Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1950

              m 23. decembri
VĀRDOS
gnttnet bērnu apdāvina,
'iii apģērbiem Ziem»
i rietumu sektoru ko«
200.000 DM.
||g^Bi«tniiiviciias skola
visu padomju sek-iedzīvotāju
bēr.
« r m luKkiliilflt^^ mēttesl sa-
Rletumvfidji* launāf gatavības po-
.Jai locelOi. No 110^ tomēr
io» IM iatSajSm pcrt^^ Pie-
^ e s ļoti maz vlcļīlu. loms. DM nodoklis itoiAP^ Hanove-
' lidzivbtfijiem, saski^ ar tiesas lēmu-
^ k u atzinusi par nelikusnSgu pagāju-
^lidaTadlto dzīvokļu bttVel nedevu.
" ' ^ātttomobiln pasOtlnfis TurcIjA An-sabiedrisko
ēku dekorlianm ar
rfUtū svaigznēm izteicies bij. ASV
^ Pad* savienībā admirālis Stend-ifil
zvaigznes atgādinot padomju
lu im tādej neesot pieļaujamas,
jfilfii prasfjasl eholeras sērga, kas
lt«mi vairāk simttūkstoš indiešu vida,
.l^m^MitinMiiu novadiem sapulce-
Bil »le4fg.viBca ganu zēna - „brl-
ZIŅAS
irt vH 6. un 9. lappnae,
irllļlja^f. Viņa izslavētā nbrlnum- iMimpkin nederīga. Iestādes rīko
aš^pālanas un evakuē speclālvil-iiil
iautomdbUos desmlttūkstošiem
«iettiinā piespriedusi Varša-fiļrb^
tu aviācijas ataSejam
kai^tlnim terneram, kurā esot
ijļl kādu jaunu polieti nelegāli
no Polijaf.
i^Klt 4iļt« manus bērnus!**
fittčtiihvaldes koncentrācijas ko-
^1^^ Ilze Kocha, kad daži
pinuši no kādas piegā-mw
bērnus. Kāds SS
ileik Itdus spārdīt un sist
pr|vjl t>ret Ilzi Kochu no-
;>ilļomemes iemītnieks. Ārsti
ajpiamtā savas nervu kaites
paindis amerikāņu ra-tifords
MOrs, kas lo. dec.
Sarļnei, lai Oslo izdarītu
^%)6ftāžu. Policijas pūles
Hdie lim nav sekmējuSfis. Pē-li
»|ļi$l|Q|f redzēts Rletumstacijā»
I l i t v i R i l ^ S ^ ^ ar divi vīrie-ttulrv^
tt sievieti.
' i i i i a brita ji^ par lose. g.
n^ļgjU pārtrauktas .līdz nākošam
[, kas uzņēmies mili-
Viirspavēlniecibu Indoķīnā,
Binojā. Rēķinoties ar gaidāmo
l^lofenjidfvu, karaspēks ir
'kimjaf posteņi pastiprināti,
ļi^diģuttii marSata Petēna lieta
»^ īUi^iinuiēs Frahcija augstākā
1U zināJPASv 14 ģ; V. inlarSals izcieš
eki Svētajā gadā sp-
. lU. Viņu vidū visvairāk
, btt otrā vietā 200.000 vāciešu.
:#iitiiab08 iepriekšējos Svē-
• bija: iooo. g. ~ 350.000, bet
E ^ * ^ 680*000^
lāvienn minūtē raida jaunākā
|ļ(^ armijas patSautene ar gaisa dze-u
tūristu apmeklējuši
(^tobrim,^ p^^^ 8
U bainicas prāvests
Ibeis, flipillpējot savus tautie-
U(Mlj;sēroj^ 224.000 km garu
10til|;;dlevkālpojumus.
^ili^»ms 1150. g. bijis Ko-liiiāms;
UP aļStentJlras svarl-laraķitā.
ļ Otrā vietā seko aten-
]>reiidi»niu Trūmenu, bet trešā
piņu'koņgreiļa vēlēšanu Iznākums.
" "voJuSas ASV 1950.
