1950-08-16-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
g. M auguitā
^ „ no pirkstiem.
tĪQa lielas mokaa.
e#l}a gudri,
- a ^ a ļ . Ulvāns
_ļs. jSovakar tā kS
llrtieni^ Ja >ija i z r^
Celiimies ari
ļeelwniei te^ca.
|ii itarp: g-^idK
* " atjēdzfii.
kas no«
ļfiiJI ari Šovakar;
* vietā nebija
vtou atturēja
.ryi«0t par Jau-
Iprps Dziei-
"-^^ yiņS pacSla
jbfiltuns, bet
JplBkt vasarā,
I, iiš t>riekšu pa»
Ipklstuvēja un
"*^^ar« Iznāca
galā sē«
acu
caur
Jau pārvie.
daudz do-iŗpiinft?
Pērn
kundze v8I
Jā ne*
jaun»
Valija
* savēr-ļM/
BMmu te b l .
ttiļ^dēja^lņa
Mi^ vTr^ā gulēja
«Klam u ^
1m iN>eU
ie-tapai
i;** Acis
sa*
un
liek», izkā-
: dJe^
tuvāk.
^^I)al88. Ja
lieiŖ(Udži^^
cirtdiiljusl un
l i J i i e s a s bez
^Olvfinā viņai
« vis!. Jauna»
pie «ultas," v i .
- savādajam
īpaldl noder M
^am laikato. Gu^
i^lād, pirmā-
•ava Jaukuma.**
JOML «illesti»
s&filJii* Mēsar
izraut la-
!m vien negrtl
r t i Jūs esat"
vMeia plecu.
S J I Ī ^M
m*Ju Štoiumi un
t&ai Aizderdzes
ifļi ValUa Strau-
^ niknumu rotap-inHtlMdfis.
Klu-tnvāns
necienīja*
stādām adm. VI-l
i t e l l^rtldtja gw-
( t c ^ tikatidamās
»ui kā koks. Qu-
0^ nepagriežas
^Ifeaļņ vai pavS^• isais saāķēla vi-
M pai)5ma spe*
• tēne alz-
^ nelāva sa-ivtt^
iCalvānl
Jaunkundzei
^ tikko sadaOrda-
^«^a.Straume sa-
" un rāva uz
iild, r<*as kā sa-lOpoda
G^*
sagOlās akmei»
' ^ v i ņ l aizvilkās
un neatvadijic»
stēm muguru,
iedrtās kru£8»
«ija viņu gults,
«litējfts un rdzē
Jodelēšanās,
atzveltoes
Kāds tas bija
atnesis atpakaļ.
^ ilba
ttesmen, 105a g. 18. augustā
^ ' " i no nāves
savu vadoni
VSdetU N.» kas vairfikun gadus pavadījis
PoUJas koncentrācijas nometnēs un
cietumos, bet Šogad atbrīvots un itsaUts
«fe Vāciju, stāsta:
„Vls»gfik pavadīju Mokotovas cietumā,
kia^ viena no Uelākām politisko ieslo-iSiUuoia
vietām Polijā. Ģenerālpārbaužu
jiucā, kad ieslodzītos ne tikai akalta, bet
iisāuc azi pSo vārdiem, PoUJaa vēstures
ļabem pazinējam varēja likties, ka no-tiek'ipoku
parāde, uz ko sapulcējušies
1$. g* s. poļu ķēniņu vaUts.„»emes sāls"
tārstāvji. Cartorlski (kņazu un augstu
Sridznleku dzimta), RadzlvilU (kņazi),
Viaeviki» Mieli^inskl un daudzi ciU vecās
«Olu arlitokrātijas pārstāvji, kas pirms U
ndiem vēl bija Polijas senāta un seima
foeekli» tagad smok cietumā.
pa retam «letumos nokļūst poļu parti-ijnl/
Ar Mokotovas cietumu vajadzēja ie-oi^
tiel ari poļu partizānu Setam (šķiet.
aoabaUt vadonim) Tadekam „9plkam",
JJa vadībā tagadējie PoUJas brlvHjas
^tļubija mēnešiem llgĻlalduSl noslle-fllBpilevu
viJclenus, šāvuši komUnlstu
l^ill^tļm^ Izcīnījuši atklātas cīņas
iTigAnarmiJas un poļu droSlb(is poli-
(^V vienībām. „Splku*', kura īsto
vm»ipa^^^iim neizdevies uzzināt un
viņa iM^tttantu Kovaļevskl notiesāja ar
n l k BiĶpO^U partizāni neļauj tik viegli
pskārt savus vadoņus. No kameras uz
klmani IļJā ziņa, ka tie atbrīvoti. No
cietuma lilalsts, uzzināju, ka tā tāuniba
Kad ««melnais krauklis?' (ieslodzīto tranS'
8t»rta8^tol;!U98) izbraucis pa cietuma vār
«ffl, lai aizvestu abiis notiesātos ūz soda
vleft, lielā ātrumā piebraucis kāds mē-biltt,
transporta auto un alzsproitojls
„krit(ķllmM ceļu. No mēbeļu auto .,lzbl.
ruli'* āp » partizānu. Kaut gan ^.kraukļa*',
sardze sastāvējusi no rūdītiem. UB
vīriem, partizānu uzbrukuma blJls tik
straujš un negaidīts, ka komunistiem at-iofvfesff
sports Eiropā
m citos kontinentos
Bversbiurias sportisU DJpholcas nomet-tenisā
M , volejbolā IH2, 7-15, 15-7 un
?J»»^«tboiā 7M3. Eversburgas vlinbāspē-nif
p^^c**/!;!"^/" ^^^^ Cēlais
Basketbola ao volejbola turnīrā Olden.
burgas-omltedes nometnē, kurā bez mājinieku
^enlbām pledaUJās Delmenhor-
Stas sardžu viri un augustdorfleši, uzva-rēja
paši oldenburgleSi. Kā volejbolā, tā ^Sfiif pieveica abus pretiniekus,
atstājot a. V. Delmenhorstu un 8. v. A u -
gustdorlu. Basketbolā omsteUešu (Kažot-
2 .1 Sproģls, Zlkmanls un
Snlķerls) uzvara pār Augustdorlu Izteicās
54-31 un pār Belmenhorstu 40-88. Lai gan
OmStetes vienība pēdējās dienās zaudē-ļ2?
i *rts savus pamatsastāva spēlētājus
(Skuja devies uz Pallngbosteles translt-nometnl,
Blrzņleks uz Ventorfu, bet Zāns
darbā uz Delmenhorstu), turnīrs pierādīja,
ka ari turpmāk par vienības sastāvu
un sniegumu nav jāraizējas.
launatne» vieglatlētikas sacensmās 01
denburgā-OmStcdē. kas bija Jau piektās
šajā sezonā, startējot bez konkurences,
G. Grislltls 800 m šaUJuSā laukumā veica
2:41,6 min., bet J . Lasmanls sooo to ii:65,6.
Latviešu VMCAs klubs Toronto Kanādā
radījis treniņa Iespējas volejbolistiem,
basketbolistiem, kā ari tenisistiem un paukotājiem.
Rudeni paredzams VMCAs vle-nlbu
pieteikt Ontarlo volejbola meistarības
izcīņā.
Imanta,., vecākā latviešu sporta kopa
Anglijā, JūUja beigās atzīmēja trīs gadu
pastāvēšanu, bet uz diviem gadiem atskatījās
Trimda Bredfordā,
Zviedrijas latvieša 4. meistarsacīkstēs
vieglatlētikā nottks 28. un 27. augustā Ve-sterozā
vīriešu, sieviešu un Jaunatnes klasēs.
Artūrs Graudiņš biedrību sacīkstēs Ve-sterozā
veica kfirtslēkšanā 3,00 m un 400
Dipiioteā plrmijāa latfteSu-Uetttvleia
sastādītā! vieQn)as saceniSbās pi«t pSsē*
tas vācu šadUsUem uzvarēja pirmie ar
0,5-4,5 punkUem. Sastādītajā vienībā spēlēja
UeplņS (+2), VUumsons (+1). Vese-l
u A a (+1). Kubaltis (+0,5). KUpšUs (+1).
Brūveris (+2) un Zerkus (+1).
UPS VĒLREIZ LABO EIROPAS
REKORDU
Igaunis Helno Lips sacīkstēs Maskavā
Jau otro reizi šogad pārspēja savu Eiropas
rekordu lodes grūšanā, šoreiz sunie-dzot
16,98 m. Viņš Ir a n drc^kals uiva
ras favorīts Eiropas meistarsacīkstēs
vieglatlētikā Briselē, kur, kā zināms, pie-dalīsies
art Padomju savienība. Art
zviedrs Lundbergs otro reizi šajā sezonā
laboja Eiropas rekordu kārtslēkšanā no
4,38 m uz 4,40 m. Tajās pašās sacīkstēs 800
m Uellskā 1:48,7 min. laikā veica Norvēģijas
meistars Bolsens. Par viņu 800 m
pasaulē līdz šim ātrāk skrējuši tikai 4 atlēti:
vācletts Harblgs 1:46.8 aWO. g.). francūzis
Hansens 1:48.8 (1948. g.), anglis Vu-dersons
1:48,4 (1938. g.) un amertkānis
Vudrals 1:48,8 (1987. g.).
licis tlkw pacelt rokas. Nedaudzu minūšu"^ barjērus skrēja 63,2 sek, abās disclpll-lalķS.
partizāni atbrīvojuši savus vadoņus, l^j^t<>t 2. vietu
atņēmuši „krauWa" sardzei
, pižudušl no Mokotovas.
leroēus un
Rs.
Visas
pasaules biržas
Nlloufera Hanima Seltaha
Bagātākais cilvēks pasaulē
Bagātākais jcllvēks pasaulē šobrīd nav
nedz Aga Hans^ nedz karalis Ibnsauds,
nedz jaunais Rokfellers vai cita populāra | gaitas
persona, bet gan kāda Indiešu princese,
kuras vārds vēl nesen. bija gluži nepazīstams.
Tā i r NUoufera Hanlma Soltana,
kas, nesen nomirstot viņas tēvam Halda-rabadas
nlzamam Mlram Osmanam A li
Hanam, atradās Slvopfi. Kopš diviem gadiem
bagātā un skaistā princese no Eiropas
bija sekojusi politiskai attīstībai v i ņas
dzimtenē. Fiēc Indijas valdības ultimāta
nepopulārajam nlzamam bija Jāat*
sakās no Haldarabadās valdnieka troņa.
Tas, liekas,, kopa at kādu neizdevušos
atentātu pret nlzamu, veicināja, viņa nāvi.
Sls virs, kam i r vairāki pagrabi lldZ
griestiem plekrautt ar TMli^mn^Iftmtob
pitlis rfrārtas uVl kurpes un nekad nelie-toia
savus trīs dārgos Rollsrolsa autOmo-bilttSi
kas sarūsēja garāSās. Ārpus pils
mūļiem viņš bija redzama nestuvēs, kas
šķita kuru katru mlrkU sabrūkam aiz vecuma.
Pirms dažiem gadiem skopais n i -
zams ataicināja no Eiropas dārgmetallu
un dārgakmeņu lietpratējui. lai tie uzņemtu
viņa bagātību krātuvju inventāru,
to novērtētu un apdrošinātu. Bet Jā\i pēc
gada speciālistt paziņoja, ka viņiem pat
līdz mūža galam nepietiktu laika, lai U-kal
uzrakstītu vien visus valdnieka dārgumus.
Tā nevienam, ari pašam nlzamam.
nebija jēgas, c ik bagāts viņš IsU Ir.
Citādi uz šim Uetiļm skatās princese
NUoufera. Viņa nav nedz m skopa, nedz
tik flegmātiska kā t$vsi Jo viņas māte
cēlusies no turku suUāna Murada V kareiviskās
dzimtas. „ P a r bagātībām mana
tēva mantas pagrabos varētu nopirkt v i su
pasauli," saka princese. „Ja vien gribētu,
es varētu savervēt armiju, ar kp
atkal atkarot sava tēva seno valsUr
Kaut ari nlzams si^vu valsti zaudējis, pārējās
bagātības i r neapstrīdams viņa prl-všitlpašums^
ko tagad mantojusi meita.
Indijas valsts kasei šis bagātības paliek
nepieejamas. Princese uzskata, ka viņas
tēvam nodarīta liela netaisnība un noskaņota
ļott kareiviaki. yiņa gan p6c
ilraugu ieteikumiem atmetusi domu par
toifas vervēšanu un HaldarabMas atkarošanu,
bet nolēmusi atgriezties dzimtenē
un izdarīt kaut aptuvenu tēva dārgumu
Inventūru, lai tad pašu vērtīgāko
paturētu sev un vīšu pārtjo pēkšņi izsviestu
pasaules tirgū. • '
No SI drauda jau iztrūkušies visas pasaules
dārglietu tirgotāji, baņķieri un
visi, kas ieinteresēti pašreizējo zelta cenu
noturēšanā. Drauds Ir loti reāls, jo
pret Nllouferas mantotajām bagātībām
UelSikās daļas pasaules valstu īpašumi ir
nesalīdzināmi niecīgi. Ja princeses neizmērojamās
bagātības pēkšņi^ sviestu t r-gft,
būtu sagaidāms vēsturē līdz šim vēl
nepiedzīvots biržu krachs. Lietpratēji
gan darījuši princesi uzmanīgu ur viņas
nolemtā soļa nepārredzamajām- saļmme-ciskajfn
sekām, bet neviena starptautiska
tiesa vai cits institūts nevar liegt prln^
cesei laist tēva rubīnus vai dimantus
Urga veselām tonnām vai « I ta miljardu
bijumus pārvērst banknotēs. Par kursa
sUpias radītiem zaudējumiem Pasaules
^gl&kā sieviete varētii tikai pasmaldlt
Japšc saprotamas Delljas vai Londonas j
Latvietis Burkevics Ir Austrālijas galvaspilsētas
Kanbēras Jaunais čempions
galda tenisā, bet blj. Jēkabpils SB futbolists
Berķis izraudzīts par Kanbēras Izla
ses vienpadsmitā vārtsargu.
Latvieši V. Lleplņš, A. Glnters, F. Dld-rlchsons
un K. BuSs CosmopoUtan piecnieka
sastfivfi. kurā vēl Ir pa ēecham, lietuvietim
un austrālietim, piedalās Zle-meļaustrālljas
metropoles Darvlnas meis-tarsaļclkstēt
basketbolā. CosmopoUtan pašreiz
atrodas 4. vietā. Darvlnas futbola
vienībai International, kurā spēlē arī daži
lavleSi, lielas Izredzes izcīnīt tropiskās
pilsētas melstartltulu.
Daiļlēcējs un peldētājs Antons Jakubal-tls
ieradies Pērtā, kur cer turpināt sporta
JAUNS TRIMDAS REKORDS
VESERA MEŠANA
Jaunu trimdas rekordu vesera mešanā
angļu sacīkstēs Unkolnā sasniedza
G. Valnovskis ar 46,96 m, reizē Izcīnot
ari 1. vietu. Valnovska rezultāts
Ir vairāk nekā 2 m labāks par Poltra-ka
lldzšinēļo trimdas rekordu 44.30 m.
Latviešu vieglatlēti krietnus panākumus
guva airi . ^ U , inešttau dlsclplK
nās: lodē l.'AjTOkiifli^4,88, 2. I. t a u -
ciobeUs 11.59; diskā latvieši ieguva v i sas
pirmās trīs vietas: l . ValnovsklS
S9,77, 2. Puksts 37,21 un trešais Laudo-beUs
85,90..
• • a • •
VAI UPS VAk PĀRSPiT MAĪIASU?
P A S A U L E S L A B Ā K O DESMITCUSTNIEKU S P Ē J U SALlDZmAJUBlS
Kad Roberts Matiass ASV melstarsacik-tēs
desmltclņā savā dzimujā pilsētā TJu-arā
laboja 14 gadus pastāvējušo Olena
i«orlsa pasaules rekordu, pirmo reizi rekordu
sarakstā Ierindojās nepUnus 10 g.
ve<» atlēU. pie tam vēl klasiskākajā no
visām vlegiatiētikas disciplīnām. 1948. g.
Londonas spēlēs Bobs Izrādījās Uelākā
sensācija, bet toreiz par Morlsa rekorda
abottju viņu neuzskatīja - pasaules l a bākais
desmltdņnleks bija igauņu lodes
grūdējs Helno Lips. Slnl slņā nekas nemainījās
arī aizvadītajā sezonā. 1949.-50. g.
ziemā Matiass sāka studēt medicīnu Sten-fordas
universitātē, kas Jo sevišķi slavena
kā IzcUu vieglaUētu ..audzētāja". Rezultātā:
uzlabojot sniegumu sprintā, barjerskrējienā
un l^rtslēkSanā. Bobs pirmajā
startā sasniedza pasaules rekordu.
Matiass
100 m 10.9 11.9
TāllēkS. 7,09 7.18
Lode 18.47 14,49
AUgStiēkš. 1.86 1,845
.400 m 51.0 51.0
110 m barj. 14,5 14.7
Disks 47,42 44.65
Kfirtsl. 3,98 838
Šķēps 65.59 55.51
1800 m 4:55,2 8:05,1
8377 p. M48 p
(Trekniem cipariem iespiestie rezultāti
sasniegti desmltclņā, bet reiiē i r ari at^
tleclgā atieta vispār labākie.)
Pēc šī salīdzinājuma vērtējot, nenoliedzami
Izteiktākais desmltdņnleks rezultātu
Izlīdzinājuma ziņā blJls MorUs. Selt
vietā piezīmēt, ka Morlss 1938. gadā divi
reizes laboja vācieša Zīverta pasaules rekordu
(7824 p.): pirmo reizi ASV meistar»
sacīkstēs (7886) un tikai pēo teim Berlīnes
spēlēs. Vācieši vietā un nevleU cUdlnot
KļūdaUtts pārrēķinālanii d ^ vai visi » •
ropu sporta Izdevumi no atseviiķajiem
rezultātiem izcēla augitUēklanu. minot
2,025 m. Tas būtu Matiana labākā sasnieguma
labojums par 18 cmi lBtenn>ā Boba
lēca 1,845; pretējā gadijiumi punktu kopsumma
rakstttos 8878.
Vai Boba varējums (8018) pJedUvoe tikpat
ilgu mūžu kā Morls4iiT Sķlet, nēl Par
to rūpēsies Igauņu spēlca vln lips un,
loti i^o^Jams, ari islandiietls Klausens un
francūžu Helnrldis. Nav Jāšaubās, ka Bii-tlass
savu punktu skaitu var paUelināt,
bet šobrīd sasm^e rcituiau runā par
labu Llpam. Vislabāk tci raksturo Mitia
sa, Upa un Morlsa labākie sasniegumi
vispār (tabuU pa kreiii) un desmitelņā
(pa labi):
Morisa Ups
10.7 11.1 11.0 U.4
7,08 8,97 6,68 84t
14,26 14.10 18.90 18.18
1,88 M8 1.70 un
49,4 49.4 50.8 11,1
14.8 14,9 15.0 11.4
44,05 43,01 51.18 47.81
8.50 S,M 8.80 8,48
55,07 54,52 84,45 81.98
_l:33,2 4J8S.I ^^1:18,0 4:26,0
8186 p. 7881 p. » "8480 p. vk%
sakot ardievas. Varbūt Uid arf Uatuša
8024 p. nemaz nenozīmēti! pasaules rekordu
. . . «
Lai būta kā būdama. Upa Udtfl«s9Jle
rezultāti rāda, ka viņš ir pietiekami spl-
Jlgs. lai pārsniegtu 8000 p. robežu un reizi
ari Matlasa rekordu. Tāpat nMfribfts
šaubīties, ka vienu dl<mu „masals Bobri",
kā yēl todien 1.17 m garo un 1^ k8[ smago
rekordistu faue viņa māte, paliSielB^u^
uzvarētais, Jo viņa itiprikala ienīda ir
savu ZIvertu, cenšas Šo faktu vienmēr I un pfOlek Jaunība. — Helno Lipa i r t ga
Starpība starp Morlsa personīgajiem rekordiem
un desmltcīņu Ir tikai 286 p..
Matiasam 338, bet Llpam pat 680. Protams,
varbūt arī Morisam šī starpība būtu lielāka,
jt^ viņš pēc uzvaras BerUnē nebūtu
pārgājis Holivudas kalpībā, amatierismam
L ī m e n i s k i : 1.
Ormanis. 5. Dabas ai-aava.
S. Pagasts z«n-galē.
tē.attotamsrlka.
11. Kuģu būvētava
LatvUi. VL lavikt
sietu ratu. U. ēit*:
vietes vārds. 14. Tuk«
sneda AUJi. 11 Vlt^
laa Mtttnkli.vanai»
dba. patvarSN.
Raiņa traģēdijaa va-;
ronis. S4. MItņiotiskt
lengrleķu valdnī^
n. Neataakarima. IS.
SUmRMu 8S. . M * *
ssaraa. 81 Darba
Uedrt. 88. VtentttUi
84. Kablņa. 8S. Pa»
Sata Vldaemi. li.,
epens lūtnis.
S t a t e n i s k i : L
AUsargi pral bultām,
t valodas sabojāta
izteUEame. 8. Kūrorta
rrandjā. 4. Kukai«
nii. 8. Trokšņa nt
dināliaišan^di^
Us. i. Nezināmais, t.
Jātolece. 8. Ēstgriba.
18. Bībeles peivona.
18. «anlatvialu telk*
tmalna būte, la.
Amerikāņu raidītāja
inldāļl Vādjā. H.
Nots. ti. Neskārts. H Peldvieta RlgaaiaN
ma». 88. Latvllu pUaitas agrākais aa*
oajfums. 84, IHiata Somijā. 18. manai»
dztba, gurdenums. 18. Spidalaiiaaa. kas
nda lavirngu baudu. 18. Kijai da|a. IL
Meti*
Iepriekšējās imstvārda alklu
atriilnājams
L ī m e n i s k i : u vatoaia. 8. Pataisa.
Re. 10. Ierocis, ii. Tosmar«. 11. Ogot.
8. Inira. 14. Oobt 17. Sasavi. 19. »ceeii.
81. laduUi. 84. Tantaii. 87. Tabu. 18. Ml»
ma. 88. Raud. 88. KoUiga. 88. EraaUts. a
Kar. 18. Saikava. 8<K Emisāri. - a t a t a*
n i e k i : 1. Vairogi. 8. Žargons. 8. Nlea.
4. Sisenis. 8. Petarde. 8. Ikss. 7. Amasona*
Apetfts. 18. Zauls. 18. Ūsiņi. vTlM.
20. Sol II. mtakta. H Dubulti. II. Sa»
smaka. 14. Tampere. 88. Apātija. 18. sa»
disms. 80, Pida. U. Vērt
Sporto tvofcMofio
Viītftroto
i . auifuata Milara kausa i a e ^ «UOa
Zviedrijas latviešu viegUtiiti iittiiadia
Mdui rezultātus: loo m l . Vemini 11,^1.
oraudfioi (abi Uesma) is,i. 8. F r t am
J^f*?«fi'^'^^> Prtaditi8:if4i
lodē 1. MlUers (Liesma) 14,88. 1 Paukliiii
(Vesterosas JKS) 10.81. 8. Milnacs (Ueima)
9j88: diski 1. MUlera 41,08, t AumiUs
OTMt) I. Paukiins ll,U; tiUikiiaā
l. Verneri 8.18,1. Paukšēns 8.77.1. Alkanla
(C.) 1.n; augitlikšani i . Graudiņi. I. Var-nen,
abi 1,8i, I. Prtadita Ml; 4Xlii m
startē 1. Ue«na 49,8.1. CipUiia iM. « a -,
vletēm lodē 1, Grauiiņa iļoTl. Krasttna
7,11, I. vemere 8,»: Jaunatnei d l M l.
TUmania 18,45,1. Alksali liji (abi Oi
gii JKS), 80 m Tllmaaii IIA Attsnia
Pusdienu pārtraukuma laUUl nt
dievkalpojumi latviešu un Igauņu valodā
ivladra VMCAi brivdabu bamia Mflara
mra kraati. Piepusdiani Uiimaa v o l i^
boUitas plevelea Veataroiai Utvialu im
dua, vecāks, udzlifliš/ioi gadoa^.paaķaia
fali^Urādllles l4|Mb;4ķ|l&k'iiaļ^
Pimiaii startā «Iņš laboja sava'Biropei
rekordu lodes grūšanā 08,7$ m - 1948. g.)
par 17 cm. Vai til būtu priekšvēsti Jaunam
pasaules rekorda labojumam desmltclņā?
B, CeēlBS
vīriešu volejboll t vietu īSfelJa Ciptn-
- i R B . atatajot t. fi Vas)«waiilgauņa
iā pirsteldzoši paRka roeistarvieni»
a Uesma, kufM visi spēlētāji priekinuN
dieni startēji viegliuitiki. K-i
TAUTIEŠI AMERIKA UN CITOS KONTINENTOS
nenokavējiet palīdzību radiem, draugiem un paziņām V ā c i j ā un sūtiet
viņiem palld^bas saiņus
BiG PiKIHI
izpUda Jūsu pasūtinājumus saņemšanas dieni.
Musu sptoiilit sainis
1) 14 mārc. cūku tauku, cena | 7,—
2) I mārc. dedz. kafijas pup. | 6,—
8) 14 mārc. cukura, cena
4) 8 mārc. šokolādes .
14,50
| 8 ,~
Musu itditnitikit iiaiidārtsāi|ii I
Sainis 12 A
C e n a I 0,»
2 mārc. dedz. kafijas
2 mārc. cukura
4 mārc. rīsu
4 mārc. cūku tauku
Sainis 13 a
C e n a | 5,—
2'mārc. cūku tauku
5 mārc. cukura
6 mārc. miltu
Sainis 2A
C e n a $ 8,—
2 mārc. dedz. kafijaā
2 mārc. cukura
2 mārc. cūku tauku
1 mārc. kakao
8 mārc. mUtu
2 mārc. rīsu
1 mārc. gaļas
1 mārc. šokolādei <
Sainis 9A
C e n a I 9,~
10 mārc. žāvēta bekona
1 mārc. sviesta, kārbā
Pasūtinājumus pieņemam no ASV, Kanādas un visām dtfim valstīm.
Līdz ar pasūtinājumu lūdzam piesūtu Money order'l, čeku vai ari skaidru
naudu aploksnē. Par pasūtinājumu un naudas saņemšanu un saiņu nosūtīšanu
piesūtām paziņojumu. Saiņi Ir apdrošināti ui^ sasniedz saņēmēju 15
līda 20 dienu laikā.
BALTIC PARCEL SERVICE COā!PAN¥,
21, West 76Ui Street, New ¥ork, 28, N. Y.
Raibā pasaule
• Kepariitu odu imtdiUUbmii RdMim
Atkal (^ibūlama katrai namamitel naple-1 S i S i e M f f l ^ ^ SSf deiaml V. Bērtiņu grlmaU ņu puti hču odu mltttfti^Sii dSe^
• «nu" un pirraidUutt to ikaļnma pasttp.
rinijumi. tai pievUlnitu odu tSvtmii tiil
tad iīnldnit^ tos ar spedila alaktrialta
DMI paUdzību. Eksperimenti tomēr nei^
• devies. Jo luridljiei, ki ir pivtiim piae»
padimit dažādu odu pisugu, k u katra
dzied savi «viļņu garumā", d)
• Blsa^tis Oto Plauoi natea fttru-burgi
jpabddza savu apkirtedojumu pa
frandiu, ko viņi bija usuds IMI. T
septembri ar 1817. g. modeļa drutnu. f
mēnešos Plauos valda valrik naki HH
MĀJAS CEPUMI.
V. Bērtiņa, Māju ceponiU, iet. . • .
V.Bērtiņa, Praktiski virtuve . . .
J. Jaunsudrablņa. BalU grimita . .
K. Roze. Latv.«angltski virdnica . .
K.Roze, AngL Utvtski virdalea . .
ERlrdans. DievPotnlņš . . . . . .
Pie Dzintara jūre*» dziesmu . . .
Ed. Virza, Straninēnl
M.Tvens, Toma Soera pledsivojumi
4,10
8 , -
7.-
4,10
1,80
ton un pasUvfgif ittUimšanii dH ir UU
l . - Jim noūetoju nedili i HJtTkuipJtt.
S a g a t a v o š a n ā : vecākais, vlslzpla-tltākaii
latv. kallendārs TēVlju kalendārs
1951. gadam* ar daudziem valrākkri-salnlem,
pilnīgi jauniem prof. J . Stem-berga
zīmējumiem.
• londonietis Mr. Ougenheuns tsfu*
dŗojls „maslkilu brinunOimpu", kaapia
apgalvoļuma 4 minūti» iuslddiiol
visnetnlwIfiko zīdilnl. Umpu Udl-
>t, no tis itskīn Brimii Sūpla dcto-ļuaa,
ku, Mpat ki gaisma, pamaaim l»>
Atkalpārdevējui lūdz paMltinit vajadzi-1 dzlut, līdz nemierīgais masbims lami*
go skaitu. Jo puūtuiājumus iiplldīs toldzii. īzgudrouījim tigad nav miera no
ienākšanas kārilbā. Pagājušajā gadā dau- fabrikantiem, k u Uunpu patentu grib
dzus, vēlu nodotos pasūtinājumus nebija I e^pirkt, tikai kāds amerikāmi, kam lam*
Iespējama itplldlt kalendāra Urūkuma dēl. 5*^^ļ«monstiē^ ^ buH-vaH
AticalpāMeviJiem paruU attalde. r^l^"!^^ ^'^^^ l_.i.JļS^v<^^« sapulcē Vlrtembergu
ED. A L AINIS, īdami Konaettl demuiieki Mlojii, kavid
O » ) Memmlngerberg. Po.tlag««d. SSg? f^^l^STi^ ^«
_ _ _ _ (MS)|ndzd«!Vis valrikumu pirlltdnit pulkitē-
Inikot aUaž par vaiu stadji.
LATVIEŠI - PAUCUI VACUA^ j # BerUnes kino teitrim Parii im Kur-
^miržiToiifdSs: a^aiēSS'^^^
rhdnverlag «Der Notruf, Dulsburg, uni- «ngļu un Iranēu valodu prašana: unlfor*
verstUtsstr. Plepradjumiem lūdz pievie- U u inniedi, bet vietu Urtdm/d paSd
not pastmarku atbUdei, (811)
KARA INVALIDS
M i e r u bažas un viņu Pf^^^iS^^.t'^^.r
dzīvē parādīto-j
kareiviskās.
"aņĶieŗu peucja v ^ . - - «IMI #»Aiffaia amoutētu labo kāju, ar
tis tH^ae fraiiīxrt<;ka domas vōrētu apgrūtinātu suugssanu,4/001^1*.»»^.»^
te ^ F c l ^ l e t V ^ ^ ^ ^ ^ drēbnieku Ludvlņburgaspār^^^^^
« r g u e ^ z n l e c n ^ ^ no milzu krīzes. | l^^^Z^f^T^^^
KUR J U S IEPAZINĀTIES? ļrrīaJ^r^^^^ <«dfimetumvācljā izdarītā aptauļālMOnl^^^ Stuttgarterstr. 35. (14a) Lud-precētiem
pāriem jautāts, kur un kā « e wlgsburg.
savstarpēji iepazinušies. 28 Pf^c. atbU^ui
liecinājušas, ka ceļš uz laulību sācies ar
draudzību skolā vāi universitātē. Otra
vieta ar 14,6 proc. nāk laulātie, kas lepa-
^uSles pie vīra resp. sievas vecākiem
vai radiniekiem. tt,8 proc. pirms kāzām
BtrSdšjuSt kopīgā darba vietā, bet
proc. sastapušies dažādās sporta Wedn-
?fc uc. organizācijās. 8,9 proc. atbildējuši,
ka viņu romantikas pirmsākumi me-
Mājami kopīgos brīvlaika Izbraukumos,
;.i proc. - koncertu un teātru apmeklējumos,
bet 7,2 proc. — sanatorijās un at-
Ptltaš namos. Tlkal 8, Vietā ar 7 proc.
nāk pāŗi, kas kļuvuši par amora upuriem
dažādās Izpriecas vietās - dejas zālēs,
karnevālos, kafejnīcās utt. Gadījuma dēļ
«pazinušies 2,5 proc, bet pārējie 0,8 proc.
līdz laulībām nonākuši, vīram savu nākamo
sievu vienkārši uzrunājot uz Ielas.
Visa SI statiBtika rāda, ka mūsdienās īstas
uromantlku" laikam tomēr nav sevaķl
oaudz.t.
VEĻOS IEPAZĪTIES
nntiietnfi precību nolūkā ar dāmām Udz
?5 fi V (neizslēdzot atraitnes ar vienu
Mrlu)ricurw%raSan ga^^umā būtu
wTierirc«lot i « Angliju. Esmu vidēja
^''^^^SaSlf n M atpakaļ. Ofertes
^ o t š. l i l k r , kant. ar vārdu ..Vlentu-
Um". '
PRECĒTU P*BI
dnai rpbaamr s uSlkaointUi imJ otd^eern^ā^ lauKU m ^
peeble», Scottand,
(894)
B d w . C o l l i n s ,
ANGĻU V A L O D A S PAfiMACiBA
tālāk, kurss ar tulk., br. . . . DM7,80
Fr. Bārda, Zemes dēls, i e s . . . . .. 8.»-ļ
Izsūta ar uzl. pēcmaksu 'I- porto. Grāmattirgotājiem
atialde.
Ausmas apgāda ģenerālkomisionārs
M A R T I 9 8 BSRZmS,
(14a) SdiwiblSGh GmOnd,
ArtiUerie Kaseme.
im
M e k l ē j u s a v u v ī ru
VLADISLAVU TABUNU.
dzlm. 1913. g. 8. VII, no Kārsavas paguu
Personas, k u par viņu ko zinātu, lūdzu
raksttt: L. Tabuns, 99, Cranbrook Street,
Oldham. Lancs., England. (592)
E D . P A S O L ES
L. R. ABRCrrE ar 158 ori^nfilzlmēj. da-tādiem
daiļdarbiem pēc etnograf. materiāliem
- DM 5.—.
L. R. K R A J A — teorētisks apcerējums ar
165 dmēj. tekstā un ievadu angļu valodā
- DM 1.-.
JOSTU RAKSTI krāaU u« 8 atklātnēm,
1 kompl. - DM 1.20. 10 kompU -
DM 10.-.
(17a) Pforabeim, Buckeberg-Kueme.
LATVlļAS
ABONEMENTS VACUA,
pasūtinot taidividnin oidi 8 eki. ui
vienu adresi), maksā ar pieeOtlIr* .u
DM 4,- par eks minaai. pas^Unot
koUtktIvt (vairāk par 8 eki.) DM 1.90
mēn.. u intmēm DM 4.10 m%n^ ai
ASV pa gaisa pasta DM MŌ min.t
atsevtiķa oomora cena DM 030.
SLUDINAJUia VACUA
māksi DM 0.10 par danslaj nonpatau-le
iespicdumrindas aizņemamo tdpu;
vtenrdzīgs 10 letpledumrindu slud.
OM 8,-j vienreiz. 8 tespiedumr. dod.
DM I,-. Orimato aptjādu ua tirgotāju
itudlnijumlsm. plttūtnt tos tieK ^
«ādam. aprēķinām m% atldm.
Abonementu pletdkum(«% studlaijo*
mus un t«»mak:.is V l e l l i pienam
mūso pirttivu nometnei, kl iri ip-gidi
tiell
Abonementa un dudlnijumtt asaksu
i r z e m i s un turienes piittivja s^
raksta lizlņojare t ^ f i k u celau mi-oid
tpaii dudlnljumi.
tCB apgUs LATVIJA,
aiil Schnibtscb OmOnd*
Attliieria-Kisenia, U8 tooe,
Oanuap dan^ M « . Oadlai ttlU
jāņem līdzi pēc priek|rakiU notdklu
brOnas kurpes. Nedēlu alga - DM 9 , - .
Pieteicis 400 kandidātei.
• Franēu ievērojamais ^esaotiji Anif
MitiM augstsirdību usplūduma gribija
uzdivinit mēchanlķba, k u bļia idabo/ia
viņa auto, vienu no uvim virtigikajun
gleznam. Taeu mēdumiķU Ubik v i l i j ii
saņemt 7380 frankus. Jo viņa deva, ku
mu uprotot no māttlaa. gleznu katri
dnā lemetišot atkriUmiu tvertnē. Gleznotājs
samaksāja pruītos 7190 frankus. Olas*
|nu virtiba bija 180.000 franku.
• Kāda Uela Dladdorfu gutronomiju
uffiimuma īpatnie)», k u kara UlUbiJia
m&ardvii. atklāja, ka pastnieks, k u vK
ņam pienu viittuu. Ir vu»a bljdUiivtri*
seržants. Pie IpUnieka rOcoJuma paai»
nieks tuŗpmik vlesnlei vairs nedrikst Ieiet
un sūtijuml vUiam Jinodod pie durvīm
portji. Atriebība Ir Jildit
H U M O R S
Pluirdsībi
Kalpa, Iedama Ugavu lūkoties, lūda savam
saimniekam, lid aizdod viņam lukturi.
Saimnieks nikni rtlc: ..Kādu gāju
līgavu lūkot, man gan gaismu nevajadzēja."
2.Jā. to Jau u tildaļ domāju, kad lerau-dziju
salmniedl"
Dtdogs
nVd kungs vaiu tēju?'*
..TēJu nēF
,.Vēlaties kafiju?"
nKanju nir«
l ^ ^ a d varbūt kunga viļu vUkiJu ar
nSodu gan nftt^
\
y
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500816 |
Description
| Title | 1950-08-16-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
g. M auguitā
^ „ no pirkstiem.
tĪQa lielas mokaa.
e#l}a gudri,
- a ^ a ļ . Ulvāns
_ļs. jSovakar tā kS
llrtieni^ Ja >ija i z r^
Celiimies ari
ļeelwniei te^ca.
|ii itarp: g-^idK
* " atjēdzfii.
kas no«
ļfiiJI ari Šovakar;
* vietā nebija
vtou atturēja
.ryi«0t par Jau-
Iprps Dziei-
"-^^ yiņS pacSla
jbfiltuns, bet
JplBkt vasarā,
I, iiš t>riekšu pa»
Ipklstuvēja un
"*^^ar« Iznāca
galā sē«
acu
caur
Jau pārvie.
daudz do-iŗpiinft?
Pērn
kundze v8I
Jā ne*
jaun»
Valija
* savēr-ļM/
BMmu te b l .
ttiļ^dēja^lņa
Mi^ vTr^ā gulēja
«Klam u ^
1m iN>eU
ie-tapai
i;** Acis
sa*
un
liek», izkā-
: dJe^
tuvāk.
^^I)al88. Ja
lieiŖ(Udži^^
cirtdiiljusl un
l i J i i e s a s bez
^Olvfinā viņai
« vis!. Jauna»
pie «ultas," v i .
- savādajam
īpaldl noder M
^am laikato. Gu^
i^lād, pirmā-
•ava Jaukuma.**
JOML «illesti»
s&filJii* Mēsar
izraut la-
!m vien negrtl
r t i Jūs esat"
vMeia plecu.
S J I Ī ^M
m*Ju Štoiumi un
t&ai Aizderdzes
ifļi ValUa Strau-
^ niknumu rotap-inHtlMdfis.
Klu-tnvāns
necienīja*
stādām adm. VI-l
i t e l l^rtldtja gw-
( t c ^ tikatidamās
»ui kā koks. Qu-
0^ nepagriežas
^Ifeaļņ vai pavS^• isais saāķēla vi-
M pai)5ma spe*
• tēne alz-
^ nelāva sa-ivtt^
iCalvānl
Jaunkundzei
^ tikko sadaOrda-
^«^a.Straume sa-
" un rāva uz
iild, r<*as kā sa-lOpoda
G^*
sagOlās akmei»
' ^ v i ņ l aizvilkās
un neatvadijic»
stēm muguru,
iedrtās kru£8»
«ija viņu gults,
«litējfts un rdzē
Jodelēšanās,
atzveltoes
Kāds tas bija
atnesis atpakaļ.
^ ilba
ttesmen, 105a g. 18. augustā
^ ' " i no nāves
savu vadoni
VSdetU N.» kas vairfikun gadus pavadījis
PoUJas koncentrācijas nometnēs un
cietumos, bet Šogad atbrīvots un itsaUts
«fe Vāciju, stāsta:
„Vls»gfik pavadīju Mokotovas cietumā,
kia^ viena no Uelākām politisko ieslo-iSiUuoia
vietām Polijā. Ģenerālpārbaužu
jiucā, kad ieslodzītos ne tikai akalta, bet
iisāuc azi pSo vārdiem, PoUJaa vēstures
ļabem pazinējam varēja likties, ka no-tiek'ipoku
parāde, uz ko sapulcējušies
1$. g* s. poļu ķēniņu vaUts.„»emes sāls"
tārstāvji. Cartorlski (kņazu un augstu
Sridznleku dzimta), RadzlvilU (kņazi),
Viaeviki» Mieli^inskl un daudzi ciU vecās
«Olu arlitokrātijas pārstāvji, kas pirms U
ndiem vēl bija Polijas senāta un seima
foeekli» tagad smok cietumā.
pa retam «letumos nokļūst poļu parti-ijnl/
Ar Mokotovas cietumu vajadzēja ie-oi^
tiel ari poļu partizānu Setam (šķiet.
aoabaUt vadonim) Tadekam „9plkam",
JJa vadībā tagadējie PoUJas brlvHjas
^tļubija mēnešiem llgĻlalduSl noslle-fllBpilevu
viJclenus, šāvuši komUnlstu
l^ill^tļm^ Izcīnījuši atklātas cīņas
iTigAnarmiJas un poļu droSlb(is poli-
(^V vienībām. „Splku*', kura īsto
vm»ipa^^^iim neizdevies uzzināt un
viņa iM^tttantu Kovaļevskl notiesāja ar
n l k BiĶpO^U partizāni neļauj tik viegli
pskārt savus vadoņus. No kameras uz
klmani IļJā ziņa, ka tie atbrīvoti. No
cietuma lilalsts, uzzināju, ka tā tāuniba
Kad ««melnais krauklis?' (ieslodzīto tranS'
8t»rta8^tol;!U98) izbraucis pa cietuma vār
«ffl, lai aizvestu abiis notiesātos ūz soda
vleft, lielā ātrumā piebraucis kāds mē-biltt,
transporta auto un alzsproitojls
„krit(ķllmM ceļu. No mēbeļu auto .,lzbl.
ruli'* āp » partizānu. Kaut gan ^.kraukļa*',
sardze sastāvējusi no rūdītiem. UB
vīriem, partizānu uzbrukuma blJls tik
straujš un negaidīts, ka komunistiem at-iofvfesff
sports Eiropā
m citos kontinentos
Bversbiurias sportisU DJpholcas nomet-tenisā
M , volejbolā IH2, 7-15, 15-7 un
?J»»^«tboiā 7M3. Eversburgas vlinbāspē-nif
p^^c**/!;!"^/" ^^^^ Cēlais
Basketbola ao volejbola turnīrā Olden.
burgas-omltedes nometnē, kurā bez mājinieku
^enlbām pledaUJās Delmenhor-
Stas sardžu viri un augustdorfleši, uzva-rēja
paši oldenburgleSi. Kā volejbolā, tā ^Sfiif pieveica abus pretiniekus,
atstājot a. V. Delmenhorstu un 8. v. A u -
gustdorlu. Basketbolā omsteUešu (Kažot-
2 .1 Sproģls, Zlkmanls un
Snlķerls) uzvara pār Augustdorlu Izteicās
54-31 un pār Belmenhorstu 40-88. Lai gan
OmStetes vienība pēdējās dienās zaudē-ļ2?
i *rts savus pamatsastāva spēlētājus
(Skuja devies uz Pallngbosteles translt-nometnl,
Blrzņleks uz Ventorfu, bet Zāns
darbā uz Delmenhorstu), turnīrs pierādīja,
ka ari turpmāk par vienības sastāvu
un sniegumu nav jāraizējas.
launatne» vieglatlētikas sacensmās 01
denburgā-OmStcdē. kas bija Jau piektās
šajā sezonā, startējot bez konkurences,
G. Grislltls 800 m šaUJuSā laukumā veica
2:41,6 min., bet J . Lasmanls sooo to ii:65,6.
Latviešu VMCAs klubs Toronto Kanādā
radījis treniņa Iespējas volejbolistiem,
basketbolistiem, kā ari tenisistiem un paukotājiem.
Rudeni paredzams VMCAs vle-nlbu
pieteikt Ontarlo volejbola meistarības
izcīņā.
Imanta,., vecākā latviešu sporta kopa
Anglijā, JūUja beigās atzīmēja trīs gadu
pastāvēšanu, bet uz diviem gadiem atskatījās
Trimda Bredfordā,
Zviedrijas latvieša 4. meistarsacīkstēs
vieglatlētikā nottks 28. un 27. augustā Ve-sterozā
vīriešu, sieviešu un Jaunatnes klasēs.
Artūrs Graudiņš biedrību sacīkstēs Ve-sterozā
veica kfirtslēkšanā 3,00 m un 400
Dipiioteā plrmijāa latfteSu-Uetttvleia
sastādītā! vieQn)as saceniSbās pi«t pSsē*
tas vācu šadUsUem uzvarēja pirmie ar
0,5-4,5 punkUem. Sastādītajā vienībā spēlēja
UeplņS (+2), VUumsons (+1). Vese-l
u A a (+1). Kubaltis (+0,5). KUpšUs (+1).
Brūveris (+2) un Zerkus (+1).
UPS VĒLREIZ LABO EIROPAS
REKORDU
Igaunis Helno Lips sacīkstēs Maskavā
Jau otro reizi šogad pārspēja savu Eiropas
rekordu lodes grūšanā, šoreiz sunie-dzot
16,98 m. Viņš Ir a n drc^kals uiva
ras favorīts Eiropas meistarsacīkstēs
vieglatlētikā Briselē, kur, kā zināms, pie-dalīsies
art Padomju savienība. Art
zviedrs Lundbergs otro reizi šajā sezonā
laboja Eiropas rekordu kārtslēkšanā no
4,38 m uz 4,40 m. Tajās pašās sacīkstēs 800
m Uellskā 1:48,7 min. laikā veica Norvēģijas
meistars Bolsens. Par viņu 800 m
pasaulē līdz šim ātrāk skrējuši tikai 4 atlēti:
vācletts Harblgs 1:46.8 aWO. g.). francūzis
Hansens 1:48.8 (1948. g.), anglis Vu-dersons
1:48,4 (1938. g.) un amertkānis
Vudrals 1:48,8 (1987. g.).
licis tlkw pacelt rokas. Nedaudzu minūšu"^ barjērus skrēja 63,2 sek, abās disclpll-lalķS.
partizāni atbrīvojuši savus vadoņus, l^j^t<>t 2. vietu
atņēmuši „krauWa" sardzei
, pižudušl no Mokotovas.
leroēus un
Rs.
Visas
pasaules biržas
Nlloufera Hanima Seltaha
Bagātākais cilvēks pasaulē
Bagātākais jcllvēks pasaulē šobrīd nav
nedz Aga Hans^ nedz karalis Ibnsauds,
nedz jaunais Rokfellers vai cita populāra | gaitas
persona, bet gan kāda Indiešu princese,
kuras vārds vēl nesen. bija gluži nepazīstams.
Tā i r NUoufera Hanlma Soltana,
kas, nesen nomirstot viņas tēvam Halda-rabadas
nlzamam Mlram Osmanam A li
Hanam, atradās Slvopfi. Kopš diviem gadiem
bagātā un skaistā princese no Eiropas
bija sekojusi politiskai attīstībai v i ņas
dzimtenē. Fiēc Indijas valdības ultimāta
nepopulārajam nlzamam bija Jāat*
sakās no Haldarabadās valdnieka troņa.
Tas, liekas,, kopa at kādu neizdevušos
atentātu pret nlzamu, veicināja, viņa nāvi.
Sls virs, kam i r vairāki pagrabi lldZ
griestiem plekrautt ar TMli^mn^Iftmtob
pitlis rfrārtas uVl kurpes un nekad nelie-toia
savus trīs dārgos Rollsrolsa autOmo-bilttSi
kas sarūsēja garāSās. Ārpus pils
mūļiem viņš bija redzama nestuvēs, kas
šķita kuru katru mlrkU sabrūkam aiz vecuma.
Pirms dažiem gadiem skopais n i -
zams ataicināja no Eiropas dārgmetallu
un dārgakmeņu lietpratējui. lai tie uzņemtu
viņa bagātību krātuvju inventāru,
to novērtētu un apdrošinātu. Bet Jā\i pēc
gada speciālistt paziņoja, ka viņiem pat
līdz mūža galam nepietiktu laika, lai U-kal
uzrakstītu vien visus valdnieka dārgumus.
Tā nevienam, ari pašam nlzamam.
nebija jēgas, c ik bagāts viņš IsU Ir.
Citādi uz šim Uetiļm skatās princese
NUoufera. Viņa nav nedz m skopa, nedz
tik flegmātiska kā t$vsi Jo viņas māte
cēlusies no turku suUāna Murada V kareiviskās
dzimtas. „ P a r bagātībām mana
tēva mantas pagrabos varētu nopirkt v i su
pasauli," saka princese. „Ja vien gribētu,
es varētu savervēt armiju, ar kp
atkal atkarot sava tēva seno valsUr
Kaut ari nlzams si^vu valsti zaudējis, pārējās
bagātības i r neapstrīdams viņa prl-všitlpašums^
ko tagad mantojusi meita.
Indijas valsts kasei šis bagātības paliek
nepieejamas. Princese uzskata, ka viņas
tēvam nodarīta liela netaisnība un noskaņota
ļott kareiviaki. yiņa gan p6c
ilraugu ieteikumiem atmetusi domu par
toifas vervēšanu un HaldarabMas atkarošanu,
bet nolēmusi atgriezties dzimtenē
un izdarīt kaut aptuvenu tēva dārgumu
Inventūru, lai tad pašu vērtīgāko
paturētu sev un vīšu pārtjo pēkšņi izsviestu
pasaules tirgū. • '
No SI drauda jau iztrūkušies visas pasaules
dārglietu tirgotāji, baņķieri un
visi, kas ieinteresēti pašreizējo zelta cenu
noturēšanā. Drauds Ir loti reāls, jo
pret Nllouferas mantotajām bagātībām
UelSikās daļas pasaules valstu īpašumi ir
nesalīdzināmi niecīgi. Ja princeses neizmērojamās
bagātības pēkšņi^ sviestu t r-gft,
būtu sagaidāms vēsturē līdz šim vēl
nepiedzīvots biržu krachs. Lietpratēji
gan darījuši princesi uzmanīgu ur viņas
nolemtā soļa nepārredzamajām- saļmme-ciskajfn
sekām, bet neviena starptautiska
tiesa vai cits institūts nevar liegt prln^
cesei laist tēva rubīnus vai dimantus
Urga veselām tonnām vai « I ta miljardu
bijumus pārvērst banknotēs. Par kursa
sUpias radītiem zaudējumiem Pasaules
^gl&kā sieviete varētii tikai pasmaldlt
Japšc saprotamas Delljas vai Londonas j
Latvietis Burkevics Ir Austrālijas galvaspilsētas
Kanbēras Jaunais čempions
galda tenisā, bet blj. Jēkabpils SB futbolists
Berķis izraudzīts par Kanbēras Izla
ses vienpadsmitā vārtsargu.
Latvieši V. Lleplņš, A. Glnters, F. Dld-rlchsons
un K. BuSs CosmopoUtan piecnieka
sastfivfi. kurā vēl Ir pa ēecham, lietuvietim
un austrālietim, piedalās Zle-meļaustrālljas
metropoles Darvlnas meis-tarsaļclkstēt
basketbolā. CosmopoUtan pašreiz
atrodas 4. vietā. Darvlnas futbola
vienībai International, kurā spēlē arī daži
lavleSi, lielas Izredzes izcīnīt tropiskās
pilsētas melstartltulu.
Daiļlēcējs un peldētājs Antons Jakubal-tls
ieradies Pērtā, kur cer turpināt sporta
JAUNS TRIMDAS REKORDS
VESERA MEŠANA
Jaunu trimdas rekordu vesera mešanā
angļu sacīkstēs Unkolnā sasniedza
G. Valnovskis ar 46,96 m, reizē Izcīnot
ari 1. vietu. Valnovska rezultāts
Ir vairāk nekā 2 m labāks par Poltra-ka
lldzšinēļo trimdas rekordu 44.30 m.
Latviešu vieglatlēti krietnus panākumus
guva airi . ^ U , inešttau dlsclplK
nās: lodē l.'AjTOkiifli^4,88, 2. I. t a u -
ciobeUs 11.59; diskā latvieši ieguva v i sas
pirmās trīs vietas: l . ValnovsklS
S9,77, 2. Puksts 37,21 un trešais Laudo-beUs
85,90..
• • a • •
VAI UPS VAk PĀRSPiT MAĪIASU?
P A S A U L E S L A B Ā K O DESMITCUSTNIEKU S P Ē J U SALlDZmAJUBlS
Kad Roberts Matiass ASV melstarsacik-tēs
desmltclņā savā dzimujā pilsētā TJu-arā
laboja 14 gadus pastāvējušo Olena
i«orlsa pasaules rekordu, pirmo reizi rekordu
sarakstā Ierindojās nepUnus 10 g.
ve<» atlēU. pie tam vēl klasiskākajā no
visām vlegiatiētikas disciplīnām. 1948. g.
Londonas spēlēs Bobs Izrādījās Uelākā
sensācija, bet toreiz par Morlsa rekorda
abottju viņu neuzskatīja - pasaules l a bākais
desmltdņnleks bija igauņu lodes
grūdējs Helno Lips. Slnl slņā nekas nemainījās
arī aizvadītajā sezonā. 1949.-50. g.
ziemā Matiass sāka studēt medicīnu Sten-fordas
universitātē, kas Jo sevišķi slavena
kā IzcUu vieglaUētu ..audzētāja". Rezultātā:
uzlabojot sniegumu sprintā, barjerskrējienā
un l^rtslēkSanā. Bobs pirmajā
startā sasniedza pasaules rekordu.
Matiass
100 m 10.9 11.9
TāllēkS. 7,09 7.18
Lode 18.47 14,49
AUgStiēkš. 1.86 1,845
.400 m 51.0 51.0
110 m barj. 14,5 14.7
Disks 47,42 44.65
Kfirtsl. 3,98 838
Šķēps 65.59 55.51
1800 m 4:55,2 8:05,1
8377 p. M48 p
(Trekniem cipariem iespiestie rezultāti
sasniegti desmltclņā, bet reiiē i r ari at^
tleclgā atieta vispār labākie.)
Pēc šī salīdzinājuma vērtējot, nenoliedzami
Izteiktākais desmltdņnleks rezultātu
Izlīdzinājuma ziņā blJls MorUs. Selt
vietā piezīmēt, ka Morlss 1938. gadā divi
reizes laboja vācieša Zīverta pasaules rekordu
(7824 p.): pirmo reizi ASV meistar»
sacīkstēs (7886) un tikai pēo teim Berlīnes
spēlēs. Vācieši vietā un nevleU cUdlnot
KļūdaUtts pārrēķinālanii d ^ vai visi » •
ropu sporta Izdevumi no atseviiķajiem
rezultātiem izcēla augitUēklanu. minot
2,025 m. Tas būtu Matiana labākā sasnieguma
labojums par 18 cmi lBtenn>ā Boba
lēca 1,845; pretējā gadijiumi punktu kopsumma
rakstttos 8878.
Vai Boba varējums (8018) pJedUvoe tikpat
ilgu mūžu kā Morls4iiT Sķlet, nēl Par
to rūpēsies Igauņu spēlca vln lips un,
loti i^o^Jams, ari islandiietls Klausens un
francūžu Helnrldis. Nav Jāšaubās, ka Bii-tlass
savu punktu skaitu var paUelināt,
bet šobrīd sasm^e rcituiau runā par
labu Llpam. Vislabāk tci raksturo Mitia
sa, Upa un Morlsa labākie sasniegumi
vispār (tabuU pa kreiii) un desmitelņā
(pa labi):
Morisa Ups
10.7 11.1 11.0 U.4
7,08 8,97 6,68 84t
14,26 14.10 18.90 18.18
1,88 M8 1.70 un
49,4 49.4 50.8 11,1
14.8 14,9 15.0 11.4
44,05 43,01 51.18 47.81
8.50 S,M 8.80 8,48
55,07 54,52 84,45 81.98
_l:33,2 4J8S.I ^^1:18,0 4:26,0
8186 p. 7881 p. » "8480 p. vk%
sakot ardievas. Varbūt Uid arf Uatuša
8024 p. nemaz nenozīmēti! pasaules rekordu
. . . «
Lai būta kā būdama. Upa Udtfl«s9Jle
rezultāti rāda, ka viņš ir pietiekami spl-
Jlgs. lai pārsniegtu 8000 p. robežu un reizi
ari Matlasa rekordu. Tāpat nMfribfts
šaubīties, ka vienu dl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-16-07
