Bavarijas Latviesu vestnesis, November 18, 1950

              len, 1950. g, 18. novembrf
ItCUSttBAS
fAS
ļiuds «pdetinito. Kaut nt.
•"i, tair viņl nogādāti u»
notldt, taču iķita, k i u
""J», Jo almato lanek.
I blJU nuto aiMiktt UB
rtjjtto MtitltL B « C
I Ukts paņemt lldsi «J
[mMita»,ka«iUaclnlja,lu
ctla « a » kapeņu va
Im. Gopttru!
Matpir dzirdētiem
feiju Stabu
atklauvlja!
Jtmigl ļoti ««vaļīgi un
virilm mhntām.
otrais korpuss, D O .
fe^^ttiģna, sak^
» Mija un kritvu-vicu
W<wa^ti. W kā da*
kuru ttmaklgsanāi
UKvidis teptt cietumi
.saduramas $btt liaiva?
n*w livft i^ediļaa pa*
' ^ I M no ptitaigas lau*
^ ^ ' ^ kodņi un zft«
J^ltt^ttiraķts un no-
^ ailŗattc tas, ka va*
ptgalmi nojiuc, bet
i ^ J J fM w uize^Jm no
sargtorņa pos*
msimā pat*
^ i v i ka*
't «iiiiii ļiiSvMfktt
^ ifPf^aiill tas no*
ni<I!J|»^ nopietni
ļpsus. Daži drudžaini
giitrt savu dzīvību,
domSja. ka glābiņa
" llktanlnt Tia tad
un mazrunīgi, klusi-lotlts
visļaunākajam.
,p9rotoa visas
Jo sazin&Sanftt
|a ātri. un aktivikia
lieka padoņnam, plft»
taktiku tam gadlju*
apSauSana kamerās.
ritiniianu aizveda Ne­satrauktām
sirdīm
itgrtaianos ar tatmām
igaldtiām viņa ne
vāl vakarā.
sazinājāmies ar ģen.
bija:
tva daži aizvesti uz
bet citādi vijs mie-noguris,
bet sazinS-iepazfstiiiāšu
jOs ar
kllia plānu. Labu
irās dega augu dien-to
ārpuses ^izklāja
lot sigas drīkstējām
kriitim, lai sargs
redzēt gulētāju
U Tāpat bija ai-ivits
Jo ēakisti batdtjāi»
p^lnāvlbu, tā iz-iu
nflvas soda. Un ja
idams, bija pārvilcis
Iftit apgdazies otrādi»
»rpusa vecāko un cēla
Tūliņ Ikvienu
|a, pārmektēiot pat
Ipirkstu starpas un
it varēja paslēpt.
aaaplasti kā si)ķas
nadaSami smacīgi,
[ptlldzlla ari zināmo
Jo logu nekad
ķniira vēdināianas ie*
>*<**tiralās pratina-un
spīdzināšanā
bija saspnētl līdz
No ktuvusi tik asa,
mazāko troksnīti
ļKaut ari sargs gai­las
zābakoa ^ ne jau
bet lai varētu klusi
durvīm un ielū-
^ttātie dara, — taču
dzirdes varējām
Ikādā viRienā sargs
Vn tiklīdz tas ap-
Jlurvim, lai ielOko-ad
—- gulošie
Jds rwiea^* «-^ivu par
asam nomMfl. Vis-ļe,
kas VB'^ū laiku
pratinfi^«nas, jo
I varēla piefiSkt viņu
ilnSjuni:
rAMISS VIS-i<
i. novembri
BeviM un Sumaas Bofaida sanmas ar
Padomju savieiūbn
UILVALSTIS BCitJ AR MIERU KOltfproff^ ^ izsakās, ka bottM Uclvalstu konfei^n-oe
laikam nebūs iespējama. Vispirms
vēl paies labs kiks, iekām Miiukava
saņems oficiālu atbildi uz savu notu. ļ
L o n d o n a (D). PiHg ^enas stamt^ntui^ii t.,, ministrijas pār-pie
tam, kad sākās ķinldhi Invizik a r ^ S T K . ? ? ' ^ ^ ^ ^ ^ ^'^^ ^p. «tavis paskaidroja, ka Vašingtaaa ap-
- ^ w? i i f nozimes. Jo t^s , sveic Francijas un Uelbritānijai vie-