>^ aino ameitticāņu lauksaimniecības
liiblākfl raža ASV
^dt^rSanU, vintirgotavām
lāk aizliegts izlikt skatlogos
^^^ptideļēņi degvīna. Aizliegta
dzērienu reklamēšana vis-
It "otrā pasaules kara
^ . ^ J H nolēmusi cīnīties
^0 l^iīft BHE.
^^iDlIai libtorknjis pēc kara -
lta/1»sW ielaists ūdeni Ham-
, uzturēs regulāru satiksmi
iu Un Argentīnu.
ķon ūiMstu koncentrējumi
ia.
ķur tiem uzlidojusi
i f jy dar daudz
liin pulveru
.—(ftn). - /^nglijā pārāk izplatīta
'medicīnisku tablešu un pulverlSu
konstatēts kādā britu medlcl-
^ tiņojumi. Lielbritānijas iedzl-ilr
bet it sevišķi gan sievietes šādus
" kas tifcaiļ uz laiku nomierina,
ļ(s neārstē, patērējot veselām
iļūCt» Ņ^ovēršot slimības cēloņus, bet
Rasinot to nepatīkamos izpaudu-
Ha natentlldz&ll atturot pacientus
VUlcagai grieSaiiās pie ārsta, kas va-lameklēt
slimības īstos cēloņus un
*aikutiB|kt to ārstēt. Vlslzplatltāki ir
i l l l i pret galva? sāpēm. Ārstniecības
itol^patēriņu vispār veicinājis Angll-
' ^ I s medicīniskās palīdzības likums.
aUdzIbas ietviros firsti Anglijā un
pagājušā gadā izrakstījuši ne mazāk
J l lailj. recepšu resp. ap ceturtdaļu
tāļu uz katru'iedzīvotāju. Kur tās
^paliek, - jautā medicīnas žurnāls
Ical Press; humoristisku atbildi uz to
Izteicis pats veselības ministrs: „Lie-daļa
aiziet virtuvju nolietnēs."
aizsardzības paktu
ļispēku Suecas kanāla joslā. Kā
ns, Ēfelpte vflas ši līguma anu-fiu
un britu karaspēka izvākša-
|kā ziņo NW;l^ork Herald Tri-
Londonas ķbrespondents, Eģip-rlietu.
tninlstŗs Bevinam esot ie-
Izis lādu priekšlikumu: britu
jpēks var palikt Ēģiptē vēl vie-ttdiii>
ii tam šai laikā jāapmāca
TtieSu un techniķi, kas
britus aizstāt. Ar to tad bū-
_droāināta ari kanāla joslas
irdžiba, m ko tā nobažījusies
t : Londonā gan domā, ka ēģip-vieni
paM, ari ar visu apmāci-
E^apētu Suecas kanāli aizstāvēt
agresilu.
LATVUA
Latvian New8paper
Nr. 100 (444) Dec. 30, 19iS0
SjJrf K^^'/^^^^Niedra. August-dorf
b. Dfetmold. Lager, Bl. 9-7
^one Augustdorf 02. 'printen
gf "S^ckerei Sigg. Hārtel & Co
^i^^ābisch Omtind. Paradles-str.
12. Published twice w e e^
Circulation 11.000.
Sponsor--international Refugee
Organization. *
LATVIAN NEWSPAPER
M^. IM t44iD
Senāta» mi. f. M. 4«a.
^āk Ualdienis UB sctuuenla.
ladevijNi: Utvielu Omtrtli Ko-
Galvfni redaktora v.t
Maktia CuUtii. RedsktoH: P.
Ķlina. V. Uttņi. Ķ Raisten,
L. ivajrct. AMida taimaitelbM
vaditāia A. AboUoi. AtitiiriUiM
ndakcijat vadītājs A. amita
(II.Uiidii)Avemi«. Wtndour«t.
