Bavarijas Latviesu vestnesis, May 3, 1949

              1'
T
m
it
o«
cattt
t
SŪTŅA R. ZARIŅA APMEKlJ
JUMA PĒDĒJĀS DIENAS
(furplhāļums no 1. Ipp.)
militārie pSrvialdefi DP daļas pr*ks
pulkv. Ktuks. IRO i^gabala direk-»
tors Vitmens un Detmoldas apg.
DP dalaa vadītājs Kars. Piektdie­nas
vakara Baltijfcis valstu sūtņi ie­radās
angļu joslas militārās pārval­des
Lemgo DP daļas vadītāja ģene­rāļa
Tota rīkotajā banketā. Sest­dienas
rīti af sūtņiem apspriedās
arf BCP pārstāvji, un sūtnis K Za-riņļ
atsevišķā telpā pavadīja vese­lu
stundu sarunās ar latviešu pār­stāvjiem.
Apciemojuma braucienam virzo­ties
pret pēdējām apstāšanās vie­tām,
beidzot bija sasniegta arī
Augustdorfa tās zaļajā priežu mežu
Ielokā, tālu no visiem satiksmes
centriem. Sūtni pie nometnes ie­ejas
sagaidīja šejienes PPACSa
pr-ks*X V. Jangs, LC3C un LCP
pSrstivji, .un no amerikāņu joslas
bija ieradies arī L C K priekšsēdis H.
Klarks un viceprieikšsēdis V. Lam-bergs,
kā arī amerikāņu joslas ko-ndtejii
un organizāciju pārstāvji.
PlaJās pavadoņu saimes ielenkts,
sūtnis devās uz VMCAs telpām,, kur
pima reizi s^vā apmeklējuma laikā
pli^dalījās pašu latviešu DP rīkotajā
azaidā, kam sekoja L C K paplašinā­ta
«vlnīga sēde, kuras atreferējumu
sniedzam zemāk. Sēdei sekoja
kon^rts, bet starplaikā dažas stun­das
bija brīvas, kuras sūtnis izman­toja
nometnes apskatei. īpašu vē­rību
viesis šoreiz pievērsa tieši L C K
locekļu mītnēm barakās un, iegrie­žoties
pie finanžfu nozares vadītāja
X Niedras, iejautājās: „Kur tad ir
t§ naudas lāde?"
,>T8da vieglika Jau ir/* atbildēja
J . Nledra, „mēs patļesl nezinām/ kā
B9Mst gilm kopā."
S(^is apciemoja arī savu krust­dēlu
pianistu V. Meiļķl un bijušo
Hūjiends draudzes prāvestu J . Ozo­lu,
ko nebija redzējis veselus 30
gadus.
Svētdienas rītā pēc dievkalpojuma
sekbja LNP prezidija sēde. īstas
mazās ^kultifiru apspriedes" notika
pa ceļam va sēdes vietu, kad sūtnis
K Z s t i ^ bija redzams soļojam zem
ec notika kursa maina
Maskavā
TAI PADOHIJU SAVIENĪBA TIESĀM AUKSTO KARU ZAU
DĒJUSI?
