Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1951

              mmm
!:• • I;
\\\.
L A T V I J A
Pārvietoti emipicijai
^•nvirt ifikismi bddti likvkUi
lurOdz iim dtrbojii IRO pftrlm^
dM icftiktoi im AuiMUiii im
0adis komuIL AuitrālDu inii4)a%r
•Hitelfim mo pāitmudn ktlā<»io
VMUiMm ut €»lksta^ (pie Ham-
Imrgas)^ kiir tsgi^ turpliiit hscelotā-
)ii pfirbaudet uz Austrāliju. Kanādas
miflji ir i>tedetfgim iestidfm
eHusies uz libekas Blanlcenzē no*
metnl,.ltur agrāk mita »gaisa tilta"
lidotāja kit sahri liiki veica
lidojumus no ang{u Joslas uz Berlīni,
10 nometni, pie dalām ziņām, pa-itdiiti
vēl pimklol un paplašināt»
m tajā vat kādā d a UMm no­metni
ar ļilktt nmrietol ari Austrā*
10M laotloianu e^tni. Jo OUkstad*
tis tnm^tnomttii^ ir Ukai ptpidu
fikitiira, Prlekidarl)! Hm pārmai­ņām
J#2 uzaikU Plašais FSilingboa-telei
transitnometnes personāls, kas,
šo iiciļošanas centru likvidējot, pa­likt
bez dafiMi, izvietots pa dažādām
nometnēm. Latviešu darbinieki no­vietoti
Llnosnas ncnneti^, kas atro­das
tuvu Holandes nMāmu 8ajā
nometni tagad Ir ap 200 tautiešu.
fig. gido pidijo 4 mineitt laiki
IzeiļotVīt sastrēguma di} Oronas
tmiBltnometni visua DP transportus
no aaojsrikft^ Joslas izoe|otiju no­metnēm
novirzīja uz VUdftekenu.
Tikai pie vairāku nidqu uztuHHta-ol^
lat nonsotai, Izceļotijui noģidis
Ja tālāk uz Gronu. Ar i g. jimvāri
^rodlW»nai transitnometni likvidē
uņ nodod armijai. Amerikāņu Joa-laa
Izceļotājus tagad novirza tieši uz
Oitļsm tto lAidvigrtmrgas izceļotāju
nometnes pirmais transports turp
aizMi liu 1 JanvftrL
fosxmmi^ i i p a g . i i d i ^ ^ i i^
I^īdttiiiigu iloMNIēlas atiMli divi
transjļkMTtl ar 500 fecelotāju katrā,
tad decembri un Jmvārf sāk atiet ||
kai pa vienam n e ^ ar 100-160 Iz­ceļotāju.
Latviešu izceļotāju skaito
manāmi audzis un pēdējā laikā kat­r
i transporta sasniedz proc
mo BRĪDINA NO
KONTRABANDAS
Divi jauni kontrabandas n ^ n ā -
Jumi pamudinājuši IRO ŠtlQ>u no*
pletni brīdināt DP. Pag. gada 5.
dec. tranšportkuiijh Mc Crae ierodo­ties
Ņujorkas ostā, pie kāda ieceļo-tāja
atrasts 21 puBcstttīis. mkoiajā
dienā k t om dtem ieceļotājam uz
kufta Stjuart atrasti 100 fmlkstei;
Bez tam abiem bijuft ari nepieteikt
dolāri, mo norāda, ka tiem izceļo-tājiem*
kufus muitas ierēdni notvers
kontrabandā. jār«MnāJas ar varbū­tēju
di^rtāciju. Pie viņiem atrastās
kontrabandas mantaa atņem, bez
kam vēl uzliek augstu naudas sodu.
