Bavarijas Latviesu vestnesis, February 8, 1950

              1950. g. 4. lebruār!.
iesus panā' 1
lO palika nedzirdīga
laķsāt ceļu paši-to;
darījuši, tad šodien
tos vis Filipīnās, bet
Sibīrijā, kur nokļuva'
Mģhajas^ Sang,
tiešiem sevišķi interesē- ķ
- kam bija labi sakari I
gan padomju konsu-
^^rīiajespēiamo, lailat-anghajas
neizkļūtu-" (j)
Ins MekartMrs
piinu p^ildzibu
Otrdien Anedas lidlau-tyumā,
nolaidās āmeri-
Isters**, no kiiŗa izkāpa
"tabu priekšnieks ģene-
- Uri^ visu tris ieroču
pri^nieki» Lidlaukā
ļija amerikāņu okupāci-i
virspavēlnieks Japa-irtps.
Ģeflierālis. Bred-
•stivJiem izteicās, ka
[|ŗu un viņa štābu no-
:es, kas apsvērs visas
Imas. Sevišķu vērību
"tin Formozas salai, kā
kyr ar Padomjti sa-atzlšanu
radusies
situācija.
ivis ziņo no Tokio, ka
i konferencē ' ģenerālis
ieprasījis steidzamu mi-zībuv
'Viņš ierosinājis
amerikāņu sauszemes,
iras spēkus Tālajos au-formētas
aprindas izsa-
;enerāļa. Mekartūra pra-militārā
stāYokļa drau-ināšanos.
r 4' <
|liesi apmeta ar olam
\— T]?ešdien Komā iera-lietu
ministrs Bevins.
ministru prezidents
ļŗmētas aprindas izsakās,
t galvenais temats bija
9 nodošana Itālijai Ap-ļij
virsuzraudzībā. Ar-i
Bevins ieradās au-pie
pāvesta Pija XII.
i|ajļf>īadījumg norisinā-
^. ^ ministrs no
.ŠJiVēs^ecības devās pie
izidenta Degasperi. Kā-li^
jutnā Bevina auloma-
(itžliei^u jauniešu apmē-
Pblic)|a (ļažus vainigoj
"" •ftomā valda pārli^
^ itJkamo incidentu iz-i'jaunfašisti.
^
S VĀRDOS
brīdināja, ka ASV
Ojām nav saņēmusi no
ttbiļdi uz oficiālo pro-vēstnieka
Hīta izrai-aidai
tālākus soļus pret
tveiituāli visu ASV vēst-ķšanu
no satelītvalstīra,
ibslāviju. •
atbalstīs Spāniju, ce-
:ciāli paziņoja UN.
;ctes l>agājušo nedēļu iz-alifornijā,
4 m. garās ra-dažās
minūtēs nogādā-
•lendalas izmēģinājuma
Vēstuļu uz Tronas pasta
vienā uzlidojumā bijis
10 TAŠS- 25. janvāri
aviācija no gaisa iznl-māju.
ļvu bandas Vietnamā iz-
.minš. Katrā bandā 12
iotu un apmācītu aģentu,
.ms nogalināt visas sva-as,
kas pretojas Hoci-
:ai Indoķīnā-ļomūnistisko
jauniešu no
ļdomju savienības, Ŗī^^^'
cijas un Anglijas 27'
uz Berlīni, paziņoja
.as informācijas daļas
ļslers. ,20-0'00 speciāU ap-^
iCu jaunekļus sūtīšot ari
vāpiju. ' Derfionstraciju
gājiens caur
ttiem- Informētas aprm-ubās,
vai to atļaus ame-ii
un briti-mainīs
po^'
lustrumvacija
i(B). - Ārlietu ministri-;
s p"r]'-cināt? , ka kriev
mainīšot savu saii^mie-
Iku Austrumvācija.
ļupīšanas vietā Maskava
fusi kāpināt ražošanu v^-
Sām, lai paceltu dziv^^
cas salīdzinājuma ar
p ārkārtīgi zems.
iošot vāciešiem pat of^
• fabriku iekārta?. T-^'^ļ.
