1949-05-03-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
meistarība ' >ba8, vienības san. ' Ibu .starpniecību'^"»» «r r M Ijķ ^ , • , m^tfn bokseru hu. sacensties ar tiJ!!*.6. rn^n LfotboJa Valsts vientk. ^ fts, (Manchester & | M s i e m l a i k i e m ^ g P ^ ^ ļftttbola totalizatora ieena, ' IrĶa vācu žurnāla p em. saņemot n^^S? J .^^eg ļ g i nepareizi noteiktiem ^^^^«2 līto futbola spēļu S ^^«ttff ļ JiportiStcs. un kino IhJ^^^ H ' " -V meistara T o ' ^ « ^^ LATVI4 Laivtan N6w8paiier pflbllsb»^ on<J» EUCOM Civtt jĻffoirs Di^isioo Autborisation Nombfr UNDP 19». Publishtr aod Editor: Kārlis Rabācs. Dp CaiBp KleinkStz near Gttnibarf/D. Printer: „8chwib. Volksbl." Giliizbarg/D., Bgm.* Uiidfli.'Pl. 7. arculation: 12000 Poblisbed tbrc« timts we«kly. L A T V I A N NBWSPAPEIL Nr. 48 (272) Otrdieii» 1948. g. 3. maUa I n a tiit Mdiim itdt* ?Qtt LātvMi i m m 4aittd** Im «Uterblbts ko^; k o ^ cikalt M. Cofftis. Othrcmiit rtdaklMf K. HabScs (dārkā M t l l ^ ) ; gahr. rtdaktoft vif<8. M. eolltft» Miktori: a Ķīseli A. U i p ^ H. Min- 4«nl«r|8. IMakdju adttse: Gioibarg/Don Postfoeb 79, (tSInnitSI). Pasaulei Sūtņa K. Zariņa mes esam lējuma pēdējās dienas : 1.. Mtlzikai tosfrumentt, 11» L«8rdj. 10. BBg. U. «it Sļ«nrt.lfi. «Cēlieni" S I?», Baksta. 40, Pagalm^^ i M v t t i e k s . 2. StfiMib rezultāts^ 13. Sniegt. 18. KiJiS ^. Uels ttttni. 24. NcĀ8ļ|t&2!t pf3l4< Muldai. 3 2 ; '% 3i m % Qtkķn biirts, 38. Ksn m IdU paaSsM M . 39. m ott inotl HankvA tģtt pateicību Foldas K«M> mflcttfijfd htm a komitejai, l^stlialu |ŗ . KiMStantlna nomttnei mw -idaUjāieii maiia Um m ilelkiSirn izvadfSaoB tu.|^ I' mJ^r Mmm J*L^^ Kri«Tio; KiJ«S" ABOI ^ (13b) 0W»^ _ m i i MSsu speciālkorespondenta ziņojums pa tālruni Latvijas ārkārtējais pilnvarotais, sūtnis K. Zariņš savā apmeklējuma braucienā pa Vācijas iatViešu DP ncnnetnēm 10 dienās veica 2500 kir lometru un apciemoja pavisam 17 nometnes un latviešu apdzīvotas vietM. Brauciena laikā sūtnim bija izdevība personīgi pārliecināties par latviešu Mmdinieku dzīves apstākļiem Vācijā, sastapties ar šejienes taudeSu pāristāvjiem un trimdas dzīves vadītājiem un personīgās pārruiias noskaidrot daudzus aktuālus jautājumus sakarā ar izceļošanu un mšsu pašreizējo politisko situāciju. Apmeklējuma nobeigumā sūt-nis piēdaiOas LCK un LNP prezidija s^ēs. norādīdams, ka tautiešu vienpi^tība un saskaņota darbība ir ari viņa praktiskā darba pamats un nepieciešamība Pavadot sūtni Zariņu ceļā no B a l tijas jūras piekrastes uz apciemojuma nākamo pieturas vietu Spaken-bergu, žurnālista atmiņā vēl izskan Lībekā dzirdētie vārdi. ,M visiem tikties nevaru," sacīja sūtnis, „bet, mājās pārbraukuši, pasakiet, ka 'neviens p|iv aizmirsts.' U n taisni garīgi vērtību radītāji nākotnē mums būs sevišķi vajadzīgi. Kara sākumā angļu draugi no oficlālāmļ ap-lihdSm man sacīja: ,Jūsu tauta ir pajf maižu, l a i organizētu Iespaidīgu pret^ibu. Toties glābiet savu i n - telllģencl, tā jums kādreiz būs Vajadzīga.