Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1950

              1^
mlniftrija paziņo.
- tīfs dienu Ugft ap.
i J | L ^evlns sastap.
,,y^i|eaŗtt>Dr> Adennau-.
i ^ i l B ^ c t t t t o tt^^ vadoša*
i JlMNM V e n b ^ y a ^ grie*
oiriaiilebta ar lielu balsu vairā-l
i ^ u s t l c l b u .
!• fWibWki Gvate.
noUka prezidenta vS*
lEituildāts pikv.
^ { { « l i v l a l i d u balsu
^ vbf^ nodotas t u i ^
' i ; )M#r labo kandidāts
f f ^ . 7iiunfi prezident
• no 19$1.—1951 gadfua.
Jaunilis prezidents ir
^iilAp j M l i ^ turpmāk
^ d i A i valsti radiofonā
Kā
iiisla 1 ^ pa.
limunia iemesls esot
>Vis laMiDoiie izteide&l
savlei^ latni Tdie-i.
?
ĪSI
4», W ari pie
^ ^ a s namiem ce-viMli
1 ^ ^siAo-
Ueļikl aaudējumi
H j»«iĢlia: nērMednāta.
lu analfabētisma
ogrammas reālie
l i m i Š ^ Udidalibnieces
^ iz^
0^}Si&. Icomānistu pa»
Berlīnes zi-
) ^ l ^ ļ m ^ ^ ka Tomass
l l p t d i ^ J c ^ savas
i ^ l i v l b i Bei^
I d t t ^ valdības
istilva Broļeviča un
l^ehsmaņa, Vilkov*
personls — pfir^
im. Divu. nedHu
gandils 20 poļu
^iiMjas un iOtniecIbas
Ir
apēktt pastlp*
^ ieradušās t ame-pulka
vienības un
. ^ . T u v f i k ā laikā
amerikāņu 4ā t tanku
i p Jiļpiņu v«ldl-nu.
J(U itarp Cita
rajUnitoktlTolčUBTASSa
ivitļtttCi apelmējot to par
.Mittuiii^ Savas upē
apilloties pārpUdltam
^ l ^ t i m , kas bija atrfi«
IbftUu Kādas sādžas izpild»
^ « t t ^ spieda vadīt plo-kaut
gan pārceltuves
Ijai ka celtuve pārslogota
3i eOvikiekB viens v^f
^ t t m s indUft. pa^aidroja
( l i f t i i r t r s M ^ Kamēr ne-
Its iiļdi^u aizspriedums
XK» i f r ^ ( ^ tikmēr no
Euma bOiot Jfidei tā 50
pērtiķu, tā ari iedzīvo-
I » 70 hblandieliem, kas ne-
' n^kaŗa gAsta Pad. sa-
D a v ^ no tiem apsūdzēti
. 8D vīriem un kollabora-
Ctostl paVa<H^ laiku viņiem
' i ^
pi logn Uē(b 46 g* ve-
_ ledzivotfijs Basltmi, kad
kpi g a ^ dm vietā viņa
"iftisi trinīšus — melte-
^ jati bija « meitu tēvs
. tiņi vēlējās dēlu. Tagad
\9 meitas un nav pārlausta
.^^Jo Baloni dzīvo vienstāva
Jte i r bēdagākā diena manā
, I * c . l ^ paskaidroja ne-
^^v:^|S^ aavua bērnus ierau-ļ
i f i a S l g : vtods angl^ Bemsbotons,
U f A ^ pķc sekmīgas acu operācijas
" t f pirtns 16 gadiem zaudēto re-
™ . . fi^botons ir astoņu bērnu
4iņ un t ^ līdz šim pazina vienīgi
'• ' tkusiļes.
IM unifdrmaa amerikāņu ar-paSŗeisēJd
bdd k ^ tērpu
.^«^^ s l ^ p ^ izplānojuši ar­mijas
apgādes spedļlisU Vašingtonā.
