Bavarijas Latviesu vestnesis, July 11, 1951

              Sestdi
TirciJS'
loc«kU
•oit
lATVIA
titviiB Newspaper
Kr. 53 (4W), July llr 1951
p^t^er: Vilis Janunu, Avgoiit*
ilorf Detmold, Uger, Ginwmy,
PhoBS Aumiftdorf 02.
tditorial and Bufis«si Offict:
Gxttlesaschati, Obb„ Rtgitmog»»
Ugtr, Genaattr.
USA Office: 187-16, «ion Avt., 8t
jUte». t- I" N. VM PhoM Axt«i
f'7J07. Sobfcriptioa ratoi USAi
I 3.— or 1.50 Boathlf.
Pristei: W«ilhciffier Drockt/dr
Sjjubii. W«IUi0lffi/Obb., Gan&aaf.
psbl twic« wefkiy. Circnl. ll.OOO.
Spomor — IRO. lATVIAN NEWSPAPER
Hf. 53 (497)
I n i k tfcldianlt aa lattdiiBia.
l i d n i j t : UMii« C«iUlli Ko-
«ittit. GilvtMlt rtdabtoi»: Mi)i*
t i i CoSlii, fil?. rtd.. v(tt« V
Ltttoi. KtdaiEtorit G. Orlabtr^t*
P. KHu. i . MiMiatlEt, L. Svatci^
Apdida taivRitcIbat vadUiia H
Zigirt. Apifida im radakdiat
adrtta: [ISb] Gratmtcbao, Obk*
Lagar. Aottrilljat rtdakc. TMl.t
A. Snitt. II. Undta Avanna,
Waadovaa, BiiUarat. V i c . AotUalia
Hitlera vaii». «.XLET
9« Pir RMtlatitii
. M Ugidlta r i i^
HgaidMeiodšJ»
Icijai binra dlnīt d a A l i^
» a i n t l t vim vi^u a p ^ i
Ameiikiiļu noiuiijfusi
aiz didzt piielijikara
21 miļfe vethilu
VAI VIŅI ZINA, KO DARA?
}jin\ptkr (rg). — Pēc Mn«rlklņii »r.
1^ ministrijai zu^im, '«amerikfiņD
f^. gads nosūtījusi eaviem radiem
un dratigiem valstis aiz dzelzs priekš,
lam pavitam 21 nulj. vēstullu. Vēs-iotii
sOtltas organizētas ,4niera kam*
piņai" ietvaros, un ta]8 piedalījušās
aodafidu tautfbu grupas. K8 p&skaid-fojii
attiedgis daļas vaditlijs Begs,
viitalu kampai^a ditoinita m ideju,
k$Mi9k9k veida, k l cīnīties pret ko-
«plamo informāciju par rie-tiniliii^
esot personīga parlleclnāša-
]Ā Sal nolūkā visi amerikāņa, kam
l^filtii vaktīs ir tuvinieki vai pazi-j
i i , alc^Bāiti tuirp sūtīt ne vien vēstu­lei,
bet arī grāmatas, žumiilus un
piTtilM sainīšus, „lai pirliecinātu
loi dlvfkus, ka arī amerikāņi vēlas
itai nKtem".-
jttiHibās, vai akcijas ierosināiāji,
tl^t vēstuļu, žt^nilu un sadoīšu
iftUtiji apzinās, ko nozīmei komū-
^nSitn leilnā paviaistniekam saņemt
iiā^^Iiunms, pie ttam vēl propa-inodiilMca
satura, no „petiJimu ka-naiMiikls
pasaules", it se\d#ķi no
iālistiskajāin'" Sav. valstīm.
prasīs grozii beglu
^ , , ^ar padomju %km
Auitrijii pUwņui. Padoiji
mi m, Sviiidovt paikal^r
jr,īpad6mjti okupāciju
ļiiteiesē»."
divffijv likusi uutia;
, Ija. Uelbiitluija ipmīL
;#l:pibal«m ōt latoftiaia, j t i
' .iPŖenslei taiitlbu plidi]&)
ļŗatijai atvairliasl
i^em auitiumiam.
