Bavarijas Latviesu vestnesis, June 9, 1951

              8 L A T V I J A
ass
Starptautisks tribunāls
tiesā'' padomju režii
„E5 NO VISAS SIRDS GRIBU, LAI LATVIJA BOTU BRlVA," SAKA
VIDS RUSE
M ū s u lfdz5tTā< ! i i i € , k a s p e c i ā l r a k ē t s no B r i s e l es
j ^ s pasaule6 žurnālistu fotokame-i8m
liesmojot, līth pēdējai vietai pār­pildītajā
Pālai* d'Egmont spoguļu zālē
starptautiskā septiņu vliu „tribunā-la"
prezidents francūzis M. Balachov-skis
1. jūnijā pasludināja tiesas vien­prātīgo
spriedumu, ka Kremlis atzīts
par vainīgu un nosodīts visas pasau­les
sabiedriskās domas priekšā par
Hitlera koncentrācijas nometnēm lī­dzīgu
vergu darba nometņu užturē-
Sanu. Padomju valdība, ne tikai at­ļaujot
un veicinot so sistēmu, bet šā­das
nometnes paredzot un atzīstot par
nepieciešamām pat savos sodu liku­mos,
oficiāli atjaunojusi savā zemē
vēstures sen jau nosodīto verdzību.
MVD dotas tiesības ar vienu spalvas
vilcienu vergu darba nometnē* ieslo­dzīt
un pie bada rācijām nodarbināt
miljoniem nevainīgu cilvēku.
Kā sprieduma motivācijā tālāk no­rādīts,
pēc vairāk nekā 100 doku­mentu
pārbaudes un 25 liecinieku uz­klausīšanas,
kuri piederēja dažādām
tautībām, profesijām un politiskām
pārliecībām, tiesa guvusi neapšaubā­mu
iespaidu, ka „latmlgajā sociālis­ma
zemē" notiek pasaules vēsturē
nepieredzēta cilvēka fiziskās un mo­rālās
personas degradācija un barba-riskaia
režīms kājām samin viselemen­tārākos
taisnības un goda jēdzienus.
Kamēr tas notiek, nemitīgi zem jau­tājuma
zīmes atrodas ne tikai to cil­vēku
nākotne, kas dzīvo stajiniskā
komunisma orbītā, bet arī brīvā cil­vēka
nākotne brīvajā pasaulē.
Var teikt, ka fiktīvā prāva Egŗnion-ta
pilī tikai lieku reizi atgādināja,
ka ir nepieciešams garlaicīgā laika
padoms, lai, par spīti propagandas
dubļiem un rietumu cilvēka ilūzoris-kājai
nosliecei, pēdējais beidzot spē­tu
saskatīt padomju režīma īsto seju.
Jau 1946. g. radās pirmās disonances
sabiedroto attieksmēs, bet rietumu
inteliģences zemapziņā vēl arvien
kvēloja simpātijas ogles. Pad. savie­nību
joprojām uzskatīja par grandio­zu
eksperimentu un prātoja, ka, ievē­rojot
nākotnē sagaidāmo neizmēroja­mo
labklājību, daudzās dzīvības, kam
starplaikā bija jā^et bojā, bija upuris,
kas nožēlojams, bet arī attaisnojams.
Protams, pašiem upuriem neviens ne­jautāja,
vai viņi labprāt gribētu dur­ties
uz iesma. Doktrīna un valsts —
šīs divu anonīmo nezvēru saliedē-jum
« vienā — «ināja labāk, kāda lai­me
cilvēkam labāk piestāv. Ja rie­tumnieka
dzirdes lokā nonāca pa uz­traucošai
ziņai par deportācijām, par
šāvieniem pakausī, tad, pieklājības
robežās pašausminājies, viņš ātri to
aizmirsa. Iedzimtā optimisma deva
vienmēr izrādījās stiprāka par vis­neģēlīgāko
faktu valodu.
Ja par šīs zemes lietu gaitu no-le.
klu tikai optimisti, mēs drīz vien
atrastos ģeniāli improvizētas elles
visjautrākajā stOrī. Paldies Dievam,
tik tālu vēl nav. Vēl ir laiks iz­mantot
pārpalikušās prāta rezerves,
redzēt, ka melns ir tiešām melns, un
mācīt to saredzēt arī citiem. Viens
no tādiem redzētajiem ir Dāvids Rusē,
pēc kura iniciatīvas tapa Starptau­tiskā
komisija pret " koncentrācijas
nometņu režīmu un ari šis morālais
tribunāls.