Mratijtt
ABuniiii
IS māro^
Mii veidi
naudas
Negab ar ,jaunaustraliežiem" V
l i ^ ^ ļ ķ doc D l ,
wKĒ^^ 8t: ^Mpte ir j i l .^
ftOtĪjumi» kas noHcto
zkKloJumu fonda ietvaros stiept^m^-
dng legideL Pbm^ bQa 74 māic.
vērtībā. Anglijas vanagi ir visai at­saucīgi
ziedotāji I! nozīmīgā medi-
1i;^menta piflcl»ttf, kas spēj glibt tik
diaudz dzīvību. Tā novembra un de­cembra
mēnešos vien Ienākušas 83
mārc DVF valde nesūtījusi Zl«n-svētkoe
uz l ^ j t t ari 50 dāvanu sai­nīšus.
§e nav ieskaitīti dau(te!e sai­nīši,
ko sūUJušas DV nod visā Liel­britānijā,
DVF valde savā veci gada pi<^Ji
sēc» nolēma rikot Ifelu DV delegātu
sapulci $. un 4. martā, apvittvojot šo
sanākmi ar dievkalpojumu un Kal-u
azMz i i V t AiMtiilijas
,.^^jndenta Eg<M tlOTO nteH* ti P j a u n a ^ Jtostrffl^M iMiran-m,
ar kiglisil vecaitttrālie^ daž-kārt
visai neapmierināti. Korespon-ddots
rakstā Austrālijas tmigrii-djas
mUdstrifas Izdoto aviri iecelo-tājient
Tur lieku reizi aizrādīts, ka
dala iooaļotijtt midaol nēsāt pie at-vis
nažus un dažkārt tos latžot ari
darbi Kādā pārbaudē noskaidrojies,
ka no asi ieceļotāja 197 nēsājuši pie
aevis durinios ieroiJus. Melburnas
tiesās pusgada laikā par cilvēku sa-iHiršanu
nažiem apsūdzēti 119 jaun-austrālirfu.
Tikai loti retos adīju­mos
ņodarijuma iemesls bijusi mant-lOUlba,
bet aalvenokārt apsūd^^ēta-liem
bi)is lāatt^Ud par «reiz^lbas
un varas ak^em, kautiņiem ar vec-
Patiesība par Insulu
Vairāk personas gan vēstulēs gan
pen<mlgi Jautājušas par dzīves ap­stākļiem
Insulas veco laužu mītnē
Berditesgadenā, Jo stās^ ka vecos
ļaudis tur sUktI ēdinot, saUekot dau­dzus
vienā istabā, kārtība esot loti
barga, iziešana ierobdota, istabās
nedrīkstot turēt savtti mantos utt.
Patiesības labad jāpaskaidro, ka tel­pas
ir izremontētas, tlris, pišas un
jus esat mūsējie
Phmdienas Udkrakstoe šādu 1
tņītu apraksti ir loti parasta
OindrlZ vienmēr vainīgs bijis
teiucējs — Jaunaustrālietls.
graizsirdlbā. dusn^ vai spška
pUnlbā par daudz .sadevi** gl
parādība tik izpļauta, ka ^
firmas pat atzinušas par derīgu
lielināt iemaksas summu
piioājim ieoalotājīm. Tikko
kalnieks pircēja valodā
svešu akcentu, viņš neaizmirst
vaicāties, vai tai nav jauna
tājs.
mm >dulii^<| if-umnuemnuemnu
Tālāk Frankfurter Rundsdigu
respondents piemin vēl datus
gadliumus. Kādā nometnē, )m
mazinātas pārtikas devas, '
uzvilkusi n^lno pirātu kmgu.