* - «tarptautiskajā saspj- dokii Amertkfiņu paskaidrojums u i
linTL.t 4 ? ^ " ' noradīja, ka^^^^^omju notu gaidāms tuvākā nā-viņa
paskaidrojums nekādā gadiju- ^^tnē. Informētas aprindas ndaubās,
ma nenozīmē PrandJas nodomu at- ^« ari tas bOs lidiigs SOmana un
leiKUes no bruņošanās. Bevina. jo tie laiki lau pagiļuli. kad
ft.omentējot abu lielvalstu ārUetu' fidumu lielvalstis bija gatavas
ZlaMkoreJā, Maskava lesniedaa
AfV, LielbrItSnUaa un Frandjaa
^UUMm notu, koŗS bija ierosina-tsa
tetm vUatu apspriedes, lai atd­o
t o neijaa Jautājumu. Firmine-eJMili
Vailngtonas, Londonas un
paifsaa nostāja us So Maskavas no­t
i MJa vlaainoraldiga. Soiu)rald!go
BSSttJtt tagad apUednSJii ari ārUetu
idMstri Bevlns un viņa kollēga 9&*
mām. Udbrltānlja un Francija at­jaunot
saronia ar Padomju savlenl-
1^ bfitu ar mieru vienīgi tādā gadi*
Jomi, Ja tāa aptvertu visu saspReju-
IMI kompleksu un rietiunlm biitu
garantija, ka Maakava lo konferenci
ndamantoa vienīgi saviem propagan*
dag noltikim.
Britu apakšnamā Bevlns paskaid­roja,
ka Uelbritānija katrā laikā
l^fltu ar mieru nosēsties ar Padomju
savienību pie viena konferences gal­dā,
ja angļiem būtu pārliecība, ka
krievi godīgi vēlas izlīdzināt pašrei­zējo
saspīlējumu. Prāgas priekšliku­mi
diemžēl ir tikai agrāko metožu at­kārtojums,
kas pilnīgi nepieņemams
kā rietumu sabiedrotajiem, tā Vād-j
a i Tālāk Bevlns norādīja, ka Au
itrumvācija Padomju savienība or­ganizē
armiju un izveido tur padom­ju
iekārtu, tādā veidā laužot Pots-damas
nolīgumu. Sie fakti liecina,
ka Maskavas politika palikusi nemai­nīga.
Opozīcijas vārdā Venstons Cer-dls
pilnīgi pievienojās Bevina ddUa
rādjai.
Pāris dienu vēlāk gandrīz burtiski
tās pašas domas atkārtoja ari F r ^
djas ārlietu ministrs Sūmans naclo^
nālsapulcē. Jaunā četrvalstu konfe­rencē
Francija būtu ar mieru pieda­līties
vienīgi tad, ja to loti rOpfgi
sagatavotu un tā aptvertu visas
Francija dos pusi
Atlantika sauszemes
karaspēka
Ar ko Īsti vēlējas nodarboties
Šeiildas kongress
50.000 MĀRCIŅU I Z D E V U M U - D E L E G Ā T U S U Z VARŠAVU JCBt^
VIZINĀJUŠAS" CECHU L I D M A S I N A S U N POĻU TVAIKONIS 8A«
TORY - BRITU IEK5UETU MINI S T R A P A S K A I D R O J U M S A P ^ *
NA.\IA - ZtMlGl N O T I K U M I AtZ D Z E L Z S PRIEKŠKARA
Londona — Jdlera kongret- j las poliUskis islūimlauās iio1a|i U R
nieki'', kuru nodomiem taisīt propi-1 jāuzskata par ļoU labi inltMrml^
gandu par labu Padomju savienībai Pēc Vaita domām, ar kongresa ttpa-
Uelbritanijā pārvilka sdtm britu tēiuiu StfUdā KramUa dtta amaiu
