Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

              i- --'i • • - .
L A T V I J A •nrešdien, 1951. g. 11. jmijS
Slepena MŪia djiai pret Staļinu
JPRBTISTIBAS KUSTĪBA. NE EMIGRANTU PROPAGANDAS ORGA­NIZĀCIJA"
Jan Tairākkāit esam «iņojuši par pretkomānistiskās krievu pagrī­d
e organizicijas NTS darbu, kuras nozīme arvien pieaug — tagad ari
britu slepenais dienests bijis spiests atzīt NTS par .jespektējamu
faktoru". Sniedzam miīsu lasītājiem autentisku jaunāko informāciju
par organizācijas mērķiem, darbības principiem, metodēm, līdzekļu
avotiem un līdzšinējiem panīkumiem — tie var dot dažu labu vēr-t
ip norādījumu ari mūsu trimdas tautiešiem, kas vēlas būt iespē­jami
aktīvi cīnītāji par Latvijas neatkarības atgūšanu. īpašu vērību
esam. pievērsuši organizācijas pagrīdes laikrakstam Posev, par kuru
mūsu līdzstrādniekam izdevies iegūt tiešu informāciju-
MazI namel! Berlīnes britu sektora
nomalē teliņi uz kādām durvīm var
salasīt larakstu Krievu pareizticīgo
draudzes padome, bet ja kāds mēģi­na
šais šķietamajās biroja telpās ie­iet,
tas atrod durvis slēgtas. Maza
auguma aceņots vfrs, kas vienlīdz la-bi
pārvaldē vairākas svešvalodas, bik­šu
kabatā tur katram gadījumam ga­tavībā
revolveri un lieUko tiesu lai­ka
svētbilžu vieti interesējas par to.
kā fpēclnāt pretkomūnistisko pret^
stibai kustību pad(»nju okupācijas
spēkos Vācijā.
Kopš 1947. g. padomju okupācijas
karaspēks Vācijā drīkst uzturēties ti­kai
savos stingri no ārpasaules noro­bežotajos
baraku apgabalos, kas pie­kļūšanu
tiem padarījis tikpat kā ne­iespējamu.
Un tomēr — šais barakās
mitināt lielākais un kompaktākais
NTS pretkomūnistisko cīnītāju pulks
aiz dzelzs priekškara, kurā ir ari dau­dzi
virsnieki Di^Ivākie darbības centri
un slepenie biiroji iekārtoti padomju
robežu tuvumā vai vietās, kur cerī­bas
vislabāk iefiltrēt savus aģentus,
iegūt informāciju vai citādi attīstīt
darbību. Bez Berlīnes tādi centri ir
Austrijā. Rumānijā, Bulgārijā, Turcijas
un Irānas galējos zieme}os, kā ari Tā­lajos
austrumos, NTS vadītāju, aģen«»
tu, biedru un stmpatizētāju skaitu sle­penības
dē| neiespējami noteikt pat
aptuveni, bet, pēc vadības apgalvoju­ma,
tādi apmēram 2 gadu ilgajā NTS
darbības laikā radiļšies gaAdrlz visās
pasaules vialstls gan viņpus, gan šai/*
pus dzelzs priekškara.
GALA MĒRĶIS - STAĻINA REZIMA
GĀŠANA
Rietumvācijā nesen notika organizā­cijas
vadības apspriede, kurā izstrā­dāja
illākus plānus darbam, kura ga­la
mērķis ir Staļina režīma gāšana.
Pēc pašu vadošo locekļu atzinuma,
pretesttbās kustības organizēšanais
darbs pašlaik vēl tikai.pašā sākuma
stadijā, Ķpiņpaķt^jj, ņzticaļnas pagri*
des armijas izvddb^na, kas i)ēč'va­dības
signāla saceltos pr^t Kremļa
režīmu, tādēļ, pagaidām, paliek tālākais
nākotnes uzdevums. Pašlaik tiešais
mērķis ir ar aģentu iespiestā vārda
palīdzību pārliednļfet sarkanarinijas
karavīrus, ka viņiem jācīnās pret
Kremli, un parādīt tiem citu, labāku
dzīvi, par kuru būtu vērts cīnīties.
