1946-04-27-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedala — Published twice a weet Nr. 32 (34) Authorized byMn!tary Government and UNRRA DillingenI, sestdien, 1946. g. 27. aprīli Inž. Alberts Upmalis Ko darit? Ar mūsu tautas grupu emigrācijā Vācija ir tā, ka cilvēki zaudējuši savas agrākās dzīves pamatus un saturu, dzīvo šai dienai un pagātnē, bet nākotni ieplīvuro sapņos, kas nekad nekļūs īstenība, jo kas šos sapņus lai pārvērš īstenībā, kur desmiti tūkstoši pat nepūlas paši sevi uzturēt? Kas lai atdod zaudēto, ja tikai, vārdos pieminam, ka latviešu augstākais tikums \ŗ — darbs? Zem kājām vairs nejūtam zemi, tās vietā nojaušam kaut ko nezināmu. Mierinājums var būt tikai vārdi, no kuriem runā ļdzīves īstenība. Kaut arī viens vai otrs nopietni strādā, vairums tomēr paliek bezdarbībā, garlaikojas un' gaida; Vienīgie argumenti, kas spētu mīļš ietekmēt vēlamā virzienā, ir vara un reāls darba el'ckts. Varas mums nav; bet darbu esam nolikuši pie malas, kaut gan latvietis agrāk nekad nav [bijis aicināms, pie darba, bet pats izmantoja katru iespēju strādāt. Tagad sarkstot jādomā, ka aicinājumi latkal ķerties pie darba ir patiess rūgtās īstenības atspoguļojums. , Mums tiešām jāstrādā. Jāstrādā, lai nebūtu jādzīvo uzturamo dzīveļ, jāstrādā, lai rādītu, ka pēc s^vas dabas esam suverēna un patstāvīga tauta, kas visās dzīves nedienās veido savu dzīvi pēc savas gribas. Jāstrādā, jo darbs ir mūsu dzīves saturs: mēs nemaz nevaram nestrādāt, jo dar|bs ir mūsu daba. Mums pašlaik nav māju, bet tas nenozīmē, ka mums jāaprok mūsu tikumi, ka mums jāpārveido mūsu daba. Nē, ja mes gribam pastāvēt,' tafl mēs to nedrīkstam. Mums jāstrādā, bet tas ncno/īmē, ka svešās zemēs mēs nedrīkstētu sev izmeklēt visizdevīgāko darbu, kamēr tas iespējams. Mūsu-nākotne var veidoties trejādi: at g riezi s i mi es Latvijā^ p al i k s i m i V a c i-jā vai izceļosim uz citām zemēiļi. Šodien vēl neviens nevar pateikt, kur mūsu nākotne veidosies, bet tā kā .acumirk 1 īgajā situācijā mājās atgriezties nevaram un neviena cita zeme mūs pie sevis neaicina, tad jārēķinās ar varbūtību, ka lielākai daļai varbūt vajadzēs palikt tepat. Lai noskaidrotu, kādas darba iespējas mums se varētu būt,ypaxaudzīsi-mies, kā ^veidosies vācu pēckara saimniecība. Pēc nc^cn i/strādātā vācu pēckara rūpniecības plāna, Vācijas rūpniecībai atst~s 55 prbo. no viņas pirmskara kapacitātes Veselas rūpniecības nozares, kr-;-as varētu izveidoties par bruņošanās rūpniecības bazi, turpmāk pilnīgi aizliegtas, to vidū sintētiskā benzīna, ellu, amonjaka un gumijas rūpniecība, lodīšu un rullīšu gultiiīu rūpniecība, smago darbarīku, mašīnu, smago traktoru, primāra alumīnija, magnēzija un berillija rūpniecība. Tāpat aizliegta vanādija ražošana no Tomasa sāriīiem un ūdeņraža pārsļcābla A'ažošana virs 50 proe. Tērauda rūpniecības maksims ierobežots ar 7,5 mdj. to gadā, bet pagaidām) jāapmierinās ar 5,8 miij. to. Dzelzi nesaturošu metallu patēriņš ierobežots ar 140.000 ^ to vara, 135.000 to cinka, 120.000 to svina, &.000 , to alvas un 1.750 to nikela gadā. Ķīmijas pamatvielu rūpniecība ierobežota ar 40 proc. no 1936. gada kapacitātes Šinī grupā ietelp tādas vielas kā slāpeklis, fosfāti, ogļskābie kalki, kālijs, sērskābe un chlors. Pārējo ķīmijas rūpniecības nozaru kapacitāte ierobežota ar 70 proc. no 1936. g. kapacitātes,] bet no šās grupas ir izņemtas būvvielas, plastiskās masas, patēriņa ķimiKālijas. farmācijas rūpniecība ierobežota ar 80 proc. no 1936. g. kapacitātes. Krāsu rūpniecībai atļauts ražot ne vairāk kā 36.000 to gadā, bet sintētisko šķiedru rūpniecībai ne vairāk kā, 185.000 tov. Mašīnu rūpniecībā paredzēti relatīvi vislielākie ierobežojumi. Darba rīku mašīnu nozarē paliek tikai 11,4 proc. no 1938. gada kapacitātes, smago mašīnu rūpniecībā (spēkmašīnas kat-Ķ turbīnas, pievadi utt.) — 31 proc. (Beigftg 3. lappusē) LCK priekšsēža vietnieks A. K a - c e n s., LSK direktors R. L i e ;p i n š un Eslingenas latviešu kolonijas vecākais K., K a 1 n i n š pirms Lieldienām apmeklēja gen. Maknarnija štābu, interesēdamies par latviešu bij. karavīru atvaļināšanu no gūstekņu nometnēm. Viņiem paskaidrots, ka bij. karavīrus atvaļinās un atvaļināšanu pabeigs 2 mēnešu