Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1950

              Jilzmaido laiks, kas Til 1 ^ tīiiilia
tNP PREZIDIJA SĒDES ATZINUBO
Nesen Ludvigsburgā notika Lat^
v M i nadonfliās |>admnes prezidija
rtda Tajā prezidija prieklsēdis J .
CSibni zl^Ja par apspriedi Londo­nā,
kurā piedalījusies sūtnii K. Za-f
t ^ pē^Jis Latvijas Saeimas
p r i m b ^ vietu, bīskaps J . Rancāns,
UNfP jprezidija ^klsēdis X Celms»
bi], ministfu s^dents A. B}od-l
ī i ^ , bi}. ministrs un LNP prezidl-
^ looddls V« Bastjānis un Londonas
sOtolldtMis atbildīgākie darbintekL
A M P f M i aniOizēts pašreizējais
gfiitptoitiskais stāvoklis^ notikusi
ddmv lannain» S l r c ^ kustības un
«migrācijas ^I^HI^um^. iztirzātas
mOsu ittkNtita» »r c^* tm tautām un
didralKt^^^^^^ grupu sa^
mttfbt. Api|»riedes nosl^mā pie*
9iqpts atzlmims, ka ārkārtējo i^ln-viurii
nesijm^^m pēdējās Saeimas
pmam vietniekam tagadējā laik-p
e i l Jfisadarboias Latvijas valsts i n -
Imslsl un latvielvf tautas l a b i Sūt-iris
I t ļZariņl un bīskaps X Rancāns
nīīi amnumam un
f i U e i limats pārliecībai, ka Iziki-f<
ol§ bridi vienota vadība mums bds.
X r ^ s dalas vadītājs R. UepInl
^4#ba; pārskatu par starptautiskās
fi^ttliai stāvd^ atzl*
niļbt» ka pēdēlit notikuma Korejā
t l ^ b a i ^ radījuši skaidrību par
īstajiem nolūkiem un me-*
tur, kur šis skaidrības
vH nebija. ASV prestižs
ragāts, tomēr no Izšklrl-i|
lem ASV tuvākā nākot-sidestas
atteikties, jo nepie­teiks
» lai realizētu nupat at-olosalās
summas bruņoSanās
ASV un tās sabiedrotie
laiku bOs spiesti piekopt
s un vilcināšanās politi-
M Vlias idmei tomēr rāda/ ka iz-i^
gaUr konfl^^ nenovēršami tu-jluiP
terezidlls atrod, ka lalksi kas
V» ir njlisu ricibā, intensīvi jālz-manta
Vlins no galvenlem uzde-i^
ļikn šid sakarā ir tautiešu izvāk»
lina nd visvairāk andraudētlem ap-gabalienļ).
LNP prezidija loceklis
ļ^lekšsēdis V. Janums šai
a zinot, ka sūtņa J . Fe}d-
LCK neatlaidīgām pūlēm
ifitifiitt btj. karavīru IzcetoŠanas Jau-ttiuma
atrisināšanā beidzot saska­tāmi
panākumi. Viedokļa maiņai
mūsu karavīru jautājumā ir an cita
onsekvence; rodas jauns pamats:
i īHftmtiii atddianu tiem, k i s
«aita bij; karavīri; Mūšu^
i un centrālās iestādes Šo ap-nav
kavējušās izmantot.
LNP prezidijs apzinās ari, ka mū- 51 politiski cenUenI apdraudēti ari
0 citas puses. Kā veo), tā Jauno
krievu emigrantu nolūks ir atjaunot
Krieviju 1914. g. robešās, atskaitot
PoŪJu Somiju. So emigrantu va- tmim\ ASV politiskajā plānošanā
l ^ e r idnima loma (piem., Keren-llds
ir ASV valdības padomnieks
Jaunas
«•bOs
Krievijas jautājumos). Mums ne*
pieciešami sabiedrotie, un tādi bez
Baltijas tautām ir ukraiņi» jo ar vi*
ņiem mums nav interešu pretešķibu.
