 02.
^ Editorial^ and Business Office:
{m Giafenaschau, Obb., Reģie-rungslager.
Germany,
P^ter: Weiiheimer Druckerel
G m. b H.. (13b) VVeilheim. Obb..
GerrūanV
PubIJshed once weekly. Glrcula-tion
7500 Sponsor International
Refugee Organization. — Mem-bership;
Association ol tbe Free
Press.
1^1
Nr. 79 (S23)
Plnadlen, 195L g. 31. dec
Iidevēj»: UivieSu ceair&ll Ho-miieļa
Vļci)ā. . . •«
G<UT tedsttott; Mftkut Cutllis
ApgAda un redakciļii adie^a:
(I3b) GtdfftBAKbau, Obbv ft««t«-
Ang!i}t» redakciļai vadltējs-
Chlld» H.ll. London N. \V J ,
Eoglandi t l i r HAStpste^d «TO.
Attttffthiat redakci|ftt vadltlfit
A. Saju, 18; Uftdea Avtaue, Wej»-
doarte. BaltaŗsL Vic. Auttf«ti«
•iiil
\ V - '
'•:-^.:-.l;.:;--i->:-:V:ŗ*t-^
mm
- y 1, ļļ.
Dzimtene ziema
Paies atkal reiz vairākas nedē- Tai latviešu bēglu daļai, kas
1as, Mz roka parakstoties būs pil- 1952. g. sagaida še.;t, Vācijā, šl
nlgi pieradusi' gada skaitļa beigās gadu mija daudz vairāk nekā i€«-
^laida " vieninieka vietā uzvilkt p-nekšējās bOs zmām^s robežstabs,
vēderainu divnieku.' Labi zināms Izbe.dzas kāds s€Šu gadu periods,
jau, ka ar to vie-n, ka tagad kais ieies vēsturē kā DP, Unras un
sāksim rakstīt 1952. gadu, nokas Iro ēra. So ēru rJksturoja sākumā
aekļūs' citādi, ne- —visvairāk nomet-kas
tāpēc vien f ^,.,T^,O A ^^'^""^
nepārmainlsies. i MAKSIS CULlTIS
Un tomēr, kā ik
^ MAKM^ I ^ U L I U S ' y: viss' 'US aunais
\ . . .. — : ,,. un labaas, kas ar
reizd, ^sākoties, jaunam gadam, esam to bija saistīts, bet, pēdējos ^adiis
rp^^.7a^dr7ui.šr\i\ ^i-\n o•nd/o^,t^ire^s^ ļ^.: r^c. AAJ^A^. — -mūsu cīlvēku neatla^idigā pie-.
kā veid'd-atsiķatēm un bilancēm pūle atstāt :yaciju' un nebeidza-par
pa^ājojšo laiku, .bet - ;mūz- mās apbraucēju, izvadīšanas. -
vecas z i ņ k ā i ^ e s d ^ ī t i - a r r ^ ^ t e ^ Lielumlielā-mērā .šis izski rosa-jumiem
par nākotni. Tā šogad at- nas process, nu beidzies.; Lielais
kaljaudis visās zemēs pāris ne- siets mūs galīgi saskirpj-s ,3.iz- ,
dēļu ar intereii lasīs laikrakstos .braucējos"' un ..palicējos . A a - ļ
un parspri^dīs^airāk: vai .maza braucēji nu a iz- f
nopietmis, bet visbieiāk::gl'už
nopdetnus politiķu, astrologu, gaiš- kapu" jaunas iedzīves ;d;^inasar|ai ;
reģu^ vai vienkāršu pūš^
vērtējuimis^uri ^pareģojumus; k '"'^"^^^^^
piem4a4pagaidām kara vēl n e - p n ^^'^^^^^S
L , v a i l r ī . k ; ; t a s tieši š o g^
: s i e s u t t : , " u i k ā a . v i e n . ^ - ^ ^^
sies sev p ^ a m ā k o pēc ērtā pa- ie
Oēmienar nevēlamo: lūdzu svltŗc^
liz brīdi bus, apmvemalab, — las .Na\ a u . vāciiā būtu
pašas tiekmes, kuru d ē l p . e^
, a . laikrakstu;vai; ilu..xau,ž^
_ Y :/ • r. _sr_ īrbua, s • un NNJaĀVv: vvaai rrs< kkoonncceennttrrāacciij aass ppaa nnoo­-
tā,, Jca musu sapvv _p,-g^ bet tomēr ir savas orga-vētoes
bieži: Vien,ir s t . p r , c i t ^ s m ^ ^ ^ bet ^^.l'^^m'^^ ,3va gara un-malpilsoņiem,
^^^^^'^.^^^^^ d2Īve ko tagad vairs ne-naēs
gribēta::redzēt p t e p r t ^ ^ ^ l
viņi uzskatītu ^ par n e l a m . ^ ar ax. ^^^.^^^^^^ , , , , , ,