laikā. Atva-lināvšanu apsolīts attiecināt uz visu dieiiesta pakāpju bij. karavīriem, arī bij. virsniekiem un arī uz tiem, kas iesaukti pirms 1944. g. 1. augusta. Izņēmums būs ar personām, kuras uzskatīs par kai'a vaininiekiem vai kuras • tur aizdomās (līdz vinu lietu noskaidrošanai), un tie bij. kaī'avīri, kas dienestā iestājušies brīvprātīgi. Par pēdējiem jānoskaidro," kādu motīvu d ē l v i n i iestājušies brīvprātīgi un, vai tas nav noticis aiz simpātijām pret' nacionālsociālistiem vai aiz piederības pie nacionālsociālistu organizācijas. Kā zināms, vācu okupācijas vara latviešus savā karaspēkā iesaistīja piespiedu kārtā. Dažu vienību apzīmējumā pievienotais vārds „brīvprā-tīgie" bija tikai maskējums, lai slēptu starptautisko tiesību pārkāpumu, kas tagad piekritīgās iestādēs visā pilnībā noskaidrots.' ? Vašingtonā, 22. aprīlī (AP). - Ārlietu ministrs DžemssBerness, kas 23. apr. dodas uz Parīzi, lai piedalītos 25. aprīlī iesākamajā ārlietu ministru konferencē, ir vairāk kā pārliecināts, ka nd 4 valstu sarunu iznākuma ir atkarīgs nākamās miera konferences, panākums. 1)aži no Bernesa tuvāķiem padomniekiem uzskata, ka sarunu neveiksme varētu iezīmēt beigas Lielbritānijas, Padomiju Savienības un Savienoto Valstu centieniem harmoniski sadarboties Eiropas miera nokārtošanā. Berness to pag. piektdien esot licis noprast A S V senāta ārlietu ko-- misijai. Iespaida sfairas Ja notikumiem būtu šāds pagriez ziens, tad iespējams, ka izveidosies neierobežotas iespaida sfairas un Anglija ar Savienotām Valstīm vēl daudz ciešāk saistīsies kopējās interesēs un nostājā. Arvien pieaug liecības par to» ka A S V valdības pārstāvji uzskata angļu impērijas sistēmu par vienu no pasaules kārtības drošākiem balstiem, kui^u Amerika nedrīkst pieļaut vājināt it nevienā stratēģiskā punktā. Krievijas prasība pēc aizbildniecī-baji pāT Tripolitāniju ir viens no jau- Jājumiem, kas var novest strupceļā. Tstil problēma ir angļu noteikšana pār Vidusjūru. Izteiktas domas, ka amerikāņu nostāja gādās par to, lai šis angļu dzīvības līnijas intereses nekādā zinā neciestu. Berness senāta ārlietu komitejai sacījis, ka varot rasties nepieciešamība slēgt "separātus miera līgumus, nevis visiem Sabiedrotiem vienoties par katru līgumu. Tas ļ nozīmētu nekontrolējamu sacensību' starp Savienotām Valstīm un Angliju no vienas puses uri' Krieviju no otras par labvēlīgu vienošanos ar Itāliju un; citām bijušām ienaidnieka valstīm. Neviens šādu stāvokli nevēloties, bet Vašingtonā neviens nespējot atrast formulējumu, kas varētu novērst jebkuru strupceļu. 21. apr. „UP" ziņoja no Parīzes, ka Francija mēijināšot uzņemties vidutājas lomu, lai rastu izeju no strupceļiem, kas jau pastāv starp Savienotām Valstīm un Lielbritāniju, no vienas puses un Padomju Savienību no otras. 4 lielvalstu ārlietu ministru sanāksmē mēģinās panākt vienošanos par miera līgumiem ar Itāliju un„ass" sabiedrotām valstīm un, iespējams, uzmtjst ari vispārēju plānu par Rūras Lēmums par atvaļināšanu aptuveni attieksies uz 1200 bij. kai^avīriem, kas atrodas amerikāņu okupācijas joslas nometnēs Vācijā. Tiem pievienosies bij. karavīri nometnēs A u s t r i j ā (viiīu atvaļināšana un pārvešana uz Vāciju jau sākusies). I t a i i j a s nometnēs esošie pakļauti rīkojumiem no Vašingtonas.. Vinu stāvokļa noskaidrošanai iesniegumu piekritīgām iestādēm nodevis Latvijas pārstāvis Vatikānā Camanis. Bij. karavīru atvaļināšana amerikāfiu joslā būs precedents to atvaļināšanai arī citur, kur tā vēl nebūtu izlemta. . Dažās vietās vēl atgadījušās grūtības ar iztulkojumiem, kādas personas pakļautas repatriācijai un kam piespiedu kārtā uz dzimteni atpakaļ nav Jābrauc' Lai novērstu varbūtējus pārpratumus pie latviešu bij. karavīru pavalstniecības noteikšanas, amerikāņu galvenais štābs Vācijā lūgts vēlreiz atgādināt savām iestādēm noteikumus, kādus šajā jautā-jumā devusi ASV ārlietu ministrija un armijas vadība. Pēc šiem noradī-' jumiem, par Padomju Savienības pilsoņiem uzskatāmi tie, kas par tādiem skaitījās līdz 1939. g. 1. septembrim vai paši par tādiem uzdodas. Solīts to atgādināt. A. M, Veidojas jauna Helnometne No Fišbachas pie Nīirnbcrgas ziiio, ka tur veidojas jauna latviešu lie - nometne. Pie 1500 