Otrs svarīgs faktors ir Eiropas ku­stība,
kuras nozīme ir liela jau ta*
gad ari pretbolševistiskā nozīmē.
Tāpēc LNP prezidijs pūlas panākt
Eiropas kustības latviešu padomes
nodibināšanos, kur būtu apvienotas
visas latviešu grupas, kas darbojas
šis kustības virzienā. Prezidijs vie­nojies
lūgt bīskapu J . Rancānu uz­ņemties
iniciatīvu dažādo grupu
vied(^}u saskaņošanai un cer, ka
panākumi neizpaliks.
Dziv^ rāda, ka mūsu trimdas sai­mes
aktivitāte daudz un dažSdos
virzienos Ir nepieciešama, un šai ak­tivitātei
Jābūt organizētai, lai lat­viešu
vieta cīņā pret mūsu un visas
cilvēces ienaidnieku nepaliktu tuk­ša,
un lai mēs saglabātu līdz at­griešanās
dienai latvisko garu un
kultūi^. Tā kā vairāk par 75 proc
tautiešu Vāciju jau atstājuši, un
gandrīz visās Izceļošanas zemēs no­organizēti
vietējie nacionālie centri,
LNP prezidijs kopā ar LCK aicinā­jis
šos nacionālos centrus vai vadī­tājas
organizācijas izveidot kopēju
globālu orgānu, kas varētu stāties
ndsšlnējās LNP vietā, nākot ar at­tiecīgiem
projektiem. LNP projektu
2 variantos izstrādās J . Celms un V.
Bastlānis.
LNP budžeta ienākumi uzrāda ne*
pārtrauktu tendenci samazināties,
kādēļ prezidijs pilnvarola sainMlecI-bas
dalas vadītāju V. Bastjāni ne­pieciešamības
gadījumā izdarīt re-strikciju
visos Izdevumu posteņos.
Ai*'- E»
lespeias
cīņai par Latviju
LNP UN L C K ARĒJAS INFORMĀ­CIJAS
FONDA VALDES SĒDE
Šinīs dienās Ludvigsburgā notika
Arējās informācijas fonda valdes
VĪm KAS NOKAPĀ ELI 5 (21 - beigas)
Skreiieiis btivība
LATVIEŠU PRETESTĪBAS K U S T l B /^
CĪNĪTĀJA ATMIŅAS
Mašīnas cietuma pajalmā nāca un šķita visbīstamākais šķērslis. Sa-
Bāia pa gaiteni no vienas puse» uz stāva priekšā jau sīca lokomotīve,
otru' aizelsies skraidīja biedrs Avo- un staru kūļus meta tās prožektori
sēde, kufS piedalijās no LCK — J- UmS bet gar mūsu mugurām uz kor- Tā likās jau gatava celaro u i Sibi-
Celms un J . Niedra, bet no LNP — -ļļj^ j^gjj, ggrgi dzina aizvedamo riju ar nelaimīgo likteņbi«dr«i tūk-
K LiepiņS un V. Bastjānis. Sēdi | gŗup^g Mgg jetri šķitām pilnīgi stošiem, kas, droši vien, bija 8H»<trJl
aizmirsti apsardzībā.
, ,, Bet tad čekists mūs pamanīja, Bet ilgāk pārlikt nebija vaļas. Da»
Artava Latvtiai fondam jau devusi ^ . j j ^ 5. krievu valodā un U - žos lēcienos viri bija pāri šai bīsta-pari
par DM 8000. Ziedojumi ^ vēl ™w vecākajam pievienot mūsmai joslai un tad ari vairs neapstfi-turpina
ienākt. Kopā ar agrākajiem ^t*.,4»! -nioai Pulkstenis rādija' jās. Aiz mums atskanēla kUedzleni,
līdzekļiem fondā pašlaik DM 15.000, " ^ ^ ^ «™P?»^ kad mūs izveda lamu vārdi un automaUsko ieroču
^l^s'I^io'lfaf n ^ n slēgumā pieaugs pari DMM 2S0.K000N. N^o- « Citiem^ ^i.e^d zin^a U^,e - ^kiā^rttga^s ..n. okTluakvustmēaā nporseītc av alogdoensu, karis-
S S r ^ l S ^ ^ ^ K «'^C/I^a^^^^^^ vai jost^ V ^ s te^em uņ sliedēm. M k ^ ^ ^ ^ ^ ^
asinot talkā mūsu prominentākos - ^ a ^^^^^Ir^^^Ji .nT- S S , - l l l ā d S V s T n
« i ; , , I X , rējos. Icg DotikSot ttkal iMūtlSana, noSaus...