^Staļins jau 1949. g- 3^
Mandžūrijā.
LATVU
Latviao Nevespaper
Published undei SUCOM ClvU
Attalrs DlvliloD Autborlsatton
Number (JNDP I86. Publisher
and Bdltor: ValdemSrs Lam-bergB.
ESlingen/N. Breite Str.
S-5. Prlnter: Ungeheuer &
Olmer. Ludwlg8bur3, K6me>
ttr. 16. Published twice weekly
Circulation U.00a
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. n (355)
Trešdioi, 1950. f. 8: febr:
Izntt treAdlenis ao «estdlinilft
bdevēii: Utvlelu Centrāli
mtteja. Oalvenats redaktori: V
Lambergs; galveni redaktors
viethiekBr M CuUtta. Redak*
tort! A Bolitelnt. ft. Igali,
i Jikabaona. B (tatili a
Mlndenbergt 8 Raltteit U
Svarčt. Redakcijas adreit:
EssUngen^.. Breite 8tt. S-^l,
telefons 17SS9.
Vairāk neka pusei
amerikāņu joslas DP izredzes izceļot
Repatriēties pieteilcusies tilcai 0,12 proc. — Grūtības
ar DP pārsicaitisanu vācu saimniecība
IRO sakarnieku sanāksmes
un Bad Ķīsingenā
RārtSjas amerikāņu joslas IRO sakarnieku sanāksmēs Minchenē an
Bad Kisingenā, kur latviešus pārstāvēja LCK priekšsēdis H* Klarks, ap«
Sprieža galvenais temats bija IRO darbības izbeigšanās un ar to saistītas
pārimdņas. Raksturīgu ainu par DP nākotnes nodomiem un izredzēm
sniedza IRO Jaui^kie, aptaujās iegūtie dati» no kuriem redzams, ka sa­melo
liels skaits pārvietoto'personu vai nu izce)os, vai jau nodrošiimjuši
sev eksistenci vācu saimniecībā*
31. Janvāri amerikāņu joslas no­metnes
aprĢpē bijuši 111.585 DP. No
tiem 155 pieteikušies repatriācijai,
S?76 izteikuši vēlēšanos pāriet vācu
saimniecībā, jo .viņiem jau pasākti
uiņfemumi, ir darba saistības utt,
73.742 atzīti par tādiem, kam izre­dzes
izceļot, 16.821 pēc pašreizējiem
note&umiem nav izredžu izceļot, bet
viņi varētu paši sevi apgādāt, 5617
Ūlgā'ku laifeu atrodas sanatorijās,
filimnīcās uc, 461 atteicies pieņemt
jebkādu lēmun^u vai IRO priekšli­kumu,
lidz ar to atsakoties no IRO
atbalsta. 11.113, nometnēs dzīvojošie
DP vēl jāiztaujā.
Srpus nometnēm 31. janvāri dzī­vojis
71.061 DP, no kariem 67 oie-teikušieg
repatriācijai, 16.661, atzīti
par tādiem, kam izredzes izceļot,
1775 paši Iekļaujas vācu saimniecī­bā,
1545 nav i2xedžu izceļot, 194 at­teikušies
pieņept jebkādu lēmuma,
4519 atzīti paf tiepīgiem tikai uz tie-iBilko:
aizssirdzību, 24^ atit>-
das slimnīcās, bet 46.665 ārpusnomet.
ņu DP vēl jāiztaujā.
ķvērojot neilgo laiku, kas vēl at­licis
IRO darbībai līdzšinējā veidā,
jau tagad intensīvi strādā, lai atri­sinātu
Vācijā palicēju problēmas un
novērstu ar IRO darbības izbeigša­nu
saistītas pārejas laika grūtības.