minētās lietas parasti diei
ģiskos austrāliešus stipri
un vfņi šādu ieceļotāju faqrlc!btt
skatot par sava ierast drives
apdraudējumu. Austrāliešu
stilam un tradidlām lāga
šlnof'^s pieķerties pat pašmāju
tiki. So parādību ietekmē vir
austrālietis bieti vien vaicij<rt,
tief ām ^ i eiropieši esot natu
Austrālieši stipri kritizējot
Lie^ di^u pārkāpumu raksta au-ļie^lotāju izlases politiku. Stid
tors izskaidro ar īpatniem apstāk- valdības pretinieki Ir k i IftorMil
liem. Divgadīgais darba Ilgums bieži kcniservātlvie, kas abi absstiv
pietiekoši ērtas. Istabas iekārta —I izšķir jaunus precētus pārus , Sievas du imigrādjas poUtiku. Sevišķi
skapji, gultas, krēsli, kā ari matraēi, paliek ttimeņu nmnetnēs. bet viru viņi vēršas pret Ieceļotāju
segas un veļa — pilnīgi Jauni TIriba dait)a vietu bieži atrodas simtiem k l - principu: vispirms muskuli, tad „
priekkimiga, par ko rūpējas māsas - lometni attālumā. Imdes Jauni ie- dzenes; to aizsttviiusi U i l , t l
copējas. Ārpus ēdienu reizēm brivo celotāiu transporti, un rodas Jauni priekšējā valdība. Tāpat loti
laiku^katrs var Izlietot pēc savas pa- kārdināhimi. kas apdraud ftimenes ba, dk pareiza ir viedoklis, ka
tikās; pie darba neviens netiek saites. Pēdēiā laikā Iztukuias loti ieceļotājs principā Jāuzskata par
spiests, fklienus pasniedz 4 reizes Uaudztis ieceļojušo balt'ešu. polu, ēe- dstiski saindētu, ieklm vlņŠ
dienā, tie paptavoti pēc vācu para- chu un 1ug(«ilavu laulība* ar Vfictifi rāda pretējo. Pēdējā ls4ki wA
šas. daucte sakņu un dārzāju. Dati apprecētām vādetēm, Hdēļās sev vēroti ari antlsemltidd ekscesi.
m
paka piemiņas sarikojumu, Paie- «ustrāllešem J » , I » « * ; [^
dzēta arf ģenerāla Auzāna priekš- 5^^^"^
lasījums. Udz tam laikam . dk do- P» A u s t ^ nēsāt pie sevis duŗa-mājams,
būs notikuši vatadrigie pār. «?^J«^ ^ ««f P?%**^
būves dart>i DV Jaunajā namā. To A^^^J? ^1?^ ^*^**Si,ffr mērķis lielākas sanāksmju zāles a*'«»«^ļP>a« ««lūkiem, jo austrā^^^
izbūve., salaižot vairākas mazas tel- ?!L^i!*'^,^^«5?*
pas vienā. —ns I ^ ieroēus, Izpelnās
pārējo nidnāšanu.
Maziji ^Hrtembergaa i^Uaitiņi Fu-1 l^lites ^tas nav palļf^rušās tālāk
Ungmi kopi 199a g. JOliJa ifkārtota viņa šeit atradusi pidējo mieru. VI-grOtl
ki^iatojamo DP nometne. Pre«|ņas veci mite, zaudējusi bddzamo
tiJI dašim dtām, par šo nmnetni no pied bēmiemi patlēlk dzīvo kādā
nx tdkl visu labāko. Pirvietoto labi lekārtott vicu veco }autu mlt-pmonu
rlelM nodi^ kidi veca n i Reltllngeni, Fultngenis tuvumi.
pUl un daiaa ikaa tis tuvumi, kas I Nometnē dzīvo ari i^āmatrūpnied-visas
labi kirtibi. Telpas ir daiida bas dari>£nieks un dzejnieks Fr.
Ualuina, tā ki pat divu personu ģi- Plostnieks, 1 okt. viņš sasniedza
menim un pat datiem vieniniekiem 80-to mūža gadu.
Ir atsevišķa Istabiņa. Uz apmērāmi Dievkalpojumos nometnes latvie-
{«trim istabim ir kopēja virtuve arlšus puldna māc Piebeigs, brauk-fldensvadu
un daļēji ari gāzes pa- dams no netālās Tibingenas. Ziem-vardu.
svēticu eglītes vakarā mūsu viesi bija
NU I. v« u i ^ . . . ..«..ia»! irt vietējās ^ c u draudzes mācītāji
k i P i S f S f f l ^^m»mmiĻ nicināja jrf-laflm
v i l % M l i n ^ ^ ^ S^J?^^^ 5! i™ te ?!2JLŽ!r^'iirP labl tik Hģl. kamēr varēsit at-w^
SSL J[^Uwii!! «rtezties katrs savā dzimtenē." teica
S2. £SS^?r^2^7Liw aizvadītajā Ziemsvēticu laikā.