„Zvēr€sta( brāļiem" izdevies iegūt pie­kritējus
pat visaugstākajās padomju
okupācijas iestādēs Austrumvācijā, ar
kuru palīdzību tie ar laiku cer pla­šāk
attīstīt savu,darbību ari Krievi­jas
iekšienē. Pašlaik šie sakari palld^
NTS ciešajam aģentu tīklam tomēr
piekļūt no ārpasaules sargātajam krie­vu
karavīram.
Pagrīdes laikrakstu Posev — to ie­spiež
NTS pārvietojamā spiestuvē —
ik nedēļas 5000—10.000 eksemplāros
organizācijas ..galvenais štābs" Rein-zemē
kā regulāru pastu gaisa ceļā no­sūta
uz Berlīni. NTS uzticības perso­nas
laikrakstu nogādā sadales vietām,
no kurienes sevišķi aģenti to pārgā-dā
padomju sektorā un tālāk lasītā­jiem
padolnju okupācijas spēku no-vietojiunos.
Tas ir ļoti riskants uzde­vums,
jo ikvienu personu, nastu un
satiksmes līdzekļi pie nometnes vār­tiem
rūpīgi pārbauda, bez tam pa^
domju un autrumvācu slepenpolicijai
par NTS aģentu notveršanu izsolītas
augstas prēmijas. ,
PAGRĪDES LAIKRAKSTS AR
500 SVĪTRIŅĀM
Pēc aptuveniem vērtējumiem, pāri
psr 50 proc sagatavotā propagandas
materiāla tomēr sasniedz savu mērķi
— padomju karavīru. Ikviens sarkan-aimietis,
izlasījis laikrakstu vai skrej­lapu,
izdara m tā nelielu atzīmi un
nodod to tālāk kādam absolūti uztica-,
mam paziņam. Tā laikraksts iet no ro­kas
rokā, dažkārt atgriezdamies sada­les
punktā galīgi apbružāts ar 500
daž^u lasltā^ju pievilktām svītriņām.
Posev lasa arī virsnieki, — to liecina
2? padomju virsnieku apcietināšana
par pretkomūnistisku izdevumu lasī­šanu
un tālākizplatīšanu vienā pašā
Neirupinā. Lai mazinātu risku, daž­kārt
laikrakstu vienkārši pakar pie
sienas tualetes istabā, kur, iekām va­dība
novāc, to dabū izlasīt vismaz da­ži
karavīri.
Viens no lielākajiem NTS propa­gandas
panākumiem bija kādreiz jau
pieminētais vietējā sarkanarmijas ofi-cioza
Sovjetskaja Armija ..speciāl-izdevums",
kura ārējās lappuses ne
par matu neatšķīrās no īstā padomju
laikraksta un ko tādēļ katrs varēja
droši pat atklātībā izlasīt, un pēc tam
iznīcināt. Padomju iestādēm, kas pa­šas
bija palīdzējušas laikrakstu izpla­tīt,
vēl tagad ir mīkla, kā NTS bija
izdevies iegūt padomju oficioza no­lējumus
vai fotokopijas un pēc pret-boļševistisko
viduslappušu pievieno­šanas
to sadales punktos iejaukt citu
avīžu vidū. Triks ar labiem panāku­miem
vairākkārt lietots arī pēc tam.
Pretkoraūnistlskajai propagandai
sarkanarmiešu vidū pašlaik galvenais
nolūks ir parādīt, kā Staļins un boļ­ševiku
režīms viņus krāpj, izšķiežot
krievu tautas grūti iegūtos līdzekļus,
pabalstiem rietumu pasaules komuni­stu
partijām. Tāpat Kremlim pārmesta
tautas līdzekļu nelietīga izšķiešana
paša vajadzībām, norādot, ka to va­rasvīru
greznais dzīves veids uz citu
rēķina pielīdzināms cara galma \
sam.
NĀKOTNES POLI
MA TO
1
Anekdotiska
satelītu ikdiena
Drezdenes medicīniskās pētniecības
institūts piekritīgai Saksijas ministri­jai
pieprasīja zirgus serumu ražoša*
nai. Pēc kāda laika pētniecības insti­tūts
saņēma šādu atbildi: „Zirgus pat­laban
nevaram apgādāt, bet katrā lai­kā
jūsu rīcībā būs vajadzīgais skaits
traktoru..."
