1950-03-04-03 |
Previous | 3 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
iJlJļlBi Sestdien, 1950. g. 4. martā. L A T V I J A ASINGTONS ļPZINA saņēmis neoficini, turs īsumā šāds* bij. karavīru iec^' l u A SV izlems --lā, bet tā Šo jau. cai^ kārtot, ua ne. darīs. Sis komisb n^ādu dokumen^^ [leģionāru piespiedu \no DP komiMjas di materiāli m Va^. sūtīti. Tāpat te ari tis par sūtņa Feld. lem-ASV ārlietu miesta var sednāt, ka Jtn$s izdaiftāa ap. kturtē ifesniegtif , atrodas Franfc i§ Jkādreiz agrSK apakikomijsijas tl^ ka iesniegumi §r. dleaaa gaismu aii m karavīri, šai Metfi tik daudz, ts Vēstules DP lc(>, V lūda^ot Izšķirt ijami drīz minStijg J ā t ā galveaās DP tiesīga 86 jaiitāju- ' UTĪ sCltlt tā$ tfii. bet veltīgi nevīli lu no^aidroto Jau^ kaŗavirifem. Ie»p6^ saņems īsu atbildi, h sāda: „Jūsu lie* nav izšķirta. P6o pleņernSjanas Jums paziņos." *^ Bet fftldām Ir derīgāka talns^ Braumšveigā a; TAUKI 1^ numuri l^īju in-anadas. latviešu n^- as grūtdieņu pall-^ i^Utījusl uz Vāciju itbalstam 120 mārc. aru vērtībā. Mi-t kādam pārpfatii? ,jp nezinu, kur gan rodami, tauki, kaš mārciņā. Cik man ^kpk Matiem valnmiā, ^^ifm% ļ^^Kanadas lat* li^enība, maksāda- 12,4' di)l. niārciņS, rdētu Kanādas Inītos, saziedotos inaldinātu sabiedr [ērts, Fridrichsdoi'fā ie>Ime Ziņu par itvija pSrņSmpsi no. ilkraksta Brfvā BŽISS Ļ Ipp.), diemžēl, m Jjdcaltlus nepārbaudot isubu, ka Kanādas ioija Ieviesusies ie- Foreld sies, ja tikai pašu Idīs vairāk saska-tādas trūkst, lo da^du tautību dām nometnēm un [toliem. Kad sa- I radīsies arī sa-apkalpē ir poļi, s^prīasties valodas ra^ pifeSķirta tikai :'n6^)^sti# strāvas \U istabās nav sie- »lr atļauts arī pa-īPar to lielākā bēda lua, kā iztikt W ar to nevar sa-to ap 500 veco lau- " latvieši. Pirmie |au paspējuši iz- Svl - Kinstleru; palīgiem raujas, iteku. J. Kormanis šiflvu gusifl ,*^^i,. kas al„ pina stāstīt ari par > folfgangs S. 1945. 'acu gūstekņu no^. atviešu^, kas kop^ arba brigādē. 2 rr Scļf viņš vēl W Pēc viņa intor-lalviešu giīstekĢt^ ^ iu5i padomju ^ \ rijas gūstekņu m pēc padomju W Ōtomārs L-i .'^ IJls Susakos, at<^ Aīrfi no Liepāja • ijis- norikojumos. igauņiem aizves« 0. i i . Ienaidnieks, ko nevor iznicināt Pirmā pieredze dārzsaimniecibā un mājturībā Austrālijas dienvidos Lai pēc nogurdinošām darba stundām gūtu tīkamu un derīgu atpūtu un reizē ari atslogotu savu budžetu, pie savām mājām Adelaidē iekopu krietnu sakņu dārzu. Ap decembra vidu tas sāka dot pirmo ražu. Kartupeļu lauks sakuplojis sulīgos lakstos, kas līdz pusei sedz cilvēka augumu. Griezdamies aug redīsi, gurķi, kāposti, sIpoU un citas s^nes, kas mums pazīstamas jau no bērnu dienām. Blakus sakņu dārzam stiepjas augļu koku rindas, ar kuru īpatņiem man nācies tikai šeit iepazīties. Lūk, vārda pilnā nozīmē ar augļiem apkrautie mandeļu, aprikožu un firziķu koki, bet stūri citrona, kas visu gadu dod ražu, lai nekad ledusskapī neaptrūktos garšīgās uņ atspirdzinošās pašdarinātās citronu limonādes. Vienīgi augļu vēl trūkst apelsīnu kokiem, jo pašreiz nav viņu laiks. Tāpat tukša/ stāv dateļu palma, jo tā, nabadzīte, dienvidos salst un, vēsajās, lietainajās dienās drebēdama it kā lūdzas, lai viņu laiž atpakaļ uz karsto Kvins-lendu. Ap māju vija» vīnogulāji, un viņu zilganie ogu ķekari tiecas pa logiem istabās. Bet tā Ir šejienes dārzsaimniecl-bas gaišā puse. Aiz viņas stāv otra, un tā k — nemitīga dārzkopja cīņa ar dārzu ienaidniekiem, kas šeit Austrālijā parasti asāka un nesaudzīgāka nekā mūsu dzimtenē. Kad iestādīju pirmos tomātus, oēc pāris dienām to vairs nebija. Viņus noēda gliemeži, kuru te Ir miljoniem. Lietainā laikā viņu bari līdzīgi tanku divīzijām uzbrūk jauno stādu mīkstajām lapām un dažās stundās iakņu dārzs ir uzveikts. Gliemeži lodā pa zemi un kāpj kokos, ktrodami pēc tikko plaukstošajām lapām. Tad palīgā jāņem „baltā eļļa" un citi kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, bet pilnīgi iznīcināt šis rāpuļu divīzijas tomēr nav iespējams. Vīnogulājiem atkal uzbruka lieli un mazi tārpi, pret kuriem laidām darbā arsēna šķīdinājumu. Tas ir varens nāveklis, un neparasts ir skats, kad, arsenu sarijušies, šie parazīti krīt zemē un, lielā ātrumā griezdamies, dīvainā krāsu rotaļā iedejo nāvē. Uz kartupeļu jaunajiem augļiem kāri brūni kukaiņi, līdzīgi skarpjiem, bet lakstus savukārt piemeklē lapu slimības. Vispār nav auga, kas nebūtu kaitēkļu apdraudēts, tāpēc dārzkopim visu vasaru Jābūt nemitīgā trauksmes stāvoklī. Bieži šīm oipēm pievienojas vēl ūdens trūkums, ja vasara ir sausa. Ūdens patēriņš ierobežots. Bija rīkojums, ka pilsēta atļauj dārzus laistīt tikai reizi nedēļā un ne i l gāk par četrām stundām Tomēr laistīšanu prasa nevien saknes, bet arī lielie augļu koki. Augļiem ienākoties, dārziem uzbrūk milzīgos baros zvirbuļi un citi mazāki putni. Tie ir droši un nekaunīgi, it kā zinātu šejienes likumu, kas aizliedz putnus šaut. Varbūt mazie dziedātāji un čivinātāji paši apzinās, ka tiem pienākas daļa no dārzu augļiem par palīdzību parazītu vajāšanā un iznīdēšanā. Esam tā cīnījušies trīs mēnešus, bet visas rūpes un pūles piemirstas, kad sāk ienākties raža. Kartupeļi pilsētā maksā 4 pensi mārciņā — gandrīz tikpat, cik cukurs vai baltmaize. Tāpēc, neizdodami ne graša, varam srtļauties tos patērēt pēc savas garšas, kamēr iezemieši pusdienās bieži neatļaujas vairāk par divi kartupeļiem. Dārgas ir ari citas saknes, tāpēc pašu sagāds ir mums