valdības noteikta nostāla, tagad sā-|nevdksmi savā aukstā kiqf« pUi
minSm n^^^^^^ ^'^^^^ t Z T v ^^^^ «^^^as sa- kuli savas apspriedes Vartavl Kon- h i Visvairāk par of\*dktml SHu-
E ^ J Z i s L ^^^^ "^^^ ^ ^ negaidītā pārcelšana komiīnls- tuli MalenkovTun Beiija. kas bija
usiae novērotāji Parīzē un Londonā Padomju savienības solījumiem » • i ^
Bažas par Maotsetunga intirvei^^
SaiAenotajSs valsb^^
NAV IZSLĒGTS, K A UZ ĶINU NOMET ATOMBUMBAS - ASV PRASA
ATJAUNOT DEBATES DROŠĪBAS PADOME • J A U 00.000 ĶlNIESU
ZIEMEĻKOREJA - SALS UN SNIEGPUTETŅI KAVE UN OPERĀCIJAS
i r i ^ J i L f s J " ! ^ " * J^l Ķīnas teJaukSanās Korejas kafā rada aU-Savlenot
«.iās valstis. Ftsiniatts pārņēaHs ari UN da- J.^^*?*!".'-JT''"^^'*^^ ^^^^^^ «n biežāk dilr-dāmas
batote, lai Apvienotās nācijas un VaSingtmia aMauJfteneriUlm Mek.
arturom lH>mbardet militāros mērķos ari Ma»«KirlJi. Far to visvairāk
: «m ^'^^«"^i^ Dzirdamas ari valodas, ka u i Rortju va^dalto no-
I ? Mdonālās Ķīnas armiju. Demokrātu partUaa senāton Rusels pagā-juso
pirmdien izteicās — nav izslēgti, ka virs dalām komāaiatbkāa Ķī­nas
pilsētām nmnet atombumbas. Ja stāvoklis vēl tāRlIi paaUkUnāsiea.
Parīzes laikraksts Aurora piebilst, ka ķiniešiem un abi ft^u muguras stā-vosajal
Padomju savienībai vajadzēto bāl ^uiMram. ka vīna a g r ^a
var izraisīt atomkaru.
Parīze (F). — Aizsardzības ministrs
Zils Moks senātā paskaidroja, ka
Francija dos pusi Atlantika sauaze
mes karaspēka. Pašreiz franēiem
jau Ir tris pilnīgi apbruņotas divīzi­jas.
Sešu citu divīziju organizēšana
notiks tuvākā laikā. Ieročus im ap*
bruņojumu deviņām divldjām Fran-dja
saņems no Savienotajām val*
stim. Ziņojuma turpinājumā Moks
izteica ceribas, ka Rletumvfldjas ap-bruņošanas
jautājumi būs Iespējams
atrast kompromisu. Nesaprašanās
Frandjas un ASV starpā tagad Jau
noskaidrota.
Kopš pagājušās nedēļas beigām,
kad komunistiskās Ķinas ārlietu m i ­nistrs
Cuenlajs noraidim uzaicinAju-mu
ķiniešu delegādjal pl^alities
Drošības padomes sēdē, Maotsetunga
intervandja ZiemeļkoreJI nav ap-apsprlesta.
Savienotās valstis tāpēc
atkārtoti pieprasījušas debates par
to atkal atjaunot. Ja Padomju savie­nība
Drošības padomē Izlietotu sa­vas
veto Uasibas, Ķinas intervencija
būtu pārnesama uz Apvienoto nāciju
pilnsapulci
Korejas dņas laukos pēdēins die­nās
nekādu lielāku pārmaiņu nav.
Apvienoto nāciju karaspēka ofensī­va,
kas sākās pagājušo sestdien, tur­pinās,
lai gan no lielā mērā kavē lldz
30 grādu lielaia sals, sniegputeņi un
ledus klātie celi. Pussalas rietumu
sektorā komOnisU pa da]ai atstājuši
savas iepriekš izbūvētas pozīcijas un
bez cīņām atvilkusies uz ziemeļiem.