Sajā sakarā arī izdarīts pirmais mē­ģinājums,
visu Arolsenas strādātāju
nometni vienlaicīgi pārskaitīt vācu
saimniecībā, un bija paredzēts, ka
pakāpeniski līdzīga rīcība sekos arī
citur. Tomēr prakse rādījusi, ka šā­da
akcija ir ļoti sarežģīta, un jau
pirmajā mēģinājumā atklājušās 'dau­dzas
griitibas un netaisnības, . kas
smagi skārušas ne vien DP, bet ari
IRO .darbu. Sakarnieku konference
tādēļ pārrunāja kā rīkoties, lai šā­das
grūtības novērstu turnmāk, un
līdz šo jautājumu labvēlīgam atri^
sinājumam nav paredzēts, ka februā­rī
vēl varētu notikt veselu DP gru­pu
pārskaitīšana vācu sainmiecibā.
Nom^u slēgšand ^ februārī tomēr
turpināsies, jo armijas un IŖO va­dība
ptasa likvidēt visas hom^tnes,
kas paredzētas armiijas plānos, un
kamēr citās nometnēs vēl ir brīvas
(Turpinājums 2. Ipp.)
Nams Rīga, Kirova ielā
..MANI VAREIA PAZĪT P E C PELĒKA
MĒTEĻA../'
•i I
lotviesii partizāna atklāta vēstule MQV un Rigos radiofonam
Rīgas radiofons
aizrautīgi stāsta
latviešiem ārze^
mēs par „jaun-celtniecību
dzim­tie,
par nepie-diīvotu
saimnie-diku
uzplauku­mu,
kolhozu sķdi-
' stūmu» tautas
sveicieniem Sta
nam" un par
1-
10,
Sniedzam l&sitajiem kāda
latviešu partizāna atklātu vē­stuli
sarkanajiem varasvīriem
Latvijā. Vēstules autors, kas
oktobra siakumā atstājis Latvi­ju
un ieradies rietumos, lieku
reizi atsedz Rīgas radiofona
parasto melu propagandu, zi­ņojot
konkrētus faktus no pa­ša
novērojumiem un pieredzes.
automobilī ūsu
MVD vīrs vienu
no viņiem tUt ne­žēlīgi
sita un
spārdīja kājām?
Kāiiēc Skrīveru
zootechnikumā un
citās sikolās noti­ka
līdzīgas apcie­tināšanas?
Vai
tāpēc, ka šiem
dk «laimīgi" Kļu­vuši
cilvēki pēc Latvijas neatkarī­bas
sagraušanas. Kārtējā melu raidī­jumā
15. janvārī un divas reizes pēc
tam, aicinot latviešus atgriezties no
fivešuma, radio teicēji apgalvoja:
«Mēs saprotam, ka atgriezties jūs
baida latviešu ķengu lapeles publi­cētie
šausmu stāsti par postu dzim­tenē,
deportācijām un partizānu cī-ņSm.
Neticiet tam visam, tie ir meli!
Latvijā nav neviena partizāna, un
nav arī nekādu. cīņu! Brauciet!
Dzimtene jūs sauc!"
Bet radiofona „biedriem" nebija
ne vārdiņa, ar ko pierādīt , savus
apgalvojumus, it kā • Latvijā vairs
nenotiktu masu deportācijas un tur
vairs nebūtu partizānu. Bet vēl 21.
janvāri Minskas raidītājs ziņoja par
lielām sadursmēm starp sarkanarmi-jas
daļām un lietuviešu «fašistiska­jiem"
prtizāniem. Rīgas radiofona
^ MVD biedri, vai varat man at­bildēt,
uz dažiem jautājumiem?
Kāpēc MVD izsūtīja 2000 bijušo;
latviešu karavīru no "Meža parka
koncentrācijas nometnes uz koncen­trācijas
nometnēm pie Maskavas un
Kalugas? Viņi taču bija piespiedu
kārtā mobilizēti, tāpat kā to f^arāt
JUS paši. Vai gribēsit to noliegt? Tad
man būtu sīki jāizklāsta, kā šos ne­laimīgos
nogādāja Rīgas preču sta-cijjā,
kad un kā notika viņu „iekTau-Šana"
vagonos utt.