Klisaa pimaiņu no oHvzaļās
llto> PitaoU i s ^ t pakāpeniski vai-rticu
iii^^^^ lai aiztaupītu Hekus
degvletaa gaisi, ceturt-
^^^^ ^ i i t sadOrušies divi ameri-iMimailnas
— B-50 tipa
ar tanklldmašinu B-20.
-JKiias nbgisuSās Arizonas
un no 28 viru Uelās Udma-
^ p g i b p e i «r i^letņiem.
LATVUA
Latvian New8paoer .
Hr. 91 (435) Kov. 25, 1980
Publisher and Editor: Valde­mārs
Lambergs, SGi)wabiseh
Gmtmd. DP Camp Artmcrte-
Kaseme, Phone 8chw. Gmitad
2159. Printer: Bemtdniekmi
^ģĻ Hdrtel & co, SdnrSUidi
GmUnd, Paradiesstr. 11 PubUt-hed
twice weeldy Cireolatton
U.000.Spon8or-intematloaal Be-fugee
Organization.
^-ATVIAN NEWSPAPER
Nr. M («19
SMMIM. UML f. M . Mff.
•tilta. <M«wMii ndrtMK V
^ M i p s lediksūai n^ķ.
m Bsa-adr-JOton) idi«n
lilr.Mw.OB«aātaS
Radikālo lāKnista ldok$ pasa
tiešas sanmas ar Madnvi
VAI LIELBRITANUA REVIDlS SAVAS ATTIECĪBAS AR ASV
* -
^ Londonā (ag). - Pēd^ laiki britu irUetu minigtrift ten*
dences lielajM starptautista^ MSSMM^^
ceļu. ^Ig aprindaa Ir ieskatos, ka katri g|ņi JāatronāTBTutMuL iS^
inuli^ kaa novērste bažaa par ka|«daH>Ibaa pāmešaninTSimS-kordag
uz Ķinag tarritorijn. T i cer raifit dlpkmiittiku bari tfe^TM-runām
ir »ŗigtom Egot ari nodoma n i k l pret! ar poriUvlm i r M t tU
kūmiem pad<»nAi ieroglnitai 4-valstu konferencei
: A r i Lielbritānijas apakšnamā 41
lēboristu deputātu grupa iesniegusi
rietumvalstīm adresētu rezolūciju,
kurā prasa nokārtot visus sarežģītos
Jautājumus tiešās sarunās ar Maska­vu.
Līdzīgu rezolūciju pirms dažām
dienām jau bija iesniegusi 27 lēbo­ristu
deputātu grv|>a« Līdztekus šai
tendencei britu ministru kabinetā ra«
dušās ari domstarpības apbruņošanas
un britu-amerikāņu attiecību Jautā*
Jumā. Amerikāņu prese riņo, ka
britu ministru kabinetā radusies gru­pa,
kas spiež valdību samazUīāt bru­ņošanās
programmu un deklarēt Liel­britānijas
neatkarību no amerikāņu
militārās palīdzības. Kā galvenos
šīs politikas, atbalstītājus min vese­lības
ministru Bevānu, apgādes mi­nistru
Strausu un kara ministru Stre-čiju.
Ari mērenie ministri kā Bē-vins
un finan£u ministrs Gēckels no­skaņoti
par pašreizējo attiecību revi-dŽSana
/
Lēboristu radikālā bloka prindpiē-lie
argumenti esot sekojoši: Britu
Maskava tiesas
Vinstonu ČerČilu
Maskava (Hs). ^ Masl^vag raidl^
tājs ziņoja, ka nesenajā ,,t^a<I. sa­vienības
tautu miera konferenci^* sa­stādīts
^internacionālo kara noziedz­nieku"
saraksts, ko vairākos miljo­nos
eksemplāra izplatīšot rietum­valstīs.
Katra sarakstā minētā per­sona
esot uzskatāma ārpus starptau­tiskiem
un atsevišķu valstu liku­miem
un agrāk vai vēlāk piedrivoSot
tiesāšanu Nimbergas tribunālam lī­dzīgā
tiesā. Jau kopš ilgāka laika
darbojoties ^speciāla Juridiska komi­sija",
veicot priekšdarbus Maskavas
plānotai prilvai. Sarakstā kā pirmo
reģistrēto «kara noziedznieku" Vin­stonu
ēerčilu tiesāšot Jau visā drīzu­mā
„neklātienes" prozesfi Maskavā.