Latviešu centrālo...
(Turpinājums no 1, Ipp.)
Izglītības nozares vadītājs J. Celms
ziņoja par skolu darbību. Vācijā
vairs darbojas tikai nedaudzas taut­skolas
un latviešu ģimnāzija ar inter­nātu
Augustdorfā, kas varēs pastāvēt
tik ilgi, kamēr būs minimāli nepiecie­šamais
skolnieku skaits. Apsvēra
programmu un darbības izveidošanu
latviešu apmetnēs, kur nebūtu iespē­jams
uzturēt pilnu tautskolu. Šinīs
skolās būtu mācāma ticības mācība,
latviešu valoda, dzīves mācība, Lat­vijas
vēsture un ģeogrāfija, dziedāša­na
un tautiskas rotaļas.
Par LNPL uzbūvi, darbību un no­domiem
nākotnē referēja Anglijas
viesis K. Strazdiņš. LNPL sesija 26.
un 27. maijā, pārrunājot globālas pār­stāvības
radīšanu, atzina, ka tāda ne­pieciešama,
bet tai jāveidojas pakā­peniski
pa atsevišķiem kontinentiem.
LNPL prezidijs uzaicinājis Eiropas
valstu latviešu vēlētās pārstāvības nt
apspriedi Londonā. LCK nolēma
LNPL viedoklim pievienoties un uz
apspriedi Londonā deleģēt V. Janumu.
Anglijas viesi savu organizāciju vār­dā
pateicās par izdevību sīkāk iepa­zīties
ar LCK darbību trimdas tau­tiešu
labā un par to informēt latvie­šus
Anglijā.
Par LCK labklājības, kā arī saim­niecības
nozares vadītāju izceļojošā
J; Niedras vietā apstiprināja V. Zda-novski,
bet par LCK apgāda saim­niecības
vadītāju P. Baloža vietā H.
Zāgaru. Apstiprināja latviešu cen-trālās
padomes Vācijā vēlēšanu in­strukciju
un vēlēšanai nolika ui i . g.
18, un 19. augustu. «—?i
Simpātiskais 38 g. v. maza auguma,
korpulentais, velnišķīgas dinamikas
piesātinātais francūzis, kas savu vār­du
oriģinālā raksta Dāvid Rousset,
jau vācu okupācijas laikā Brestā,
Francijā, noorganliiēja divas prethitle-riski
noskaņotas vācu karavīru gru­pas.
Lietai nonākot Gestapo rokās,
30 vāciešus nošāva, un Rusē dabūja
iepazīties gandrīz vai ar visam galve­najām
Vācijas koncentrācijas nomet­nēm.
Pēc kara atgriezies Parīzē, viņš
sarakstīja divi griiimatas, kuras skai
tās klasiskas deportēto literatūrā -
Koncentrācijas pasaule un Mūsu nā
ves dienas, bet viļilāk 1949. g. iznāca
Sartra, Rusē un lozentāla Politiskas
sarunas.
„Kad, pēc Jūsu domām, padomju
noziedzniekus van'is* tiesāt ne tikai ar
vārdiem, bet arī ar darbiem?" jautāju
Rusē, kad beļģu policijai pēc mērena
kautiņa bija izdevies ..laipni" izvadīt
no tiesas zāles Maskavas rokas pui
šus, kuri bija mēģinājuši ar svilpie­niem
un kliedzieniem aizkavēt sprie
duma nolasīšanu, un atjaunot zālē
kārtību.
„Es neatzīstu karu, jo tas rada tikai
jaunus noziegumus," atbild Rusē.
„Pret Pad. savienību jāizdara starp­tautisks
spiediens. Mums jākļūst tik
stipriem, lai spētu runāt valodu, ko
viņi saprot."
„Un Jūsu domas par Baltijas valstu
nākotni?" — ,Jr grūti domāt par nā­kotni.
Es nezinu," saka Rusē un tad
ar uzsvaru nobeidz: „Bet katrā ziņā
es no visas sirds gribu, lai Latvija
būtu brīvai" — „Mēs paliekam cerī
bā, ka, ja tādu no visas sirds gribē­tāju
radīsies vairāk, tad sekos arī
darbi — no visas sirds!" Un kamēr
Rusē aiziet, man ienāk prātā varbūt
viena no iespaidīgākajām atsauk­smēm
par viņa darbu, ko, saskaņā ar
boļševistiskās morāles kodeku, nesen
īsi un kodolīgi nodeva Kremļa piln­varotais
ministrs un sūtnis Briselē
Pavlovs, kad viņu aicināja piedalīties
prāvā ar pretlieciniekiem: „Ievērojo
Jūsu organizācijas raksturu, sūtniecī­ba
neatrod par vajadzīgu ielaisties ar
Jums jebkāda veļda sakaros!"