Biroja vadītājs J . KrūmlņS snie-i^^^ citi bija pārUecInātt, ka mūs ve- Kā no zemes mūsu prlekSā izauga
dīs uz noiauianu. Katrs šķita gata­vojamies
visļaunākajam, un kad ma­šīna
sakustējās — dala zaudēja sa­valdīšanos
un sāka nesakarīgi runāt
vagonu parka sargs ar lukturi un
izplestām rokām kliedza mums pretī:
„Kudā!"
KaiMT. K. notrieca viņu gar zemi
ar visu lukturi, un tad mēs Jau re­dzējām
ģimenes dārziņus, aiz kuriem
šalca koki un aizvijās Vidzemes šo­seja.
No turienes nakti Biķemiaku
dza pārskatu par sēžu starplaikā
veikto darbu un turpmākās darbības
plāniem. PaSlaik 8:.gatavo§anā vai­rāki,
Informācilas izdevumi angļu,
fran5u un spāņu valodās. Kādui ^ , ^^.^w« .««iiMa
franču valodā iaīākuSo broSOru le- f»^*?^^^^
snieduma kļūdu dēpnolēma i^oemt tato blīvā cll^^^^
no apgrozības, uzliekot par pienāku- sabrukt zemē, Jobijām še iesprostoti
mu amatpersonām, kam iespiešana ^ 5 - - 7 0 i^rsonu*-^ u«-,.i^\.ii^i«*^. i « w T 4 ā.
bila Jāuzrauga atmaksāt iespieSanas Un tad w maštoas J^ ^ ^ P ^ . ^ ^ ^ ^
ia^evumus Nblēm- lūgt mūsu re- citu galvām ātskat^lja droša bf^lss: Kad bijām Jau izskrējuši cauri ģi*
Sko^p^^^^^^^^^^ un saSisko «Vienalga. Vii7m(^^ vai «nenes d ā i ^ t o
darbinieku, kā arī organizāciju iero- Ulei^avoSrmums »tl&usi tito^ ^}?^* J ^ * ^ * ^ priedēm, arvien^vēl likās,
sinājumus un ieteikumus jauniem izejar bēgt i r f e ^ ^ l ^ ^ to dzirdam aiz sevis 8^^^
informācijas Izdevumiem. Nolēma i,A|ri vai vēlU mūs likvidēs tā šfrvienu ^toni^un «etelstu «āuclttius
arī noskaidrot, vai Zviedrilā rotāto- kā W|HebUda ^ ,»tad Jau patie-„Statl" Vatt)ūt tur viri vēl stoējfis
ra technika iznākoSo Info-mation šām labāk ristett'* , « nēvi, bet varbūt ari tā bija tikai
nevarētu izdot iespiestā veidā, kas Mēs stāvējām maliņas vidū, un satraukto smadzeņu dzirdes halud-dotu
Izdevumam ie<!p§1u ienākt pats Jaunākais no mums — Slokas nācija.
ģimnāzists — Izdzirda sev blakus Biķernieku mežā drusku apstājā-savus
skolas draugus. Viņu atkal- mies, lai tikai atvilktu elpu, Jo pa­redzēšanās
prieks bija tik liels, ka likšanas tur nebija. Un, gaismai jau
tie šķita aizmirsuši d(»nāt par to, austrumu debesmalā svīstot, mēs
kas notiks ar viņiem. Un kas to So- atsākām savu skrējienu — projām
brīd zina ^ varbūt J i e jaunekli to- no šīs dzīvības un nāves robežas,
nakt sastapās un runāja pēdējo reizi Mums nebija ne jausmas, kur pali-
Valltigtona (ov), ^ Republikāņu zemju īpašnieki un ģenerāli, un ta-1 možā. | kušl mūsu pārējie ceļabiedri. Sa-daudz
lielākā eksemplāru skaitā.
