1950-08-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Id» augustā os iP jauns pa, Jn teilčlnā* nav noda, tMtebrau, Mauks NoN "nas, flotai Okto! nbtiki ^rf-^ ar Jau- Ibim svira ab* Sifgp^amt po. ļbiņiitu ii.4Usl lene. iļ» un pir to kas nelai to iu jin us plenfica Viem nol^tt. - ^ r n k rn -'nucas^ar lies Ņu- , ttoiniitnl ki- Cltot at- 'SMitlk^ "cils pie- [alMm itt tim )llfOi!in8. spīti ItftUes 1 ^ " i i laikS lai te lu. . .ptrRļļB^ «lliitllls Qal. jur to liistSjis W HiSla-īssīiiedzls , inistu ^ o n i s llr preses bif-leiauikt Sa-un decembri. tnSs ameri-lie'm tur alZf un Sidnejas lem. Vlkto-ķs| g^da StIJss trīs l i tu i i - Itill^^iavieni* raut jno kuia [^^Ik^vitoties tt^ bet pa-jMi^ enis pre-ittt< « ladllķi* ^au inlneja ?or«stil8, at-mDitfiris ap« lldsekllem ķerme-as sfalrai at ienald-fc^ igri. aus utt.t)o« eidsinfis los rietu- VEKVS ris iestādes nndienas le« kSdukrie- , sarkah jtlnāt VI-BtMP virsim automobiU. itttt viijia pa- Iblt un noSā- .«uelju. AU8- kfts, ka slep-leks, ķas de« Loma-i t i . . . ils, ar! Its-g. nocirgani-rtatl". Kursa i^kcionā- ^ « K r e m - Iveka dabu Jsrt. tfi ne-iudljumā no- , i: «le- Fiemes gaba- UAtbUdenāk ķodotu strfid-otru par ap- Jai un trešo ludes komiai* • tev ir div* ddiet," uz-las biedrs, tas pieder neatdoJui*' Vi LATVUA Latvian New8paper FubUsaed undei BUČOM dvii Aifalrs Divifion Authorisation ņmt^^vffDP m- r^ibusber Snd Bdltor; Valdemārs Lam-lergS, Scbwfibisch Gmihid, DP Camp ArUileFie^Kaaemc, Pbon« ieli*?. Oroūhd aro, Printer: Ob, 8diwabiSGb Gmttnd, Pa. rsdiesstr. 13. Pubīisbed twice ^ Weekly. Ctreolation U.O0O. āf. • '•• lATviAN NEWSPAPER: Hr. M ( M l MMtaĻ liSI. i . III. augiKtft īsaik tieidieiiia un tettmtnS». tedetils: iatfielo Oentrili Ko-mitria. dstvenals rodaktois: V. Lambeigs: nlvmi redaktora vl•tBlAJI.X^llms. Redaktori: A. Boliteliis. J. Jtabsons, K ĶIMs. l i Baisters, L. gvarct. Amtri&laa ledakdjaa vad. A. amts (Lawle3r Bouie, Canber> n,A.aT^ Aostralla). RedU« djts adraii: au) acbwiblscb OmOnd, DP Camp ArtUlerle» Kasema. tilr.8ehw.Oin0ndSUS Dr-Adenatiers pirmoreiz prasa Rietiunvacijas apbruņožanu iBRosiNA s f e UZ Emopu i^RS^ - DIVĪZIJAS Ierosināts nodibināt Eiropas bēgļu pārvaldi Btrasbnna OJ). — Eiropas padomes konsultatīvā sapulce savā pē* dējā sēdē nolēnui pārtraukt sesiju vienu nedēļu pinns paredzētā termiņa, sapulcējoties atkal šāgada beigās. No pēdējā sēdē pārrunātajiem svari-gākajiem jautājumiem atsējams vācu CDU partijas delegāta Dr. Gcr-stenmeiera ierosinājums dibināt se^ IffS^ rietumvatattt «^'«fe» poUtiķu kprinS-i PV^ištķous pEairro dpaarsb baē guļnu jpaāurnvaasl dmi, ākjavsie rtaas- « JO Vēl pinna neilga laika V valstsvīri katēgoriaU istoicas sagādi^kā ari sekotu, lai bēgļi būtu nostādīti līdztiesīgā stāvokli ar pārē- Vid Staļiifi uzbruks šogad AccKrrA PADOMJU vaunanu DOMAS PAB KBIKTU BSPEJMI 8£n JAUNU KARU - niCAS TEZIB, KAS ATTUK FOUTBIBOJU ftffj ri? S S"S l!