«Sa^Jffl^S? L?ll^l^iWul»'^ tagad esat mūsējie,- ^ to Jūt
£S2*i5Sfv^'a,£j^i^^ to Jūt ari aizbraucējs,
izviētoM dttbā un ^vitoi ravok- ^^^^^ sveidcnam. Sl *ilu.*^ ! 2 r J f ^ * ^ * ^ ' zeme daudz līdzīgāka dzimtend ne-protami,
vairs nemaksās. y^ ^ ^^^^ ^omēr tie. kas kā
Latviešu nomttni tlkil 15, bet puscejfi palikuši gājputni nav tik
eirik te bijusi gandrīz vai tirt bal- driz varējuši sadbdedēt aizšautos
tiešu nmnetne. Te dzīvojis rakstnieks spārnus, vai kam vieniem spēka par
Anšiavs Sglftis ar kundzi Veroniku maz pārnest ari savus mazuļus un
Janelsiņu un žurnālists Raimons vecākus Ildzi uz tālāku krastu, v i -
CalUk Laiku te dzīvojusi ari skolotā- dnot atvadu sveidenus saka: kaut
Ja un bij. Un>ājas <H>oras dziedātāja I es būtu tavā vietā.
Olga FreUelde ar 84 g. v. māti. Frei- * AusUra T^muia
gan vēlētos vairāk gaļas un sviesta, ļ f(«n veikli nodrpSināiušas izceloSanns i sta Vesela dziesmas dzidiāšana
bet til kā neesam smaga darba strād- iespētu, bet, nonākot atkal* normālā- ] Kā parasti, šādos gadījumos Udal
nieki, tad vieglāks uzturs nav par ļ Ifos dzīves apstākļos, daudras no šim ļ deš ari nevainīgiem,
ļaunu. Lai drivojamā teljA būtu vai- Ma^llbām vairs nespēj pastāvēt
2L^4?-5SL*?*^IS^ ^^'^^^^ ari ieceļotāju
«S^JL^SSH Jl^^^ Nometņu diivt
nē pieejami 8 reizes nedēlā. Udz šim neferastas brivfbas. IHradzI imigranti ^••^••f ^ • w
tur nekas nav zudis. Ne paša nmnUs, jau j^tt drīz soēj iegādāties spēcīgus AumcMAi ttaarttctntri tanui ^'St^^^l^^^t^ motociklus. Tiem tespēiams bez kā- * f ^«W^«L!!?*» «l S!!^S2^^m i^fit ^"^U^^ atļaujas pirkt medību bises un SŽ^Sfe dlS^u^^
nes adresētam klāt n^žus. un viņi bieži satiekas ar vec- jSi ^SsicMtt š i ^ k ^ Ar
Mēs varam tikai pateikties tām le- austrāliešiem, kuru labie dzīves ap- JHŽlļajāi !*J?J«! iSf^^aL
sttdēm un personām, kas mums šo h^^l «da it kā provocēiumu. No S^^S^S^^
kluso mītni sagādājušas, ka ari laip- f^'^ puses, iecelotāiu brīvība loti U<umteipM «r temttm, iSi tmu
najam perscno^am, kas katrā laikā ic^i^bežota. Tie pat paši nevar sev I un dauzoties bttii V I M sMāž viras
ar lielu pzmapu, padetibu un sirs- Uftavot ēdienu; izejot no nometnes. 5S*J{S^S&'<d«^
nlbu apkopj mūs un ienes mūsu H!?'?'? vajadzīga atļauja, un loti ai«i»vi daudSl^k w
par
m fītaHt, liet Jk
Im Jaisumu. K i tas p_ em-a:
jspiezime; Ka riēv^i^ nei
spiests še apmesties. Jo kām te ne­patīk,
var izraudzīt sev kādu patī­kamāku
vietu.