Amerikāņu septītās divīzijas triecie­na
vienības sasniegušas Pulonas un
Cunjonas ezeru, kur izbūvētas lielas
spēkstadjas, kas apgādā ar elektris­ko
strāvu ari MandlOriju. ASV 10
korpusa štaos konstatējis, ka frontes
vidussektorfl stadonētas deviņas ķi­niešu
divīzijas, kurās Ir vairāk nekā
00.000 Vīru. Pirms dažām dienām
Mandžūrijas piorobett notika viena
no lielākajām gaisa kaujām. 20 ame­rikāņu
supercletdišņlem uzbruka
padomju tipa iznidnātājl. Viens su-percietoksnis
sašauts. Tam tomēr iz­devās
sasniegt Klmpo lidlauku. Kāds
amerikāņu pilots izteides, ka padom­ju
turboiznldnātājl vismaz par 100
km ātrāki nekā amarikāņu. Pēdējo
10 dienu laikā UN aviādja notrie­kusi
48 ienaidnieka iznicinātājus.
Laikrakstu korespondcn^ ziņo no
Korejas, ka ķīniešu vienības tagad
apbruņotas ari ar smagiem itro«
ēiem — liela kalibra lielgabaliem,
miezeŗfem un jauna tipa tankiem.
Sie ieroči ražoti vai nu Amerikā vai
Japānā. Saņemtie gūstekņi izteiku­šies,
ka ķiniešu vienības slikti ap­gādātas
ar pārliku. Ari Korojā to
grūti iegūt, Jo komunisti atklpļo-ties
uz Mandžūrijas robežām, sade­dzinājuši
lielu daudzumu šāgada risa
ražas.
timn izRuksāiusi visai dārgi ^ vis-1 operidjas īstie laR. KongraaiiB bi|t
maz 50.000 mādņu. Pēc vienas sidea hābut tikai aizs#gai!i« sit kurt H M i
Seinidā. kufā ,.miera partizinr* Iz- veikU isti āla&kavas dotie Uzdevtiml
teica protestus britu valdības U - pirmkārt, lidalU instrul^as āivg*
ridbu vizu imiogšanas jautājumā. |u un Rietumeiropas komdniitu V M
uz Varšavu ddegātus alzvizināia ēe- doņiem lOSL g. aukstā kara oļsntl*
chu lidmašīnas un polu tvaikonis vai, otrkāri, iidarit pamattgu rietu*
Batorv. Otrdien britu apakšnama mu komunistu skrineāanu.
paskaidrojumus valdības vārtjā pisr j^^^^ ^ ^ j ^ ktmmmk
vUu neizsniegšanu promlnenUemL,j|5^^ ^ ^ ^ ^
komunistiem tmiedia iekšlietu mf* paredziU vtlkt klOals I I » -
n t s t i ^ l d i rehraukianas atlmilM ^fj,^^, ^ j ^ j ^ i , ^ itbrauc*!u
saņ&na Ue delerfU. kas atklfitt no- L^j^^^^ valrikās vIMs uz
darbojas ar J^r» ftl5jwta laukiem, kur bUa Jānotiek veselai
domļu ««vi^^^» ««Jf^^^^riv^Ti, rt^^^ komlnforma instrukcijas kur.
piemēran^ vizu dabOJa ftran^ ^ 2 U u un «nālomju. Angļu komOnls.
notāls Pikaso, bet iet^raukiana ttka ^ija gaidāms smags r i t i m pat
Ue0a padomju komŗnut^^ organUēt 18. n»>vlwnbtf
koviēam un Bulgārijas archlmamlrt.L|tnas dionas streikus prtt «ttoUma
tem Ministrs plebUda. ka Samdas pj^j^^ „^ ^
kongresam nav nekāda sakara ar j^jj, sagatavoJullfS M
demokraUJu. Uz kāda deputnta jau- L ^ ^ ^ , j ^ „ komōnistu darbībai Jau-tājumu
p ^ atļaujām britu <J;\^J- natn^ vIdO. Rt^^tumu komOnlsttt
tiem d o i i ^ uz Varjavu Ids aVPlldē- Lj^rtnēšanal un S^flldu bija Jādodaa
ja: Mnn^nav nekādu Ueslbu viņusLt^^^ ^ j ^ ^ j ierēdņieifi.