Ierosina organizēt pagrīdes kustības
aiz dzelzs priekškara
Izlietojiet iespējas
HMAMnlt M V lih Mvtnn tuviniekiem l«lk>
nkitu
LATVIJA
PA GAISA PASTV
tis tekoioUm temēm:.
Ul AmfHkM gtvtenotim Vatitlm un Kt
Mdo^ « DM 1,9(1 mtii«8t tftO«niot avltīt
IHI re«p. S~*7 dienu laiki no lznftklAn«i
ditnu Vklja; « I Auitrfilliitt iiii Jaun-letinet
-> DM n , - mēnesi.
it^TVUAS itrati abon«ments pa gaisa
PMtu darfi prieku Mi^ltnljiem un pall-dliēd
vienm takaiiUm iatvt(»#u» trtmdA
Oaiia patta abonementa pataunami pit
Visiem mOsu plrttlvltem Vficiift un tie«i
•PSMI.
LCK apgldf LATVIJA,
(Ua> Schw Gmund Artitleiie-
Kaserne. US Zone Oermansr
senators Vllljs kādā runā senāta ār­lietu
komisijā izteica ierosinājumus
pretestības radīšanai un atbalstīša­nai
padomju satelītvaistīs. Vilijs it
otra redzamāk .is komisijas locekUs
republikāņu spārnā pēc senatora
Vandeņberga, un no viņa runas da­ži
preses korespondenti grib secināt,
ka daudz kas Vilija ierosinājumu
garā patiesībā varbūt jau esot pa-sāk^.
^Senators Viiijs savā runā izcēlaj
četras galvehfis prasioas. Vispirms
būtu jārada loti ietekmīga propa­gandas
organizācija, kas izplatītu
patiesību padomju režīma verdzina*
to^tautu vidū un sētu tur pretestības
sēklu. Otrkārt, nekavējoties būtu jā­sāk
organizēt Šais zemēs pagrīdes
kustības, gluži tāpat, kā to Pad. sa­vienība
jau dara ar savu aģentu pa­līdzību
ASV un citur. Treškārt, būtu
jāizmanto un jāorganizē saviem uz­devumiem
piemēroti lietpratēji val­stīs
al^ dzelzs priekškara, lai viņi
varētu veikt ne vien propagandu,
bet radīt sajukumu komunistu ie­spaida
sfairā. Pēc Vilija domām, ne­var
šos pretestībniekus tikai sakūdīt
un tad ļaut tiem krist par upuri
MVD, bet viņi jāapmāca un Jāapgā
dā ar visu vajadzīgo, lai tie paši
spētu sevi aizsargāt
Ceturtkārt, Vilils pieskaras ISIInas
problēmām. Viņš norāda, ka gadu
simtiem ilgi So zemi valdījuši lielie
S E Ļ Z E M N I E K A apgāda
Sienas
kalendāra
Māksfl DM 1.- '
LATVIJAS lasītājiem un
LaivUat apgāda grāmata draugiem
Darim iinimu, ka asam atvēruli LCK
•pglda Mtvtia ļauott pāraUvIbo Zlemat-anglUas
U^likaJI latvteSu centrā B r e d -
tļardl. ļ
PaiOttnot Latvijas apgfidfl dabOjamfia
grimatu i pie mOtu pārstftvja Ziemel-anilijft
i
V. Ozoliņa,
21, The Grove, Idle, Bradford.
JOa uma^iinAsit tieSos saUšanas izdevu­mus,
tft baiētinot sev grftmatas faktisko
Itmakiu. iMOsu pSratflviba Jums nodro-linfia
itruj un precīzu piegādi.
