Bavarijas Latviesu vestnesis, May 6, 1950

              i":
Ar baļKem ciņidiem ļ Jauns gajiens..uz Kanosu
UN ģenerālsekretārs Trigve Li 10. maija
dosies uz Maskavu TlBt pali dienā, kad Parizes ielās
« m ī l i degolMstu im komO&istu L
maija laukļi, no franču iziglitibas
flU&kiitriJaf atskanēja dta sauklia -
1^ neagmfva, ļoti miermillgs un
ptarlieku almpatiika: bOsim laipni!
Ar io aidnālumu ievadīja tā lauktās
U^poltai nedēļai, kat turpināties
Uda 14 maijam un kuru laikā i r ^
fpaH mudināti atcerētiee un iu>pt
ttkumu, ioii pat lajā iarmanto tra-didju
lemē zaud^jii agrāko sper­mu*
jM&iu materiālisma laikmetā
madnljiea laipnības tikums m bls-teni
vairojuslei vulgāiltāte*', pa«
ikatdroja rakstisks Andri de Fuk-jin^
kas i r Jaunai akcijas galvenais
tnrtN^gneiiJi.
IMām Jauks pasākums un ne bez
ivēUbas lai laiki kad karš un tam
aujošais „bezmiers<* c a v ^ ārēji
im l^cii^ tā safadiļis un tie apau-gtiii
tik dauds garīgām at^bainKām
un dvMiskiem uzpampumienL.
B e t k a s labs baznīcā, ne katr-i
f i a ' d ^ ^ kroga* Ar balUem dm-mem
pareti neiet mēslus vest, ne
ar piWtoIciY kauties» Un augoņus
vti ^projām opeii ar nazi;
Art Iraniu valdība atzinusi, ka
Ifdmilba un pidclSJiba nav īstie ie-tm^
ar kuriem varētu cīnīties, ple«
ittiiimĻ pret koroiimstu pasaules ie-kafoiam
idinimn uh pret Kremļa
ptekto tmam Francijā, m^ gan-dik
fienlaldgi ar miermīlīgo laip-id^
MlVidKeiJu Francijas valdība sa«
Mi^JUiiii dUdf ļoti nelaipnai akci*
Iļri» noMnJol atlaist no amata Iran-
Ci) at(»wltlii^Ibās vkdltāju - ko-
H^lniiiu m f Klrl, kas nekad
tm dlpii savu padevību Kremlim
ub pirtiedbu» ka Staļins ir vieni-triā
pMmk miera draugs.
^Ar fri»ett valdības lēmumu no-virile
pbnirdais stāvoklis, ka vienu
M ivtfigikajām valsts aizsardzības
aiiiiim tur rokās Blaskavai uzti-
Iii' komltoiiti» kai^ ari Q)ējlgs zi-
V/MUkL GadUmns iedmē zināmu
isiķUUaM tranSu iekipoHtikā, kur
ttm btja vērojami tikti atseviš­ķi
«toklU** lipati^rumi valdības gri­bai
stttl^ pretī komOnbtiem. Tur-pttir
tagad IMlietu mtolsb^ Keijs
pfr^mieRtl atklāti pievienojies uz-
#*««»11|»L kcpflttirtu partija ir
»iit|rioiiilli>#»sMs^ ānsmju partt-i^^
IlMlilI^^^^ w secināt, ka Fnn- dmmm^t^^ antlkomO-B
M M H I ^ ^ pat
IMIlMiem» 0 vārdiem, Fran-
« l i i l ^ ^ kur vaia-drfga
radikkla brišana, tur vairs ne­var
ttām iir^baltimn cinidieRL
loiil Stalta t nudja parādes lai-tt
^Oilivlia 8 stundas pie Ļeņina
iiMadli}ai k ^ ģeoerālHāba priekft-aMiliii
S^enko izteica Jaunus
i i i N l d c ^ ^ m draudus ,Jkara kfl*
dlHMiim, agresoriem un mllitāristis-
UifB Iļriincijiem'' tm aicināja uz