^ T ^ ^. . . '^^^'^ Valts atsādina, ka oktobri
Sabrukušo Seflidas miera kongr«- fevolOdlas svinIhH Maskavas Sai*
su un tā ! » t i ^ uŖieviimus an aiz- Hanā laukumā klāt nt Beri-kulltes
glutl dtā gaismā pa»ātiaang-haj, M^lenkova. Berila tai laikā
lu parlamonU locdtlls D l E Valts blia Prā«?ā. btt Malenkovs Varšavā,
plašā rakstā paily MaH. Vait^ Jg* veicot pēdējo sagatavo^anoti operā-rāk
darbojās britu āriletu ministri* •
Latvijas
koUektivizacija
beigusies
¥al kaii Tllieia
tfeSam'beidzies
JaundMJa (E). - Divdesmltēetras
stundas pēc tam, kad Apvienotās nā-djas
saņēma Tibetas notu, Reutera
pārstāvis ziņoja no Indijas robež-pilsētas
Kalimpongas, ka karš Daļai
Lamas zemē beidzies. Lbasa pārak-stljtisl
ar Pekingu pagaidu miera Il­gumu,
kas atzīst Ķīnas virsvadību
Tibetā. Vienošanās tālākie punkti
nosaka, ka Ķīna kontrolēs Tibetas
ārpolitiku, ziņu dienestu un rūpēsies
par aizsardzību, Lhasfi un dtās pil­sētās
novietos „8imboliskus" ķiniešu
^mļzonus. PanCen Lamam un Da­ļai
Lāmām ķinieši atļaus valdīt ari
turpmāk, informācija par eventuālo
miera līgumu Tibetas un Ķīnas star­pā
pārējās telegrāfa aģentūras līdz
Šim Vēl nav apstiprinājušas.
Nepālas nemiernieki
tuvojas galvas-p
i Il sētai
fRANClEM m lAimS 8LBPENS
„8UPERLIELQABALS-Montreala
(md). Frandjal ir
jauns slepens ierods labākais liel­gabals
pasaulē, paskaidroja franču
aizsardzības ministrs Moks tiispekci-jas
braucienā pa Kanādas brtiņdla-nās
rūpnīcām. Mdcs izteicās, ka
Francija jauno itroču ražošanā ta­gad
Ieņem pirmo vietu pasaulē.
Viens no Jaunajiem kara ieročiem
esot an{ „suptrdllps", kas visādos
veidos pārspējot amtrikāņu. Bez t ^
Francijai esot jauns tanks, kas daudz
vieglāks par jebkufu citu tās paSas
bruņu klases tanku. Tālāk Moks pie­minēja
kādu vēl nepārspētu 50 tonnu
tanku ar 12 cm lielgabalu, kā arī
prettanku ierod bazuku, kas vieg­lāks
un precīzāks par amerikāņu
^^^^ «^^' JūHlfi Uaunija no Ļeņln^daii Ie­gādāt
Kanādu ar ^dažiem saviem turienes Juras pētīšanas initi
la ASV
nevis paalrinas ^
bet palininas
Franl^rte (bc). — Pēc pagaidu da
tiem, oktobri no amerikāņu joshs iz­ceļojuši
pavisam 0100 DP. Salidzi-not
emlmUdjas skaitļus par pēdē­jiem
pia:iem mēnešiem, redzams, ka
izceļošana nej^rtraukti samazina lu*
sies. Sl ga<ite mMJē no amerikāņu
Joslas uz daāādfim zemim iZOSļoja
tm DP, jūnijā 7411, jūlijā im, au­gustā
md, btt septembri jau vairs
tikai MS5. S«Vl%i jfttama ir Izceļo­šanai
palentnāāiaās Oktobri uz ASV,
par spiU tam, k t IRO tm DP k m l -
Sijas amatperSOllis valittkārt iztei­kušās
par izceļošanas tempa strauju
kāpināšanu. Oktobri uz Savknota-jām
valstīm izceļojuši tikai 1893 DP,
septembri divreiz tik - 1810, kamēr
maijā izceļotāju siutts sasniedza
Om personas. Jaunais DP koordi­nators
Eiropā R Koricerijs, kā Jau
ziņojām, no jauna solījies Izceļolanu
uz ASV kāpināt, jaimā gada sākumā
to varbūt divkāršojot
Izceļojošo latviešu skaite piemirk­tajā
peri<Klā bijis šads: septembri
870. augustā 761, jūlijā nas, jūnijā
1140 un maijā 1748.
