1950-11-18-04 |
Previous | 4 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 18. novembr!
LCP maias
parlamenta 5
Ffe otri pasaules kara Bietumvā-
€|}| un Austrftlija atradās 110.000
lalfieiu, kurus atfiķlŗa no dzimtenes
Mb» priekikars. Latviešu trlmdi-
Iriflkltiii līdz kaulam izjutuši padomju
varas teroru, pazina komū-olitlikli
despotijas mērķus, melu un
vtnnftclbas metodes pasaules revolū-dias
Istenoianai« un tfidēļ pēc otrfi
paaaulci kara neatgriezās vis mfiiās
cekliem. LCP prezidiji palikuši J.
Cdms un fC Lobe, LCK vada V.
Janums.
Latviešu centrālā padome un tās
orgāns centrālā komiteja ar
savu darbu, ciņu par Latvijas brīvību
» Wglu aprūpi, tiesiski stāvokļa
aimrdzibu un emigrācijas izkārtošanu
ir ieguvusi trimdas saimes vai-rfOcuma
uzticību un autoritāti, kas
mm
LATVIEŠU
KAĶA VĪRAM
bet palika Rietumeiropā, gaidot, ka iet Vācijas un Austrijas robe-ftatumu
demokrātijas pēc Hitlera re- Hm. Mazās Latvijas dztves un
Urna iinfcināianas tūlīt ianlcinās ari darbu lielumu raksturo Jēkaba Eas-komunistisko
mēri Bet tas neno-1 miņa sarakstītā latviešu trimdas vē-tika.
Tad latvieši vis neizkllda ne^ļitura 82S lappusēs.
^ iveiās tautās, bet ar lielu entu*
iltimu un nadcmālu atbildību sāki
Ortt to sabledriskl-kultūrālo celtni. ļgSSggaKm^;^^
Ima Latvijas vēsturē ieies ar vārdu
mazi Litvlji. Mazo Latviju pro» i | f ļ^ 3 , 1^
felimiji Detmoldā (Upei galvas p i l - '™
Mti IM8. i . IS. novembri — mūsu
vilitf naifkirlbas svētku dienā. Ta*
nl ditni sanāca mazās Latvijas par*
laments — Latviešu centrālā padoma,
ko sasauca 1949. g. 0. sept nodibināti
pifiidu Latviešu centrālā komiteji,
Inļu priekiiēdU bUi prot K. Kuii«|va mildl, draugs,
W^bet lociiaiPnrf. ^ . O ^ ^ ^ s u j j , ^ ,
WJ. ministra A. Valdmanis. Pirmil
LCP tiki iiviliti tenokriUskii,! PivasiHm.
difpikāpanldiii viUiinii, un tilļfag bfis tas laiks, kaa jaunus mnm
loedcļl bUa: pnt fr. Gulbis, prot ILi
Kundsiņi, bij. mlnlstn A. Valdmi* ^ ^ ^ ^ ' . , . . .
nii, puStv. K. Lobe, prol A. Svābi, ^
ģca J. Livenieks, bi]. min. A. Bēr*!
aļņi, prot A. Raisters, agr. RL Puii«|lii &Mkumstl, mai liv l i g i i tic.
ki, irch. E. Orosbergi, bi). min. I . ļ in f^hl aotteiits Mee relsēm
Ooldmuiis, mag. iur. V. Mitini, ini.! _
N. Kļiviņi. sea P. Stēnte. komp.ļ^ ..
J. Poruks, mig. iur. A. Tllminis p ļ l * w»ēr bUsi lis
Celmiņi. Pirlamentirieiu grupiļitoi aikil karogu ^Is leml
no piedilliinās trimdas dzīves kir»
toiani attei* un kopi tā IMka t^\nā apes alralrttas. ko tagad
<^ciji LCP un tts izpildu wgi- K
namLCK, Par pirmo LCP prtekl.
aidl ievēlēja A. Valdmani, vioi» Tu tadiēd - ais tevis tauta
l^likiaidi ģen. J. Uvenieku, sekra* | KO aanlē v^i tu, kas nepaguri
tini A. Punku. Par pirmo LCK
priddMdi iovilēja prof. K. KunM-ņu,
vicapriekisiUem prol A. JNfU
(Turpinājums no B. Ipp.)
tumiem Āzijas un Eiropas dēĻ Pat-iban
jautājums par valdīšanu pasaulē
Ir daudz asāks, nekā abu ie-mekiējo
pasaule karu priekšvakarā.
Ar sasprindzinātu Interesi sekosim
Āzijas notikumiem. Kas notiks tālāk,
kad oficiāli tiks konstatēta Ķīnas
intervencija Korejas karā? Ja
Ķinas komunisti ar Maskavas svētību
būs nolēmuši amerikāņus un citus
Apvienoto nāciju kafa spēkus iedzīt
jūrā. tad ASV un Apvienotajām
nācijām būs jāsāk nopietns karš ar
komunistisko Ķinu. Tad vēlāk, nā-kc^
jā fazē, treSais pasaules karš ir
neizbēgams.
Ja ari izdotos izvairīties no atklāta
oficiāla kara starp komunistisko
Ķīnu un Apvienotajām nācijām, lokalizējot
Koreias karu, tad tas tomēr
nenozīmē lielā konflikta pārvnrēSa-nu,
bet tikai tā atraisli^anās brIŽa at
Vlm ĶAS NOKĀPA | L I H (fO)
Ap nāvinieldem parādās
pafišautenes
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTAJĀ ATMIŅAS
Kādam no ceturta korpusa 6. kameras
vīriem - v. v. S. bija izdevies
iekļūt otrā korpusa 12. kamerā un
Ievākt sīkas ziņas.
Vēlāk viņš stāstīja:
„K"i otrā rītā sargi atklāja
manu nomaldīSanos/' tie mani
nežēlīgi dauzīja un spārdīja. Bet es
neskumstu par to — mans ieguvums
bija simtkārt vairāk vērts. Nāves
sods m^ni galda tā kā tā, un Ir
taču vienalga, vai mani nolikvidē
likšanu uz ne visai Ilgu laiku. Jo ļ nedēlu ātrāk vai vēlāk, ja vien varu
drudžaina gatavošanās sākusies abās pakalpot tiem, kas šajos mūfos pa-pu<;
§s. liks pēc manis."
Kad ?Pksles trešais pasaules karš, gj ^ vadījusi ari divi citus
fopā, kad tās sasnegs Baltijas Jūras ^ ^^^^^ pratināšanas pārvesti,
austrumu piekrasti ^^su to mēs šo^ mēģināluši nomaldīties" uz
dien nevann ^^^^^ korpusu, Taēu sargs viņus
mēr §! gada 13. novembri varam ^ ^oefidālls cietuma
UeUe p^^^^^^ tSl'Sstr"^^^^^^^^^^ Sušķus
» Ies. tie i^V^^^l^l •'^f''f. dienā no kamera» airvSktas ari vi^u
un laikam nenovērSama ir to itetfl . atstālot oārtlku Ar to bija
sadursme Elroirt un vlsS pasaulē ne « P""''"- ^
visai tais nākotnē. pateikts viss . . .
