1950-09-20-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• m g> 16. septembrf it eeliiiiud varbūt n,. J c i ievadīt kāduaugfj (tu minl«trs Kardelg Ž?,* -eldOto MtreSo pozičiiu,' im rietumiem uzskatot j ^ c l ^ e , par vidu! L<Mf pret Albānijas ko, flkotlca lietus sezonai «pkate par Iespējamu jijas vidienes kalnāju , pārvaldot dažādas albā-i, piegidā ieročus Tito. ijārlpo kādai galvai, rak<. ļo tichniskas kļūdas dēl Budapeitas raidītājs ne. •rUgl klausītājiem p ā N balsa progranimu. mēģiiiālumu lafrābt tuvāko divu mēnešu lai. lietpratēji Vašingtonā, i Matkdvai politbirojā ra. Koivjft, ziņ^ no Austrum-i;*; Pirettlžu zaudējusi Ma-toui mudinljusi uz karu «VlegUivis Molotovs, kas itri aplams solis Varetu ilt^e pasaules konflikta, irezidenta vietniekus uz. ^ i i Iespējamiem pficnie-liišim ^pi^enotām nāci* ļ^iņļljōrdāii^jaB valdība. I^Jfdŗdfinai upi žīdu vie* liiilui Tfansjordānijas ro-nOU/ piurtisāiiu pašreiz dljenvidvi provincēs, (im^tmM ministrija! Jiolteg: arf kāds komū. fvHB^edis; Pēdējās ne-pdķliUis pilsĢtās par. troiežoil valdnieki, lereēuf pafi^eiz izga* irtgriatārvaUtis. Pēc tju'liŗtdeienlem šie ierod tanku. Ierobu demon- Uelbrltfinijfi pie. •|rihēt|, Ijrttu un citu idottertts" mOkiem un jm ŌMho^^^ ko-illiil^ dāStajiem u stun^ ļitfiilliiiigfikta: darM un IfUbiliMUinlBs kursos. par^ ierl. <i4^ MIkonI Batory at- MtM strādnieki, lo t iif 1$ kastes ar strep. niesim politiķi, bet mēs ipiotitidnt var ndderēt '*^K<»^«", paskaidroja . ji|rmdiett Malajā le- ]ii tvaikoni Ļermontov. i vil 7000 t gumijas, ko rt|t uz Odesu, etms vai kara gadījumā ļaunais Ariļientinas 11. unLsplegdIanu. So valdība iesniegusi parla. pirmdien iauzls pazīsta- * :ekf, H g. vecais Bern-i^ ģļl krftot savā dārzā, rakstnieku operēja, tunikē vēsti, ka Sovs Ieveda slimnīcā, , teica māsāmr'„Es ķ*^^ būtu daudz fittljlku slimnieku". Svētā gada plrma* ^ «.il;lH5i.Poni;i, ziņo ' leridugās _!l»tf trešā ^īfesā. Vienu delegāciju rliiais redaktors. 1 jiftbt IS apraktos sko* ^ eetru dienu izmisīgām fkpmaņdas tagad oarbus iueriii grāmatu Krusta Jšas padomju okupāci-i . Tāpat aizliegta ame- Jprof. Oalika grāmata iburīiemlldz_^ Hitleram, krlavi apzimP par „fa- 1*!;...: Jreiz ir britu strfidnie- .Jftot ar ieprieWējo ga-ias pieaugušas par 294.510 [un izdalīt Svētos sakra-ardiiblskaps aizliedzis pfiteram 2anam [aavajal nn Alaskai vēl l i pieprasīšot daži se-kontrabandu tiz Pad. «a- (meiropas valstīm Vīnē . polldja ar britu arml-lesta Ierēdņiem. Kāda j firma", kuras centrāle ftniba nodarbojusies ar i detohātoru, lidmašīnu ilta, rādija, urāna un d-materiālu piegādi krie-iribas darbinieki apcleti- " tuvto attieksmes ar „.jparttjti. Atrasti ari .dokumenti. leelta. stepju racionēSana, kpš 1942. g. februāra. Pār-gan joprojām kontrolēs . Vācijas anstramn joslā, raidītājs, skaršot vismaz .listu,.kurus apsūdzēs par pdām, Machihācijām pret Išanos no Marksa-Ļeņi-la Belgrades tiesa pie-ķtnlekam niēam par spie-labā. Sr-lO gadus ple-iddinju sūtniecības dar-citlem apsūdzētiem, apgalvoja, ka