Otrādi.:
, -^^s_^^^^^l pārkāpjam^^g^^^ slieksni: Ulviesu Inmdinieki^ tā ir septītā gadskārta »vesniectbā
^adsa^am nojautam prasām: va mūsu c€{i nelieksies uz miju: pusir mOsu ticība biju«i
i.eia, bet musu cerības nav piepildījušās.. T^ pavadītais laiks vēl arvien mūs nav hivitiijis dzimtenei. :
^ .Pasaules politiskie apvā^^ ir UkUduši. Kmtigi d<^okra(^ Utitu
a.ine sod;en: skaidri apzinās, kū^^ kuŗaa puses l^t ^raud briesm«^ Ir Wuci«
iieis pagrieziens ne vien valstsvīru bet ari tautu domžianā. - ^ / J
^.Austrumu agresoru.:ko vēl n
saules prese tagad sauc i^iā vārdā. Ja ari Kremļa pilnvarnieķv vēl piedalās lielajās konferencēs un tek
Ka^sekiu propagandu, aiz kuras saskatāmi runu teicēju «avtlgienolūki^
soo^en pieda^s. ta
Mat savas Kart's. Demokrātiju. prmc;ps ir pacietība, l)et daikārt t i ir b l s t a m ž k a n ^ l zobens. ^ ° .
_ _To'liecma vairāku mēnešu ilgās pamiera sarunas Korejā, vēl taustāmāk to pierāda itbruooŠanlsMruna»
Harize. Apvienoto .naajukopsapulc ka n e v i ^ ne-tumu
valstsvīram nav ilūziju pār Krentla, īstajiem mērķiem. Slatziou skaidrība j>amudinājusr-rieltnm^ valstii
uz strauju bru^osanos un savu spēku ^^aiiedēšanu.^ ^asaulee kari lo-dien
;r neiespējamāks neka p.rms trim gadiem, kad sabiedrolif cēla Berlīnes g^isa tiltu lai ^0 pHsMu g l l ^
no izmerdesanas. tad š:e vardi jāsap^^ agresija'nav vis mazinājusies, bet «gre&ijas pretipdki
•k,ļuvuši;:stipraki..ūn:;vēl..turpina;,attb : :;;;:: r\\\'r • ,: / V-ic-'V • ' \ •
V Ievērojot visu to. šoreiz Jaunajā gad
aklam optimismam, šodien varam teikt, ka reizē ar pasaules kr:StIgo^^^^^^ aug^ iaH mūsu
izredzes saga^idltbrivības ritu. Turēsim modras s^vas^ doi»as. lokalisimi^s vair^
sevi. Meklēsim un atmodināsim spe^ «laui, k i iiiķlrēļS biIdl U« hūt^: hom^^: NeUesSsini;
cKs citu un nemeklēsim vainīgos par mūsu likstām ārpus mums, bet gan maisos p*šos. Ja gribam labāitu nA-kotm
celt.; tad jāvaicā sirdsapziņai/ vai paši ēsaw labāki kļuvusi. ^^^^^K^
un vakarā aizm-iegot. lai būtu doma - - k ā vislabāk palīdzēt Mvav tēvzemei. Tēvzemes mllestrba; it IhiM
ne vien vārdiem, bet ari ar darbiem, kas ved uz vienību. '
Sie no vēlēj umi lai jūs visus pa vada Jdunā gadā, lai dod jums spēku un izturību paciest trimdas griUba*
;;;Dieysr-svēti ,,Lai:vijul;:''-
Utvijas āOtnis Lieļbritlnija
e
. Ir bijuii lallkd, kad Ikies, ka mums n4v vaira neviena liela mērķa, par ko būui vērts plnlUes. PaireW5j*i«
laiks, turpretim, mums katram skaidri parāda, kurp jātiecas visim mūsu dom&m, sirds valodafi un mtUu liO'
lajiem un mazajiem darbiem. Mums jāatgūst Utvija. :
Latviju neesam vēl pazaudējuši, kamēr tā mūsu apziņā ir dzīvā, Utvijaļ turpinām dzīvot, jā kopjam savil
mājā latviešu valodu un Iatvi*šu tikumus, neļaujot aptrūkt tautas mūžības elpai, tatvii uz­turam
savu fizisko un garigb esamību. Mēs, trimdas latvieši, sevi attaisnc«imUtvij*i. ja.atgriezīsimies br^
vajā Latvijā visi; vai pat kuplākā skaitā; kā to esam atstājuši^^ rve^Oi. t l
