1950-11-25-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1^ mlniftrija paziņo. - tīfs dienu Ugft ap. i J | L ^evlns sastap. ,,y^i|eaŗtt>Dr> Adennau-. i ^ i l B ^ c t t t t o tt^^ vadoša* i JlMNM V e n b ^ y a ^ grie* oiriaiilebta ar lielu balsu vairā-l i ^ u s t l c l b u . !• fWibWki Gvate. noUka prezidenta vS* lEituildāts pikv. ^ { { « l i v l a l i d u balsu ^ vbf^ nodotas t u i ^ ' i ; )M#r labo kandidāts f f ^ . 7iiunfi prezident • no 19$1.—1951 gadfua. Jaunilis prezidents ir ^iilAp j M l i ^ turpmāk ^ d i A i valsti radiofonā Kā iiisla 1 ^ pa. limunia iemesls esot >Vis laMiDoiie izteide&l savlei^ latni Tdie-i. ? ĪSI 4», W ari pie ^ ^ a s namiem ce-viMli 1 ^ ^siAo- Ueļikl aaudējumi H j»«iĢlia: nērMednāta. lu analfabētisma ogrammas reālie l i m i Š ^ Udidalibnieces ^ iz^ 0^}Si&. Icomānistu pa» Berlīnes zi- ) ^ l ^ ļ m ^ ^ ka Tomass l l p t d i ^ J c ^ savas i ^ l i v l b i Bei^ I d t t ^ valdības istilva Broļeviča un l^ehsmaņa, Vilkov* personls — pfir^ im. Divu. nedHu gandils 20 poļu ^iiMjas un iOtniecIbas Ir apēktt pastlp* ^ ieradušās t ame-pulka vienības un . ^ . T u v f i k ā laikā amerikāņu 4ā t tanku i p Jiļpiņu v«ldl-nu. J(U itarp Cita rajUnitoktlTolčUBTASSa ivitļtttCi apelmējot to par .Mittuiii^ Savas upē apilloties pārpUdltam ^ l ^ t i m , kas bija atrfi« IbftUu Kādas sādžas izpild» ^ « t t ^ spieda vadīt plo-kaut gan pārceltuves Ijai ka celtuve pārslogota 3i eOvikiekB viens v^f ^ t t m s indUft. pa^aidroja ( l i f t i i r t r s M ^ Kamēr ne- Its iiļdi^u aizspriedums XK» i f r ^ ( ^ tikmēr no Euma bOiot Jfidei tā 50 pērtiķu, tā ari iedzīvo- I » 70 hblandieliem, kas ne- ' n^kaŗa gAsta Pad. sa- D a v ^ no tiem apsūdzēti . 8D vīriem un kollabora- Ctostl paVa<H^ laiku viņiem ' i ^ pi logn Uē(b 46 g* ve- _ ledzivotfijs Basltmi, kad kpi g a ^ dm vietā viņa "iftisi trinīšus — melte- ^ jati bija « meitu tēvs . tiņi vēlējās dēlu. Tagad \9 meitas un nav pārlausta .^^Jo Baloni dzīvo vienstāva Jte i r bēdagākā diena manā , I * c . l ^ paskaidroja ne- ^^v:^|S^ aavua bērnus ierau-ļ i f i a S l g : vtods angl^ Bemsbotons, U f A ^ pķc sekmīgas acu operācijas " t f pirtns 16 gadiem zaudēto re- ™ . . fi^botons ir astoņu bērnu 4iņ un t ^ līdz šim pazina vienīgi '• ' tkusiļes. IM unifdrmaa amerikāņu ar-paSŗeisēJd bdd k ^ tērpu .^«^^ s l ^ p ^ izplānojuši armijas apgādes spedļlisU Vašingtonā. Klisaa pimaiņu no oHvzaļās llto> PitaoU i s ^ t pakāpeniski vai-rticu iii^^^^ lai aiztaupītu Hekus degvletaa gaisi, ceturt- ^^^^ ^ i i t sadOrušies divi ameri-iMimailnas — B-50 tipa ar tanklldmašinu B-20. -JKiias nbgisuSās Arizonas un no 28 viru Uelās Udma- ^ p g i b p e i «r i^letņiem. LATVUA Latvian New8paoer . Hr. 91 (435) Kov. 25, 1980 Publisher and Editor: Valdemārs Lambergs, SGi)wabiseh Gmtmd. DP Camp Artmcrte- Kaseme, Phone 8chw. Gmitad 2159. Printer: Bemtdniekmi ^ģĻ Hdrtel & co, SdnrSUidi GmUnd, Paradiesstr. 