Ballarat, Vic. AuittaUa). Rf
dakdiM adr.: (lU) Schvrlblsch
Omūnd, DP Camp ArUlltrlu-
Kattrnt, tālr. achw. <Smaiid »8I
Komunistiskā Ķma
noraida panueru
- Vū AIZBRAUC AR 16, BET ATGRIEŽAS
AR 54 KOFERIEM
mitaft«S;'lSK'*.JS*' " . T "^
ir samērs nlecigl Hungnamas mtas iericM pIMri b^^^^
, Oen. Mekarturs savā komunikē iz­teicās,
ka Hungnamas tilta gala po­zīciju
evakuēšana nobeigusi UN ka­raspēku
pārgrupēšanu, kas kļuvusi
nepieciešama pēc komunistiskās Ķī­nas
iejaukšanās Korejas karā. Eva­kuētā
10. korpusa vienības piedalītas
8* armijai, kuru tagad komandē ģe­nerālleitnants
Ridžvejs. Iepriekšē­jais
8. armijas komandieris ģenerāl­leitnants
Vokers gāja bojā auto ka­tastrofā,
kad viņš brauca pasniegt
kaujas ordeni savam dēlam kapt.
Vokeram 24. divīzijā.
Ar 10. korpusu pastiprinātā 8. ar-mjja
ieņēmusi jaunu aizsardzības lī­niju
gar 39. parallēli no pussalas
austrumu lidz rietumu krastam. Otr­dien
ziemelkoreiiešu un ķīniešu vie­nības
pārgāja 38. platuma grādu un
pievirzījušās 35 km no Seulas. Ko-
Atstājot Vāciju
Atstājot Vāciju un aizbraucot uz
ASVv noUeku ^vus amatu»^
Latvijā. Noliekot amatus, neatbrī­vojos
no l a t v i e š a c ī n ī t ā ja
p i e n ā k u m a . So katra latvieša
nacionāb pienākumu gribu pildīt arī
tālākā trimdā. Tādēļ es nešķiros no
latviešu trimdas saimes, bet palieku
ar to kopā arī turpmāk. Nebūdams
vairs galvenais redaktors, daj?boSos
Ildzi arī mūsu laikrakstā Latvija.
Sirsnīgi pateicos par tautiešu silto
atsaucību kopējā darbā un upuru
nešanā cīņai par Latvijas brīvību un
tautas dzīvā spēka saglabāšanu. Vis­lielāko
gandarījumu dod Arējas in­formācijas
fonda darbs. Artava Lat­vijai
vēl nav noslēgusies, bet tas ie­priecinošie
panākumi dos jaunas ie­spējas
mūsu cīņā par taisnību, ne­spējīgo
aprūpē un latviskās kultūras
veidošanā, un dažiem mūsu rakst­niekiem
nevajadzēs teikt rūgtus
vārdus. Es esmu pārliecināts, ka
ziedojumu straume Artava Latvijai
būtu bijusi vēl lielāka kultūrai, ja
nebūtu teikti tikai rūgtie vārdi vien,
bet nācis aicinājums arī no to teicē­jiem
atbalstīt šo akciju latviešu kul­tūras
darbinieku labā. Mums Jāpū­las
visiem vienādi.
Es lūdzu latviešu trimdiniekus
ari manu amatu pēctečiem veltīt to
pašu uzticību, atsaucību un atbalstņ.
Līdzās komunistiem un mūju ze­mes
okupantiem mani nīst un dar­bā
apkaro dažas mūsu t. s. parla­mentāriešu
aprindas, sevišld sociāl­demokrāti,
kas par saviem cīņas ie­ročiem
izvēlēiušles nevis lietišķu
kritiku, bet aklu naidu, lamāšanos
un neslavas celšanu. Sādu cīņas
veidu atstāju viņiem un svešā tiesa
-gandarījuma nemeklēšu. Atbrivotā
Latvija ir mūsu mērķis, cīna par to
dod ģandarijumu par visām pāre­stībām.
Atbrīvotā Latvija i^ti
spriedīs tiesu par visiem mūsu da-ritiem
vai nedaritiem darbiem.
Tādēļ nekādi uzbrukumi vai per­sonīgi
sarūgtinājumi nedrīkst pamu­dināt
cīnītāius atteikties no uzsāk­tās
cīņas. Nievātāiiem, tāpat ka
malā stāvētājiem, viņu laiks ir pa­gājis
līdz ar pagātni, bet nākotne
piederēs tiem, kas pi^.derēs šīsdienas
cīņai par Latvijas dzīvību un brī­vību.