atzlSa-detumā pēc 18 negu- >slavijfi sākusies jauna m Humānljas labā. 1 ^li^mulkojuši, kļūdas savus rietumu raidl-ļdomātos traucētājus, tie-id DrbSIbas padomes 25. iē runu" sāka padomju •Traucētāji strādāja tik |ka runas Korejas ļautā-m tulkojumiem nebija nekas, ies nn sieviešu sabied-bijusi pieejama kāda iemītniekiem, paskaid-toils, ierosinot Izmeklē-sodltie par 8 dolāriem imerā uz pusstundu tlk- Sādā ceļā iegūto naudu darbinieki un viņu pa-lasens Maskavas lieku sarakstā — Ļiteratumaja Gazeta deklarē, ka starptautisks •kā kara noziedzniekus isa maršalu lordu Tren- Iku Morganu un pārlabu, tāpat kā amerikāņu - Haroldu Stasenu uņ īlebertu Grafu. Tie visi ktbmu karu un esot „bls-samaksfis ar savām gal« mi LATVIJA Latvian Newspaper Sf. n (416), Sept. 20, 1950 Publisher and Edltor: Valdemār » Lambergs, Sdiwābisdi Gmūnd, DP Camp Artillerie- Kaseme, Phone Sdiw. GmUnd 2159. Printer: Remsdruckerei Sigg. Hārtel & Co, Schwābisdi Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis-hed twice weekly Circulation ll.OOO/Sponsor-Intemational Re-fugee Organization. lATVlAN NEWSPAPER Nr. 72 (416) TMdien, 1950. f. 20. aepi isnak treMienas u n m ^ f ^ Izdevējs: Latviešu Centrālā Komiteja. Galvenais redaktors: V. Lamberts: salv. red« vletn. M. CuUtla. Redaktori: A. BoUteins, P. Klfiņs, B. Ķīselis, V- ^ £A ^ R a i » t « ^ ^ Svarc». Austrālijas redakcijas v*<i- ļļ- Smlts (Lawley House. Canber-ra, AC.T., Australla), RaJ^K cljas adrese; (m Sch^JMscb Gmttnd. DP Camp ArtUlerlj- Kaseme. tālr. Schw. Gmtod « » APVIENOTO NĀCIJU KARASPĒKS JAU CĪNĀS SEUUS PRIEKŠPILSĒTĀS PESANTS mU^LOSNfiA^S ^OST A - "I"Z«PpLfE^TJŅKU^ PLE^C^E JI KIMPO LID- LAU1 KA AMEBĢIEKNAEWRA KUAS UAMVEmKAu RLTIŪERLSS APMEKLĒ INVĀZIJAS FRONTI Tokio (D). — Uģi gaidītais pagrieziens trīs mēneša ilgaji^ ciņās Ko-le^ sSkās pagājušās nedēļas beigās. Vašingtona on Londona par lielu gaiaiegumu jau uzskatīja to, ka ģenerālim Mekartflram visos frontes sektoros izdevās apturēt kdmiinistu iielofensīvu un pasargāt svarīgo Puša-* nas apgādes ostu. Bet tad pagājušo piektdien, par lielu pārsteigumu v i siem militārajiem novērotājiem rietumos, Filipīnu atbilvotājs sāka Apvienoto nāciju karaspēka pretuzbrukumu. Kara kuģu un lidmašīnu aizsegā amerikāņu un dienvidkorejiešu spēki izcēla piecus desantus daudzus simtos kilometrus aiz komunistu līnijām. Pēd^ās ziņas no Tokio vēsti, ka Savienoto valstu flotes kājnieki cīnās jau agrākajā Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā. Svētdienas rītā ģenerālis Mekartūrs personīgi ieradās InSonas frontē, lai inspicētu karaspēka vienības un pārbaudītu sttvokli. Viemgi vel Francija pretojas Rietumvaciļas remUitarizāciļai Ņujorka (E). — Pēc trīs ārlietu ministru konferences tais pašās Val-dorfa Astorijas telpās Ņujorkā pagājušās nedēļas l^eigās sākās Atlantika pakta apspriedes. Tajā piedalījās 11 signatārvalstu ārlietu ministri. Vienīgi Dāniju pārstāvēja tās sūtnis Vašingtonā. Kā ārlietu ministru konferencē, tā ari šai apspriedē svaii-r gākais jautājums bija Rietumvācijas