^pmlļgt uznriim komOnisma cel-
Gil^ Cetrii .dtenaa i e p r i ^ Aus-
Mļtjei premjers Menzijs parlamen­t
i norunāja 4M stundes, nx>tivē-dame
Ukum^Jektu par komCUiiitu
J^jaa illgianu un dtlem pretko-mSnlstiikaJiem
soļiem, ko izrādās,
atbaMa ar^ strādniticu partija. Ari
Mmztja amata brālis Malans Dien-vtdalrikae
fUiiJā gatavo līdzīgu
' ' ģiimu parlmentam, un tādas
ziņas nāk no Panamas. Sai pa-
Ivētvarē^ pieminēt ziņu no
. ^liJI, kur vikārs Roze-v$
ra lt|di lurnālā raksta: «JMēsesam
dtvabia tauta, llēs prasām padzīt ko­munistus
no svarīgām po^djfim
valsti dienesti, bet ļaujam tiem bQt
p^ sko^Jiem valsts skolās, kur
mķm 9Btim %m savus bērnus. Vai
naida bauslībai zvērēHiSam partijas
loc^lltn vlr uzticēt mūsu bērnu au-dzļnālanut^
Tādai ir pēdējās balsis m> zemēm,
K# komOnistu partija Joprojām le-iUa,
un kur vē4 IsU nebija atklfiju-iHi
patiesība, ka nevar ļmit tīši ie-nUdni^
am rakties zem paša mājas
pamatiem, un ka vēl muļķīgāk ir
piļlUim iespiest viņa rokās lāpstu.
P»otami^ vecais iebildun» pret ko-mļNstu
tmrtlju aizliegšanu ir tas,
kš tis arf pēc visiem aizliegumiem
tiin^nās darboties nelegāli un bōs
valdībai vēl gratāk kontrolējamas.
T<mēr ur starpība, vai kāda valdība
ofdāli deš savā i»mē piekto ko-loimu.
vai ari atklāti nostājas pret
toi kā pret valsts ienaidnieku; vai
k<^mflnistt netraucēti m vadītājos
aniMitos un izmanto valsts aparātu allda*ļus savām vajadzībām, vai
viņiem Jfertkojas tikai pagrīdē,
itillnoties ari,ar risku.
iiai k i — balto dmdu politikai
PŖit kmnflnistiem rietumos paliek
ar^jen mazāk atbalstītāju. UN ģene-riļiitiEre^
I i braudens „ar bal-tilm
dnuiiem'' uz Maskavu gan ii
^]|i ļoti Jatda iekļiudas pašreizējā
filjDi|u laipolto pieklājības ne- al ; % t Vl4>ārējā no^aņojuma at-ilba
ilBtumi&i gan vairāk liek do-mlll,
ka deņi nik vecā tautas gud-rltik;
ar pliku rdcU ezi nenospiedīsi,
^ ad ^ balti d n i d o ^ i ^
Farise (D) — Treidleii p^ apsprledte arva«Mi0aBfraaēvvalsta-virfm
Apvienoto nādjn ģmri&iekfeiiri Mgvt LI pievēma picai un
paskaidroja, ka lāi malfil viņi doties m Hadomu M Uat nNftnito*
naslBil IMjiinēio pdltiska saspOēJamii. Jfa ial iiafldi Haskavi atra­dīto
Staļins» Ci Mtta prMgs ar viņa aaiikli«i,'' telea tālāk LL Viņi
paskaidroja, ka kmpi IM. gada fii ga4i ir kriMdUMi ae vka Apvie-notato
ttādjām, bet vHai paaaaleL J b brieMa paslivii tik UgU ka-mēr
cUvēee bSa sadalīta dhrea bMen tad Isipteito braņetaās on
nebfis vairs oekida oeriba irtenaliei par atamtenēa koatraU Vlenlfi
loģiski lieta tad b«s treiaii pasaales kafi,« iae||a mgia U Hņi gan