Maskavas sarakstā esot ap 200 rie­tumvalstu
politiķu, garidznieku, ģe­nerālu
uc. prominentu personu, kas
pēdējos gados aktīvi nostājušies pret
komunismu. Vinstonam CerēUam se­ko
prezidents Trūmens, ASV, Angli­jas
un Francijas ārlieto ministri, ģe­nerāli
Maršals, Mekarturs un Degols,
Cangkaišeks, Singmans Rl uc Bez
tam Maskavas raidītājs ziņoja, ka
automātiski ,*aŗd noziedznii*u" sa­rakstā
ieiet visi tie. kas uzstājas pret
Oderas-Nelsas līniju kā Vācijaa-Po-ŪJas
robežu. Sinī sakarībā sarakstā
ietilpināti: bundesprezidents prof.
Heuss, Dr. Adenauers, Dr. Sūma-chers,
vicekanclers Blichers, kardi-nālls
Fringss, aņas grupas pretne-dlvēcību
vadītājs Dr, Hildebrands,
Berlīnes virsbirģermeistars Reuters
un pat „jaunfašlsts" Lorics. Bez tam
sarakstu paredzēts papildināt ar pā­vestu
Piju XII, kas esot izsludinājis
„krusta kapi pret demokrātisko pa­sauli".
So pēdējo priekSUkumu „mie.
ra konferencē" Maskavā paziņojis
padomju Lietuvas katoļu baznīcas
kanoniks Josefs Stankevičius no
Kaunas.
MBMSVETKU GBATIFIKĀCTJA8—
KAPITĀLISTU NELIETĪBA
B e r l ī n e (md). - Padomja Joslas
HBFIVO vācu arodbledrn>o savienibt" pa-tlņojusl,
ka agrāk parastfil «emsvētka
iratitikācijas strādniekiem im citiem al-sotlem
darbiniekiem Austmmvlctļi lo-tad
neiunaksāSot, Jo tas par daadi al-gidinātn
kapitālistiskās ielcārtas viltīgos
paņēmienus. Kapitālisti agrāk, kā savtf-nn
»a paskaidrojusi prcsS, tanantoJMi
«emsvStku noskaņu, lai ar gratltlkSdja
atmeSanu strādniekiem pasvītrot» TOJ
ttkarn>tt no kapitālistu tēlastibas. Sldļ
paņēmieni esot Jāisbeidz. Rezultāti tad
art visi strādājošie padomju Joslā Sājos
Ziemsvētkos gratifikācijas vietā btts
spiesU apmierināties ar virtlgo apilņu,
ka viņi paUdz izravēt vienu no nelletfga­liem
kapitālisma Iestādījumiem, vai arf
tās paSas FD6B paziņojumu, ka
strādnieku pieprasījuma" pārtikas racio-ftēSnna
AiistnimVācijā vēl pallkSot spēkā.
Stril-īnlekl fribriku sapulcēs esot mudl-bājuSi
valdību uz ,4ēnu pāreju fldi mie­ta
laika apstākļieoi.**
bruņi^lanās samazināšana pamudinā­tu
to pašu darit arī pārējās Atlantika
pakta valstis, ieskaitot ASV, tā no­vēršot
Padomju savienības provocē­šanu
panikas akcijai. ASV pārņē­musi
kara histērija, bet patiesās ko­munisma
briesmas tuvākajos gad<^
draudot no iekšienes. Komunisms
gūtu panākumus, Ja lielie apbruņoSa-nās
izdevumi apgriitinātu Atiantika
pakta valstu saimniecību. So valstu
atkarība no amerikāņu palīdzības
dod Padomju savienībai neatsvera­mus
propagandas argumentus un ne-gativi
ietekmē anglu un franču mo­rāli.