remilitārizācija m vācu spēku iesaistīšana kopīgajā aizsardzības sistēmā. Pagājušā nedēļā pret to asi nostājās kā Bevins,, tā Sūmans. Amerikāņu viedoklis jau bija skaidrs pirms ilgāka laika. Ārlietu ministrs Ečesons un augstais komisārs Mek-lojs vēlējās „atrast metodi, kas ļautu ari vāciešiem rūpēties par savu aizsardzību". So atzinumu ASV ārlietu inistrs deklarēja ari apspriedēs ar aviem kollēgām un Atlantika, pakta sanāksmi Bevlns, pēc sazināšanās ar Londonu un pēc britu ministru kabineta ārkārtējās sēdes, paziņoja, ka-Lielbritānija atbalsta Dina Ečesons iesniisgumu. Vienīgi Sūmans palika pie saviem agrākajiem ieskatiem, ka Rietumvācijai nevar ļaut organizēt savu karaspēku. Lai nomierinātu franču atklātības domu un noskaņotu Parīzi par labu Bietumvācijai, pagājušās nedēļas beigās vairāki amerikāņu raidītāji deklarēja Vašingtonas viedokli, ka Savienotās valstis saista vācu divīziju dibināšanu ar garantijām, ka Rietumvācijā nekad netiks atjaunots militārisms. Vašingtona tālāk piebilst, ka vācu sauszemes karaspēks, salīdzinot ar Atlantika pakta bruņotajiem spēkiem, būs pārāk niecīgs, lai varētu apdraudēt Franciju. Jau sēdes pirmajā dienā Ečesons paskaidroja, ka Rietumvācijā neražos ieročus. Militāro palīdzību vispirms saņems Atlantika pakta signatārval-stis, jo paies vēl ilgs laiks, kamēr vācu divīzijas varēs praktiski uzstādīt. Opozīcija pret Rietumvācijas remi-lltārizāciju izmanāma arī pašos vāciešos. SPD priekšsēdis Dr. Sūma-chers pag. sestdien Stutgartē paskaidroja, ka. sociāldemokrāti būtu ar mieru atjaunot vācu armiju vienīgi tādā gadījumā, ja sabiedrotie apsolītos aizstāvēt Elbas līniju. Sū-machers piebilda, ka vāciešiem jāsaņem garantijas, lai Vācija otrreiz nekļūst par kara lauku. rīG sesreizelas tiesāšanas khts g a i aitaisnots Lineburga (md). — Lineburgas de-nacifikācijas kamera pēc 3 nedēļu i l gas prāvas attaisnojusi bijušo Hitlera laika Vācijas valsts bankas prezidentu Hjalmaru Sachtu, ko prokurors prasīja ieskaitīt nacionālsociālisma lidzskrējējos. 73 g. vecais vācu linanču speciālists kopš kara beigām gandrīz nepārtraukti bijis apsūdzētā lomā. Pēc attaisnošanas Nim-bergas lielajā kara noziedznieku prāvā viņš tiesāts piecās denacifikā-cijas kamerās, reizēm attaisnots, reizēm notiesāts, bet spriedums vienmēr pārsūdzēts. Pēdējā prāvā denacifi-kācijas kamera atzina, ka Sachts gan savās runās slavinājis Hitleru un atbalstījis Vācijas apbruņošanu, bet neesot bijis pārliecināts nacists, jo pēc 1934. g. tam pretojies un vēlāk piedalījies pretestības kustībā. Apvienoto nāciju karaspēka ofensīvu Korejā pagājušās nedēļas sākumā pieteica amerikāņu sauszemes caŗaspēka virspavēlnieks ģenerālis Vokers, paziņodams, ka nebūs ilgi jāgaida, ka iniciatīva pāries aizstāvju .pusē. Sal Intervijai toreiz daudzi militārie lietpratēji tomēr neveltīja pārāk lielu uzmanību. Trīs mēnešu Ilgais karš Korejā bija pierādījis, ka Apvienoto nāciju spēki, nepietiekamu kara materiālu un dzīvā spēka dēļ, bijuši spiesti tikai atkāpties un ar grūtībām