Fišbachas nometnes iemītniekiem pulcina klāt desmit c i tu mazāku la t v ieš u no m e t nu lau d i s. Tos novietos apm. 2 km no Fišbachas eso Is bij. vācu karaspēka apmācības barakās. Uz turieni pārcel latviešus no Fīrtas, Heilbronnas, i^treitbergas, l^Lrlangenas, Bambergas un vēl citām mazākām nomctnēm, kopā 2500 per-sonu. A.M. Aicina darbos uz Franciju Kaizerslautcrnas latviešu nometnes iemītniekus (franču joslā) vietējās UNRRA s direktors lūdzis sniegt datus par to, kādu darbu katrs strādājis Latvijā un ko eventuāli varētu strādā t. Sī a ļ) ta u ja izdarīta .sa karā ar pa-žinojumu, ka Francijā tiem dotas jaunas darba iespējas. Kā UN RRA's direktors paskaidrojis, agrāk nav bijis paredzēts, ka DP varēs Francijā novietoties vienkopus. Tagad Šādu iespēju radot franču zemnieku pamestos ciemos. Pēc 6 niēnešu nostrādāšanas -būšot iespēja lūgt un īegūt Francijas pavalstniecību. A.M. iiKvi.'.-«ea un Reinzemes stāvokli nākotnē līdz ar Vācijas pārvaldīšanu visumā. Paredzētie jautājumi Jautājumi, kuros 4 ministri mēģinās panākt vienošanos, ir šādi: Itālijas koloniju turpmākā izkārtošana; 300.000.000.0{)0 dolāru roparācijas, kuras Krievija pieprasa no Itālijas sev, Dienvidslāvijai un Grieķijai; Triesta; Dodekānu salas; Itālijas flotes sadalīšana; robeža starp Franciju un Itāliju; Itālijas^-Austrijas robežas pārkārtošana. Ja ārlietu^ ministriem veiksies vienošanā* panākšanā, vinu atzinumus nodos ārlietu ministru vietnieku ko-mitējai Londonā, lai tos ietilpinātu miera līgumu projektos, kurus tad iesniegtu 21 valsts miera konferencS. DivL nedēlu sarunas 4 lielvalstu diskusiju par&dz ieilgstam uz 2 līdz 3 nedēļām. Iespējams, ka paies vel 2 līdz 3 nedēļas pirms v&rēS; sagatavot galīgos miera līgumu projektus, kādēļ jūnija pirmā nedēla ir paredzami visagrākais laiks miera konferences sākumam. , Jautājums, kas, domājams, var novest pilnīgā strupceļā, ir Itālijas koloniju turpmākā izkārtošana. Anglija likusi skaidri «saprast, ka Krievija* prasību pēc aizbildniecības pār Tripolitāniju vina uzskata par draudu savām dzīvības līnijām. Franču priekšlikums Franci ja ierosinās, lai UNO aizbildniecību pār visām Itālijas kolonijām nodotu pašas Itālijas rokās. Sagaida, ka Francija tāpat nāks ar kompromisa priekšlikumiem par 300 miljardu dolāru reparāciju rēķinu, kuru Krievija vēlas iesniegt Itālijai. Franči nosveras uz Triestas jautājuma atrisināšanu tādējādi, ka pašu ostu pakļauj starp- Pirma sede Kā jau ziiiots, pie britu kontroles komisijas angļu okupācijas joslā Vācijā darbosies īpaša Baltijas komiteja, ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem. Latviešu Centrālā padome par latviešu p ārs tā V j iem ša j ā kom ite j ā i r i z raU-. dzījusi LCK priekšsēdi proL Dr. K. Kuncļzinu un priekšsēža vietnieku proLDr. A. §vābi. Kā mums i tagad ziiio, Baltijas komitejas; pirmā sēde jau notikusi un tajā apspriesti uzbūves,un darbības lech-niski jautājumi. tautiskai kontrolei, bet apkārtējo; ter-ŗitdriju sadala pēc etniskām robežām. — 17. apr. „1NS" lidoja no Londonas, ka Anglijas valdība informējusi Franciju par savu gatavību pēc ārlietu, m in istru kon ferences. apsvcrt Francija* pr a s ī b a s p a r ā c i j as r i eiu-mu rūpniecības territoriju starptautisko kontroli. The Stars and Stripes Franko protestē Sabiedrotiem,ka Krievija apbruņo viņa ienaidniekus Madride, 20. aprīli (UP). ~ Ģene-rālisima Franko valdība Savienotām Valstīm un Lielbritānijai nosūtītajā notā pārmet Padomijas valdībai; ka tā apgādājot »pi6u republikāņu spēkus Francijā ar pārtiku, ieročiem un municiju. Notā deklarēts, ka kāds krievu tvaikonis nesen Marseiā izkrāvis 15.000 to ieroču un munīcijas līdz ar 30(K) to kviešu, kas nekavējoties novesti uz franču-spānu pierobežu. — Uz Maskavu no Vašingtonas nosūtīta amerikāņu nota, kurā ierosināta sarunu uzsākšana par miljarda ' dolāru aizdevumu; ko bija prasījusi Padomju Savienība. Pēc aizdošanas-īrcs līguma Padomju Savienībai sai\ēmusi no Amerikas preces un citas mantas par 10.801.131.000 dol. -~ .A^nglijas ministru prezidents Etlijs informē parlamentu, ka no 1941. g. 1. okt. līdz 1946. g. 3. martam Krievija saņēmusi no Lielbritānijas pārtikiii, mašīnas un medikamentus par 1. 