^«BSliopMas p^ado"me's "ko*m īd^t iUvaAJSd uepi»aulcei« Sptunti»- "2? P » " * * " " " » » valodu un IMkMmiuttSbek- tOB uranaoao Dnesnia naviriamīL jāpalielina ari franCu bruņotie -«« norādīja, ka vācu iesaistīšanās' spēki, un franču armijai, pēc ģen. Metumisiropas armijā būš atkarīga m irlietu ministru nākošās kotife-reiices lēmuma, kas i^otiks no 12. līdz 14. septembrim Ņujorkā. Bet jau starplaikā jāgādā, lai federatīvās republikas policijas spēki tiktu pastip-rlalH un labāk apmācīti. Ādenauers uasvēra^ ka komOnisti Hietumvācijā jau tagad noorganizējuši sabotāžas centrfUes, un vairākos gadījumos nemierniekiem pat Izdevies ielu sadursmes pārspēt policiju. Pēc Adenau-eta domām ir ari nepieciešams, ka ASV tuvāko mēnešu laikā nosūtītu uz Eiropa 2 vai 3 papildu divīzijas, kuru apsardribā. varētu notikt Rie-tumeil^ pas valstu tālākā sagatavoša-nfiB pretestībai pret komūnistiska-jij^ agresoriem. . Apbruņojums Jaunveidojamiem vļicu ai|»ļur<kl^^ spēkiem, teica Adeiiauers, ļpūtu jāsaņem no Savie-notajfim. valsitm. Ņo Ieroču apgādes ē^nimsk būšot i^jķarlļgs Jauno ^ļifstd" bu Degolla domām, jāuzņemas galvenā loma visā Eiropas aizsardzības sistēmā. Pats Degolls esot ar mieru pārņemt Francijas valsts vadību, un, pēc viņa pārliecības, franču tauta jaunās vēlēšanās to ari prasīšot. jiem attiecīgās zemes iedzīvotājiem. Aktivizēt palīdzības darbu Austrumeiropas bēgļiem prasīja ari britu konservatīvo partijas pārstāve un Berlīnes pilsētas vecākā Luīze Srē-dere. Konsultatīvās sapulces pmidijā tagad pirmo reizi ievēlēts ari vācu pārstāvis. Tas ir SVD delegāts Dr. fon Brentanoļ kas skaitīsies par vienu no sešiem prezidija vicepriekš-sēžlem. Lai gan draudi Taigu novērsti z steidzamu palīdzību KOMUNISTU OFENSrVA PAGAIDĀM APTURĒTA - ZIEMELKORB-JIESI KOPS CĪŅU SAKUBIA ZAUDĒJUSI 50.000 KRFTUSO »> ATKAL ATGtTA POHANGAS OSTA Tokio (P). — Pēc kritiskā stāvokļa, kas valdīja Korejas frontes vidusda-ā, pag. bedēļfi komunistiem sākot leloifehsīvu pret Taigu, stāvoklis svētdien atkal ihanāmi noštabilizē- |les. Ģeiiielftla !|Ii^rt(ķa galvenās reaKci^ U2 Dr. Ad^emera debatēto oraslbu rietumvalstu i>olI-mfipite^ d,až5da. Kā «liiii(i$,'llds šim tiķM rptais axiie-rikāņu, btltt» vai franču valstsvīrs iellroSinājles atldfitibā ierosināt he-popiilfeo Vfidjas apbruņošdnas jau* tājumu. Neoficiālas sarunas par to tdmēr notiek visus pēdējos mēnešus, uii ari prese šim jautājumam veltī augošu ievērību. Jau ziņojām, ka pēdējā GaUupa institūta aptaujā 70 proii. amerikāņu izteikušies par Vācijai apbruņbSanu, Vēl šajās dienās pasaules lielākais laikraksts Chi-cago Tribune plašā rakstā norādīja tiz briesmām, kādas Rietumeiropai draud no vācu tautas policijas" uzteikuma. Sis poUdJas stiprumu š. g. maijā vērtēja uz 60.000 