Padomju Savienība auksto karu ļ telliģence bija labvēlīgi nodcaņota
5 2 . 0 0 0
rokas ar V. Bastjāni, bet daihisl BĒRNIEM
Jūdrkļus vēlāk spraigā sarunā ar I t Visplašāko akciju bēgļu bērnu ap-liepiņu;
ar! L C K vicepriekSsēdis V. rūpēšanai vasai^ nomeltnēs pašlaik
Lambergs izmantoja iespēju pānnīt apspriež IRO, pasaules YMCA un
dažus vārdus divatā ar sūtni. At- YWCA, American Joint Distributlcm
luajot LNP prezidija svinīgo seidi, Committee un starptautliskais skau-, . « - ^^^^^ ^
tās priekšsēdis J Celms apliednāja, tu birojs. Paredzēts iekārtot pavi- Eiropā zaudējusi, tāds spriedums komunistu Idejām, tad, dīvainā kār-
Ka nepieciešami trimdas saimi vie- sam 213 vasaras nometņu, lai 52.000 rietumos dzirdams aizvien biežāk, tā, pati Maskava bija tā, kas šo no-
^ JL^^ ^ P^^^^ ^^"^^ varētu tajās pavadīt Kāda Francijas ārlietu ministrijas skaņojuma izgaisināja, runādama
ami dažādas zemēs. ,3rmā8 girū- katrs pa divi nedēļām. Tā būtu līdz pārslāvis izteicies, ka Berlīnes blo- viaiu, bet darīdama pilnīgi pretēja
tlbas pārvarētas,** sacīja J . Celms, šim plašākā vasarais atpūtas kādes atcelšana ir vairs tikai dažu Visi šie fakti bija par iemeslu tam,
„un mēs ceram, ka ar jūsu atbalstu pro^amma. dienu jautājums. Bet vēl priekš mē- ka politbirojs nolēma mainīt savu
sasmegsim spraustos mērķus." mo Zenēvas itāba biļetens nle- neSa neviens neticēja, ka not&umi līdzšinējo kursu. Bet e ^ uz saru-
Sūtnis K. Zariņš atbildēja: „Lat- bilst, ka bērni, kas pavadīja divas uz pasaules politikās skatuves va- nām bija tikai viais — pāri Berlī-vieši
trimdā un latvieši dzimtimēļnedējas vasaras nometn^«= sagājušā rētu risināties šādā virzienā. Kadļnes blokādei. Amerikāņi un briti
laida no mums darbus. Mēs varē- vasarā, caurmērā pienc 's svarā Šveices laikraksta „Die Weltwodie" jau vairSckārt pasvītroja ^ atceliet
sim tos vetkt Jo sekmīgāk,\Ja bū- par 1 kg, pateicoties papildu devām pārstāvis martā jautājis kādam Berlīnes blokādi, tad mēs ar Jums
8im pasaulei parādījuši, kas mēs ļ un veselīgajiem dzīves apst^iem ļ diplctoātam Londonā, vai Padomju ļ runfisint Pēdējā inform^^^
esam," un pieskaroties LNPlnstitutāmļ šais nometnēs,
izsaucās: „Tas bija labi un pareizi
darīts, ka nodibinājāt LNP, tas 'ir I c - ® L. ® ® ®
panakmns par sevL_ Ķildas bijāja- ^ēCieS 1160111$
izbeidz, jo mums jastrada un jaat-" '
sakās no personībām ambīcijiSm
Savienība savu politiku mainis, viņš ļšingtonas un Londonas liecina, ka
sācis ^aļi smieties un citējis Cer- Maskava izšķīrusies par šo ceļu.
čila vārdus, ka Berlīnes gaisa tātu Tikai visā šai politl^ajfi komp-varētu
salīdzināt ar cilvScu, kas ēd, Idcsā i r viens liels bet. Priekš 25 ga-stāvot
uz galvas, īslaicīgi šādu triku diem savā grāmatā .ļicņinlsma pa­sakās
personīgām a m b ī c i j i S m i * i r I C l f «^r^^ atļauties labs akrobāts, bet matjautājumi" Staļins rakstīja: ,.Ja
Ari lielās poHtikas plāksnē Eiropas ŗaCllOKgrS A u V Ull M^^^^ ^ ^iņš nespēs stāvēt uz mūsu polīttka kaut kur sastop Uelu
ūnijā ietilpstošās valstis būs spies- # galvas, kamēr citi ērti sēdēs aizvelt- pretestību, tad tā jāmaina, paturi
tas daļēji atteikties no suverēnltā- 0 J ^ ^ ^ j c ® nes krēslos un miei^gi notiesās sa-ļ tomēr acu priekšā gala mērķi un
tes. Mums jācenšas vienotiem spē- i aOOlillU 311VI^ maltītes. Jāpiezīmē, ka šis demoralizējot pretinieku". Sl teze
kiem veidot savu nākotni, tad būsi jdiplomāts pārstāvēja Austrumeiropu nav jāaizmirst arī tagad. Maskavas