1. M.
B r i s e l ē , 1951. g. 2. 6.
Berlīnes 700 stradnie
ku divus ģAām cēlusi
marmora pili
ŪTtģoriitm PulMnam
Berlīne (ss). Berlīnes padomju
sektorā drīz būs pabeigta lielākā un
dārgākā pēckara jaunceltne Austrum-vācijā
•— jaunā padomju vēstniecība
kur atradīsies vēstnieka Gregorija
Puškina un vairāku simtu vēstniecī­bas
darbinieku darba telpas un mīt-n
^ . Būvdairbos vairāk nekā divus ga
dus dienu un nakti nodarbināti ap
700 st'^dnieku.
Lielā, gigantisku formu, ar baltu
marmoru apšūtā četru stāvu ēka at­rodas
tikai afp 100 m no Brandenbur-gas
vārtiem, kur atrodas Berlīnes rie­tumu
sektoru robeža, bet tomēr darb
noritējuši vislielākā slepenībā, un
par celtni līdz šim nav nekādu tuvā­ku
ziņu. Jaunbūve, kuras izmaksu
vērtē uz 30 ,milj. dolāru, paceļas uz
agrākās padomju vēstniecības, kad
reiz slavenās Bristola viesnīcas un
Berlīnes katoļu bīskapa mītnes dru
pu vietām. Jaunbūvi apjož 3 met
rus. augsts žogs, un to nepārtraukt
apsargā komunistu „tautas policija'
ar sargsuņiem./ Bez tam satiksme
nosprostotas dažas Unter den Linden
sānielas, bet strādniekiem stingri aiz
liegts jebko izpaust par savu darbu
Ēkas ieeja izveidota melnā marmorā
divu stāvu augstumā. Berlīnieši, kam
par spīti rūpīgai apsardzībai, izdevies
palūkoties pa žoga šķirbām, ievēro
juši smagi aizrestotos pagrabstāva
logus kā ielas, tā pagalma pusē. Ber
līnē izplatījušās irunas, ka padomju
sūtniecības namā novietos arī īpašu
MVD nodaļu un ka ēkā pēc čekistu
norādījumiem iekārtotas arī nelielas
kameras ar prožektoriem un mikrofo
niem.
Pad. savienibas
66
i (Rs). — Amerikāņu bru­ņoto
gaisa spēku štāba priekšnieks
ģen. Vandenbergs senāta sevišķajā
komisijā, sakarā air ģen. Mekartura
lietas izmeklēšanu, brīdināja Ameri­ku
no draudošajām briesmām, kas tu­vojas
ar straujo un pastiprināto Pad.
savienības bruņošanos gaisā. Ameri­kāņu
aviācijai pašreizējā stāvoklī ka­ra
gadījumā būtu grūti pretoties pa­domju
uzbrukumu viļņiem. Arī ap­mēru
ziņā 50 kaujas grupu lielā ame­rikāņu
aviācijā ievērojami atpaliek
aiz Pad. savienības. Tuvākā laikā gan
ASV savu gaisa floti grib palielināt
līdz 95 grupām, no tām ievērpjamu
daļu nosūtot uz Eiropu. Arī ģen. Mek­artura
ieteiktā Ķīnas bombardēšana
būtu bijusi iedarbīga vienīgi tad, ja
lidmašīnu skaitu Korejā divkāršotu.
Ģen. Vandenbergs tālāk deva sīku
pārskatu par atsevišķiem rietumu sa­biedroto
un padomju iznīcinātāju spē­kiem.
Rietumu gaisa spēku pazīstamākie,
labākie un kaujās pārbaudītie iznī­cinātāju
tipi ir pieci: angļu Meteor un
Vampir un amerikāņu F 86 Sabre,
F 84 Thunderjet un F 80 Shooting Star.
Gandrīz visi tie pieder turbolidmašī-
Austrumprusija siaci^
onetas sarkananiiijas
labākas vienibas
Ļeņingrada (rs). — Sī gada 1. mai
ja svinību atcerei veltītā raidījumā
Ļeņingradas radio paziņoja, ka visie
spaidīgākā bruņoto spēku parāde no
tikusi ne Maskavā, bet Kaļiņingradā,
kur maršējušas labākās un stiprākās
kājnieku, artilērijas, tanku, izpletņu
lēcēju, flotes un aviācijas vienības.