varēja, nosargāt Pūšanas priekštilta pozīcijas. Pagājušās nedēļas piektdiena tomēr izgaisināja šaubas visiem skeptiķiem. Par lielu pārsteigumu militārajiem lietpratējiem Rietumeiropā ģenerālis Mekartūrs sāka ofensīvu ne vien visos frontes sektoros priekštilta pozīcijā, bet ari izcila desantus piecās vietās simtiem kilometru aiz komunistu pirmajām ļlnljām. Pēc divu dienu Ilgas sagatavošanās, ko ievadīja ārkārtīgi spēcīgi aviācijas uzlidojumi un flotes artilērijas uguns, Apvienoto nāciju karaspēks izcēlās Inčonā» Ķunsanā^ P(^angdong§, Jongdohā un ap 40 km uj? ?lenieļleitt ao P o ^ Tai pašā laikā amerikāņu izplešu lēcēji Iesāka ofensīvu ari pret svarīgo Klmpo lidlauku, kas atrodas ap-itiērafn 20 km no Seulas. . Par vissvarīgāko desanta operāciju ģenerālis Mekartūrs uzskata In-čonas ostas Ieņemšanu. Tā atrodas apmēram 30 km no agrākās Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas. Jau ceturtdienas priekšpusdienā Apvienoto nāciju flotes artilērijas aizsegā stiprākas dienvidkorejiešu vienības Izkāpa krastā Volml salā, no kurienes Iespējams kontrolēt Inčonas ostas Ieeju. Tai laikā operācijām jau bija sapulcināti vairāk nekā 260 karakuģu, desanta laivu un minu traleru. Desantu personīgi vadīja Apvienoto nāciju karaspēka virspavēlnieks ģenerālis Mekartūrs, kas atradās uz sava fla^uģa Tā kā tai laikā Korejas rietumu piekrastē bija paisums, kas sasniedza līdz 7 metri (Turplnfijums 8. Ipp.) Jauna ancija izskmia Ufavīrn Kā mēs jau ziņojām, DP ko-misija Vašingtonā L septembrf pieņēma labvēlīgu lēmumu mūsu karavīru emigrācijas lietā. 8. septembri mūsu sūtnis J. FeMmanis apmeklēja ASV ārlietu ministriju un iesniedza Jaunu memorandu mūsu iz-skrlnēto virsnieku un kareivju lietā, lūdzot atjaunot tiem DP statusu, kas tiem dotu tiesības uz emigrāciju. Mūsu sūtnis atracUs ārlietu ministrijā šajā mums tik svarīgajā Jautājmnā dzirdīgas ausis, kaa dod cerības, ka ari šo Jautājumu varbūt izdosies izkārtot labvēlīgi Jauni masu kapi Latvijā Rīga (vl). — Pie Ķekavas, Stren- ir slikti, trūkst apģērbu un apavu. ēiem, Alūksnes un Daudzevas atklāti Jauni latviešu masu kapL Ķekavā aprakti latviešu leģiona virsnieki, bij. valsts darbinieki, sevišķi ^cu laiki nodarbinātie, kas pēc kapitulācijas Kurzemē saņeknti gūstā. Stren-ēu, Alūksnes un Daudzevas masu kapos galveni kirti apbedīti civīlie-dzīvotiji, kas noiauti vai pakirti komunistu atriebības dē} sakari ar partizinu darbību iajos apgabalos. Rīgi un Liepāji jūliji notikušas pU|- šas iedsīvotiju apdetinišanas. Ap-oietinito skaitu vērtē no 3000--4000; tie izsūtīti uz Padomju savienību. Dzīves apstākļi okupētajā Latvijā 15 godu cietumd par inaSanu Britu komunisti gatavojas sabotaiām un streikiem Londona (D). — Britu presē un atklātībā Ievērību radījis darba ministra Alseksa paziņojums apakšnamā, ka komļnf orma aģenti un komunisti paredzējuši inscenēt Lielbritānijā sa-botāžas aktus un streikus, lai traucētu bruņošanās programmas realizēšanu. So nemieru aģitatori Ir vai nu tādas personas, kas Izslēgtas no