Pēc amerikāņu laikrakstu «iņām
kreisais bloks ier<»inājig 3 gadu bru­ņošanās
programmai paredzētos 3,6
miljardus mārciņu samazināt uz 3
miljardiem, Ja vēl ne vairāk. So va­jadzību
argumentē ar to. ka finanču
ministrs Oeickels savā pēdējā Vašin-tonas
apmeklējumā nav saņiknii tie­šu
Amerikas palīdzības aoHJimau, uz
kuriem vēl cerēja pirms dažiem mē­nešiem*
Par io <^)oriciJag gnq)ag ak
tlvitātt amerikāņu diplomitiskis ap­rindas
esot loti neapmierinātag. Ame­rikāņu
prese runā pat par Attantikag
pakta torpedēšanu, kas nevajadrigi
novestu draudos pērējās HMk».
b ^ l z ^ t o v l ^ LielbiUinsiaģ
tMznieetbas m finanču rezervju ai-na
i r neparasti iepriecinoša. Kā britu
kabinets reaģ^ uz kreiso bloka spie­dienu,
protams nav paredzams, bet
amerikāņu diplomātijas aprindas
ir nobažījušās, ka kreiso riciba var
sacelt spārnos lapseņu midzeni
Angļu valdības pārstāvis atsauc
amerikāņu laikrakstu ziņu par Uel-britānijas
bruņošanās programmas
samazināšanu un attiecību r e v i d ^ -
nu ar ASV. Atsaukumg gniegU pēc
britu un amerikāņu dlfdcmiātisko
pārstāvju sarunām Londonā.
tu novenbīf Uadaag mlea AagUMi tevnnie UfP pātitivll lavi ftimlā
stsMā. Plf pmiaut galda stsMas imdillit Dr. 4. iUariH. ao vtņa H isM
satnto K. Zariņi, v. ^auuns, A. ēkurN, A. TMaatsi pa krtisi aa pr>ja -
priv. B. Bargs, U T i Um aai M. Ķtaģt,
B. aimaoa mņtmums
— Tur nebūg vaira nakta
* (Jiņ. par. S l ^
Vai Tiio nolauž pēdējos
tiltus aiz sevis
—iililiniM kam toUĪriL M «M»
Ir kāda gļHnļs, m
« l a aalsia «B VIM> kaa aiNiiHia
liek fliBBMi gkam aifaa Mfaa pMiM*
Bāa ealB*
U M r a a lek atpakaļ m aavt
mllBl. l i Bif m|sB daMi aMak vl«
ņia dIaBito BH aļnr elIvIkBB, feai
vakfa Bav M V B VMM. Hla gaHLAB»
liiB attag, kaa tft jaBia giliBin BJ
lalBMa Bsaa miiB « I H . faa IMl
brMIg, l a i , iplaBilalaa BiliB
Mvia Maelg BB Mijaa aaklB
Ir dIvIlMaa Baklli BMB
Baktts, to pIsdiliBliiB lBrtwi «HBļ
baktoal aavB dlnaa lariNk Iki m
gkalriaa Ir ffg BBMII, l a i la taMBi
gpēTBl kUlai i i f ViM BMil B i
BBUBa iarBBitlag ar igavl BB iBfp
UavB. lis Baklia «ai BMsma Mtaf
BB B ^ t B darbi BaffīBMm l i t e
^JBtl^ v « otra mOtļj,
tik ml}š S T M I ^ ^ mSi
«dri BeBdani BB ilB<K l i N t a M ļ
ritfHm itrdig mi Wtlt Tl salafiri
gavaa Bildtaaa i a t e l i BaMi M k
Jaa Bē Ntal aiBlaa rMĻbil MsN ^
rila agiBiai BB aH fadi kai aaBkt
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^B^I^^|ļ|r^A^ ;
i gap i i inimg BaparisUļļ
BELGRADE MEKLĒ RIETUMC^ IEROCIM - VEL NSPIEDElVOn
ASI UZBRUKUlyQ l^IASKAVAI - TRUMEN8 PRASA STEIDZAMU
PALĪDZĪBU JUOOSLAVUAI
BelgradaiBM). «-FēdllBtted^B p^tlska BaUkamB gaili J^Lp^^ļ?^*^
vesela riiia Mta, kaa a^aeaa BZ l«goglBvl|aa iiBamttālhB aMleiM*|SuS|L ^TVLSZ S^iTZļ SZ
mim BB ilaiB i n ^ JUEOMi^
riba. 81a IkkttilselBB par JaBBiBuM
aiB paittMtaii arientia^ ^ lļ» ļ flidsilttiaBBliilI^
• laiki,' kad preaWkwAģ TfiMBsieBB pBggB s^ešdsBBMS p^^BdidfcB ^BgairihMrljali • laittl^Bi Btia jj^asB^sigs laBi 1HWB III
kad pfamia kBiB kīBvaa ar piAMbaa aitttMilam JaB sīgņligiiiii BM|i B^Ma ataBia JaB aMM» BB l a i ai»
BB kad TIIB Beekapataa ar kaB^Hmastleai Mmkm ialgridea reABi|gltaBaa jirim MBpa|iijit|> īj^
afkttialg orgāna BovbB pabUciPa |aBBB preI MaaftavB VHIIB takalB, kaa aM gar baite fefBilB|lMtak
v^B HMMIa.