ar! rezultāti, kuru augļus varēsim ļ ^ ļ un toreiz laikam vēl nebija inlor-ļ pirmais mērķis iai^cam i r demorāli-baudīt
atbrīvotā Latvijā." Pāiru- DoS 'SlorDQ mets par Kremļa jauno kursu. zēt vāciešus, aizkav^ot Rietumvfici-nāja
arī LNP turpmāko darbību,! ^ Oficiālais apliecinājums Padomju jas valdības dibināšanu ar ierosinā­tai
eventuāli pārceļoties uz kādu ASV radio raidītāju un Padomju Savienības politikas maiņai nāca ar ļ jumiem atvilkt okupācijas kaŗaapē-emigrādjas
zemi, kā arī emigrācijas Savienības traucētāju sitaciju starpā TASSa paskaidrojumu, kas dīvainā ku. Otrkārt, Kremlis labprāt vēlē-problēmas
vispār, līdzekļu sagādi kopš 26. aprīļa sācies vēl neplere- kārtā gandrīz pilnīgi sjtoita ar vā- tos atšķelt Franciju' no pārējām de«
im citas trimdas dzīves aktuālās dzēts „kaŗš ēterī". Ar apm 20 ame- cu partiju vienošanos par Bonnas mokratijām. Un, treškārt, blokāde»
problēmas, pieņemot arī atzinumus, ļ rikāņu raidītājiem cīnās vismaz 50 ļ satversmi. Neapšaubāmi, ka abiem atcelšanu varētu izmantot par ie-
Pēcpusdienā notika visu triju krievu staciju, kas mēģina padarīt notiasumiem i r ciešs sakars. Berlīnes ganstu, lai aizkavētu ASV ratificēt
Baltijas tautu tējas sarīkojums, ku- „Amerikas Balss' raidījumus nesa- blokāde, uz ko Maskava lika vislle- j Atlantika paktu un piešķirt kredltug
rā piedalījās visi trīs sūtni, latviešu, protamus. Kā zinām», Amerikas lakās cerības, izrādījās pilnīgi neie-i militārai palīdzībai pakta slgnatār-igauņu
un lietuviešu, GK un BCP Balss raidījumi netieši pavedinājuši Uarblga. Amerikāņu un britu l i d - ļ valstīm.
pārstāvji. BCP vārdā Latvijas sūt- daudzus krievus bēgt uz risumiem.hnašīnas, kas katru minūti nolaidās! — I—i
nim pateicās *J. Miezis, uzsvērdams ļ Pārbēdzēji stāsta, ka ABV raidīju-U^^^tajā Vācijas galvaspilsētā, at-sadaitības
nepieciešamību, bet no mus krievu valodā Padomju Savie- veda vairāk pārtikas līdzekļu nekā
Igaiffiiu CK runāja prof. Eins, no nībā noklausās tūkstošiem cilvēku, agrāk pa dzelzceļu un ūdens c^iem.
Zm SIBĪRIJAS EZERIEM CEĻ
NOSLĒPUMAINAS FABRIKAS
lietuviešiem Gauais un latviešu CK kam vien iespējams piekļūt piemē- K^J^^nistu organizētajiem streikiem ^ KI.««I*«
vārdā J. Celms. Utam radio apjātam. Tādu Pa- Utalijā un Francijā neizdevās Parali-]gJ^^^«^^^
Tās pašas dienas vakarā sūtnis domju Savienībā esot samēfā daudz, M^t Mai^ala plānu. Karā detusl fve^^^
sirsnīgi atvadījās no tautiešiem un jo tie kalpo tālsatiksnies telefona Rietumeiropa atdzima strauji un ne- l ^ ^ ^
garā apciemojuma brauciena līdz- tīkla vietā. atturami, un sarkanā diktatūra zau- ^ajaozmam^ Vi^^^ wi
gaitniekiem latviešu centrālo un citu Kad pagājušā 9vētdienā Maskavā <i|,Ja vienu trupu Pfc,,?^^»^, Vēl vai- P^^^^ sS^ b f im minItaJfim
lidāko organizāciju kapsēdē, pēc sāka traucēt Amerikas Balsi ar vis- fāk divu gadu piet&a lai Vecā P ^ ^ ^ ^ ^^
kam izbrauca uz Lemgo, lai p i m - maz 50 raidītājiem, amerikāņi atbil- ^2?*^^^!! ^^^^^ Fl^^^» '^"^ Se^5t^7?m«
Turpmāk veltīs vairāk rūpju tiem, kas
nevarēs izccidt
dienas rītā dotos atoakaļceļā uz|dēja ar n ^ T i r t i ^ ^ ^ ^ var veidot, vienīgi dešihepān^^^
dienas un nakts raidījumiem krievu Londonu. spll^zot es politiskajā un saimnie- 5^^^^^^ i^Je^rSziSt ko \m
LCK paipIaiUņāto sjēdi Augustdorll
lei^adlja priekšsēdis H. Klarks, pa-t^
ļSamies sūtnim par viņa līdzda­lību
trimdinieku saimes līdzšinējās
rijpfifi. „Sīkajās rūpēs Ģsam vairāk
vai mazāk apmierināti," sacīja H.