tUdaļ piebilda, ka Ir ari atra lieta libelgt ņakita kara im padarit
Apvienotas nidjas par visa tasta sastapiaiias « i si^raisBis viela. T i kā
laiki nestāv as vietai^ vimtlei vaMila vil āaga^L
Londonai un Parizee laikraksU
kcmstatē, ka Trigve U pašreiz atro­das
„8vētce|oJumā'' pa dažādu val­stu
galvaspilsētām, lai metinātu pa­nākt
saprašanos. Labi informētas
aprindas Frandjā domā, ka Apvie­noto
nāciju ģenerālstotārs ar va­dītājiem
Eir^Ms valstsvīriem ap-flpriedlsies
par sešiem gaiva^jiem
Jautājumiem. Viens no svarīgāka­jiem
u Ķīnas problēma. Kad Rie­tumvalstis
noraidīja B^Mtsetunga
pārstāvja uzņemš^u Drošības pa­domē,
Krmļa pārstāvis atstāja šo
tautas forumu, tā praktiski parali­zēdams
visu UN darbu. Nav šaubu,
ka Thgve LI vispirms mēģinās iegūt
kādu skaidrību tieši par Šu Jautāju­mu.
Viņš Jau agrāk izteides, ka pēc
i^ienoto nādju chartas 28. panta
varētu notikt Drošības padomes ār^
kāHējas sēto, kurās {iedalītos vai
nu attiecīgo valstu ārlietu ministri,
vai dti valdības locekļi.
Sagidda, ka U runās ari par ame­rikāņu
lidmašīnas notriekšanu Bal*
tijas JOrā. Sis gadījums vēl nav ap­klusis,
Jnfprmādja no Vašingtonas
vēsti, ka Savienotai viilstis inciden­ta
izšķiršanu vēlai nodot Hāgas
starptautiiOcajai tiesai. Nākamās
problēmas varēki būt Trifsta, Mbn-trē
konvendjas revīzija, par Darda^
neļu Jūras šauruma pārvaldlšanui
atomieroču kontrole un viss Vādjas
Jautājumu k o n ^ l ^ * Kilitmdonā,
tā Parīzē un Vašingtonā domi» ka
Trigves U mitija Eiropā var beig­ties
ari ar ļoti niedgiem panāku­miem.
Nevajag aizmirst, ķa Turcija
kategoriski noraida Jebkādu padom­ju
piedalīšanos Dardani^u kontrolē.
Sis jautājums Jau i^iekš trli gadiem
bija pasaules politikas uzmanības
centrā. Bet toreiz stāvokli saglāba
tā saucamā Trūmena doktrīna, pēc
kuras fioanoSAlu un mUitāru pāU-dibū
iBdpiēma Ori^idķiji m Turdja.
Triastas jautājumu psArda tiešās sa­runās
mēģinās atrisināt Jugoslavija
ar ItaUJu. Marilala Tiio vH tr«š«
VA8AESVBTK0S TAUTAS POU-CUA
TAISĀS APCIETINĀT VISUS
NEUZTICAMOS JAUNIEŠUS
dien agrākajiem Itāļu par
padcaidroja, ka ^nav ndcā tāda, kas
varētu traucēt ^ibu valstu draudzīgas
attieksmes.''
Udz šim Trigve U Jau apspriedies
ar prezidentu TrOmenu un Ečeso-nu,
britu premjeru Etliju un Fran-djas
ārlietu ministru Sūmanu. No
Parizes ceturtdien viņš devās uz
Hāgu. Tālākais UN ģenerālsdcretāra
ceļš vedis uz &nēvu. IdaskaviVrrig-ve
O pēdējo i^zi bija 1047. gadā.
Vairāki franču labā virziena poli­tiķi
pašrdzējo UN ģenerālsekretāra
vizIU padomju galvaspilsētā ironiski
nosauc par nJaimu gājienu uz Kano-lu".