11 PubUt-hed twice weeldy Cireolatton U.000.Spon8or-intematloaal Be-fugee Organization. ^-ATVIAN NEWSPAPER Nr. M («19 SMMIM. UML f. M . Mff. •tilta. <M«wMii ndrtMK V ^ M i p s lediksūai n^ķ. m Bsa-adr-JOton) idi«n lilr.Mw.OB«aātaS Radikālo lāKnista ldok$ pasa tiešas sanmas ar Madnvi VAI LIELBRITANUA REVIDlS SAVAS ATTIECĪBAS AR ASV * - ^ Londonā (ag). - Pēd^ laiki britu irUetu minigtrift ten* dences lielajM starptautista^ MSSMM^^ ceļu. ^Ig aprindaa Ir ieskatos, ka katri g|ņi JāatronāTBTutMuL iS^ inuli^ kaa novērste bažaa par ka|«daH>Ibaa pāmešaninTSimS-kordag uz Ķinag tarritorijn. T i cer raifit dlpkmiittiku bari tfe^TM-runām ir »ŗigtom Egot ari nodoma n i k l pret! ar poriUvlm i r M t tU kūmiem pad<»nAi ieroglnitai 4-valstu konferencei : A r i Lielbritānijas apakšnamā 41 lēboristu deputātu grupa iesniegusi rietumvalstīm adresētu rezolūciju, kurā prasa nokārtot visus sarežģītos Jautājumus tiešās sarunās ar Maskavu. Līdzīgu rezolūciju pirms dažām dienām jau bija iesniegusi 27 lēboristu deputātu grv|>a« Līdztekus šai tendencei britu ministru kabinetā ra« dušās ari domstarpības apbruņošanas un britu-amerikāņu attiecību Jautā* Jumā. Amerikāņu prese riņo, ka britu ministru kabinetā radusies grupa, kas spiež valdību samazUīāt bruņošanās programmu un deklarēt Lielbritānijas neatkarību no amerikāņu militārās palīdzības. Kā galvenos šīs politikas, atbalstītājus min veselības ministru Bevānu, apgādes ministru Strausu un kara ministru Stre-čiju. Ari mērenie ministri kā Bē-vins un finan£u ministrs Gēckels noskaņoti par pašreizējo attiecību revi-dŽSana / Lēboristu radikālā bloka prindpiē-lie argumenti esot sekojoši: Britu Maskava tiesas Vinstonu ČerČilu Maskava (Hs). ^ Masl^vag raidl^ tājs ziņoja, ka nesenajā ,,t^a<I. savienības tautu miera konferenci^* sastādīts ^internacionālo kara noziedznieku" saraksts, ko vairākos miljonos eksemplāra izplatīšot rietumvalstīs. Katra sarakstā minētā persona esot uzskatāma ārpus starptautiskiem un atsevišķu valstu likumiem un agrāk vai vēlāk piedrivoSot tiesāšanu Nimbergas tribunālam līdzīgā tiesā. Jau kopš ilgāka laika darbojoties ^speciāla Juridiska komisija", veicot priekšdarbus Maskavas plānotai prilvai. Sarakstā kā pirmo reģistrēto «kara noziedznieku" Vinstonu ēerčilu tiesāšot Jau visā drīzumā „neklātienes" prozesfi Maskavā. Maskavas sarakstā esot ap 200 rietumvalstu politiķu, garidznieku, ģenerālu uc. prominentu personu, kas pēdējos gados aktīvi nostājušies pret komunismu. Vinstonam CerēUam seko prezidents Trūmens, ASV, Anglijas un Francijas ārlieto ministri, ģenerāli Maršals, Mekarturs un Degols, Cangkaišeks, Singmans Rl uc Bez tam Maskavas raidītājs ziņoja, ka automātiski ,*aŗd noziedznii*u" sarakstā ieiet visi tie. kas