* Un ^s esmu pārsteigts, cik daudz garīga možuma \m kulturālās rosības sastapu visur, kur cle-mpjos. Bedzu, ka m ^ l a s , zinātnds Vn Baznīcas pārstāvju trimdā patiesi Ir daudz." Un, pateikdamies 'par lielisko baudījumu, ko sniedza Lfbekā rīkotais koncerts, sūtnis cerējās tos laikus, "kad pats veĻ va-i rējis būt personīgā kontaktā ar latviešu gara dzīves veidotājiem lūk, Adōlfs' Kaktiņš, ftfofesōra Jāzepa Vītola ķimdzĢ,^prof.Star<?s^ „UtvleŠu garīgo • vērtību sargātāji uh,. r^(ļ!tājl Tādīs ceļu uz mājām," , atbildes vārdos: 8,ol;1ās JāAis Rudzi-tia...;.- Ierodoties Spakenbergā, sūtni Zariņu .apsveica kora dziesmas, un komandants T. Silkalns pasniedza tautisku pūra lādīti. ,ļiels paldies," sacīja sūtnis, „es .pildu tikai savu pienākumu un neesmu tik skaistu dāvanu pelnījis. Bet nodošu to savai meitai,, t a i . ' a u pūra vajadzēs." Nometnes aipciemojumā sūtnis īpašu vērību veltīja veco ļaužu mit-nļ& ļņ, bet, ierodoties Edmuntstales t u berkulozes sanatorijā, kur atrodas 65 l a t v l ^u bijušie karavīri, apmeklēja slimniekus viņu Isļtablņās, apsveicinājās un pārmija ar tiem uz-mundrlnātājus vārdus. Sūtrīis ap solija slimnīcas, administratoram L, Opsim rūpēties par trūkstošo medikamentu, īpaši streptomiclna sagādi. Pazīstamajā transitnometnē F a l - lingbostelē, kas ir vesela pilsēta ar vietām 10.000 izceļotājiem, svinīgajā s^^gaidīšanas aktā sūtni sveica komitejas,priekšnieks Utināns. F a l - lingbpstelē pašreiz uzturas arī korti ponists Jānis Cīrulis, kas Izsaukta u?; Kanādu par Idavleŗu skaņotāju. No šejienes sūtņa Zariņa ceļš veda uz HaņōVĢru, kur visi trīs Baltijas ,valstu* sūt^ bija militārās pārvaldes 'Viesi. Sūtnis izmantoja izdevību aizbraukt arī uz netālo Glftenes nometni', kur komitejas priekšsēdis A . Nikurs apsveica viņu vārdiem: fjLIdz ar jums sveicam savu gaišo pagātni un reHzam austošo brīvības ritu." Glftenē sūtnis vēlreiz sastapās arī ar Paugavas Vanagu priekšnieku pTOlkv. Jaiiumu. Nākošā rītā UN nosoda baznīcas vajāšanas Austrumeiropā- Pēc Ugām un ļoti asām debatēm Apvienoto Nāciju pUnsapulce ar 43 pret 6 padomju bloka valstīm pie-i) ēma rezolūciju, kas izsaka nožēlu P ^ cilvēka tiesību ^erespektēšanu Austrumeiropā. Priekā nobalsošanas ASV delegāts Benjamiņš K o - ^ens norādīja, ka Savienotās Valstis ^arls visu, lai noskaidrotu garīdznieku procesus Ungārijā un Bulgārijā. Visus apvainojumus tikpat k a tegoriski noraidīja padomju delegācijas vadītājs Gromiko. Un ^ sadām debatēm iejaucas vienīgi ne-ajkarigu valstu iekšējās lietās. JJincentl notiesāts tāpēc, ka £r volstrlta atbalstu gribējis gāzt U n gārijas likumīgo valdību. tālais viesis devās uz vienu no slik-ākajām nometnēm angļu joslā — baraku pilsētu ACCU, kas sūtņa sa-aldlšanal bija veltījusi īpašu uzmanību, uzceļot goda vārtus nacior n^lās krāsās. Sagaidītāju vidū bila ^iCjassaksijas latviešu pārstāvis R. Kukainis un komitejas priekšsēdis A. Grantskalm. Sūtnim pasniedza veselu klēpi s a r m u un baltu neļķu. Nometnes apskates laikā retajam viesim skaistu pārsteigumu sagādā-a 67 g. vecā latviešu māmuļa Ženija TUllka, pasniedzot pašas darinātu koka šķīvi: „Pār.skolojo8, l a i Pļatl varētu sev nopelnīt maizi." r Blon^berga ciemiņu sumināja svi-lifģā aktā mākslinieku mājā. Sagaidītāju vidū bija kom. priekšs. Dr. K. Karps un nometnes vadītājs H. Karlsons, kā arī B C P pārstāvji A. Trapāns un J . Miezis un igauņu im lietuviešu pārstāvji Sūtni K. Zariņu visu brauciena laiku pavadīja IfŅP un. LOT priekšsēdis J . Celms un finanču nozares vadītāj$ J . Nledrai kaiņ brauciena laikā bija piļņas roikaa darķa; r ā j o t i e s par tautiešu bagātīgajam veltēm. „Daž-rei^ g'luži vai aizmirstas, kuru dienu jau.esmu jūsu latviskās viesmīlības uh sirsnības lutināts," kādā' brīdi atzlnaa sūtnis K Zariņš, ,„ta6u garais ceļojumis mani nenogurdina, gluži otrādi — ar katru dienu es kļūstu stiprāks un jaunāks." Augstajiem Baltijas valstu viesiem par godu rīkotajā koncertā piedalījās lietuviešu dziedātāja Ale Kalvaitite, igauņu dziedātāji Irma Kalvete un Natans Polds un latviešu mākslinieces Adele Pulclņa-Karpa un Herta Lūse. Sūtnis savā runā pieskārās gan satversmes jautājumam, kas savus vētras laikus trimdā jau pārdzīvojis, gan mūsu polltisk-ajam stāvoklim un uzsvēra angļu valstsvīru secinājumu, ka neesam savu dzimteni zaudējuši, bet tikai pašreiz neesam tur saimnieki. Blombergas apciemojuma laikā sūtni pavadīja Ziemeļvestfāles (Beigas 3. Ipp.) Visuif, kiiir vien savā apmeklējumā ^ d j ā iegriesSs Latvijas ārkārtē* Jais pilnvarotids, sūtnis K. Zariņš, viņu sagaldfja tautiešu sirsnība, ziedu un dāvanu veltes. Skaistu rožu pušķi sūtnim Ļībeka pasniedu latviešu tautu meita, sveicot viņu Baltijas Jttra« krastā. J. Palka ujmēmums I lllllllllllllllllilllllilllllllllllll^^^^^^ Jāvienojas tikai par Berlīnes blokādes atcelšanas terminu TURPMSK^tS SARUNAS PIEDALĪSIES ARI LIČ3.BRITANIJAS UN F i t A N O J A S PĀRSTĀVU Saivas Ņujorkā seksiīii^ pavirzijušis uz priekšu. R»n& lidz šim , 0 ^ Jau inviJi^ās die^ nās šaubas risinātiem olfio^lS litforaietas aprtndaa V^iS^ . tonā izsakās, ka jāvieno^lai^ vienīgi par Berlīnes blokādes atcelSaoas un ārlietu ministru konferences sasaukšanas termiņu. Viss pārējais jau esot nolEārtots. Turpmākajās sarunās piedalīsies arī Uelbritanllas un Francijas pārstāvji. Kopš pagājušās nedēļas beigām vairs neviens nešaubās, ka Berlīnes blokādi atcels. Sestdien padomju delegāts IVĪaļiks lūdza A S V pārstāvi Dr. Džesupu uz jaunu apspriedi. L a i gan par to līdz šim nav vēl publicēts nekāds komunikē, informētas aprindas Ņujorkā domā, ka Maļiks paziņojis Padomju Savienības pozitīvo nostāju attiecībā uz visām amerikāņu prasībām. Maskavai esot tikai divi noteikumi — atcelt pret-blokādi im noteikt termiņu četru ārlietu ministru konferencei. Svētdienas priekšpusdienā kāds A S V ārlietu I ministrijas pārstāvis presei paskaidroja, ka ari turpmākās sarunas pagaidām notiks Ņujorkā. Līdzšinējās apsļpriedes Maļika un Džesu- Staļi&s piesem !. tnaija parādi Sarkanajā lattkttiiiāi btt Ņujorkā 200^000 cil?ekt demonstrl par ASV demokrātija ^ Visas pasaules strādnieki šogad svinēja 1. maiju, rīkojot sapulces, masu demonstrācijas un sanāksmes. Rietumos