arodbiedrībām vai ari atgriezušās no Varšavas pēc „apsprledēm ar saviem komlnforma draugiem". Runas beigās Alsekss piebilda, ka valdība ar lielu uzmanību vēro notikumus un gatava pieņemt Jaunus likumus, lai pārvilktu svītru komunisma nodomiem. Beigās ministrs aicināja angļu strādniekus nepaklausīt valsts grāvēju parolēm. Londonas neatkarigals laikraksts Times šai sakarībā raksta, ka komunistu draudi uzskatāmi par ļoti nopietniem. Pretēji agrākajām metodēm viņi tagad nolēmuši organizēt lokālus streikus, lai katrai strādnieku grupai būtu savas prasības. Manchester Guardian piebilst, ka valdībai Jau tagad Ir pietiekami liela vara lai daritu galu komunistu draudiem. Sķlet, ka par pirmo komunistu mēģinājumu varētu uzskatīt autobusu streiku Londonā, kad kustību bija pārtraukušas vairāk nekā 50 proc. satiksmes līniju. Streiks tagad atkal beidzies. 9 ARI HOLANDE SCTIS KARASPĒKU UZ RIETUMVACIJU Hāga (F). — Holandes aizsardzības ministrs Sokings paziņoja pariamen-tam, ka valdība piedāvājusi nosūtīt uz Rietumvāciju holandiešu sauszemes karaspēku. Ministrs tālāk piebilda, ka Holande, Ja būs vajadzīgs, palielinās savu Iesaucamo skaitu. Ja tas notiks, daļu armijas būs Jānovieto Rietumvācijā, 1o pašu mājās nav tik daudz kazarmju un apmācības laukumu. Sabiedroto augstās komisijas Vācijā amerikāņu tiesa ceturtdien 14. septembri Stutgartē piesprieda 15 gadu cietuma sodu 26 g. vecajai Mirdzai Stubei par sava trīs un pus gadus vecā dēla Huberta noslepkavošanu. Spriedums stājas spēkā ar š. g. 3. maiju, un vainīgajai Ir tiesības celt pret to Iebildumus. Tiesāšanās izdevumus sedz valsts. Kā zināms, blJ. EsUngenas latviešu kolonijas Iedzīvotāja Mirdza Stube š. g. 30. martā puisēnu nožņaudza ar cilpu un. Iesaiņojusi līķi maisā, dienu vēlāk Iemeta to Nekārā. Stut-gartes kriminālpolicija kopā ar amerikāņu militāro policiju M. Stubl apcietināja 4. maijā pēc tam, kad 24. aprīlī kādā Stutgartes tilta tuvumā atrasto bērna līķi izdevās identificēt par mīklainā kārtā nozudušo M Stu-bes dēlu Hubertu, Tiesas sēdes aprakstu lasiet mūsu laikraksta nākamajā numurā. >veice un Zviedrija stiprinās savu aizsardzību Lozanna (md). — ,Jlākotne nekad nav bijusi tik tumša kā pašreiz," izteicās Šveices prezidents Petlpjers, atklājot Lozannas Izstādi. Viņš norādīja, ka karam Korejā esot ne vien politiskas, bet ari saimnieciskas un psicholoģiskas konsekvences. Līdzīgi notikumi varot atkārtoties citos apgabalos un ari Eiropā. Tādēļ Šveicei Jāveltī visas pūles nacionālās I aizsardzības stiprināšanai, iekšējā un sociālā miera uzturēšanai un starptautiskai sadarbībai. Pasaulē, kur visu noteic spēks, tālāk norādīja prezidents,,nācijas neatkarības pirmais priekšnoteikums Ir gatavība ar Ieročiem rokā pretoties katrai agresijai, neatkarīgi no tā, cik spēcīgs būtu uzbrucējs. ^ No Stokholmas ziņo, ka Zviedrijas ministru prezidents Erlanders pieteicis Jaunus soļus Zviedrijas aizsardzības stiprināšanai pret eventuālu agresiju no ārienes vai iekšienes. Paredzēts pastiprināt un paātrināt