uzstājas pret Oderas-Nelsas līniju kā Vācijaa-Po-ŪJas robežu. Sinī sakarībā sarakstā ietilpināti: bundesprezidents prof. Heuss, Dr. Adenauers, Dr. Sūma-chers, vicekanclers Blichers, kardi-nālls Fringss, aņas grupas pretne-dlvēcību vadītājs Dr, Hildebrands, Berlīnes virsbirģermeistars Reuters un pat „jaunfašlsts" Lorics. Bez tam sarakstu paredzēts papildināt ar pāvestu Piju XII, kas esot izsludinājis „krusta kapi pret demokrātisko pasauli". So pēdējo priekSUkumu „mie. ra konferencē" Maskavā paziņojis padomju Lietuvas katoļu baznīcas kanoniks Josefs Stankevičius no Kaunas. MBMSVETKU GBATIFIKĀCTJA8— KAPITĀLISTU NELIETĪBA B e r l ī n e (md). - Padomja Joslas HBFIVO vācu arodbledrn>o savienibt" pa-tlņojusl, ka agrāk parastfil «emsvētka iratitikācijas strādniekiem im citiem al-sotlem darbiniekiem Austmmvlctļi lo-tad neiunaksāSot, Jo tas par daadi al-gidinātn kapitālistiskās ielcārtas viltīgos paņēmienus. Kapitālisti agrāk, kā savtf-nn »a paskaidrojusi prcsS, tanantoJMi «emsvStku noskaņu, lai ar gratltlkSdja atmeSanu strādniekiem pasvītrot» TOJ ttkarn>tt no kapitālistu tēlastibas. Sldļ paņēmieni esot Jāisbeidz. Rezultāti tad art visi strādājošie padomju Joslā Sājos Ziemsvētkos gratifikācijas vietā btts spiesU apmierināties ar virtlgo apilņu, ka viņi paUdz izravēt vienu no nelletfgaliem kapitālisma Iestādījumiem, vai arf tās paSas FD6B paziņojumu, ka strādnieku pieprasījuma" pārtikas racio-ftēSnna AiistnimVācijā vēl pallkSot spēkā. Stril-īnlekl fribriku sapulcēs esot mudl-bājuSi valdību uz ,4ēnu pāreju fldi mieta laika apstākļieoi.** bruņi^lanās samazināšana pamudinātu to pašu darit arī pārējās Atlantika pakta valstis, ieskaitot ASV, tā novēršot Padomju savienības provocēšanu panikas akcijai. ASV pārņēmusi kara histērija, bet patiesās komunisma briesmas tuvākajos gad<^ draudot no iekšienes. Komunisms gūtu panākumus, Ja lielie apbruņoSa-nās izdevumi apgriitinātu Atiantika pakta valstu saimniecību. So valstu atkarība no amerikāņu palīdzības dod Padomju savienībai neatsveramus propagandas argumentus un ne-gativi ietekmē anglu un franču morāli. Pēc amerikāņu laikrakstu «iņām kreisais bloks ier<»inājig 3 gadu bruņošanās programmai paredzētos 3,6 miljardus mārciņu samazināt uz 3 miljardiem, Ja vēl ne vairāk. So vajadzību argumentē ar to. ka finanču ministrs Oeickels savā pēdējā Vašin-tonas apmeklējumā nav saņiknii tiešu Amerikas palīdzības aoHJimau, uz kuriem vēl cerēja pirms dažiem mēnešiem* Par io <^)oriciJag gnq)ag ak tlvitātt amerikāņu diplomitiskis aprindas esot loti neapmierinātag. Amerikāņu prese runā pat par Attantikag pakta torpedēšanu, kas nevajadrigi novestu draudos pērējās HMk». b ^ l z ^ t o v l ^ LielbiUinsiaģ tMznieetbas m finanču rezervju ai-na i r neparasti iepriecinoša. Kā britu kabinets reaģ^ uz kreiso bloka spiedienu, protams