Klaitai, «ibet mums i r viena liela
rūpe dzimtenes un brīvības, at-giUana
» un i a i s rūpēs visu akai
vSjatl uz Jums, sūtņa kungs." At-zīm^
ot K. Zaxiņa apciemojuma iz*
d k nozīmi šajā mūsu tautas ds^ves
vēsturiskajā posmā, H. Klarks pa-^
sniedza Latvijas ārļcārtējam pilnva­rotajam
galda mapi tautiskā Izstrā-dljumā,
rotātu ar Latvijas ģerboni
tmilaclonālām krāsām.
Sūtnis atbildē uzsvēra, ka viņa dar­bā
i r nepieciešama visu trimdas or­ganizāciju
un visu tautiešu vienprā­tība
un sadarbība,' Sūtnis ari infor­mēja,
ka apneMējumā Lemgo viņš
guvis pārliecību, ka angļu vadītājas
personas un tām pakļautās iestādes
ari visus amerikāņu joslas un Ber- Pakts. kam citādos apstākļos būtu r^nSn vm^^^^^
līnes ī^ļņu 7aidītš1i4. Pirms tam vajadzīgi gadi Ne vem Beļģijas nU- S g ^ K S n A a i ^ 2^^^
ASV raidīja tikai 90 minūtes dienā nistm Prezidēts Anrf S P ^ l " Ironiski ^ StS^
krievu valodā Amerikas Balss neteicās, ka par šo apvienību Staļi- )J? . " « ^ spaiau aaroos notiesam
Knevu vaioaa. AmenKaa «aiss _ vaifldTētu useelt niemlnekli Turienes strādniekiem nav n^ādu
sniedz saviem klausītājiem Padomju nam va]a<izetu mceit piemmeKU. ^ ārpasauM. Darbi rit die-
«««Tirf m«^« «,,o»?rts Savienībā padomus, kil „balsi" to-1 Vislielāko triecienu politbirojam ^ -j^*T nwiflal lestaiotias
, . a . . ^ u / S n'T palielinās Jaudu visiem sa- Maskava skaidri redzēja, ka rietumi j g i - - . «Szama desmitiem ifldžu
r e ^ M ? l ^ v e l t i f w k ^ S raidītājiem. .,T,.rplniet klau- beidzat sapratuši kamtotema t « » . fŗSg^l^'^j/SriJaS
Ztil b ^ r ^ J « i T stt'es mōsu prosrammu," saka Ame- dences un nolēmuSi tām darīt P l u - Ua^frSld auni ^ e k c r i a ^ t T a r o i^ vTS^Ia'n^rnS^hi'^»^ '^e*' ^ H ^ ' ^ ' f P i ^ kolonnu Propa-hļ^^^^eif^i^^^^
par īpašu veco ļaužu pilsētiņu, iz­būvējot
un paplašinot līdzšinējās
mītnes un to apkārtni. Paredzams,
ka pēc tam, kad būs izceļojuši dar­ba
spējīgie, tiem ar laiku iedzivojo-
PULCĒJIETIES VISI AP TRIMDAS
ORGANIZĀCIJĀM I
co laužu noS^ ^'^^''I^.^l^'f J^^fi^^ lēm. KlStimal pieved traktorus^ ce- sUSrerTo doiSāS^^^^ P^^^' jums mūnistu obstrukcija IteH as parla- j ^ ^ ^ *^cementa jaucamās
bpaKenoerga, Ko^ ooma^ I maita. Pat mazā Norvēģija drosmi- ļ^aStnas, ķieģeļus un Udz 2 m caur-gi
izšķīrās palikt pie rļetumiem J ^^^^g jj^j caurales. Minētais ap-