Svinot mūsu valsts dlblnfiSanas ^««'^1*'^"^/^ «Jl,^„^„="ll\^nu dienu varbūtējā treSā pasaules kara veda yz nopratmāšanu. Ar viņu ve
priekšvakarā, gribētos izteikt vienu fff P"fi^„\8^^^^^ Z,^, "J^
novēlēiumu tautleSiem. Mūsu visu ļfgi vlņS b Ja pamatig piekauta
pienākums Ir - visiem aovlenoties garīdznieks l^nprSti^^Panesa an
vienā kopēiā centrā, ka» varētu au- to "n bija gatavs Iet pret! vēl Uelā-torltātlvl
runāt ne tikai emigrantu, Ka"» mocībām,
bet latviešu nāclias un valsts vārdā, Ari v. v. V. blļa virs, kas nekad
un spētu lietderīgi noorganizēt lat- nekurnēja par savām sāpēm. Oan
vleSu aktīvu līdzdalību lie'aiā cTņā retāk viņu sauca uz NKVD mitekli,
par brīvības uzvaru pasaulē un lidz bet tad ari parasti viņu tur paturēja
ar to ari mūSu tēvijā.
Stokholmā, novembri.
bl). Brlletu mtntttra
Irma Llepiila
un prof. Fr. Oulbi, bet par LCK
etkļiim J, Bogenu, dekānu Vdlail
un & OmbergUL Maso L«ti#l li«
diit}l apgabalos, kurus pln^klAQa
aMiibalu komitejai un ptfaitoi
M M l ^ koniitetaie Imloo)! lai-fMht
jikoltt tlklvĻ kullūraa paaiku**
vm fa^vtfis un aprūpi,
btiltt MĒiMmāmVU4iiš Māmmm.. Mtaiaa
trimdai kopībai aodavai un uiiika
ktrHltt biidiila aalnmladbue Ut-fMo
Mmlai keiObai tiaiUkit pa-mitt
eiUt ui Miiifiam damokrltti-,
Idim prtno^taDBi» Trimdai augitl*
kb piriUhmiadiM iiiMett^
daiM MBoliaAHttiit
Vakteanint Btl ted j ^ ' v i ņu aiu
efņu uzsāka parlamentirlail, prasot
R darbīgi un ipē]Igā latvlcia aii-ielanunosabiedriiklidilvai.
Arto
tad ilkis latviešu trimdai viiUalIki
kaite - šķelšanai un i^jkapianli
laviitarpl. Bet par ij^ti tam mati
Latvija auga, plauka un nala lab*
iiui augļui, itviiķi kultūrai lauki
Ui 1946. g. 1. maiju VldJI bija 122
tauMmlai ar 7000 A^hiiami 17
ģlomaiUai ar 2800 auMcņiem un
45 bērnu dārzi ar 1700 bērniem. BAi-nētās
skolās darbojās 1079 skolotāji
Mācības notika pēc neatkarīgās Latvijas
skolu programmas. Darbojās
ari arodskolas, Jūrskola, vēlāk Baltijai
univiniUta^ DP universitāte.
Oldenburgā darbojās Latviešu opera
Br. Skultes vadībā, bet DeUnoldā
mūzikas skola prof. J. Vītola .vadībā,
vēlāk tādas bija ari Eslingenā u. c. -
Mērbekas, Eslingenas u. c latviešu
teltri, 13 kori. 5 orķestri, mākslas
skolu un studijas, koncerti, prese,
apgldl, dziesmu svētki, rakstnieku
dienas, iistādes u, c apliecināja lat-viešu
gara rosību. Vācijā darbojās
750 mākslinieki, 174 rakstnieki un
fumfillstl, 30 ansambli, 142 glezno-tāji,
tēlnieki un grafiķi, 143 aktieri
tm režisori, apvienoti 19 teātra kopās.
(NO CIKLA MANA llOA)
starp priedēm krēslo nov^aabŗa va- klusa un gaiša, Iedegta kā sirds Mā-kan.
Si eju pa smiUailiu:taia».un tel Utvljal par godu, un nebeidz
klĀ mm un skaita manui lOlui. Pa starot.
kraliii man blakus 'iteldzai ielu Man netīk stāvēt augšā uz lielā
iloi)a īliedei. Liela, simtfadnga paaugstinājuma aiz altāra, kas no-
9ģm ar izdobtu vidu drebina laniku-vairākas
dienas, un, atpakaļ pārve*
dot, sargi to ievilka kamerā vilkšus,
1o pats viņš vairs nespēja paiet, pat
ne noģērbties.
Reiz šādā bridi mūsu mācītājs
līdzjūtīgi apvaicālās, vai nevarētu
tam kā palīdzēt. Un tad mēs dzirdējām
balsī gan vārgu, bet garā vēl jo
stipru atbildi;
„Dlev8 mani radījis, lai cīnītos un
ciestu. Ja bērna gados nespēju sagādāt
prieku savai mātei, tad šodien
varu iepriecināt vismaz savus slepkavas."
Tā teica Šis jaunais karavīrs, un
mums atlika tikai bijīgi klusēt...
Visdzīvākais mūsu kameras iemītnieks
bija prof. V. dēls. So jaunekli
aizvests daudz apcietināto. Kaut ne«
bija zināms, kur viņi nogādāti UQ
kas ar tiem noticis, taču šķita, kā ti
tikai deportācija, jo aizvesto izmek*
Iešanas process bijis nule aizsākta ya
daļa viņu pat tikko arestēti. Bez tiia
aizvestajiem likts paņemt līdzi tsli
personīgās mantas, kas liecināja,
viņu nezināmā ceļa galā kapeņu yĶ
nebūs.
Izsaucām ģen. Goperu:
„Ko Jūs domājat par dzirdētiem
jaunumiem?"
,J>lrms divi dienām biju Stabu
lēlā," sirmais virsnieks atklauvCja.
„Novēroju, ka kungi ļoti nevaļīgi ua
pavirši. Mašīnā braucu kopā ar pl^
mā korpusa viru. No viņa kamerai
nakti izvesti ēetri ar visām mantām.
Visvairāk skarts otrais korpuss. Do«
māju, ka tā daļēja izsūtīšana, sakari
ar stāvokli Polijā un krievu-vācu
attieksmju saspīlējumu. Tā kā ^
portētl tikai tie, kuru Izmeklēšanu
gaita Ir sākumā, esmu pārliecināta,
ka pārējos likvidēs tepat cietumāļ
tikko sāksies sadursmes abu llelvil»
stu starpā. Vakar savā nedēļas pa*
staigā novēroju, ka no pastaigas lau*
kuma izplēsti košuma kociņi un zā«
lājs gar ārējo žogu uzrakts un nogrābts.
Mani vēl satrauc tas, ka ve«
cās sargu būdas pagalmā nojauc, bet
aiz žoga ceļ jaunas ar uzejļ^m no
ārpuses. Bez tam — sargtorņa pos»
tenim šaut^enes viftā uzstfidfta pat*
šaute^ Tās nav labai zīmes. Mēi
Jau plfinoļam aizstlivēttei savfi ka*
mecāj Jsi mās mēģinātu igilcinSt
Par to j|ipa<|omā ari citām kamerām
un katram vīram, Jo esam nāvinif ktt
korpusā, un tikko ērpasauVē kas notiks,
mūi iznicinās pirmoi."
iaalaptt driskai. Bet labaJI puil ar
vtiillm koka būdim un mljellm no
mlmii atkipju pidējii pilsētai lie-mn.