liels atspaids. Pašu dārzs, kur tas iespējams, atslogojot budžetu, palīdtzēs atbrīvot arī mūsu sievas no maizes pelnīšanas darba, kad būs pagājuši noteiktie kalpošanas gadi. Ģimene atkal varēs atgriezties pie normāliem apstākļiem un sieva dzīvot mājās, ja vien to nebūs pārņēmis „launais gars", kas te bieži parādās bankas grāmatiņas veidā Un spiež abus precētos skriet darbā, pelnīt un krāt naudu. Beigās gribas piezīmēt, ka, pašiem saimniekojot, Austrālijā var LATVIEŠI OGĻRAČU GAITAS Bridžend-Glēmorganas ogļraktuvju strādnieku mītne. Tās priekšā redzami divi mūsu tautieši atpūtas bridi pēc tikko pabeigtās smagās darba maiņas raktuvē K E r i ņ a uzņēmums iztikt ar 1 mārciņu nedēļā. Kāpēc laed dārgā cūkgaļa, ja par lētu maksu var dabūt aitas vai liellopu gaļu, aknas, kājas un galvas? Tāpat leti ir aitas tauki, piens un cukurs. Siļķes šeit maksā 8 pensi gabalā, tā ka tām var būt tikai delikateses nozīme. Bet dabūjamas tās ir, un tikpat treknas un garšīgas kā vācu vai skotu siļķes. Sevišķi lēti Ir augļi, medus un ievārījumi. Vispār uztura sagāde Austrālijā ir vienkārša neta, kaut arī kāds pelnītu vismazāko algu. Ja grib būt sevišķi taupīgs, lai iepērkas tirgū, sevišķi īsi pirms tā slēgšanas, kad viss krietni Ietāks. Sakarā ar mārciņas kursa pazemināšanu, dzīves dārdriba pēdējā laikā mazliet pieņēmusies. Racionēts vel joprojām paliek sviests ar normu Vi mārc. nedēļā, kas maksā 1 sil. 1 p., un tēja. Ari cukuru veikalnieks nepārdod reizē vairāk par 4 mārc. Sos produktus, tāpat kā cūku taukus, lielos vairumos noņemot Anglija. Desas AustrāUjā neUekas tik garšīgas kā Eiropā, bet tās savukārt bij. eiropieši mēdz iepirkties pie vācu tautības miesniekiem Sevišķi iecienīta ir aknu desa, ko pie britu miesniekiem reti var dabūt. Sniedzot šo rakstu, esmu vēlējies kaut ko no savas praktiskās pieredzes pastāstīt citiem tautiešiem šajā zemē, kā arī dot dažus mājienus dzīves iekārtošanai tiem, kas vēl šeit ieradīsies. A d e l a i d ē , februārī. Roberts Dambftis. V ^ ^ Latviešu rosiba Oreg[ona Oregonas latviešu organizācijas otrā pilnsapulce notika februārī Sa-lemā. Pilnsapulci Ievadīja rakstnieks Vold. KārkliņS ar plašu referātu par latviešu ieceļotāju aktuālām problēmām. Jaunajā pagaidu valdē ievēlēja par priekšsēdi Dr. T. Staprānu un par valdes locekļiem Arturu Ņū-landu (no vecajiem ASV latviešiem), Vold. Kārkliņu, Mariju Ūdri, Zinaīdu Lazdu un Juri Krēgeru, bet par goda priekšsēdi Dr. Paulu Staprānu. Latviešu kultūras dzīves aktivizēšanai Oregonā nodibināta latviskās kultūras un reliģiskās dzīves veicināšanas komiteja. Oregonā latviešu Skaits pašlaik sasniedz 134, bet sagaida, ka tas pieaugs līdz 200. B. Bergmanis. glāzes alus Vēstule Latvi/ai no Ausirāli/a^ Latviešu paraug-skolnieces Kanādas mācības iestddes Kā būs šogad, to vēl nevar zināt, bet pērn katrs austrālietis „U2 galviņas" izdzēris 17,96 galonus alus. Skaidrības labad jāpiezīmē, ka ga-lonā ir 4,54 litru. Alus, alus, alus! Daudzas svarīgas lietas Austrālijā notiek pie glāzes alus. „Zinl, vecīt, man liekas, ka valodu vislabāk var iemācīties krogu. Tur taftu tik daudz cilvēku, xm visi ruftīgi." Tā Jānis saka KārUm, jo DP debatē ar kanadie^ie Kanādas lielpilsētas ielā mūsu tautieti aptur glīta meitene, rāda kādu papīra loksni un aicina to parakstīt. Latvietis uzmet aci šai lapai —• tas ir aicinājums visiem kanādiešiem, kas grib paglābt sevi un savus bērnus no atomu un ūdeņraža bumbām, parakstīt iesniegumu Kanādas ministru prezidentam, lai tas ierosina atomieroču aizliegumu. Daudzi ari paņem piedāvāto pildām-spalvu un paraksta. Bet DP ir kašķīgs radījums. Tas pārsteidz jauno meiču ar visai negaidītiem jautājumiem: „Val mēs ko iegūsim, ja tikai Kanāda un ASV pārtrauks ražot atomieročus? Vai mums būtu jābaidās no pašu un amerikāņu bumbām? Vai tās nebūs krievu bumbas, kas kritis pār mūsu galvām? Tādēļ — vai nebūtu pareizāk šo petīciju sūtīt Staļinam uz Maskavu?" — Meiča kļūst gluži mēma no šiem jautājumiem. To cenšas glābt kāds puisis, sākdams kaut ko gaŗl stāstīt par atonUeroču ražošanas kontroli, un beidzot pasaka: „Ja mums nebūs atombumbas, ari citi to nelietos . . " Ieceļotājs iekarst: „Kā jūs to zināt? Vai jūs esat bijuši Austrumeiropā un pazīstat turienes ļaumis? Jūs gribat atbruņot Ameriku, lai Kremļa agresori varētu vieglāk apsist tās iedzīvotājus!'* Disputs turpinās. Ielā salasās milzīgs ļaužu bars. Daudzi no tiem pievienojas DP runātājam, kaut viņa angļu inēle nav visai veikla. Daži pat sāk vīstīt dūres pret parakstu vācējiem . Acīm redzot, nekā laba neparedzēdami, vīrs ar parakstu vācēju meiču iesēžas automašīnā un aizlaižas . . . (LZ) ES MEKLĒIU DZĪVOKLI VĒSTULE REDAKCIJAI NO AUSTRĀLIJAS Strādāju dažas jūdzes no Volon-gongas peldvietas. Kalnaina apkārtne. Klusā okeāna viļņi un smilšainais liedags, tas viss atgādina tādu kā sajaukumu no Rīgas jūrmalas un Vācijas Alpu piekājes nogāzēm un pļavām. Iepatikās — un nolēmu mēģināt atrast dzīvokli ģimenei, lai tad reizi izbeigtu nomelnošanu, kas sākās Vācijā 1944. gada rudenī un nav beigusies vēl 1950. gada Austrālijas rudeni. Sinī apvidū atrast dzīvokli grūti, tomēr kāds ausī čukstēja, ka brīvas telpas šeit ir, tikai jāmeklē. Palīgos Izsaucu sievu no Skeivilles ģimeņu nometnes papes barakām nn „uzbrukām" divatā. Lasītājus gan neinteresēs ^nsi tie daudzie „I am sorry", kas tagad manās ausīs skan nejaukāk par kādas Austrumeiropas tautas tristāvu