712.000.000 dol., bet kara materiālus, kuru vidū bija arī 5218 tanku un 7411 lidmašīnu; par 1.232.000.000 dol. - Valdības aprindas ASV senātā Vašingtonā pareģo, ka senāts piekritīs paredzētam 3.750.000,000 dol. aizdevumam Lielbritānijai. D i e n v i d a f r.i k a s Oranžas brīvvalsts panīkušajā One-hālsas Rustas ciemā jaunatrastais zelta atradņu lauks radījis nepiedzīvotu satraukumu un vērtību celšanos. Fermeru īpai^umu vērtība pieaugusi 240- kārtīgi. - Jauno zelta raktuvju akcijas drudžaini izpērk; pie kam to vērtība sniedzas jau. miljonos angļu mārciņu. — Statistikas eksperti šogad sat^aida A S V bē rnu ,,biruma" rekordu - pari par 3 000,000. ASV dzimstību rekords līdz šim bija 1943. g., kad piedzima ap 3.118JOOO bērnu. 15.000 lielajā nacistu „SS-vīru" nometne Nimber-gas tuvumā vēl nenoskaidroti laun-dun ar arsēnu aptriepuši un saindē- (Beigas 4. lappusē) Pirmā vietā dzīvais cilvēks Latviešu 2. apgabala komitejas no-vadkomiteju un nometi'iu ^komiteju priekšsēžu sanāksmē Betmoldā LCK priekšsēdis prof. K. K u n d z i n uzrunā komiteju i)ārstāvjicm norāda; ka mūsu būt vai nebūit joprojānv atkarīgs no mums pašiem. Tāpēc organizācijās un sadzīvē jēdziens p a ts jātulko plašāk: mūsu kopība, taula. Visi jautājumi izglītibaļsl kultūias, saimniecības un sociālā laukā jārisina šajā garā. Pirmā vietā, arvien jāliek dzīvais cilvēks. Pašpalīdzība, pašap-rūpe un pašpārvalde arvicļn vēlir svarīgi faktori mūsu dzīvē. „LCK IB*' Detmoldā Uz Ameriku īsi pirms Liedienām dažas latviešu ģimenes, kas bija pieteikušās izceļošanai uz ASV, saņēmušas uzaicinājumu ierasties izceļotāju nometnē pie Štut-gartas. Līdzi var līcmt bagāžu līdz 32 kg uz personu. Aizbraukšana paredzēta maija pirmās dienās no Brē-menes. Pēc pirmā sarakļSta aizbrauks vairāk par 20 latviešu, kam' ASValstis ir tuvinieki. Nākamā sarakstā latviešu-skaits būšot lielāks. Izceļošanai pieteicies arī dziedātājs prof. V. Slots.: A. M. Eiropā pāri par 1.700.000 DP un bēgļu Londonā, 15. aprīlī (UP). — Aprēķināts, ka Eiropā un Vidējos austrumos ir pāri par pusmiljonu bēgļu un ; 1.200.000 pārvietoto personu. No DP kopējā skaita par nerepatriējamiem uzskata 850.000. Krievu bēgļu skaitu rēķina uz 100.000, n^ kuriem vienā pašā Francijā ir 75.000. Bēgli no Vācijas, Austrijas .un Sudetijas, domā, ir kopā līdz 130.000. No Šī kopskaita' Anglijā atrodas 60:000, fianghajā 13.000, Francijā 20.000, Holandē , un Zviedrijā pa 5000 un Šveicē 7000. Aprēķināts, ka no Spānijas bēgļiem Francijā ir 200.000 un ifranču Zicmelr afrikā 10.000. To mazakaa grupas ir arī Portugālē, Itālijā un Gibraltārā. Pāri par 900.000 Dī| latrddas Vā- Gijā, pāri par 100.000 Austrijā, 66.000 Itālijā un 20.000 Vidējos austrumos. Poli veido DP lielāko 1 ļgrupu, kam seko ap 200.000 baltu un 140.000 dienvidslāvu. The Star» and Stripes Bruilioti terroristi nodedzina un izlaupa simtiem Polijas ciemu Žešovā, Polijā, 20. aprīlī (AP). — Tā saucamo ukraiņu nacionālistu spēcīgi bruņotas bandas atkal aizdedzinājušas terrora lāpu Polijļas dienvidaustrumos. Tās pārnāk no krievu robežas, aizdedzina desmitiem ciemu, mesdami lāpas uz salmu jumtām mājām, aizdzen lopus un tiikstošiem polu zemnieku atstāj bez •pajumtes. Bandas, kuru skaitu vērtē no simtiem lldz 2000, dažos pēdējos mēnešos nodedzinājušas jau 800 ciemu. Terrora vilni, kas izplēšas dienvidaustrumos no v^ešovas (Rze8zow) gar Sanas upi, apkafo Polijas dro.^ības korpusa miliču vairākas divīzijas. Dodotie>s pāri Padomi jas robežai ap pusnakti, šīs bandas, kā domā, ar savu rīcību atmaksā par vinu pārvietošanu uz Krieviju pēc polu-^padomju vienošanās. Agrākās Polijasļ Ukrainas iedzīvotāji bija neatlaidīgi prasījuši, lai viņiem atļauj palikt Polijā, liz-teicot arī prasību pēc; Ubainas deklarēšanas par neatkarīgu valsti. Gandrīz visā dienvidaustrumu Polijā cilvēki naktīs vairs neizģērbjas un slēpj savas vērtīgākas manJas pagrabos. Ciemos ,noorganizc'a trauksmes signālu sistēma,! kurai jāatskan pirms sirotāju tuvošanās, lai tā glābtu daudzu polu dzīyības.i Aprēķināts, ka pēdējos 3 mēnešos nogalināti 500 līdz 1000 polu iebuvie.^u. The Stars and Siripea m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 27, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-04-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460427 |