SED biedri nedrīkst lasīt „sociāli-stiskās
literatūras klasiķus" guļot, ka­tegoriski
pieprasīts SED partijas pro­pagandas
un izglītības nodaļas priekš­rakstos
par komunistiskās ideoloģijas
apgūšanu. Guļot varot lasīt vienīgi
vieglos laika kavēkļa romānus.
Cedioslovakijas jaunatnes organizā­cijas
Ji&raliists Mlada Fronta ziņo no
Slovifiļas: „Arvien biežāk pie mums
jauni ļaudis sāk valkāt krāsainās svīt­rotās
zeķes, ar kurām tie izskatās kā
zebras. Šādas zeķes vflkā rietumos, un
ja kāds grib ākstīties pakaļ rietumu
paražām, taid tas i M k ar apģērbu,
bet nobeidz ar slepkavību. Kas valkā
krāsainās svītrotās zeķes, tas drīz
vien tieksies arī pēc visa cita, kas
raksturīgs Amerikai — pēc kara,
strādnieku izmantošanas, bada, posta
un verdzības." ' t
Karlshorstā, Berlīnes austrumu sek­torā,
par īreparāciju summām izbū­vēts
speciāls kinoteātris padomju kon-trolkomisijas
ierēdņu vajadzībām. Ki­noteātra
sēdvietas izbūvētas pēc šāda
sadalījuma: karavīriem — koka krēs­li,
instruktoriem līdz leitnantiem —
krēsli ar sarkana samta pārvalkiem,
Virsleitnantiem līdz pulkvežiem — sē­dekļi
ar zila samta pārvalku, bet, sā­kot
ar pulkvežieni uz augšu — at­zveltņi
ar balta brokāta pārvalkiem.
Meklenburgas komunistu partijas
laikraksts Nordeutsche Zeitung mudi­na
normālpatērētājus „ēst sīkās zivti­ņas,
kuru patēriņš ievērojami jāpalie­lina".
Padomju joslas iedzīvotāji uz
normālpatērētātja pārtikas kartīti jū­nijā
gaļu saņēma tikai trešdaļas de­vas
apmērā. Par pātējāin divi trešda­ļām
izsniedza olas un zivis. Laikraksts
tālāk paskaidro: „Edot sīkās zivis, pa
tērētaii||u|tldas iespēja uzņemt ma
zU^^PRes veselā veidā, līdz ar ko
s tiek apgādāts ar visām ķerme­ņa
uzbūvei nepieciešamām vielām."
TĪmam „āugsii skola"... (Beigas)
GRĀMATA. KAS CENSAS IZSKAIDROT PADOMJU TERRORA TEC21NIKU
UN BOTIBU
%OGŖAM-NESKAIDRA
Deportēti Latvifas un
Igaunijas arodbiedribiļ
vadita|i
Hambnrga (rsļ. ~ Rietumvācijas
arodorganizāciju savienībā sakopotas
^iņas par Pad. sanrifenītvas okupētās
Igaunijas un Latvijas agrāko arodbied-biedrlbu
vadātāju liikteiu. No Igauni­jas
pazuduši bez vēsts, td, deportēti:
aorodbiedirību apvienība» priekšsēdis
J. PIskars, viņa vietnieks A. Gustav-sons,
dzelzceļniiek-u arodbiedrības
priekšsēciis J. Rukis un sekietārs V.
Rulnlks, darba fcanreras priekšsēdis J.
Kuari'ts, kukstrādni^u arodbiedrības
priekšsēdes M. M&kelsons un slimo
kašu apvienības sekretārs un bij. ār­lietu
mmistrs L Johansons, bet Lat-vija
zaudējusi arodbiedrību priekšsē­žus
J. Višņu un A. Veckalnu.
Tā kā NTS pagrīdes raksturs un va­ļīgais
organizējums liek izvairīties no
lielākām sanāksmēm un katrs biedrs
pazīst tikai nedaudzus citus, politisko
uzskatu apmaiņa jautājumā par nā­kamo
režīmu Krievijā nemaz technis-ki
nav iespējama. Pagaidām pietiek
ar to, ka visus vieno kopējais naids
pret Staļina režīmu un karstas ilgas
pēc dienas, kad tam varēs dot izšķī­rēju
triecienu. Kur, kā, vai ar ko —
to zinās pateikt nākotne. Līdz tam ik­viens
ir gatavs turpināt darboties, ris­kēt
ar dzīvību un gaidīt, līdz būs pie­nācis
laiks.