Sveli z^mt un aveSos laudts latvieSu
laikraksts; un grimata ir Utfikfl saite ar
pašauts iļkalsftajiem tautie§iem un lat­visko
kuiļaru. Tldēl lasiet Utvtju un
paaātiatet malu apgidS grāmaut. Ar to
JOM art ļnodrošinlttt laikraksta tfilfiko
darbību uh Jaunu grSmatu izddianu.
LCK apgāds UtvUa
AUSTRĀLIJA
i
latvteiu grimatas vlsplalsks izveiē pie-dSvis
I
1 I. STRAtmŅS
la, sevanUi Ave., Alberton, S. A.
DM
AliOLFS ĀBELE:
Aizvestais 0,50
Atmiņu d&rza . . . . . . . 0.50
Bērna lOgSana 0.50
Dzimtenei
Vtitem rozes dfirzfi zied
P BAIfISOKS:
Latvija , .
V A L E N T Ī N S B E H Z K A L N S :
Ko Jauna bOdama . .
TAms CĪRULIS:
Lfgo
LOgftana . . ,
SeM bandlnieki
Vakara dziesma
Dziesmu avots. īss mOzlkas
0,60
0.50
0,60
0,80
0,SO
0,35
0,50
0,35
0.50
dēl ieteic sagādāt krievu un'ķiniešu Man blakus stāvēja gara auguma pratām tikai, ja kādam nebija l a i -
komūnistiem tādas pašas problēmas Latvijas armijas artilērijas pulka mējies izbēgt, tas dzīvs vairs nebija.
Ķīnā, kādas tie tagad sagādā rietu- kapr. K., kas ari nāca no ceturtā Lai gan arī mums vēl briesmas bija
miem. So Viliia izteikumu iztulko korpusa. Mums piebiedrojās vēl lielas un pilnīga izglābšanās vēl tfi-tā,
ka derētu izmantot amerikāņu bij. aizsargu nodaļas priekšnieks L. lu, taču prieks par dzīvību un b t l -
zeltu, lai varbūt nopirktu dalu no Arī viņš bija par bēgšanu, neraugo- vību bija neizsakāmi liels,
tiem ķīniešu „dižģenerāllem", kas ties uz risku. Un tā še savā nāves Kā vajāti meža zvēri — neēduši,
ta/rad laikam nopirkti par padomju braucienā cilyēkl iepazinās, apmal- netīri un bārdām noauguši, skrējām
zeltu. „Pleņemot, ka tagad atroda- nījās adresēm un lūdza viens otru pār laukiem, cellēm un cauri me-mies
faktiskā nepieteikta kara stā- paziņot piederīgajiem bojā gājušo Jiem. Vēlā 24. Jūnija pēcpusdienā
voklī,**^ teteicās Vllljs, „ir nepiecie- likteni, ja kādam izdotos izglābties sasniedzām Suntažu pagastu. Izvai-
Satns jļarī^s uzbrukums mOsii pretī- un palikt dzīvam. ridamies no malām un pat kokiem
nlekpm, bet tāpat mums I5būt saga- Mašīna gāja, apstājās un gaidīja, ceļmalas, neticēdami nekam un ne-tavotlpm
stāties tam pretim ar f l - kamēr to Izlaida caur visām sar-ļ uzticēdamies nevienam, pārbrldām
ziskā kara ieročiem." |dzēm un vārtiem. Atstājusi cietuma kādu upīti, alzkuŗas bija Uelas pla-terrltorlju,
tā pagriezās gluži pretējā vas. Tur plavas vidus zālē leņē-nevis
parastajā virzienā, kur bijām mām pozīcijas un nepārtraukti no-pieradušl
Ilgo mēnešu braucienos uz vērojām apkārtni, lai laikus varētu
Stabu Ielas pratināšanām un kur doties projām, tikko kāds parādītos,
pazinām katru līkumu. Sls ceļš Se kapr. K. pastāstīja, ka 23. jū-mums
bija pilnīgi svešs. Daži )do- nlja naktī, kad viņš aizvests no ce«
māja, ka mašīna dodas uz Biķernle- turtā korpusa, lielākā tiesa apcletl-ku
mežu, un kad tā pēkšņi Izdarīja nāto vēl palikusi kamerās. Tikai
strauju griezienu un pabrauca at- gaiteņos dežūrējusi papildus sardze
pakal — dzirdējām čukstus, ka mūs ieročiem rokās. Bedre mūsu korpu-
Divkrfliaina Iespieduma, dzimtenes skatu pieved pie bedres, lai nebūtu sa galā arvien vēl bijusi neaizbērta...