1^ 4 ^^i^. 4 f ^ ^ # ^ i f . i^'^?* ^^'^^'^^ ^\^^\^^^^^ bagāts ezeriem un pēc KiS-D
A Z O S ^ V A J R D O S So^^JS"^^^^^ ''''rl'f''
Da spējīgie, tiem ar jaucu leazivojo-ļ , tiesībā bba visUelfikais pUķis polīt-ties
un iekārtojoties, varēs sdkot arī Atlantika pairtu pirmā «^^^c^usi ™ ^f^^^^f^ gultn&n. Vis­vecākie
ļaudis, bet tas vēl i r neiz- Kanāda. Svētdi^ kāds kanādiešu g^f^^^
šķirts nākotnes jautājums. ārlietu ministrijas pārstāvis ratifi- S^^nda n i e f f l o to^^ ^bl^ zem ezera dibena
Pieskaroties angļu Joslā populā- kācijas dokumentus aiteveda uz Va- ^ 7 ^ ^ ^ ! hl^^J^i^ noslēpumamās fabrikas
rajām stoīningu ja^umamTsūtnis S ^ ^ ^ ^ ,i Lo?H?of^H^lt ^^«^r^^^^^^ IS f^^" ^1^^"^. ^}
norādīja, ka An^Jā 4 to skatoties Kongress pret diktStBru im kosnfi. J ^ ^ ^^
pozitīvāk. Saņemts arī solījums, ka nismu sScās sestdien Parīzē. T a j ā^^^S™|.g^^^^^
sardžu vienību piederīgie varēs ap- piedalās daiidzi ,ievēroJami rakst- ^ ^ ^ ^ ^ ^
mesties viemļ)uda^^^^ psatSies^^^ "~"
H a r i j s M i n d e n b e r g s | NO Londonas teaS^lits Bulgārijas trafaretās frāzes, ka ,,kapitāli8ti ga-sūtniecības
pirmais sekretārs Toro-ļtavo karu pret krieviem, un ameri-dovs.
Tā i r britu valdlfbas altoilde uz ar Maršala plānu saimnieciski
līdzīgu bulgāru' rīcību. Kā zināms, pj^icļauj sev citas valstis". Daudz
pēc garīdznieku prāvjis Sofijā Bul- gvarīgāks Izrādījās tas apstāklis, ka
gārija lūdza atsaukt britu sūtniecī-ļ cilvadem rietumos ir ko ēst, nekā ļ parlamentā tā saucamās "^Sociālis-bas
pirmo seikretāru Grīnhenu, ap-ļMtirksa vai Ļeņina saukļi Ja vēl tiskās kustības** vadītājs Džordžio
vainojot vlņui s a d a i tM ar notiesā-ļ p r | ^ diviem gadiem Francijas in-ļ Almirante iesniedzis pieprasījumu
Ierosināts tiesāt
Musolini (lonavefafu
Pagājušās nedēļas beigās itāļu
MfJSU LlDZSTRSDNIEKA INTERVIJA A R StiTNI K. SAHĪŅU lajiem garīdzniddem.
Mūsu speciālkorespondents, kas
pavadīja sūtni K. Zariņu visā brau­ciena
laikā, atvadoties no retā vie­sa,
lūdza sūtni atbildēt uz dažiem
jautājumiem.
.JKāds i r jūsu iespaids par ap­meklējuma
laikā redzēto un dzir**
dēto?"
„Viss vērotais mani dziļi aizkusti­nāja/'
atbildēja sūtnis neviltotā at­zinībā,
„bet visvairāk tas, ka tau­tieši
Vācijā nav zaudējuši ticību un,
par. apīti grūtībām un neērtībām,
pacietīgi panes dzīves pārbaudīju­mus.