Daži no NTS vadoņiem Ir par Ro-mānovu
dinastijas atgriešanos tronī un
konstitucionālu monarchiju pēc Angli­jas
parauga, citi stāv par „sociālas
taisnības un labklājības valsti", kurā
pašreizējai saimniecības un rūpniecī­bas
struktūrai ar brīvām vēlēšanām
tikai nomainītu „virsbūvi". Tāpat
NTS vadoņi nav skaidrībā par savu
politisko programmu Ukrainas, Latvi­jas
un pārējo Baltijas valstu, kā ari
Turcijas un citu austrumvalstu neat­karības
jautājumā, kaut ari principā
atzīst ^pašnoteikšanās tiesības" visām
agrākajām Krievijas resp. tagad Pad.
savienības sastāvdaļām.
NTS STRADA TIKAI AR PASU
LiDZEKUEM
Slepenajai brālībai cīņai pret Staļi­nu
lielākais apvainojums ir, ja tai pie­dēvē
emigrantu vārdu. Kā NTS uz­sver,
tā nav nekāda emigrantu pro­pagandas
organizācija, bet gan krievu
pretestības kustība, kas, darbodamās
ciešā un pastāvīgā kontaktā ar krie­vu
tautu, cenšas sagraut Staļina impē­riju.
Sl iemesla dēļ arī NTS vīri kate­goriski
atsakās pieņemt jebkādu pa­balstu
no ASV vai britu puses. Viņu
teze: vēsture pierāda, ka trimdas val­dības,
kas pagātnē pārtikušas no lab­darības
ceļā citu savāktiem līdzekļiem
un dzīvojušas svešās galvaspilsētās,
vienmēr bijušas spiestas piemērot sa­vu
politiku un programmas savu nau­das
devēju vēlmēm, ujn tādēļ visas bez
izņēmuma zaudējušas dzimtenē paliku­šo
iedzīvotāju atbalstu. Bez kādām
sevišķām simpātijām pret Tito norā­dīts,
ka viņam tautā tomēr bijusi No­teikti
lielāka piekrišana nekā visu lai­ku
tiikai no ārienes operējošam polu
ģenerālim Andersam, kas tagad Au­strālijā
kļuvis gandrīz par politisku
nulli.
Kur plašā organizācija ņem savus
līdzekļus? — Izdevumi īstenībā esot
samērā mazi — varbūt tāpēc, ka ad­ministratīvām
vajadzībām neaiziet tik­pat
kā nekas. E^ļu sedzot nesaistoši
privātpersonu ziedojumi, bet pārējo
— ziedotie ienākumi no pārbēgušo
sarkanarmijas virsnieku saimnieciska­jiem
uzņēmumiem brīvajā pasaulē,
Īpaši spiestuves Vācijā, zāģētavas
Marokā un brūži Austrijā.
Par komunistisku sasniegumu pār­spīlēšanu
resp. par „nepieciešamās
boļševistiskas paškritikas trūkumu"
atlaists čechu komunistu partijas laik-,
raksta Novo Svoboda atbildīgais re­daktors.
Viņš bija slavinājis aģitatora
Jozela Jpŗdinska vienreizējos sasnie­gumus.
Vēlāk izrādījās, ka aģitators
Jordinskis vispār neeksistē.
Vairākos iepriekšējos rakstos šai
pašā vietā sniedzām izvilkumus no
Anglijā nesen publicētās granātas
Russian Puige (apgāds Hurst and
Blacketti cena 10 s. 6 d.), kurā plaši
attēlotas 30. gadu lielās politiskās „tl-rlšanas"
Pad. savienībā un labi rak­sturota
padomju terrora tedhnika. Arī
abi grāmatas autori F. Beks un V. Go-dins
bija lielo Ježova tīrīšanu upuri
un raksta no pašu pieredzes. Pieminē­tās
lielās tīrīšanas bija sava veida
otrreizēja revolūcija Pad. savienībā,
un to kulminācijā cietumos bijs sa­bāzti
vismaz 7 milj. padomju pilsoņu.