Būsim cīnītāii. demokrāti un sa­vas
tnutas u^tirī':'! dēli un meitas
nevis vārdos, bet darbos.
V. Lambergs
... 4,
munisti izveidojusi fronti no Kore-angpoias
līdz Cangū, 60 km no aus­trumu
piekrastes, kamēr pie Kaiaon-gas
koncentrētas vēl citas ķiniešu
vienības, kas liecina, ka sagaidāma
komunistu Uelofensīva. Ķīnas kara­spēka
virspavēlnieks ģen. Cutē pirm­dien
izteicies, ka ķīniešu komunistu
uzvarai Korejā būs ārkārtīga nozī­me
komunisma nostiprināšanai visā
Azljā. No franču valdības avotiem
ziņo, ka Pad. savienība apsolījusi
Ķīnai atbalstu Korejat karā, ja UN
gaisa spēki bombardētu Mandžūrijas
pilsētas. Tādā gadījumā Pad. savie­nība
uz Koreju nosūtītu 8—9 kāj­nieku
divisjijas, mongoļu kavalerijas
divīzijas un 80.000 blJ. Japāņu kara
gūstekņu, kas Sibīrijā apmācīti un
apbruņoti. ,
Pēc tam, kad UN trisvlru komisija
bija nosūtījusi uz Peklngu vēl divi
telegrammas ar pamiera priekšliku­miem
Korejā, komunistiskās Ķīnas
ārlietu ministrs Cuenlaja tis priekš­likumus
noraldp. apzīmēdams UN
rezolūciju par m^ix, iof \Ķ pienam-ta
beJi ķi^leltt t|iiit$5 v«bffiMyi Aete-gācijas
piedalīšanās. Tādēļ ari ne
Ķīnas valdība, ne tās pārstāvji ne­uzņems
kontaktu ar UN komisiiu.
Cuenlajs atkārtoti pieprasīja visa
svešā karaspēka atvilkšanu ho Ko­rejas.
No Londonas zlno. ka ģen. Vū
(Turpinājums 8. Ipp.)
Divu vihi ^invāzija"
Helgolande
Hambrga (11). ~- Pagājušā nedēlā
divi Heldelbergas studenU Frank- ļ Šaubāmi ievesta Anglija sieponi, p'le
f M . f o = / . « n ^ f i l U * ATU^ j^^j^ ^ g . ^ ^ j^^^^ j^jjj^
Daudzi latvieSu bērni fiot aUemfvētkut aitvadIJa Iklrtl no dfaucIcM.
vidO. viņu vecāki ir vic«lgte. kas tajo» vtl «itoSl ^ i J ? ^
latvlefoi. kas sava mm rlui alivada SpinSr*^^ ia.
^vainotām dvēselēm un paļāvīgam acim Ue raigās mtSTiSS^m^ Varbōt tas nesis citus Zlemsvflkus. kuros vairs DebOi Mchi tSTmSMlSTnih vēlēsim to viens otram, pārkāpdami is$l. gada slieksni. " fwiwjw ite-
Maskava pastiprina spiedienu
pret bijušajiem DP Anglijā
Londona (sk). — Parlamenta lo­ceklis
Džons Bēkers Vaits ziņojis, ka
atklāts organizēts komunistu plāns,
kā ietekmēt britu rūpniecībā strādā­jošās
pān'ietotās personas. Komu­nistu
partijas bie-ri gan personīgi
apmeklē ārzemju strādniekus viņu
hostelos dažādās Anglijas dalās, gan
arī applūdina tos ar propagandas
literatūru. Komunistu nģc^nti, izrā­dās,
prot kaut kādā ceļā iefTūt ār­zemju
strādnieku adreses. Pēc tam
strādnieki mājās saņem veseliem
saiņiem komunistisku literatūru sa­vā
mātos valodā. Sf literatūra neap-furtes
žurnālistu pavadībā zvejnieku
kuterī devās no Kukshāfenas uz Hel-golandes
salu, lai tur apmezdamies
protestētu pret šīs vācu salas galīgu
iznīcināšanu. Kā zināms, angļu galja
spēki šo salu izvēlējušies par izmē­ģinājumu
labku bumbvežu uzbru-grOtl
izdarāms bez ārzemju sūtnie­cību
aktīvas līdzdalības.