liustricijas. vārda dienas. iespējas bēgt... I Dievs, esi žēlīgs mūsu likteņa
Pieprasīt: Arv. Bgiitls, (34b) Pinne- Bet tad mašīna apstājās, atvērās biedriem!
berg. Letteniager. Bi. 6-«iō. durvis, un caur režģiem, kas vēl Atpūtušies un saēdušies skābenes,
kulJjniom"**"* * sargāja Izeju, mēs Ieraudzījām sev 24. jūnija nakti šķīrāmies, Jo katra
' priekšā lopu vagonu. Tā aizbīdāmā mūsu ceļš veda uz dzimto pusi da-siena
bija vaļā, sargs Ielēca vagonā žādos novados,
un kliedza šoferim: I 28. jūnija rītā sasniedzu sava tē-
,JDaval abratnol" va mājas. Nestāstījis vecākiem ne
Auto vēl padeva atpakaļ, līdz pa- vārda par bēgšanu, palūdzu maizi,
kalgals atsitās pret vagonu, un ap-ļ aizbildinādamies, ka man steidzīgi
stājās. Sargs aizvilka vagona sienu jāapmeklē kāds draugs. Saņēmis
tā, lai lee)a tajā būtu vienā platumā maizes riecienu no tēva drebošajām
ar mašīnas Izeju. Tad vlņS atvēra rokām un atvadījies no mātes, kas
drošības rež^s un lika mums pār- šajā pusgadā biia salīkusi un nosir-let
vagonā, pats atkāpdamies tajā. mojusi balta kā ābele, es atstāju
Pirmie no pieblīvētās mašīnas krl^ mājas, lai savu īsteno brīvību sagal-šus
iekrita vagonā. Tiem arī jāpa- ditu mežā.
t'icas par to, ka pēdējiem radās le- Šai brīdī tas man šķita vlsdrošā-spēja
bēgt. Tā kā vagona grida bija kals ceļš, un es nebiju maldījies: t l -
pusmetru augstāka par mašīnu, c i i - kal 2 stundas pēc manas īsās parā-vēki
vlrzīiās uz priekšu diezgan lē- dīSanās māiās, tur mani gūstīt bija
nl. Pa tam tie, k l s jau bija vagonā. Ieradušies komunistu mlllčL TaČu
aptvēra Izdevīgo situāciju, uzbruka viņu nolūks nepiepildījās, bet Iznā-sargam,
uzmezdami tam uz galvas ca gluži otrādi. Pēc 3 dienām, kad
mēteli, un nosita viņu pie zemes.
K r ā j u m a * . ! Veselā LATVJU TBIK
SMA8 > iesietas DM 5.-, un V Ra
mona KRUSTI - kopsēj. DM 7.-^.
ļ (839)
Tautieši Vācija un ārzemes^
IzUetoJotIe gadīittmu an tegSdāJlettes LCK āpgSdS L A T V IM l i t a s
latviešu dziesmu notis
Rakstiet UeSi apgādam. NoUs Jums izaatīs pa pastu ar nora(ffJumu, kam
izdarāma samaksa.
V. L ^ D E : DM
Ardievas (vīru korim) . . . . 0.50
Golgātas krusts . . . . . . 0,50
Kalna avots (jauktam korim) . 0,50
Kapsēta naktī 0,50
elementārteorljas un solfe*
džlo kura i,—
SMtLS DĀRZIŅŠ:
Dziesmas 1 s,-.
]>zlesmaa II 5,—
VOLFGANGS DĀRZIŅŠ:
8 tautas dtlesmas 9,—
20 latvleSu tautas dziesmas . . 3,~
I GRAUBIŅS:
AlutlnS, bfilēllnS
ALBERTS JSRUMS:
Miniatūra .