Plati ioieja ar īliedlm pazūd
timm, ku itiepjai augšup no tālā
mela un ir pievilkudei Ķttezera un
Jutfu upei rudenigli miglai. Bet es
naitaidaoi tai pretim. Si iegriežos
pa Ainaulei ielu, kur baltu bērzu
rinda balo kziill, un eju starp tiem
kl itarp gaišiem laipniem gariem
Vai eimu vlenat Ei nezinu. Varbūt
ļimti, tOkitoH iet man blakus.
Bl nezinu... Bet vim^pklrt ir tāds
Uuiimb^ jt M iob^f^ aeHn ei Itfetu
Smario pie trūdlm Im gaisi visapkārt
ir kluiu ēukitu kl maigu lūgšanu
pilns.
klāts dienu svinīgajā aktā nestajiem h^^^r^f^f^žāk veda uz Stabu Ielu —
ziediera, lauriem un vainagiem duso- ' tga:nd"rī"z :Ik^ pā'r:dJie:na/s, Tbe t Tno pra^t^lnIrā'-
Sājiem varoņiem. Pazemīgi nokāpju p/^^^^V^^^ «^^^^^^s smaidi-starp
kapu rindām un apstaigāju tās.
Cik dzīvs un slēpta nemiera pilns V"^^. S?"^ veselu ādu?"
šajā vakarā viss te liekas. Tā ir ne- '^^^ ^^^^"^ vaicājām,
mirusi dzīve, kas te dzīvo, tas ir Īle- ^.Redziet," viņš smiedamies atbil-lais
vēlējums un degsme, kas plīvo ik ^^Ja, „vlenam no mums jābūt lielam
svecītes liesmā. Ik kaps liekas dzīvs, "^"Iķim — vai nu man, vai tur tam „ ^ ^ , , 4 : ^ = x o u.i «UK^J rr..^
un no pazemes šķiet kāpjam gaisma, ^tram. Un esmu pārliecināts, ka šo-. ^ ^ ^ ļ ^ " ^ f ^,1,? f U^'.T^
Zem v e ^ m es saskatu atvērtas U^^^ "^"1^^ lomā paliks mans izmek- '^^^
Ģen. Oopera raidījums nopietni
satrauca mūs visus. Daži drudžaini
kala plānus kā glābt savu dzīvību,
citi, turpretim, domāja, ka glfibiņa
nav un jāpadodas liktenim. Tie tad
arī kļuva drūmi un mazrunīgi, klusībā
jau sagatavojoties vislaunākalam.
Baigs noskaņoiums pārņēma visas
kameras ieslodzītos, Jo sazinfišanAs
sistēma strādāja ātri, un aktīvākie
sekoja vecā virsnieka padomam, plā*
nodami cīņas taktiku tam gadīju*
mam, ja sāktos apšaušana kamerās.
Vakarā uz pratināšanu aizveda čekistu
āzētāiu V. Satrauktām sirdīm
gaidījām viņa atgriešanos ar lannSm
ziņām. Taču nesagaidījām viņa ne
otrā rītā, ne ari vēl vakarā.
Pl. 21 vēlreiz sazinājāmies ar ģen.
Goperu. Atbilde bija:
„No mūsu stāva daži aizvesti uz
ads. kas mirdz, un lūpas, kas kustas, ^nas tiesnesis. Es viņam stāstu
Maigi smario dienā uz kopiņām no- ^1^» viņi vēlas. Kad viņš
liktie ziedi, un man Uekas, ka tas, ausmigu seju, iepazīstinu viņu
zem viņiem dus, silda tos ar sa^ slt^f^ol^^t ''^^ ^'."^'Jf .in,. tm ArWAin\. amn, I ^t)5 garastāvoklis - stās-tu
viņam kaut no Kurts-Mālerr. ro-i
I ar Raspuķina vai Kaupēna gaitām,
vu elpu un dzirdina ar savu rētu
"Se,!. vlr. kapsēU» Ir Jau pUnIgiļS'irdSo iS"' S^s^'^Z
satumtutai, bet pfirt kapu rindSm Uzrakstīt vl»u to ko pStr-
Ir astoņpadsmitā novembra vakars, g«Sumi. Vai tas būtu „ *' , "
KuŗJ gKls? Es vairs ««tceros. P"^»^ P^'i^M noritot vim?To„''!"^'''
Oatičri gMU «m diudtl Vritirl tādi Hluvls tik ner«aii. Akmens bWs "°ir^„3 t?.?-..'; K . « U^A^
blJuSl, kad mita SI taka. PSrl debe- Purina savas apgrieztts, as9s krCpasJ -i^eg ^tl^sVf.',^' ^'^'^ ^^^^ P»'
siro aiz kapsētu vārtiem uz pilsētas un levainott Jātnieka rokās iemir- * ^ ™ ?r8aņ'«»«Ja7
ptm kva meil lārta Utsmu Jūti. <1M8 «ķSps... Un abi krltuSie dSll Tlesn^u v.» i
simies rīt, kad iepazīstināšu jūs ar
savu aizstāvēšanās plānu. Laba
nakti dēli!"
Spuldzes kamerās dega augu diennakti.
Jo logus no ārpuses aizklāja
dēļu kastes. Guļot segas drīkstējām
pārklāt tikai līdz krūtīm, lai sargs
vienmēr varētu redzēt gulētāju
kaklus un '^^ivu. Tāpat bija al-i'^itg
gulēt uz mutes, jo čekisti baidījša,
ka kāds neizdara pašnāvību, tā izbēgdams
no vīnu nāves soda. Un )a
kāds miegā saldams, bija pārvilcis
segu sejai vai ari apgriezies otrādi,
sargs Izsauca korpusa vecāko un c5la
augšā visu kameru. Tūliņ Ikvienu
pamatīgi Izkratīja, pārmeklēlot pat
muti, paduses, pirkstu starpas un
Tas Ir gaismās atspulgs no
svētku ugunīm. Deg Brīvības prie-ļnegrib celties un kur steigt?.. VlssT V: JāTTr zbāmri
ka sārts. Starmeši kā balti kāvi lai- lauki pilns noslēpumainu ēnu. Un Tiesnesis- Kā sauc citus nnc^HH F"I V » V U ovai^oo
po no vienas debess malas uz otru viņi patleSām ceļas. Ceļas un sado- niekus, un kur tie dzīvo? visu. kur vien ko varēja paslēpt,
un knistojas. lai tad Izdzlstu. Ap- dfis rokām un zvēr... DažUs no vi- V.: Tur bija Sprukstiņš Nezāle
vārSņl dun Bet šeit ir tikai klu- ņlem es pazīstu pēc kapu uzrakstiem, Zaķakāja, Rezgalls Sb^^^^^
sums. Un kāds sauc un skaita ma- pēc nostāstiem un rakstiem. Es at- ' i'utnabēms un
nus soļus...