nav paredzams, bet amerikāņu diplomātijas aprindas ir nobažījušās, ka kreiso riciba var sacelt spārnos lapseņu midzeni Angļu valdības pārstāvis atsauc amerikāņu laikrakstu ziņu par Uel-britānijas bruņošanās programmas samazināšanu un attiecību r e v i d ^ - nu ar ASV. Atsaukumg gniegU pēc britu un amerikāņu dlfdcmiātisko pārstāvju sarunām Londonā. tu novenbīf Uadaag mlea AagUMi tevnnie UfP pātitivll lavi ftimlā stsMā. Plf pmiaut galda stsMas imdillit Dr. 4. iUariH. ao vtņa H isM satnto K. Zariņi, v. ^auuns, A. ēkurN, A. TMaatsi pa krtisi aa pr>ja - priv. B. Bargs, U T i Um aai M. Ķtaģt, B. aimaoa mņtmums — Tur nebūg vaira nakta * (Jiņ. par. S l ^ Vai Tiio nolauž pēdējos tiltus aiz sevis —iililiniM kam toUĪriL M «M» Ir kāda gļHnļs, m « l a aalsia «B VIM> kaa aiNiiHia liek fliBBMi gkam aifaa Mfaa pMiM* Bāa ealB* U M r a a lek atpakaļ m aavt mllBl. l i Bif m|sB daMi aMak vl« ņia dIaBito BH aļnr elIvIkBB, feai vakfa Bav M V B VMM. Hla gaHLAB» liiB attag, kaa tft jaBia giliBin BJ lalBMa Bsaa miiB « I H . faa IMl brMIg, l a i , iplaBilalaa BiliB Mvia Maelg BB Mijaa aaklB Ir dIvIlMaa Baklli BMB Baktts, to pIsdiliBliiB lBrtwi «HBļ baktoal aavB dlnaa lariNk Iki m gkalriaa Ir ffg BBMII, l a i la taMBi gpēTBl kUlai i i f ViM BMil B i BBUBa iarBBitlag ar igavl BB iBfp UavB. lis Baklia «ai BMsma Mtaf BB B ^ t B darbi BaffīBMm l i t e ^JBtl^ v « otra mOtļj, tik ml}š S T M I ^ ^ mSi «dri BeBdani BB ilB<K l i N t a M ļ ritfHm itrdig mi Wtlt Tl salafiri gavaa Bildtaaa i a t e l i BaMi M k Jaa Bē Ntal aiBlaa rMĻbil MsN ^ rila agiBiai BB aH fadi kai aaBkt ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^B^I^^|ļ|r^A^ ; i gap i i inimg BaparisUļļ BELGRADE MEKLĒ RIETUMC^ IEROCIM - VEL NSPIEDElVOn ASI UZBRUKUlyQ l^IASKAVAI - TRUMEN8 PRASA STEIDZAMU PALĪDZĪBU JUOOSLAVUAI BelgradaiBM). «-FēdllBtted^B p^tlska BaUkamB gaili J^Lp^^ļ?^*^ vesela riiia Mta, kaa a^aeaa BZ l«goglBvl|aa iiBamttālhB aMleiM*|SuS|L ^TVLSZ S^iTZļ SZ mim BB ilaiB i n ^ JUEOMi^ riba. 81a IkkttilselBB par JaBBiBuM aiB paittMtaii arientia^ ^ lļ» ļ flidsilttiaBBliilI^ • laiki,' kad preaWkwAģ TfiMBsieBB pBggB s^ešdsBBMS p^^BdidfcB ^BgairihMrljali • laittl^Bi Btia jj^asB^sigs laBi 1HWB III kad pfamia kBiB kīBvaa ar piAMbaa aitttMilam JaB sīgņligiiiii BM|i B^Ma ataBia JaB aMM» BB l a i ai» BB kad TIIB Beekapataa ar kaB^Hmastleai Mmkm ialgridea reABi|gltaBaa jirim MBpa|iijit|> īj^ afkttialg orgāna BovbB pabUciPa |aBBB preI MaaftavB VHIIB takalB, kaa aM gar baite fefBilB|lMtak v^B HMMIa. BEIDZOT „ia«TIS" ARI KIRCHEN- 8TEINS Mlnekeat 01}. - DIt K m Zeltang Biņo, kā, pie atottolmaa laikraksta lu* formSdJgf, ao aauta atctttt urrtjas Pan aagstākāa padamas prttkSsIdts prof. Angott» Klrebanltelas. Bttgf ar viņa at-eem ari vpirikl riti vadītāji padomju Latviju polIUķl. BlrcBtaitdRs, lipatki