vārdiem, bet atstāstīšu tikai pāris raksturīgus gadījumus. No kādas austrāliešu dāmas uzzināju, ka mājā, kurā viņa dzīvo, izīrējamas pāris istabas. Dabūju adresi, un siev? šo māju cpmeklē^a. Kāda dāma viņai tur ^soirms noliedza, ka istabas vispār būtu brīvas. Sieva vēl pārjautāja, vai viņa runā ar tādu un tādu kundzi Atbilde — šeit nemaz tāda persona nedzīvo! Un — durvis ciet! Vēlāk, satiekot adreses devēju, noskaidrojās, ka sieva bi1a runā^n^:! ar m^u mājas īpašnieci, kas tātad apgalvojusi, ka viņa nav viņa pati! Kādā citā dienā apstaigājām jaunbūves, ko pašreiz nobeidz celt, un centāmies izdibināt, kur mitinās to jaunie īpašnieki Kādā gadīiumā īpašnieku arī uzmeklējām. Mums bija sacīts, ka īpašnieka līdz šim apdzīvotā mājiņa pēc me^pJ^^ atbrīvosies. Tālāk notikās tā, ka viņa atsevišķie ģimenes locekļi meloja mums katrs uz savu roku, un noklausījāmies no trim personām šādas pasaciņas: mājiņa, uz kuru reflektējām: a) ir pārdota un viņiem vairs nepieder; b) šī mājiņa jau pirms pusgada apsolīta kādai aus-trāHešu ģimenei; c) šī ģimene tavu-mā nedzīvo (lai nevarētu sacīto talak pārbaudīt), un d) tagadējā īpašnieka ģimenē notiks laulības, un jaunais pāris ienāks šeit dzīvot.. Greznu ,Ja:oni" mūsu meklējumiem uzlika kāds cits atgadījums pirms pāris dienām. Ar Jauku Ieteikšanas vēstuli apbruņoti, apmeklējām kādu austrāliešu ģimeni (māte un dēls), kam pieder māja Volongongā un otra mājele uz viņu farmas zemes ārpus pilsētas. Zinājām, ka farmas zeme iznomāta, bet mājele ir brīva kopš pāris nedēļām un to izīrēs. Saņēma mūs ļoti laipni, cienāja ar tēju un cepumiem, jo bijām gadījušies taisni „tējas mistērijas" stundā. Apsolīja ari izīrēt mums šo ļoti kāroto mājeli; vēl apsolīja pārkrāsot dažas telpas, ielikt jaunu vannu, katlu veļas mazgāšanai utt. Vienojāmies par īres maksu, bet tā kā toreiz ļoti lija, pašas mājeles . apskati īpašnieks noteica pēc pāris dienām, kad arī uzrakstīšot līgumu un nokārtošot citas formalitātes. Vēl brīdi pakavējāmies jaukās pārrunās par bērniem (manējos stādīju priekšā foto attēlos), un visi sirsnīgi un patiesi nožēlojām bēgļu grūto likteni. Atvadoties spiedām roku mūsu jaunajam saimniekam un viņa mānniļal. Noteiktā dienā un stundā bijām klāt, bet saimnieks tagad apgalvoja, ka viņš l nedomā un nav arī nekad domājis izīrēt šo mājeli mums. Mēs gan viņam ļoti patīkot, ari mūsu bērni liekoties ļoti jauki, un Ja mēs to vēloties.mājeli apskailt arī varētu, bet tā gan esot jau pirms mēneša apsolīta kādai austrāliešu ģimenei no Ņukasles! Piedāvājām gan augstāku īres maksu, gan ts. atslēgu naudu (sevišķu naksājumu mājas īpašniekam, kas svārstās starp 5—50 mārc), bet viss bija bez panākumiem. Trūka vēl tikai i% lai saimnieks noliegtu, ka pirms pāris dienām viņš ar mums vispār saticies! Viņa māmiņa, šī laipnā 75 g. v. dāma, šoreiz nemaz nerādījās.. Saprotams, šķīrāmies ātri un ļoti vēsi. Dzīves ērtums un telpu plašums dažkārt laikam rada domu šauruma.. Atlaisties tomēr nedomāju, jo, galu galā ar laiku katram rodas iespēja kaut kā iegrozīties un tikt zem jumta Arī es ceru, ka reiz man veiksies. Port Kemblā, februārī. Ko Lucis» svešajā valodā jau katrs kaut kā grib lelauuties. Kārlis un Jānis dodas uz bāru, kā te sauc krogu. Viens kausiņš, otrs kausiņš, un kā tad: skok)tājs ari klāt! īsts austrāliešu pionieris, kas 17 sezonu strādājis cukurniedru novākšanā. Vīri sāk runāt. Sākumā— tā nekas. Bet drīz jau runā visi, un neviens vairs neklausās. Visbiežāk var dzirdēt: .,A11 rightl" Kā skolotājs un skolnieki beidzot Izšķīrušies, tas paliek diezgan tumšs mirklis, tikai nākamajā rītā pēc „ang}u valodas stundām" Jānis un Kārlis pārspriež, ka ši tomēr nav pareizā metode: tādas stundas iznāk ļoti dārgas, otrā dienā galva kaut kas rūc un dūc, un bez tam — neko daudz tālāk par „A11 right" nevar tikt... Džeku redz visur. Viņu nevar nepazīt: taukains kā līnis, sarkanu seju, noēdies isti plutokratiski, taču vienmēr ļoti, ļoti kustīgs. Nupat viņš ieskrien bārā, palūdz kausiņu alus, sveicina draugus pa labi un kreisi: Hallo! Tad neuzticīgi paraugās visapkārt, izvelk no kabatas trīskārt salocītu burtnici-ņu un zem „stoikas" iespiež paziņas rokā. Ari tas vispirms labi novēro apkārtni, tad ātri kaut ko izlasa, izvelk no kabatas zīmuli^ izdara ierakstu, atdod Džekam atpakaļ burtniciņu un vēl 2 šiliņus. Tā burt-nīciņa Izceļo 3 vai 4 vīrus, no katra atgriezdamās pie Džeka ar 2 šiliņiem. Tos samaksā arī viens no alus pārdevējiem. Džeks izmet kausiņu un ātri pazūd. Kas ir Džeks? Šejienietis. Kompartijas biedrs. Viņš dzīvo kādā hostelī, kur mīt ari daudz imigrantu. No „tētiņa" tas gan saņemtu rājienu par savu buržujisko izskatu, — jo Džekam nekā netrūkst Viņam diezgan naudas ari bankā. Grāmatiņā droši vien kāds ieraksts, ka kārtojamas tādas un tādas iemaksas partijai. Džeks skrien visur, kur apgrozās cilvēki, lai vervētu biedrus. Ari alu viņš dzer, kaut ari negribot, jo citādi draugu acīs kļūs nlempis". Ja nu mistera Menzija valdība paveiks to, ko solījās pirms vēlēšanām, un tiešām slēgs šejienes kompartiju, tad jau resnais Džeks arī dabūs „pērienu". Viņš laikam to zina un tāpēc savu burtniciņu velk no kabatas tik paslepu. Iespējams, ka tas izskatās arī interesantāk, komūnistiskāk. Tik ļoti gribētos, lai Džeks ar saviem draugiem, kaut pāris nedēļu, varētu padzīvot īstajā „paradizē"l „Jā, mīļie, toreiz, nu toreiz, kad Elinora Rūzvelta kundze kara dienās viesojās