strādnieki demonstrēja par darba solidaritāti un sociālo apdrošināšanu. Šādas rezolūcijas pieņemtas visās lielākajās •Rietumvā-cijas pilsētās. Berlīnē sarīkojumi risinājās bez jebkādām sadursmēm. Padomju sektorā strādnieki demonstrēja Zem liepām un Lustgar-tenā, kamēr rietumu sektoros Brīvības laukumā. SED visur bija i z līmējusi lielus, krāsainus plakātus ar uzrakstiem: ,J»adomju Savienība i r mūsu labākais draugs". Ņujorkā apmēram 200.000 cilvēku demonstrēja par amerikāņu demokrātiju un tagadējo Savienoto Vaislu dzīves veidu. Demonstrāciju pieņēma Ņujorkas lielvecākais un kardi-nālis Spelmans. Kreiso aprindu un komunistu rlko^ajā demonstrācijā piedalījās tikai 17.000 cilvēku. Liela parāde, kas ilga 3 stundas, notika Maskavā Sarkanajā laukumā. To pieņēma Staļins un kara ministrs Vasiļevskis. Dienas pavēlē sarkan-armlja aicināta „izrādlt vislielāko gatavību, ievērojot kapitālistisko ielenkumu". Pavēles turpinājumā Vasiļevskis no j^una uzbruka A t - lantika paktam un amerikāņu i m periālistiem, • kas gatavo karu pret Padomju Savienību. Pēc kājnieku, tanku un artilērijas parādes garām Ļeņina mauzolejam nosoļoja 3 miljoni strādlnieku, ļkas nesa Staļina un citu politbiroja vareno bildes. Virs Sai'kanā laukuma riņķoja bumbvežu un iznicinātāju eskad- Lldzlgas parādes notika arī pārējās Austrumeiropas valstis. Belgra-dē to pieņēiņa Tito. CJoda\iesu t r i bīnēs bija redzami padomju un pārējo satelitvalstu diplomātiskie pārstāvji un mili+ārie atašeji Sofijā visi [bulgāru laikraksti publicējuši ministru prezidenta Dimitrova vēsti juniu, kurā teikts, ka, pateicoties krievu ārstiem, viņš atkaJi atguvis veselību un varēs savas dzīves atlikušos gadus veltīt Bulgārijas tautas demokrātijai. Neapoles strādnieku delegāciju 1. maijā pieņēma pāvests Pijs XII. Svētais Tēvs pasvītroja, ka baznīca nīst karu un visiem spēkiem aizstāvēs pasaules mieru, sociālo līdztiesību un sitrādnieku algu Izlīdzināšanu. Ar delegācijas starpniecību pāvests nodeva savu svētību visas pasaules sitrādniekiem. Vienīgās sadursmes 1. maijā notika Londonā, kad ķomļūnisti, pretēji aizliegumam, mēģināja rīkot gājienu Trafalgaras ielā. Militigs ļaužu pūlis uzbruka demonstrantiem, saplēsa sarkanos karogus uin transparentus, bet pašu gājienuļ izklīdināja. Demonstrācijās Parīzē ģenerālis de Golls kritizēja sabiedroto politiku Vācijā iim norādīji, ka \Xi apdraud Franciju. pa starpā devušas „labus rezultātus". Apvienoto ^Nāciju pilnsapulces prezidents, Austrālijas ārlietu m i nistrs Dr. Evets, kas atrodas nepārtrauktā kontaktā ar A S V uh Padomju Savienības pārstāvjiem, žurnālistiem izteicās: „Es ceru, ka Berlīnes blokādi drīz atcels, jo ir plbilgs pamats to sagaidīt. Lai gan blokādes atcelšana vien vēl neatrisinās vl&us strīdīgos jautājumus, tā tomēr būs liels iolls uz priekšu miera saglabāšanā Eiropā \m Tālajos austrumos." Daudzu laikrakstu diplomātiskie korespondenti^ sdņo no Vašingtonas, ka arī šais sarunās Maskava palikusi sev uzticīga. Esot pazīmes, ka blokādi tā vēlas atcelt pēc iespējas ātrāk, bet