Var sagadīties, ka tas par tādu
ari kļūs, Jo lldiāinējās apspriedes ar
padomju valstsvīriem bez solīju­miem
un di^liīrfidjām nav devušas
praktiski it nekā.
Vaāinglena aj)- — Newsweek ziņo
par dažiem interesantiem soļiem,
kādus spērusi ASV aizsardadbas mi­nistrija,
lai nodrošinātos eventuālai
konflikta situādjaL Svarīgākajiem
ministrijas ierēdņiem iecdti^ t4u-bultnieki**
dtās pilsētās, kas
ņemtu viņu pienākumus, Ji Vaštog-tona
tiktu iziUdnāta atombumb^|i«
brukumā. Visus nozImltfUms dliu-mentus
paredzēts uzņemt mtkttfil-*
mās un izvietot dažādās Savienoto
valstu vietās. Aizsardzības miiitit|t
Džcmsons pašlaik ļoti akUvl p ^ it
k i ārpus vi$ām 1951. gada aizsar»
dzibas budiļeta summām nodrošinās
tu vēl papildus sevifiķu «Jmbatas
naudas*' fondu 117 miljonu lolaru
apmērā, kas būtu izlietojams militā­riem
mērķiem neparedzētā krizes
gadījumā. Sl^>ens ASV „smadzeņu
trests'' patlaban Inteni^vi xu>darbojas
ar stratēģisko plānošanu, kas do­māta
ne tuvākajam laikam, bet gan
piecu vai pat desmit gadu peri>iam.
Savienoto valstu gaisa spēki projek­tē
ierīkot īpašu kriptogrāfijas centru
ārzemju slepeno kodu atšifrēšanai.
Ccaatra iekārtošana izmaksās 5,8 milj.
dol, un tā noslēgšanai no ārpasaules
stjurp dtu paredzēts izlietot ap 2 km
dzeloņstiepļu. Kriptogrāfijas centrā
izbūvēs iti s e v i ^ ^slepeno doku-mmtu
krematoriju", kas spēs sade­dzināt
12 t papīra dienā.
Loi dona ļaunnedeļ s ksies svarīgu
konferenču posms
RietumeļIropaI vel trūkst 15 divFzijUi lai varētu
apturēt uzbrucēju
VailBff lana (DK ^ Sestdtea no Vailngtonaa ni FariM tiUdoJa
irilela mlaisfra Dbia Bēesons^ lai pirmdien likiu apspriedes ar
Frandjaa itIHtIa ministru SSmann» Jau otrdien Eēesons dosies ui Lon-deoa,
kur aatUnlei ar" Bevinu. It nn U. maiji tad «Kties vlau trii
rietanra Mvalsta iritoia mlnlitrn konference, kas bSs levadUoms Om
^pspiledēait ko dandd politiskie novērotill noaaue par vliivarlgilEiiim
kopi kara Miiitt. Priekš doianii ni Parfil, EēcKmi als slēgiim durvīm
refeiila par ^lavaa politikas kurtu senāta un tautas lArstivItt nama ir-lleta
konlilJalL Par šim pimmim nav publicēta nOMu oflclila Infor-nidj|
« Tautai pirstivju nama iriletn kiNntaUas priekšsēdis Dions KI
preses pirttivjlem vlenlgt paskaidroja, ka irlletu ministrs Ečesona zi­ņojumu
viņi noklausījis t^r sajflsmn un fandarIJ1lma^
BerUne (E). —'-Berlln^ saņemta Iņ-formādja,
ka lieb manifestāciju
laikā IfMJas tautas polldjas vienības
apbraukā! visu Austrumvādju un
apdetinās neuzticamos Jauniešus.
Pēc tam viņus vai nu novietos pie-i^
iedu darbos urāna raktuvēs, vai
ari deportēs uz Padomju savienību.
SI akdja paredzēta Vasarsvētkos tā­pēc,
lai novērstu sabiedribas uzma­nību.