dtl atlaistie vataitrlH, ta vida irttetu mlnlitri, laufcsataBnltelbas BUnlttrs un aagttSkSs padontf ftkrttirs, pinas da* Um B«dl|im amēdziti par MpUsoalikl aadonālām teadaaci»**. Preridents Trumena, izpelntdamies senatora 1Wa un rejpublikāņu pretestību, kongresam pieprasījis tūlītēju un tiešu patfdzlbu JiigosJavilat'. Ttumm uzsvēris, ka tai pieder lākā armija Eb^i^ pē^ Pad savieni-bas un tā tādēļ Jāuzskata par |oti ievērojamu faktoru Rietumeiropas aiz-sardribā pret varbūtēju padomju ag-reriju. Palīdzības kopsumma aptvertu ap 100 miU. dolāru: 15 milj. aizdevumu no eksporta importa bankas, 12 milj. kredītu JAaršala plāna ietvaros Itālijai un Vācijai, kas nekavējoties piegādātu Jugoslavijai miltu sūtījumus. Bez tam 10 milj. paredzēti no bruņdianās palīdzības līdzekļiem Jugoslavijag armijas apgādei ar pārtiku, kā ari 60 milj. dolāru ilgtermiņa aizdevums no ASV kon-gresa* Maršala Tito plānus bruņošanās laukā raksturo New York Herald saņemt ieroCua no Jebkurai rietum-jviaia attMi valsts, kas iMāvi pieņemamus no- riftalat, nOt t^m. neatkŗfgl^mi % mj^l^Sg;^BJSUMĒĒ (jkmiju propaganda |a lo j«iģitu.|aiiy ^ ' y * L ™ ī l i B i i i l i ajti Koblenca ieguvis Intofmidju, ka W- ' ^ « S S ! ? ! ? « a ^ to Jau levB«Jlg ganmas vttmai ar J^5ļft«iB£tKfffi «etrim vaUtlm. Ar 8 v ^ yA\žaU rJStM ļĻg^ runāts par BmltilelpbaUem, tinat ļ flļļgīļRrBiŗ^^ SSfr igrļS Jau la tOMša ilggt garumu ar zvied-j^Wi!r^toSw\S»aZr»LaJS^ ruzenftiielgabalurūpniekiem. Ieva-|!2isi i S i «adli^Stel diti sakari ar frančiem par triOeri-^^ļ^jŗ^ a^^'Sf^ jas ^ P ^ i ^ i ^ ļ un dažu^franēu ro-ļiipj^ pMij^i |r prieka vMiĻ kM aavB dnuBjB aaa^ Oda gata. tag, kaa aavalilpteg gritBBM» l i Dieva tam B^ttak» irMI la i i i lB I » Uka Ba aavta plaeian BB lag l i t ik jBlb, ka vlfa p M I s i vUMiL l a , vai gaa BaMa var BBMBI vIsB riivtat Vai ar b JaB i M i a i rilvftro dzlvet Val K Bakla BŠf I f ti ~ Šveices Jaunais i ļ ļ ļ f ^ ļ j ļ ^ ^ piecgadu plāns valsts aizsardzības y^M»fAlĒ»h lliiS!kM a m I s iM Tribune kor^pondenta Koblenca in-ļ stiprināšanai bez normālbudžeta pa-lpni ^oLtm frtig lalelB. ft SSm^ formācija, ka esot sagaidāms no- redzētajiem 460 milj. franku pM pa-'ueig varaBa, Ja vira k a km Oal»^ r«iz šīm vaJacWbfim vēl papalldus gitag kmstg - vieta, tar BiVB Ir Bg. 1,4 miljardus. Tā kā Svelceg apmā- (TunMnāJtunt I. tpp.) Šveicei bus relafīvi visstiprākā un modernāki armija Rietumeiropa Berae (md). pletiu Belgrade, mēģinfijunu nodro- Sinit ieroCu plegftdi no Rlctumval-sUm. Tito nesen iztelc3j, ka gatav* UN karaspēks sasniedzis Mandžūrijas robežu ĶĪNIEŠI GATAVOJAS ZIEMAS KARAM - SARUNAS PAR BUFER-VALSTI lESTREG Senla (ag). — Amerikāņu tanku divīzijas smailes otrdi^ bez pretesti-bas sasniegušas Mandžūrijas robežu un Hjesandžinas pUsētu pie Jalas upes. Ari-dienvidkorejiešu