Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1951

              -.ŗ: X^. ^ T!m^zn, 1051. g;i7^
adieņas Uikrakstos šādu i».
t. aittaKstl i r ļoti pSJi^.
T)ā dusmas vai gpav W
l»iŗ daudz ..sadeviids
fflJi|t[kizplatita,P»«^.
i ifeat ipmaksaš summu. m X l ^
Pircēia v a l o d ā ^ ' *!
Hf<!aMes,ļ vai tas nav jauni
tW?ni .^uB%q, 5f-un)ruemnuemn«,»,
Kfidfi nometn!?u ^
« p i l * pārtikas d e v ^ C
m^ŗtfm Pirātu karS
JS^aStts Ietas parasti diezasfiil
«iknii^us^lieSus stip?Srl
Sldu ieceļotāju l z S |
ftmi Ierastā d z i ^ *
8JUWiu. AustrSlieSu
m tradicilSm lāga
•Neķerties pat pažmijn
f>6rfid!bu ietekmē vMi
tt? bieži vien vaicājot
^St eiropieši esot nažu vt™
i i stipri kritizējot vM
t; idases politiku. C ļ "
pretinieki ir ka lēborhM
pie. kas abi aizstāv?
|CiJās politiku, SevlSkl
% p r e t ieceļotāju IJŽS
y{špinns muskuļi, tadi
ļ alMtāv?1usi kā 81 M
Valdība. Tāpat ļoti'H
«r^lzs Ir viedoklis, ka
i^prlhcipā jāuzskata ptt
raln^ētu. iekām viņi m
etējo. Pēdējā laikā esot
iti a r i ahtisemltiski ekscesi U
Ifs^te dziesmas dziefāšaM^
— ^ - i t l ; šādos ^dIjUmos1i#|
evainigiem. / *
—-oOo
m
i. ^^^^^ tāgad-ttplil
6 ttiēnēŠUB. Ar n o , ™
JttM^i lākft Uet biežāk, m nomiSi
aēm, bet trūkums - ko
ar bērniem, kai tm
bieži vien apfgSi virai
.«Dlipeķp citiem uzvalkus. L l eM
laika 44^b^ bieži slimo d
fA^iķ<te|i6m t ik Ilgi gaiartof
,.,„m Jfttceres dienu atdmiļitt
[jppiuinu;' svētku aktu un kmi
AtiŖ«rt triķōja nometnes pvm
No; OMenburgas bija ieradies m
r s k l l l un kS viens no top ^
radd^ļēm saištoSā referttfi l u
itmiņas par šim ciņfim un to
ļļļdļmatnes koris nodziedāja vai^,
M ^ M f iM dlr, Bōmaņa vadibi. ktl
^ ^ ^ J i daiv^ iastoņl biļ. strēlnieki.
^m^SffAirm veco ļaužu mītnei M
l»ilye»;;^fiīrl^us rudehi kavēja Uetaiiialļl
•^V^Uki darbu «tlprl traucēja ufl*
i t i a l s ar sniegu, bet kad nelaMgŪ
i^tSķļl vēl arvien pailiktinSi^
llidlm vJāsaSaurtiia. m\
ilieki no': ziemsvētkiem Dt]
-,...^,„,_,jrba atlaisti, kamēr lekS"'"'
'W»i^tuī^!na.^ A r to mītnes pabeiu
IļM/ievelkas garumā. Paredzēto»)
™,^4Uyie^^^ kādēļ u«M;ļ
?| barakas pamatiem ceļ m
l l i ^ e d ! paši savām acīm," sadl
iepazīsti - .,
^ # t ) g r t i a s policijas, kas vadīja lzn#ļ
i ^ i i t f e ^ nāvi! Fi^nc^^ Luk - "*
īuittiji ari varbūt nebūs
p: i»īJ t a j a i eleganta izskata launa Jlliprttoā ģ Viņa .
iŗlaži;«ļ|iļBklāj vārdus.
f^āeūi 1951. g. 17. janvāri
L A T V l J i v
Kur garoza biezāka
V Ē S T U L E L A T V U A I NO A U S T O S L U A S
Jitt bieza^ srdega sega apklājusi viešu centrā Zalcburgas novadā drf-vo
154 tautieši. Pfrms izceļošanas tur
bija ap 800.Jielākā paUcēju daļa
i r izceļošanai fiederigā, tie i r vai nu
Zelta zemē
VĒSTULE LAtVU AI NO J AUNOVINBIAS
,1 ||«gl^ k a Saja lietā man nav ganar|
*»ilsu savii mūžu esmu jutusiesJ^i
viņa atzinīgā godW)W
4^^iY. w l f e s Institūta taditāju. M
mWiMmm>di pret mani."