Description
Title | 1946-04-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedala — Published twice a weet Nr. 32 (34) Authorized byMn!tary Government and UNRRA DillingenI, sestdien, 1946. g. 27. aprīli Inž. Alberts Upmalis Ko darit? Ar mūsu tautas grupu emigrācijā Vācija ir tā, ka cilvēki zaudējuši savas agrākās dzīves pamatus un saturu, dzīvo šai dienai un pagātnē, bet nākotni ieplīvuro sapņos, kas nekad nekļūs īstenība, jo kas šos sapņus lai pārvērš īstenībā, kur desmiti tūkstoši pat nepūlas paši sevi uzturēt? Kas lai atdod zaudēto, ja tikai, vārdos pieminam, ka latviešu augstākais tikums \ŗ — darbs? Zem kājām vairs nejūtam zemi, tās vietā nojaušam kaut ko nezināmu. Mierinājums var būt tikai vārdi, no kuriem runā ļdzīves īstenība. Kaut arī viens vai otrs nopietni strādā, vairums tomēr paliek bezdarbībā, garlaikojas un' gaida; Vienīgie argumenti, kas spētu mīļš ietekmēt vēlamā virzienā, ir vara un reāls darba el'ckts. Varas mums nav; bet darbu esam nolikuši pie malas, kaut gan latvietis agrāk nekad nav [bijis aicināms, pie darba, bet pats izmantoja katru iespēju strādāt. Tagad sarkstot jādomā, ka aicinājumi latkal ķerties pie darba ir patiess rūgtās īstenības atspoguļojums. , Mums tiešām jāstrādā. Jāstrādā, lai nebūtu jādzīvo uzturamo dzīveļ, jāstrādā, lai rādītu, ka pēc s^vas dabas esam suverēna un patstāvīga tauta, kas visās dzīves nedienās veido savu dzīvi pēc savas gribas. Jāstrādā, jo darbs ir mūsu dzīves saturs: mēs nemaz nevaram nestrādāt, jo dar|bs ir mūsu daba. Mums pašlaik nav māju, bet tas nenozīmē, ka mums jāaprok mūsu tikumi, ka mums jāpārveido mūsu daba. Nē, ja mes gribam pastāvēt,' tafl mēs to nedrīkstam. Mums jāstrādā, bet tas ncno/īmē, ka svešās zemēs mēs nedrīkstētu sev izmeklēt visizdevīgāko darbu, kamēr tas iespējams. Mūsu-nākotne var veidoties trejādi: at g riezi s i mi es Latvijā^ p al i k s i m i V a c i-jā vai izceļosim uz citām zemēiļi. Šodien vēl neviens nevar pateikt, kur mūsu nākotne veidosies, bet tā kā .acumirk 1 īgajā situācijā mājās atgriezties nevaram un neviena cita zeme mūs pie sevis neaicina, tad jārēķinās ar varbūtību, ka lielākai daļai varbūt vajadzēs palikt tepat. Lai noskaidrotu, kādas darba iespējas mums se varētu būt,ypaxaudzīsi-mies, kā ^veidosies vācu pēckara saimniecība. Pēc nc^cn i/strādātā vācu pēckara rūpniecības plāna, Vācijas rūpniecībai atst~s 55 prbo. no viņas pirmskara kapacitātes Veselas rūpniecības nozares, kr-;-as varētu izveidoties par bruņošanās rūpniecības bazi, turpmāk pilnīgi aizliegtas, to vidū sintētiskā benzīna, ellu, amonjaka un gumijas rūpniecība, lodīšu un rullīšu gultiiīu rūpniecība, smago darbarīku, mašīnu, smago traktoru, primāra alumīnija, magnēzija un berillija rūpniecība. Tāpat aizliegta vanādija ražošana no Tomasa sāriīiem un ūdeņraža pārsļcābla A'ažošana virs 50 proe. Tērauda rūpniecības maksims ierobežots ar 7,5 mdj. to gadā, bet pagaidām) jāapmierinās ar 5,8 miij. to. Dzelzi nesaturošu metallu patēriņš ierobežots ar 140.000 ^ to vara, 135.000 to cinka, 120.000 to svina, &.000 , to alvas un 1.750 to nikela gadā. Ķīmijas pamatvielu rūpniecība ierobežota ar 40 proc. no 1936. gada kapacitātes Šinī grupā ietelp tādas vielas kā slāpeklis, fosfāti, ogļskābie kalki, kālijs, sērskābe un chlors. Pārējo ķīmijas rūpniecības nozaru kapacitāte ierobežota ar 70 proc. no 1936. g. kapacitātes,] bet no šās grupas ir izņemtas būvvielas, plastiskās masas, patēriņa ķimiKālijas. farmācijas rūpniecība ierobežota ar 80 proc. no 1936. g. kapacitātes. Krāsu rūpniecībai atļauts ražot ne vairāk kā 36.000 to gadā, bet sintētisko šķiedru rūpniecībai ne vairāk kā, 185.000 tov. Mašīnu rūpniecībā paredzēti relatīvi vislielākie ierobežojumi. Darba rīku mašīnu nozarē paliek tikai 11,4 proc. no 1938. gada kapacitātes, smago mašīnu rūpniecībā (spēkmašīnas kat-Ķ turbīnas, pievadi utt.) — 31 proc. (Beigftg 3. lappusē) LCK priekšsēža vietnieks A. K a - c e n s., LSK direktors R. L i e ;p i n š un Eslingenas latviešu kolonijas vecākais K., K a 1 n i n š pirms Lieldienām apmeklēja gen. Maknarnija štābu, interesēdamies par latviešu bij. karavīru atvaļināšanu no gūstekņu nometnēm. Viņiem paskaidrots, ka