BEIDZOT „ia«TIS" ARI KIRCHEN-
8TEINS
Mlnekeat 01}. - DIt K m Zeltang
Biņo, kā, pie atottolmaa laikraksta lu*
formSdJgf, ao aauta atctttt urrtjas
Pan aagstākāa padamas prttkSsIdts prof.
Angott» Klrebanltelas. Bttgf ar viņa at-eem
ari vpirikl riti vadītāji padomju
Latviju polIUķl. BlrcBtaitdRs, lipatki
dtl atlaistie vataitrlH, ta vida irttetu
mlnlitri, laufcsataBnltelbas BUnlttrs un
aagttSkSs padontf ftkrttirs, pinas da*
Um B«dl|im amēdziti par MpUsoalikl
aadonālām teadaaci»**.
Preridents Trumena, izpelntdamies
senatora 1Wa un rejpublikāņu pre­testību,
kongresam pieprasījis tūlītē­ju
un tiešu patfdzlbu JiigosJavilat'.
Ttumm uzsvēris, ka tai pieder
lākā armija Eb^i^ pē^ Pad savieni-bas
un tā tādēļ Jāuzskata par |oti ie­vērojamu
faktoru Rietumeiropas aiz-sardribā
pret varbūtēju padomju ag-reriju.
Palīdzības kopsumma aptver­tu
ap 100 miU. dolāru: 15 milj. aiz­devumu
no eksporta importa bankas,
12 milj. kredītu JAaršala plāna ietva­ros
Itālijai un Vācijai, kas nekavē­joties
piegādātu Jugoslavijai miltu
sūtījumus. Bez tam 10 milj. pare­dzēti
no bruņdianās palīdzības lī­dzekļiem
Jugoslavijag armijas apgā­dei
ar pārtiku, kā ari 60 milj. dolāru
ilgtermiņa aizdevums no ASV kon-gresa*
Maršala Tito plānus bruņošanās
laukā raksturo New York Herald
saņemt ieroCua no Jebkurai rietum-jviaia attMi
valsts, kas iMāvi pieņemamus no- riftalat, nOt
t^m. neatkŗfgl^mi % mj^l^Sg;^BJSUMĒĒ
(jkmiju propaganda |a lo j«iģitu.|aiiy ^ ' y * L ™ ī l i B i i i l i ajti
Koblenca ieguvis Intofmidju, ka W- ' ^ « S S ! ? ! ? « a ^
to Jau levB«Jlg ganmas vttmai ar J^5ļft«iB£tKfffi
«etrim vaUtlm. Ar 8 v ^ yA\žaU rJStM ļĻg^
runāts par BmltilelpbaUem, tinat ļ flļļgīļRrBiŗ^^ SSfr igrļS
Jau la tOMša ilggt garumu ar zvied-j^Wi!r^toSw\S»aZr»LaJS^
ruzenftiielgabalurūpniekiem. Ieva-|!2isi i S i «adli^Stel
diti sakari ar frančiem par triOeri-^^ļ^jŗ^ a^^'Sf^
jas ^ P ^ i ^ i ^ ļ un dažu^franēu ro-ļiipj^ pMij^i |r prieka vMiĻ kM
aavB dnuBjB aaa^ Oda gata.