mmrM pati sev nopelnīji m
aimmķ^ kādu laiku darbo^
^^iŠ^āz^ios ar savu tagadējo w
^ i S i f i ^ e # Bet veikala danšjn»
^ ^ i H b l a n d ē , kur mēs priekS v i ^
* f ^ j & n l e s . ! Diemžēl, viņam mĶ
l l ^ g ŗ es paliku Eiropā. TaCa tag»
Ķ^tā^as piepūles - acīmredzot vi9«l
a^ā anglui
i
j^istrālijas kalnus, ielejas un līdze-nupus.
Udz ar ziemas iestāšanos ar!
saimnieciskais stāvoklis pasliktinā­jis/
Vs^sts, finanču nodaļai jāpār-lielas
grūtības, jo Austrija ir
y]^iigā valsts, kuras territorijā at-ŗoģfi
» 4 okupācijas spēki, kas savā
ltaip§tvēl „sastrādā^ šī sadarbība
ļffļ diezgan problemātiska, i t sevišķi
pļlJgjā laikā. Meklējot iemeslus, kas
j ^ n d i pamatu jaunajai neizdevīga-
^ p^ņas uh cenu relācijai, jāatzīst,
S jautājums nav vienkārši atrl-ll^
ftgas. Vispinns būtu iņināma oku-pli^
as varas, sabotāža, uzpērkot l a ­bību
jau uz lauka un maksājot aug-l^
kas cenas. Ievērojamu summu sa­stāda
ari iztrūk8t(^ā nodokļu sum-to^
m ŪSIA iestādēm, kas nav no-niaksāta
par vairākiem gadiem un,
a^liriiedzot, arī netiks maksāta. Tā­pat
Cisterdorfes naftas lauku izman­tošana
atrodas^ krievu rokās, Hdz ar
Austrijas saimniecība zaudē vie-tiii
no tās stiprākajiem balstiem.
Krievu okupācijas iestādes atzina šo
naftas avotu par „vācu īpašumu" un
paltļāva tos savai saimniecībai. Bez
tain vēl jāpiemin lielais ierēdņu
skaits, kas neatbilst patreizējām va­jadzībām,
līdz ar stipri sarež^to
dirvaldes aparātu. Katram nfiazam
ujļiēmumam vai tirdzniecības darī-juinam,
kam sakars ar devīzēm, va-jaCķīga
tirdzniecības atļauja. * Pro-tams
» ka šāda kārtība apgrūtina
sainmiecības brīvo attīstību. Tā
piem., tirdzniecības pārvalde 4 nedē­ļa
apšti^dā vienu firmas pieprasī­jumu
atļaut importēt dažas grāmatas
8 dolāru vērtībā.
Visu šd apstākļu dēļ Austrijas ie
dzīvotāju dāveš līmenis i r viens no
zemSkaliem rietumu valstīs. Pie v i ­sām
grūtībām Jauņā gada sākumā
vš nāks naudas reforma. Par tās
veidu pagaidām nekas konkrēts nav
ij^āms. Hamburgas radiofons jau z i ­ņojis
par šiliņa paredzamo devalvā­ciju,
ko Austrijas finanču ministrs
gan denlentējis. Tautai nav naudas,
bet bcmknošu skaits pārsniedz pirms
g.^ naudas reformas bijušo,
^dam saimnieciskajam stāvoklim
pievienojas patreizējais saspīlētais
poUtiidcais nci!kaņojums. Gadījumā
Ja jaunā naudas-reforma tautai sa­gādās
lielas grūtības, nebūtu jābrī-rtfis
ļW komunistu plānu daļēju reā-lizē^
oliHIdt^ i l a u t a s vairākums
ndii[aņofii demblcra^^ t<nnēr saim-niedskiem
žņaugiem dažreiz i r liels
^»Qc9. Strādnieku algas, salīdzino
ārprīgā darba darītājiem i r relatlv
augstas, tā kā pirmajiem nebūtu ^ie­mesla
neapmierinātībai. Inteliģences
pārprodukcija un zemas algas uni­versitātes
mācības spēkiem, ārstiem,
ikolotfijiem utt. veicinājušas dzīves
minimift ndslīdēšanu iļiteliģences ap­rindās.