Parāde Kaļiņingradas uzvaras parkā
ilgusi gandrīz trīs stundas.
Kaļiņingradas raidītājs savukārt pa
ziņoja, ka parādē piedalījušies sim­tiem
visjaunākās konstrukcijas tanku,
pasaules modernāko un labāko bumb
vēžu un iznīcinātāju lidmašīnu un pa­rādīts
vēl daudz citu modernu ieroču.
Kaļiņingradas darba ļaudīm, kas pa
rādi noskatījušies, kļuvis skaidrs, ka
Staļina personīgā pavēle, izveidot Ka
ļiņingradas apgabalu par Pad. savie
nības stiprāko cietoksni pret rietu
miem, izpildīta simtprocentīgi. Apga­balā
stacionētās sarkanarmijas vienī­bas
atrodoties pastāvīgā trauksmes
stāvoklī, lai satriektu katru varbūtēju
ienaidnieka uzbrukumu jau pašā sā
kumā un iznīcinātu tā bruņotos spē
kus ārpus Pad. savienības robežām.
V
Peldošais Zutis prasa no
Li(?la Balta Teva Vašingtona
20 mili. dolāru
Ņujorka (md). — Kā ziņo UP no
Stenfordas, nedaudzie vēl atlikuši(
skaftikoku indiāņu cilts pēcnācēj
grib pieprasīt no Lielā Baltā Tēva
Vašingtonā 20 milj. dolāru par zemi,
uz kuras tagad atrodas Ņujorka un
vairākas citas pilsētas, jo šī zeme
savā laikā nelikumīgi atņemta viņu
priekštečiem. Skaftikoku virsaitis
Peldošais Zutis izteicies, ka indiāņu
prasību apspriedīs speciāla komisija
Vašingtonā. Skaftikoku pēcteči dzī­vo
īpaša indiāņu rezervātā Kanetika-tas
štatā, pie Klaburčūsku kalna.
Indiāņu pieprasītās zemes platības at­rodas
pa daļai Kanetikatas, pa daUi
Ņujorkas štatā un ietver arī visu
Ņujorkas sitiju. Ja Peldošā Zuša
prasību ievērotu, tad katrs vēl dzī-
,,vais viņā cilts loceklis saņemtu
100.000 dol. par zemes platībām Ka-nelikatā
un 200.000 dol. par platībām
Ņujorkā.
Sajā sakarā interesanti atcerēties,
ka Prūsijā dzimušais Pēteris Minuitsi
būdams Holandes Rietumindijas gu­bernators
Jaunnīderlandē, 1625. g. 19.
decembrī atpirka no kanarsiju indiā­ņiem
visu Manhetenas salu par vērts­lietām
60 guldeņu resp. 24 dol. vēr­tībā.
pārsvars aviācija
A N ^ K A Ņ I E M STEIDZĪGI JĀUZLABO SAVA LIDMAŠĪNU
PRODUKCIJA
nu attīstības sākuma posmam, sasto­pami
arī pārējo Atlantika pakta val­stu
gaisa spēkos un pa daļai jau no­vecojušies.
Vienīgi F 86 Sabre pie­skaitāms
pēdējā laika modeļiem, kas
ir ātrāki par skaņu. Bet padomju
aviācijā šīs klases iznīcinātāji^ kurus
jau ražo masu produkcijā, ir vairāki.
Briti savus turboiznīcinātājus bru­ņojuši
četriem 20 mm lielgabaliem,
amerikāņi sešiem 12,7 mm smaga­jiem
ložmetējiem, bet abi bruņojunaa
veidi ir vāji, salīdzinot ar padomju
apbruņojumu. Angli vienu otru robu
savā aviācijā cer aizpildīt ar jauno,
divastaino De Havilland Venom. Tas
gan ir piemērots nakts lidojumiem,
flotes apkarošanai un ,.pļaujošiem l i ­dojumiem",
bet ātrumā nesasniedz pa­domju
MIG 15 s.
Amerikāņi vistuvākajā laikā grib
uzsākt jaunu modeļu masu produkci­ju,
kuriem būtu jāpārspēj krievu lid­aparāti.
Par vienu no tādiem uzskata
uzlaboto Thunderjet, ko dzīs spēcīgie
angļu Siddeley Saphire motori.
Kā F 86 Sabre viegli pārspēj ikvie­nu
britu turboiznīcinātāju, tā jaunais
padomju MIG 15s savukārt Sabre.
