1950-08-09-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
tATVUA ^^^^ t^^^ AuthorlMtion ^«ntw^ imDP 198. Publisher g d Editdri Valdemārs Lam-b^ rgs».Schwabisch Gmflnd, DP Camp ArtiUerle-Kaserne, Phbnc gdiw. Omond 215». Printer: g^dnīckerei Slgg, Hftrtel if |.Cpļ Sdiwftbisdi Gmttnd, Pa^ ladientr. 12. Publlshed twice weekly. Circulatlon 11.000. Kr. H (IM) IMdl»»^^^ g. Mg«M in>afc li ^ un l i tm liiidlinii- .^«01% «Mlakion: HoS^ Cinb#> AiMiniUii Mm* Atlantika paMa 1 SS?^:E''-"^'^''V':- —^ • BlIliiMTi^^ PALnSLINĀS mmgļ tSril BUDŽETU I^PROG., BET FRANCIJA JŗĶ im DĀNIJA IZDOS ARAM VAJADZĪBĀM I JDAĻU SAVU VALSTS IENĀKUMU •1 Pfe Korejas >fcon-iās prezidents Trūmens īgifilleļpJantikā pakta signatār- ^ l i p i ^ lielāku ie-ķ a p a d ^ ceiBfi-ļums kļuva sevišķi ak i, kad Ttumens piepra- 10 milJaTdu iolMu Londonā notika Aipantika padomes konfe ar speciālām Dina E{e* ķ^ām ierad&s amerikibgi Sti Spcrfoiia Lai gan par viņa ^ lieķāds oficiāls paskaidrojums Z, ka Spofordš deklarēja ap-l i l i l a i n s ^ ^ Savienoto vāl-pēc iespējas ātrāk -bšfiteās pro^riunmu uh p ^ armiju i^eidoSanu. } ^ M pēc ŠIS svarīgās Londonai lltrtladeš lielbritānija ofIciāH pazi- Savienotajām valstīm» ka tā tris gados asignēs sa-as programmai 9,5 ārdus dolāru (apmēram 40 mU-ii vecu marku), tādā veic& pa- ^ īpgstinot kara ministrijās . budžetu J» p]P^^ ŠI milzu sununa ||^iii8|as gandrhrvisam Šāgada Uel^ f^^rttSni^. budžetam. Ōficiāla}fi pa- AI Mm Iii pal|t^iims;]^ u tautai nākotnē būs jānes upuri, tai J^ZJ^ savu ķtiŗ |i^ģn$8 programmu pcižiņoja 0 līorvē'i'iia, blnlja un Francija: Visu trīs valstu militārie izdevumi turp-^ mākajos tris gados būs 10 procentes no nacionālajiem ienākumiem. S im dļen^ J * ļ^lsto^ i|ii«v«te^ posldjii liet iai mmm m Ami^ ^ŗeļleilertt Ms v^tis kdevii piraelllea p|H ^ « ^ 1 ^ ^ km 0^ «to«yi«eiit ^ ^ Ari nakU iis pinndtemi k e i i i t a i l i ^ 1^ ofensīvu,'Siispi^ imnerttAiui aiz* vien baifUcā fdzsļ^^ i^^mistgi^ U d z ^ i i b pOUļH^ A$V apgādei baadPusanu; kur nibrlt visi ^vr%aņ>i^ un i e ^ pievedumi Vlsdriu(iigfikfliis stāvoklis bija paģkjuSis mdēļas: |»dfās» m zi^netķ<»«i]iejlt«rn^^ telpā,(7oreiz viigl 50 km nb I^^inmaiĻ Ģ ^ i ^ tt^ il^igfi^^ c^l p f i i ^ ameri-kiņu'fteles mh^m Inieioi JSe^ mina t;Mdļi|.^^P^^ AhAērikāijlem izdevftf papfidt kbma^ llMiif^Pusanas iti^^^n^ ņofiM l^loŗs Ietvei^ sevi vislielfi-^ dinhp^ MekarlOrs sāka piet-ef(^ itihitir^ A ^ idtbrukuroā pār-i i j i s t i i i ^ ^ vakari If^^^^^i^ ^$ftir«Ig^i^ t^tiina un <mp^ļļiii^\i^ uzlidojums» Pēc tam iUzti^ktniM^^ valstu Ipifti: P ā r i ^^ H : f i:H:rriTiiŗi )n ptoidļmial t l t t Korejas pttkras-tē Izofilulls Jaiiiiiu a m e r i ^ ^ ka^^* spēl» v^nllKMk ^^^^1^ un apbrui^umu p ^ l l d ^ nav