djaf. kas bija p a r e d i ^ SeflMā, bet
bija spiesta pāresUien uz Varlavu.
Varšava tomēr nav dtfilda. un B
Knmla neveiksme nav nosli|4«^a*
Tagad sagaidāmi mēftlAāJuml
veiksmi noslēpt aiz Jauna propagiii-das
aizkara. Britu valdlt>a saņtms
smagus pārmetumus, ^ apvitnot l i »
Šismā un miera kongresa apdnātl
sabotllā.
mk Valta mikalta i M g u s p l *
ļdHo 0 nedēlu notikumiM ala diikcs
atskan, lai flo visa tā Isdarilu s i d -
lUga (Rs). - Sakarā ar o k t o l ^ nājumus. Vlsi^rma mUikulas dalfr-rcvolūdjas
sd!tku 88. gada dienu fdas personālas pārmaiņas: .Vtiētt.
Rigas raidītājs paziņoja, ka UtvljaM^»» dfl* atstādinātā Mechllsa vietā
tagad pilnigi kollcktlvizēta. Agrā- J ^ ^ ^ J ^ ^ a ļ f J * kontroles^
kās Utvijas. kas bijuii angļu un
amerikāņu koloniju valsta, pārveido-ļSH^'^^Jļ;^^
šana par padomju rtpubuku Ilgusi 5 J ^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^ n S ^ ^ ^ ^ n ^ ^^
ffijTlSM^^ vietnieku J c ^ l ^ J e j t -
k i . ni«i,H#i iba. «i^ S^nl mcnko, kam Ir sevišķa prakse
bu un Us pneklroelbii. PoHUikl»- • ^ ^ J ^ ^ ^ * ' • ? ļ f f , ^^
Ju republiku, kas uz visiem laikiem Pēc padomju flotes ministra adml*
iekļauta Padomju savienības drau- ^ l a Jumaštva apmeklējuma Varāa^
dzlgajā saimē. Līdz 28. oktobrim par vā. tsot tataklāma krievu vlrmavA-valsts
īpašumu kļuvušas visas Latvi- h t ^ 8 leceliana polu floM. kas sa­jās
bankas. rOpnlois. raktuves (t). bo ātrilkn un v i t s ^ kaujas
spgādl un visi satiksmei un tlrdznlt- M«^lbām un zemūdenēm. Padomju
dbas (art slktlrdzniedbas) uzņēmu-1 kara ministrs maršals Vasilevskls
mi.b«t sabiedrisko un kultūras Itstā- h^^ēmis. ka Iespējami drizā laikā jā­šu
darbība pakļauta repabllkas pil- ļ « » l ^^rttvu komandttria art ēechu
•oņu brīvai kontrolei. Pārvaldes apa- J bruņotiem »ākltia DomāJaroSļ k a
rāts izveidots pic Padomju savienf-1 ™ B O M S H B I I tetudzfa M l M l I lt
bas veco republiku parauga. Pat vis- t)zerf Inska artiterijas akadlmljig
mazākajos dcmos nodibinātas padfr-ļ ^•dltiju ften. Polujek^mi.