bij. karavīrus atvaļinās un atvaļināšanu pabeigs 2 mēnešu laikā. Atva-lināvšanu apsolīts attiecināt uz visu dieiiesta pakāpju bij. karavīriem, arī bij. virsniekiem un arī uz tiem, kas iesaukti pirms 1944. g. 1. augusta. Izņēmums būs ar personām, kuras uzskatīs par kai'a vaininiekiem vai kuras • tur aizdomās (līdz vinu lietu noskaidrošanai), un tie bij. kaī'avīri, kas dienestā iestājušies brīvprātīgi. Par pēdējiem jānoskaidro," kādu motīvu d ē l v i n i iestājušies brīvprātīgi un, vai tas nav noticis aiz simpātijām pret' nacionālsociālistiem vai aiz piederības pie nacionālsociālistu organizācijas. Kā zināms, vācu okupācijas vara latviešus savā karaspēkā iesaistīja piespiedu kārtā. Dažu vienību apzīmējumā pievienotais vārds „brīvprā-tīgie" bija tikai maskējums, lai slēptu starptautisko tiesību pārkāpumu, kas tagad piekritīgās iestādēs visā pilnībā noskaidrots.' ? Vašingtonā, 22. aprīlī (AP). - Ārlietu ministrs DžemssBerness, kas 23. apr. dodas uz Parīzi, lai piedalītos 25. aprīlī iesākamajā ārlietu ministru konferencē, ir vairāk kā pārliecināts, ka nd 4 valstu sarunu iznākuma ir atkarīgs nākamās miera konferences, panākums. 1)aži no Bernesa tuvāķiem padomniekiem uzskata, ka sarunu neveiksme varētu iezīmēt beigas Lielbritānijas, Padomiju Savienības un Savienoto Valstu centieniem harmoniski sadarboties Eiropas miera nokārtošanā. Berness to pag. piektdien esot licis noprast A S V senāta ārlietu ko-- misijai. Iespaida sfairas Ja notikumiem būtu šāds pagriez ziens, tad iespējams, ka izveidosies neierobežotas iespaida sfairas un Anglija ar Savienotām Valstīm vēl daudz ciešāk saistīsies kopējās interesēs un nostājā. Arvien pieaug liecības par to» ka A S V valdības pārstāvji uzskata angļu impērijas sistēmu par vienu no pasaules kārtības drošākiem balstiem, kui^u Amerika nedrīkst pieļaut vājināt it nevienā stratēģiskā punktā. Krievijas prasība pēc aizbildniecī-baji pāT Tripolitāniju ir viens no jau- Jājumiem, kas var novest strupceļā. Tstil problēma ir angļu noteikšana pār Vidusjūru. Izteiktas domas, ka amerikāņu nostāja gādās par to, lai šis angļu dzīvības līnijas intereses nekādā zinā neciestu. Berness senāta ārlietu komitejai sacījis, ka varot rasties nepieciešamība slēgt "separātus miera līgumus, nevis visiem Sabiedrotiem vienoties par katru līgumu. Tas ļ nozīmētu nekontrolējamu sacensību' starp Savienotām Valstīm un Angliju no vienas puses uri' Krieviju no otras par labvēlīgu vienošanos ar Itāliju un; citām bijušām ienaidnieka valstīm. Neviens šādu stāvokli nevēloties, bet Vašingtonā neviens nespējot atrast formulējumu, kas varētu novērst jebkuru strupceļu. 21. apr. „UP" ziņoja no Parīzes, ka Francija mēijināšot uzņemties vidutājas lomu, lai rastu izeju no strupceļiem, kas jau pastāv starp Savienotām Valstīm un Lielbritāniju, no vienas puses un Padomju Savienību no otras. 4 lielvalstu ārlietu ministru sanāksmē mēģinās panākt vienošanos par miera līgumiem ar Itāliju un„ass" sabiedrotām valstīm un, iespējams, uzmtjst ari vispārēju plānu par Rūras Lēmums par atvaļināšanu aptuveni attieksies uz 1200 bij. kai^avīriem, kas atrodas amerikāņu okupācijas joslas nometnēs Vācijā. Tiem pievienosies bij. karavīri nometnēs A u s t r i j ā (viiīu atvaļināšana un pārvešana uz Vāciju jau sākusies). I t a i i j a s nometnēs esošie pakļauti rīkojumiem no Vašingtonas.. Vinu stāvokļa noskaidrošanai iesniegumu piekritīgām iestādēm nodevis Latvijas pārstāvis Vatikānā Camanis. Bij. karavīru atvaļināšana amerikāfiu joslā būs precedents to atvaļināšanai arī citur, kur tā vēl nebūtu izlemta. . Dažās vietās vēl atgadījušās grūtības ar iztulkojumiem, kādas personas pakļautas repatriācijai un kam piespiedu kārtā uz dzimteni atpakaļ nav Jābrauc' Lai novērstu varbūtējus pārpratumus pie latviešu bij. karavīru pavalstniecības noteikšanas, amerikāņu galvenais štābs Vācijā lūgts vēlreiz atgādināt savām iestādēm noteikumus, kādus šajā jautā-jumā devusi ASV ārlietu ministrija un armijas vadība. Pēc šiem noradī-' jumiem, par Padomju Savienības pilsoņiem uzskatāmi tie, kas par tādiem skaitījās līdz 1939. g. 1. septembrim vai paši par tādiem uzdodas. Solīts to atgādināt. A. M, Veidojas jauna Helnometne No Fišbachas pie Nīirnbcrgas