tag, kaa aavalilpteg gritBBM» l i
Dieva tam B^ttak» irMI la i i i lB I »
Uka Ba aavta plaeian BB lag l i t ik
jBlb, ka vlfa p M I s i vUMiL
l a , vai gaa BaMa var BBMBI
vIsB riivtat Vai ar b JaB i M i a i
rilvftro dzlvet Val K Bakla BŠf I f ti
~ Šveices Jaunais i ļ ļ ļ f ^ ļ j ļ ^ ^
piecgadu plāns valsts aizsardzības y^M»fAlĒ»h lliiS!kM a m I s iM
Tribune kor^pondenta Koblenca in-ļ stiprināšanai bez normālbudžeta pa-lpni ^oLtm frtig lalelB. ft SSm^
formācija, ka esot sagaidāms no- redzētajiem 460 milj. franku pM pa-'ueig varaBa, Ja vira k a km Oal»^
r«iz šīm vaJacWbfim vēl papalldus gitag kmstg - vieta, tar BiVB Ir Bg.
1,4 miljardus. Tā kā Svelceg apmā-
(TunMnāJtunt I. tpp.)
Šveicei bus relafīvi
visstiprākā un
modernāki armija
Rietumeiropa
Berae (md).
pletiu Belgrade, mēģinfijunu nodro-
Sinit ieroCu plegftdi no Rlctumval-sUm.
Tito nesen iztelc3j, ka gatav*
UN karaspēks sasniedzis
Mandžūrijas robežu
ĶĪNIEŠI GATAVOJAS ZIEMAS KARAM - SARUNAS PAR BUFER-VALSTI
lESTREG
Senla (ag). — Amerikāņu tanku di­vīzijas
smailes otrdi^ bez pretesti-bas
sasniegušas Mandžūrijas robežu
un Hjesandžinas pUsētu pie Jalas
upes. Ari-dienvidkorejiešu vi^ības
virzās uz riemeļiem. Viņu mērķis
ir Congdžina, pēdējā pilsēta aus-trumpiekrastē,
kas vēl ir ri«nelkore-jieSu
rokās. Kamēr amerikāņu kāj­nieku
divīzija otrdien nocietinājās
pcaidjās i^e Mandžūrijas robežpil-sētas
Hisanjinas un gar Jalas ufH, d -
tas amerik&ļiu vienības guvušas Jau­nus
paniumus ri«nelaugtrumu Ie­cirkni
Tiešdiai Jalas up^ pozīcijas
padašinātas vēl tālāk. Komunistu
ļimtais apgabals tagad pāršķelts
divi daļās.
Trešdien Dlenvidkorejielu divīzi­jas
jau bija pievirriJuSās 45 km no
Mandžūrijas robežas. Cīņās iesaisti-
Jušies ari Dienvidafrikas lidotāji
Frontes vidus daļā uz priekšu virzās
ari amerikāņu floteg kājnieki Tikai
ziemeļrietumu sektorā komunistu
pnetestfba k]uvusi enerģiskāka. Acīm
redzot, tie apņēmušies aizstāvēt Ja­las
spēkstacijas, kas svarīgas ne vien
MandMrijal bet arī visai Korejai
mākslīgo mēslu ražošanas ziņā.
Frontes aizmugurē kalnu apgaba­los
turku brigādei trešdien bija sma«
gas dņas pie Seulas pret 10.000 s^r-tizānicm.
Ari pie Taidžonas notika
kaujas ar līdzīga stipruma pariizānu
vienībām. So partizānu cīņu organizē
un vada no kāda centra ārpus Kore­jas.