MIG 15s ir pārāks ātrumā, apbruņo­jumā,
kāpšanas spējās, bet amerikā­ņu
mašīnai vienīgi ir lielāks darbības
lauks. Ja gaisa kaujās Korejā komu­nistiem
tomēr bija jāpiedzīvo smagi
zaudējumi, tad par to var pateikties
labāk apmācītajiem amerikāņu pilo
tiem un ložmetējniekiem, kā arī jau
najām radara tēmēšanas ierīcēm, ar
kurām maija sākumā apgādāja visas
amerikāņu lidmašīnas. MIG 15s bru
nots ar vienu 37 mm un diviem 20 mm
lielgabaliem.
Ne mazāk bīstams ir La 17, kura
ātrums ir tuvu 1100 km st., un to vēl
var palielināt uz īsu laiku ar raķešu
ierīcēm; bruņots tas tāpat kā MIG
15s. Trešā padomju lidmašīna, ko uz­skata
par visātrāko un bīstamāko, ir
jaunais Jak 19, tikai tas vēl nav iz
mantots Korejas kaujas laukos. Tam
parādoties, amerikāņiem būs jārēķinās
ar daudz bīstamākām gaisa cīņām
nekā līdz šim. Jak 19 iebūvēti vācu
speciālistu konstruētie motori, un tas
apbruņots trim 20 mm lielgabaliem
mašīnas priekšgalā un diviem 30 mm
lielgabaliem plākšņos.
Sie visi ir dienas iznīcinātāji, bet no
nakts lidmašīnām labākā ir La 17 pa
veids ar pagarinātu priekšgalu, kur
novietotas radara ierīces. Smagā liel­gabala
vietā tas apgādāts diviem 13
mm ložmetējiem, kam liels šaušanas
ātrums, un sevišķi piemērots kaujām
naktī.
Arī turbomotoru ražošanā Pad. sa­vienība
turas cieši blakus rietumu
valstīm un pārgājusi uz jauniem, gan
dārgākiem un grūtāk izgatavojamiem,
bet toties pārākiem motoru tipiem.
Gar šīs jaunās sistēmas motoriem
kara laika beigās strādāja arī vācu
izgudrotāji, un tagad viņi to dara pa
domju rūpnīcās.
Ģen. Vandenberga uzskatus par rie
tumu un Pad. savienības aviācijas
spēku samēriem, kā arī snifgtos da­tus
apstiprinājis amerikāņu aviācijas
ministrs Finleters, vēl aizrādot, ka
labākais ASV gaisa spēku trumpis
tomēr ir pārākie tāllidojumu bumb-veži.
Šinīs dienās ASV un Anglija uz­sākusi
ciešāku sadarbību turbolidma-šīnu
rūpniecībā, un Sav. valstīs jau
sākusies britu divmotorīgā iznīcinā­tāja
Canberra sēriju produkcija.
VtcQ SAisBiecIlras banrjs aāksliseks ir-turdi:
tiKaut 4lka1t @s tiūMQ, kā šo iēusa^n
atkal dabat^!8}āl'
(F'raniJurter Rundschau)
radusies aizstāvji
Londona (al). — Rietumvācijas so­ciālistiskai
valsts partijai un tās ru­nasvīram
Rēmeram radušies domu
biedri Anglijā. Osvalda Mosleja fa­šistiskā
nedēļas laikraksta jaunākajā
numurā publicēts raksts par Rēraera
prāvu, kurā norādīts, ka pēc Liel­britānijas
likumiem Rēmera apvaino­jošie
izteicieni par Bonnas valdību
nav sodāmi. Tālāk citēti Rēmera
draudi tiesā un piezīmēts, ka Bonna
ar šo prāvu ,,dzenot naglas pati savā
zārkā".
•
Gen. Nanieufels pret
Vācijas neitralitāti
Kasele (el). Pag. nedēļas noga
Kaselē bij. vācu tanku grenadieru
divīzijas Grossdeutschland karavīr
pulcējās sanāksmē, kurā plašāku ru
nu teica bijušais šīs divīzijas koman
dieris ģen. Manteufels. Ģenerālis
nostājās pret Vācijas neitralitāti
Viņš noraidīja daudz skandināto no
s t ā j u „ b e z manis", un paskaidroja, kč
pie zināmiem politiskiem priekšno
teikumiem Vācijai jāpiedalās Eiropas
brīvības sargāšanā. Jauno Eirop
izveidošot nevis konferencēs, sesijā
un mielastos, bet to panākšot visu
zemju karotāju ģenerācija. Tādē
arī Bonnas valdībai jāpanākot, la
aiz tās nostātos cīnītāju paaudze
..Galvenais Vācijas mērķis," teica ģe
nerālis, „ir brīvības saglabāšana
Tādēļ mūsu celi ved uz rietumiem.