bū€ mūsu kopēja vaina. Latvijai ir tiesība pfaslt norēkiniJ par mūsu dzivi un daitiem, par mūsu st un
pienS'kumu apziņu. Ja gribam turklātsevi pāradīt kā dzīvei spējīgti tautu, Ud nepiejLiek ari, ka paglābjara ve­cos
kiiltūŗas apcirkņus, bet mums jāmēģina iepildīt tanīs jaunas vērtības. Nedrīkslam ne mirkli ļaut apsīkt
savas tautas radīšanas ģai^m. Kur iespējams, atbalstāms latviešu rakstn*ieku,: zinātrtckū un^:^ m
jaunradisanas darbs, un pat ja ne vairākv tad ar dažu viņu darbu iegādi. ; ^ ^ - -
Vai nav vieglprātīgi teiktv ķa sāksim kaut ko darit tikai pēc tam, kad bū54m atgriezusies džimtenēfL4t)U
daļu ho darāmiem darbiem' varam pa veikt jau šodien. v ^ r
Mums jāi-et kopsolī ar rietumu tautām, jo tikai sa^arbā atgtSeim Latvijas zemi. valsli un tie^
sības. Ar šīm tautām nodi;binātā, draudzība un sadarbība lieti noderēs ari nākamajās dienās* \
Pagājušais gad^: lielā mērā pārkārtojis mūsu jrirridas dzīvi. Mēģināsim ar jauno gadu rasi jaunu slieksni
savas nacionālās kopības uzturēšanai un tās spirgtam piiuķumam.
Latviešu centrSlSs padomes: Vāc:jl^p
un Kultūras fonda vftides priekisēdsi
Aizgājušais gads trimdinieku saimei Vācijā aizritējis lielu un izškirēju pārvērtību zlm^. Dlendenā no­metnes
atstāja izceļotajiem pilnie autobusi, un. ja sākumā izvadītāju vīdu ir ari ļaunieš} un vel ^kaivsmickU
un sprēgā; asprātibas: tad ar katru riākošo dienu izvadītāju pulciņi kļūst aizvien mazaķi^^i^
arvien/vairāk redza:m/; viri sirmām galvām, invalida un māmuļas rūpju rievām vagolu vaiguž^; ::;K^^^^ :
Tā viens pec otra aizbrauc jaunije, veselie un darba spējīgie. Kiuj^i, kā no bērēm n^kot; p a v ^ i i ā l i i i -
klīst, un kā krēsla par j>al:ceiu novieto Arvien V P C ^ V ^ un brivHpaMules^
tirgum nederīgāks kļūst trimdinieku novietņu sastāvs - tie, kam jāpaliek E.ro-^^ • •
Vācijas trimdas^ šuprajam kodolam sabrūkot, liekas, lidzt jāsabrūk arī s p ē c ī g a j A r l a t v ^ ^ M r trimdas H ļ •
bas organizācijai. To saka arī .ineticigais Toms", kas-kē melna ēna ložņā ap tnm^in.eku ;māj9kļj<^m, V^cij^ā
palikušo trimdinieku aktīvākā daļa tomēT, nepamet cerības sasaukties kopējam darbam. ^AiGmāiumam iev^-Jfi
jaunus trimdinieku vadības Oiganus seko visplašākos palicēju masa». L a t v i c M i ;t
spiests, palicis Eiropas krastā, grib turēties vienkopus, 1^ varbūtēju brieirou bridi nebūtu v;e
ceļa malā. Ši kopējā darba ģnba pa rādās ari jauna pārsiāvibas orgdna darbā, kur sadarbībai par iķdrs.rr)ļv
.:vairs .nekādas grupu;--,vai uzskatu, 'atšķir ibas- : : ' f ' . : ' . :.: : y 'y>^:y
Ld' gan stāvoklis prasa pahcējiem domāt par paiu personībās dzīves;ie^^
drīkstam aizmirst kopējās intereses.: Sis darbs nav veicams atsevišķiem cuvēkiem. bet v,sa;^ trim^s.-^M^..
Novēlot Jaunajā gadā trimdas saimei v:oas ilgu piepiIdl;urnu. ticu.i ka i a i sadarbības vt>^ uzticibdv
varēsii -iet:'ari'.uz -pnekšu pretim mūb-u:,mērķ.im - brivaj^ lUlvījai. ;
L«tvi«?šu r.?ntrā:^s .komiiejas Vicijā pr;#kii^f i
mmmm
m
'mmm
'•'''S.M
l i i i
'9m
y -mmm
-mm