Kāpēc Viesītes technikumā sep-
, tembra beigās apcietināja 7 ?kol-niekus
ņn kāpēc pirms sadzīšanas
I
bērniem un jau­niešiem
gribējās
dziedāt dziesmas par brivību, ko arī
jūs savos raidījumos tā cildināt, jeb
varbūt šos nelaimīgos 27. un 28. sep­tembrī
līdz zobien^^apbruņotu MVD
aipsargu pavadībā sūtīja ,4zpriecas
braucienā"?
Trešais vaicājums attiecas uz jū­su
sludināto «cilvēka individuālo
brīvību un dzimtenes mīlestību".
(Turpinājums 4. lappusē).
Laiks spiei
izšķirfies
IRO bridina:
Vairs tikai 20 nedēla
palikušas līdz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt, izšķiras \m sāk
gatavoties
tālākai emigmijai
vai
palikšanai uz davi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
Jt5 vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmīgi
Zviedrija uzņems
150 slimus DP
2aiēva (D). — IRO galvenā
mītne ziņo, ka Zviedrija iz­teikusi
gatavību uzņemt 150
pārvietoto personu, kas slimo
ar tuberkulozi un kurām nav
izredžu izceļot dtur KopS
ar slimajiem uz Zviedriju va­rēs
doties ar! viņu ģimeņu
piederīgie. Pat katru slimnie­ku
IRd ar mieru zviedriem
maksāt 1000 dolāru, bet par
katru ģimenes locekli — 250
dolāru. Zviedrija ir otra
valsts, kas vēlas dot patvē­rumu
ari tādām pārvietotām
personām^ ko citas valstis ne­vēlas
uzņemt. Kā zināms,
nelielu skaitu neredzīgu DP
solās aprūpēt Norvēģija.
Mūsu redakcija ziņo no
Kanbēras, ka Sidnejā šinīs
dienās ieradās kāds augsts
IRO pārstāvis — sērs Artūrs
Rekers (Arthur Rucker), lai
ievadītu sarunas ar Austrā­lijas
valdību par slimo un
grūti izvietojamo DI? uzņem­šanu.
Preses pārstāvjiein sērs
Rekers izteicās, ka Eiropā ir
ap 200.000 DP, ko neviena
valsts nevēlas. Sevišķi tas at­tiecas
uz neredzīgajiem. Sis
ir jau trešais gadījums, kad
Austrālijā ierodas kāds IRO
, pārstāvis, kas apellē neaiz­mirst
tās pārvietotās perso­nas,
kas pēc 1950. gada jūlija
paliks Eiropā. Austrālijas
valdības atbUde sēram Reke-ram
pagaidām nav zināma.
DP likums kļuvis
par Mzekļi
vāciešu atbal^isanai,
saka tā autors
MEKKERANS ATGRIEZĀS
PIE VECIEM AIZSPRIEDUMIEM
Ņujorka (A). — DP likuma papil-dinājimiu
senators Mekkerans par
jaunu aizkavējis uz nenoteiktu lai­ku.
3. februāri United Press ziņoja:
«,ASV senāta juridi^ās komisijas
priekšsēdis demokrātu senators Pets
Mekkerans vakar iesniedza senātam
DP likuma projektam jaunu papil­dinājumu,
lai aizkavētu tālāku pār­vietoto
personu ielaišanu Savieno­tajās
valstīs, jo bezdarbnieku skaits
ASV pašreiz Jau sasniedzis 4 miljo­nus.
Mekkerans papildinājumā
prasa, lai neielaiž ASV nevienu DP
ārpus jau. esošā likuma, .-camēr
ir tik liels bezdarbnieku skaits un
kamēr vairāk nekā 2 milj. ģime­ņu
jādalās dzīvoklī ar citiem. Sos
savus papildinājumus Mekkerans
apzīmēja par «minimālo piesardzību
pašu ASV pilsoņu tiesību aizsargā­šanai".
Senators piebilda, ka viņš
kopā ar pagājušajā nedēļā pieņem­to
DP likumprojekta papildinājumu,
ko senāta juridiskā komisija atrada
par.tālāk virzāmu, debatēs arī par
tālāku ierobežojumu klāUzulu ne­pieciešamību.