Sidnejā, tad bija gan ko rauties! Tonakt viesi noēda 65 tītarus." — Tā pie glāzes alus kavējas atmiņās slavens austrāliešu pavārs. „Un ari tropu augļu salātus pagatavojām spaiņiem Viss laikam bija traki gards, Jo Rūzvelta kundze vēlāk man spieda roku." 65 tītari, daži spaiņi tropu augļu salātu! Un jaunaustrālietis mēģina atcerēties, kur viņš bijis toreiz. Atceras arī: tad vēl dzīvojām pēdējās dienas mājās, taču savus tītarus vairs nedabūjām — tos apēda „fa-zāni". Bet tas jau bija pavisam otrā zemes lodes pusē! * „Ak pasaule, pasaule!" — nopūšas Klāvs un tad uzvelk savu parasto dziedamo: ,,Sai lielā bagātībā Man nepieder ne zieds, Tik apsēsties es drīkstu, Kur ceļa akmens ciets..." Viņš allaž saka, ka vislabāk Jūtoties pie glāzes alus. — „Tā mums jāklīst! Tie pusotra gūsta gadi Francijā apzīmogojuši visu dzīvi. Vai tur bija viegli? Laikam gan velti puiši kļuva vājprātīgi un paši gāja nāvē?" Un Klāvs prāto tālāk pie glāzes alus, kas kļuvusi viņa ceļa spieķis. „Tad tā vieglāk," puisis nosaka. Dažreiz saka, ka iedzēruši cilvēki līdzinoties mēr-kaķēniem. Bet kādi tad ir iedzēruši mērkaķi? Nāk prātā Sāda lieta: Melbiunas zooloģiskā dārza direktors H. T. Ro-pers žēlojas ka apmeklētāji dodot alu gorillām un šimpanzēm. Dzīvnieki bieži piedzeŗoties. Lielā šimpanze Džimpija manīga no viesiem iekasēt arī naudu. Toreiz, kad Austrālijā bijuši amerikāņu karavīri, Džimpija dažā vīkendā salasījusi vairākus dolārus, paveicot to gan skaidrā prātā. Tā ir: arī ļaudīm pie glāzes alus grūti iekrāt naudu. Parunāties jau gan var — gudri un dikti... Kanberā, februāri. Arnolds Smits 17 g. V. Olga Kārkle, kas ^ e k lS Toronto vidusskolu, ang}u valodai zināšĶiās izvirzījusies pārākā viaā skolā. Vidusskolas literārajā ned^ ļā viņa ieguvusi pirmo vietu angļu literatūras vēsturē un stāstu sacen* sibā. Toronto Daily Star ievieto» jusi ]a\mā8 „laureātes" attēlu lidi ar nelielu rakstiņu par latvietes panākumiem. Dts piemērs latviešu sekmēm Kanādas mācības iestādēs ir 18 g. V. Astra Hāznere, kas kā vienl^ latviete mācās Forest Hill*a instl* tūtā, ko parasti apmeklē tikai tu« rigāko Toronto aprindu bēmL Hāz^ neres domrakstus skolotāji biežt nolasa par paraugu visai klasei. Piezīmējams, ka skolā parasti mazturīgu ģimeņu un imigrantu bērnus neuzņem, bet ar bij. latviešu goda konsula, tagadējā ģenerālkonsula R. N. Braisona gādību skolas vadība izdarījusi Izņēmumu un atbrīvojusi Hāzneri ari no augstās mācību naudas. Interesanti atzīmēt, ka Forest HiU'a institūta celtne ir modernākā visā Kanādā. Klases soli tajā izbūvēti no caurspīdīgas masas, tā aizkavējot skolnieku „nedarbus*'« Bez kino zāles un ultramodernas ķīmijas laboratorijas skola ārkārtīgi bagāti aipgādāta ari ar citiem mācību Udzekllem. EOL K. iATVICil „Bez angļu valodas, protams, nevar. nekā iesākt," raksta latviešu firsta. Z., kas Izceļojusi uz Pakistānu, „bet ari ar to nepietiek, jo slimnieki nesaprot Tādēļ, gribot negribot, jāmācas urdu valoda, kuras akcenti un izruna līdzīga latviešu valodai. Kā angļi, tā šejienieši sajūsmināti par mūsu labo Izrunu, jo angļiem tā pavisam nepadodas." Pakistānā ieradies rakstn. Valdemārs Kroders, kas ,Pendžabas universitātē nolasījis vairākas lekcijai par žurnālistiku Vācijā un projektē rīkot priekšlasījumu ciklu par Baltijas valstīm. Reizē ar Kroderu Pakistāna^ Ieradusies ari Libekas latviešu teātra aktrise Spodra Zvaig* zne. Viņa tagad ar līgumu saistījusies turienes filmrūpniecibā un saņēmusi pirmo lomu — eiropiešu meiteni filmā Nauda. Dziedonis Alfr. Po-riņS un pianlste Velta Barvika, kas izceļojuši Uz Kalifomiju» xj, lebr. Atlantijai okeāna vidū sarīkoja koncertu uz kuģa General McRae. Mākslinieki atskaņoja prof. J. Vītola, J , Kalniņa un J. Norviļa, kā arī sveš-tautu komponistu darbus, izpelnīdamies plašās internacionālās auditorijas atzinību. Februāri Misisipi Statā ieradies prāv. J. Pudāns, ko šejienes bīskaps R. O. Gerovs iecēlis par štata katoļticīgo latviešu garīgo aprūpētāju. Lai gūtu pārskatu, kur latviešu katoļi Misisipi štatā dzīvo, prāvests lūdz visus paziņot viņam savas adreses, rakstot: Rev. Juris Pudāns, St Jo-seph's Church, Box 352, GreenviUe^ Miss. San Miguelas (Argentīnā) Sv. Pāvila luterāņu draudzes padomē ievēlēts J. Vil-manis, par otro delegātu baznīcas sinodē —archit A. Vilmanis .un par jaunatnes pulciņa vadītāju — 0. Volmers. IZBAILES AR LAIBIIGAM BEIGĀM 1200 bijušie DP, kas ar transporta kuģi General McRae nesen devās no Brēmerhāfenas uz ASV, dažai Jūdzes pirms Ņujorkas sasniegšanai dabūja piedzīvo^ īstu izbaiļu bridi Agrā rīta stundā uz laiģa nodārdēja spalgs rībiens, un viss tvaik(mls smagi sašūpojās. Draudēja izcelties panika, bet satrauktie prāti drīz tomēr nomierinājās, jo izrādījās, ka kuģim bija vienīgi iesprāgu-šas augšējā klāja plates. Pēc iebraukšanas Ņujorkā pasažierus pārvietoja uz tvaikoni General Black, atstājot bojāto kuģi remontā. Oiv. A. LIETUVIEŠI AUSTRĀLUS Sidnejā, kur tagad dzīvo pāri par 1000 lietuviešu, jau 20 gadus pastāv lietuviešu biedrība. Ja biedrības dibināšanas sapulcē piedalījušās tikai 9 personas, tad šogad jubilejas vakars pulcināja jau 600 viesu. Ari jauniebraucējl labprāt saistās savā biedrībā, un no-400 ar pirmo transportu Iebraukušajiem tajā Iestājušies gandriz vlsL Biedrībai tagad jau 10 nodaļu dažādās pilsētās, im tā izdod ari savu laikrakstu. -••i, •V J Iii vi i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500304 |