Pa putna ceļu . . . . . .
Vieglas roka»
0.^
0,?3
0,30
0.75
E. LAMMASS:
Dtlmtene . . • , « i ; , , o,50
l A N I S MEDIŅS:
BIJ* toreiz nakts 0,50
Daina Nr. 14 (klavieru solo) . 3,—
Daina Nr. 15 (klavieru solo) . 3,—
Debesim pretim o.?5
Nebēdība 0,50
Pieskaņa o,85
Toreiz . . . l , -
Dziesmu Izlase II 7,—
DIEVS. SVĒTI L A T V I J U !
K. Baumaņa (klav. un dzied.) 0,50
TEV MŪZĀM DZIVOT. L A T V I J A ,
J . Mediņa (klav. un dzied.) . . 0,80
JĀNIS NORVILIS:
Mana dzimtene 0,75
HELMERS PAVASARS:
Pusnakts sirds . . . . . . . 0.75
Sirds un saule o,75
7 VĪTOLS:
Aijā. ŽŪŽO. lāēa bērni . . . . 0.50
Gājēja dziesma naktī . . . . 0.50
Tumfea nakte. zala zāle . . . 0,50
« d z i e s m a s Jauktam, sieviešu
un v i r u korim 1,—
14 d z i e s m a s jauktam, sieviešu
un v i r u korim 0,75
< o r a d i i e s m a s Eslingenas
dziesmu svētkiem o,5o
L C K APGĀDS L A T V I J A ,
(14a) Schwāblsch GmUnd,
Artillerie-Kaserne,
US Zone, Germany.
Nezinu, kas pirmais biia atradis
ceļu uz brīvību, bet domāju, ka tie
bija manīgie ģimnāzisti. Redzētu
tikai, ka vir* pa pārim izmanto at­starpi
starp auto un vagona grīdu,
lai palīstu zem tās. Ari es ar kaor.
K. nekavējos darīt to pašu. Kad
mQsu pleci jau bija zem vagona un
rokas sasniedza zemi — uz sliedēm
jau gulēja četri slocinieki un aizsar­gu
nod. priekšnieks L. Mēs nome­tamies
tiem blakus, bet mums sekoja
vēl c i t i . ..
Šķita, ka iepriekšējie gaidīja, lai
pie vagonu rindas dežūrējošais sargs
aizietu tālāk. Tad ģimnāzisti saku­stējās
un gatavojās lēcienam. Prāts
bija sasprindzināts, bet ass un dar­bojās
ātri. Bija tikai divi izeias:
vai nu gulēt un gaidīt, lai nošaui še
uz vietas, vai ari mēģināt bēgt. Gan
ari bēgot draudēja nošaušana, bet
tomēr bija ari izredzes palikt dzīvam
un izglābties.
Mēs bijām tai pašā Kalpaka va­gonu
parkā, no kurienes tik daudz
mūsējo jau bija deportēti. Viena
aiz otras še stāvēja tukšu vai pilnu
v a g o n u rindas, un tikai daži metri
$ķīra mūs no nākošā ešelona. Tas
garām l 'ja aizripojuši vācu tanki un
ieradās vācu kājnieku vienības —
jaunā okupācijas vara sagūstīja ma­nus
vajātujus pašus.
Lai sirsnīgs paldies ārstam, kas
glāba manu veselību un darīja visu,
lai dziedinātu manas spīdzināšanu
un nāves baiļu pārmocītās smadze­nes.
Lai pateicība tiem, kas liļca
kīlā savas dzīvības, lai mēs — kaut
daži — varētu izglābties. Reiz brivā
un neatkarīga Latvijā es izpildīšu
jūsu man uzticēto pienākumu tāpat,
ka jūs darījāt savējo, atdodami sa­vas
dzīvības par tēvu zemi!
V. OzoUņi
Austi^alllas
Latvietis
laikraksts
l a t v i e š i e m A u s t r ā l i jā
Box 69. P. o Prahran Vlctoria
Abonēšanas maksa: 9 Sllinf par 8 mēn.