vīriem, bet tagad tas ieaudzis līdz 70;000, un, piSc mlUtfiro Uetpratēju domām, gada laikā Austrumvācijā var būt noorganizēta 250.000 vļlru Uela, modOTi astofuņota armija. Tai pašā laikā E i ropas rietumvalstu rfcibā patlaban, i^»itot ari visus okupācijas spēkus,** ir mazāk nekā 12 divīzijas. Pēc frai-ču ģenerālltātes domām, pretestībai prei Iroiiiūnte^ Invāziju būtu ne-pieeietomas vismaz 75 divīzijas. Sai sakarā vienkārši loģiski apsvērumi liek domāt ari par vācu armijas rag a n u . Britu un amerikāņu okupācijas iestāžu pārstāvji par A^enauera ^elgrade (D). - Pēc ilgākas uztu-priekšlikumu PJ«aļ«^?J", rēSinās Atēnās pagājušās nedēļas o« atturigi. norādot, ka to katrā ri- Bekradē oficiālā apmeklē- S P s ^ l i i ^ ^ ^ lai apturētu ži^meļkorejieSu tālāk-virzlšanos. Pāgājņšo piektdien īpaši draudīgs stāvoklis bijā Dienvidkorejas galvaspilsētai Taigu. Ņo ziemeļiem un dienvidiem komunisti pret to uzsāka ofensīvu, kurā piedalījās četras divīzijās, divi no tām motorizē^ tās. Pārsteidzīgā triecienā tām izdevās pārraut amerikāņu aizstāvēšanās līnijas un tuvoties Taigu uz 19 km. Tā kā artilērijas uguns jau aizsniedza pilsētas nomales, militārās iestādes deva atļauju civiliedzīvotājiem evakuēties. Jau dažas minūtes pēc šī rikojuma pasludināšanas visi ceļi Pūšanas virzienā bija viena vienīga ļaužu jūra. Uz Pusanu pārcēlās ari Dienvidkorejas valdība. Sestdienas pievakarē Apvienoto nāciju spēki pārgāja pretuzbrukumā frontes vidussektorā un atsvieda komunistus 7 km atpakaļ. Iznīcināta ari ziemeļkorejieSu priekštilta pozīcija Naktongas lielajā lokā, kur zie-meļkorejiešiem bija izdevies pārcelt ap 12i)00 viru. Lielākā daļa tagad (Turpinājums 8. Ipp.) Grotevols oieina Rietumvoci jos iedzT-Visu pasauli pašreiz nodarbina doma, vai „mazais karš" Korejā pār-vērtlsia lielajā un vai Koreja Staļinam būs iemesls, lai sāktu piīējo izr^^nāšaņoi. Uz šiem Jautijumlem mēģinājis atbildēt padomju pulkvežleitnants Tladimirt Orlovs, kas nesen Berlltf pāmāds pie atnerikā-ņiem. Ja pri krievu pfirbēdsija is-teicieni Jāuzņem ar lielu ptoardzibut jo Ue vari būt spedāU sūtīti pi^ti-nieka maldināšanai, taču Orlova uzskati tomSr var radīt zināmu interesi. Padomju savienība tuvākajos mēnešos vēl n ^ k i karu, atbildējis padomju pulkvedis un pamatojis savas domas ar Mājošiem argumentiem: 1. Padomju savienībai pašreiz^nav pietiekamu labības krājumu, lai varētu karot Krievu laķības piegādes piedāvājumi UN Eiropas saimniecības komisijai maijā bija vienkāršs blefs. Pie tam sabiedrotajā Ķīnā valda bads, tā kā Pad. sav. vispirms Jāpalīdz l^lešiem, lai tur pastiprinātu komunistisko režīmu. 