piibllcētr A]^vie^^ nieUai sāpi-da, kĀ JiAi 1^xV«^ ^ laidooi ieradtiiH iMTl no lielbriti^aii ' A s ^ ^ Jaim* . itinseiisidē {defeikuiies ^ k l «100 v M ^ vilMfc&iI^ T S l ^ auitniinfl^ •nedēļai sākoties, ctoas atslābi^ai. Ja kādu djie-nu frontēs Iestājās lihāms khisiun^ ^«ii», tadijļau pē(8^ j^Mesi^^^^^^^^ d&n kointinisti atkiļ atMoJa^^š^^ Fnmķhs^ (md)vw LIdi«inēJorū|i^^ niecības p0lidju OP) amerikāņu joslā paredzēts Hspvieno^a^^ ārzemnieku darba^ rotām (Labour Servļce panleaļi n<> avotiem fīņd vācu dpa'aģentūra, iaunajā a produkciju ASV Viiiingtoņa (ej). — Savienoto valstu atomeļierģijas komisija Sajās^e-nās no^slēgusi Ilgumus ar vairākām firmāi%ūde];iraža bumbu rūpnīcu bū^ vei Informētās aprindās šim faktam piedēvē ļoti lielu nozīmi, s v i not, ka ASV ūdeņraža bumbas pro-dukdjas iespējas sasniegušas jau .tā-lu^ attfstlbaa pakāpi. Atomenerģijas l^rilsljas 1 ^ senators Bral-ehji Mekmehons pēc apspriedes ar aizsardzības ministru Džonsonu^un apvienotā Štāba priekšnieku ģen. B^diilu paziņojis, ka tiklab atombumbu, kā ari ūdeņražu bunAu produkciju ASV tuvākajā laikā ie-vēiļ^ āiid Jhl*lnās. lai paturēta šajā nozirē līdzšinējo pārākumu iepretim Padomju savienībai ūdeņraža bumbas ražošanai galvenie Ilgumi noslēgti ar milzīgo Diponta ķīmisko fabriku. Jaunierīkojamās rūpnīcas teMtorlJa būs vairāk nekā 300 kva- Mtiūaitt'Hela. ASV vāļd^a fi™ai n i A l ^ visus faktiskos ražošanas ļz-devumns un simbolisku papildu atll-d ^ u vienu dolāru gadā. būs apvieno^ .26.000 daiflldu pifdeirtgi^ no tiem mm bam Eiriopa un lietderības un nledsku apsvērumu 4ēl tos nSviefof kazarmās, kā arī apniSclskariblnu lietošanā. ApmācU^aš ār'čitiērti iērchi čiem.nav paredzētas,* ito no amēiriltcā-ņu pusēs vispār uz8vērt8,'ka ViiJnības neizmantos un arī neaļ^mficts p ^ - tiskaln militāram dienestam. • Vlenf-bu uzdevums būs apsargāt miterifilu noliktavas, lidostas, 0m, auto; novietnes, manevru laukumus, amerikāņu iestāde* utt. Visās darba dienesta vienību nodaļāsi blakus amerikāņu virsnlekaih būt ari .pa; vienam vācu vai dtas Ikutibas priēļdinļisķim^ atkarībā no nodalās nadonālfi sastāva. Amerikāņu štāba aprindās paskaidrots , ka pārkārtojumi l^uvuii viijadziģi sakari ar amerikāņu ^mi^ Jas reorganizādju t U r ^ , Jo t| ti|rp-mfik ņo teorētiskām nodart>Ibftm un darba„pie ra^tāmgalda'' i ^ e i o t uz praktisku kaujas aļ;nhāclbu^ mmXkMh VUleni Odnjon iei«(ii«li wite cttut piAvfeuiBitt stoaņ-ainitdrihii iiSiitt^^iitnalaās % miljardus dolacuk ko legs pa daļai IjM<»ta^^^^ kr^ dftus pibēii oef aaņeml no valdības. Pālmtneii izUlvēs • |)aikoi un «pstāiffJuimMk Spe-l i a M o m ^ ^ uzbru-ir betona cdtnes, kas KAS «AVB^ECn^ANU IIZ ASV A m i l ^ ^ nANSPOMOS NKVAft j'^^^i ••kļfc': ^^ļi^frs