Jo tteš) tai laikā Berlīnē notiks
pieteiktās demonstrādjas. Hanove-rā
šinīs dienās no Saksijas imdu-šies
pinnie jaunieši, kas izmukuši no
padomju Joslas, lai nebūtu Jāpieda­lās
„gājienā uz Berlīni^
Jauns Maskava» t •.
(Turpinājums no 1. Ipp4.
kā dadzis Padomju savienībai, teo­rētiski
atrazdamās aiz dzelzs priekš­kara,
bet praktiski tomēr prazdama
saglabāt savu neatkarību. Vai «fl
šis mēģinājums beigsies ar Maskavas
neveiksmi, to, protams, pagaidām
nevar zināt Skaidrs vienīgi tas, ka
somi visiem līdzekļiem pretodes un
tik viegli vis neupurēs savu brivibu.
Parallēli streikam somu prese, se­višķi
ārlietu ministrijai tuvu stāvo­šais
Relsingin Saņemat, pēdējās die­nās
veltījis sevišķu uzmanību igau­ņu
kapteinim Trejalam. Vācu oku- i •
pācijas laikā viņš cīnījās pret Pa- VJCU DeCflU IZVlCtOSanai
domju savloilbu un pēc kaļritulād- '
jas ilgu laiku slēpās mežos. Pa^-
fotiol^^^tūb puS^^ušTkā Lcm-omHB^
jm TSMIIIODM liSKraasu, ap-ipriedea
britu galvaspilsētā var tie­šām
izrādittes par ļoti noilmlgām.
Ki alnāms, pre^ līdzšinējām dip-l<
miātiskām tradidjim. t i i ievadīja
Ue^atēju konference, kas sagata­voja
un apatridija visus svariņos
Jautijumui, lai ix9ietu miniaidem
nebūtu velttgi |itēi« laiks. Kftrtējā
preses konferencē trešdien Ečesons
atteicās sniegt Jebkādu informādju
par Londonas apspriežu darba kār­tību,
piebilstot vienīgi, ka pārrunās
visus Jautājumus, kas „var stiprināt
rfetumus". Priekš AtHanlJka pakta
padomes sanāksmes, kas sāksies 15.
maijā un kuri būs pirstivēti vid 12
irlietu minitri, viņš cerot vil perso­nīgi
apspriestlei wt Holandes, Beļģi­jas
un lAiksemburgas irlietu mi­nistru.
Lflā gan par konferenču darba kir^
flbn vB ndcas nav zināms, BBC |He-bilst,
ka viens no svarigākajlm Jau-tljumiem
laikam būs Indoķīna. Sū-mans
esot sagaitavojies lūgt steidza­mu
ASV un Lielbritānijas palīdzību
franču dņai mdoļ^nl Viņš norādī­šot
» ka ind(^na pēc Maotsetunga
uzvarai kļuvud. par vienīgo aizsarg-vafaii
pret komunismu Tālajos aus-trumoa
Tāpēc ASV, lidbritānijai un
Frandjai Jāsāk kc^Iga akdJa Dien-vldattttntmādjā,
Ui novērstu drau­dīgo
stāvokli. Informētas aprindas
Londonā t l ^ t pārliecinātas, ka tris
irlietu ministri pārrunās ar! Vādjas
problēmas, Iisļlot no komunistu pie­teiktās
demonstrādjas Vasarsvētkos.
Starptautiska komiteja
JuSā gadā Trejalam laimējās pār­bēgt
uz Somiju. Ar aģentu palldd-bu
to uzzināja Maskava, kas apvai­noja
igauņu kapteini par kara no­ziedznieku
un prasīja viņu izdot
Pašreiz Trejals atrodas Ididā Hel­sinku
slimnīcā. Preses pārstāvjiem
igauņu kapteinis lūdzis bārdas sku­jamo
asmeni, lai varētu izdarīt paš*
nāvibu, jo dzīvs vioš krievu rokās
nevēlo^es doties Helsingin Saņe­mat
raksta, ka Trejalu dienu un
nakti apsargā divi polidjas ierēdņi.