Austrtja droši vien i r vienīgā
«eme Eiropā, kur ārstiem pēc uni-versitātcis
beigšanas jāstrādā^ slimnī­cās
bez atalgojuma. Valdība aizbildi­nājās
ar ārstu pārprodukciju, lai gan
pi^inces slinmīcās to trūkst. Algotu
dttrbu slimnīcās var dabūt ļoti nie-dgs
jauno ārstu skaits, ko nosaka
iabitllrfi pārvalde. Sie apstākļi, dro-vien,
nenāks par labu līdzšinējai
Austrijas mediķu skolas labajai
slavai.
Austrijas universitātes pilsētās —
Vīnē, Grācā un Insbrukā studē daži
latvieši, lai gan viņu skaits pēdējā
laUcā samazinājies. Tas izskaidro­jams
ar grūtiem materiāliem apstāk­ļiem
un nedrošo starptautisko stā­vokli.
5 latviešu studenti trimdas l a i ­kā
beiguši Austrijas universitāti ar
kandidāta vai doktora grādiem. K u l -
tSras laukā Austrija uzrāda augstu
Umeni, par spīti saimnieciskajām
grtltlbām. Grāmatrūpniecibā redzami
jauni vņ interesanti darbi. Tikai c€«-
»as, protams, augstas. '
Austrijas territorijā dzīvojošo lat­viešu
skaits pēdējos gados stipri sa­mazinājies.
Līdzšinējā lielākajā lat-īdzība
visvairāk vajadzīga, no tās
izslēgti. Tādēļ palicēji gādājuši paši
par sevi, strādājot pie amerikāņiem
)ar virtuves strādniekiem, kurinātā-iem,
viesmīļiem, mechānlķiem utt.
Sādā veidā darbu atraduši privāti
dzīvojošie un apmēram puse no no­metnēs
esošajiem. Ļoti neapskauža­mā
stāvoklī nonākuši tie, kas vai nu
vecuma vai citu a p s t ^ u dēļ nevar
strādāt Viņi gan saņem nometnē brī-
Ju avīzēs, mesjē, taču es nezing
^-. Tad es išeit; Parīzē, saņemu»^
|lķas, kurā bija uzdota Tibo W l
mātes m^tas vārds."
i t f j u m i un atbildes nomainīja vļ^
j j i vfem-gi, l^a Ričarda kundze siep^
^ būt jpaltdzīga, jo viņa nezlha a ^
p ^ t ; ne pait viņas vēlkalniedsK»^
nojaukuši hoteļa vārdu, kura «*•
^^.w.*v atvadījās. . trfļ
feii, mans mtļais," sacīja framnsj ^
i ^ t o š pār Zizeles meitu? Van^jj
i^rltrāphiece? Jeb jūs varbūt .
sekos)
Kādā khisā, dzidrā vakarā Sidne-vu
dzIvokH un ar! uzturu, bet tas i r Jas Udlaukā Spēdgi ieāūm četrmo-stipri
trūcīgs. torīga Skymaster moto4 un lidma-
A r i citās Austrijas daļā?, pfem., šīnas slaidais ķermenis sāk vibrēt
nar vĀriVm « o « * v Steicrmarkā, Tirolē un AugSaustrijfi ritmiskā takti Viegli ieskriedamies.
« f t P n p S ^ o t dzīvo mūsu tautieši Pad. Joslas tuvu- varenais putns paceļas gaisā un do-
^r^l H^ L ^ ^ f ^ , f SS^ uz Jaungvlneju ^ 8o
daudz, bet vairāk Tirolē. Dzīves ap- eksotisko zelta, kalnu un džungļu
stākļi līdzīgi visos novados. Visumā I zemi Kā mirdzoša uguns Jūra apsāc-morāle
un noskaņojums, jo seviSķi Sfi izplēšas AustrfiUjas pērle Klusā
Zalcburgas novadā i r labs. Katrai okeāna krastā Sidneja, 8! ameri-maizei
i r sava garoza, tā ar! katrā kāniskā, ātri uzplauksti» lielpilsēta.
Eiropas valsti i r savas labās un s l i k -| paslīd garām centrs ar savu raibo
tās puses. Austrijā, liekas, tā garoza reklāmu ugunskuru, un Jau drīz
pagadījusies biezāka ne tikai bēg- mirdzošie uguņu punkU saļrtūst ko­jliieemm,.
bet ari vietējiem iedzīvotā- pā. attālinās un izbāl. Ātrā gaitā Ud-
A u s t r i j ā , Janvāri A. B.