Tālāk Vaits izteicies, ka ziņojumi
par īpašu kampaņu minitā virzienā
saņemti no Jorkšairas un Velsas.
Latviešu strādnieki Hullā savās dar-
^^J!^^^^'^^^^^J^^^ ^oāomū^^^^^ vietās saņēmuši komunistiskus
sala tik ilgi, kamēr angli paziņotu
bombardēšanas izbeigšanu.
Jaunākās ziņas no Vācijas ziemeļu
piekrastes v^stī, ka abi studenti, ne­var'Jami
izturēt lielo aukstumu, at­griezušies
Kukshāfenā, lai apgādātos
ar segām un siltiem apģērbiem. Treš­dien
viņi atkal atgriezušies salā hel-golandiešu
apvienības valdes pār­stāvja
un kāda helgolandiešu šofera
pavadībā. Vairāki bij. salas iemītnieki
izteikuši gatavību atgriezties Helgo­lande.
Angļu iestādes Kukshāfenā
trešdien izdeva pavēU apcietināt abus
šīs „neapbruņotās invāzijas" ierosi­nātājus.
Angli vispirms aicināja vācu pie­krastes
policiju, lai tā novāc abus
studentus no salas, bet policija at­teicās
to darīt, jo neviens Vācijas l i ­kums
nenoliedzot uzturēšan(^ Hel­golande.
Arī vācu muitas ierēdņi at­teikušies
pārvest studentus atpakaļ.
Angļu militārās iestādes pazlņoiuSas,
ka studentus atvedīšot atpakaļ uz
kontinentu ar varu, kaut gan pie­bilst,
ka viņu sodīšana neesot pare­dzama.
Sai vācu studentu , «invāzijai"
d udz uzmanības veltī ne vien vācu
laikraksti, bet ari angļu un ameri­kāņu
prese, norādot, ka studenti vē­las
ne tii'ai panākt bombardēšanas
izbeigšanu, bet aicina vlcus helgo-landieSus
atgriezties savā dzimtajā
salā.
teli komunistu apmeklljuid btjultt
tik neatlaidigl, ka hmm^ vtdftftjam
vairākkārt bija JilQdK U l k i policija,
lai nelQgto«,vlefUi lii^vltftu,
«Bēdīgākais Ir Izt^dts ValU.
„ka k<Hnūni8U ipēj iegdt Šo itrH-nleku
adreses. Mums ir pierādījumi,
ka ši informidjf aiziet ari uz io
strādnieku dzimteni. Ja tur Izdodat
atrast viņu piederīgos, komOnlitlem
ir pavērts celi ietekmīgai draudu
taktikai." (Turpinājuma I. Ipp.)
87 IGAUl^U BEW l«C TRIM
MĒNEŠIEM SASNnOUlI
ARĢENTIKU
Londona (tn). — Reuters ziņo no
Argentīnas, ka pēc triju mēnMu il
ga ceļojuma pāri Atlantijas okeā­nam
127 t motorlaivā Buenosalresu
sasnieguši 87 igauņu bēgļi, to vldO
26 sievietes un 20 bērnu. Reutora
ziņojumā minēts, ka bēgU esot iz­braukuši
22. septembri It ki tlell
īatvieSu laikrakstus un broSūras, tā­pat
jugoslavi un citu tautību ārzem­ju
strādnieki. Saņemtos pronagan- no Igaunijas. Viņiem neesot nekā­das
materiālu saiņus tie parasti izni- ļ du dokumentu, un viņi lOguii at-clnot
neatvērtus. Kādā Velsas hos-1 lauju apmesties Argentīnā' uz dzīvi.