ziiio, ka tur veidojas jauna latviešu lie - nometne. Pie 1500 Fišbachas nometnes iemītniekiem pulcina klāt desmit c i tu mazāku la t v ieš u no m e t nu lau d i s. Tos novietos apm. 2 km no Fišbachas eso Is bij. vācu karaspēka apmācības barakās. Uz turieni pārcel latviešus no Fīrtas, Heilbronnas, i^treitbergas, l^Lrlangenas, Bambergas un vēl citām mazākām nomctnēm, kopā 2500 per-sonu. A.M. Aicina darbos uz Franciju Kaizerslautcrnas latviešu nometnes iemītniekus (franču joslā) vietējās UNRRA s direktors lūdzis sniegt datus par to, kādu darbu katrs strādājis Latvijā un ko eventuāli varētu strādā t. Sī a ļ) ta u ja izdarīta .sa karā ar pa-žinojumu, ka Francijā tiem dotas jaunas darba iespējas. Kā UN RRA's direktors paskaidrojis, agrāk nav bijis paredzēts, ka DP varēs Francijā novietoties vienkopus. Tagad Šādu iespēju radot franču zemnieku pamestos ciemos. Pēc 6 niēnešu nostrādāšanas -būšot iespēja lūgt un īegūt Francijas pavalstniecību. A.M. iiKvi.'.-«ea un Reinzemes stāvokli nākotnē līdz ar Vācijas pārvaldīšanu visumā. Paredzētie jautājumi Jautājumi, kuros 4 ministri mēģinās panākt vienošanos, ir šādi: Itālijas koloniju turpmākā izkārtošana; 300.000.000.0{)0 dolāru roparācijas, kuras Krievija pieprasa no Itālijas sev, Dienvidslāvijai un Grieķijai; Triesta; Dodekānu salas; Itālijas flotes sadalīšana; robeža starp Franciju un Itāliju; Itālijas^-Austrijas robežas pārkārtošana. Ja ārlietu^ ministriem veiksies vienošanā* panākšanā, vinu atzinumus nodos ārlietu ministru vietnieku ko-mitējai Londonā, lai tos ietilpinātu miera līgumu projektos, kurus tad iesniegtu 21 valsts miera konferencS. DivL nedēlu sarunas 4 lielvalstu diskusiju par&dz ieilgstam uz 2 līdz 3 nedēļām. Iespējams, ka paies vel 2 līdz 3 nedēļas pirms v&rēS; sagatavot galīgos miera līgumu projektus, kādēļ jūnija pirmā nedēla ir paredzami visagrākais laiks miera konferences sākumam. , Jautājums, kas, domājams, var novest pilnīgā strupceļā, ir Itālijas koloniju turpmākā izkārtošana. Anglija likusi skaidri «saprast, ka Krievija* prasību pēc aizbildniecības pār Tripolitāniju vina uzskata par draudu savām dzīvības līnijām. Franču priekšlikums Franci ja ierosinās, lai UNO aizbildniecību pār visām Itālijas kolonijām nodotu pašas Itālijas rokās. Sagaida, ka Francija tāpat nāks ar kompromisa priekšlikumiem par 300 miljardu dolāru reparāciju rēķinu, kuru Krievija vēlas iesniegt Itālijai. Franči nosveras uz Triestas jautājuma atrisināšanu tādējādi, ka pašu ostu pakļauj starp- Pirma sede Kā jau ziiiots, pie britu kontroles komisijas angļu okupācijas joslā Vācijā darbosies īpaša Baltijas komiteja, ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem. Latviešu Centrālā padome par latviešu p ārs tā V j iem ša j ā kom ite j ā i r i z raU-. dzījusi LCK priekšsēdi proL Dr. K. Kuncļzinu un priekšsēža vietnieku proLDr. A. §vābi. Kā mums i tagad ziiio, Baltijas komitejas; pirmā sēde jau notikusi un tajā apspriesti uzbūves,un darbības lech-niski jautājumi. tautiskai kontrolei, bet apkārtējo; ter-ŗitdriju sadala pēc etniskām robežām. — 17. apr. „1NS" lidoja no Londonas, ka Anglijas valdība informējusi Franciju par savu gatavību pēc ārlietu, m in istru kon ferences. apsvcrt Francija* pr a s ī b a s p a r ā c i j as r i eiu-mu rūpniecības territoriju starptautisko kontroli. The Stars and Stripes Franko protestē Sabiedrotiem,ka Krievija apbruņo viņa ienaidniekus Madride, 20. aprīli (UP). ~ Ģene-rālisima Franko valdība Savienotām Valstīm un Lielbritānijai nosūtītajā notā pārmet Padomijas valdībai; ka tā apgādājot »pi6u republikāņu spēkus Francijā ar pārtiku, ieročiem un municiju. Notā deklarēts, ka kāds krievu tvaikonis nesen Marseiā izkrāvis 15.000 to ieroču un munīcijas līdz ar 30(K) to kviešu, kas nekavējoties novesti uz franču-spānu pierobežu. — Uz Maskavu no Vašingtonas nosūtīta amerikāņu nota, kurā ierosināta sarunu uzsākšana par miljarda ' dolāru aizdevumu; ko bija prasījusi Padomju Savienība. Pēc aizdošanas-īrcs līguma Padomju Savienībai sai\ēmusi no Amerikas preces un citas mantas par 10.801.131.000 dol. -~ .A^nglijas ministru prezidents Etlijs informē parlamentu, ka no 1941. g. 1. okt. līdz 1946. g. 3. martam Krievija saņēmusi no Lielbritānijas pārtikiii, mašīnas un medikamentus par 1. 