Skolotāji gaida
, J r vecs m zināms stāsts par ddmavnieku, kas nakti pamostas,
dzirnavas apstājas griezties un r f i k i '
Plašajā un bagātajā Amerikā i r vairāki mfisu tēvu valoda% skoloOUl
Viņi pelna savu dieniSķo maizi dažādos darbos, 1 ^ nu katram laimē­jies
iekļūt. Viss |an bOta labi, bet i r viena Uela nelaime. Tivu valodas
skolomjlem, tāpat kā vecajam dzirnavniekam naktis nenāk miegs. Kā­pēc?
SinI bagātajā zemē nerflc tie bišu stropi, kurus mēs saacim par
latviešu skolām. Un tai nelaimei Ir tikai vienas zāles Ja Jaunie draugi
atcerētos savus bijušos skoloUUus, aizrakstot vīniem vēstules. Ja nav Jfisu
bUuSo. skolotāju, rakstiet ari svešiem.
Tie, kas galda JOsu vēstules. Jaunie draugi Ir ifidl:
A. Banga, 147 Clay S i Wollaston 70, Mara.
A. Bankovlēs, 125 Pleasant Str. S. E. Grand Raplds, Mlclī.
Olga Baumane, 1802 Mulberry, Toledo, Ohlo.
A. Dravnieks, Route 2, Cheney, Wash.
R, Tlofmanis, 1011 NO. Harvard Ave, Fullerton, CalU.
H. Krelcers, 2300 N. Mllwaukee Ave, Chlcago 47, III
0. LIdeks, c/o MrJ A. KJos, Greenbush, IMŌnn.
A. Mlllere, c/o Mr. 0 . S. Chase, Rt. 23, Lake Ave, Greenwlc!i,
Conn.
H. Eglāja, Blue Meads Farm, Cedar Lake, Indlana.
R. Slnāte, 1439 Pennoyer Ave, Grand Paven, Allch.
T. Silis, 312 1/2, N. W. 1 st Str. c/o Mr. J . P h l l Bnms, Oklahoma
Clty.Okla.
T. Sne, 312 1/2, N. W. 1 st Str. c/o Mr. J . P h l l Bums, Okla­homa
Clty.
G. Saliņā,'256 Prospect, St. Orange, N* V .
L Vlksnlņa, 1617,^ Roblnson St., Jackson, Mlss.
Ja rakstāt kādam savam blJ. skolotājam. ta4 J«s piOH labi slnāslt, I sniegt Moluku salas. Savam maršru-ko
rakstīt, bet Ja rakstāt svešam, tad būtu labi, Ja vēstulē pastāstītu par tam viņš neizvēlējās parasto ceļu, —
sevi pašu. uz dienvidiem no Bomeo, — bet gan
Nekautrējieties, Jaunie di^ugl, rakstiet, negaidiet Vai tas nebils Jauki kS
un Interesanti, ka, svešumā dzīvodami Jūs ar laiku varWt sakrāt vai- l«okļūdams tālu uz austrumiem, kur
rākus rakstu darbus savā tēvu valodā."
Sāds aicinājums dots hitvlešu JaunleSlem ASV. Latvijas redakcija io
aicinājumu Iespiež un griežas ar lūgumu pie saviem ladtājlem tālajā
Amerikā, sekot i lm aicinājumam. Vecāki, p a m n ^ l e t savuJi bērnus Mdā
neklātienes veidā kopt savu tēvu valodu. Māte I^alvlja mtls galda atpa­kaļ
tēvaenlē Utt grib, l a i Jaunā paaii^i^'^i^^^^^ ti^Wi^W,'ļttii j ^ ^ ^ ^
saista ar paaudžu pļumdzēm. U n ņe tlķal lat pnīt, : bet ļi4
garu taku, pa kuru sirds pie rirdsr4rtattS, I t f fo p ^ ^ ^
dzejā Jauki Izteicis shrmals dzejnieks prof. Dr. Ludis Bērziņā.
Latvijas redakcija, atbalstli^ama So svētīgo pasākumu, savu iespēju
robežās drīzumā nosūtīs kā balvas lamatas no sava krājuma, issnlegia-nai
JaunleSlem par labāk uzrakstītiem darbiem.