Reinholds LasdIņS,
Insulas ev. lut. draudzes priekš­nieks
un latviešu kopas pārstāvis
dnsmfu izvirdumollckutiņos un nt»-r FARIUCS veco faute miatiīajLai ^
dēlas nogaļu motociklu J«tastit,tās.lSļ^'2JgJ,^^
•ttidu. Atceri rfkeia neotUias IIV
da4iu No Oldtnbunoui tilja ieratfiss
Bingenkts un wk viens no
ciou vadooiem Mistott releriltā
tavas atmieas par Rm dņšia m te
Hmi. Nometntt ko^ nodtlaOUii vi
kas Ottesmas dir. ROmaoa vambi,
rartlē ddvo astdņi 1^. strēUiMd.
Viii ULES
HEDAKCHAI
LNP un LCR InfonnicUM P A T E I C Ī B A
aļReUklK Ti mLOi iZt EiNirAiiiSf |paUi(uoi ttp saatoaalctloDriujM t tiUt md *l n . ^^
Ii*'" .2 i MJa
* ^ " OartNi Sl
DORNSTATSB veea laužu mltaas
bavet darbut rudaiil kavfia liet
Uikt« vēlāk darbu stipri traucēja
kutait salt ar taiegu, bet kad nel
tatka a^UklI vēl arvlan pasjUl
#!ekl no zi«msvitki«n
ik
UBl<
_rtās drif.
oal jagnMBem pir
nea latviHi UbtkS DM I50.8a. Rendabur.; f ^ J j » ««ļ^i^H^u nomatoel, bU. Mtnslerei ļ i. Ubr. no darba attalaU. kamSr t<
gaa noroelncs laivltll DM l7.flS un akautu Sj^«'?JJ»;ŗi;*« ^f'L.^r turpina. Ar to mītnes pa)
kJSLl ^^^^^ «•r«'nš P s r ^ -
ImLOJf^ a.ttc?elr¥ēiJSoiītie^s ar ilrI?tnt?l"b*a* *^un** a^t^ba litu. Jpie,r sonnouja vuikeuUa nboavraiektaosu pa a4m50a. Ukeāmdē ļ us
snliu pateicību vlaiem tiedotfljlem. • Hadeseaas tatvIeSa «ilaiaieku ķepa itUvu ēku.
Staburaga vienība DM 19,71.
Arējās Informāctjaa fonds tisaka sir
KUeŠ VAINĪGS?
AGATtt RRISn ROālANR
(Si. turpinijimu)
n.'^nņS paņēma papīra lapu \m uzrakstija:
jni^dlti notikumi aizkavēja mani. Ja 2ansDip<ms
l^ezvana vai pats ierodas, esiet laipna pret viņu.
Runājiet par zeķēm un pogām, tikai ne par aiz­vēsturiskiem
podiem im vāzēm. Viņš jūs gan apbrīno,
taiu ir gudrs cilvēks.
Uz redzēšanos!
Herinils Puaro.**
HIA) tagad — dņā, mans draugs!** viņš Jautri Imucās.
HATI to es sagaidīju šis kautrigās būtnes parādīšanos, ku­ras
esamību es Jau ilgi nojautu. Tagad — driz — es visu
sapratīšu.'"
Tibo abus kungus sagaidīja visai viesmīlīgi. Un pēc kom­plimentu
apmaiņas, pēc pieklājlgim jautājumiem un at­bildēm,
advokāts novirzīja sarunu uz Zizeles kundzes mant-nied.
nVakar es saņēmu vēstuli, un šai pēcpusdienā Jaunā dāma
jau personīgi ieradās pie manis/* viņš sacīja.
„Clk ,tad Isti gadu ir Moriso Jaunkundzeir
JMioriso Jaunkundzei — pareizāki sakot Rlēarda kundzei.
Jo viņa ir precējusies, — ir taisni 24 gadi."
„Vai viņa uzrādīja kādas apUecibas, lai kģitimētos?" jau­tāja
Fumjē,
\,Protami, protams.*' Tibo atvēra kādus aktu vākus, kas
gulfija viņam blakus. ^Vispirms šl te."