Mēs nevaram nodot pasauli komu­nismam."
Preses konferencē pēc tam Manteu­fels
paskaidroja, ka viņš saņēmis Ka-seles
sanāksmē telegrammu no biju­šā
SS obergrupenfīrera Sepa Dītricha,
kas kara laikā komandējis „leib-štandartes"
divīziju. Atbildot uz ār­zemju
preses un aģentūru pārstāvju
jautājumiem, Manteufels paskaidroja,
ka viņš personīgi sajūtot pret ieroču
SS vienībām draudzību, jo tās esot
cīnījušās plecu pie pleca ar vācu
armiju.
Sestdien, 1951. g. 9. jūnijā
DAŽOS VĀRDOS
Vairāk nekā 8000 amerikāņu 4. kājmtku
divīzijas karavīru pēdējo 8 dienu laikā icia-dusies
Vācijā. Pēdējo trīs kuģu vidū. kai
ieradās Bien\erhafenā ar auierikāņu kara-spēka
pa»tiprinājunuera, bija ari DP trans­porta
kuģis Gen. Sturgis ar 2050 karavīriem.
Uz 250 gadiem spaidu darbos noUetiU lo
Jenas skolnieki (uz 25 g. katrs), kurus «r 43
citiem biedriem austrumjoslas drošības polļ.
cija apcietināja janvārī. Notiesātos apvaino»
ja pretkoraūnstisku propagandas materiilu
izplatīšanā. Pārējos 43 skolniekus, kas vēl
atrodas apcietinājumā, t i e s ā s vistuvākā laikā.
Norvēģijas karaUs Hakoni otrdien iradli
Londonā kā oficiāls Lielbritānijas karaļpāŗt
viesis. Saslimušā Anglijas karaļa vietā
sagaidīja karaļa Džordža brāhs Glosterai
hercogs. Pie Vestminsteras tilta, kur piestā*
j ā s karaļa Hakona privātā jachta, viesi la-gaulija
karaliene Elizabete ar abām meitām*
princesēm Elizabeti un Margaretu.
Itālijas vēlēšanu otrā gājieoā Sicīlijā Qf
lielu uzvaru ieguva Degasperi kristīgo pani-ja.
iegūstot 31.2 proc. balsu, kamēr komū»
r^istu bloks ieguva 30,2. Negaidītu pārstei»
gurnu sagādāja jaunfašistu sociālā kustība,
ierindojoties trešā vietā ar 12,8 proc. QO
balsu kopskaita. Atlikušajā balsu skaiti da»
l i j ā s monarchisti, republikāņi, liberāļi un ci»
tas. s ī k ā k a s , partijas.
Saimniecisko grūtību spaidos Ungārijā ip.
turēta kollektivirācija, liberalizēta tirdmlecl»
ba un pieļauti ari citi saimnieciski atvieglo*
jumi, kas atgādina Ļeņina NEPa (Jaunās tko*
nomiskās politikas) laikus padomijā.
Parakstīts Pad. savienības - Zviedrl}ii Urdi*
niecības Ugums 1951. g. 40 milj. zv. kronu
apmērā. Pad. savienība piegādās auMS, ku­kurūzu,
chroma un mangāna rūdu, kā art
antracitu. bet Zviedrija dzelzi, tēraudu, m«*
tallizstrādājumus, mašīnas un mediclniikai
i e k ā r t a s .
Ungārijā notiek plaŠl atomenerģi]u pētīju*
mi, kā to paziņojis ungāru fiziķis Samoiiji
BudapeŠtas presē.
Atļaut ganīt 20.000 aitu amerikāņu armijas
apmācības laukos Grāfenvērā lūguši v|.
c i e š i , bet lūgums noraidīts: jau lldi |im
v a i r ā k k ā r t bijusi jāatliek mācības progrsra.
m«, līdz vajadzīgā lerrttorija atbrīvoti no
aitām.
50 mii], gadu vecs, pēc amerikāņu tiolt*
nieku atzinuma, esot Alabamas upes kraibi
atrasts aizvēsturiska milzu dzīvnieka mm*
zauia skeleta fragments
Pirmais Vācijas pēckara vēstnieks Klements
fon Brentano akreditējies pie Itālijas prill*
denta Einaudi Kvirinala pili Romā.