Uz galdiņa blakus gultai atrodot!^
viņa sievas ģīmetne un blbele somu
valodā. Somu prese sevišķi sašu­tusi
par to, ka valdība nesniedz ne­kādu
informfidtu par saviem nodo­miem
un kvalificē ^entufilu iffaiiņu
kaptdņa izdošanu par „nedlvēddni
rldbtt'*.
Vaibigioaa (D). - Senators Vol-ters,
kas pagājušā gadil īpašas ko-midjas
priddlgalā apmeklēja Rie-tumvādju,
trešdien amerU^u pre­ses
pārstāvjiem paskaidroja, ka visfi
iesniegs kongresam priekšlikumu
dibināt starptautisku komiteju, lai
varētu izvietot vācu bēgļus. So ie-rodnājumu
atbalstot ari prezidents
Trūmens. Volteti piebilda, ka izrai­dītie
vācu bēg|i ne teorētiski, ne
praktiski nevar atgri^ties savās ag­rākajās
dzimtenēs. Ja tur ari mai­nītos
polltiM dtuidja. šis tautas
diez vai mainīta savu noskaņojumu
pret vadošiem Tāpēc vienīgais at­risinājums
EIropis drošībai un sta-bilai
vācu saimniecībai ir bēg|u iz­vietošana
aizjūras zemēs.
Iiceļot varēiot apmēram 1 miljoas
v t a bialo.
^,$pedāli8tu apipiieitt bdgu iMi»
naim Lond<mā, kur sagatavo darba
pUinu rietumu ārlietu mliMiti kon-f^
encd pieaidnāti ari HoUmdes,
Beļģijas un Luks^mburgas valdības
ekjq;>ertt. Viņu klātiene nepleddtit»
rm Vādjas problēmas iztirzāšanai.
Stuttgarter Zdtung piektdienas
nuimurā raksta, ka Vādjas Jautāju­mā
radušās nesairtcaņas ASV un L l d -
britānijas viedok^. ASV esot par
paplašinātām koncedjām Vācijai,
Lielbritānija turpretim to nevēlas.
Neje Zūridier Zdtung saldis d-nām,
ka Atlantika p9k\A padomē
vissmagākā problēma būs Btetumd-.
roiMs militārais stiprums. Francijai
raicsta labi informētais britu laik-raltsta
Economist, plāno nooi^anizēt
septiņas divīzijas, tdklldz saņems no
ASV apbruņojumu. Sobrid pēc britu
mrtitāro speciāltetu dornS^ Frand­jai
nav karaspēka, ko tā varētu sū­tīt
dņas laukā. Nav labāks stāvok--
Ms ari Benehiksa valstis. Beļģijai
š6l)rid ir tikai viena divīzija, kas kā
okupācijas karaspēks atrx)das Vād-
Jā. Norvēģija gm cerot «ivu armiju
palielināt līdz 120.000 vīriem, bet tas
nevarēs notikt agrāk par 1955. gadu.,
šobrīd Rietumeiropai ir tikai 15 di-vldjas,
lai gan nepieciešamas vis­maz
30, lai apturētu eventuālu ag­resoru.
DAŽOS VĀRDOS
Us Bialajas pu^alas valstīm tu­vākajā
nākotnē izbrauks britu kolo­niju
ministrs Grifits un kara n^-
nistra Strečijs, lai pārbaudītu angļu
garnizonus un pārliedoātos par ko­munistu
dcspansiju. ļ
Pāvests izslēdzis no baznioaa ru- V
māņu pateru Andreasu Agotu, kas
pretēji Vatikāna aizUegumam sa­darbojies
ar komunistiem.
Us Priitt aliUdoJuias tris čechu
lidntftšmais, kas martā ar 84 pasa-ži^
em nolaidās Minchenes tuvumā.