Udtfattalaktti aj
I. Sicilij^t laupitija hniSi
nelagiU noilapitlJuliH r
tlgil IdaBiiadalai dl)
l | Palaitīnai big}o «
||;)perioiiu itvaiaolai u
lllkrakitt publidjiiii pi
rdiaia mitas aiclBlJttati
,^ Diplomāta mita pl^iedil^l]
iai At^h būs ddvs DA nili i ]
ļļlldas dzlv^as zlmy, v^tilHļ
pleassuit rosība asnfU^lj
pie M&rgaretas TniaiMi M
īs^a. Ceļot kirla ameriklņlMp]
&oltak Eiropas brauciena ndslji
Ies kafa briesmas patlabi&Hl»|
iU >lielo< tūristu pieauguin )8l#i|
itt imitācijas tiekimi. Vt «»»|
Jtti, ka, līdzīgi M«8Wttil,«iļļļļ
. viņu tautiņu issiks vliiMi|
Ul - Eiropu savus autbooblļia. I
[«ai ļaboitorllM Jiii ^f^j^m
itoi, - Iļskaidrojis prtiid«tt W
i konferiē.' ViņS ari mļ^ļļ
ii«FiŽoiof ItombumbaSi
tU#'mētl balstIšoUss «I itr-j
l . KgosUvijas plir
i#W ^^^^^
»iiās a f c i i vienlaicīgi M ;
rtvotāju f evakuicljtt »
DbftŽas aio'bāliem.
ffi d* taritu leijtls»
atika paktaAorg«14««f'i*
pļ padomji Utofi«»/«^^
i bija plete m Sta^ M fi IK
Sīsa parādes vadīti]» ļlt^f
P^ff visiliji Staļins. ļfUBli
rādītas pirmo relii.
, gavfņa,^8avu
&etafeklrs
'un tūlīt Piepra'^l^^fflra
(ks). — Zenēvi apsprleža-l^
aiptautiskās bēglu konvencijas
kurai jānosaka bēgju un
ratetnidcu juridiskās, politiskās
ilndeciskās tiesības, pairedz kon-noteikumus
attieciniit tikai
til Hem b i ^ t o , k ^ par t&diem k)u»
irtšl IMs 1951. g. 1. janvādsn. Pa»
lidsaitti, ka žīdi un dažas citas grupas
^2i&ēviļ koni^l«iicē >imsinēs šo ter>
ai^tt ģirozīti )ai konvemcija ailtiektos
mr vēlika laika bēgļiem.
KoBvsncijAs projtktš^aUnē bēglu
tn bizpiivalstni^u tiecas juridis*
ļ t i iitsar<hības, ceļošanas, d^rbta, ix-pltAfas
uc. nozajrēs. Konvencijai jfi-iŅargā
bēgli no dažāda veida dis-jtebBlņkijas,
kā arī jāapvieno un ]ā-li
»^] dažādie pašreizējie starptau-tbUs
aollguma, kas attiecas tiz bēg-
|«B, Konvencijas iedzīvināšanu pa-
(idiāts nodot UN augstajiam bēglu
bmiiāriam.
Sūtnis K. Zarips satie­kas
ar Kanādas
irlictu ministru
Londonā (ns). - Kanādas ār-
Hetu ministrs Lešter* Firsens
sava Eiropas apciemojuma le-
Ivaros nesen ieradās Londonā,
•atiekoties arī ar mūsu sūtni
K. Zariņu. Apspriedes ^itā
starp citu skarte arī jautājums
par mūsu diplomātiski konsu-
Itro pārstāvību Kanādā. Kā
zināms, ar.Kanādas valdības
piekrišanu šis lautājuiAs ncsln
pozitīvi nokārtots, sūtniin K.
Zariņam pārceļot līdzšinējo sūt­niecības
sekretāru Riodežaneiro
V. Tomsonu darbā uz Kanādu,
ar sēdekli Mtmtrealā. Apsprie-des
noslēgumā Kanādas ārlietu
resora vadītājs no jauna aplie­cināja
savas simpātijas Latvi­jai
un latviešu tautai.
I^avfi Romas 9«y*?*J«"K!irttoi|
15 Bārc, 8var\,be^ ^tjs isl«l*i
AUkailotiriJ
tvirtSimb i«Bda
jķ HrutdeBta Tranena noiūtllta nomlBl
m lad. savienības valsta galvām aug
p i s Mdomes prastdija priekšsēdi» Mlko
N«i BveraUKan ameitklņu kongresi pie-flilt
reiolflcljn par ASV tautas draudslbo
|Nļ kilavn tautu, plevieBoJot tai SAVU per>
mn Tisittil. Truiiena vēstules tekstu IpcH pēc Us saņenlaBas Maskavā. Tā
gJMl Ieturēta kongresa reiolflcljaa gari,
M lilelkta amerikāņu taotaa noilēla par
•rtksffgiem lķērS|lett, kas šķtŗ abas tautas
ļ l kai padomju republika iddtīvotailein ne-
M sadiirdēt amerikiņo vēlēSaBoa dilvol
«Milbl UB saticibi ar visām nlct|ln.
A i^N bruņoto apēkn «n komdntstu miera
Miaa sagatavotāju konference īvētdian Kal-
M|if pfadilottes pa 3 pulkveļiem no katras
loritēja lieta saskaņā, teikta t ar-ļm
itiba publicētajā komunikē. Sagata-
^Je apspriedē nolemts, ka oflclllls miera Ifnn akales otrdien. 10. JflUJft, u» ka la-ļiladaUslee
pled pilnvarotie ģenerāla die-ļ'n
pakipē no katras puaes. UN miera de-
WlJtt vadīs amerikāņu Tālo austrumu Jūras
9wa komaBdieris Dlojs. bet komOtlat» de-ļWlu
~ siemelkoreJieSu ģenerāli» Nama.
«•mitis Vašingtonas valdības aprindas do-ka
sarunas Ugs vienu līdi divi nedēlu,
mllltārils opericilaa sarunu laUiā
Jk Aigiijai «remlērf EtUJs, ārlietu ministrs
ļļ^i tlBancn nUnistrs Galckels un darba
S*trs ftobenss pag. nedēļas nogalē telk-tanīs
lestljla par tlllku Llelbritlniias
ļ mtvls pasaules alisardilbas spēku sHprl*
|Jwi - lal kāds ari Urādītos Korejas
•*» saruBB isnlkuma.
J k Ameriku avllcljas iUba priekSnleks
5J- Vaadenbergs, kas savā Eiropas ceļojumā
SSJtau picpusdteni ieradis VSclli. pa­j
ē l a , ka pēc vialm ilmēm spriefot,
\ļļ^ lavlealba pSrvarēJust savu atpalicību
iS^ilaBls rūpniecībā. Padomju UdmaSInu
Jjjjclja esot ..vlsmu pieUekama, Ja ne
'«Ik".
VStirptantiakla^rlvo arodbiedrību ap-
(IBFG) pasaules kongresi MllanS
2f*«» pieņēma līclbas plSnu aptverošai
pwt totilltārtsmu. Kongress nolēma
•JS^ot tria reģionālus centrus - Singa-
5J»t Ravaanā un ParUē — no kuriene» va-
J Wodbledrn»u ākUvo cīņu. Rīcībai pilni,
• liresinlļi ASV arodbiedrību apvienību
delegidjM vadltijs MetJū»» Vollu starp
2ŗ dtklirēts, ka brīvajai arodkutUbal ļi-gg
kairi.lemē par aiisardiības. demokra.
?Jw brīvības un Uesibu. soclilis taisni-
2» dfoSibu un labklājības ceUnlausl. Ti-
5» arodbiedrn>u apvlenībim Jicinās par
I2™«1"» tiesību tilāku attīstību, ki arī
5»JrtoaliUla sistēmas un imperiillsma l i*
•«*Biu.
ASV n LielbritinlJa JOUJa b<jigi» l«-
S*^**"» nicijām. ku atrodu kaŗasti.
JJ*« o Japinu. ieiagumu pledallHfta Japi*
Unvrirs ^* xu« n8*a • i ^T•lre*ra'H"»g"u"m*a" ppaarraaakssitisllaannai Somann>lf»r*aun*xd^s'"k-o^
9*'^''Sas »n«*'*^\*il k*i% • Diplomitiskis aprindu «o-i
n " .1 MVrnmšk a būšot i s i k i miera konference
scrŪK ekssHMčHs
kiiltarlllličnicn
VAIRĀK NEKA 30 UPURU - AUST-RUMBERLINBS
IESTĀDES NORAIDA
TŪLĪTĒJU METUMU JPAUDZIBU
Berlīne (pe). Ceturtdienas
pēcpnsdieni Berlīnes auitmmii sek­tori
oz Spii upes, pie Treptovts, no­tika
smaga ktUstiaf» ir bērniem pir-pildītu
motorknģt Helmatttnd. Katla
eksplozijas dēL no knģt liiivls 20 m
aopU liesma un biezi dtan mutuli,
pilnīgi aizsedzot nelaimes vietņ. Vai-rēk
neki simts b^mti Izmisīgie pa-līgi
saucieni pultiniļa npes krasti
gaŗimgijējvs on ipkirtējos ledsivo-
U]f». ^14 g« V. bimi. bēgot no
llesmim, metts upē m; nepmdaai
peldēt^ Bogrtoii dzelmē. Citus ipņēmi
RIetimvvāctJas prezidents Heuss un
valsts ķancUMts Adiēnaus^ie ^ plMŪtīja
Berlīnei pilsētas vecākajaiki prof.
Reuteram līdzjūtības telegrammu
Bonnas valdības vārdā. Arī Rietum-
Vācijas p&daments pēc ziņas saņem­šanas
par smago nelaimi ar ĪKU klu­suma
brīdi pieminēja katastrofas
upurus.
Pēc Beirlīhes tustcunm selkt6it t^esu
medicīnas institūta ziņojuma, bojā
gājušo bērnu skaits pārsniedz 30. Ga-līgaiis
mirušo un smagi 1evaānia>to
skaits tomēr vēl nav zināms, jo Sprē
ūdeņu pļlrmeklēšana vēl nav iiibeigta,
un vairāki liesmSs smagi aiMiegt^i
bērni vēl atrodas nāves mokls. Uz
nelaimes kuģa atradās 127 bēnii, ceļā
uz atpūtas vietām.
Berlīnes padomju raidītājs ziņu par
nelaimi nolasīja tikai 11 stundu pēc
notikuma. Rietumberlines raidītāji
turpretī sniedza speciēlziņojumu tūlīt
pēc katastrofas. SED nsaģistriits da­rīja
visu, lai aizkavētu ziņas izplati
šanos. Notikuma vietu tautai! poli
(Turpinājums §. Ipp)
Parliei 7m gedi Jubileju avlnlbis. kas i . Jūliji aasnledsa k«Ualnicl|«. tūkstellea
vietu no vtses puaulu i apbrīnoja Uluniiil dju an raķelo ugunis atmirdsam visai krta-
•S«t P««ī«ta»ā (ranēu kultūru simbola Notre Damt - Paritu Dlevmitu kated-lf}!
L •ulvus. To pakijē. us spokaini katedrillu losa. pirt par tl.MI aka-l
l t i ^ drfvoja Udr kidu liSO. g.. 101 gadu kara Ietekmē na sekoloii M goāa kaŗn timl
aarakaUtia Kristtta d^anu Ingu nsvedumam. «Skat. rakātu f. Ipp.)
liiintiMttiiiiiiiflttiitmnnittamiiiiiiaiiiitMitimiHiimiliiiHmiim
bALTIIAS TAUTU ĀRSTI
PIE STAĻINA
KA KREMĻA DnCTATORS CER NODZĪVOT 100 GADU
Stokholma (po). Padomjn Igaunijas prese apraksta netesn Igaoņti,
latvletn an IMivMn irstu MMkavu apclemojmnii un apmeklijiima pie
StaPsa. HATI es, pistms, kļOsta pamazim veciks tipat ki visi dU,*' Is-telctos
Kimli vMaleks irsttem. „Bet pateicoties dietai, ko es m
sUngri IsTēroln, jeios daudz labik neki pirms divi gadtem." Staļtea
Metami itstina ^atltgri iista tn^aodzlbi pidi|oi Av| giioi iaot fia-drii
pilnfgi ttiioaoli. Tis, piofims, prsilļte loU davfti pilu «iitl*0r«
iHsdiiUBtt. Ar ievtfķv Ieprasu SU|ias ridlils Rīgas, TaUtus m Km^ui
iiHIem Siti Jumo j^t; viņi Jan kofi ttgikt laika iMķllot ItfMikii,
kas tteiioi gan almlpmenflgi Mva no nikotīna, bet utmrot t i i leti li».
cigoi apmira
Staļina vesela traucējinni sāku
lies jau 1940. g., kad viņš saslimis
ar nieru iekaistiDMi. Tad viņš no ASV
Baltā nama aprindām ieguvis informā­ciju,
ka prozi<feiits Rūzvelts rūpējies
par savu veselību, piesaistot speciāl-ārstu,
kas darbojies ne vien parastajā
medicīniskās padomdoēanaa plāksnē,
bet noteicis arī prezidenta dzīves gai­tas
vispār. Ar padomju sūtniiecības pa­līdzību
Staļins sīki izpētījis šo veselī­bas
programmu. Galvenais punkts tur
bijis — krasi atšķirt intensīvu darbu
no atpūtas dienām. Pielietojot prezi-denta
Rūzvelta veselības košanas no­teikumus,
kā arī ievērojot kāda izcila
krievu nieru irsta priekšrakstus, Sta­ļins
kaiti ne vien izārstējis, bet uz­labojis
arī vispārējo veselības stā­vokli.
1945. g. strādāja pat veseKi 10
punktu programmai, kura izpildei stin­gri
sekoja Molotov® un Malenk». Sī
Amerikas
izdevumom
iznākot
Jau 55 mēn^us ii»ēk latvieiu trim­das
laikrak^ L a t v i j a , un loti drīz
spiestuves rotācij^it mašīnas veltņi
varēs izmest Latvijas 500. numru.
Mūsu trimdas apstākļos tas ir visai at-zlstsams
sasniegums, kuram arī ap­tuveni
līdzīgu nevar uzrādīt neviens
cits latviešu periodii^s izdevums.
Kaut arī latviešiem no sakodēji
lielākā trimdas kodeļa Vācijā pakāpe-n
i ^ izklīstot pa visiem kontinentiem,
arī citās valstīs raduši«« kllt jauni
latviešu laikraksti, Latvkja metiena un
izplatības zinā pa visu pasatrk jopro­jām
ir lielākais latviešu laikraksts
trimdā.
Pailaban lasītāja priekšā ir Latvi*
jas 497. niunme. Tas nozina, ka gadu
no gada tautiešus Vādjā tm citās ze­mēs
ik pa trim dienām reizi apciemo­jis
Latvijas numurs. Ja arī.vauik
nekā 4Vt gadu pastKvēlanM laiki Lat­vijai
ir mainījt^ies Izdevēji, laikraksta
vadīiiji, redaktoru un pārējo darbi­nieku
štati, — viens tomēr paUds pa­mati
vienmēr, ki Izdevēji, ti redak­tori
centušies no vienas puses nodro­šināt
l^kfaktis iespējam llglku pa-,
stāvēšanu, no otras puses ar kv#Itfi»*
cētu avīinieciskAi darbu veMot to tā,
lai tas būtu pieņenMuns, gaidīts un
vēKtīgi trimdas latvielu Mm Hetejam
vairl&umam — k i šī vairikuma domu
m uiuktka patidējs.
Vsirlk nekā Tfft gadus Latviju Iz­deva,
vadīja un veidoja profealonila
šmmāHstu kopa uz kopdarbības pa­matiem.
Pēc tam x\z vienošanās la­mata
par avīzes saimntektt kļuva Lat-všeiu
^entrili komiteja, kas ari tagad
vfl it ti iidevijii. Nevienu dienu
•avi Hdsiiiiējl piotivēšttMM laiti
hnkraksbi Lartvtja nav bi^s vteperio-nīgs
pdvttuzņimums, 1>et vļsi-dois
m kopdarbības un sabieckiikiam
pamatiem.
Tagad, tuvojoties sttvi siņi vien-bet
no
a, kopā ar i«^w
irektois ptol. Ri*'«''^W
biba
kur
Us u». Spics. adu»'
c.
Vi»
vietā.
pmik
katra»
ta
Kgfitāj
J»*»!«s vēsturē, Jo tis pamati Uiit» angln
J * ^ » projekts, ku irstrādits saskani
rnrlļlBi ieinteresētim nidlām un ko lat
vairums akceptējis.
PAZIŅOlUMS
§1 gada 18. {ūllju K«iadl, Toronto, sāki
LAIKRAKSTA LATVIJA AMERIKAS KON­TINENTA
IZDEVUMS.
Tā uzdevums visplrmi klirti bOs apkalpot mOsu godijamos ato-nenttts
Kanadi un Savienotajis valstīs. Līdztekus līdzšlni|al
laiimvielal, kas interesi latviešu trimdiniekus visās zemēs —
rakstiem un apcerēm pnr nadonilim, polltiskim un kultflras
problēmim, tautiešu korespondencēm no daifidim valstīm u.t.t
— Toronto Izdevums sniegs
AKTUĀLU UN SVAIGU INFORMĀCIJU
par notikumiem Kanādai un ASV latviešu dzīvē un visi pi-sanlē,
turklit
SASNIEDZOT AMERIKAS KONTINENTA
LASĪTĀJUS DAUDI ATRAK.
Sal sakarā Latvijas Izdevumu no Eiropas mūsu ēbonestlem
Kanadi un ASV
AR S. G. 22. JlDUJU VAIRS NEPIESOTlSIM.
Tos,mūsu abonentus, kas tomēr vēlētos arī uz priekšu sa­ņemt
Eiropi Iznākošo ILatvijas izdevumu, lūdzam st©J-dzaml
par to paziņot mūsu apgādam Vācijā: (13b) Gra-tenascbau/
Obb., Reglerungslager, Verlag Latvija, lal nerastos
pārtraukums laikraksta piesOtlšanā.
ABONĒŠANAS UN SLUDINĀJUMU MAKSA
ari turpmāk kirtoļama pie mūsu laikraksta I l d z l l n i j l tm
p i r s t i v j l e m , noridot katrā gadījumi, kuram no abiem
izdevumiem Iemaksa domāta*
Pateicamies lasltijlem par mums Uds ilm dāvāk» Interesi un
atļaujamies Izteikt cerību, ke ar Iepriekš misitiem pārkārtoju­miem
lasītāju labā šl Interese vēl pieaugs.
LCK apgāds lATVUA
programma paredzēja: 1) stingru no
liegumu dzert tēju, kaut gan StaUns,
esot kaislīgs tējas mīļotājai 7) stingru atcerei, Utvija var atzīmēt
degvīna dzeršanas ierobežošanu un ta- vil kādu vienreizīgu pārmaiņu savas
bakas daudzumu «normēšanu"; 3) si- pastāvēšanas vēstmrē — ar 18. jū
stēmatisku kenmeņa apstarošanu ar ul- li^ļu mūsu laikraksts taps veidots
trdvioletiem. stariem: 4) mainīt dar- arī otrpus Atlantijas okeāna
ba un atpūtas dienas, pie kam pēdē- Uejajā Kanādas latviešu centrā To-jās
darbs pilnīgi pārtraucams» šajās romo. Latvijas apgāda lpašni«ce Lat-dienās
nedrīkst nodot Staļinam arī ne- vi«šu centrālā komiteja panākusi vie-kādus
uztraucējus ziņojijmus, 5) J»t- L ^ j ^ ^ j^j^
lēkmes gadījumā piinīgunoslēg- h^jj^jj^j^^t^ ^^^g g^j^, izdevējiem par
sānos no ārpasaules, resp. klimata Ug apvionoš«vu ar Latviju, izvekiojot
^^'L!^r!L^^^^^ Amerikas kontinents, izdevumu ar no-rlr,
kas apgādāta ^ skābekļa apara- ««uj™. Latvi la — Brīvi Rilts Dr
tūru, 6) ikdienas masāžu, ko iedara ^^2^,^^^^^^^
kāds Kaukāza spedālisls, 7) neatlie- ^^^^^^ ^«^^^^
kamu Staļina informēšanu visos gadi- Mūsu laikraksta saprotamais mērķis
jtunos, ko ieteic aprūpējošais ārsts un cenšanās visu laiku bijusi sava
mājas dzīves kopšanā; 8) pretmikro- lasītāju pulka iespējami laba apkalpo*
bu ziedes lietošanu, ar ko 3 reizes die- šana. Kamēr viss liekis l«tvictšu
nā ieziež deguna gļotādu; 9) divi rei- trimdinieku vairums vēl mita Rietuei'
Z€s gadā lietot Bogomoleca preparē- vādjā vai vismaz Eiiopā, vēl bija pie-tu,
kas iegūts no dlvēku kaula sma: ticami labi iespējams šos uzdevu-dzenēm
un atbilst Parīzē pazīstama- nur, veikt no viena centra Vācijā. Bet
jam Bardacha preparātam; 10) izsargā- tad tikās latviešu tālāka izklīšana p«
ties no katras saskares ar ārpasauli, aizjūras z«nēm, un milzīgie attālumi
no kā varētu rasties dusmas, īgnums, j^t^jj^ apgrūtināja darbu, ātru ziņu
nogurums vai infekcijas iespējas. ^^^^^ ^^^^^^
Lasot šos nosacījumus, klust skaidrs, kļūšanu pie lasītāja. Ui piemērotos
kādēļ SUlins pēdējos gados vairs ne- jaunajiem apstākļiem, Latvijas ledak-radās
.revolūcijas svētkos" un dtāsL^j^ ^ ^^^^^^ ^ j „
,,augsās godības kur viņam v^^^^^^ kontinentos, kur bija jāap-pielipt
kāds tnikrobs. Bet vai lielajam U^p^ j^g^, i^^^jj^
plānu un grafikas Uisltājam izdosies U atvijas AusiiāUjaa un pēc tam ASV
pildīt arī savas personīgās dzīves plā-1 j^kcija.
Bet ar laiku arī tas bija par maz, Īsi
lasītājus visās vietās varētu apkalpot
tā, kā laikraksta izdevēji un redakcija
to vēlētos. Ip^ tas sakāms par Zie­meļamerikas
kontinentu, kur par Sav.
valstīm un KatMdu kopā novietojies
pats Helākais latviešu skaits. Un tā
radās Latvijas Ziemeļamerikas konti­nenta
izdevun»^ kas, tapdams pail
šai kontinei^, spēs mūsu laULraksta
lasītājus ASV un Kanādā apkalpot
ātrāk un labāk. Turklāt abu apgādu
un laikrakstu apvienošmia palīdzēt
vienot trimdas latviešu garīgos un
materiālos spēki^ cīņai par Līvijas
atgūšanu.
Par techniskajiem pārkārtojumiem
šai s^arlbā mūsu lasitiāļiem paziņo­jam
atsevišķi. Lasītāji Ziemeļameri­kā
s^ratls, ka šie pārkārtojumi no­tikuši
U^i viņu labā. Tādēļ ceram, ka
plašās lasītāju saimes mums līdz šim
dāvātā uzticība un interese vēl tikai
vairosies un ka jaunais izdevums ra­dīs
tādu pašu atsaucību kā līdzšinē­jais
Latvijas Eiropas kontinenta iz­devums.
LCK apgāds Utvija
nu \m grafiku, to rādīs nākotne.
Vecāka pārvietota
persona pasaules
augstākajā eka
Ņ u j o r k a (tļ}.^ — Nues iiņojlm per
vedkis or emigrantu. lft$ g. v. polietu
Paulinas Vltsdortas dotanu us ASV. Viņa
laimīgi sasniegusi Amerlkes krastus, en amc*^
rlkiņu laikrakstu reporUlles stiste par Vils-dorfu
plrmajim sallim Ij^ojorki. Vtņa us-va
«ta paiaalei augstikis ēkas Emptr« State
lulldlog novēroianu platlorml» un bijut ir-kirtJgl
taia»nliiita par nartdzēto skatu.
Vecenīte notēlojusi, ka nav leraduiiu Ame-riki
Jau 11 gadu itrik, io tad ar! viņa.
droSl vien. iodicn vadītu savu auto.
Vllsdorial ir sevliķl teicama vueUbe. un
vlņt Uridlja mu teteretu par saldējama,
ko tai neUka prtekii Jumta reftorlni. bet
devis blakus oMlaJi U r i . kur Iebaudīja
viskiju, tajauklu ar nedaudi fideis. Vccima
rekordiste, kas 11. |fiH|i sanleds lUs vecu­mu,
atttnustu. ka nekad MVI mSli nav ap­meklējusi
irstus. Ik dienu lediērust mullet
dtgvfna un plpolusl. cHi palal paltdf. Savu
dgaretu Vilsdorfa utia pati. ber tam pruu
fotogrāfi viņu uiņēmuil ad ar pipl.
Veciki DP Ieceļoti |a ar savu 41 f. ftco
dēlu. vedeklu un abu adoptēto bērnu teredu-sies
ASV Udeiallei un dilvo iutalo.
u
li -
3i
imr
'mMM -