Četru lielo" konference
gaidāma februārī Ņujorkā
ASV JAUNO KONGRESA SESIJU IEVADĪS TRŪMENA VCSHIUMS
- CUIKOVS AR ULBRICHTU. TORrj&U UN TOĻATI MASKAVA
PLĀNO JAUNU IEBIEDĒŠANAS AKCAJU
Londona (11). — Eiropas aizsardziba, kas cieši saistīta ar Atlantlka
pakta militāro spēku izveidošanu, joprojām pieder pie lielākajām poli­tiskajām
problēmām gadu mijā. Par to raksta pasaule prese šajā un
viņā pusē dzelzs priekškaram, par to spriež politiķi visu Eiropas valstu
galvaspilsētās; Galveno smaf?umpunktu šajā plāksnē tomēr, par «pili
republikāņu daļējai noraidigai nostājai, uzņēmušās ASV.
CeMes fII iiiBt
Bklra Mlmi Tinai MV Uļ» lak.
v^Ala ptr i«»rtaU tknOI». M N
<.;;Ibu III atrtctoan Mib v«
iMUknlu tUut mOm, lit IMIMI*
IlUm prlIkM lik )ta l l S l w iriA
be«|ottJ« tUuam ilmjulu «to.
Jlrat Mste ļumm 4tm»miMm
tMtkia. ku sīki* UttH tapNMII
PMMta pUittoiM. N« vtcMi vmm
m*» Wnm tMta |NrWiti«: vifi
•a dute «aMk nr «tarft ht UM>
JM kUtriftfMa « MMM trlMieu
•«NmfhiMl; kelIMi»!• « N i £
m MMJi mtaMlura m tulM
taJlt art VM» Td pklikaip mkMĻ
kM MIJI Ml Tim a^ute.
(M «B punito aMMH wn Mta-ifto
«B udoaito MtoMmiM k* M« nmm hmm nttm MvUw tm-
PM^« «torti. NcMB MmtM MT
wtoļilwto>iWa trttibto. Mtotdto.
Mi pil. kutf ttoMlM KI tto toi-
MB. ķMŖ no w«u terMta* pMIII
MM pdto «IM M||B plnMMto
•tolMiHcMM ilņl.
II «a «kd au» <ta|»MlM
toiitat UrtfMI Mtota4.8M«Uw hmta
M Utvtto M tto mim brt|) M
•M. tara aMUfaB MTI Un MMI
iNi pM. umm M n tar nln
•w*witii n n mm aif fto«
«vdļa atomrti^ Jtfe^oji utlraM
tŗtoi» ļ l m iļMji m n t e i k » kl
M M . IteHpbvMM UtvUM
ta«k« Nto. vtoMita «tontotikta
jf»wH«M«- Mm MkM» iMMi.
k » mJmt āmtitī^1ĒM*M vtoH
Prezidents Trumens pārtralica sa­vu
Ziemsvētku atvaļinājumu dienu
agrāk nekā pared?.ēts.un ieradās Va­šingtona
otrdienas vakarā, lai jau
d-".as stundas vēlāk apspriestos ar
saviem tuvākajiem līdzstrādniekiem
— ārlietu ministru Efesonu. aizsar­dzības
ministru MarSalu. apvienots
štāba priekšnieku ģen. Bredliju un
finanču ministni Snaidcru Labi in­formētas
Vašingtonas aprindas ziņo.
ka bez Korejas jautājuma, par ko
VISIEM ATSAUCĪGAJIEM TAUTIEŠIEM, KAS ZIEDOJUSI ARTAVU LATVIJAI.
SIRSNĪGI PATECAS UN NOVĒL,
nepagurt tidbi gaismas u m a i jannafa 195L gada
KnĒSĀB INFORMACUAS FONDS
prezidenta}., pla^u ziņojumu iniedzis
ģen. Bredlijs, galvenā vērība veltīta
rietumu aizsardzības sistēmas flnan-ciālai
un materiālai stiprlnāianal
Abi minētie, kā ari dti politiskas un
saimnieciskas dabas jautājumi pa­steidzinātā
kārtā aspriesU sakarā ar
fecn. Eizenhauera gaidāmo izbrauk­šanu
uz Eiropu, kā ar! ar Jauno
kongresa sesiju, kas sanāks 3. Jan­vāri.