L a t v i j a s r e d a k e l ja
mašīna dodas uz ziemeļiem, lidodama
gar Klusā okeāna piekrasti
Ap pusnakti apakšā iemirdzas Jau­nas
ugunis, tikai šoreiz tās nav tik
raibas un plašas. Lidmašīna tuvojas
zemei un nolaižas Brisbanes aerocķo*
^ Imā. Pēc īsas atpūtas ar sUtu kafiju
' u n uzkožamiem, lidmašīna atstāj sa­vu
pēdējo pieturas vietu Austrālijas
kontinentā un dodas pretim telka-mainajai
cirtoto papuāņu zemei
Nepārtrauktas motora dziesmas
iemidzinātie pasažieri mierīgi guļ
savos ērtajos sēdekļos, Ietinušies ^ -
tajās vilnas sei^s. Nakts i r skaidra,
un lidmašīnas plākšņi vizmo mēness
staros. Lejā kā pūkaina sega klājas
mākoņu jūra. Kad caur Udma^as
logiem vērojams purpurainais trc^u
saules lēkts, samiegojušies pasažieri
pamostas. Tālu apakšā balto mākoņu
logos dzidri mirdz zaļganzilā Koraļļu
Jūra, kurā izkaisītas atsevišķas salas.
Tās ietvertas zaigojošās pērļu Jos­tās,
ko rada viļņu šļakatas, apskalo­damas
koraļļu- krastus.
Tuvojoties Jaungvinejai, atmiņā
tēlojas seno dienu Jūrnieki — droš­sirdīgie
jauno zemju meklētāji, kas
atrada ari šo, pēc GrenJandes otru
lielāko salu pasaulē. Pirmo reizi vēs­turiskos
dokumentos tā minēta 11126.
gadā, kad portugāļu kapteinis Don
Jorges de Memzess. kuģodams uz
austrumiem no Malakas, centās sa-drtotiem
matiem, kādlSļ 8o zemi no*
sauca par Papua. Spānietis Alvaio
de Savedera Jaungvineju apciemoja
tuzpmākajos — 1527. un 1529. gados,
dodams tai romantisko vārdu Zelta
sala.
Tālākās vēsturiskās ziņas par 8o
daudzsološo salu i r no 1537. gada,
kad Hemando de Grijelva no Peru
d^vās uz rietumiem, lai atrastu Jau­nas,
bagātas salas. Pēc gara un grū­ta
ceļojuma pāri visam Klusajam
okeānam, viņa kuģa komanda sa­dumpojās
un savu komisndieri noga­lināja.
PaSl dumpinieki, dodamies u i
Moluku salām, piedzivoļa kuģa avā­riju
un nokļuva Jaungvinejā — salā,
kuras iedzīvotāji bija mehii, āda d l -
vēkus un saucās — papuāņi. Lat
gan šie dlv^sēdēji viņiem nikni u i *
bruka, tomēr 7 dumpiniekiem laimē­jās
izbēgt un nokļūt portugāļi^ pār­valdītajās
Moluku salās.
Jaimgvinejas vēsture i r gaŗii un
raiba. Vēlāloijos laikos tur dominē-juši
angļi, holandieši, vācieši, un bei­gās
tās austrumu daļas pārvade uz­ticēta
Austrālijai. Daļa Jaunģvine-I
Jas cietusi pēdējā pasaules kuri, kad
salā ielauzās Japāņi Karš vēl!tagad
atstājis savas pēdas, un ostās i-edza-ml
nogremdēto kuģu vraki Jaun­gvinejā
šodien i r Austrālijas Intere­šu
centrā ne tikai dabas bagātību
d " ' . bet* ari ar savu ģeogrāfisko un
stratēģisko nozīmi, — tā ir
valnis visam Austrālijas kontinen-tamu
ļ
Jaungvineji darbu savā sp^āU-tfitā
izdevies dabūt vairākiemļ DP
ārstiem un ari 2 latviešu ģeol<^em.
Daži no viņim mitinājušies ļo^ ve­selīgajos
kalnu apgabalos, kur dzīve
komfortabla, kādēļ tie ari ļoti ap­mierināti
Vietējo balto iedzlvoOJu
atsauksmes par Imigrantiem Udz 8lm
ļoti labvēlīgas. JaungvinOJā lis^ bal­tie
Jūtas kā viena saime un na^ n o ­manāma
ne mazākā atšķirībai l i e ­kas,
ka šīs salas baltie iedzlļvcMJl
vārdu .Jaunaustrālietls*' nenuijE ne­pazīst,
un šis apzīmējums izzudis
reizē ar austrāliešu pasēm, ļcuŗas,
izlidojot uz Jaungvineju, vajadzēja
atstāt Austrālijas kontinentā. I
noenkurojās kādas svešas zemes pie­krastē.