fi^dK)uMd(' ked^voļi^.' siiļilMta - • Ha' ^Kj^jaatfsS*^ Jiia;ii«o«i^i«liļ»:llDa(h^ ^ ; Frontei vidussektorfi ..kop. , turpretlD) var afcslmet. zļn jmtļs.panār kumus^lkvfi labā. Taigu f^lpē \dņjem, izdeva pārcelties pāri; Nalctoņgas upei uņ' izveidot apmērm 8/km dziļu prieķštllta pozidju./UfļBS otrā pMiJŽ am^riklņu lidotai novērojuši Jimius zi^meļkorejielii ^ k u l^n-dc^ ējumiis. kas sastikia apmēra trīs divļzijas, Visvair&k apdraudēts Mrīd ir Pusanai^-KiffdŽu ceļi. Gūs-ifķņi, ko līdz^^im Jzdevās saņemt aiņerikāņiem, apliectntjuii, ka zie-meļkoreJiešiem visilgākās šausmu iedv^ ASV turboizntdnitāji ar saviem riflj;eSu šāviņiem. Par amerikāņu Jaunajiem tjuiku atvaires UdiJek- ^em viņi nekā nav varējuši izteikties. Informētas aprindas norāda, ka t u tanks^ ko ķer Bazuka, momentfili ekn>lodē, tādā kārtā aizraujot nāvē ari visu apkalpi Ģenerāļa Mekartūra komunikē vēsti, mm losumā pārpra^ un aplam iztulkots; Ģi^erāldirektors' I^ngdejs. ilm JnatāJumm pteskS-ries vtenī^ tfiid^^J^, atgriežoties ,119 Eiropas spneklēlus^ viņu iiz kuģa uzmeldējuii af^dkāņu ziņu aģm-ierosina Slngapira (]!).-* Austttiijas ārlietu ministrs Spendeŗs, Mā atrodas ce]ā uz Londonu, svētdien Singapūrā devft Jbimālistiem. Intesviju. • Ministrs imirvitroja, ka' Austi^lļja ^at-kārtofi iestājas par Padfika paktu, kas Ildzinātos Atlantijas oķf aņa aiz- Studenti demonstrē par vienotu u ^ Strasburga (F). — Pagājušo svētdien apmēram 400 fraļfiču, angļu un vācu studentu demonstrēja pie Fran-djas- VādJas robežas par. Eiropas vienību. Akadēmiskie audzēta^ bija sapulcējušies divās grupās abpus robežām Strasburgas apkaimē. Vakara krēsh* iestājoties, studenti iznicināja visas robežzīmes un, pēc tam apvienojušies, kādā pļavā tās sadedztoāja. Sanāksmē runu teica pazīstamais franču politiķis un agrāikais Francijas finanču ministrs Andrē Filips. Viņš pasvītroja, ka vēl pirms nedaudziem gadiem pie robežām pulcējās Jaunatne, lai viena otru nonāvētu. Tagad Jaunieši panākuši, W d!binā-«.i draudzību uti Eiropas saderību. Sinradillll Prtmkfurie (J).-r UP «iņo no Frmikfurtes, ka DP komisijas Bite-pas Uetu koordinators ^ A^ehis E. SkvadriUi.atkāpies 1^ «««^^.JJ^ komisija paziņojusi, ka Skvadrilli atkāpšanās lemesi? ir ,4iopi^as domstarpības ar pārijiem komisijas locekļiem". Kopš 1W8; g. Skvad-rilli virsuzraudzībā piešķirtas vīzas vairāk nekā 185.000 pārvietotajām personām, un gandrīz 200.000 DP iesaistīti emigrādjas procesā saskaņā ar Savienoto valstu jauno DP l i kuma Skvadrilli iztddes, ka viņš atteldes no amata ļoti negribīgi Pagājušajā gadā SkvadrilM. kā zināms, aizstāvēja DP komisiju ASV kongresā, atbildot uz daudzc^ieip apvainojumiem, ka Savienotajās vals«s nepietiekamu pārbaužu dēļ atļauts ieceļot komunistiem