No Cechoslovakijas pēc lidfi^ļMffātiem
bija ieradušies īpaši piloti
Prāvu pret sešiem tautas poUcIs-
Hem amerikāņu miUtārā tiesa atjau­noja
Berilnē trešdie«). ApdetinStia
pretēji aizliegumam ieradās amsri*»
kāņu BtktotĶ apbruņojušies Jen>«
dan un formas tērpos.
mm namu l u ^ kara bdgim
uzcdti Udbritānijā. Martā vien
britu salās pacēlās 20.000 jaunu mā­ju,
ko uzskata par r^K>rda ^aitlL
Apdlidju Augstākajai kara tiesāt
iesniedzis notiesātais itāļu maršali
GracianL
Ap 2ē0.li0 ķinidla lenmleku ta*
eēlušici pret komūmstiem SeČuanas
provincē. Nemiemidd esot tik spē­cīgi,
ka Maotsetunga karavīri uz(ko-šinās
atstāt savus garnizonus tikai
bataljona stiprumā. Komunisti us
drošākām provincēm esot nogādā­juši
visus pārtikas Hdzd4us.
Plašu raķešu bdanšanas ttklu Pa­domju
savienība izbūvējud Arictiki
un Ziemeļjūras apgabalā, paskaidro­jis
agrikais padomju fbtes inž^iie-ris
Martunuks, kam laimējies id>ēgt
no k<mcentrācijas nometnes un ie­rasties
ASV. Pēc inženiera apgal­vojumiem
tas ir tiešs drauds Nor^
vēģijd, Zviedrijai un Aļaskai
Izsludināt par štatu Havajaa salaa
ASV kongresu vēl šai sedji lūdda
tautas pārstāvju nama loceklia Fe-ringtons.
No 82 us 67 cUvēkton amaikāņu
ārlietu ministrija samadnājud ASV
sūtniecības personālu Prāgl
Trīs dienu atreiks sākilei Argen­tīnas
ostās, strādnieki prasa algu
paaugstināšcmu un darba laika nor­mēšanu.
Pilnīgi apstājusies visa
kuģu kustība.
Ka risinājās iDcidents
ar amerikaŗia
lidmašīnu
prio
Ari strādnieki par
komunistu partijas
slēgšanu
Kanbēra (F).AustrāUjas strād-nileku
partijas frakdja^ ceturtdien
paziņoja ministru prezidentam Men-.
djam, ka tā pilnam aU>alsta viņa
ierosināto likumu par komunistu
psuUjas slēgšanu. Sl deklarācija no­zīmē,
ka komunisti piektajā konti-nmtā
legāli darboties varēs tikai
Isu laiku. Tāds pats liktenis tiem
draud ari Dien\'idafrlkā. Attiecī­gais
likumprojekts parlamentam ie­sniegts
jau piektdien. Kādā inter­vijā
prese tieslietu ministrs Svords
paiskai(iŗojai ka 1. maija nemi^
Johannesburgā prasa, lai valdība r l -
kotios enerģiski. Vu?š gan komunis­tus
nenosauca vārdā, bet nevienam
žurnālistam nebija šaubu, par ko ir
runa.
JiSV kriminālpolidjas priekšnieks
Hūvers šinīs dienās paskaidrojis, ka
Savienotajās valstis Ji vairk nekā
55.000 nodevīgo komunistu," kas lie­liski
organizēti tm disdplinēti. Bez
tam apmēram 500.000 amerikāņus
vair uz^atH par komunistu Hdz*
skr^^em.