(894)
MUdal Kandlia kundzei ar piederīgiem
(ASV) un Arnoldam VItollņa kungam ar
piederīgiem novēlu priecīgus Ziemsvētkus
un Visu labāko Jaunā gadā.
(W7) K. T a u r e. Zviedrijā.
Jau bija i^skanējua
t^ļaudisvēldrivojakl
5s par Pa«fi3f
fija i i d e v u S i e s ^^
kara laiku dēļ. ^^T,Z
5 K ^ S t a , un mosuja^
SMS juzdamies nelaj^.P»
ffiS ffirtās alus glāJ^^^^
i H r f itvēsināties. Sa^^
, gā. Un nu gu ēja jau ,guA
skolnieki tfilu^^^^^
vskaoklafir āp, as tāsvvēējāJm^ Jftr^i'jJaStātā^^
šauro gultu: es, Api^ ^
Nebūtu jau bijis TikatmJ.
su pagasta firsta^ bija l^auk
ja. & a pn, ka S e v * o ^
\ slavens profesors. Bet S e ^
! pagasta otrā malā, l^lomet
: m no mūsu mazās skolas,
i bija dziļa Jo az«a, kā lau :
mb ltQ/Nebūtu tā tik «a^
i būtu pati istabiņa, kur; M
I mūsu Aolotājs, tik cauima
du un tik izpuvušām sien^^
vien vlņS nesUmotu tik grūtļ
pējas ari Nebija mā1ās,^tā
gājusi uz baznīcu, bet skol
ne zirga, ne cita kā. Nē,
bita pisivi^am nelabi.
Skolotājs gultā elpoja āW,
valgi im kā ugunīs, bet m
Un tā runa, ko viņš runāja,*
nekāda drošā runa: „Manl pti
ei nomiršu, jūs manas grama
turiet fiēv... Un te i r m
Ipulksteiils... viņš k$rā J
jndāte liftirusi. Taf atvilktnē,
mana pēdējā mēneša alga
Iznāks, ko mani apbedīt."*
Mēs gan teicām, ka viņš-kļ
«els, bet paši sev neticējām»,
viņš sāka jau murgot, runāja
karfgus vārdus^ un mēs nekā
pratām, ko Iesākt. Nē, nebifisi
,,Rau*,.rau* skVien žurkal'f
tSJs, piecēlies sēdus gultā, i
Viņa acis bija ieplestas, sej^ ,
baiga, Mēs vinu valts nev;
pazīt istabas krēslā, i^oguidij
ņu no j^unā gujus. Viņā «t
elsoja: ;javbatti: IraC^W
Jau i r ? a r šausmSm'mēs
Jfim, ka iviņŠ splaūJ asinis.
Tas nebija Izturamai Arvīda
ja: „Muiiis kaut kas jādara.*^ :
^^,,Bet kas?" Robis, Ja^nāl
mums, teica: „Ko mēs varam
„Ak, kaut tā apkalpotāja reS^
nāktu!" ^es sacīju, bet stundas
(m apkalpotāja .nenāca.
Tad pēkšņi skolotljam i t kā
griezās apziņa, un vinS ar pūU
dvesa: „Aņdri, vai tu iievari .
Jā, mēs zinājām gan Garatj
jam turp pec salda piena.
" f -*° ^ varu!" es atsaucos.
iJk- , v a r aiziet lidzi."
o^jg klusā balsi turpināji a
ieslīgdams drudzi. *
him^^M- « vaičSju
Stenu."'"'' "^riJ^stam, vinu
«Roblm bailes" es s ā t u.
abMie^me, Jaubmiesm n enbē.ū**s btiles?»"-
Patiesībā
Ka
Kad mēs nirksm n<L r^^
Nē, Kala«' n i » «1»^
visi- K nemaz d
bet i tur itsJS?. • I "®viena cilv"
. «Nu nekS^< £ ""brauc!
drfrdēiu l^lf^^s tavas ^
™ " " ™ » ' . aun*