Arī amerikāņu im angļu ap­rindas
apliecina baltiešu kulturālo
spraigumu, viņu disciplīnu un kār­tības
mflestību. — Sev personīgi pa­rādīto
pagodinājumu uzskatu kā
latviešu trimdas saimes vienotu U z ­ticības
apliecinājumu britu tautai un
valdībai, pie kuras esmu akreditēts."
„Kas jums apciemojuma laikā
šķita visvairāk Ievērības denīgs?"
KUSltBAS IEROBEŽOJUMI DIF-tOMSTEEM
ARI RUMSNIJS
•Rumāņu valdība pagājušās nedē­ļas
beigās paziņoja, ka ārzemju dip­lomātiem
aizliegts apmeklēt ap­mēram
divi trešdaļas Rumānijas
territorijas. Pie aizliegtajiem ap­gabaliem
skaitās arī Banata, Buko-vina,
Dobrudža un Moldāva. Izņē­mums
ir kūrvietas Sinaja un Pre-
^eala. Kā zināms, šāds aizliegums
līdz šim pastāvēja vienīgi Padomju
Savienībā, kur ārzemju diplomāti
praktiski var brīvi kustēties vienīgi
^ km rādiusā ap Maskavu.
nodot tiesai MusoUnl slepkavu, de-rrs
u v s ^ i o o u*tr«o«« e o M ^ r i o ī r s I Oitom Koss» UngāriJōS sūtnlecī-ļ ^ , I . «i %^ m ļputātu Valteru Audtelo, kas pa- GoVfU karš BerlTnC Ulstams ar palamu pulkvedis Va-
^ . r ^ ^ f L m r ; i i r f ^ ^ ^ amata pdītirfcu motī^li dēļ. Pēdējo ' ^ lerto. Audislo otrā dienā rādījis žur-
„Esmu patīkarm P f ^ ^ ^ f divu mēnešu laikā šis i r jau trešais ]Piektdien pi 18 apmēram 50 nālistiem kādu dokumentu, kas viņa
gara možumu, Kas seit vaiaa. gadījums, kad savu posteni atstāj pistolēm un maSinieročiem apbru- rīcību attaisno. Tā Ir Atbrīvošanas
,JCo Jūs domājat par mūsu stā- Ugds ungāiru dipUomāls ItaUjā. , ņotl Berlīnes austrumu sektora po- komitejas 1945. g. ^.aprīļa oavēle
vokli. Ja vara Vācijā arvien vairāk Laikraksts nreft Tito režimu D!«I. p c * ^ P^*^ iebn&a Karolīnes nošaut visus fašistu valdības mi-pāries
pašu vācieSu rokās?" ^ ^.^g Augstumu ^..SS[f^io^!i^ " ^ ^ ^ x «
„Man i r pamats sacīt, ka neviens Maskavā. Par izdevējiem parakstās sektorā, netāju ^Tl?
lahdetis netiks pamests liktenim, dienvidslāvu politiskie emlgrantL ^ . ^ ^ ^f^i^^^^^^^^^
tfl^ii īSrekinSs ar to ka vācieši ar- e^s*» s*ii^4« ir^i<iiw A*ian*nrfth^^^ ^ * Uzbn&ums ilga baznīcās notUca sēru aizlūgumi Bari
valsts krāsām pārsegts katafaics.