Un tas notika veselus 20 gadus pēc
boļševistiskas revolūcijas. Visniknāk
šl akcija izpaudās tieši pašā» partijas,
valdības un armijas virsotnēs, tālāk
skāra uzņēmumu direktorus, universi­tāšu
profesorus u. t. t., u. t t., ko no­mainīja
arvien no jauna.
Noslēgumi grāmatas autori arī mē­ģina
dot izskaidrojumus šim parādī­bām,
kas boļševiku režīmam tik rak­sturīgas
līdz pat mūsu .dienām. Vie­na
no ..neoficiālajām" teorijām, ko
izplatīja partijai uzticīgi komunisti,
masu arestus izskaidroja vienīgi kā
līdzekli darba spēka sagādei plašu
Pad. savienības apgabalu industriāli-zēšahai.
Bet šī teorija atstāja daudzus
jautājumus neatbildētus. Kāpēc šos
miljonus ļaužu varbūt negodināja par
jaunuzbūves varoņiem, bet denuncēja
par tautas ienaidniekiem un kontrre-volūcionāriem?
Grūti ari būtu tādā. ga­dījumā
izskaidrot to, kāpēc padom­ju
valdība, kurai tik ārkārtīgi vaja­dzēja
augsti kvalificētu darba spēku,
dažādus speciālistus nodarbinātu vis­vienkāršākajos
darbos.
„SOCj|lALĀS POLITIKAS" TEORIJA
Otra teorija, kas bija plaši izplatīta
it īpaši NKVD aprindās, ir jau daudz
reālāka. Tā lielās „tlrīšanas" izskaid­ro
kā sociālpolitisku preventivlldzekli
resp. sociālu profilaksi. Kamēr bur­žuāziskās
pasaules sodu kodeki
Nodarbojas vienīgi ar noziedzī
giem nodarījumiem, Jaunā padomju
valsts, būdama apdraudēta iekšēji un
ārēji, bija spiesta aizsargāties ari pret
tikai vēl plānotiem noziegumiem un
pat apkarot noziedzīgu domu rašanos,
— saka šl teorija. Tāpēc potenciāla
tK>zieg[uma sodīšana attaisnojama glu
ži tāpat, kS sods par jau izdarītu no
ziegumu. ..Sociālās profilakses" tech
Baltijas apvienota Icaraļvalits'^
Oto fon Habsbur^a ļceizarvakti
KADA EIROPAS TROŅA PRETENDENTA TALU EJOSIE SAPŅI
Pirms neilga laika NansI katedrāles
zvani pavēstīja pasaulei bijušās A u ­stroungārijas
valdnieku dinastijas tro­ņa
pretendenta Oto fon Habsburga
laulības ar Saksijas-Meiningenas prin­cesi
Regīnu. Kā<ibs vācu žurnālists no­sauca
šīs kātas par spocīgu troņus
zaudējušu monarchu koalīcijas sanāks­mi.
Tā ir koalictja, kas sapņo par
zaudētas varas atgūšanu vairākās Ei­ropas
valstīs. Oto fon Habsburga plā­ni!
ir visplašākie un fantāzijas ziņā
vispārdrošākie. 5ajā sakarībā viņš iz­teicies:
„Pēc kāzām es veltīšu visus
savus spēkus tām zemēm, kas ir man
mīļas. Man ir jādomā par to atbrīvo­šanu."
To zemju saraksts, ko Oto fon
Habsburga „mīr', aizņem veselu lapas
pusi slavenajā Gotaa katalogā — Ei­ropas
ķeizaru, karaļu, firstu un grāfu
sarakstā. Bet izradās, ka Oto fon
Habsburga ķeizarvalsts plānā iekalku-lētas
arī tādas zemes, kas Gotas diž­ciltīgo
sarakstā nav pieminētas kā
viņa kādreizējs īpašums. Tāpat Oto
neprasa, vai arī viņu mīl tanīs zemēs,
ko viņš sakas mīlam. Nav šaubu, ka
ļaudis aiz dzelzs priekškara vēla« brī­vību,
bet vai tāpēc komunistu sarka­nā
zvaigzne jāapmaina pret monar-cha
kroni, kas arī nav nekāds demo­krātijas
simbols?