Par otrās LCP priekSēdi ievēlēja
atkal A, Valdmani, par LCK priekš-lēdl
prof. A. Svābl, bet vlceprieksē-liem
J. Celmu un A. Rainu. Kad A.
Valdmanis sarūgtinājumā atteicās no
amata, par LCP priekšsēdi Ievēlēja
senatoru P. Stērsti, bet aizgājušā
prof. A. Svābes vietā par LCK
priekšsēdi prof. V. Vītolu. Par 3.
LCP priekšsēdi Ievēlēja J. Celmu,
par LCK priekšsēdi H. Klarku. bet
vlceprickšsēžlem A. Trapānu, V.
Lambergu un L Rozcntālu. Par pēdējās
(4.) LCP, kuras pilnvaras izbeigsies
i g. 31. decembri, priekšsēdi
Ievēlēja aUtal J. Celmu, bet LCK
pri^Jsēdl līdzšinējo H, Klaritu, par
vicepri^šiēilem J. Miezi, V. Lam-bergu
un L. Rozentālu, bet pēc
Mieža izceļoAanas V. Janumu. Tagad
Vādja un Austrijā paUds vairs tOcal
n.OOD latviešu un art LCK sastāvs
00 II locekļiem samazinājies uz 6 lo-
« » , . . I ^^^^ "0 Me^^ kapu
nii!i?oc Isl'^*'^^^^^'^^^^^^^ i^^sa «aru, baltu zārku
K kAn.f'tEJJ? W ^ 7 "^^alda vienā dzeltenā smil-
J^f«ii ?^;a Su bedrē. Toreiz es vēl biju tāda
dfi citā vakti iTo ^«^7/iri I ^^^^s. Vienā no šiem šķirstiem
i\ SJSfkād'ā%s^^^ '''''' dē, kur man ar visu miSiu p ^ u astoņpadsmit gadus vecs Jelgavas
sirdi ir jāapaeclna kāds notLms - ^Ijnnazists, kas pārdrošā jājienā, ko-
Jā, tā tas bija un tā tas ir. Sajūta r^i 5, f^^^ ^^1® ^^^^^ies, lūztot le-
Ir varena un svētsvinīga Gar aba- naidnieka aizzāģētam tiltam. Es bai-jām
pusēm plašajam ceļam ozolu ^fj^ ^^karā domās piesaukt viņa
blrzt. kas spītīgi pacietus! rudens ^® "~ *°^akar viņš ne-salnas
un tumsā Žužina savas tumš- • ^^^^^ pagāju garām viņa ka-zaļās,
robainās lapas. Tik vēlu. Un ļ Saliekusies pie tā sēdējā viņa
taisni pretim es ieraugu liesmu. Sā-1 māmuļa, baltu berza kūjiņu alkas
lēzenas, terasveidigas kāpnw, ^^^^usl pie sola malas. Sal vakarā ir
un augšā akmens altāri, kufā le- atvērusies visi kapL Sķlnd pieši
cirsts ērkšķu vainags, deg mūžīgā ^P^auslā kumeļi, ieroči žvadz. Viss
upura uguns. Un tālāk, vēl tālāk — «^^^s viņu pilns. Nav vairs robežu
bālu gaismu spīd krusts zem Mātes «tarp dzīvajiem un miru-^ajiem. Viss
UtvUas kājām... Tas ir kapsētas sad«g vienā liesmā, vienā vēlmē
paša viņā galā, kas kā svētgleznā Brāļu kapi...
a. ieskauj plašu lauku ar tūkstošām ka- Vai tas ir nakts vēsums, no kā es
J. Pu kopiņām, ar tūkstošiem dtu, ne- sāku drebēt? Atpakaļ neskatīdamās
redzamu krustu. Šovakar, kad bri- dodos atpakaļ uz Izeju. Bet es at-vlbas
ugunis mirdz un laistās visa kal atnākšu, astoņpadsmitā novem-zeme,
te, šajā pa^^mē, uz katras ka- bri, kad pār Rīgu gaiša degs brīvības
pa kos^s deg maza, balta svtdte, j uguni sārti.
Mēs gulējām saspiesti kā siļķei
tr AI mucā. Gaiss bija neciešami smacīgi,
E^l ^^^a pieņemti — to sagandēt palīdzēja ari zināmo
Vārdi, jo īstajos mēs nesaucāmies un vajadzību trauks, — jo logu nekad
art nepazināmies, lai nevarētu viens neatvēra, un vienitr^s vēdlnāšanai ie-otru
Iegāzt Tāpat es nezinu ari viņu spēja b<W d'ir^-'~ ^T^-^Ttŗaifig pratina-adreses,
Jo satikāmies tikai iepriekš šanās, kratīšanās un ipIdzlnāSanā
norunātās pubUskās vietās. apcietināto nervi bija saspīlēti līdi
Tiesnesis: Malača, — veikli esat ^^^^^m, un dzi-do kļuvusi tik asa,
strādājuši! Tā tikai'var! — ^a uztvēra katru mazāko troksnīti
ārpus kameras. Kaut arī Rargs gai„
Kā redzat — sākums Ir labs," V. tenī staigāja tūbas zābakos — ne jau
smaidīdams piebilda Tikai nP7}nn
kur v\rti +3e 1 « A a . nti^inu, mubu miera aeļ. nei lai vareiu KIUBI
dzes 1 ^ ; ^ . kau-, piezagties kameru durvīm un lelū-beigas"
^^"^ ' apci^instle dara, ~ taču
..Uzmanies, zēn," mēs viņu bridi-' nnaoktetīi kti,k vkiuern s unp ēkc āddzāi rvdiersz lenvfai rsēajārgms
nājām. „Tu pārāk smagi piesiesi patlaban staigā. Un tiklīdz tas a;>-
PtSlās pin nfi«;u durvīm, lai ielOko-
„Nekas, — tā lieta nav tik traka tos pa tajās ierīkoto ad — guloSle
ko stāstīt man netrūkst, un kamēr to' 8akustē1".i, un k§da n^r^u --itru par
visu pierakstīs, var notikt, ka man
vajadzēs pratināt viņu pašu . . . "
Marta beigas un aprīļa sakums
mūsu korpusā bija pakluss. Uz prati-nāšanām
Izsauca reti un ari tad tikai
dažus. Toties bija paklīdušas baumas,
ka sākusies detumnieku deportēšana
vai nogalināšana un izmeklēšanas
vīri aizņemti cltfi darbā.
Tas driz vien ari apstiprinālās. Uzzinājām,
ka trīs naktis j^c kārtas no
pirmā un otrā korpusa izlasīts un
zīmi, ka arī m^et ^^ŗ^ŗŗ^ nor^Mfl. Vismodrākie
» biia tie. kafl ^^'^u laiku
biia naUkuSl bez pratinR^onas, ļo
kurn katru nakti varēla pif»finkt viņa
kārta . . .