vi^ības virzās uz riemeļiem. Viņu mērķis ir Congdžina, pēdējā pilsēta aus-trumpiekrastē, kas vēl ir ri«nelkore-jieSu rokās. Kamēr amerikāņu kājnieku divīzija otrdien nocietinājās pcaidjās i^e Mandžūrijas robežpil-sētas Hisanjinas un gar Jalas ufH, d - tas amerik&ļiu vienības guvušas Jaunus paniumus ri«nelaugtrumu Iecirkni Tiešdiai Jalas up^ pozīcijas padašinātas vēl tālāk. Komunistu ļimtais apgabals tagad pāršķelts divi daļās. Trešdien Dlenvidkorejielu divīzijas jau bija pievirriJuSās 45 km no Mandžūrijas robežas. Cīņās iesaisti- Jušies ari Dienvidafrikas lidotāji Frontes vidus daļā uz priekšu virzās ari amerikāņu floteg kājnieki Tikai ziemeļrietumu sektorā komunistu pnetestfba k]uvusi enerģiskāka. Acīm redzot, tie apņēmušies aizstāvēt Jalas spēkstacijas, kas svarīgas ne vien MandMrijal bet arī visai Korejai mākslīgo mēslu ražošanas ziņā. Frontes aizmugurē kalnu apgabalos turku brigādei trešdien bija sma« gas dņas pie Seulas pret 10.000 s^r-tizānicm. Ari pie Taidžonas notika kaujas ar līdzīga stipruma pariizānu vienībām. So partizānu cīņu organizē un vada no kāda centra ārpus Korejas. Maskavas radio ziņoja par aicinājumu korejiešiem vienoties ,.patrio- kas ail ĪDlJa plnai pic kari, atidau ar (Turplnijums S.Ipp) *iirtilklrt« t:S rttultltv. citās armijas maksimālo stiprumu — ^.000 viru nav iespējams tālāk tiellnāt, tad valdība visus spOcus veltīs armijas uguns spējas pavairošanai, apgādājot to ar vismoctemāka- Jiem importētiem vai Svdoi ražotiem ieroēiem. Visas kājni^ da|as paredzēts motorizēt, ka ari izveidot īpašas vienības aizsardzībai pret atomu un bakteriolo^o kg|u Tādā kārtā Šveicei būs pn^iordonāli visstiprākā armija Rietumeirc^ Rdzē ar šādu bruņotas neitriLlitātes stiprināšanu Svei<» paredz aktivizēt ciņu pret 5. kolonnu. No vigiem atiJildl-gākajlem valsU amatiem Jau atlaisti komunisti • VACUA UZVARĒJUSI PIRMAJĀ VALSTU SACĪKSTE a t a t g a r t f m - Trtidtos vSdla savi pirmaji valsi* sadkiU falMi pēc aatoņa gada pSnrattkusa «tvarlja ivai-iPļ!.^^ paiaņiat AMistatMcnMai BrasIlIJi Atkila n v d i j a i l mrapi atvltaa sp»U. Vldjas l)t «tvarv itvtgaftM kara stadi|g a? ntpftfftdsHa aaiaaiiui 00 evieijitt Batkatljii ISSJU HieMkk Urvarmt vinm vSdfil lagvva s a ^ ptr* naji pstttalki ar u a. teda iIMtsa. Tai pali aiiBi Vmāmkā BiUga lailap-iaiiii ai|a liigMUvtias ma Aši^|aa tat-koU valsti v M k i a . R valsta tacjDM», iu aRTāVV LITVIJAi, KAS NAK PAR LABU LATVUAS BRIVIBAI, KULTŪRAI UN APRŪPEI varēta dalvlUL Itag e ^ hr dahUag ee^ Oe}a s l ^ ko laa flčvlamuB^ k ^ ta v«aa,rBkiMllr UeibB. TIeibB katru ettviam paoeļ piri BaMa I B »» sal BB plavad iBHk « ^ 1 ^ galSBHl Hdba dara brinamBS. Daiva Baa aav ttdai BOBslarB, lai Biva cllvikB lavai IMaJi B M L Tar, kar Ha BOBderg sagtapaa ar IMa mlm, lar gaB iāpea, Bapilag BB asaras, bet lai jmu arf tkfbal, kB lēzm ktala virdaa: J b Jla atkal redsēlB, tad Mta aMto priaalatoa, BB aevlaBa ia ptlakB JBBH BaaljBMi.