Visdedzīgākie Oto fon Habsburga
piekritēji sastopami ungāru un čechu
emigrantu aprindās. Apprecot Saksi-jas-
Meiningenas princesi Regīnu, viņš
gan pārvilcis svītru daudzu savu pie­kritēju
plānļem, kuros kā viņa dzīves
biedre jau bijusi iekalkulēta kāda
Burboņas princese un augstāk par ap­precēto
Regīnu vērtēta arī Spānijas
diktatora Franko meita Karmeneita.
Diezgan ilgajā trimdas laikā Habs-burgas
Oto izveidojies par personīgi
neatkarīgu cilvēku. Tikai tā izskaid­rojams,
ka viņš, apprecot politiski
nenozīmīgo princesi, ignorēja Habs-burgu
dinastijas gadsimtu tradīcijas,
kas paredz, ka valdniekam vai troņa
pretendentam jāprecas valsts interešu
labā, ne personīgas patikas dēl.
Politiski tomēr Oto fon Habsburgs
pārliecināts, ka viņš dzimis, lai re'Z
nosēstos Viduseiropas ķeizarvalsts
tronī. Otrā pasaules kara laikā viņš
rietumu politiku vērtējumā bija viena
,ao interesantākām oolītiskām figūrām, valsta pilsonis.
Kad 1942. g. Ruzvelts pateica: „Man
liekas, ka būtu labi, ja pēc šī kara
Donavas telpā atjaunotu Austroungā-rij-
as ķeizarvalsti", tad Oto fon Habs
burga «apņi uzziedēj^a viskrēšņāk
Soa sapņu ziedus notrauca austrumu
skarbie vēji Teheranas, Jaltas un Pots-damas
konferencē. Austrumu un rie
tumu attieksmēm paasinoties, Oto ce­rību
akcijas atkal cēlāe.
Starp daudzajām laimes vēlējumu
telegrammām un padevība* aplieci­nājumiem,
ko Oto fon Habsburgs sa­ņēma
kāzu dienā, atrodas arī aplie­cība,
kas piešķir" viņam Bohēmijas
troņa likumīga mantinieka tiesības
Apliecību parakstījis kāds Dr. J. Grē
cer« (Greezer), pēc tautības čechs, kas
pats sevi titulē par bobēmiešu kon
servātivo partijas ģenerālsekretāru
trimdā. Sis fanātiskais monarchijas
piekritējs jau apceļojis daudzas au
strumu politisko bēgļu nometne« Au
strijā un Vācijā un veco emigrantu
kolonijas Rietumeiropas galvaspil
sētās, iepazīstinot bēgļus ar Oto fon
Habsburga ķeizarvalsts dibināšanas
plānu. Dr. J. Grēcers apgalvo, ka visu
tautību pārstāvji novērtējusi to Jot
atzinīgi. Plānu atbalstot pat polu trim
das valdība Londonā, kā arī kara]
valsta iekārtai uzticīgie ungāri un
monarchijas piekritēji Austrijā, Jugo
slavijā un Bulgārijā. Jugoslavijas eks
karalis Pēteris Viduseiropas ķeizar
valsts nodibināšanu uzskatot par vie­nīgo
iespēju atkal nosēsties Belgra
des tronī.
Dr. J. Grēcera propagandētā plānā
Viduseiropas ķeizarvalsts sadalīta de
viņās kāTāļvalstīs, kas apvienotas trīs
ūnijās. Donavas ūnijā ieplānotas au
striešu, ungāru, Donavas slavu un ju-goslavu
karaļvalsts, Balkānu ūnijā —
rumāņu un bulgāru karaļvalstis, be
trešajā (polu-baltiešu ūnijā) — poļ
un apvienotā lietuviešu, latviešu u
igauņu karaļvalsts. Par ķeizaru u
monarchu kollēģijas priekšsēdi, pro
tams, paredzēts Oto fon Habsburg*.