Kā zināms, kongresa pirmajā
dienā prezidents TrOmens teiks pla­šu
politisku vēstījumu. Oen. Elzen-haucrs,
ko tuvākās dienās sagaida
Eiropā i^r savu pagaidu galveno
mītni izraudzījis Astorljas vlesnicu
Parīzē. Angļu militārās aprindas ri-ņo,
kā ģen. Eizenhaueram ierodo­ties
Eiroj^ angļu bruņotos spflcus
ieklaulSot Atlantlka armijas sastāvā.
To palu daris arf anflu vienības kas
stadonētas Eiropas kontinenti
(Turptnftjums I. Ipp.)
tiMm|l_
ittCMTlMilliMlili^^
sikitikoa n tm^^f^lm ķmHh
miltuvia.
11 i i i Bottik B« JM irafo f»a«* « I
ukā, k» kāUm BOMVOU dkmā Mnrii
(svina, M m «tOlfaia mftim sama
i^eaoiaim — Laifijai amttneelia.
iiMĻ «I ka iiiti na? (aa iaUoĻ Ind l i
praktiski ?ain nebis Iespējama. Vn
Ja iitt H d i lirfdl v« ffadii dsirdēt
panolē pailslama vlni domas, ka
rMmia wi atttlnmitt sapralaiiii
tomfo icspetama, on ka komiata»
II labi nrēla sadd?o| ar demokraMs.
kaNcm kaimiņiem tad Heito iķltl,
ka misa taatas ce(i ari varēta is-beiftim
sarkanajā bcsdibanl.
Tāiu laiks itn noUkamI nsstiv as
vielas, LIdil Uem latents nav ari
latvieša taalas UkteskĻ ko Maskava
tan apilmoiojttil ar itnleibas rimafiL
l a pirms dattcm gadiem vil vartja
likties, ka Ulvija lldti plrljim Bal.
Utai vakrtfm norakstītas dlvēcesM»
dējamos, no latvieia taalas cttēana
stistt nepatīkami traaolM rietuma
valitsflni liObsaJiUi, tad tagad mttsa
Uktente laa dcii mvijiet ar visas na-saoles
on cUvIccs aikatsft brilkiria-noi.
Un l i na rJn ilgi nedēlis ne
bnUdtfga konferi»ea on saroai spē*
ies, nedi ari rota|ilanoe ar iUitIJIm
vai straosa palika, mi, gads nāk
pasauli ar skarba MotāJomu: odUes
vai grimt?
T M Matēts nevien LatvIMi «n ritlm
vaistim on taotim vlņp^ dadn
priekškara, bet par to Mitšķlras ari
Parftel on Lomlonai. lomai an Slok-bolmal
— visim brfvit Eiropas val­stīm
on vtolem brivās pasaulei kon-tiaenUem,
kofo vieopršttba on vie­notība
kopējai dņai vienīgi var dot
atbildi: mis eeisknles. Un nav šaabo,
ka brivi pasaote to ari pateiks, Jo
pienids laiki, kad pat Tisradonālākle
politiķi eaor viiroialttika^m brillēm
Jao iaikaUJi^ laval semei an viņiem
pašiem draodotte Mesmas,
Ir Jao ikaliti ronit par mltra«
kai Ja vien bfito patieii nepra-rito
ne aldaijomo, ne ilaviBāJama«
Bet M panolē Jldifvo tēdl ,4nlerii'',
kas Jao ^aaUii desmlOcm millono
nelaimīga cUvēko Mvfbo, kam Ik
dienai vil Jioporē tikitoll. on kai
pitfali tīko apbedīt visos patiesai
brivibai 00 miera nUlētaios. tad
daodsklri €ŪwMttkā on denlflka
ir atklita ciņa, kae reltl par vfsim
reiilm daris galo Ufstottra rieša­nām
on sidēšanal oi polvm moeas.
81 dņa ari dos gaadarijomo momi,
latvicškm, VllliLesiņŠ