mes un komunistu partijas noda)as. I Ma^ava lecāltitf teļa InSMMvru
kan nenoiŗutfttnM rūpčioties par re- ari l^ltfšrtti, )o t u n M O d r t M |u
publikas piL^opu gdrigo un materiālo i l s t l m l faAlSiii nOpIltfti M H ^ i n
labklājību. i bulgāru valdR» bljurt spltstt H i t ,
ka ..nav Izdevis likvidēt ienaldnit-
^ ,v ^ ^. .^m. rs ika aktivitāti*. Ita|u tm franēu kb-
SOiSdVlkU akllVliate tSallliaS mOntstu padlju nomir sne vadlUjl
' ' iTolati un tmi% aizstāti ar dtlam.
Gotvatds Ctchoslovi^iji v » lielākā
mēri kluvts par pepts fIgOru, kamir jūras piekraste
JaundēlUa (E). — Informādja no
Ilidijas vēsti, ka cīņas Nepālā notiek
vairs tikai 50 km no galvaspilsētas.
Nemiernieki jau Ieņēmuši Nei»las
Uelāko rūpniecības pilsētu Biratna-
^ r u . Kongresa partijas priekšsēdis
^aundēlijā izteicās, ka cīņa tiks tur­pināta
tik ilgi, iekām karalis Trlbu-vans
atkal būs atguvis troni. Pie
Jfāda kongresa partijas pārstāvja in-ljuši kapijtpa J^J*^* XaXs
diešu policija' apķUāja gandrīz ^^^^^^t^^^U^K"?^^^
n«Šui ctet^ims. bet P^ ^ ^ ' ^ ' r i ^^
mprku naudas so<la- ^ r l tlesj^ i J ^ ^ ' J '
jāsedz poUdstttm. ^Jrtg^galtS
mjā. ka doma par^tf^»« ? i . v S i^
radnsics Flimnleku kopllis ma<»W^
jaunajiem ieročiem ajmialņā pret
jauno turbo IznicinātaiuCF 100, kas
vēl atrodas pēdējā pārbaudes sta­dijā.
B O Ļ Š E V I K U P I E P R A S Ī T A IGAUlfU
K A P T E I Ņ A V B S E U B A S S T Ā V O K ­L
I S P A S L I K T I N Ā J ĀS
Retslnkl (U). tf^auņu Kaptetos H
Trsiala vesellbM itSvokUs pfe dlkalru^s
bSļ^nas un apcieUoJtSisifli J&tami pa-
•HkUnfljtes. tbc, ar ko trelaU Jau sli­mojis
k%m, vSl plivlenojlM pUidlu kjr-ionli.
un vtoa svars nokritis « ti kg
pfic firstu domftm, R. Tr^atsm loti muz
Izrtdžu l2v««e1ottes. No HtUlnkttm tian.
ka isauou kapteini slimu nctx4os bolfc-
^mlsinku rSts tiesā Šlnts dtcnSs Irite-sfila
prftvu prtt poUciaUem kas veleinĀ-
^.000 mārdņu Sterliņu. Domā, ka
iiftuda nolaupīta valsts bankā, k ad
H ^ e m i e k i ieņēma Birganas pilsē-
^ MUitārie lietpratēji Nepālas d - k o p l i u .
nJtājus gurkhas uzskata par dros- nni Laurim, ķo lrapt<^
migākajiem un i z t u r i ^ r - v ; i em ^ ^ S ! ^ , ' ^ ^ ^^
«Jiem pasaulē. Viņu galvenais le- ci^jjusi kārUbnlcku» .virtuvi un
^ Ir līks dundS. I izvedusi Trdalu no slimnīcas.
tilta lietpratēju komisija prof De-rcskina
vadīl)! Komisijas darbinie­ki
iricilda pa vUu Igisunijas piekrasti,
ieskaitot snlas. un visu šo apgabalu
rūpīgi uzmērīja. Iegūtos «lotu* koor­dinēja
un pec tscm jaunas Jūras kar-t
^ izgatavoja i p a ^ ek^porlmenlāl-bazē
Kina salā. SPtrUilas techniķu
grupas apmckičui f1ot^< bn^cs Sām-salā.