Nav šaubu, ka Viduseiropas ķeizar
valsts dibināšanas domas piekritēju i
daudz mazāk, nekā Dr. J. Grēcers to
apgalvo. Jāšaubās gan, vai kādam
igžunim, latvietim vai lietuvietim vi*
pār prasīts, vai tas vēlas kļūt ķeizar
R%.
nika tādēļ prasīja noskaidrot iedzīvo-tāju
grupas, kas vai nu gatavojas kā­diem
politiskiem nodarījumiem, vai
ari vienkārši tā noskaņotas, ka billu
U2 tādiem spējīgas.
Apcietināto ..atzīšanās" bija vaja­dzīgas
vienīgi, lai radītu juridisku pa­matojumu.
Tāpēc plānotais noziegums
mākslīgi bijā jāpārvērš it kā par jau
notikušu, un šim nolūkam noderēja
zdomātās ..leģendas". Tīrīšanu plašos
apmērus paši apcietinātie lielā mēril
zskaidroja ar denunciācijas sistēmai i
automātisko iedarbību. Obligātās atuļ
personu denunciācijas, kādas prasīja
no katra apcietinātā, iedarbojās lavH
nas veidā, aptverot arvien jaunus ie^ļ
dzīvotāju tūkstošus un miljonui
VENTIUS TAUTAS DUSMĀM
Tālāk grāmatas .autori vēl pi<
eoriju' par „gr§ka āžu" meklēšana
Padomju sistēma atnesusi krievu tai
ai bezgalīgas ciešanas; lai pieminīt
kaut lielās bada epidēmijas 192i«
un 1933. g., ar miljoniem mimšo. Ti
viss uzkrāja tautā milzīgu naida un at
maksas kāres rezervuāru, kam bija jj
atrod kāda izlādēšanās. Sim nolQk(
partijas visaugstākā vadība iipuriji
jandrlz visu augstāko un vidējo pf
valdes aparātu, kura darbiniekiem
krāva atbildību un vainu pār visu» kl
bija uzkrājis tautas dusmas: bada
riodos un visās dtās likstās vah!
trockisti, fašisti un citi tautas ienali
nieki.
Vēl cita — ..partija cīņas" teoriji
ko bieži aizstāv agrākie meņševī
trockisti un buharinisti, ir 8ek0j(
Iekšējā cīņā, kas sekoja Ļeņina
vel, Staļins bija palicis uzvarētājit
nebija spējis dabūt savi pusē partiji
masas, nemaz nerunājot par plaiajl
iedzīvotāju masām, kas faktiski li
vināja revolūciju. Pēc lielā bada St
lins, apzinādamies sava stāvokļa
drošību valstī un partijā, uzskatīja
pareizāko likvidēt partijas tagi
sastāyu, un sistemātiski to aizitāi
jaunu, disciplinētu organizāciju, kuŗl
ļaudis vienotu ne viņu ideāli, bet i
ņu rokās ieliktā vara.
Izteikts ari uzskats, ka Staļins i]
mojis ar vajāšanas māniju un ka J|
Ž0V5 veikli ijimantojis šīs Staļina bi
Ies no atentāta, „atmaskodams" arvii
jaunas ..sazvērestības" un tā pi
d^ms savu uzticību un modrību,
reizē vairodams un stiprinādams ill
varu visā zemē. Ježovs nostiprini
ne vien savu personīgo, bet ar! vij
NKVD aparāta varu, kas kļuva
drīz neierobežota un praktiski pl
valdīja visu padomju valsti.
JAUNA MANDARĪNU KASTA
Tālāk autori piemin vēl kādu ci
domu gājienu. Pad. savienībā pre'
centralizētai varai atradās jauna
viliģēta valdošā šķira, kas savai p!
vilēģijas bija ieguvusi jeizē ar no *
šanu pārīšiem sgciālizētajiem Ipa
miem. Talpašā laikā auga spiedi
no apakšējām partijas biedru ma
kas tiecās uz augšu un skauda sa
priekšniekus. Šai parādībā cent
vara saskatīja apdraudējumu pati
vai drošībai un, lai aizkavētu jau:
mandarīnu kastas pārāku nostipri
šanos, nolēma to nolikvidēt.