DP likuma papildinājuma pro­jekta
autors demokrātu deputāts
Sellers izteicies, ka senāta juridis­kā
komisija ,4znīcinājusi" DP likii-lĀu,
pārvēršot to par līdzdcli ,4z-raidīto
vāciešu atbalstīšanai".
Komisijas sagrozītais projekts
esot «gudri uzrakstīts, lai radītu
iespaidu, ka tas tiešām domāts ie­laižamo
DP skaita palielināšanai,
bet īstenībā atstājot neskaidru
centrālo problēmu, t i. DP nomet­ņu
iztukšošanu". Papildus noteiku­mi
par priekšrocībām lauksaimnie­kiem
un iespēju uzņemt arī vācu
tautības personas «praktiski no­slēdz
durvis tiem, kas vēl mīt DP
nometnēs" (senāta juridiskās komi­sijas
ieteiktie grozījumi likumpro­jekta
noteikumos par DP kandidātu
izraudzīšanu tiešām paredz, ka per­sonas,
kas citādi atzītas par derī­gām
ieceļošanai, bet ir vācu tautī­bas,
šī iemesla dēļ vien nav no­raidāmas,
un ka priekšroka īdz 30
proc. kandidātu izvēlē iādod lauk­strādniekiem,
nosakot, ka trešā
daļa no vīzām izdodama tikai tā­diem
kandidātiem, kas vismaz 2 ga­dus
strādājuši lauku darbus. Red.).
Esot jācer, nobeidz Sellers, ka se­nāts
izlabos «postījumus", ko noda­rījusi
juridiskā komisija.
BĪSKAPS B. SLOSKANS PIE
EIRES VALSTS PREZIDENTA
Latvijas korespondenta vēstule no Beļģijas
Bīskapa B. Sloskfina Dublinas lidostā apsveic Eires valtte i^eiddeiiU
adjutants O'Karols. No bīskapa pa kreisi kardināla Grifina brUis pHU
vests Grifins, kas Sloskana pavadīja ceļojami no Lieibrilinijaa oi EIrL
No apm^ējuma Lielbritānijā un
vizītes pie Eires valsts prezidenta
Luvenā,'šinīs dienās atgriezās bls-
.kaps B. Sloskāns- Sekojot Notlngha-nnas
bīskapa Ellīsa ielūgumam, kas
ir katoļu garīgās aprūpes pārzfaiis
Lielbritānijā un latviešu bīskapu
trimdā Antonija Urbša un Jāzepa
Hancāna ierosinājumam, Sloskāns
janv^ sākumā ieradās Anglijā, lai
iepazītois ar latviešu dzīvi un gari-gās
aprūpes darba iekārtojumu. Bis.
kaps apmekllja arf iatvi«fo hosteļus
un. atsevišķas ģim^es Anglijas vi-dienā,
ziemeļos un dienvidos. .
PlaSurakšta ar blis^i^ Sloskāna
fotogrāfiju un ziņām par viņa pie­redzējumiem
koncentrācijas nomet­nēs
publicēja Vidusanglijā izplatītais
nedēļas laikraksts Čoventry St«ai-dart
Katoļu laikraksti Birmingham
Post, Coventry Telegraph, Nottin-ham
Guardian uc- izcilā vietā atre­ferēja
Slbskāna Viesošanos pie An­glijas
latviešiem un sīki aprakstīja
t^ņa dzīvi Pad. Savienīķi^ atzīmējot
ari mūsu likteņa traģiku un to» ka
Lielbritānija un ASV joprojām aV«
zīst Latvijas neatkarību. Daži laik»
raksti atzīmēja ari bīskapa Slb«kfin«
braucienu uz Romu Svētajfi 1938* g.,
kad Pāvests Pijs XI Vatikānā viņu
apkampa un ' aicināja asistēt pUi
Svēto durvju atvēršanas.