un dtiem nevf-lamiem elemimiiem. sardzibas sistēmai. Spenders tālāk norādīja, ka a^l Klusā okeāna valstīm pienāds pēdējais brīdis rūpēties par savu ^ par pārējo brīvo ^ d j i i ^ aizsardzību pret eventuālo komunisma agrf^iju. Ierosinājums parakstīt Padfiķa paktu vairs nav Jauns. Tad, kad 12 Rietumeiropas un Amerikas kontinenta valstis vi^Jās dibināt kopīgu aizsiErdzlbas sis^mu, Austrāli^ bija pirmā, kas lettāfts par Padfika paktu. VēUk par to svarīgo Jautājumu Manilā notika konfor^ice, ko' bija sasaucis FiUpīnļi ValsU prezidents Kvirino. Šķiet» ka pelreizējfi saspīlētā siiufidja ēbs labvēlīgu iznākumu arī Austrālijas ārlietu ministra Špendera prld^likumam. Svarīgs Jautiļums, ko septembra vidū izšķirs Atļantika pakta signa-tārvalstu ārlietu ministri, laikam' g^v būs Turcijas uzņen^ana kopīgajā aizsardzības s i s t ^ . No Vaiingto-ftaakfiirle (d). — Pēc asnedkāņu augstās komisijas deklarācijai, ka okupādisf^ lestides nedetU komunistu ārdītāju darbību, pagājušās nedēļas beiģāi Jau sīkās pirmie pretsoļi. Hesenes apgabala ASV komisārs uz 90 4(enām aizliedza turienes komunistu orgānu Sodalistische Volkszeltunig. Uz tikpat ilgu laiku slēgta ari Beinas-Mainas spiestuve lirankfurtē; kur šis lalkraksU iznāca. Iemesls šiem drakcmlskajlem Ibļim Uja SoziaUstisdie Volkszeitung piiv iņajā lapp»ē ievietotā komunistu uzsaukuma fotokopija, kuŗfi bija aicināts, lai ametBc&)i iet mājās (Ami, go home). * Tai pašā &ik» franēu miUtM tiesa Koblenct piiļiprieda v^enu mēnesi cietuma scfda Četriem vācu komfinis- Uem, kas augiutta sākumā iidlmēja SED skrejlapas. Ka komunistu pa-grides (Miniba Biētumvādjā pieņēmās, liecina arī Bonnal valdības ministra IMzera runa pagājušo svētdien Beilīnt. Ministrs deklarēja, ka vācu i^zMrdzības iestādes visiem līdzekļiem vērAfs<es pret komunistu pagrīde» kustttib. Kalzcrs tālāk no-rādlja^ ka daUfzi Rūras appbala rūpnieki asiģn|ļuli lielas summas komunistu laikrakstiem, domādami, ka ar to viņi mēs paglābties eventuālās padomju. savienn>as Invāzijas gadījumā. Mtelitrs minēja viļņiā ar Valrikes tonas, no kurām komunisti saņēmuši lielus naudas Hdzekļus. OSCHOSIiOVSKUA UN PADOMJU A lErCBK J8LGUMIIU Londona (F). — BBC ziņo, ka Pa-nas tagad saņi^ta o^dāla inf^mā- domju savi^aiba un satelītvalstis pē-dja, ka k o n f ^ c e bar aizsardzības dējos divi mēnešos pastiprinātā kār-tālāku koctfdJhllatturun slgnatārval- tā sāķuiiļi i ^ l t ld jēlgumiju. Cedio-štu armijas imidošanu n o ^ 15. -^—^^^ * vai IT. septembrī Slvieriotajās valstīs. AnkaH» raidītājs vēstī, ka Turcijas vaMlba tagad iesnipsusi ofidālu HIgumu visM» 12 valstīm uzņemt viņuAUantlķa paktā. slovaldja jmUā iegādājusies Malajā 6000 t Sli^ ii^arigfis izejvielas. Vēl ie-ņtiēd^ nm^ ļēlKumiJas «eoirkumflnMirsnle&Hi^ 2000 t Pa-ļ dcHoalu «ļ^enlba pēdējos divi mēne tšos no^B^cuM-40.000 t ' J ^ ^ tūru UP un AP pārstāvji un Jauti- Juli, vai esot kāffl)P evakuādjas ļMPletnur^ kiltti^IlMai, ^^ip^jm Pfurtdian^ poiti leipUai. ,1Nnēr.b«ļit|id!