2. Labības trūkums pa daļai Ir krievu kolhozu lemnieku neapmierinātības adcas, Jo pēdējā laikā Maskava uz laukiem uzsākusi Jaunu akciju, kuras mērķis ir pārvērst zemniekus valsts Ierēdņiem līdzīgos Uukstrādniekos. Uds šim 6-10 cU-vēki kopēji apstrādāja savu platību, pēc nodevu izpildīšanas ražas pārpalikumu sadaHJa savā vidū un bes tam apkopa vēl avus nelielos privātos tīrumus, kā ari varēja turēt cūku un govi Sl kārtllMi tagad t i ^ likvidēta. Turpmāk vienā brigādi apvienos 30-^ dlvēkus, tā zemnieku dioba s i t ^ Ieblējami rado-nāilzējot, lai tas niktu par labu tt-kai valstij. 1 Krievu Wfi^'^ manļiml c l i - te m vMfļSMmSkTmm MM» MoiBim v ņl rūpīgi pārbaudīs, bet galī^ Izlēmi Rietumvficijas armijas radīšanu varēs tikai visas trīs valdības kopīgi. gti vācu prese sniedz Adenauera in-rviju bez sīkākiem komentāriem, b^ interesanti atzīmēt, ka Jau otrā dienā p€c šis intervijas Rietumvāci- Jas vicekanclers BliAers atkārtoti kategoriski nostājās pret vācu bruņoto spēku radīšanu. Sajās dienās par Rietumeiropas sdzsardzības problēmu runāja ari franču ģenerālis Degolls. Viņš izteica Hdzigu prasību kā Ādenauers, — proti, ka amerikāņiem absolūti nepieciešams sūtīt uz Eiropu vairākas papildu divīzijas. Reizē būtu steidza- Plrms 25 gadiem - 1925. gada^ augustā auto katastro^ mira Land-pirmais ārlietu ministrs ZIgfrtds Melerovios. Sl ļtraģlskS notikuma atceri esam atzīmējuši mūsu šīsdienas iMkraksta 2. lappusē, bet p l i ^ k i i 2L Mderovioa darba, sasniegumu un personības raksturojumu Aleksandra Plensnera skatījumā sniegsim ilSka majS numurā. beigās Belgradē jumā ieradās britu ārlietu viceml-nistrs Ernests Dēviss. Izlidojot no Atēnām, preses pārstāvjiem viņš pa-skaidroja. ,JĒs neredzu iemesla, kāpēc Jugoslavija nevarētu atkal atjaunot diplomātiskās attieksmes ar Grieķiju" Dēvlsa apmeklējumam Bel- Sadē prese velti lielu ievērību. Jau agrāk bij zināms, ka viņS apmeklēs Atēnas, Vīni un Jugoslavijas galvaspilsētu. Toreiz britu ārlietu ministrija paskaidroja, ka šīm vlritēm būs tīri informatīvs raksturs. Uekas tomēr, ka aiz SIs stereotipās frāzes slēpjas daudz nopietnākas Metas. Kopš ilga laika, Sis ir pirmais oficiāla britu valstsvīra apmeklējums Jugoslavija. Dēvisa paskaidrojums žuma-līstiem Atēnās varētu nozīmēt, ka Uelbritānija r/iēģinfis izmantot savu ietekmi, lai pierunātu Tito atkal at-jamiot «īaomātiskās Me^^^ ar Grieķiju. Pašreizējā saspīlētajā situā-d j ā ^ panākumam būiUi Uela no-zfme. Jugoslavijas un Griek^as ^e-fāka sasalšana tādā, veidā radRu 2^āmu pr^vsiTu; komiīrforma mokām JBalkānos. va »ar ipekvMnvtin eiiifiif forma šo lespekulēto naudu viņiem neapmainija. Tādēļ tātad tanniaki mēģina labību nbbēdrināt,* pildot nodevas» un tā Izlidrinot savus valūtas reformā cMM audē- Jumus. 1 Us laukiem Ir maz partijas biedru. Tas spiedis politbiroju Iz-darit partijā jaunas tīrīšanas; likvidēti vai sodīti daudri vadlUJl un tā Ievērojami vājināta partijas organizācija. 