Description
Title | 1950-03-04-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | iJlJļlBi Sestdien, 1950. g. 4. martā. L A T V I J A ASINGTONS ļPZINA saņēmis neoficini, turs īsumā šāds* bij. karavīru iec^' l u A SV izlems --lā, bet tā Šo jau. cai^ kārtot, ua ne. darīs. Sis komisb n^ādu dokumen^^ [leģionāru piespiedu \no DP komiMjas di materiāli m Va^. sūtīti. Tāpat te ari tis par sūtņa Feld. lem-ASV ārlietu miesta var sednāt, ka Jtn$s izdaiftāa ap. kturtē ifesniegtif , atrodas Franfc i§ Jkādreiz agrSK apakikomijsijas tl^ ka iesniegumi §r. dleaaa gaismu aii m karavīri, šai Metfi tik daudz, ts Vēstules DP lc(>, V lūda^ot Izšķirt ijami drīz minStijg J ā t ā galveaās DP tiesīga 86 jaiitāju- ' UTĪ sCltlt tā$ tfii. bet veltīgi nevīli lu no^aidroto Jau^ kaŗavirifem. Ie»p6^ saņems īsu atbildi, h sāda: „Jūsu lie* nav izšķirta. P6o pleņernSjanas Jums paziņos." *^ Bet fftldām Ir derīgāka talns^ Braumšveigā a; TAUKI 1^ numuri l^īju in-anadas. latviešu n^- as grūtdieņu pall-^ i^Utījusl uz Vāciju itbalstam 120 mārc. aru vērtībā. Mi-t kādam pārpfatii? ,jp nezinu, kur gan rodami, tauki, kaš mārciņā. Cik man ^kpk Matiem valnmiā, ^^ifm% ļ^^Kanadas lat* li^enība, maksāda- 12,4' di)l. niārciņS, rdētu Kanādas Inītos, saziedotos inaldinātu sabiedr [ērts, Fridrichsdoi'fā ie>Ime Ziņu par itvija pSrņSmpsi no. ilkraksta Brfvā BŽISS Ļ Ipp.), diemžēl, m Jjdcaltlus nepārbaudot isubu, ka Kanādas ioija Ieviesusies ie- Foreld sies, ja tikai pašu Idīs vairāk saska-tādas trūkst, lo da^du tautību dām nometnēm un [toliem. Kad sa- I radīsies arī sa-apkalpē ir poļi, s^prīasties valodas ra^ pifeSķirta tikai :'n6^)^sti# strāvas \U istabās nav sie- »lr atļauts arī pa-īPar to lielākā bēda lua, kā iztikt W ar to nevar sa-to ap 500 veco lau- " latvieši. Pirmie |au paspējuši iz- Svl - Kinstleru; palīgiem raujas, iteku. J. Kormanis šiflvu gusifl ,*^^i,. kas al„ pina stāstīt ari par > folfgangs S. 1945. 'acu gūstekņu no^. atviešu^, kas kop^ arba brigādē. 2 rr Scļf viņš vēl W Pēc viņa intor-lalviešu giīstekĢt^ ^ iu5i padomju ^ \ rijas gūstekņu m pēc padomju W Ōtomārs L-i .'^ IJls Susakos, at<^ Aīrfi no Liepāja • ijis- norikojumos. igauņiem aizves« 0. i i . Ienaidnieks, ko nevor iznicināt Pirmā pieredze dārzsaimniecibā un mājturībā Austrālijas dienvidos Lai pēc nogurdinošām darba stundām gūtu tīkamu un derīgu atpūtu un reizē ari atslogotu savu budžetu, pie savām mājām Adelaidē iekopu krietnu sakņu dārzu. Ap decembra vidu tas sāka dot pirmo ražu. Kartupeļu lauks sakuplojis sulīgos lakstos, kas līdz pusei sedz cilvēka augumu. Griezdamies aug redīsi, gurķi, kāposti, sIpoU un citas s^nes, kas mums pazīstamas jau no bērnu dienām. Blakus sakņu dārzam stiepjas augļu koku rindas, ar kuru īpatņiem man nācies tikai šeit iepazīties. Lūk, vārda pilnā nozīmē ar augļiem apkrautie mandeļu, aprikožu un firziķu koki, bet stūri citrona, kas visu gadu dod ražu, lai nekad ledusskapī neaptrūktos garšīgās uņ atspirdzinošās pašdarinātās citronu limonādes. Vienīgi augļu vēl trūkst apelsīnu kokiem, jo pašreiz nav viņu laiks. Tāpat tukša/ stāv dateļu palma, jo tā, nabadzīte, dienvidos salst un, vēsajās, lietainajās dienās drebēdama it kā lūdzas, lai viņu laiž atpakaļ uz karsto Kvins-lendu. Ap māju vija» vīnogulāji, un viņu zilganie ogu ķekari tiecas pa logiem istabās. Bet tā Ir šejienes dārzsaimniecl-bas gaišā puse. Aiz viņas stāv otra, un tā k — nemitīga dārzkopja cīņa ar dārzu ienaidniekiem, kas šeit Austrālijā parasti asāka un nesaudzīgāka nekā mūsu dzimtenē. Kad iestādīju pirmos tomātus, oēc pāris dienām to vairs nebija. Viņus noēda gliemeži, kuru te Ir miljoniem. Lietainā laikā viņu bari līdzīgi tanku divīzijām uzbrūk jauno stādu mīkstajām lapām un dažās stundās iakņu dārzs ir uzveikts. Gliemeži lodā pa zemi un kāpj kokos, ktrodami pēc tikko plaukstošajām lapām. Tad palīgā jāņem „baltā eļļa" un citi kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, bet pilnīgi iznīcināt šis rāpuļu divīzijas tomēr nav iespējams. Vīnogulājiem atkal uzbruka lieli un mazi tārpi, pret kuriem laidām darbā arsēna šķīdinājumu. Tas ir varens nāveklis, un neparasts ir skats, kad, arsenu sarijušies, šie parazīti krīt zemē un, lielā ātrumā griezdamies, dīvainā krāsu rotaļā iedejo nāvē. Uz kartupeļu jaunajiem augļiem kāri brūni kukaiņi, līdzīgi skarpjiem, bet lakstus savukārt piemeklē lapu slimības. Vispār nav auga, kas nebūtu kaitēkļu apdraudēts, tāpēc dārzkopim visu vasaru Jābūt nemitīgā trauksmes stāvoklī. Bieži šīm oipēm pievienojas vēl ūdens trūkums, ja vasara ir sausa. Ūdens patēriņš ierobežots. Bija rīkojums, ka pilsēta atļauj dārzus laistīt tikai reizi nedēļā un ne i l gāk par četrām stundām Tomēr laistīšanu prasa nevien saknes, bet arī lielie augļu koki. Augļiem ienākoties, dārziem uzbrūk milzīgos baros zvirbuļi un citi mazāki putni. Tie ir droši un nekaunīgi, it kā zinātu šejienes likumu, kas aizliedz putnus šaut. Varbūt mazie dziedātāji un čivinātāji paši apzinās, ka tiem pienākas daļa no dārzu augļiem par palīdzību parazītu vajāšanā un iznīdēšanā. Esam tā cīnījušies trīs mēnešus, bet visas rūpes un pūles piemirstas, kad sāk ienākties raža. Kartupeļi pilsētā maksā 4 pensi mārciņā — gandrīz tikpat, cik cukurs vai baltmaize. Tāpēc, neizdodami ne graša, varam srtļauties tos patērēt pēc savas garšas, kamēr iezemieši pusdienās bieži neatļaujas vairāk par divi kartupeļiem. Dārgas ir ari citas saknes, tāpēc pašu sagāds ir