^ dzībM^n«anizļ^ darīs vl«^ i;as ^iam pasķatdrojui^ 2i»ivas štibr|4ļnvaroili M publUkās in-foni^ čUM d i ^ vi^tāju. „fllik d e t aM oe-varu^ rpalkaidroja Mr. Kainers. U b i k l itoardziba Ir pastiprināta mi paātrināta fmigiftdja, ieklm šāds gadUums v i ^ Itestities. Pteunājo^ V l p paUcijtt stā-volOi, BCr, HMneri v i M ^ pasvītroja Jau agrāk liteikti !R0 vledokU, ka paUdIJI tyūti| Izvfelolantt nevis nometnēs, be| i^ivilifbdvc^^ Arf siugstais komisāriliddo^s tādu pašu vleddtU .dddarlii iikstveidā, rīsiem amerikļiņu Mlas siemja komisāriem ^ Ifinditoi, Visbfidenē tm Stutgarti. Izteikti vēlainma, lai palicēji vēl iHrms SI gada beigām bū-^ tu no nometnēm Izvletoiti d^dvokļos. Uz preses pārstāvju iebildumu, ka eventuālai bi|{u evalmficijai kara gadljumll izdevīgāks būtu vl^u novietojums nometnēs, itiformādju daļas vadītājs norādīja, ka, pēc UKO domām, taisni vēlams likvidēt asu atšķirflNui līniju starp vāeu Iedzīvotājiem un DP un tas ai! briesmu gadījumā būtu Izdevīgāk. Kamēr pastāvēs IHO, tā ar augstā komisāra iestāžu starpnledbu centlities pie vā» cu zemju valdībām puiālct dzīvokļu sagādes un izvietošanas grūtību novēršanu. Uz tālākiem iumāUstvi Jautājumiem Bir» Bainers paskiidroja, ka pastiprinātas pūles vdtītas tā sauk- (TurpŪUJums 4. 1^».) 1 P. Blaumapia nāves gadījums izmeklēts Pētera Blaumaņa nāves gadījumā IRO iestādes izdarījušas izrheklēlanu, kurā pierādījies, ka mūsu laikrakstā savā laikā ievietc^ Informādja par Blaumaņa navfts apstākļiem ne viscaur aU)iM paUesSMl. Red^kdja tādēļ atvainojas lasītājiem un IRO ierēdņiem D. Kaufmanam un De Haa-sam. Bet tā kā mūsu redakdja IRO izdarītajā izmeklēšanā nav piedalījusies, ĪĶO augstākās iestādes devušas redakdjai Iespēju ar! no savas puses latertt vēlreizēju vispusīgu lietas apstākļu noskaīdroSanu uz vie-tai; to ledakdja arī darīs, ziņojot par rezultātiem mūiu lasitfij'em. BedakdtSa 1 ( i ; i ! II •r T • V i - - - • i " • vl i: ii '4;/ 5 I '4 . ' i ••i H i i i j 1 :.1 • i l n! VB
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-08-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500809 |
Description
Title | 1950-08-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
tATVUA
^^^^ t^^^
AuthorlMtion
^«ntw^ imDP 198. Publisher
g d Editdri Valdemārs Lam-b^
rgs».Schwabisch Gmflnd, DP
Camp ArtiUerle-Kaserne, Phbnc
gdiw. Omond 215». Printer:
g^dnīckerei Slgg, Hftrtel if
|.Cpļ Sdiwftbisdi Gmttnd, Pa^
ladientr. 12. Publlshed twice
weekly. Circulatlon 11.000.