Trīs čechiem piespriests nāves sodi, v lf
nara mūža cietums un trim citiem 8—2J
gadi cietumā par ,.valsis nodevību, sabotliu
un spiegošanu". Visi septiņi notiesālia bi«
juši nodarbināti amerikāņu Starptautiskās tt«
lefona un telegrāfa sabiedrības nodaļā. Viņi
ari esot snieguši ziņojumus nesen Ungārijā
no cietuma atbrīvotajam sabiedrībai tici*
direktoram Fogeleram.
210.000 aneflkāņu civIUfhi — ASV pttt*
?aisa aizsardzības brīvprātīgo izpalīgu 23
tatos apmācīs lidmašīnu novērolanal niktl.
Brazīlijā miris Dr. Napoleons UarMAo,
kas pēc saslimšanas ar vēzi pats brlvprltltfi
izdarīja pie sevis eksperimentus ar jimo
vēža ārstniecības līdzekli krebiozenu.
Pirmās 170 samontējamai māju nosfltli ui
Austrāliju austriešu firma, kas pēc lioumi
apņēmusies Austrālijai piegādāt 1500 ildu
māju, kas iepriekS sagatavotas līdz pēdējam
sīkumam, ieskaitot visas cauruļu instalācijai
un mēbeles. Pirmās mājas Austrālijā ozitā*
dis 40 austriešu strādnieku-emigrantu. kai iti
paliks uz dzīvi Austrālijā, kur ^pastāv būv­strādnieku
speciālistu trūkums. Katri tui-trieŠu
strādnieks dāvanai saņems vienu ao
gatavajām mājām.
Sirds slimnieku ^noliegumu nasta" Jūtami
atvieglojis amerikāņu sirdsslimību speciālilts
Dr. Viljems Slraudems no Filadelfijas, atcel*
dams smēķēšanas aizliegumu, bet gan tikai
ar priekšnoteikumu, ka slimnieks iedzer iTf
dažas glāzes alkohola, kas neitralizējot nlko*
tina ietekmi uz sirds audiem.
Eiropas padomes bēgļu lietu ipecilllita
misija sanākusi Strasburgā, piedaloties dēli*
gātiem no 15 Eiropas ūnijas nācijām.
Uzlabota turboiznlcinātāja sērijveida ražo*
šanu uzsākušas ASV. .Jaunais iznicinātāji
pārspējot ari padomju MIG-i5, kas sekmīgi
piedalījies gaisa kaujās Korejas frontē.
Rietumvācijas saimniecības ministri Erhirai
nākošnedēļ izlidos uz Sav. valstīm, lai pa*
nāktu vienošanos par izejvielu piegādi Rie*
tumvācijai.
Par Rietumvācijas sOtnl pie Īrijas valdības
Dublinā izraudzīts līdzšinējais bundesrāta di­rektors
slepenpadomnieks Hermans Kacen*
bergers.
Padomju repatriācijas komisiju no Austiljis
amerikāņu joslas izraidījušas amerikāņu ie*
stādcs, ar pamatojumu, ka tā savus uzdevu*
mus paveikusi. — Ari polu repatriācijas ko*
misijas darbības laiks Rietumvācijā, kas bei­dzas
15. jūnijā, vairs nav pagarināts ar to
pašu motivējumu. Pēdējā mēnesi komisijā no
visām trīs rietumu joslām repatriējusi tikai
vienu Polijas pavalstnieku.
135 tautas policisU maijā pfirbēgull UZ
Berlīne» riptumu sektoriem, kas ir Jauni mē­neša
..rekords".
Rietumvācijas parlamenta ieiiļa traiaras
pārtraukums noteikts no 15. Jūlija līdz 1-
septembrim.
Pirmais ..tautasvācieSu" transporti (210 per­sonu)
uz Brt)7iliļu devies ceļā šinīs dienās no;:
Dženovas. Tuvākā laikā sekos turproSkie
transporti, jo vīzas uz Braziliju izsniegs
2500 v ā c i e š i em no zemēm aiz dzelzs priekš­kara.
Isingtonas ogļrakluvju eksplozijā līdz treS-dienai
bija «trakti 63 aizbērto ogļraču l l ķ l .|
20 aprakto vēl joprojām nav atrasti,
Jugosiavlja demonstratīvi atstāja Donavai
konferenci Galnrā (Rumānijā), kur padomju
ietekmētais vairākums gribēja pieņemt !!•
mumus, kas nelabvēlīgi citām Donavas kuģ-n
i e c ī b ā icintcresētāra valstīm.