mums liels atspaids. Pašu dārzs, kur tas iespējams, atslogojot budžetu, palīdtzēs atbrīvot arī mūsu sievas no maizes pelnīšanas darba, kad būs pagājuši noteiktie kalpošanas gadi. Ģimene atkal varēs atgriezties pie normāliem apstākļiem un sieva dzīvot mājās, ja vien to nebūs pārņēmis „launais gars", kas te bieži parādās bankas grāmatiņas veidā Un spiež abus precētos skriet darbā, pelnīt un krāt naudu. Beigās gribas piezīmēt, ka, pašiem saimniekojot, Austrālijā var LATVIEŠI OGĻRAČU GAITAS Bridžend-Glēmorganas ogļraktuvju strādnieku mītne. Tās priekšā redzami divi mūsu tautieši atpūtas bridi pēc tikko pabeigtās smagās darba maiņas raktuvē K E r i ņ a uzņēmums iztikt ar 1 mārciņu nedēļā. Kāpēc laed dārgā cūkgaļa, ja par lētu maksu var dabūt aitas vai liellopu gaļu, aknas, kājas un galvas? Tāpat leti ir aitas tauki, piens un cukurs. Siļķes šeit maksā 8 pensi gabalā, tā ka tām var būt tikai delikateses nozīme. Bet dabūjamas tās ir, un tikpat treknas un garšīgas kā vācu vai skotu siļķes. Sevišķi lēti Ir augļi, medus un ievārījumi. Vispār uztura sagāde Austrālijā ir vienkārša neta, kaut arī kāds pelnītu vismazāko algu. Ja grib būt sevišķi taupīgs, lai iepērkas tirgū, sevišķi īsi pirms tā slēgšanas, kad viss krietni Ietāks. Sakarā ar mārciņas kursa pazemināšanu, dzīves dārdriba pēdējā laikā mazliet pieņēmusies. Racionēts vel joprojām paliek sviests ar normu Vi mārc. nedēļā, kas maksā 1 sil. 1 p., un tēja. Ari cukuru veikalnieks nepārdod reizē vairāk par 4 mārc. Sos produktus, tāpat kā cūku taukus, lielos vairumos noņemot Anglija. Desas AustrāUjā neUekas tik garšīgas kā Eiropā, bet tās savukārt bij. eiropieši mēdz iepirkties pie vācu tautības miesniekiem Sevišķi iecienīta ir aknu desa, ko pie britu miesniekiem reti var dabūt. Sniedzot šo rakstu, esmu vēlējies kaut ko no savas praktiskās pieredzes pastāstīt citiem tautiešiem šajā zemē, kā arī dot dažus mājienus dzīves iekārtošanai tiem, kas vēl šeit ieradīsies. A d e l a i d ē , februārī. Roberts Dambftis. V ^ ^ Latviešu rosiba Oreg[ona Oregonas latviešu organizācijas otrā pilnsapulce notika februārī Sa-lemā. Pilnsapulci Ievadīja rakstnieks Vold. KārkliņS ar plašu referātu par latviešu ieceļotāju aktuālām problēmām. Jaunajā pagaidu valdē ievēlēja par priekšsēdi Dr. T. Staprānu un par valdes locekļiem Arturu Ņū-landu (no vecajiem ASV latviešiem), Vold. Kārkliņu, Mariju Ūdri, Zinaīdu Lazdu un Juri Krēgeru, bet par goda priekšsēdi Dr. Paulu Staprānu. Latviešu kultūras dzīves aktivizēšanai Oregonā nodibināta latviskās kultūras un reliģiskās dzīves veicināšanas komiteja. Oregonā latviešu Skaits pašlaik sasniedz 134, bet sagaida, ka tas pieaugs līdz 200. B. Bergmanis. glāzes alus Vēstule Latvi/ai no Ausirāli/a^ Latviešu paraug-skolnieces Kanādas mācības iestddes Kā būs šogad, to vēl nevar zināt, bet pērn katrs austrālietis „U2 galviņas" izdzēris 17,96 galonus alus. Skaidrības labad jāpiezīmē, ka ga-lonā ir 4,54 litru. Alus, alus, alus! Daudzas svarīgas lietas Austrālijā notiek pie glāzes alus. „Zinl, vecīt, man liekas, ka valodu vislabāk var iemācīties krogu. Tur taftu tik daudz cilvēku, xm visi ruftīgi." Tā Jānis saka KārUm, jo DP debatē ar kanadie^ie Kanādas lielpilsētas ielā mūsu tautieti aptur glīta meitene, rāda kādu papīra loksni un aicina to parakstīt. Latvietis uzmet aci šai lapai —• tas ir aicinājums visiem kanādiešiem, kas grib paglābt sevi un savus bērnus no atomu un ūdeņraža bumbām, parakstīt iesniegumu Kanādas ministru prezidentam, lai tas ierosina atomieroču aizliegumu. Daudzi ari paņem piedāvāto pildām-spalvu un paraksta. Bet DP ir kašķīgs radījums. Tas pārsteidz jauno meiču ar visai negaidītiem jautājumiem: „Val mēs ko iegūsim, ja tikai Kanāda un ASV pārtrauks ražot atomieročus? Vai mums būtu jābaidās no pašu un amerikāņu bumbām? Vai tās nebūs krievu bumbas, kas kritis pār mūsu galvām? Tādēļ — vai nebūtu pareizāk šo petīciju sūtīt Staļinam uz Maskavu?" — Meiča kļūst gluži mēma no šiem jautājumiem. To cenšas glābt kāds puisis, sākdams kaut ko gaŗl stāstīt par atonUeroču ražošanas kontroli, un beidzot pasaka: „Ja mums nebūs atombumbas, ari citi to nelietos . . " Ieceļotājs iekarst: „Kā jūs to zināt? Vai jūs esat bijuši Austrumeiropā un pazīstat turienes ļaumis? Jūs gribat atbruņot Ameriku, lai Kremļa agresori varētu vieglāk apsist tās iedzīvotājus!'* Disputs turpinās. Ielā salasās milzīgs ļaužu bars. Daudzi no tiem pievienojas DP runātājam, kaut viņa angļu inēle nav visai veikla. Daži pat sāk vīstīt dūres pret parakstu vācējiem . Acīm redzot, nekā laba neparedzēdami, vīrs ar parakstu vācēju meiču iesēžas automašīnā un aizlaižas . . . (LZ) ES MEKLĒIU DZĪVOKLI VĒSTULE REDAKCIJAI NO AUSTRĀLIJAS Strādāju dažas jūdzes no Volon-gongas peldvietas. Kalnaina apkārtne. Klusā okeāna viļņi un smilšainais liedags, tas viss atgādina tādu kā sajaukumu no Rīgas jūrmalas un Vācijas Alpu piekājes nogāzēm un pļavām. Iepatikās — un nolēmu mēģināt atrast dzīvokli ģimenei, lai tad reizi izbeigtu nomelnošanu, kas sākās Vācijā 1944. gada rudenī un nav beigusies vēl 1950. gada Austrālijas rudeni. Sinī apvidū atrast dzīvokli grūti, tomēr kāds ausī čukstēja, ka brīvas telpas šeit ir, tikai jāmeklē. Palīgos Izsaucu sievu no Skeivilles ģimeņu nometnes papes barakām nn „uzbrukām" divatā. Lasītājus gan neinteresēs ^nsi tie daudzie „I am sorry", kas tagad manās ausīs skan nejaukāk par kādas Austrumeiropas tautas tristāvu