Turklāt šāds stratēģiskais pl
valsts birokrātisko sociālo strukt
atstāja neskartu, jo nolikvidēto
vīru pēcteči tūlīt metās jaunieg
privilēģiju izbaudīšanā, un — di'
ritēja tālāk... Tūkstošiem lem
darbinieku, kam citādi būtu gadu d
mītiem jāgaida uz avansēšanos, pa
rās vilinošas izredzes uz drīzu kar^
ru. Bet tā kā piederība pie valdīt
kastas reizē tomēr bija saistīta ar
kārtīgu nedrošību, tad masas to;
arī neapskauda mandarīnu dzīvi,
šo dzīvi, kas prasīja, lai katram
vīram pastāvīgi būtuļ sagatavoti
nelieli koferi — viens dzīvokli,
darba vietā, lai būtu pie rokas
aresta brīdī vajadzīgais. Sis teori^
kvintesence ir liela spēkošanās
vienas puses valdošo Ierēdņu i!
cenšas kļūt par pastāvīgu aristokr
kastu. Plašās partijas masas tai
laikā neatturami spiežas augšup
pati augstākā centrālā vara, nedaud
īstie padomju valdnieki izmanto'
abu spēku cīņu, lai uzturētu un i
rinātu paši savas pozīcijas.
Tā vai citādi, šiem terrora vil
bija jāiebiedē padomju pavalstni
masas, lai tiem pat prātā nenāktu
mas par iespēj an^u sacelšanos
valdošo kliķi. Jāpārmāca bija p
ja, inteliģence, birokrātija, armija,
krievu republikas, — visiem bija
iedveš briesmīgas bailes un bijāii
Un Beks ar Godinu ari pārliecināti,
Staļina autoritāte šodien lielā
balstās uz miljonu cilvēku atm
par baigajiem „tlrlšanu" gadiem,
gad tas pats process, rūpīgi noko
atkārtojas padomju satelltvalstfi
atkal tīrīšanu pirmie upuri Ir v
komunisti. Iebiedēšana, terrors un
mitigi atkārtojamās .tīrīšanai" fŗ
paliek režīma neatņemama sastāv
p bSdJjna kopi •
visojoties vicu
lu^tt leakopis man itā
liK^eōiihirejies pie
Ķiķ 0\m mirto
ļ ^ d B jau bija labrn^
i#«zbfga. „Untadarei
aevar paņemt li<
ķļtoetinaja. Bet ta |
^ toa^r g^veno bija J
;|iiiiJļot ar vip, es jiļ
llfles loaržu, jutu, ka z(
|ilWri$irdlim tur tā !
iJ Ar So kurzemnieku,
l^t par jaunākajam litdi
likpardazidiem Bēt{
1 tulkoj^'em, par Toi
pg^l vēstures 'prlncipid
Itvip kopš bija tik labi, j
iilf^sedtnaca,JiķasJ\dd
EitraiiS es jautāju, kā tj
P^irgluži viens? Diva
Iļnsij vieglāk fl«sain5i'^Tif
Kli liļļaoi; lilk. dzilņtc
ptTi,lin viņam.esot ti
nimiDt aizmirst , ,
pito Ir latvieša MP^^
|!itl,tiiidziintozemi'tāf
iliideltitiksinaga:;
I t
Iļtdos man gadījies fat
[ii tautu pārstāvjiem, iļ
•«atkal esmu ;pārli€ldnā3ļ
Fttr naidīgu un drāucķlJ
Pifikal labi un ļauni ci^vī
iiB flesinmatiski.
ŗj/toizgiKirotasv^
PĶ^Ķatrai tautai ir d
P « t a s īpašība»,
Mējam, ,Mums nav
P f s k l lielām Eir<
vecu tradīciju,
FJ« izsmtlcinātības,,
WMarig^
ŗ^%tas savstarpēji
N Bevi^s latvietis
fj^^l'^l'^^^ citu t^
K J V ^ u raksti RS^^' ^^^^
^ nostāties
f ««te,
tef'
( 3 kur ^