Anglijā bīskaps Sloekfins apmdclļHa
Vestminsteras archiblskapu kardiriālt
Griflnu, apustulisko delegāta gr^ijif
bīskapu Džefriju (G^otftf^J,^^
minghamas archibiskaptt VMm^
nu un katoļu^ garigfis af)rQpe8 j^trpL
nl li^U^ritānijā biskifii
pārrunājot latviešu katoļu
aprūpes uc. problēmas- Karc
Grifins devis solījumu sagādāt «tof
diju iespējas 1 latviešu katoļu seml^
hāristam. Par savieiņ vērojumiem
bīskaps Sloskāns Latvijas korespoa-dentam
izteicās:
«Lielbritānija latviešiem izrādljud.
(Turpinājums 4. ipp.).
Aicinājums ziedot mūsu dnai
DAUGAVAS VANAGI I
Pirms 31 gada mūsu tauta un jaunā valsts pārdzīvoja sma­gas
dienas. .Lielākā zemes daļa bija komunistu okupēta, un
tikai neliels Kurzemes stūris ap. Liepāju bija vēl brīvs, bet ari
tur Latvijas valdībai visāda veida grūtības sagādāja vācieši No
visām pusēm spaidīti, daudzi zaudēja ticību taisnības uzvarai un
mū^u^zemes atbrīvošanai.
Tikai neliels pulks drosmīgu vīru plkv. 0. Kalpaka vadībā
nezaudēja ticību Latvijai. Vl»^en^ bija tikai viena doma un-viena
apņemšanās — cinities un uzViurēt. Uzvarēt var tikai cīņā, un
tādēļ ari 1919. g. 3. martā kalpakieši no aizstāvēšanās pārgāja
uzbrukumā un, nāvi un ienaidnieka pārspēku nicinādami, guva
uzvaras, kurām bijā izšķīrēja nozinie tālākā Lavijas atbrivoSanā.
6. martā krita Kalpaks, bet viņa varoņgars iemiesojās dzīvajos.
Ti6 uzvarēja un atbrivoja Latviju.
Arī šodien mūsu tauta pārdzīvo bezgala smagas dienas. Nav
brivas ne pēdas latvju zemes. Važās kalta latvju tauta, tūksto-šiem
smok cietumos un vergu nometnēs, tūkstošiem klīst svešās
malās, un daudzi zaudējuši ticību mūsu atbrīvošanai un Latvi­jas
atdzimšanai. Bet latvju tauta gadu tūkstošiem dzīvojusi un
cīnījusies par savu zemi pie Baltijas jūŗaļi kādēļ ari tagad mēs
nedrīkstam lielo cīņu pamest.Svēto, mantojumu nedrīkstam atdot
svešām tautām un ļaunām varām. Vēl Latvijas mežos par savu
zemi varonīgi cīnās latvju vīri. Nav saualzts vēl viņu cīņas spars
un dzīvs viņos Kalpaka varoņgars.
Daugavas Vanagi, kas vēl dzīvi un brīvi — neatstāsim savus
draugus un cīņu biedrus starplaukā. Sardzes pienākums mūs
sauc un mums atgādina —vēl cīņa nav beigusies.
Zobena vietā ir citi ieroči, ko šodien ar sekmēm varam lie­tā
likt. Ar patiesu vārdu un krietniem darbiem iziesim cīņā sve-šajās
zemēs. Ar krietniem darbiem iemantosim uzticību, bet ar
patieso vārdu pacelsim dzelzs priekškaru, norausim melu plīvuru
un parādīsim brīvai pasaulei asiņaino komunisma diktatūru viņas
atbaidpšā kailumā.
Neatteiksimies no Ms cīņas un līdzi aicināsim ikvienu lat­vieti,
kam krūtīs pukst karsta sirds un kas nav aizmirsis, ka
viņu dzemdējusi latvju māte. Ikviens, cik un kā spējam, pieda­līsimies
šim cīņā ar darbiem, materiāliem līdzekļiem un labiem
padomiem.'
Kalpaka nāves an varonīgo dņu diena atceri šogad atzfmf-slm
ar ziedojumiem LCK Arējās informācijas fondam. Ziedosim
paši un .aicināsim ari citus ziedot līdzekļus cīņai par Latviju! —
Tēvuzemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim!
Daugavas Vanagi, sasauksimies!
DAUGAVAS VANAGU CENTRĀLA VALDE
i>L-'-V-vjir".