Kr. H (IM)
IMdl»»^^^ g. Mg«M
in>afc li ^ un l i tm liiidlinii-
.^«01% «Mlakion:
HoS^ Cinb#>
AiMiniUii Mm*
Atlantika paMa
1
SS?^:E''-"^'^''V':- —^ •
BlIliiMTi^^ PALnSLINĀS
mmgļ tSril BUDŽETU
I^PROG., BET FRANCIJA
JŗĶ im DĀNIJA IZDOS
ARAM VAJADZĪBĀM
I JDAĻU SAVU VALSTS
IENĀKUMU
•1
Pfe Korejas >fcon-iās
prezidents Trūmens
īgifilleļpJantikā pakta signatār-
^ l i p i ^ lielāku ie-ķ
a p a d ^ ceiBfi-ļums
kļuva sevišķi ak
i, kad Ttumens piepra-
10 milJaTdu iolMu
Londonā notika Aipantika
padomes konfe
ar speciālām Dina E{e*
ķ^ām ierad&s amerikibgi
Sti Spcrfoiia Lai gan par viņa
^ lieķāds oficiāls paskaidrojums
Z, ka Spofordš deklarēja ap-l
i l i l a i n s ^ ^ Savienoto vāl-pēc
iespējas ātrāk
-bšfiteās pro^riunmu uh
p ^ armiju i^eidoSanu. }
^ M pēc ŠIS svarīgās Londonai
lltrtladeš lielbritānija ofIciāH pazi-
Savienotajām valstīm» ka tā
tris gados asignēs sa-as
programmai 9,5
ārdus dolāru (apmēram 40 mU-ii
vecu marku), tādā veic& pa-
^ īpgstinot kara ministrijās . budžetu
J» p]P^^ ŠI milzu sununa
||^iii8|as gandrhrvisam Šāgada Uel^
f^^rttSni^. budžetam. Ōficiāla}fi pa-
AI
Mm
Iii pal|t^iims;]^
u tautai nākotnē būs jānes
upuri, tai J^ZJ^ savu ķtiŗ
|i^ģn$8 programmu pcižiņoja 0
līorvē'i'iia, blnlja un Francija: Visu
trīs valstu militārie izdevumi turp-^
mākajos tris gados būs 10 procentes
no nacionālajiem ienākumiem.
S im dļen^
J * ļ^lsto^ i|ii«v«te^ posldjii liet iai mmm m Ami^
^ŗeļleilertt Ms v^tis kdevii piraelllea p|H ^ « ^ 1 ^ ^
km 0^ «to«yi«eiit ^ ^
Ari nakU iis pinndtemi k e i i i t a i l i ^ 1^
ofensīvu,'Siispi^ imnerttAiui aiz*
vien baifUcā fdzsļ^^
i^^mistgi^ U d z ^ i i b pOUļH^
A$V apgādei baadPusanu; kur nibrlt
visi ^vr%aņ>i^ un i e ^ pievedumi
Vlsdriu(iigfikfliis stāvoklis
bija paģkjuSis mdēļas: |»dfās» m
zi^netķ<»«i]iejlt«rn^^
telpā,(7oreiz viigl
50 km nb I^^inmaiĻ Ģ ^ i ^
tt^ il^igfi^^ c^l p f i i ^ ameri-kiņu'fteles
mh^m Inieioi JSe^
mina t;Mdļi|.^^P^^
AhAērikāijlem izdevftf papfidt kbma^
llMiif^Pusanas iti^^^n^
ņofiM l^loŗs Ietvei^ sevi vislielfi-^
dinhp^ MekarlOrs sāka piet-ef(^
itihitir^ A ^ idtbrukuroā pār-i
i j i s t i i i ^ ^ vakari If^^^^^i^
^$ftir«Ig^i^ t^tiina un
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-09-01