Kā ,,miera Ienaidnieks" apcietināts kardi­nāla
Mindcentija vietnieks, Ungārijas archi»
bUkaps GroRts. — Pēc katoļu baznīcas laik­raksta
Petrusblatt informācijas, no 127 blikir
pu posteņiem aiz dzelzs priekškara 58 pi*
likuši ber vadītājiem.
Ī r i j a s vēlēšanas beigušās ar puslīdz neiz»
Šķirtu re/uliātu. Kostcilo valdības aprindiij
icnuva jaunajā parlnmentā 64 vietas, bet De*
valoras opozīcija 60 vietas. Izšķīrēja lomi
būs 14 npalkarlg^ļiem parlamenta locekļlemJ
Prezidenta Trumena meita Margareta, kaii
nesen rievās ( c ļ o ļ u m ā uz Eiropu, 7, |0nij4=
v i o s o j ā s Anglijas karaļa ģimenē Bekinghemsf
p i l i .
Ar ASV augstākās tiesas lēmumu pēc 2
gariu ilgas prāvas 3—5 gadi cietuma un He^
lāki naudds sndi piespriesti 11 vadošieBl.
a m r n k ā ņ u komunistiem, kurus tautā popU'ī
l ā n dēvēja p;^r ..Amerikas politbiroju". j
Turpmāk būs jārunā no galvas vIsieB^
RietumvāriJAs parlamenta locekļiem, saikaņl
flr izstrādāt,f'm j<5un'pm noteikumiem. L«>f'|
šanu no aat^va manuskripta turpmāk atļflUl|
tikni spvi^ķos izrīēmuma gadījumos.
Perons Ir saule, gai^s, ūdens un dzīvibt
argentīniešu trulai. — 400 personu lielai
p a ņ u deleqāfij^i apgalvojusi Argentīnas dikvf
tātora kundze Evita, un, salīdzinot savu vlriZļ
pat ar Dievu, piemetinājusi; ,,Perons ir t i k a i|
viens".
Maļlks alkal pārņēmis vadību UN Drošībai^
padomē, kuras priekšsēža amatu p ā r m a i ņ u l|
izpilda 4 lielvalstu pārstāvji un kufas lēmu»
mus Pad. savienība neskaitāmas reizei, aff
Korejas jautājumā, bloķējusi ar savu tetOtf
Prezidents Trumens cer atgūt zaudēto poP«H„
lāritāti masās, ja viņš priekšā s t ā v p l a j ā|
runu seriiā per galveno tematu i z v ē l ē t ' *^
mieru, norādo», ka to saaUbāt un komūni«t«|f
agresiju aizkavēt spētu vienīgi viņi un de».:;!
raokratu part:ja.
i
Ķllfl|iiak««imete»
ftttleTiTottJ^^ bet i
[lldTJlIttiBBegoaflr-"
^tlIauTiitlja mfliii t
K i i l i ritiOTO» ktd Utvljļ
ilitvih robelsarga na viņ]
j^ļļStbn flnUm. Un Ud,
fļjļtt» u pazustu vln pS
ļiViiiiM. Alf dtur. Kapri'
I I (MU>P^ mocekļu
ļitTiļii kapvl«taii bet drls
iiiii kipl^B.
M btldulni, OreUlņi, Bi
ļļl^ Uidme, Blīvi, Vr'
tai PI(|I1BIT — vn tii (
iMUpirvleim Tlen moce]
^ Itt, Bcklrtfgl lamestl
pMi itllii iitriein kaŗtr
pUthi dubiniekn aogL..
iļtĻJai MDi nogoias
Bdi-, mii priežu '
jmiikhisor^imīL
• ^ i t e hfei. Tikli f^-
j ( i l i « Q C ^ iķkt. .
4ti|iitu{|iiigiil i 3 . / l i | .
abļttddUU lopos, ko ved]
JMbMJoi vagonof l i i tad
pioi2ninl|lm.Kim m
'īliellakvļzitoram... Uz
ijļi Tnelii ffiSnesi kads Baariti
w Mļa itr^dis mājvietu mt
PaMviInupriekinoJuilas r
Jjoto spriest, ka l A a k ir
*l»W.Jo, lOk, viņš, I
ŗļy«i,Bepltaagadialivē^^
P kw tas katra v^gj
% pagasu iedzīvotāju }
»«JWi«iriaļjsargiera. KSdi
Šim cilvēkam
»NkBBu, tagad bija ļiba^-