5. Lai mazinātu vispārējo neapmierinās un tīrīšanas akeljfia radīto nedrošību. Staļins izprovocēja Korejas kon^jctu, tikU veidā ar ār^ politiskiem panfiktuniem mēģinot nostabilizēt MvMi kā imšā Padomju savienībā, tā visā austrumu blokā. Bez tam karā Korejā vajadzēja pārbaudīt padomju armijas aziātu vienību kaujas spējas, ļaut konstatēt, kā norisiiOis Ism darbība starp skaitliski stipriem, tanku, artilērijas un kājnieku atbalstītiem zemes spēkiem un skaitliski vājāku Ienaidnieku, kam savukārt Ir avUldJas un flotes pārsvars. Beidzot Korejas karam bija Jānoskaidro |[)asaule8. Apvienoto nāciju un ASV mllltfirfi reakdja, kā ari padomju tautu to sabiedroto nodcaņojtuns, PIkv. Orlovs uavMs, ka taisni pēdējais punkta eaot vissvarīgākais, novērtējot driiā Udā kara ieo^Jas. Pašreiz padomju slepenā policija pētot tās strāvas, kādas krievu tautt radījis karš Korejā. Staļins nevarot aizmirst, k i 194L g. kara pirmajos mēnešos p ^ Vādju pie i^iaid-n l ^ pārbēga gandrīz 8 milj. padomju karavīru un šoreiz tādu varbūtību gribot nddrc^tles. ,Jfotikumi Korejā, k i ari attīstība Padomju savienībā Uedna par Staļina pastiprinātu un Plašu gatavošanos Jaunam pasaules karam, bet reizē ari rāda, ka šādam pasākumam viņš vēl nav ptavs," saka Orlovs. Berlīne (F). — Kāds katoļu garīdznieks RIAS raidī^jā sestdien aicināja Austrumvācijas katoļus neparakstīt tā saucamo Stokholmas deklarāciju par atombumbas aizHegSanu. daridznieks piebilda, ka komunisti skaistiem vārdiem propagandē savas miera idejas un mēģina apmāt cilvēkus. Viņi saka to, pēc kā ilgojas katrs kristietis. Bet kad komunisti kādā zemē iegūst varu, viņu miera idejas aizstāj terrors, koncentrācijas nometnes un deportācijas. Tai pašā dienā HeiligenStatē teica runu arī Austrumvācijas ministru prezidents Grotevols. Viņš aicināja Rietumvācijas iedzīvotājus „uzstā-ties aktīvāk" pret rietumu sabiedrotajiem. Grotevols piebilda, ka Vācijas vienību traucē joslu robežas, kas Jānoārda. Bez tam Jāatceļ rietumu okupācijas statūts un likuins par Buras aloneņogļu iziiiāntoSanu, kas ^apkauno" katru vācieti. Pēc SED konferencē pieņemtajiem lēmumiem Sis ir pirmais austrumu joslas valstsvīra nepārprotams aicinājums Rietumvācijas iedzīvotājiem sacelties. Ka komunisti izmantos visus iespējamos līdzekļus, par to liecina nepārtrauktā aģentu iefiltrēSanās federatīvajā vācu valstī, tūkstoSieļfn tonnu apķīlāto propagandas izdevumu un triepumi uz sienām „Ami, go home". Dīvaina šai sakarībā liekas ari dažu vācu firmu un rūpnieku izturēšanās. Kad Korejā sākās konflikts, Disel-dorfas komunistu laikrakstā parādījās lieli sludinājumi, ko bija nodevušas Vairākas firmas. Ievērojot laikraksta niecīgo tirāžu, saimnieciskas nozīmes šādiem sludinājumiem nevarēja būt nekādas. Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka vācu tirgotāji ar komunistu laikraksta atbalstīšanu mēģina nodrošināt savu ādu eventuāla konflikta gadījumā ar Padomju savienību. , 10 iniiioiiieffljiniffiM trani iiaiis Hongkonga (E). — BBC ziņo, ka, pēc britu slepenā dienesta informācijas, vēl nepieredzēta plūdu katastrofa piemeklējuši Centrālķīnas austrumu daļu. Nepārtrauktās lietus gāzes jūnijā un jūlijā iznīcinājušas simtiem ttlkstoSu hektāru sējumu un sagrāvušas tūkstošiem nama Plūdu katastrofa skārusi vahrāk nekā 10 milj. iedzīvotāju. Tā kā kata^fā iznīcinātie sējumi nav aizstājami ar ievedumiem no citurienes, lietoratēji domā, ka GentrālķInas ausU-umu da-jkrievu MVD priekšnieks U&tfbrijā ļai draud bada katastrofa. iģeo. Baklānovs. Bilgktei kmklus Baltijas jūru grib padaill par padomju juru Londona (J). — Pēc L<mdonā saņemtām informācijām Padomju savienības juriiU pašlaik rosīgi pēti vecus starptautiskus Ugumus, lai ar to palīdzību varētu rakst tiesidcu bazi Baltijas jūras noslēgšanai visu to semju kuģiem, kuras neatrodas šis Jūras krastos. Nov^tāji domā, ka krievi mēģinās atsaukties us 98 gadus veco Kopenhāgenas līgumu, kas formāli ari vH šodien far spēkā un garantē brīvu kuģu satiksmi Baltijas Jūrii tikai tām imisi, kas ar to robežojas. Britu prese lai sakarā atzīmi, ka krievu tOs^ Ir skaidrs: radu sev nprlvitu'* Jūru, kuri varētu netraucēti almerlmlntlt ar flotiMi un ^^^'^ķi j h M^^M^I^ maļiiav-' | a k ^ daftja gi!Ve-ndUJa leipijai Izvairitlei no tietum-valīt^ novtroļUlem, Dienvidofrika ierosinās Dienvidu paktu Londona (D). - Britu nedēļas laikraksts Sunday T l n ^ rakrta, ka Blalana valdība laflcam Jau tuvākā nākotni Ieroainās parakstīt Dienvidu paktu. Laikraksts pielīst, ka konference par šis Jaunās aizsardzības sistēmas noorganizēšanu varētu notikt dctobri Pretorijl Pamatu savai Infonnādjal Sunday Times ņēmis no DIenvIdafrikaa aizsardzības ministra nesenās runas, kurā v ^ pasvītroja, ka ari Āfrikas kontinenta dienvidu valstīm pienācis pēdējais laiks rūpēties par savu drošību. Ja šī informācija izrādīsies pareiza, tad Atlantika aizsardzības sistēmu papildinās divi Jaunas — Padflka pakts un nule Ierosinātais Dienvidu pakts. Organizē starptautisko pret Dienvidkorfeju Jugoslāviju un Varšava (JJ). — No dažādiem poļu avotiem iegūtas informādjiis vēsti, ka Polijā nesen uzsākts vervēt starp- Uutisku komunistisku brigādi dņām Korejā. Pieteikumus pieņem poļu slepenpolicijas UB nodaļas, li>et presē un radiofonā par tiem līdz ifim neko oficiāli neziņo. Starptautiskās brigādes komandieris būšot vācu komunists VilheUns Ceizers, kas savā laikā piedalījās jau Spānijas pilsoņu kari Rietumvalstu prese iegurusi ari tuvāku informāciju par kādu citu starptautisko briedi, ko pašlaik organizē un apmāca Ungārijā cīņai pret maršahi Tito. Brigāde stadonē-ta dienvidrietumos no Budapeštas, Bakoni kalnos,- kas atrodas apm. 20 km no Jugoslavijas robežas. Viss šis rajons rtlplgl noslēgts dvOledzIvota- Jiem, un to stingri apsar^ Brigādes