Maskavas radio ziņoja par aici­nājumu
korejiešiem vienoties ,.patrio- kas ail ĪDlJa plnai pic kari, atidau ar
(Turplnijums S.Ipp) *iirtilklrt« t:S rttultltv.
citās armijas maksimālo stiprumu —
^.000 viru nav iespējams tālāk
tiellnāt, tad valdība visus spOcus vel­tīs
armijas uguns spējas pavairoša­nai,
apgādājot to ar vismoctemāka-
Jiem importētiem vai Svdoi ražo­tiem
ieroēiem. Visas kājni^ da|as
paredzēts motorizēt, ka ari izveidot
īpašas vienības aizsardzībai pret ato­mu
un bakteriolo^o kg|u Tādā
kārtā Šveicei būs pn^iordonāli vis­stiprākā
armija Rietumeirc^ Rdzē
ar šādu bruņotas neitriLlitātes stipri­nāšanu
Svei<» paredz aktivizēt ciņu
pret 5. kolonnu. No vigiem atiJildl-gākajlem
valsU amatiem Jau atlaisti
komunisti •
VACUA UZVARĒJUSI PIRMAJĀ
VALSTU SACĪKSTE
a t a t g a r t f m - Trtidtos vSdla
savi pirmaji valsi* sadkiU falMi pēc
aatoņa gada pSnrattkusa «tvarlja ivai-iPļ!.^^
paiaņiat AMistatMcnMai
BrasIlIJi Atkila n v d i j a i l mrapi atvltaa
sp»U. Vldjas l)t «tvarv itvtgaftM
kara stadi|g a? ntpftfftdsHa aaiaaiiui
00 evieijitt Batkatljii ISSJU HieMkk
Urvarmt vinm vSdfil lagvva s a ^ ptr*
naji pstttalki ar u a. teda iIMtsa.
Tai pali aiiBi Vmāmkā BiUga lailap-iaiiii
ai|a liigMUvtias ma Aši^|aa tat-koU
valsti v M k i a . R valsta tacjDM»,
iu aRTāVV LITVIJAi,
KAS NAK PAR LABU LATVUAS BRIVIBAI, KULTŪRAI UN APRŪPEI
varēta dalvlUL Itag e ^ hr dahUag
ee^ Oe}a s l ^ ko laa flčvlamuB^ k ^
ta v«aa,rBkiMllr UeibB. TIeibB
katru ettviam paoeļ piri BaMa I B »»
sal BB plavad iBHk « ^ 1 ^ galSBHl
Hdba dara brinamBS.
Daiva Baa aav ttdai BOBslarB, lai
Biva cllvikB lavai IMaJi B M L
Tar, kar Ha BOBderg sagtapaa ar IMa
mlm, lar gaB iāpea, Bapilag BB
asaras, bet lai jmu arf tkfbal, kB
lēzm ktala virdaa: J b Jla atkal
redsēlB, tad Mta aMto priaalatoa, BB
aevlaBa ia ptlakB JBBH BaaljBMi.^
lai UeM attvSa k|tel al^rika BB
Uelika par aavim aipēm.
Ti M v a t a i BB tMdaad, Brt mii
sevi bigim aagatavaMH MaJam
ivētvakaraai, par kBfB dMlaMg
Prieki Birda daM:
ŪB kad gvHalB largg Tav adara
aaaka,
VIgB pirtraBM k i daja m t a ,
UeMg avētvakarg U adMa,
draaga,
Krēglaa pbkstB B»pledlg Bg IBVB
pBlaB.
Srilvakargt d k BdļiBBlBvaBmmg
lalvMem laa Ir. tvētvakara, kad
darite dffbag BBvfiklaa, kad aaasa»-
m Patddl kaa Upail pla kilta,
kad var atgaUtea baltajaa palagaiĻ
lai gilB B ^ BB alpilB.
Cik va akaMItt mamg krialtoa-
JteBi k mtk avilvakara, kas^ IMa
dalvag, dailNi BB deiaaB aaalB BB*
Uikai U atfle, dfaaga, pla lavh
Bite tteialg dsfvfbaa avētrlla BB aag-
Tar BMa valrg aakla.
iOa. A, L l a p l f I