T i bija kāda apstiprināta apliedba par Georga L&naņa un
Zlsiles llorlso laulību — abi no Kvēbekas. Bez tam Tibo
izņisia no aktu vākiem Annas Moriso-Ltoanes dzimšanas
apliecību kopi ar citiem papirian un dokumentiem.
,;Elnāmā mērii tas met jaunu «aismu uz Zinies agrāko
dzivl," sacīja drošības poUdjas ierēdnis,
Tibopaiņāja,
JSķIet, ka Marija Moriso Ir bijusi bērnu dārza darbiniece
vai guvernante, iekams viņas ceļi krustojās ar šo Lēmani.
Viņi, admredzot būdams dncdietOs, driri pēc kāzām pameta
idņu. Pie tam atkal piei^ma savu meitas vārdu im izceļoja —
pēc manas pārliecības kāda vīrieša pavadM ^ \xi Frandiui
kamēr bērns palika Kvēbeki, un proti — Sv. Marijas Insti­tūti,
kur tika izaudzināts. Laiku pa laikam māte sūtija naudu
tm beidzot ari lielākas summas, kas bija jāizmaksā mdtai,
kad tā sasniedza 21 gada vecumu. Sajā laikā Marija Moriso
resp. LINnane dzīvoja saraustitu dzīvi un turēja par labāku
atteikties no jebkādām personīgām saitēm.**
3et kā gan jaunā meitene uzzināja, ka viņa ir tik Uela
īpašuma mantiniece?"
JE^ vairākos laikrakstos Ievietoju neuzkritošus Mudināju­mus*
Acīmredzot, Sv. Marijas institūta vadītāja tos izlasīja
un raksUja vai telegrafēja Riēarda ktmdzei, kas toreiz tsz-turējās
Eiropā un bija sagatavojusies Izceļot uz Savienotajām
valstim."
,4Cas Isti ir SU Ričards?"
Jt&m šķiet kāds amerikānis vai kanādietis no Detroltas,
pēe nodarbošanās ķirurģisku institin^tu fabrikants," at-bU<^
ja Tibo.
nVaI viņš nepavadīja savu sievu?*'
viņš vēl ir Amerikā."
nVai Ričarda kundze spētu uzdot mums kaut dk pie-pemamu
viņas mātes slepkavības iemeslu?'*»
Jlē,'* atteica advcddlits, galvu šūpodam. ^Vlņa neko nezina
par nelaiķi. Viņa neatcerējās pat savas mātes meitas vārdu,
kaut gan institūta vadītāja to reiz bijf nosaukusi.*'
Jds,, vai,** sacīja Fumjē skumji, ^izskatās gandrīz tā. It kā
viņas parādīšanās uz ^atuves neko nenozīmēs slepkavības
problēmas atrisināšai^. Katrā ziņā — es ari neko lielu ne­sagaidīju
no tā. Mani pētījumi gāja dtā v i r z i ^ Rezultātā
aislomās turamo personu skaits manās acis samazinājies uz
trim perscmām.*'
„Uz četrām.** sacīja Herkuls Puaro.
,4ums šķiet ka viņu ir četii?'*
„Es to nedomāju, mans mllals. Taču, ievērojot teoriju, ko
jūs man nule izskaidrojāt \^u nevar būt tikai trīs vien."
Viņš ātri uzskaitija pie pirkstim* ,Divas cigarešu iemuti,
ktirdu pfpe un viena flauta. Vai ļūs flautu vairs neatceraties?**
Fumjē izgrūda pārsteiguma izsaucienu, bet Sajā bridi at-vMs
dtirvis, un kāds padzīvojis biroja ierēdnis norūca*
dāma atkal kradusies.**
„A« nu Jūs redzēsiet mantnied paši savām acīm,"
Tiba
„Lūdzu nākat tuvāk, kundze. Atļaujat iepazīstināt Jūs
mesjē Fumjē no Parīzes drošības poUcljas, kas vadīja
Iešanu sakarā ar jūsu nnātes nāvi Frandjā. Lūk — meS
Herkuls Puaro, kura vārds Jums ari vart)ūt nebūs
Esiet pazīstami — Ričarda ktmdze."