Nākošajā turpinājumā:
MĒS GATAVOJAMIES VISĻAUNĀKĀ.!
ien,
, ^ 16. no
un
P
^^J^ I*»*»*'* mneuS
'Jf^nf mTv^ """^ff
» aptvertu VBU i
jŗri tuk 8a p"a«k ^n'«'n^5S^evs^a t j jP adloamikjāu
k^riioe vsla gspodilfīg ui r«nul^ pP^ral|ļaj3j pPr iekšliku-
^ diemžēl r t ^ a i a ^ p j ņemams
tfrtojums, kas PlWg^ vād-
Kl rietumu .abiedrotajiem, »
S Tglik Bevln» norftd!]a, Ka AU
Z. ārlietu ministrs Sumans nacloJ
£ p u U . Jaunā četrvalstu konfe-r
»nc8 Francija būtu ar mieru pled»-
E vienīgi tad.\ Ja to irti rūpīgi
«gatavotu un tā aptvertu visas
Francija dos pusi
Atlantika sauszemes
Icaraspēka
Parize (F). - Aizsardzības mlniitri
2lls Moks senātā paekaldtoja, ka
Francija doi pusi Atlantika sauszemes
karaspēka. Pašreiz . franftlem
jau Ir trii pilnīgi apbruņotas divīzijas.
Sešu citu divīziju organizašana
notiks tuvākā laikā. Ieročus un apbruņojumu
deviņām divīzijām Francija
saņems no Savienotajām valstīm.
Ziņojuma turpinājumā Moks
ittaica ceribas, ka Hietumvācijas ap-bruņošanas
jautājuma būs iespējams
atrast kompromisu. Nesaprašanās
Francijas un ASV starpā tagad jau
noskaidrota.
Vai kari Tibeti
tf esam beidzies
JaundlMja (E). - Dlvdesmltčetrag
nundas p5c tam, kad Apvlenotāg nā-dias
saņēma Tlbetas notu, Reutera
pSrattvts ziņoja no Indijas robež-
PuiJtas Kalimpongai, ka kaŗl Dalal
lamas iem« beldziei Lhasa pārak-rtljusl
ar Peklngu pagaidu miera U-iVi
k« atzīst Ķinas virsvadību es
JibetS. VienoSanāg tālākie punkti
^ ļ , ka Ķīna kontrolēs Tibetas
Mitiku, ziņu dienestu un rūpēTie
»»• novietos „tlmbollskui" ķlaleSu
tomlionus. Pančen Umam
SH„i„ T^l^'l* P*"^ eventuālo
» Pārējās telegrāfa ažentūras lldž
«to vel nav apstiprinājušas.
Nepalasnemiemieki
luvojas galvaspilsētai
•«•«Jas vēstī r ^"^'•'«ācija no
y^ r^nmA^f Nepālas
^^?dēliļg Irteicās V^^''. Priekšsēdis
^ 8 duncis ^^^v^nais ie- i ^zstrid
clnii
»izved
K
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 18, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-11-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari501118 |
Description
| Title | 1950-11-18-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
L A T V I J A
Sestdien, 1950. g. 18. novembr!
LCP maias
parlamenta 5
Ffe otri pasaules kara Bietumvā-
€|}| un Austrftlija atradās 110.000
lalfieiu, kurus atfiķlŗa no dzimtenes
Mb» priekikars. Latviešu trlmdi-
Iriflkltiii līdz kaulam izjutuši padomju
varas teroru, pazina komū-olitlikli
despotijas mērķus, melu un
vtnnftclbas metodes pasaules revolū-dias
Istenoianai« un tfidēļ pēc otrfi
paaaulci kara neatgriezās vis mfiiās
cekliem. LCP prezidiji palikuši J.
Cdms un fC Lobe, LCK vada V.
Janums.
Latviešu centrālā padome un tās
orgāns centrālā komiteja ar
savu darbu, ciņu par Latvijas brīvību
» Wglu aprūpi, tiesiski stāvokļa
aimrdzibu un emigrācijas izkārtošanu
ir ieguvusi trimdas saimes vai-rfOcuma
uzticību un autoritāti, kas
mm
LATVIEŠU
KAĶA VĪRAM
bet palika Rietumeiropā, gaidot, ka iet Vācijas un Austrijas robe-ftatumu
demokrātijas pēc Hitlera re- Hm. Mazās Latvijas dztves un
Urna iinfcināianas tūlīt ianlcinās ari darbu lielumu raksturo Jēkaba Eas-komunistisko
mēri Bet tas neno-1 miņa sarakstītā latviešu trimdas vē-tika.
Tad latvieši vis neizkllda ne^ļitura 82S lappusēs.
^ iveiās tautās, bet ar lielu entu*
iltimu un nadcmālu atbildību sāki
Ortt to sabledriskl-kultūrālo celtni. ļgSSggaKm^;^^
Ima Latvijas vēsturē ieies ar vārdu
mazi Litvlji. Mazo Latviju pro» i | f ļ^ 3 , 1^
felimiji Detmoldā (Upei galvas p i l - '™
Mti IM8. i . IS. novembri — mūsu
vilitf naifkirlbas svētku dienā. Ta*
nl ditni sanāca mazās Latvijas par*
laments — Latviešu centrālā padoma,
ko sasauca 1949. g. 0. sept nodibināti
pifiidu Latviešu centrālā komiteji,
Inļu priekiiēdU bUi prot K. Kuii«|va mildl, draugs,
W^bet lociiaiPnrf. ^ . O ^ ^ ^ s u j j , ^ ,
WJ. ministra A. Valdmanis. Pirmil
LCP tiki iiviliti tenokriUskii,! PivasiHm.
difpikāpanldiii viUiinii, un tilļfag bfis tas laiks, kaa jaunus mnm
loedcļl bUa: pnt fr. Gulbis, prot ILi
Kundsiņi, bij. mlnlstn A. Valdmi* ^ ^ ^ ^ ' . , . . .
nii, puStv. K. Lobe, prol A. Svābi, ^
ģca J. Livenieks, bi]. min. A. Bēr*!
aļņi, prot A. Raisters, agr. RL Puii«|lii &Mkumstl, mai liv l i g i i tic.
ki, irch. E. Orosbergi, bi). min. I . ļ in f^hl aotteiits Mee relsēm
Ooldmuiis, mag. iur. V. Mitini, ini.! _
N. Kļiviņi. sea P. Stēnte. komp.ļ^ ..
J. Poruks, mig. iur. A. Tllminis p ļ l * w»ēr bUsi lis
Celmiņi. Pirlamentirieiu grupiļitoi aikil karogu ^Is leml
no piedilliinās trimdas dzīves kir»
toiani attei* un kopi tā IMka t^\nā apes alralrttas. ko tagad
<^ciji LCP un tts izpildu wgi- K
namLCK, Par pirmo LCP prtekl.
aidl ievēlēja A. Valdmani, vioi» Tu tadiēd - ais tevis tauta
l^likiaidi ģen. J. Uvenieku, sekra* | KO aanlē v^i tu, kas nepaguri
tini A. Punku. Par pirmo LCK
priddMdi iovilēja prof. K. KunM-ņu,
vicapriekisiUem prol A. JNfU
(Turpinājums no B. Ipp.)
tumiem Āzijas un Eiropas dēĻ Pat-iban
jautājums par valdīšanu pasaulē
Ir daudz asāks, nekā abu ie-mekiējo
pasaule karu priekšvakarā.