To apdzīvoja melni dlvēkl
J a u n g v i n e j ā , decembri.
Jānis Iļade
/
Vā nav ko priecāties
VĒSTULE LATVUAI NO ASV
iMsm aiheHgļiļ^ bet
Brauc 2000 iiīdzes, lakred?e!u bērzus
VĒSTULE LATVIJAI NO ADELAIDES
9
Adelaide ir skaista un tīra pilsēta
ar eiropiešiem piemērotu klimatu,
tādēļ tā kā magnets velk ļaudis pie
sevis. Surp brauc ari latvieši no v i ­sām
Austrālijas malām. Līgumu no­kalpojušajiem
tā i r vienkārša lieta;
ja vilciens šķiet par lēnu, tad sēžas
lidmašīnā. Bet grūtāk iet tiem, kam
vēl darba saistības. Brālis strādāja
Sidnejā, bet ģimeni novietoja 120 jū­dzes
attālajā Gretas nometnē. Lai
palīdzētu viņiem izbeigt šo nenor­mālo
dzīvi, iesniedzu izsaukšanas lū­gumu
attiecīgajām iestādēm. Pēc
vairākiem mēnešiem saņēmu norai­došu
atbildi Nogaidījis kādu laiku,
izsaukšanu iesāku ar brāļa ģimeni.
Atnāca Ierēdnis apsk^^īt telpas, pra­sīja,
vai 17 g. V. brāļa meitai būs sa­va
Istaba, jo citādi nevarot. Kad pa­rādīju
nelielu telpu, ar to pietika, un
pēc divi nedēļām ģimene bija klāt.
Pēc tam ierosināju otrreiz brāļa i z ­saukšanu.
Atkal nāca ierēdnis telpas
skatīties. Mums palīdzēja ari vietē­jais
luterāņu mācītājs, un tomēr pa-
Ka svītro darba ierobežojumus
VĒSTULE LATVIJAI NO LONDONAS
Jaunā gada dienā Anglijā nav svi-ļnāma
diena kā Skotijā, un tāpēc v i ­sas
iestādes atvērtas. Jau no paša
rita Londonas ārzemnieku reģistrā­cijas
birojā lielās grupās pulcējās
?VWj lai beidzot saņemtu no ofi­ciālajām
rokām tik ilgi kāroto b r i -
ļvību. Pati brīvlaišanas ceremonija Ir
visai prozaiska. Ierēdņus interesē
ļvienigi ānemnieku reģistrācijas do-ļkuments.
Viņi sameklē savā kartotē­kā
attiecīgo kartiņu, salīdzina to ar
peģlstrācilas dokumentu, izdara va­jadzīgo
atzīmi savā kartiņā un apzī­mogo
prasītāja dokumentu. Iespies­tajam
4mogam šāds teksts: „Nosa-
<5jums, kas pievienots iebraukšanas
atļaujai, atsaukts ar 1950. gada aktu
Ņr. 1963." Pāri pirms 3 gadiem Ie­viestajam
noteikumam, kas saistīia
raksts
karā sniedza karikatūru krāsās:
meslodl uz šauras laipas atstāj ve­cais,
1950. f^ads — skrandains ve­čuks,
kas paunā nes Staļinu. Viņ8
soļo pretī bezdibenam, bet ļaudis aiz­mugurē
uz zemeslodes priekā lēkā,
dzied un met gaisā cepures. Virsrak­stā:
par ko visi pasaulē priecātos...
Diemžēl, vēl nav sevišķa Iemesla
priecāties. ^Staļins Joprojām valda
Kremlī un pat nāk ar visai detalē-ģāja
vēl tris mēneši, līdz brālis va-ļtiem miera sarunu prielf^ll^umiem,
rēja braukt. Kā gandarījumu par bet svētku laiks prasījis turpat 800
Iespējamas divas aizķeršanās
Katrā gadījumā reģistrācijas doku­mentā
jābūt atzīmei par skrīnēšanu, arī satikties ar veciem draugiem
ilgo gaidīšanu Adelaides darba pār­valde
gan viņam atļāva pašam i z ­meklēt
sev darbu.
Latvietis P. ieradās Adelaidē ar
lidmašīnu, l a i te nopirktu mālu. Viņš
vienu gadu nodzīvojis kādā farmā,
dziļi zemes iekšienē. Ganījis Ž0.000
aitu, aris ar traktoru tīrumus, slau­cis
govis ar mašīnu, zv^ojis visādas
zivis, šāvis lapsas, ķengurus, meža
cūkas un sakrājis 500 mārciņas. Iz­peļņa
bijusi laba. Bez algas — 8
mārc. nedēļā — saimnieks vēl par
brīvu devis 3 istaby dzīvokli un pār­tiku.