Kamēr vel darboji» Dcresklna
un torpēdām. nav vainojama nadonālisUMs un
Rot^ i g. maija pa dzelzceļu t a
Alnafu o^tu nogādāt! ap 230 dinamo
kas raloU Voltas einktribas kombl^
nātā Igaunijā, dic» motori Ir da}a no
pārvietojamām militārām ipēkstad-jām.
Ainal^s motori sakrauti nolik­tavā
un nodoU bruņoto spčku virs-paveinifkam
Latvijā.
Ventspili darbu sākušas 2 jaunas
^ fabrikas. Viena no tām raio m<^t-illa
Jaudis. augusta icradl<5 ļ.nuna navi-1 tfkUi^ zemOdeou ķer.^anai un nodar-gācijas
virsnieku grupa kantcjga Ti- bina 300 strādnieku. No tiem 120 Ir
guzova vadība, kas Uianiriija jOra.<? litvlcAi, bet pārējie vācieti un krie-dlbenu
un jūras ceļus, lietojot aku- vi. Otrajā fabrikā, kas ražo akumu-itikas
metodes. 11 ^toru dala» 7;emudenem. ftrādnieki
Jau kopš jūnija Kērdla? ostā Kiu- ir no visdažadākām tautībām. No­mā
saln? aujftnjmu krastā k u t ' ^ pfe- dariimsta art tufft! kvallfllcttu spt-gādāja
un izkrāva piekrastes l l d c a -
balus. Tic ir 23 cm kalibra, kā lie­kas
vācu modelis. Līdz jŪlHa bel-rtm
izkrnva 4 transportus ar liclga- Igaunijā dci^ļ^ātes produkdja jūlijā
bāliem tērauda bruņu torriiem un' nafldln^tta par 30 proc, pie kam v l -
bruņu p l a t ^ Otas krasta baterijas sa produkdfa paredzēta Ļcņlngradas
ierāva Romasares ostā. Samu salas clektrocentra vajadjdbām Sākta ari
rktumos KInas un floņu Milā Rfgas \ tērauda gāzes rezervuāru ražošana;
Idras licī Iekārtotas spēcīgas radara | tie Ir 8 metri diametra, 70 metru gari
Itacilās un i^^flvftas betona tm te-|tm atgādina etpttiim
dālliftu gnom no Rigas mcchaniskās
m^lJ'Uavas,
Kochtla^-Jerves rūpniecības oentrā
titolstlskās tendencē!
Visus pieminētos faktus raksta au­tors
sasaista savā starpā, kā art ar
Maltnkova un Berijas nodomiem
Anitra kongrtfā*. Zems produkdjas
standarts padomju rflpntecibā; kaut
kas Ifdilp cbac^m t r a n s p ^ un
lauksaimniecībā; nespējīgi komunis­tu
virsnieki C^cboflovakfjas un Un­gārijas
bruņotos spēkos, leklēji strtdi
un ārēji prettJla zaudējumi ft^anēu
un ttalu komOnbtu parUjā, tas
visi kopi Kremlim sanādi noplttnis
ļpilvas sāpes. Sekojot vecajai takti­kai,
politbirojs nolēma rw4ēt ar
..miera ofensīvu* — orpnlzējot flle-lumdropā
streiku un denumstrādju
vilni, pastiprinot propagandu demo-
^oratisko valstu armijās un Jaunatnē,
jākot rtipfg! Izplānotu sabotāf»
kampaņu, kā art sagatavojot Ipafei
strdku plānu Andijas dokiem un
bruoofonās r<l|mldlm. Vfsam tam
fiēflldas kongrtM bija iHānoU par
aizsegu, aiz kufa MVD rdzē varētu
pārbaudīt savu ridumu vasa]u uzti-csmlbub
•-'/i