Ar sasprindzinātu Interesi sekosim
Āzijas notikumiem. Kas notiks tālāk,
kad oficiāli tiks konstatēta Ķīnas
intervencija Korejas karā? Ja
Ķinas komunisti ar Maskavas svētību
būs nolēmuši amerikāņus un citus
Apvienoto nāciju kafa spēkus iedzīt
jūrā. tad ASV un Apvienotajām
nācijām būs jāsāk nopietns karš ar
komunistisko Ķinu. Tad vēlāk, nā-kc^
jā fazē, treSais pasaules karš ir
neizbēgams.
Ja ari izdotos izvairīties no atklāta
oficiāla kara starp komunistisko
Ķīnu un Apvienotajām nācijām, lokalizējot
Koreias karu, tad tas tomēr
nenozīmē lielā konflikta pārvnrēSa-nu,
bet tikai tā atraisli^anās brIŽa at
Vlm ĶAS NOKĀPA | L I H (fO)
Ap nāvinieldem parādās
pafišautenes
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTAJĀ ATMIŅAS
Kādam no ceturta korpusa 6. kameras
vīriem - v. v. S. bija izdevies
iekļūt otrā korpusa 12. kamerā un
Ievākt sīkas ziņas.
Vēlāk viņš stāstīja:
„K"i otrā rītā sargi atklāja
manu nomaldīSanos/' tie mani
nežēlīgi dauzīja un spārdīja. Bet es
neskumstu par to — mans ieguvums
bija simtkārt vairāk vērts. Nāves
sods m^ni galda tā kā tā, un Ir
taču vienalga, vai mani nolikvidē
likšanu uz ne visai Ilgu laiku. Jo ļ nedēlu ātrāk vai vēlāk, ja vien varu
drudžaina gatavošanās sākusies abās pakalpot tiem, kas šajos mūfos pa-pu<;
§s. liks pēc manis."
Kad ?Pksles trešais pasaules karš, gj ^ vadījusi ari divi citus
fopā, kad tās sasnegs Baltijas Jūras ^ ^^^^^ pratināšanas pārvesti,
austrumu piekrasti ^^su to mēs šo^ mēģināluši nomaldīties" uz
dien nevann ^^^^^ korpusu, Taēu sargs viņus
mēr §! gada 13. novembri varam ^ ^oefidālls cietuma
UeUe p^^^^^^ tSl'Sstr"^^^^^^^^^^ Sušķus
» Ies. tie i^V^^^l^l •'^f''f. dienā no kamera» airvSktas ari vi^u
un laikam nenovērSama ir to itetfl . atstālot oārtlku Ar to bija
sadursme Elroirt un vlsS pasaulē ne « P""''"- ^
visai tais nākotnē. pateikts viss . . .
Svinot mūsu valsts dlblnfiSanas ^««'^1*'^"^/^ «Jl,^„^„="ll\^nu dienu varbūtējā treSā pasaules kara veda yz nopratmāšanu. Ar viņu ve
priekšvakarā, gribētos izteikt vienu fff P"fi^„\8^^^^^ Z,^, "J^
novēlēiumu tautleSiem. Mūsu visu ļfgi vlņS b Ja pamatig piekauta
pienākums Ir - visiem aovlenoties garīdznieks l^nprSti^^Panesa an
vienā kopēiā centrā, ka» varētu au- to "n bija gatavs Iet pret! vēl Uelā-torltātlvl
runāt ne tikai emigrantu, Ka"» mocībām,
bet latviešu nāclias un valsts vārdā, Ari v. v. V. blļa virs, kas nekad
un spētu lietderīgi noorganizēt lat- nekurnēja par savām sāpēm. Oan
vleSu aktīvu līdzdalību lie'aiā cTņā retāk viņu sauca uz NKVD mitekli,
par brīvības uzvaru pasaulē un lidz bet tad ari parasti viņu tur paturēja
ar to ari mūSu tēvijā.
Stokholmā, novembri.
bl). Brlletu mtntttra
Irma Llepiila
un prof. Fr. Oulbi, bet par LCK
etkļiim J, Bogenu, dekānu Vdlail
un & OmbergUL Maso L«ti#l li«
diit}l apgabalos, kurus pln^klAQa
aMiibalu komitejai un ptfaitoi
M M l ^ koniitetaie Imloo)! lai-fMht
jikoltt tlklvĻ kullūraa paaiku**
vm fa^vtfis un aprūpi,
btiltt MĒiMmāmVU4iiš Māmmm.. Mtaiaa
trimdai kopībai aodavai un uiiika
ktrHltt biidiila aalnmladbue Ut-fMo
Mmlai keiObai tiaiUkit pa-mitt
eiUt ui Miiifiam damokrltti-,
Idim prtno^taDBi» Trimdai augitl*
kb piriUhmiadiM iiiMett^
daiM MBoliaAHttiit
Vakteanint Btl ted j ^ ' v i ņu aiu
efņu uzsāka parlamentirlail, prasot
R darbīgi un ipē]Igā latvlcia aii-ielanunosabiedriiklidilvai.
Arto
tad ilkis latviešu trimdai viiUalIki
kaite - šķelšanai un i^jkapianli
laviitarpl. Bet par ij^ti tam mati
Latvija auga, plauka un nala lab*
iiui augļui, itviiķi kultūrai lauki
Ui 1946. g. 1. maiju VldJI bija 122
tauMmlai ar 7000 A^hiiami 17
ģlomaiUai ar 2800 auMcņiem un
45 bērnu dārzi ar 1700 bērniem. BAi-nētās
skolās darbojās 1079 skolotāji
Mācības notika pēc neatkarīgās Latvijas
skolu programmas. Darbojās
ari arodskolas, Jūrskola, vēlāk Baltijai
univiniUta^ DP universitāte.
Oldenburgā darbojās Latviešu opera
Br. Skultes vadībā, bet DeUnoldā
mūzikas skola prof. J. Vītola .vadībā,
vēlāk tādas bija ari Eslingenā u. c. -
Mērbekas, Eslingenas u. c latviešu
teltri, 13 kori. 5 orķestri, mākslas
skolu un studijas, koncerti, prese,
apgldl, dziesmu svētki, rakstnieku
dienas, iistādes u, c apliecināja lat-viešu
gara rosību. Vācijā darbojās
750 mākslinieki, 174 rakstnieki un
fumfillstl, 30 ansambli, 142 glezno-tāji,
tēlnieki un grafiķi, 143 aktieri
tm režisori, apvienoti 19 teātra kopās.
(NO CIKLA MANA llOA)
starp priedēm krēslo nov^aabŗa va- klusa un gaiša, Iedegta kā sirds Mā-kan.
Si eju pa smiUailiu:taia».un tel Utvljal par godu, un nebeidz
klĀ mm un skaita manui lOlui. Pa starot.
kraliii man blakus 'iteldzai ielu Man netīk stāvēt augšā uz lielā
iloi)a īliedei. Liela, simtfadnga paaugstinājuma aiz altāra, kas no-
9ģm ar izdobtu vidu drebina laniku-vairākas
dienas, un, atpakaļ pārve*
dot, sargi to ievilka kamerā vilkšus,
1o pats viņš vairs nespēja paiet, pat
ne noģērbties.