novietnē iespējams iekļūt tikai ar speciālu caurlaidi, ko parakstījis apmāca it īpaši partizānu cīņas taktikā. Komandieri līdz majora pakāpei Ir dažādu Uutibu virsnieki (galvenokārt poļi un vādeši), bet, sākot ar majora pakāpi, - tikai krievi Starptautiskā brigāde apbruņota ari vissnuigākajiem ieročiem, un tās karavīru skaitu aplēš uz 25.000. Interesanti vērot arvien pieaugošo plaisu starp padomju satelītvalstīs piekopto ofidālo prq>aģandu un ie-drivotāju patieso noskaņojumu. It īpaši Polijas iedzīvotāju vidū, par spm daudzajām „entuziastUkajām" rezolūdjām pret «amerikāņu kara kūdītājiem", tidli Amerika pēdējā laikā kļuvusi ļoti populāra. &s popularitātes radīšanā galvenā loma bijusi apstāklim, ka ASV beidzot sākušas Korejā aktīvu dņu pret komunistiem. Nadonāli nc^kaņotie poļi lasvddnoties tagad mēdz lietot otrā pasaules kara laikā iedenīto Cerčila V rimi (kas simbolizēja Victory - uzvara), tikai aj^PTleztā. vekiā, kas atgādina burtu A — Amerika. ''Vi f I It - i ir ii'-: (i: •I :5v i, m - m m1' I: W i-i . m I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 22, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-08-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500822 |
Description
Title | 1950-08-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Id» augustā
os
iP jauns pa,
Jn teilčlnā*
nav noda,
tMtebrau,
Mauks NoN
"nas, flotai
Okto!
nbtiki
^rf-^ ar Jau-
Ibim svira ab*
Sifgp^amt po.
ļbiņiitu
ii.4Usl lene.
iļ» un pir to
kas nelai
to iu
jin us
plenfica
Viem
nol^tt.
- ^ r n k rn
-'nucas^ar
lies Ņu-
, ttoiniitnl
ki-
Cltot at-
'SMitlk^
"cils pie-
[alMm itt tim
)llfOi!in8.
spīti
ItftUes
1 ^
" i i laikS
lai te
lu.
. .ptrRļļB^
«lliitllls Qal.
jur to liistSjis
W
HiSla-īssīiiedzls
, inistu ^ o n i s
llr preses bif-leiauikt
Sa-un
decembri.
tnSs ameri-lie'm
tur alZf
un Sidnejas
lem. Vlkto-ķs|
g^da
StIJss
trīs
l i tu i i -
Itill^^iavieni*
raut jno kuia
[^^Ik^vitoties
tt^ bet pa-jMi^
enis pre-ittt<
« ladllķi*
^au inlneja
?or«stil8, at-mDitfiris
ap«
lldsekllem
ķerme-as
sfalrai at ienald-fc^
igri.
aus utt.t)o«
eidsinfis los
rietu-
VEKVS
ris iestādes
nndienas le«
kSdukrie-
, sarkah
jtlnāt VI-BtMP
virsim
automobiU.
itttt viijia pa-
Iblt un noSā-
.«uelju. AU8-
kfts, ka slep-leks,
ķas de«
Loma-i
t i . . .
ils, ar! Its-g.
nocirgani-rtatl".
Kursa
i^kcionā-
^ « K r e m -
Iveka dabu Jsrt. tfi ne-iudljumā
no-
, i: «le-
Fiemes gaba-
UAtbUdenāk
ķodotu strfid-otru
par ap-
Jai un trešo
ludes komiai*
• tev ir div*
ddiet," uz-las
biedrs,
tas pieder
neatdoJui*'
Vi
LATVUA
Latvian New8paper
FubUsaed undei BUČOM dvii
Aifalrs Divifion Authorisation
ņmt^^vffDP m- r^ibusber
Snd Bdltor; Valdemārs Lam-lergS,
Scbwfibisch Gmihid, DP
Camp ArUileFie^Kaaemc, Pbon«
ieli*?. Oroūhd aro, Printer:
Ob, 8diwabiSGb Gmttnd, Pa.
rsdiesstr. 13. Pubīisbed twice
^ Weekly. Ctreolation U.O0O.