Pēc dievkalpojuma atstājot baznīcu,
visi klātesošie pacēla rokas fašistu
sveicienam. Policija liel&ajās Itāli­jas
pilsētas atradās trauksmes štā-sabiedrotajiem,
lai tie atsloga^ šo konīisil^
pārāk biezi apdzīvoto zemi Tadeļ Ujs. Kongresā, pēc Komielija do- J^g^^J^^^^^
LLS^rksa? n o ^ ^ Tūlīt pēc uArukuma sākuma poll-gadijuma
uz kādu no aizjūras ze- pfflnvaraleks Hofteang maijā Listi okupēja ceļu, kas ved uz Ga-paredzējis
atkāpties Viņa vietā ie- tovas lidlauku un aizturēja visus
,;Sūtņa kungs, jūsu apmeklējums celšot Herimenu Par eventuālo auto bet braucējiem lika doties uz
beidzies — labprāt dzirdētu jūsu do- Kleja pēcnieku min !(lakloJu no P a - muižas ēkām. Strādnieku mājas
mas atvadoties no tautiešiem trim- gaules bankas. ļtika idenktas un telefona satiksme
<^a." Jaunas virsnieka apdelfnāfianaa | pjirtraukta. Karolīnes Augstumu le-
„Vispirms,'* atteica sūtnis, M nolēmusi CechosiovsikiJas valdība, dzīvotāji steigā sasaiņoja savas drē-man
atļauts izte&t pateicību britu ļ ziņo Reutera pārstāvis no Prāgas, bas un dtu nepieciešamāko mantu,
iestādēm un Anglijas valdībai, kas U valstu ārlietu lainlstel sanāks lai atstātu muižu, tumsai Iestājoties,
deva patiesi vērtīgo, neaizstājamo uz apspriedi otrdien Londonā, lai No Rietundjerlīnes Kujiemta in-kontdctu
ar Vācijas tautiešiem im pieņemtu Eiropas padomes statūtus, formācija, ka austrumu sdctora po-viņu
pārstāvjiem un dod ne tikai 1 miljona mSrdņa sterMņa zaudē- lldja šai Meijai gatavojusies Jau
jaunu spēku \m ticību mūsu kopīgo joma radījis ugunsgrēks lielākalā priekš četrām nedēļām. Divi treS-mērķu
sasniegšansd, bet Jo labi no- britu malkas noliktsivā fiertepulē. daļas muižas pieder krievu okupā-derēs
ari praktiskajā darbā. Mani Dzēšanas darbos piedalījās armija djas joslai. Kopš 1946. gada muižas
aizdevumi arī turpmāk cieši saisti- un 43 ugunsdzēsēju komandas. No ļ ēkas nodotas Berlīnes pilsētas val-sies
ar rūpēm par Jums šeit, Vācijā, visām apkārtējām ēkām izvāca ie- del Sī vienošanās ar padomju
un piederēs mūsu lielajam mērķim dzīvotājus un'tās nemitīgi aplaistīja iestādēm savā laikā panākta, lai at-
— dzimtenes atbrīvošanai. Bet pa- ar ūdeni brivotu ceļu uz Gatovas lidlauku,
šiem tautiešiem lieku pie sirds — 60.000 I ogļa pazudlb Virt«iibwga. BCrievi par to saņēma attiecīgu kom-pulcēties
ap trimdas organizācijām No raktuvēm tās izvestas, bet vietā, pensāciju citā britu sektora daļā.
un nezaudēt ticību mūsu ideālu uz- uz kurieni sūtītis,ļ nav pienākušas. Uzbrukuma laikā aizturēti un aJz-
^«ŗai" [Amerikāņu iestādes ;§o mīklaino ga-ļvesti ari 3 britu MP. ko svētdien
H. M. I dijumu izmddē. , I atkal atbrivoja.
vokli, lai novērstu eventuālas sa-duismes
ar komunistiem.
BRITU ZENirARTILERISn UZ
BEĻ^^JU UN HOLANDI
BBC ziņo, ka tuv&ajā nākotni
Mz Beļ&Ju un Holandi dosies britu
zenītartneŗijas vienības, lai de­monstrētu
tur modernākos angļu
atvaires ieročus. Ar Jaunajiem ze-nītlielgabaliem
iespējams apkarot
ari tādas turbolidmašīnasr kuru āt­rums
sniedzas no 900 līdz 1000 km
stundā. Vienību komandieris ģe­nerālmajors
Hīss preses pārstāvjiem
paskaidroja, ka brauciens notiek pēc
Beļģijas un Holandes aicinājuma.
Informētas aprindas Londonā izsa-kāsrka
vienību apmaiņa notiks
turpmāk ari ar citām ieroču šķi­rām
un tās paredzētas Rietumeiro­pas
kopīgajā aizsardzības plānā.
ir
i
li
H
ii
A
'i
i:
f