Draoķfurte (Is). — Laikraksts Deu­tsche
Ždtung sniedz iziloniiādju no
Ņujorkas par lidmašīnas inddenta
Izmddēšaiū» rezultātiem. Tas re­konstruēts
sdcojoši: amerikāņu izlū­košanas
iestādes bija saņēmušas zi­ņas
par plašiem krievu manevriem
Baltijas Jūras austirumu daļā. lla«
nevru galvenais nolūks bdja izmēģi­nāt
jaunus elektiriskus apttātus, kai
domāti Invāzijas operādjfim. Ame­rikāņi
izsūtīja manevru apgabalā iz­lūkošanas
lidmašīnu, lai noskaidro­tu,
kas tur norisinās un vd viņu
Jaunākās radara ierices var pielietot
ar panākumiem ari jauno krievu in­strumentu
pētišanā. Krievu pretiz­lūkošana,
acīm redzot, bija uzdnā-jud
par amerikāņu nolūkiem. Kid
ASV hidroplāns parādījās virs Bal­tijas
Jūras .pacēlās krievu iznicinā­tāji
vai nu, lai piespiestu amerikā­ņus
nolaisties krievu tcrrltorijā un
tādā veidā iegūtu vērtīgās radara
ierices, vai ari lai iznicinātu lidma­šīnu
lldz ar izlūkošanas rezultātiem.
Amerikāņu hidroplāns, kas gan
pēc savas ārienes līdzīgs B-29 buīnb-vedim,
bijis pilnīgi neapbruņots, bet
apgādāts ar jaunākiem elektriskiem
izlūkošanas un pētniecības aparā­tiem.
Lidmašīnas apkalpd bija no­teikts,
ka tai jāatturas no liddianas
virs krievu territoriālajiem ūd«;»iem
un jāuzņem radio sc^ari, tikko sa­sniegta
jūra Sakari tomēr nav uz­ņemti
un tādēļ Vašingtonai trūkst
jebkādas tuvākas Informādjas, kai
ļsti ar lidmašīnu noticis. Vienīgi pēc
krievu notes, kurā teikts, ka lidma­šīna
pagriezās jūras virdenā un pa­zuda,
var sednāt, ka ViSinskls bija
pārliecināta, ka neviens nevarēs ru­nāt
preti viņa apgalvolumiem. Tā­tad
vai nu lidmašīna ir iznīcināta,
vai kritud krievu rokās.
Sesijuar<
Sēdis J. Ce
dinieini*sd
vidādjas
aakošā seši]
•anfikt LCP
darbinieki
d^ekļi. Tomēr
turpUvfiļumai
Hds patika
atrast LCPi
Vādjii.
dnidi iri
pārtrūkt To
(eriHi, eettirill
nui dnbi m'
dalsLCKta
kai viss prati
djā valn nēv
bcžāi tomēr d
dņi par trim
nu un Latvijai
tds.
9.m
Tris rocii pastaigājas
pa Milānu
MUiaa (F). — Lielu jautirlbu Itā­liešiem
šinīs dienās iegādājuši tris
roņi, kas nUtināJās MUānas zoolo­ģiskajā
dārzā. Omulīgie dzīvnieki
vienā jaukā dienā atstāja savu ba­seinu
un mderigi izēāpoja pa vār­tiem,
kas sarga mizmanibas dēļ,
bija atstāti vaļā. Divi roņi devās uz
itāļu ziņu aģentūras namu, bet tre­šais,
k i^ bija noskaņots romanOs-kāk,
pastaigājās pa tuvējo parku.
Hoņus, protams, sagūstīja un nogā­dāja
atpakaļ uz zooloģisko dārzu,
bet par šo gadījtunu smējās visa
TtalHa.
s
bu dņojumu
darbību sniedz
LCK un BCP
priekšsēdis H.
A. Trapāns. H
»o]uffllparLCK
licēti presē, t?lr
tikli pie 8 sv
«lem. Bij. kara
ASV iobrīd A
1^ lēmuoa
?aš, šķiet, tūHt
kumatdcsta '
itiianas. Pēc
^ jau izšķirti
5 WJ. karavīri
nav tikuši
£ DP komisija
™ mēnešiem,
*Ji Jautājums n
Jēlumu izlems
h^rUdz šim
no savas
Jy» IRO un
J^nnēšana šajā
Sf^Ja^ns, ka izV
Ir» par 11
5^af gaitas un;
^*to:a likuma'
» l k. no
!(personas tikšot
S," Latvi
« pastāvēji» R-