712.000.000 dol., bet kara materiālus, kuru vidū bija arī 5218 tanku un 7411 lidmašīnu; par 1.232.000.000 dol. - Valdības aprindas ASV senātā Vašingtonā pareģo, ka senāts piekritīs paredzētam 3.750.000,000 dol. aizdevumam Lielbritānijai. D i e n v i d a f r.i k a s Oranžas brīvvalsts panīkušajā One-hālsas Rustas ciemā jaunatrastais zelta atradņu lauks radījis nepiedzīvotu satraukumu un vērtību celšanos. Fermeru īpai^umu vērtība pieaugusi 240- kārtīgi. - Jauno zelta raktuvju akcijas drudžaini izpērk; pie kam to vērtība sniedzas jau. miljonos angļu mārciņu. — Statistikas eksperti šogad sat^aida A S V bē rnu ,,biruma" rekordu - pari par 3 000,000. ASV dzimstību rekords līdz šim bija 1943. g., kad piedzima ap 3.118JOOO bērnu. 15.000 lielajā nacistu „SS-vīru" nometne Nimber-gas tuvumā vēl nenoskaidroti laun-dun ar arsēnu aptriepuši un saindē- (Beigas 4. lappusē) Pirmā vietā dzīvais cilvēks Latviešu 2. apgabala komitejas no-vadkomiteju un nometi'iu ^komiteju priekšsēžu sanāksmē Betmoldā LCK priekšsēdis prof. K. K u n d z i n uzrunā komiteju i)ārstāvjicm norāda; ka mūsu būt vai nebūit joprojānv atkarīgs no mums pašiem. Tāpēc organizācijās un sadzīvē jēdziens p a ts jātulko plašāk: mūsu kopība, taula. Visi jautājumi izglītibaļsl kultūias, saimniecības un sociālā laukā jārisina šajā garā. Pirmā vietā, arvien jāliek dzīvais cilvēks. Pašpalīdzība, pašap-rūpe un pašpārvalde arvicļn vēlir svarīgi faktori mūsu dzīvē. „LCK IB*' Detmoldā Uz Ameriku īsi pirms Liedienām dažas latviešu ģimenes, kas bija pieteikušās izceļošanai uz ASV, saņēmušas uzaicinājumu ierasties izceļotāju nometnē pie Štut-gartas. Līdzi var līcmt bagāžu līdz 32 kg uz personu. Aizbraukšana paredzēta maija pirmās dienās no Brē-menes. Pēc pirmā sarakļSta aizbrauks vairāk par 20 latviešu, kam' ASValstis ir tuvinieki. Nākamā sarakstā latviešu-skaits būšot lielāks. Izceļošanai pieteicies arī dziedātājs prof. V. Slots.: A. M. Eiropā pāri par 1.700.000 DP un bēgļu Londonā, 15. aprīlī (UP). — Aprēķināts, ka Eiropā un Vidējos austrumos ir pāri par pusmiljonu bēgļu un ; 1.200.000 pārvietoto personu. No DP kopējā skaita par nerepatriējamiem uzskata 850.000. Krievu bēgļu skaitu rēķina uz 100.000, n^ kuriem vienā pašā Francijā ir 75.000. Bēgli no Vācijas, Austrijas .un Sudetijas, domā, ir kopā līdz 130.000. No Šī kopskaita' Anglijā atrodas 60:000, fianghajā 13.000, Francijā 20.000, Holandē , un Zviedrijā pa 5000 un Šveicē 7000. Aprēķināts, ka no Spānijas bēgļiem Francijā ir 200.000 un ifranču Zicmelr afrikā 10.000. To mazakaa grupas ir arī Portugālē, Itālijā un Gibraltārā. Pāri par 900.000 Dī| latrddas Vā- Gijā, pāri par 100.000 Austrijā, 66.000 Itālijā un 20.000 Vidējos austrumos. Poli veido DP lielāko 1 ļgrupu, kam seko ap 200.000 baltu un 140.000 dienvidslāvu. The Star» and Stripes Bruilioti terroristi nodedzina un izlaupa simtiem Polijas ciemu Žešovā, Polijā, 20. aprīlī (AP). — Tā saucamo ukraiņu nacionālistu spēcīgi bruņotas bandas atkal aizdedzinājušas terrora lāpu Polijļas dienvidaustrumos. Tās pārnāk no krievu robežas, aizdedzina desmitiem ciemu, mesdami lāpas uz salmu jumtām mājām, aizdzen lopus un tiikstošiem polu zemnieku atstāj bez •pajumtes. Bandas, kuru skaitu vērtē no simtiem lldz 2000, dažos pēdējos mēnešos nodedzinājušas jau 800 ciemu. Terrora vilni, kas izplēšas dienvidaustrumos no v^ešovas (Rze8zow) gar Sanas upi, apkafo Polijas dro.^ības korpusa miliču vairākas divīzijas. Dodotie>s pāri Padomi jas robežai ap pusnakti, šīs bandas, kā domā, ar savu rīcību atmaksā par vinu pārvietošanu uz Krieviju pēc polu-^padomju vienošanās. Agrākās Polijasļ Ukrainas iedzīvotāji bija neatlaidīgi prasījuši, lai viņiem atļauj palikt Polijā, liz-teicot arī prasību pēc; Ubainas deklarēšanas par neatkarīgu valsti. Gandrīz visā dienvidaustrumu Polijā cilvēki naktīs vairs neizģērbjas un slēpj savas vērtīgākas manJas pagrabos. Ciemos ,noorganizc'a trauksmes signālu sistēma,! kurai jāatskan pirms sirotāju tuvošanās, lai tā glābtu daudzu polu dzīyības.i Aprēķināts, ka pēdējos 3 mēnešos nogalināti 500 līdz 1000 polu iebuvie.^u. The Stars and Siripea m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-04-27-01