Zizeles meita bija tumšmataina, eleganta izskata jauna
viete, gaumīgi, tliču neuzkritoši ģērbta. Viņa pwA
kungiem roku un pasadja dažus pieklā)lgus vārdus.
„Man jāatzīstas, mani kungi, ka Šajā Metā man nav
ndtādu meitas jūtu. Jo visu savu mūžu esmu jutusiēi
pilnīga bārene.-
Atbildot uz FumJē jautājumiem, viņa atzinīgā gt
pieminēja māti AngeUku. Sv. BJariJas institūta Vadītāju, H
pastāvīgi un vienmēr bija pati labsirdība pret mani"
,JCad Jūs pamētāt institūtu, kundze?"
„18 gadu vecumā, mans kungs, lai pati sev nopelnītu dzl.
Iztika Es mādjos frizēšanu un manikīru, kādu laiku dartK>i
ari modes salonos. Nicā es iepazinos ar savu tagadēio v i ^
kas pēc kāda laika atgriezās Amerikā. Bet veikala darišanai
driz lika viņam atgriezties Holandē, kur mēs ļiriekš vi*
mēneša Rotcrdamā apprecējāmies. Diemžēl, viņam bija
dodas atital uz Kanādu, kamēr es paliku Eiropā. Taču tagid
ari es vēlējos doties turp.'*
Anna Ričarde roriāja bez kādas piepūles — acīmredzot vlņit
franču valoda veicās lab|k nekā anglui
.•Kā Jūs uzzinājāt par Šo traģēdiju?** I
.38 par to. protams, lasīju avīzēs, mesiē, taču es nezinājit
ka upuris Ir mana māte. Tad es šeit Parizē, saņēmu teto*
gremmu no mātes Angdikas. kurā blla uzdota Tibo kungi
a d r ^ un atgādināts manas mātes meitas vārds.**
Fumlē domīgi pamāja.
^^1? ll*^^^ vēl jautājumi un atbildes nomainīja vl«»
otru. taču tte n^aldroja vienīgi, ka Ričarda kundze sleitol
vas samddēSanā nevar but palīdzīga, jo viņa nezftiāja ndctf
2fiJSfaJf®^^J^i**^/''^* vdkalnieciskafto
wmiMm. Kad viņa bija nosaukusi hoteļa vārdu, kurā dzi*
voja. Fumjē un Herkuls Puaro atvadījās.
t,««:^iS^/S^^ u ^ ^ * ! * ; ^"^2^^^^^ -Vil
tums bija kāds dU priekšstats par Zizdes meitu? Vai iumi
bija aizdomas, ka viņa ir krāpniece? Jeb jūs varbūt vfl
tapd turat viņu par krāpnied?**
(Turpinājums sekos)
lai tfftfi A^^*Wte ir skaista
^ surp bra» ari
X i i ^ P * ^
^«'"lUdiptfanl Bet
'^^ļdzi» attaaji Gretmr
tu
tili
>iip> ddvi, tentedar
^ .gotett attiecīgajām
«Mķiem meneSlem .
"t™* N u atbadi. Nogaldņi
^fpaiakiaiiu iesfiku ar
^•ļAtnfica ierSdnis api^
j ™ rtffljtt nfeliehj telpu, «r
» p 6 c divi nedēto ļ
, . ?6fc;tam ierosināju „v
W7«aukianu. Atkal nāca, ttSl Mums paUd^
»latfljais luterfiņu mācMJs.
.^peļamas dlvM
fm. gadījumā leģļsi
roefttā jābSt atzīmei
f«n Šoruden bija pj»,
felafta iebrautai^
OķkSrt ~ Ierēdņi m&
«i tiem, kas atstājušu
Patba ministrijas no
! l eM bet nav par tt
^tba pārvaldei, ne pd
«8, var dot i2svItro?J
DP karti,
noteikunS?
londonieSiei
o^ojā Poiidjag le,
«fārto. Provincē pta
SPl«5t«tānemniel
PF^fektOrlm
^*4'd5vit. mm J ^i^^sional S
Mm' •