visiem līdzekļiem mēģina novilcināt ārlietu ministru konferenci, lai tādā veida aizkavētu Rletumvācijas valdības nodibināšanu. Bet liekas, k a šoreiz Kremlis piedzīvos neveiksmi, jo kā ASV, tā Lielbritānija nedomā at^ teikties no savas līdzšinējās politikas Vācijā. Bādenbādenes raidītājs pirmdienas rītā, atsaucoties uz kādu vārdā neminētu amerikāņu radio komen-tātoruf ziņoja, ka Staļins nosūtījis prezidentam Trutttenam vēstījumu, kurā sīkāk precizētas Padomju Savienības prasības un noteikumi. Tas pats radio komentātors tālāk ziņojot, ka pagājušās nedēļas sarunās apspriesta eventuāla ārlietu ministru vietnieku konference Parīzē. Lai gan turpmākā Džesupa un Maļika tikšanās nav norunāta, pietiekot vienam no delegātiem piezvanīt pa telefonu, lai sarunas atkal atjaunotu. Pirmdien Dr. Džesups no jauna ziņoja ārlietu ministram Ečesonam par līdzšinējo apspriežu, gaitu. Londonā domā, ka četru ārlietu ministru konference varētu notikt jau jūnijā. Londonas svētdienas prese gandrīz vienprātīgi atzīst, ka blokādes atcelšana nebūtu nekāds pārsteigums rietumu demokrātijām „Sunday Times" diplomātiskais redaktors Skrutetors raksta: krievi nekad necerēja, ka gaisa tOts būs t ik iedarbīgs. Maskava bija pārliecināta, ka britu un amerikāņu lidmašīnas i l gākais vienu mēnesi varēs apgādāt berlīniešus. Bet izrādījās, ka pret-blokāde iedarbojusies uz krieviem daudz vairāk nOTā blokāde uz rie-tiunu sabiedrotajiem. Tā Kremlim bija jāmeklē ce^š kā atkāpties, nezaudējot prestižu APSVER DP SKOLOTĀJU APMĀCĪBAS CENTRA RADĪŠANU IRO UN NAaONALO KOMITEJU PĀRSTĀVJU APSHRIRDE PAR SKOLU JAUTĀJUMI) Pirmfi IHO vaidas im nacionālo komiteju s a k ā m i e darba sēdē, kas nct^ca pagājušā trešdienā Bad Kisingenā, vl^Iašāk pārrunāja svarīgo skolu jautājumu. Aprūpes daļas vadītājs Brodijs, kas vadīja sēdi, vispirms paiteicās visām nacionālām komitejām par l i d o darbu DP skolu izveidošanā, ko nacionālās grupas veikušas gancU^ bez U N - RRAs vai IRO psdīdzības. Viņš uzsvēra, ka ari turpmKc IRO nevē* 1as grozīt ievadnās skolu sistēmas, bet tikai palīdzēt tās uzturēt un dažos gadījumos dot padomus eventuālai skolu programmu uzlabošanai. Vairāk nekā UNRRA vai I RO līdz šim skdu organizēšanā \m uzturēšanā esot palīdz^uSas brīvprātīgās orgcnbsācljas. Tagad amerikāņa joslas D P nometnēs pastSvot visdažādāko sistēmu ^ o l a s . Ja tām ir kādi trC&umi, tad tie v a r ^ būt iz«- skaMrojMni ar IMzAļu m telpu i e robežotam, bet nevaīKJt noiliečt, ka pūles nevienā gi^ījuml tm taupītas Apliednot IRO ^ b u neiejaukties naciohfilo gri^m ievadītajā audUinā- " mas daibā, Mr. Brodijs ierosināja, lai paši gn^ pSrstivJi pārbauda, vai tagadējais ^ o l o t l j u aastSvs »:^t* bust vSamām pi«s!bbn un, vfija-dzlbas gadījumā, adņo par to IHO štābam. Sēdes d a l l b n i ^ vienojās ur to, tagfld^os apstfilBlos liels ieguvuR^ būtu l e i ^ a . nodibināt amerikiyp joslā ķldu aIcolotSJu ap-mficISiffiis eentrvi W^ ļ»9r« stfivji ep$oll]a šo p t < M ^ i«9vērt un, Ja 1 ^ iespāļj^, wiStasik šlda pārrunāja angļu valodas mācfianas i e ^ a s , k a i stipri ieroMotas pie* mērotu soļotāju trūkuma d ^ . Izteica ari domu, ka būtu vSlams angļu valodas mācībām piesaistīt skolotājus, kam angļu valoda ir mātes vsdoda. Plašas pārrunas izraisīja apstāklis, ka taigad, konsoli^anas programmas ietvaros pārvietojot nometnes, nereti skolas Hdc saskaldītas, un Iesāktais darbs sapostīts. I BO v(»dība apsolīja šai ziņā darīt visu iesp^amo, k i tuīpmilk skolas resp. fikolotfijus un skolnidois pēc iespējas pārceltu vienkopi», kā arf l a i jaunajās dzīves vietās skolām pēc iespējas drus piešķirtu nepieci^a-mās telpas un idcārtas piedenmms. Pārrunājot studentu problēmu, Mr. Brodijs aizbīdīja, ka IRO jau vairākkārt lūgusi miit&fo^ valdību piešķirt vairāk līdzekļu vācu markās šo i d e n t u ati>alstīdanal. Viņš apsolīja atjaunot pūles šai virzienā, izmantojot jaunus argumentus studentu labā, kurus šai sēdē pleminē^ ja nacionālo komiteju pārstāvji. Tāpat IRO vadība aps\*ērs iespējas ieadīt papildu ^olas par 15 g. vecākiem vai pieaugušiem DP, kas kara apstākļu dēļ nav spējuši apm'^lēt regulāras skolas un pa daļai oali-kušl pUnīgl bez skolas izglītības. Saprotams, ka visos šais gadijomos IRO nevar dot noteiktus solījum'is, jo kā studaitu. atbalstīšana, tā papildu skolu iekārtošana pieaugušiem atkarīga no militāro iestāžu piekrišanas. Tas pats attiecas ar! uz priekšlikumu pieļaut privāti dzīvojošo D P bērnu skološanu nometņu skolas. To varētu darīt tikai tad. Ja izdotos šo pasākumu samanot ar militāriem noteikumiem. IRO pārstāvji izteica gatavību ieaudzēt, ja, nometnēm dilstot, rastos vajadzība koncentrēt augstāko ^ko-lu audzēkņus vienā vietā, kur atrastos ģimnāzijas v i i cltais augstākas mācības iestādes. Tādos gadījumos būtu i^pējams organizēt skolas ar internātiem. Mr. Bnxiijs lūdza nacionālo komiteju pārstāvjus iesūtīt sīkākas z i ņas par ^ o l u jautājumiem līdz 20. maijam, lai jaunais IRO izglītības jautājumu konsultants Mr. Holidejs varētu lepasutles ar audzināšanas problēmām visos sīkumos un piemēroti r&otles. Beidzot Brodijs izteica cerības, ka ;5āktā sadaitība starp IRO im nacionālām komitejām izvērtīsies arvien labāka un ciešāka. Lietuviešu pārstāvis Dr. Kalvaitis visu nacionālo komiteju sakārnīju vārdā pateicās par sadarbības gribu un -Jip-sollto palīdzību s^olu jautājumā. Nākamā darba sēde paredzēta 8. jūriijā.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 3, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490503 |
Description
Title | 1949-05-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
meistarība '
>ba8, vienības san. '
Ibu .starpniecību'^"»» «r
r M Ijķ
^ , • ,
m^tfn bokseru hu.
sacensties ar tiJ!!*.6. rn^n
LfotboJa Valsts vientk. ^
fts, (Manchester & |
M s i e m l a i k i e m ^ g P ^ ^
ļftttbola totalizatora ieena, ' IrĶa vācu žurnāla
p em. saņemot n^^S? J .^^eg
ļ g i nepareizi noteiktiem ^^^^«2
līto futbola spēļu S ^^«ttff
ļ JiportiStcs. un kino IhJ^^^ H
' " -V meistara T o ' ^ « ^^
LATVI4
Laivtan N6w8paiier
pflbllsb»^ on |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-03-01