No valsts par 5 bērniem saņē­mis
2,5 mārc. nedēļā. Tomēr dzīve
tālu no tautiešiem, kopā ar laiska­jiem
un nežēlīgajiem austrāliešiem
kļuvusi neciešama. Aitas cirpdami
viņi to ķermeņus sagraizījuši asiņai­nus,
netaupot pat ausis un astes.
Dažreiz nelaimīgie dzīvnieki pēc šā­das
operācijas nobeigušies. Govis
sistas ar rungām. Pats saimnieks
reiz atradis auto dējošu vistu un
dusmās norāvis tai galvu, nosvies-dams
garāžas priekšā, kur tā gulē­jusi
nedēļām, līdz saulē galīgi sa­kaltusi.
Daudz tautiešu brauc šeit pavadīt
atvaļinājumus un pa to laiku uzšūt
sev jaunus uzvalkus. Nereti gadās
kam šoruden bija palcļauti visi pēc­kara
laikā iebraukušie ārzemnieki
Otrkārt — ierēdņi mēdz nolasīt mo­rāli
tiem, kas atstājuši savas agrākās
Darba ministrijas norādītās darba
vietas, bet nav par to ziņojuši ne
darba pārvaldei, ne policijai Kas vē­las,
var dot izsvītrošanai ari savu
agrāko DP karti, kur ari iebraucot
Anglijā tika iespiests ierobežotājs
noteikums.
Visiem londoniešiem jānāk uz šo
„operāclju" ārzemnieku reģistrācijas
birojā, PoUdjas iecirkņi šīs Uetas
nekārto. Provincē parasti šis jautā­jums
piekrīt ārzemnieku nodaļām pie
^rafistu prefektūrām jeb, kā tās šei*
EVW pie darba vietas, tagad iered- sauc — Divisional Supperintendants
ais ar sarkanu tinti uzraksta „Svit- i Office:
rots". I
kad jāiedzer glāze alus. Dažam gan
šī glāze esot kļuvusi liktenīga, Jo
atvaļinājuma beigās vairs neesot b i ­jis
naudas, ko samaksāt drēbniekam.
Latviešiem pazīstama izpriecu vieta
ir pie Kārļa Upenieka, kur katrā
laikā var visu ko dabūt Sis Kārlis
lepni dēvē sevi par latvieti, lai gan
bez vārda un pāris teikumiem mūsu
valodā nekā vairāk latviska viņam
nav.
Kādēļ braucāt uz Adelaidi?" Jau­tāju
brašam zēnam, kas Jau divi se­zonas
cirtis cukumiedm, gāzis ko­kus
AusiSrāUJas džungļos un redzējis
12 pēdas garu čūsku, „Braucu 2000
''My.es lai red•'ē^l Adelaides bērzus,"
: tbildēja jautāt?^^s.
, A d e l a i d ē , decembri.
1 Rob. DamMtis
t « ^ : P^^^^^^ «t-aisti
mājās.
Gaidās brivdienās amerikāņiem
radās iespēja iztirzāt mazliet saju­kušo
ārpolitiku. īsi pirms svētkiem
virkne ievērojamu valstsvīru radio­raidījumos
deklarēja savus viedc
^us. Vislabāko, skaidrāko un npteik-Āko
domu Izteica lieliskais ruiiātājs,
divkāršs kandidāts prezldaita vēlē­šanām
un Ņujorkas štata gutļemā-tors
Djuijs, prasot: tūUtēJu amerikā­ņu
nācijas atmoSanos no snaudas un
totālu briesmu apzināāanos; lOOļ divī­ziju
karaspēka radīšanu ne tnartfi
vai pēc gada, bet Jau rit; Vācijjas un
Jlaplnas apbruņbSanu, Tito un jPrah-ko
atbalstīšanu un stingru n^)stāju
Iepretim Pad. savienībai
Prezidenta Trūmena, ārlietu m i ­nistra
Ečesona un padomnieki^ D a l -
lesa viedoklis Jau mērenāks, bet eks­prezidents
Huvers prasa Eiropu at­stāt
vienu, aizstāvēt Angliju, Japānu
un F6rmozu. tanī pat laikā apbruņo­jot
Amerikas kontinentu, padarot to
par brivās pasaules Gibraltāru. Ie­mesls
šim atjaunotam Izolādonis-mam
meklējams Anglijas viedokli
par katru cenu saprasties ar Maotse-tungu,
lai nekaitētu tirdzniecībai ar
sarkano Ķīnu caur Hon^^ongu. Tas
padara Ķīnas blokādi neiedarbīga
Huveru, gan ne pihiīgi, atbalsta, le^
spējamais republikāņu kandidāts
prezidenta vēlēšanās 1952. gadā Ro-'
bērts Tafts. K a liela daļa ftmerikāņu
tautas piekrit šim izolācionismam,
rāda daudzas vēstules lielākiem ame­rikāņu
laikrastiem. Huvera atbalstī­tāju
skaits starp vēstuļu rakstītājiem
sniedzas pat līdz 50 proc
Tomēr ne ārpolitika i r tā, kas vis­vairāk
nodarbina caurmēra amerikā­ņa
prātu gadu mijā. Lielākā prob­lēma
i r un paliek cenas un algas.