bru-ņoSanos, Izbūvēt Jaunus nocietinājumus un militārus lidlaukus, palielināt rezerves virsnieku skaitu un atvēlēt īpašus līdzekļus piektās kolonnas apkarošanai. Bez tam Zviedrijas premiērs paziņojis, ka paredzēts Iz- , būvēt vairāk kara slimnīcu un pret- Musu laiks nāk Kari Koreji nu jau ilgst 8 mSne- Sus. Nav piepildījusies Krem|a f^ins pirmi faie — Koreju okupēt ar ii« bens kira daiis nedēlis. Mekartūri sids Ueto Btila desanta opMelJaā, kas draud komllnistiem ar laUvL Staltus ir nepatīkami pirstelgta: brf-vi pasaule viņu vairs nebīstas un l i - atolna. Politbiroji valda augttipfte-gurns, jo Ir Jipleņem Jauni UķlrlP lēmumi MlUtira sakive Kmft m-sU vēl smai^ktt saldlvl Padomju ta-vļenibai poHtlki un IdeolptUi. Trtt-mens sik kļfit velna dudm politbiroji bīstams pretspēlētijs. tagad galdimi drimatlskikl uoHknmL Bet Kremlis ar pfarmo iMieņu Kore-guvis tomēr skaidrību par rietum valstu Idejisko, politisko un milkiro spēku. Komfiidsma viltus un melu ideologi^ bUa diiļi iemidiinijusi pasaules sMsainiņu un padarījusi lielas un masas valstis gfēvas un kurlas. Tagad iis komOnlsma Uelikals spēks Ir radījis pretspēku. Ja ilgu laiku Aus-meiiopas trimdinieku ideoloģisko ciņu pret komflnismu rietumu valstis nosauea par propagandu» kas iķl-rama no valstsvīru darba, tad tagad beldsot acis atvēfuSis. Ir sagiUdima Ideoloģiska ofensīva pret komtļnis- Usko hlpnosL Sis dņas vadība ASV osticita vēstniekam B. Smltam, kai labi parist pretinieku un a metodes. Ideoloģiski oiņi Utvieiu trimdinieki ir lellkull daudi garīga miCka un guvuši panikumus, kas vainago- Jumu sasniegs nikamos nofiknnm. Tas pamudina mfis stingri turēt ro-kis io Ierod. Mums Jisit bei ttlastl-bas un bes apstijas, vienmēr paturot a^ prieku drausmīgo Latvijas ip* iihll lai d ņ a l i l e ^ kant vlemi^op ifm mnOm fm»mnmXkL Bet aif dauOd trimdinieki Ir ktouil gtt» tl «n kiira - l i i e i A c^ ipēķi Ir stiprlnljii i4 |N>ntl8ko spēku. Masās valstis atdsl^ vina rietumu llelvalsin irpollUkai tlriianas uii saskaņoiaiiis ar taisnības prlnetpiem. Tas licis augt ari Baltijas valstu no^ei starptautiski politiķi. Labvēlīgo situioiju limantb Latvijas sOtņI ar diplomitisku rosību. Mflsn sOtņlem sik arvien bleiik atvērties augstikas durvis, Baltijas valstis panuudUn uznik ui pasaulei poUtiskis skatuves. Savu sCitņu dar» bu mēs varam atvieglot un atbalstīt ar vienpritibu, ustielbu im politisku darbīgumu. Us mflsu'sfitļ^iem Ir liktas tautas eerinms. Ybfi tiU plepOdb. Bet ari mums Ir Jistridi. Latviešu nadonilai padomei un eentrilai komitejai blakus itri laiki Ir Jinosti- Jas spēoirtm eentriiļim nacioni^im komitejim dtos kontinentos un valstis. Statfitu un dti pinek}l ilgik vairs nedrīkst kavēt, Jo us spēles likta pati Latvija. Brīdinoši skan diejnieka Andreja Egllia izmisīgie virdi: JTo tiilik ejam, Jo dzi|ik esam savu trimdas |auiu tuksnesi. Dzimtene, svied uguns ^rdus mflsu dvēselēs!