^ lai UeM attvSa k|tel al^rika BB Uelika par aavim aipēm. Ti M v a t a i BB tMdaad, Brt mii sevi bigim aagatavaMH MaJam ivētvakaraai, par kBfB dMlaMg Prieki Birda daM: ŪB kad gvHalB largg Tav adara aaaka, VIgB pirtraBM k i daja m t a , UeMg avētvakarg U adMa, draaga, Krēglaa pbkstB B»pledlg Bg IBVB pBlaB. Srilvakargt d k BdļiBBlBvaBmmg lalvMem laa Ir. tvētvakara, kad darite dffbag BBvfiklaa, kad aaasa»- m Patddl kaa Upail pla kilta, kad var atgaUtea baltajaa palagaiĻ lai gilB B ^ BB alpilB. Cik va akaMItt mamg krialtoa- JteBi k mtk avilvakara, kas^ IMa dalvag, dailNi BB deiaaB aaalB BB* Uikai U atfle, dfaaga, pla lavh Bite tteialg dsfvfbaa avētrlla BB aag- Tar BMa valrg aakla. iOa. A, L l a p l f I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 25, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-11-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501125 |
Description
Title | 1950-11-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1^
mlniftrija paziņo.
- tīfs dienu Ugft ap.
i J | L ^evlns sastap.
,,y^i|eaŗtt>Dr> Adennau-.
i ^ i l B ^ c t t t t o tt^^ vadoša*
i JlMNM V e n b ^ y a ^ grie*
oiriaiilebta ar lielu balsu vairā-l
i ^ u s t l c l b u .
!• fWibWki Gvate.
noUka prezidenta vS*
lEituildāts pikv.
^ { { « l i v l a l i d u balsu
^ vbf^ nodotas t u i ^
' i ; )M#r labo kandidāts
f f ^ . 7iiunfi prezident
• no 19$1.—1951 gadfua.
Jaunilis prezidents ir
^iilAp j M l i ^ turpmāk
^ d i A i valsti radiofonā
Kā
iiisla 1 ^ pa.
limunia iemesls esot
>Vis laMiDoiie izteide&l
savlei^ latni Tdie-i.
?
ĪSI
4», W ari pie
^ ^ a s namiem ce-viMli
1 ^ ^siAo-
Ueļikl aaudējumi
H j»«iĢlia: nērMednāta.
lu analfabētisma
ogrammas reālie
l i m i Š ^ Udidalibnieces
^ iz^
0^}Si&. Icomānistu pa»
Berlīnes zi-
) ^ l ^ ļ m ^ ^ ka Tomass
l l p t d i ^ J c ^ savas
i ^ l i v l b i Bei^
I d t t ^ valdības
istilva Broļeviča un
l^ehsmaņa, Vilkov*
personls — pfir^
im. Divu. nedHu
gandils 20 poļu
^iiMjas un iOtniecIbas
Ir
apēktt pastlp*
^ ieradušās t ame-pulka
vienības un
. ^ . T u v f i k ā laikā
amerikāņu 4ā t tanku
i p Jiļpiņu v«ldl-nu.
J(U itarp Cita
rajUnitoktlTolčUBTASSa
ivitļtttCi apelmējot to par
.Mittuiii^ Savas upē
apilloties pārpUdltam
^ l ^ t i m , kas bija atrfi«
IbftUu Kādas sādžas izpild»
^ « t t ^ spieda vadīt plo-kaut
gan pārceltuves
Ijai ka celtuve pārslogota
3i eOvikiekB viens v^f
^ t t m s indUft. pa^aidroja
( l i f t i i r t r s M ^ Kamēr ne-
Its iiļdi^u aizspriedums
XK» i f r ^ ( ^ tikmēr no
Euma bOiot Jfidei tā 50
pērtiķu, tā ari iedzīvo-
I » 70 hblandieliem, kas ne-
' n^kaŗa gAsta Pad. sa-
D a v ^ no tiem apsūdzēti
. 8D vīriem un kollabora-
Ctostl paVa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-25-01