vārdiem, bet atstāstīšu tikai pāris raksturīgus gadījumus. No kādas austrāliešu dāmas uzzināju, ka mājā, kurā viņa dzīvo, izīrējamas pāris istabas. Dabūju adresi, un siev? šo māju cpmeklē^a. Kāda dāma viņai tur ^soirms noliedza, ka istabas vispār būtu brīvas. Sieva vēl pārjautāja, vai viņa runā ar tādu un tādu kundzi Atbilde — šeit nemaz tāda persona nedzīvo! Un — durvis ciet! Vēlāk, satiekot adreses devēju, noskaidrojās, ka sieva bi1a runā^n^:! ar m^u mājas īpašnieci, kas tātad apgalvojusi, ka viņa nav viņa pati! Kādā citā dienā apstaigājām jaunbūves, ko pašreiz nobeidz celt, un centāmies izdibināt, kur mitinās to jaunie īpašnieki Kādā gadīiumā īpašnieku arī uzmeklējām. Mums bija sacīts, ka īpašnieka līdz šim apdzīvotā mājiņa pēc me^pJ^^ atbrīvosies. Tālāk notikās tā, ka viņa atsevišķie ģimenes locekļi meloja mums katrs uz savu roku, un noklausījāmies no trim personām šādas pasaciņas: mājiņa, uz kuru reflektējām: a) ir pārdota un viņiem vairs nepieder; b) šī mājiņa jau pirms pusgada apsolīta kādai aus-trāHešu ģimenei; c) šī ģimene tavu-mā nedzīvo (lai nevarētu sacīto talak pārbaudīt), un d) tagadējā īpašnieka ģimenē notiks laulības, un jaunais pāris ienāks šeit dzīvot.. Greznu ,Ja:oni" mūsu meklējumiem uzlika kāds cits atgadījums pirms pāris dienām. Ar Jauku Ieteikšanas vēstuli apbruņoti, apmeklējām kādu austrāliešu ģimeni (māte un dēls), kam pieder māja Volongongā un otra mājele uz viņu farmas zemes ārpus pilsētas. Zinājām, ka farmas zeme iznomāta, bet mājele ir brīva kopš pāris nedēļām un to izīrēs. Saņēma mūs ļoti laipni, cienāja ar tēju un cepumiem, jo bijām gadījušies taisni „tējas mistērijas" stundā. Apsolīja ari izīrēt mums šo ļoti kāroto mājeli; vēl apsolīja pārkrāsot dažas telpas, ielikt jaunu vannu, katlu veļas mazgāšanai utt. Vienojāmies par īres maksu, bet tā kā toreiz ļoti lija, pašas mājeles . apskati īpašnieks noteica pēc pāris dienām, kad arī uzrakstīšot līgumu un nokārtošot citas formalitātes. Vēl brīdi pakavējāmies jaukās pārrunās par bērniem (manējos stādīju priekšā foto attēlos), un visi sirsnīgi un patiesi nožēlojām bēgļu grūto likteni. Atvadoties spiedām roku mūsu jaunajam saimniekam un viņa mānniļal. Noteiktā dienā un stundā bijām klāt, bet saimnieks tagad apgalvoja, ka viņš l nedomā un nav arī nekad domājis izīrēt šo mājeli mums. Mēs gan viņam ļoti patīkot, ari mūsu bērni liekoties ļoti jauki, un Ja mēs to vēloties.mājeli apskailt arī varētu, bet tā gan esot jau pirms mēneša apsolīta kādai austrāliešu ģimenei no Ņukasles! Piedāvājām gan augstāku īres maksu, gan ts. atslēgu naudu (sevišķu naksājumu mājas īpašniekam, kas svārstās starp 5—50 mārc), bet viss bija bez panākumiem. Trūka vēl tikai i% lai saimnieks noliegtu, ka pirms pāris dienām viņš ar mums vispār saticies! Viņa māmiņa, šī laipnā 75 g. v. dāma, šoreiz nemaz nerādījās.. Saprotams, šķīrāmies ātri un ļoti vēsi. Dzīves ērtums un telpu plašums dažkārt laikam rada domu šauruma.. Atlaisties tomēr nedomāju, jo, galu galā ar laiku katram rodas iespēja kaut kā iegrozīties un tikt zem jumta Arī es ceru, ka reiz man veiksies. Port Kemblā, februārī. Ko Lucis» svešajā valodā jau katrs kaut kā grib lelauuties. Kārlis un Jānis dodas uz bāru, kā te sauc krogu. Viens kausiņš, otrs kausiņš, un kā tad: skok)tājs ari klāt! īsts austrāliešu pionieris, kas 17 sezonu strādājis cukurniedru novākšanā. Vīri sāk runāt. Sākumā— tā nekas. Bet drīz jau runā visi, un neviens vairs neklausās. Visbiežāk var dzirdēt: .,A11 rightl" Kā skolotājs un skolnieki beidzot Izšķīrušies, tas paliek diezgan tumšs mirklis, tikai nākamajā rītā pēc „ang}u valodas stundām" Jānis un Kārlis pārspriež, ka ši tomēr nav pareizā metode: tādas stundas iznāk ļoti dārgas, otrā dienā galva kaut kas rūc un dūc, un bez tam — neko daudz tālāk par „A11 right" nevar tikt... Džeku redz visur. Viņu nevar nepazīt: taukains kā līnis, sarkanu seju, noēdies isti plutokratiski, taču vienmēr ļoti, ļoti kustīgs. Nupat viņš ieskrien bārā, palūdz kausiņu alus, sveicina draugus pa labi un kreisi: Hallo! Tad neuzticīgi paraugās visapkārt, izvelk no kabatas trīskārt salocītu burtnici-ņu un zem „stoikas" iespiež paziņas rokā. Ari tas vispirms labi novēro apkārtni, tad ātri kaut ko izlasa, izvelk no kabatas zīmuli^ izdara ierakstu, atdod Džekam atpakaļ burtniciņu un vēl 2 šiliņus. Tā burt-nīciņa Izceļo 3 vai 4 vīrus, no katra atgriezdamās pie Džeka ar 2 šiliņiem. Tos samaksā arī viens no alus pārdevējiem. Džeks izmet kausiņu un ātri pazūd. Kas ir Džeks? Šejienietis. Kompartijas biedrs. Viņš dzīvo kādā hostelī, kur mīt ari daudz imigrantu. No „tētiņa" tas gan saņemtu rājienu par savu buržujisko izskatu, — jo Džekam nekā netrūkst Viņam diezgan naudas ari bankā. Grāmatiņā droši vien kāds ieraksts, ka kārtojamas tādas un tādas iemaksas partijai. Džeks skrien visur, kur apgrozās cilvēki, lai vervētu biedrus. Ari alu viņš dzer, kaut ari negribot, jo citādi draugu acīs kļūs nlempis". Ja nu mistera Menzija valdība paveiks to, ko solījās pirms vēlēšanām, un tiešām slēgs šejienes kompartiju, tad jau resnais Džeks arī dabūs „pērienu". Viņš laikam to zina un tāpēc savu burtniciņu velk no kabatas tik paslepu. Iespējams, ka tas izskatās arī interesantāk, komūnistiskāk. Tik ļoti gribētos, lai Džeks ar saviem draugiem, kaut pāris nedēļu, varētu padzīvot īstajā „paradizē"l „Jā, mīļie, toreiz, nu toreiz, kad Elinora Rūzvelta kundze kara dienās viesojās