— Kari Koreji nebeigsies, tu tur sicies. Valdības nu zina, ka trešais pasaules kaŗl vairs nav novēršams. Patiesība tas Ir Jau sides. Maršala iecelšana par ASV aizsardzības ministru skaidri iezīmē nikamos notikumus un gala iznikumu. T^nd ASV bfis spēdga armija, kas nostii-sies ari EIropi uz robeiim ar skatu ui austrumiem. Eiropi sikdes Jauns Maršala Uikmets. Eiropai Ir bIsUms šis laiks lldz rietumu armiju moblli-sBanaL Pontbirojs var izšķirties sikt uzbrukumu Eiropai vēl šo^d, par ko izteicies ari republikāņu prezidenta amata kandidito DJuiJs, kaut gan in- Parlze (D). — Pagājušo sestdien '«™«*M Vašingtonas apHlndas So Sociālie nodrošinājumi pastāv tUcai uz papīra. Iedzīvotāju vidū nepiedzīvoti augsts tbc., nervu un venēriski slimo %, sevišķi sarkanarmiešu vidū. Veselības stāvokļa pārbaudes armijā un skolās nenotiek. Medicīnā nav nākuši klāt Jauni ārstniecības līdzekļi tbc. un vēža ārstēšanā. Pēdējos gados nav uzcelta neviena Jauna slimnīca un skola. Laukos. sevišķi grūts stāvoklis vedem, slimiem un Invalidiem. Pabalstus Izsniedz tikai kara invalidiem ^ sarkanarmiešiem. Galvenais uzturs lauksainmieclbas zemē Latvijā Ir sēneSj zivis, kartupeļi, biezpiens un auzu un rudzu jauktu miltu maize. Veikalos preces Ir, bet Iedzīvotāju lielākā daļa nav pirktspējīga. , m^a jmijā i?pW}W; vfedteit tīfs. ^ a t t i ^ pilsētfi jb^Jim vē)4 ielās red;&ami sc^āpltās di^bēs un cauriem apiaviem. Vakaros apstādījumos bīstami uzturēties, Jo liotiek lauplšanais. Taisās pavērties durvis arī vācu bēgļiem Bonna (E). — Bonnas valdība vienojusies ar sabiedroto augsto komisiju par sarunu ievadīšanu ar Dien-vldafriku, Zviedriju un Luksembur-gu, lai rastu iespējas Izceļot ari vācu bēgļiem. Dienvidafrikas ūnija vēlas uzņemt medicīnisko personālu, sevišķi žēlsirdīgās māsas un ze^^a raktuvju speciālistus. Bonna ievadījusi sarimas par vācu bēgļu izceļošanu ari ar Jaunzēlandi un Austrāliju. BBC ziņo, ka pie starptautiskā darba pārvaldes nolemts dibināt īpašu Imigrācijas nodaļu, kuras galvenais uzdevums būtu palīdzēt Rietumvācijai atrisināt imigrācijas problēmas. gaisa patvertņu. Nākamā gada sākumā varbūt palielinās iesaucamo skaitu, kā ari aktīvajā dienestā nodotos karakuģus. Erlandera paziņojums sekoja vairākām slepenām apspriedēm, kurās piedalījās valdības locekļi un visu Zviedrijas politisko partiju lldeŗl, Izņemot komunistus. lamam Miiiīeiiniotliis irani!» Kopis Lamanšas kanāli Iepretim Santmalo ostai eksplodēja franču metereoloģiskā dienesta kuģis Laplas. No 93 vīru lielās komandas Izglābti tikai 43. Jūrniecības speciālisti domā, ka kuģis uzbraucis virsū magnētiskai mīnai Kāds izglābtais Jūrnieks stāsta, ka Jau 3 minūtes pēc eksplozijas komandas tilts atradies zem ūdens. Kuģis nogrimis nepilnu 10 minūšu laikā. Lai gan uz notlkiunu vietu no apkārtējām ostām tūdaļ devās glābšanas laivas, vētras dēļ 50 Jūrniekus vairs nevarēja atrast. Laplas "no Spānijas piekrastes bija ceļā uz Santmalo ostu, lai piedalītos flotes svinībās. uzbrukumu sagaida tikai nākami gada rudeni. Mums Eiropi Jipaliek modriem nn gatoviem katru dienu. Visos apstiikfos mums ir Jisaglabi latviešu ddvibas Latvijas brīvības ritam. Upuