1950-08-16-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
. m i i
L A T V I J A Tteidiai, 1950. g. 16. augustf
nevietā
Hiimibal ante portasi — gribētos
miiukt tiem vācu politiķiem, kurus
It^i dārdi Korejā vēl nebūt nav at-ioaodiDijuši
no sapņa par T^cijas
BeitafiMti, un kas pašlaik Bonnas
p^lamen^ nodarbojas ar tik ^sva-lietu
kā likumprojektu par
l^tetapietu ražošanas aizliegumu.
:ViBU paimatsķolnieku jaunākā paau-
4zet kuras audzināšanai miemdllgā
tou^ jaunais likums gan visvairāk ir
domāti, pmr ilm savu Bonnas tēvoču
ppiļm ^^cijas neitralitātes un pal
i ^ miera nostiprināšanā pagai-diin
vēl daudz neinteresējas. Pilsētu
iMMialēs un apstādījumos vēl gluži
itpai kā v ^ labos laikos redzami
imitenēm un pistolēm ;»bruņoti''
H^joSi ,4ndifiņl'\ ,,policisti",
,J«ipItlji'' m ^^nerāļi''. Un nav rto 8X1 seviJH^ ko brinitiies, jo ta-bopl
gadu simteņiem zēni visās
j^isaules malās ir spēlējušies šaute<-
l A n zobena tāpat kfi meitenes
fodai^ušas teUēm. Vai Bonnas par-lainiehtāŗteft
domā, ka viņi ar vienu
liiumu izravēs ho mazo zēnu siirdim
interesi par šautenēm un zobeniem?
Ja Nirnberg^ spēļu lietu fabrikām
io n i e » > ( H i ' ' l i e g t a —
bērni tM izdrāzis no koka paši.
' Ifitļūš dažļrn nedēļām amerikāņu
Japns
bnilniiis^
Romnnisti iesaisfiļnsi ēps 15 Š/Iļas
Tokio (J). - Pēdējās dienās Ko*
rejas frontē smagākie komunistu uz-*
bndcumi koncentrējās Ziemeļaustu-mu
sektorā pie Pohangas, Icā ari
Naktongas upes lielajā dienvidu lokā.
Amerikāņu spēki pārtrauca savu
triecienu Cinjū virzienā apm. 6
km no pilsētas. Svētdien amerikāņu
aviācijas vienības atstāja Po-bangas
lidlauku, atstājot tur tomēr
pietiekamus Īdi jnieku spēkus lidlauka
terŗitorijas aizsardzībai No
sava lielākā tUtaģala nocieUnājuma
Naktongas upes austrumu krastā
Ka padmiļa |odi
Berlīne (m4»>- Padomju joslas
,,republikas" provizoriskā ^tautas kamera"
pieņēmusi vēlēšanu likumu,
saskaņā ar ko 15. oktobri beidzot notiks
ilgi atliktās vēlēšanas padomju
joslā. Velšanu likums atšķiras no
parastajiem demokrātisko zemju vēlēšanu
noteikumiem un dod iestādēm
iespēju pēc vajadzības diriģēt
vēlēšanu iznākumu. Vēlēšanās gan
<dKU|4MJas armijas vadība Vād^ aizzīmogotas urnas vēlē-siņoja,
ka tā ndēmusi reorganizēt ganu zīmēm, bet ne vēlētāju kabīnes,
Ilddinējfii sardžu un darba vienības, kur tie netraucēti varētu zīmes sa-ftttunmiftk
pakļautas tieši ameri- gatavot Lai vēlētāji nevarētu, kā
kino armijas vadībai un kā apbru- Udz šim, sabojāt vēlēšanu rimes ar
ļļojum saņē^ kabīnes. Sis vie- režīmam naidīgiem uzrakstiem vai
ntbas, kas iBdštādās no 16.000 vācie- piezīmēm, turpmāk ari Šādas zīmes
šiem un 10.000,ārzemniekiem, pare- atzīs par derigām. Vēlēšanu Ukuma
dzto nodarb&titt sardžu dienestā pie tekstā balsu nodošana apzīmēta par
Iimnidjas noļļBrtavām, ^uto parkiem, turpretim vēlēšanu re-degVielu
tveiītiiēm uti, lai no šiem zult«a konstatēšana notiks, slepeni,
littiilikuniiem atbrivotu a austrumu joslas iedzīvotājiem
ii#v&liā, Jo tiem vei<Smi svarigi vairs nebūs Uesibu būt klāt balsu
liMtVumL Klļtet baumas, ka dažas no akaitišanā. Vēlēšanu kbmisiju sastā-
Tāeu rotām esot atteikušās pieņemt disanti vadītājiem ar likumu uzdots
l0bJiĶ^: iepriekš „izlab6t rēķināšanas kļūdas
Vil tieWm šiem vācu vīriem ir tik un citas skaidras nepareizības", un
Ueļc^ lUļtipatijas pre^ Vēl tikai tad konstatēt galīgo iznākumu,
^e^tikii pirms gadiem sešiem, 8 visu izšķir vēlēSa-tlļņfoittilerindft
soļojot, feldfē- nii komisijas vadība, kuras lēmumi
belh noskaittja:. * • d^^^ vier,| nav pārsūdzami,
t M : ^ vid aiLīajŪsnm dzie ,j:s.
Iii io 1 ^ zīļ sein . . V B T R O V S TAOAPJDARBOSIES
fiflnidz iaprotainfika k ^ DĀNIJA
kād;5vaiii^ nāca zināma KopenUgenā (E). liatvieSiem
ziemeļkorejieSu vienībām izdevās
iegūt tālāku telpu austrumu un
dienvidaustrumu virzienā.
Pēdējās BBC informācijas vēsti,
ka UN karaspēks vienas divīzijas
stiprumā pirmdien sācis jaunu pretuzbrukumu
komunistu pozīcijām 40
km no Taigu. Uzbrucēji sākumā
guvuši labus panākumus, bet driz
sastapušies ar stipru pretestību. Ievērojami
komunistu spēku pastiprinājumi
pašlaik apdraud divas sva-rigas
amerikāņu apgādes līnijas no
Pūšanas ostas uz Taigu un Cinjū.
Frontes centrālajā sektorā visumā
apturēti jauni ziemeļnieku pārcelšanās
mēģinājumi pāri Naktongai
Tumsas aizsegā komunistiem tomēr
sešu divīziju stiprumā izdevies ar
kājniekiem un tankiem iegūt jaunu
territoriju.
Par spīti ļoti sUktajiem laika apstākļiem,
anlerikāņu superciļ^tokā;^
pirmdien bombardēja dažādus militārus
mērķus Ziemeļkorejā, nometot
vairāk nekā 500 t bumbu. Amerikāņu
lidotāji pirmo reizi lietoja
sevišķus raķ^U šāviņus ar lielu iedarbības
spiSku, iznidnot 15 lokomotīves.
Pēc ASV militārās vadības vērtējuma
Ziemepcorejas komunisti pašlaik
iesaistījuši cīņā 15 divīzijas ar
150!000 karavīriem. Tiem pretim
stāv tikai piecas amerikāņu divīzija/
un divi pulki. Pašu dienvidko-rejiešu
spēku stiprumu oficiālie ziņojumi
nemia
ija vēl arvien
m«eii. pMjUāi «i«nM - tl taukam
mniĀ, M p^alk sagatavo reibion ōZ
S^Pābftts Itālijā. TUma balsSotl^^
dokumentārisklMn materiSliem par vsa!!
B» jr iseVle (ej), — Bl>ie»^ļģAil^jan«sl npanvvaaiMaoomnsis li^»^» ^s^ab vnetmotetr»t pKtrrtaoudu»^. , , palu HlUe-m
faonprincis Boduēns, kas kopš vairā- vismai cUvēkn nosUkoH u«iaji
Iram dienam kluvis par jaunākoJpMdu katastroiS Austrumļ^nā, Bēx
valsts galvu Eiropa, vei piadutts territorUts platība Ir apm. i
nav panācis stabilas b ^ valdības U i i j . heictam. '
nodibināšanu. Pēc vairākiem ne«k-ļ tsMHtiurinii atportU triiu m«nt«a
«»^n^^wiiSmniem vinš tagad laikā no BulgirljM. p«^ojml b u l ^
migiem niēgjnajumiepa ^ L - ^ T " valdība irteblistot, ka pati turku mSS
uzdevis sastādīt valdību lldzS^ējam SMSSA vSManoi Uic^ot ^
belžu ārlietu ministram, kristīgi so- painiviba mēģuiiiit lidarti angUi vu.
^;sis. «^oi4i4ac M^lram van Zēlan-Ijaiat Vēkhami, kas apcietinlts sakari ar
cialās partijas atompStnle^^s materlilu aidilbu klS
dam, kas uzaicinājumu pi«^«iU8. Utrvudena kupeji. Vikhami lavi datot
Karalis Leopolds sestdien teica pa jnia kamerā pārgriezu tev artērijas
ladfo savu atvadu runu beļģu tautai, no^t» ļSSn^^ «aiaiitia. un.
uzaidnot visus Beļģijas iediiimtt^us
turpmāk apvienoties ap princtBoau-ļinetum^cijag territoriju »Bāviri3S. c*.
gnu aizmirstot na^tni un domājot Iclioilovikijas ģenerllkonsiilltiB patlņoM
tikai par nākotni .Pirmmen .,ben<lna trakuma dēļ".
no Zenēvas ar lidmašīnu ieradās | itomaiitsta laikraksti atdlestl kopi|
Leopolda sieva princese de Reti, ku- Unguita Vādjas britu un amerik|ņu josUi
ŗas sagaidīšanai Briseles aew><»romfi Umi^^
bija ^ r t i āricārtigi piesardzības soļi. ^SSU^m^ A«tS*^tS^^
I Vēsti Pij«xn Sv. PStera batnIel9om4
JAUNA T1BI8ANA BABKAN- P t w t a ^ u kurlmto^
ARBmA I Vestott Staitnam iiōsotllugl m m bitta
- ^ ^V^m# 1 oUraēl kādā kopīgi saniksmS. uialdņot
Maskava (Rs). — Maskavas ra-ļg^^ atvilkt komunistiskos bnmotos
ditājs ziņo, ka sarkanarmijas poli- t p i& ņo Dlenvldtoreja^ ,
tiskās S« -«'adītājs ienerilpjdkve- ^ ^ i j g ^ ^ ^
dis Kurņecovs atzinis par nepiede- M ^ l g ļ " , ^ ; ; ^^
šamu atbrīvot Padomju savienības ļMucamo mtnorui iļiu n«vH>tori..Mtt.
karaspēku a<y ,wiem6rotiein un l«li«^ttter ^"^^
neuzticamiem elementiem". No ri-pļ^Jg^S?^^
ņojuma Izriet, ka jaunfi tlrlianasL^^di* ein^nitjulī ss poltttiti
akcija jūtami skars saricano ģene-ļvtņto viisOmi to vJOT >«• ft»a«
rālltāti. Tai par upuri Jau ta?*}» « S ! ! £ i S * ' l 2 « r i t«p irin «
aviācijas maršals VerSiņins. :Val- JStM^'oS^ ^ MS' "
rākkfirt izteiktie pārmetumi aHile-{ TaMtau (tovl«in batiOJenuj ^ i^
rijas un motorizēto dalu virspavēl- TO «rt fc<»tjiJU«»to_ļ^^
jdeMem^m vairākiem ««kanarn^ » o S « « n 6 ^ »
Jas politiskās daļas ģenerāļiem Uek Amarikas m 'Wd(Ji atsfltfta ntiait
domāt, ka ari tos aizslaucis Kuzņe-ļ^tei - Tā lajis dienas;m«kfurtM la«
cova „ļ5lota".
io-Kiri platas ar miera peliciju
1ftii«imy8cij|«^^^^^^ k^^ vadoņaJno bazu laika un baigi gada bēdīgi ^ ^.
Retmaņa runcļ, kurā tas starp citu pazīstamais Padomju sūtniecības ser ticijas parakstītāju skaits sasniegtu
uzaļdlia darba vienību dalībniekus kretārs un ēekists N. Vetrovs tagad 500 miljonus resp. vienu ceturtdaļu
Ittiļkties pieņemt amerikāņu iero- iecelts par PSRS vēstnieku Kojjen-ēus,:
M.tii»^,Jl(«i^ bazu .Waiā
IJi$ pdsn^lp^jāf ar latvMu
lēs sauca avttu tini, piedlvljot jaualkoi
vakara laikrakstus. Izrādījis, ka divana
saibi, ko kāda vieo^ ģimene saņftmtsl M
radiem A8V, starp citām drfbēm sMto*
sies veste ar Hitlera privātā drtbalM
llrmu HmL Kā R veste &ok)uvusl Ata»»
rikā, nav noskaidrots. ^
franču atompētnieks prof. 2olio- paraksti. mēn^imn Itaļu polieija atbrīvoja DluU»*
Kiri, kas paSlaik vada parakstu Tai pašā laikā vairojas informē- no miti un vienu misu. Mīļ^J^ t^lSģ
vākšanas komiteju Stokholmas cljas, ka neskaitāmas personas da- uijumāirvsiuk^^
„miera petīcijai", paziņojis, ka šo žādās valstis, kas parakstUuSas ko-petīciju
līdz šim pavisam paraksti- mūnistisko petīciju, neapzinoties tās] A)r litpietnl ntvis neuu^es^ bttļ^cēttsi
juSas 273.470.566 personas. So pa- patieso nozīmi, — tagad'savus pa- aufstļj^ialrt^^k^^^
skaidrojumu Žolio-Klrl sniedzis ko- rakstus publiski atsauc Sevišķi ^ toW«a%jf5SR?rs^^^
mūnistu laikrakstam L'Humanitē, daudz šādu atsaucēju ir Skandina-1 ni im aiznesusi to valitik neļci io km tl*
piebilstot, ka minētajam skaitam va-ļ vijas valstīs un Dānijā,
jadzētu pievienot ari bērnus, kas vēl
neprot parakstīties. Tādā kārtā pelu.
Tikai pēc 40 minūtēm licējam izds*
vies nokļUt zemf.
Pi&lkii 2eņevu esera krMtos rtdlJU
pazlņolums, ka no kādai tuvfifis z?lm!.
Izbēdzis un ezerā nokļuvis J m gifi
JI|,:)toReiinaiUs vajfiSaņu dēļ neva-nija slepenļ bija izraudzijia KJr-rot
pata uzstāties. chenāteina leļļu valdību. Viņā arī
Kopi tādās jautājums par ivent. bija īstais iedvesmotājs komunistu
fedar81āS'{K)Ud^^^ viņu. dar-tumvēcijā^
d a i ;^ laikraksti atklā- bibu neaitkarigās Latvijas graušanā*
Jull diikustju par tematu: par vai Vēlākos gados V. darbojās padomju
pnt Vidjas apbruņoSanu resp. pi^^ sūthi^Ibā Stokhohtiā, ktu". strādāja
danianosRi^umeiropasaižsardzIbl pilnīgā slepenībā, izvairoties no jeb-libll
un mazi vīri tin sievas ņeļ!|n rp- kādiem sakarieni ar latviešu sabi^-
lA^^^vu un^ ce!i|M
fim teisMUtit savu viedokli Maz ir Vetrova parādīšanās Dānijā var
to^ icaa aia;stfiv domu, ka ari Vācijai būt signāls īpašai padomju uzmanl-būtu
ne tikai pietiākums, bet pat dzi- bai pret šo zemi. Katrā ziņā viņa
vlbii' jatļtfijum« aktīvi piedalīties. Imšanās ir nopietns bridinājums,
tgi ari tie paši 1 ^ baUīgi ka var sākties vai nu pastiprināta
UAatturigi, it kā zondēdami, kādai komunistu paŖfdnleku darbība,
fiiakdjli vinū tielais vai ari vēl kādu citādāku un tāl-iNOniml
atkllto. vēstuļu rakstītāju ejošāku notikumu sagatavošana dā-lcUedz:
mēs negribam par vācu ar* U?« salās, kas savās rokās tura atl
i j u neko dzirdēt! Pat doma par Ulēgu izejai no padomju dominācijl
brīvprātīgu daita dienestu tiek ka-1 tagad esošās Baltijas jūras.
fļi|0dd noraidīta ar motivāciju, Ib
tas ^egli varot izvērsties par pie-1
spiadū dienestu, vai ari, ka tas esot SLj^um?^^
iitlen^ l^dljums. Pašreizēloa ap- L._,. (Turpinājums no i. ipp.)
s^os atteikšanās no darba dienesta P^^^®?]" ^ Sl^ļ*?
noainē tikai to, ka tā vācu jaunatnes Ministru prezidents Klijs bija pazi-
<JWa. l ; u ^ nav ne vecāku, ne darba, ??J^8» ^» «f^auks parlamentu tikai
ne feajumtes, ari turpmāk klīdis pa K2-«eptembrī. Ceŗčl^^ to
lidceļiem un dzelzceļu stacijām. Un ^f^\ pēc nedēļas vai vēlākais pēc 10
krknināUtāte augs augumā, '^mkra- S^^^f"^, Jo pārrunājamie aizsardzl-lāk
pret jebkādu apbniņoSanos vai ^ Ja^J^J^ esot «degoši un neat-piedaiīšanos
Rietumvācijas aizstāvē- T^f^^' 7^^ radikālāku prasību iz-lani
savās vēstulēs nostājas sievie- r*^*® Deviss, uzaicinot sasaukt par-
"Ms visas vienā balsī histēriskiP"^®*^*" ceturtdien. Ministru
iltkārtodomu: mēs nevēlamies karu, P ^ ļ ? ^ ^ ^tlijs tagad paziņojis, ka
nevēlamies upurēt savus dēlus f » ' «ojautājumu ar abiem opozici-tilajam
pasaules karam; rietumu sa- Ja» P,artiju vadoņiem apspriedlšoties
bi^rotte ir Vādju okupējusi, tiem tā P^s^i®?, sanāksmē. Britu
^Jāaizstāv... IVT^ese šai sakarā norāda, ka līdzīga
"Visā rietumu pasaulē nebūs nevie- ^ļ^SJ?^ SS^otlJ^^^^^
na tēva vai mātVs, kas vēlētos savus f^HS^teos^L^^^^ K«I«
dēhis upurēt nākošā karā. Vispār ļfj^'^^^^^^^^
4iaz būž 1»du dlvēku, kankaru vžē- fi^aSfi ut^?l^^^ Z
toe. Bet būs cUvēki, kas, apzināda- r!^"f.^^^^^^
mičs stāvokļa nopletaību, ar šo ļau- Skn^f
numu samierināsies un bez Ueldem ^i^^^jg^^^^ s T S «
Vārdiem pildīs savu pienākumu, jal^^^^ P^^'^^^i^ «^^^cija.
aligators, izbēguio (bsvnleku Utiz llm as?
Šķistais Jāzeps
MISTISKS LIDOTĀJS UZ POĻU
KUĢA BATORY
no visiem zemes lodes iedzīvotā-1 Ņujorka (J). — M u kuģis %l! « a l 2 5 ^ trtefona apariitifi iii.
oiiila' sa\^nībā, - iiltei- totr^kas pagfttētffli
d e s ' t ā ^ . . « 5 o l t o ^ petleiļUkārtējā brauci«iS:^«&,
ēfeot parakstījis ikviens iedzīvotājs, Eiropu, Atlantijas ^^^^^^<^ v a l p f f f l f ^ S ^^
kas prot lasīt un rakstīt, sasniedzot nekā 100 jūdžu attālumā no Amerl-ļ sniegt telefoniski no ārpuses,
rekorda skaitU - 115.275.000. Sa- kas krastiem uzņēmis kādu nepa- ;IHfbjMŗ^^ ^^V^^J^V^u^^
vienotajās valstīs savākti 1.350.000, rastu pasažieri. Tas izrādījies par
———— ņujorideti Ņūtonu, kas ar n^^uitkmiju
y ^ I hidroplānu ndlaidies jOŗā btalpiiMai&tOi^^^^
Batory un patoldrojli^ ka ļ^''^j,^S* ļ ^ ^ ^.
turpināt savu Udojmu deģv^
Frelboria (fm), - TOgemzēss zemnie* I trūkuma dēĻ Viņ$ bijiS pārlied*{ņoJ(iil^ HV.?^^' SSff*" Svarcvaļdē ar nāte, ka poļu kuģis atrodas ceļā mļ*S!^*S}«ļS^^^^ augstikiiltm basaiess
tautas komēdijas Šķistais Jāzeps izrādi, 1 A c v Kof olnfitmrs»*,! wmfSi*44J. 4-^lP^*wi«tt«
kas beidzās ar dlezgw neparasttoi atska- ^SV, bet ameril^uimigrācitea le-l «veļas imifleats JaanUliadM ^itef .
ņām. inrms izrādes Totnavāturiei:ieskap>Uēdņi sp psikaidrojunm l^uba,ļstl nesen pamanījusi krssta sardse. Ja\m«
lāns, kam lugas nosaulbmu Ukfisneuku-1 norādot ka Nutcm^ hidro6U&k sa-l^isn<ī^ aizsatdslbasministiilMkdonaldi
mlgj. vispirms ņltlgl mfģlnftja pierunāt Ltanies ari ar daudriem „. paziņbjls, ka npifkotas UdmiUto^
apkSrtnw JaUhieŠus uz demonstrāciju pret ? ?, J^^ļūdeou meklSšansi. Dala piekrastes 1 ^ .
Izrādi. Isl pirms izrādes sākuma viņš de- Ņujorku bŗaucoŠlem kuģiem, bet votāju domā. ka aisiiitās lemūflenes We.
V&8 pārpildītajā zālē un uzrunft no ska- dīvainā kārtā tomēr izvēlējies Ba« nibl bijull UeU roņi, Ironiski norādot:
tuves mudināja publiku cīnīties pret se-|tory. Polu loiia kaoteinie radio-h'**"^**^*"*» **S_4^"l?īffi2
nalām; esot tikai viens Jāzeps, proti, svē- ^—«.a tJ;,^^ M^L T «t^ld: .,Bet roņiem Inorketa iģUal-tais
Jāzeps. Kad Izrādi, par spīti garldz- g^"^»^^ paziņojlH, ka Ņutoņam ir 4^ g; vecas cUvIke iitftn«| iUļsl* tt-nieka
protestam, tomēr sāka. pākfiņl at-ļ Meksikā izdota ASV pase, un uz-ļ rastas Olandes sali BaltliasiūrlAf«t^
skanēja visu apkārtējo baznīcu zvani. To laidnāils amerikāņu niekrafltps flftrff«|iw piedēvf Hm Izrakumam ārkinigi
kaplāns bija jau Iepriekš noorganizējis. LyXug^ ^ j ^ ^ ^^^^ ^ ^
Kad kārtības atJaunoSanal atsauca poU- SO UZ-ļ zļemetkorejas komflnlstl nevar btlt »«•
elstus, garīdznieks tos apdraudēja dar- aicinājumu krastu , apsardzfta tO- ļ ionfgfkl par mūsu plUStas pubUku,
blem. pēc kam viņu apcietināja. mēr noraidījusi. Savu hidroplānu P^c^e» Crtazgovas ielu dzelzceļa
PaSrelz lekSUetu mUilstrljal JālzSķlr Ņūtons blla noTr?iH« n n VBHBA nri h®» Džona Salrtflngtohs, ptetdMIfflia
kaplāna sūdzn)a par brlvftas laupISanu. rjS^J^ ^^ĪZA . ?5" brīvprātīgi dņām Korejas fronti; / .
prokuratūrai Iesniegta zāles ļialmnieka | ya^H>^W<?ias, izte^ ka „gri- i^ujorkā apcietlttita atomsplsga CfT^*
sniedzis civilprasību pret. kaplfinu par veikala
zaudējumu sagādāSanu.
sūdzība par mājas miera traucēSanu, bet bot palidot tikai kādas desmit minu-miera
traucēšana. Ceturtkārt, Tēgemzēasl^^^f» C^ļā lidzi ari korķa vesti,
teātris, lai gan spēlēja pārpildītā zālē. le- ^
ARI CECHOSLOVAKUS STĀSTA
PASACIŅU PAR KOLORADO
VABOLĒM
Prāga (Rs). ~ Prāgas raidītājs
ziņo, ka ari Cechoslovakijal uzUdo-juSas
vairākas amerikāņu UdmaSī-
MASINRAKSTITAJAM DZESAM-GUMIJA
VAIRS NEBŪS
VAJADZĪGA
ttem būs jāizvēlas starp verdzību un tumu sabiedrotiem. Ir skaidrs, ka pēc
brīvību. Ir dlvēclgl un saprotami, event. Rietumvācijas ieņeraSanas
Ka pēc pamatīgajām demontāžām, boļševiki vācu Miķelim neatļaus ar
l^c^Frandjas kopS gadiem pastāvīgi Lšlāfmici" un rita kurpēm sēdēt aiz-atMrtotajlem
protestiem pret Vāci- krāsnē, smēķēt garo tēvu tēvu pīpi,
ftar^tārizāclju, pēc piecus gadus un pie glāzes alus priecāties par sa-ilgStoSā
aizUeguma turēt me(Kbu bi- vu neitralitāti. Gan jau „tautas po-vādešiem
šīs pēkšņās izredzes, licija" un MVD par to gādās, lai visi
ttkt apbruņotiem un iesaistītiem nā- «atbrīvotās un apvienotās" Vācijas
kārnajā karā, neliekas nemaz tik vi- ieročus nest spējīgie vīrieši tiktu
liiĶ^s . Bet vācu tautai un tās vai- ieģērbti, apbruņoti, «ideoloģiski ap-dībai
uav jāaizmirst, ka kopš komū- mācīti" un līdz ar savu ,.atbrivotāju"
nistu iebrukuma Dienvidkorejā situ- sarkano armiju aizstāvētu savu dzim-idja
Stipri mainījusies. Šodien uzļteni pret „fašistiskajiem- monopol-diehas
kārtības ir Koreja, bet rit...? kapitāUstlskajiem agresoriem". Kas
i^^T^ir^u^l^^lv^Z.^^^ ^^n* izkaisītas Kolorado
jaunizgudrojumu, kat Ievērojami atvleg-ļ ļ.o-A„«^«ļ„
loSot mašīnrakstītāju darbu, jo padarīšot r ^ " ? fW V®"^^ Lai tādā veidā
lieku dzēSamgumijas UetoSanu kļūdu iz- neiznīcinātu visu šī gada kartupeļu
labojumiem. Patentēšanai pieteiktais pa- ražu, valdība bijusi spiesta lūfft
ņēmiens paredz divkrāsainas melnibaltas padomln fifltHpnThofl «OIM^TKT,
krāsu lentes lietošanu UdzSlnējās sarkani- n?o,??i«s« savienības palīdzību,
melnās vietā. Normālam rakstam Uetoja-P^^^^dzigāS sociālisma lielvalsts vārna
lentes melnā daļa, bet Ukko konstatē-1 ditāji nav atteikušies palīdzēt, un
ta klOda, rakstītāja maSInu pārslēdz uz tagad lau Car CechoalftVftkHnc-P^A-balto
lentes dalu, atbīda veltni atpakaļ i:,!:^5i^^^
līdz kļūdas vleSl un vēlreiz, cauri baltaM ^"^^^^^ļj robežu, galvenokārt
jal lentei, atkārto kļūdaino burtu vai zl- Starp Karisbadi un Pilzeni, sardžu
mi^ Lentes spēcīgā baltā krāsa aplamo dienestu veicot padomju aviācijas
burtu vai zīmi padara neredzamu, pēch-nTpļnSAKii ITO*-; x „ ^ J L s i , « , .
kam atuek Ukal uzsist pareizo. lailcmatājl. Katrs turpmākais „ame-
rietumu sabiedrotajiem, vai cīnīties »Kriokl§oņrua dnoo zviaebdozlnēimek ug"r amuēt ģindāejummosk raar-kopfi
ar boļševikiem. Komunisti un tiskās Cechoslovakijas sainmiecību
tās militārās aprindas, piem., Zeid- cietīšot neveiksmi.
lies un „tautas poUcijas" ģenerāļi
spekulē uz boļševiku totālo uzvaru t o K A GADA P T O T U A I Ī ©™r^ A » *T
visā pasaulē. Tie ir vai nu vienkārši T ! , » ' « 1 ^ ! ^ " ^ ^ ^ * PUSGADA
karjeristi vai ari naivi sapņotāji, kas AUSTRALUA M.500 IMIGRANTU
Idusibā cer, vai nu no boļševiku žē-1 Kanbera (Six). — 1950. g. pinna-
Rietumvādja neatrodas uz BAarsa.
Tepat aiz Oderas^ stāv boļševiku^
tanki. Sis realitātes priekšā vācu
tautai nav iespējams izvēlēties: pa-laitltrtlai
vai cinitiai ķq?ā ar rie^
šai „pēdējā kaujā" nevarēs vai negribēs
piedalīties, atradīs piemērotā-ku
nodarbību urāna ratovēs vai
Sibīrijā. Vācu tautai tātad atlikusi
ti|Ļal aitemaUvai dnftiea kopā ar
lastibas, vai ari kaut kādā veidā vēlāk
no tiem atkratoties, atjaunot patstāvīgu
un apvienotu Vācijas valsti.
Cerēsim, ka vācu tautas vairums
būs no saviem Krievijā izvārdzināto
kara gūstekņu likteņa, sarkanarmiešu
izvaroto sievu un māsu nelaimes,
ho koncentrācijas nometņu mocekļu
stāstiem un no savu tautiešu ciešanām
tepat viņpus netālā dzelzs
priekškara kaut ko mācījušies, un
zinās, kuŗš-ceļš tai ejams. M. Itāju,
jos 6 mēnešos, no 1. janv. līdz 30.
jūn., Austrālijā ieradušies 91.500
emigrantu, paskaidro austrāliešu
emigrācijas ministrs H. Holts. Atbraucēju
skaitā ir 42.000 DP un
25.000 imigrantu, kas ceļu uz Austrāliju
maksājuši paši — 19.300
britu, 2400 maltiešu, 1100 holandiešu,
1000 bij. sabiedroto karavīru,
200 Iru utt. Nākotnē Austrālijā gaida
sevišķi daudz holandiešu ieceļo-glāsa
ileva Etele, kam Inkriminē plidig;^
lanoB lava jau agrāk apcietinātā Viri
goianas afērā.
Nlvei iodn ellannot lerortnājuil ijui^
zēlandes valdn)a. Nāve» «odu Jaimi«wJ
atzēla agrākā strādnieku partljM val«W
pirms dažiem gadiem. ^, . . ^
m ģenerālsekretārs Trifva t! oJTi»
atvaļinājumā uz Norvēģiju, kur ^V»^'
redz satikties ar Norvēģiju, Dānljtt «a
Zviedrijas ārlietu mlnlstri«n. ^ ^
Dienvidkoreja paredsljosi iofad wa
baktērijo kaŗn, - apgalvo Pravds,^tj
bilstot, ka «ādu projektu esot iMortniJ«»
amerikāņi. , .
Ar vīģes lapām apgādā visas mārmor*
statujas, kas grezno Romas mlWIgcL»f
ta stadiju, agrāk sauktu par Musolmltt-rumu,
jo Iestādes atzlnu&as kallu flfW
par „netlkumlgām*\
Par „8llnkitmit, kas apdraud piee|i«»
divi gadi cietumā un 10.600 kronu nw-das
soda piespriests ēechu ««nmlenj
Jozefam Matusekam. Sprieduma mottvŗ
cljfi teikts, ka viņa slinkums „grlvlf P»*
Tējo zeitinleku morāli". -
87t vācu kaŗavfm līķos Salemo apkv^
nē savākusi kāda ar savu reliģiozitāti «P*
kārtnē plall pazīstama Itāliete. SslejJJ
kaujās krltu8o un izklaidus aprakto tt;
raviru līkus „māte Lūcija" ndgādljaj
kādā kepellā un lūRusi pazīstamā JertiTJ
pātera Lombardi palīdzību to identificē'
lanai. .
Uvi]ņn raidītāja kontrabanda uz VKi'
jas padotnlu joslu 17.devles aizkavēt VKtt
un amerikāņu iestādēm. Kādam vicu rOJJ
niekam un pasta ierēdnim jāatbild tia»
par mēģinājumu Izvest uz padomju )ļļļŗ
divus raidītājus, no kuriem vienu ou»
paredzēts nojirādāt uz RT^enes MIU, ^
otru Dārdot tālāk Ķīnas Jcomflnl^tletn.^
Vērta skrteianSs sadlcsteš sarīkojj ^
vārtjas pilsēta Hama, Auglpfalcē, Hcļf
tautaa svētkM stadijā sacensUes «/«Jī
llem un braucējiem. Braucēji, sēdM*!?
Ierastajos Hipodroma ratiņos-sulkiiof,
īlem SDēklem mēģināja piedabUt «J)^}
.,riklotājus" uz ātrāku gaitu. Uzvarēt«i
saņēma 400 un SOO OM godalgas. ^
Beitroklņji josla Romi atkal atjatfi^JJ
pie trīsētas galvas rīkojuma. Tāpļt JJ
Mu«)llni laikā, lai Joslā nedrīkst Uj^
auto taures, nedz ari braukt bez tToW*
Slāpētājiem.
„ļSf* ta^u patttvēlanu iogad svin nŗ
Utia^PmadocfM pilsētiņa iaviiijā
p^wi»vaaj
PttbUi*»^
csmp
vadonis]
premjeru
tivo
liberāļu
matotu
j«g
sidjtf
aitftfdiibis
Bils^KŌoes
madjas Mļ
dents Ren(K
WtttOi>
vjien% g|da^
franku
šas aprinda]
ari Beno pi
aJNtiira Ai
raicstits
nas noili
bu Ziei
Ugumu panu
vieeminiftr» i
iaaoslomiūn
ziņoji
paredz, ka
vienoto nādjui
platuma gradf-'
iotte nogQ«s^
^ kuriem
<toiuiayieu£
noiaka,
Austnimftziit
Kida dto
glvaipitost
Uedna, ka _
Wia
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-08-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500816 |
Description
| Title | 1950-08-16-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
. m i i
L A T V I J A Tteidiai, 1950. g. 16. augustf
nevietā
Hiimibal ante portasi — gribētos
miiukt tiem vācu politiķiem, kurus
It^i dārdi Korejā vēl nebūt nav at-ioaodiDijuši
no sapņa par T^cijas
BeitafiMti, un kas pašlaik Bonnas
p^lamen^ nodarbojas ar tik ^sva-lietu
kā likumprojektu par
l^tetapietu ražošanas aizliegumu.
:ViBU paimatsķolnieku jaunākā paau-
4zet kuras audzināšanai miemdllgā
tou^ jaunais likums gan visvairāk ir
domāti, pmr ilm savu Bonnas tēvoču
ppiļm ^^cijas neitralitātes un pal
i ^ miera nostiprināšanā pagai-diin
vēl daudz neinteresējas. Pilsētu
iMMialēs un apstādījumos vēl gluži
itpai kā v ^ labos laikos redzami
imitenēm un pistolēm ;»bruņoti''
H^joSi ,4ndifiņl'\ ,,policisti",
,J«ipItlji'' m ^^nerāļi''. Un nav rto 8X1 seviJH^ ko brinitiies, jo ta-bopl
gadu simteņiem zēni visās
j^isaules malās ir spēlējušies šaute<-
l A n zobena tāpat kfi meitenes
fodai^ušas teUēm. Vai Bonnas par-lainiehtāŗteft
domā, ka viņi ar vienu
liiumu izravēs ho mazo zēnu siirdim
interesi par šautenēm un zobeniem?
Ja Nirnberg^ spēļu lietu fabrikām
io n i e » > ( H i ' ' l i e g t a —
bērni tM izdrāzis no koka paši.
' Ifitļūš dažļrn nedēļām amerikāņu
Japns
bnilniiis^
Romnnisti iesaisfiļnsi ēps 15 Š/Iļas
Tokio (J). - Pēdējās dienās Ko*
rejas frontē smagākie komunistu uz-*
bndcumi koncentrējās Ziemeļaustu-mu
sektorā pie Pohangas, Icā ari
Naktongas upes lielajā dienvidu lokā.
Amerikāņu spēki pārtrauca savu
triecienu Cinjū virzienā apm. 6
km no pilsētas. Svētdien amerikāņu
aviācijas vienības atstāja Po-bangas
lidlauku, atstājot tur tomēr
pietiekamus Īdi jnieku spēkus lidlauka
terŗitorijas aizsardzībai No
sava lielākā tUtaģala nocieUnājuma
Naktongas upes austrumu krastā
Ka padmiļa |odi
Berlīne (m4»>- Padomju joslas
,,republikas" provizoriskā ^tautas kamera"
pieņēmusi vēlēšanu likumu,
saskaņā ar ko 15. oktobri beidzot notiks
ilgi atliktās vēlēšanas padomju
joslā. Velšanu likums atšķiras no
parastajiem demokrātisko zemju vēlēšanu
noteikumiem un dod iestādēm
iespēju pēc vajadzības diriģēt
vēlēšanu iznākumu. Vēlēšanās gan
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-16-08