Pienā cena atkal cēlusies par 2 cen­tiem
galonā, tāpat turpina kāpt p -
ļas, olu, sviesta un citu plaša patē­riņa
preču cenas. Valdība izsludinā­jusi
gumijas tm daudzu metallu —
vara, niķeļa, kobalta, ari dzelzs un
tērauda tirdzniecības kontroli. Sis
rīkojums drīz vien spiedīs amerikā­ņus
atteiktiesmo televīzijas, radio un
daudzu mājturības aparātu iegādes
līdzšinējos apmēros, bet krāsu tele­vīzijas
progresu pat pilnīgi apturēt
Sagaidāmi stingri rīkojumi pret-amerikāniskas
aktivitātes ierd>ežo-
8anal Amerikas 4 milj. ārzemnieku
Jāreģistrējas 10 dienu laikā, izpildot
sevišķas veidlapas, kas dabūjamas
pasta iestādēs. Rīkojums attiecas ari
uz bij. DP.
D ž e k s e n v i l ā , janvāri
satiksmes upuru rekorda skaits,
kas tālu pārsniedz Nadonālfis dro­šības
komisijas pareģoto 440. Visā
1950. gadā satiksme prasījusi 36.
dzīvības, t l ievērojami vairāk ne­kā
Korejas karš.
Lai aizmirstu 8īs un vēl dtas ne­patīkamas
lietas, amerikāņi garajā
svētku periodā dtīgi meklēja aiz­miršanos
alkoholā. Sevišķi izcēlās
losandželosieši, no kuriem pāri par
1000 bija spiesti stāties .tiesas priekšā
par piedzeršanos un kārtibas traucē-šanti.
Notikušas pāri par 1000 auto
sadursmes, kuru rezultātā 600 sma-
Populārais un tāhredzigais Ņu-hempšairas
štata republikāņu parti­jas
senators S t Bridžess i r viens no
tiem amerikāņu valsts^riem, kurus
neciena laipotājl bet kuriem pieķe­ras
reālas un veselīgas politikas at­zinēji.
Viņš saņem daudz pateicības
vēstuļu no iedzīvotājiem un labprāt
uzklausa katru labu un nopietnu do­mu
vai ierosinājumu. Mūsu valsts
svētkos viņam vēstuli nosūtīja kāda
latviešu garidznieka ģimene, starp
d t u jautājot, ko nozīmē Berlīnē no­sūktais
brivības zvans. Ja tai pašā
laikā miljoniem dlvēku aiz /dzelzs
priekškara nebrivibā deš varmācību,
slepkavošanas un terroru, kādu pa­saule
vēl nav piedzīvojusi Uz šo
vēstuli senators atbild vārdiem:
„To Jūs bijāt labi pārdomājuši, iz­teicot
visu aiz dzelzs priekškara eso­šo
tautu vēlēšanos un cerības. Tūda
gribēju Jums darit zināmu, ka turpi­nāšu
savu dņu A S V senātā, lai pa­nāktu
visām brivību mīlētājām tau­tām
izdevību savas patstāvības at­gūšanai.
Tagad i r smags laikmets
daudziem miljoniem dlvēku šai pa­saulē,
un esmu ar Jums cerībā, ka tā
diena nevar būt vairs tāhi, ķstd b r i -
vība tiks restaurēta, seviāķl tām tau­tām,
kas t ik bezgala detušas no
agresoru ridbas. Lai man atļauts ap­liecināt
Jums manu nepārtraukto
dņu — t l d b l reāUsēt mūsu ceribas.*'
i,-
i! I
'} 1
s