Reiz šādā bridi mūsu mācītājs
līdzjūtīgi apvaicālās, vai nevarētu
tam kā palīdzēt. Un tad mēs dzirdējām
balsī gan vārgu, bet garā vēl jo
stipru atbildi;
„Dlev8 mani radījis, lai cīnītos un
ciestu. Ja bērna gados nespēju sagādāt
prieku savai mātei, tad šodien
varu iepriecināt vismaz savus slepkavas."
Tā teica Šis jaunais karavīrs, un
mums atlika tikai bijīgi klusēt...
Visdzīvākais mūsu kameras iemītnieks
bija prof. V. dēls. So jaunekli
aizvests daudz apcietināto. Kaut ne«
bija zināms, kur viņi nogādāti UQ
kas ar tiem noticis, taču šķita, kā ti
tikai deportācija, jo aizvesto izmek*
Iešanas process bijis nule aizsākta ya
daļa viņu pat tikko arestēti. Bez tiia
aizvestajiem likts paņemt līdzi tsli
personīgās mantas, kas liecināja,
viņu nezināmā ceļa galā kapeņu yĶ
nebūs.
Izsaucām ģen. Goperu:
„Ko Jūs domājat par dzirdētiem
jaunumiem?"
,J>lrms divi dienām biju Stabu
lēlā," sirmais virsnieks atklauvCja.
„Novēroju, ka kungi ļoti nevaļīgi ua
pavirši. Mašīnā braucu kopā ar pl^
mā korpusa viru. No viņa kamerai
nakti izvesti ēetri ar visām mantām.
Visvairāk skarts otrais korpuss. Do«
māju, ka tā daļēja izsūtīšana, sakari
ar stāvokli Polijā un krievu-vācu
attieksmju saspīlējumu. Tā kā ^
portētl tikai tie, kuru Izmeklēšanu
gaita Ir sākumā, esmu pārliecināta,
ka pārējos likvidēs tepat cietumāļ
tikko sāksies sadursmes abu llelvil»
stu starpā. Vakar savā nedēļas pa*
staigā novēroju, ka no pastaigas lau*
kuma izplēsti košuma kociņi un zā«
lājs gar ārējo žogu uzrakts un nogrābts.
Mani vēl satrauc tas, ka ve«
cās sargu būdas pagalmā nojauc, bet
aiz žoga ceļ jaunas ar uzejļ^m no
ārpuses. Bez tam — sargtorņa pos»
tenim šaut^enes viftā uzstfidfta pat*
šaute^ Tās nav labai zīmes. Mēi
Jau plfinoļam aizstlivēttei savfi ka*
mecāj Jsi mās mēģinātu igilcinSt
Par to j|ipa<|omā ari citām kamerām
un katram vīram, Jo esam nāvinif ktt
korpusā, un tikko ērpasauVē kas notiks,
mūi iznicinās pirmoi."
iaalaptt driskai. Bet labaJI puil ar
vtiillm koka būdim un mljellm no
mlmii atkipju pidējii pilsētai lie-mn.
Plati ioieja ar īliedlm pazūd
timm, ku itiepjai augšup no tālā
mela un ir pievilkudei Ķttezera un
Jutfu upei rudenigli miglai. Bet es
naitaidaoi tai pretim. Si iegriežos
pa Ainaulei ielu, kur baltu bērzu
rinda balo kziill, un eju starp tiem
kl itarp gaišiem laipniem gariem
Vai eimu vlenat Ei nezinu. Varbūt
ļimti, tOkitoH iet man blakus.
Bl nezinu... Bet vim^pklrt ir tāds
Uuiimb^ jt M iob^f^ aeHn ei Itfetu
Smario pie trūdlm Im gaisi visapkārt
ir kluiu ēukitu kl maigu lūgšanu
pilns.
klāts dienu svinīgajā aktā nestajiem h^^^r^f^f^žāk veda uz Stabu Ielu —
ziediera, lauriem un vainagiem duso- ' tga:nd"rī"z :Ik^ pā'r:dJie:na/s, Tbe t Tno pra^t^lnIrā'-
Sājiem varoņiem. Pazemīgi nokāpju p/^^^^V^^^ «^^^^^^s smaidi-starp
kapu rindām un apstaigāju tās.
Cik dzīvs un slēpta nemiera pilns V"^^. S?"^ veselu ādu?"
šajā vakarā viss te liekas. Tā ir ne- '^^^ ^^^^"^ vaicājām,
mirusi dzīve, kas te dzīvo, tas ir Īle- ^.Redziet," viņš smiedamies atbil-lais
vēlējums un degsme, kas plīvo ik ^^Ja, „vlenam no mums jābūt lielam
svecītes liesmā. Ik kaps liekas dzīvs, "^"Iķim — vai nu man, vai tur tam „ ^ ^ , , 4 : ^ = x o u.i «UK^J rr..^
un no pazemes šķiet kāpjam gaisma, ^tram. Un esmu pārliecināts, ka šo-. ^ ^ ^ ļ ^ " ^ f ^,1,? f U^'.T^
Zem v e ^ m es saskatu atvērtas U^^^ "^"1^^ lomā paliks mans izmek- '^^^
Ģen. Oopera raidījums nopietni
satrauca mūs visus. Daži drudžaini
kala plānus kā glābt savu dzīvību,
citi, turpretim, domāja, ka glfibiņa
nav un jāpadodas liktenim. Tie tad
arī kļuva drūmi un mazrunīgi, klusībā
jau sagatavojoties vislaunākalam.
Baigs noskaņoiums pārņēma visas
kameras ieslodzītos, Jo sazinfišanAs
sistēma strādāja ātri, un aktīvākie
sekoja vecā virsnieka padomam, plā*
nodami cīņas taktiku tam gadīju*
mam, ja sāktos apšaušana kamerās.
Vakarā uz pratināšanu aizveda čekistu
āzētāiu V. Satrauktām sirdīm
gaidījām viņa atgriešanos ar lannSm
ziņām. Taču nesagaidījām viņa ne
otrā rītā, ne ari vēl vakarā.
Pl. 21 vēlreiz sazinājāmies ar ģen.
Goperu. Atbilde bija:
„No mūsu stāva daži aizvesti uz
ads. kas mirdz, un lūpas, kas kustas, ^nas tiesnesis. Es viņam stāstu
Maigi smario dienā uz kopiņām no- ^1^» viņi vēlas. Kad viņš
liktie ziedi, un man Uekas, ka tas, ausmigu seju, iepazīstinu viņu
zem viņiem dus, silda tos ar sa^ slt^f^ol^^t ''^^ ^'."^'Jf .in,. tm ArWAin\. amn, I ^t)5 garastāvoklis - stās-tu
viņam kaut no Kurts-Mālerr. ro-i
I ar Raspuķina vai Kaupēna gaitām,
vu elpu un dzirdina ar savu rētu
"Se,!. vlr. kapsēU» Ir Jau pUnIgiļS'irdSo iS"' S^s^'^Z
satumtutai, bet pfirt kapu rindSm Uzrakstīt vl»u to ko pStr-
Ir astoņpadsmitā novembra vakars, g«Sumi. Vai tas būtu „ *' , "
KuŗJ gKls? Es vairs ««tceros. P"^»^ P^'i^M noritot vim?To„''!"^'''
Oatičri gMU «m diudtl Vritirl tādi Hluvls tik ner«aii. Akmens bWs "°ir^„3 t?.?-..'; K . « U^A^
blJuSl, kad mita SI taka. PSrl debe- Purina savas apgrieztts, as9s krCpasJ -i^eg ^tl^sVf.',^' ^'^'^ ^^^^ P»'
siro aiz kapsētu vārtiem uz pilsētas un levainott Jātnieka rokās iemir- * ^ ™ ?r8aņ'«»«Ja7
ptm kva meil lārta Utsmu Jūti. <1M8 «ķSps... Un abi krltuSie dSll Tlesn^u v.» i
simies rīt, kad iepazīstināšu jūs ar
savu aizstāvēšanās plānu. Laba
nakti dēli!"
Spuldzes kamerās dega augu diennakti.
Jo logus no ārpuses aizklāja
dēļu kastes. Guļot segas drīkstējām
pārklāt tikai līdz krūtīm, lai sargs
vienmēr varētu redzēt gulētāju
kaklus un '^^ivu. Tāpat bija al-i'^itg
gulēt uz mutes, jo čekisti baidījša,
ka kāds neizdara pašnāvību, tā izbēgdams
no vīnu nāves soda. Un )a
kāds miegā saldams, bija pārvilcis
segu sejai vai ari apgriezies otrādi,
sargs Izsauca korpusa vecāko un c5la
augšā visu kameru. Tūliņ Ikvienu
pamatīgi Izkratīja, pārmeklēlot pat
muti, paduses, pirkstu starpas un
Tas Ir gaismās atspulgs no
svētku ugunīm. Deg Brīvības prie-ļnegrib celties un kur steigt?.. VlssT V: JāTTr zbāmri
ka sārts. Starmeši kā balti kāvi lai- lauki pilns noslēpumainu ēnu. Un Tiesnesis- Kā sauc citus nnc^HH F"I V » V U ovai^oo
po no vienas debess malas uz otru viņi patleSām ceļas. Ceļas un sado- niekus, un kur tie dzīvo? visu. kur vien ko varēja paslēpt,
un knistojas. lai tad Izdzlstu. Ap- dfis rokām un zvēr... DažUs no vi- V.: Tur bija Sprukstiņš Nezāle
vārSņl dun Bet šeit ir tikai klu- ņlem es pazīstu pēc kapu uzrakstiem, Zaķakāja, Rezgalls Sb^^^^^
sums. Un kāds sauc un skaita ma- pēc nostāstiem un rakstiem. Es at- ' i'utnabēms un
nus soļus...
Par otrās LCP priekSēdi ievēlēja
atkal A, Valdmani, par LCK priekš-lēdl
prof. A. Svābl, bet vlceprieksē-liem
J. Celmu un A. Rainu. Kad A.
Valdmanis sarūgtinājumā atteicās no
amata, par LCP priekšsēdi Ievēlēja
senatoru P. Stērsti, bet aizgājušā
prof. A. Svābes vietā par LCK
priekšsēdi prof. V. Vītolu. Par 3.
LCP priekšsēdi Ievēlēja J. Celmu,
par LCK priekšsēdi H. Klarku. bet
vlceprickšsēžlem A. Trapānu, V.
Lambergu un L Rozcntālu. Par pēdējās
(4.) LCP, kuras pilnvaras izbeigsies
i g. 31. decembri, priekšsēdi
Ievēlēja aUtal J. Celmu, bet LCK
pri^Jsēdl līdzšinējo H, Klaritu, par
vicepri^šiēilem J. Miezi, V. Lam-bergu
un L. Rozentālu, bet pēc
Mieža izceļoAanas V. Janumu. Tagad
Vādja un Austrijā paUds vairs tOcal
n.OOD latviešu un art LCK sastāvs
00 II locekļiem samazinājies uz 6 lo-
« » , . . I ^^^^ "0 Me^^ kapu
nii!i?oc Isl'^*'^^^^^'^^^^^^^ i^^sa «aru, baltu zārku
K kAn.f'tEJJ? W ^ 7 "^^alda vienā dzeltenā smil-
J^f«ii ?^;a Su bedrē. Toreiz es vēl biju tāda
dfi citā vakti iTo ^«^7/iri I ^^^^s. Vienā no šiem šķirstiem
i\ SJSfkād'ā%s^^^ '''''' dē, kur man ar visu miSiu p ^ u astoņpadsmit gadus vecs Jelgavas
sirdi ir jāapaeclna kāds notLms - ^Ijnnazists, kas pārdrošā jājienā, ko-
Jā, tā tas bija un tā tas ir. Sajūta r^i 5, f^^^ ^^1® ^^^^^ies, lūztot le-
Ir varena un svētsvinīga Gar aba- naidnieka aizzāģētam tiltam. Es bai-jām
pusēm plašajam ceļam ozolu ^fj^ ^^karā domās piesaukt viņa
blrzt. kas spītīgi pacietus! rudens ^® "~ *°^akar viņš ne-salnas
un tumsā Žužina savas tumš- • ^^^^^ pagāju garām viņa ka-zaļās,
robainās lapas. Tik vēlu. Un ļ Saliekusies pie tā sēdējā viņa
taisni pretim es ieraugu liesmu. Sā-1 māmuļa, baltu berza kūjiņu alkas
lēzenas, terasveidigas kāpnw, ^^^^usl pie sola malas. Sal vakarā ir
un augšā akmens altāri, kufā le- atvērusies visi kapL Sķlnd pieši
cirsts ērkšķu vainags, deg mūžīgā ^P^auslā kumeļi, ieroči žvadz. Viss
upura uguns. Un tālāk, vēl tālāk — «^^^s viņu pilns. Nav vairs robežu
bālu gaismu spīd krusts zem Mātes «tarp dzīvajiem un miru-^ajiem. Viss
UtvUas kājām... Tas ir kapsētas sad«g vienā liesmā, vienā vēlmē
paša viņā galā, kas kā svētgleznā Brāļu kapi...
a. ieskauj plašu lauku ar tūkstošām ka- Vai tas ir nakts vēsums, no kā es
J. Pu kopiņām, ar tūkstošiem dtu, ne- sāku drebēt? Atpakaļ neskatīdamās
redzamu krustu. Šovakar, kad bri- dodos atpakaļ uz Izeju. Bet es at-vlbas
ugunis mirdz un laistās visa kal atnākšu, astoņpadsmitā novem-zeme,
te, šajā pa^^mē, uz katras ka- bri, kad pār Rīgu gaiša degs brīvības
pa kos^s deg maza, balta svtdte, j uguni sārti.
Mēs gulējām saspiesti kā siļķei
tr AI mucā. Gaiss bija neciešami smacīgi,
E^l ^^^a pieņemti — to sagandēt palīdzēja ari zināmo
Vārdi, jo īstajos mēs nesaucāmies un vajadzību trauks, — jo logu nekad
art nepazināmies, lai nevarētu viens neatvēra, un vienitr^s vēdlnāšanai ie-otru
Iegāzt Tāpat es nezinu ari viņu spēja b |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-18-04