Sidnejā, tad bija gan ko rauties! Tonakt viesi noēda 65 tītarus." — Tā pie glāzes alus kavējas atmiņās slavens austrāliešu pavārs. „Un ari tropu augļu salātus pagatavojām spaiņiem Viss laikam bija traki gards, Jo Rūzvelta kundze vēlāk man spieda roku." 65 tītari, daži spaiņi tropu augļu salātu! Un jaunaustrālietis mēģina atcerēties, kur viņš bijis toreiz. Atceras arī: tad vēl dzīvojām pēdējās dienas mājās, taču savus tītarus vairs nedabūjām — tos apēda „fa-zāni". Bet tas jau bija pavisam otrā zemes lodes pusē! * „Ak pasaule, pasaule!" — nopūšas Klāvs un tad uzvelk savu parasto dziedamo: ,,Sai lielā bagātībā Man nepieder ne zieds, Tik apsēsties es drīkstu, Kur ceļa akmens ciets..." Viņš allaž saka, ka vislabāk Jūtoties pie glāzes alus. — „Tā mums jāklīst! Tie pusotra gūsta gadi Francijā apzīmogojuši visu dzīvi. Vai tur bija viegli? Laikam gan velti puiši kļuva vājprātīgi un paši gāja nāvē?" Un Klāvs prāto tālāk pie glāzes alus, kas kļuvusi viņa ceļa spieķis. „Tad tā vieglāk," puisis nosaka. Dažreiz saka, ka iedzēruši cilvēki līdzinoties mēr-kaķēniem. Bet kādi tad ir iedzēruši mērkaķi? Nāk prātā Sāda lieta: Melbiunas zooloģiskā dārza direktors H. T. Ro-pers žēlojas ka apmeklētāji dodot alu gorillām un šimpanzēm. Dzīvnieki bieži piedzeŗoties. Lielā šimpanze Džimpija manīga no viesiem iekasēt arī naudu. Toreiz, kad Austrālijā bijuši amerikāņu karavīri, Džimpija dažā vīkendā salasījusi vairākus dolārus, paveicot to gan skaidrā prātā. Tā ir: arī ļaudīm pie glāzes alus grūti iekrāt naudu. Parunāties jau gan var — gudri un dikti... Kanberā, februāri. Arnolds Smits 17 g. V. Olga Kārkle, kas ^ e k lS Toronto vidusskolu, ang}u valodai zināšĶiās izvirzījusies pārākā viaā skolā. Vidusskolas literārajā ned^ ļā viņa ieguvusi pirmo vietu angļu literatūras vēsturē un stāstu sacen* sibā. Toronto Daily Star ievieto» jusi ]a\mā8 „laureātes" attēlu lidi ar nelielu rakstiņu par latvietes panākumiem. Dts piemērs latviešu sekmēm Kanādas mācības iestādēs ir 18 g. V. Astra Hāznere, kas kā vienl^ latviete mācās Forest Hill*a instl* tūtā, ko parasti apmeklē tikai tu« rigāko Toronto aprindu bēmL Hāz^ neres domrakstus skolotāji biežt nolasa par paraugu visai klasei. Piezīmējams, ka skolā parasti mazturīgu ģimeņu un imigrantu bērnus neuzņem, bet ar bij. latviešu goda konsula, tagadējā ģenerālkonsula R. N. Braisona gādību skolas vadība izdarījusi Izņēmumu un atbrīvojusi Hāzneri ari no augstās mācību naudas. Interesanti atzīmēt, ka Forest HiU'a institūta celtne ir modernākā visā Kanādā. Klases soli tajā izbūvēti no caurspīdīgas masas, tā aizkavējot skolnieku „nedarbus*'« Bez kino zāles un ultramodernas ķīmijas laboratorijas skola ārkārtīgi bagāti aipgādāta ari ar citiem mācību Udzekllem. EOL K. iATVICil „Bez angļu valodas, protams, nevar. nekā iesākt," raksta latviešu firsta. Z., kas Izceļojusi uz Pakistānu, „bet ari ar to nepietiek, jo slimnieki nesaprot Tādēļ, gribot negribot, jāmācas urdu valoda, kuras akcenti un izruna līdzīga latviešu valodai. Kā angļi, tā šejienieši sajūsmināti par mūsu labo Izrunu, jo angļiem tā pavisam nepadodas." Pakistānā ieradies rakstn. Valdemārs Kroders, kas ,Pendžabas universitātē nolasījis vairākas lekcijai par žurnālistiku Vācijā un projektē rīkot priekšlasījumu ciklu par Baltijas valstīm. Reizē ar Kroderu Pakistāna^ Ieradusies ari Libekas latviešu teātra aktrise Spodra Zvaig* zne. Viņa tagad ar līgumu saistījusies turienes filmrūpniecibā un saņēmusi pirmo lomu — eiropiešu meiteni filmā Nauda. Dziedonis Alfr. Po-riņS un pianlste Velta Barvika, kas izceļojuši Uz Kalifomiju» xj, lebr. Atlantijai okeāna vidū sarīkoja koncertu uz kuģa General McRae. Mākslinieki atskaņoja prof. J. Vītola, J , Kalniņa un J. Norviļa, kā arī sveš-tautu komponistu darbus, izpelnīdamies plašās internacionālās auditorijas atzinību. Februāri Misisipi Statā ieradies prāv. J. Pudāns, ko šejienes bīskaps R. O. Gerovs iecēlis par štata katoļticīgo latviešu garīgo aprūpētāju. Lai gūtu pārskatu, kur latviešu katoļi Misisipi štatā dzīvo, prāvests lūdz visus paziņot viņam savas adreses, rakstot: Rev. Juris Pudāns, St Jo-seph's Church, Box 352, GreenviUe^ Miss. San Miguelas (Argentīnā) Sv. Pāvila luterāņu draudzes padomē ievēlēts J. Vil-manis, par otro delegātu baznīcas sinodē —archit A. Vilmanis .un par jaunatnes pulciņa vadītāju — 0. Volmers. IZBAILES AR LAIBIIGAM BEIGĀM 1200 bijušie DP, kas ar transporta kuģi General McRae nesen devās no Brēmerhāfenas uz ASV, dažai Jūdzes pirms Ņujorkas sasniegšanai dabūja piedzīvo^ īstu izbaiļu bridi Agrā rīta stundā uz laiģa nodārdēja spalgs rībiens, un viss tvaik(mls smagi sašūpojās. Draudēja izcelties panika, bet satrauktie prāti drīz tomēr nomierinājās, jo izrādījās, ka kuģim bija vienīgi iesprāgu-šas augšējā klāja plates. Pēc iebraukšanas Ņujorkā pasažierus pārvietoja uz tvaikoni General Black, atstājot bojāto kuģi remontā. Oiv. A. LIETUVIEŠI AUSTRĀLUS Sidnejā, kur tagad dzīvo pāri par 1000 lietuviešu, jau 20 gadus pastāv lietuviešu biedrība. Ja biedrības dibināšanas sapulcē piedalījušās tikai 9 personas, tad šogad jubilejas vakars pulcināja jau 600 viesu. Ari jauniebraucējl labprāt saistās savā biedrībā, un no-400 ar pirmo transportu Iebraukušajiem tajā Iestājušies gandriz vlsL Biedrībai tagad jau 10 nodaļu dažādās pilsētās, im tā izdod ari savu laikrakstu. -••i, •V J Iii vi i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-04-03