āf. • '•• lATviAN NEWSPAPER:
Hr. M ( M l
MMtaĻ liSI. i . III. augiKtft
īsaik tieidieiiia un tettmtnS».
tedetils: iatfielo Oentrili Ko-mitria.
dstvenals rodaktois: V.
Lambeigs: nlvmi redaktora
vl•tBlAJI.X^llms. Redaktori:
A. Boliteliis. J. Jtabsons, K
ĶIMs. l i Baisters, L. gvarct.
Amtri&laa ledakdjaa vad. A.
amts (Lawle3r Bouie, Canber>
n,A.aT^ Aostralla). RedU«
djts adraii: au) acbwiblscb
OmOnd, DP Camp ArtUlerle»
Kasema. tilr.8ehw.Oin0ndSUS
Dr-Adenatiers pirmoreiz
prasa Rietiunvacijas
apbruņožanu
iBRosiNA s f e UZ Emopu i^RS^ -
DIVĪZIJAS
Ierosināts nodibināt
Eiropas bēgļu
pārvaldi
Btrasbnna OJ). — Eiropas padomes
konsultatīvā sapulce savā pē*
dējā sēdē nolēnui pārtraukt sesiju
vienu nedēļu pinns paredzētā termiņa,
sapulcējoties atkal šāgada beigās.
No pēdējā sēdē pārrunātajiem svari-gākajiem
jautājumiem atsējams
vācu CDU partijas delegāta Dr. Gcr-stenmeiera
ierosinājums dibināt se^
IffS^ rietumvatattt «^'«fe» poUtiķu kprinS-i PV^ištķous pEairro dpaarsb baē guļnu jpaāurnvaasl dmi, ākjavsie rtaas-
« JO Vēl pinna neilga laika V valstsvīri katēgoriaU istoicas sagādi^kā ari sekotu, lai bēgļi būtu
nostādīti līdztiesīgā stāvokli ar pārē-
Vid Staļiifi uzbruks šogad
AccKrrA PADOMJU vaunanu DOMAS PAB KBIKTU BSPEJMI
8£n JAUNU KARU - niCAS TEZIB, KAS ATTUK FOUTBIBOJU
ftffj ri? S S"S l!^«BSliopMas p^ado"me's "ko*m īd^t iUvaAJSd uepi»aulcei« Sptunti»-
"2? P » " * * " " " » » valodu un IMkMmiuttSbek- tOB uranaoao Dnesnia naviriamīL
jāpalielina ari franCu bruņotie
-«« norādīja, ka vācu iesaistīšanās' spēki, un franču armijai, pēc ģen.
Metumisiropas armijā būš atkarīga
m irlietu ministru nākošās kotife-reiices
lēmuma, kas i^otiks no 12. līdz
14. septembrim Ņujorkā. Bet jau
starplaikā jāgādā, lai federatīvās republikas
policijas spēki tiktu pastip-rlalH
un labāk apmācīti. Ādenauers
uasvēra^ ka komOnisti Hietumvācijā
jau tagad noorganizējuši sabotāžas
centrfUes, un vairākos gadījumos nemierniekiem
pat Izdevies ielu sadursmes
pārspēt policiju. Pēc Adenau-eta
domām ir ari nepieciešams, ka
ASV tuvāko mēnešu laikā nosūtītu
uz Eiropa 2 vai 3 papildu divīzijas,
kuru apsardribā. varētu notikt Rie-tumeil^
pas valstu tālākā sagatavoša-nfiB
pretestībai pret komūnistiska-jij^
agresoriem.
. Apbruņojums Jaunveidojamiem
vļicu ai|»ļur |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-08-22-01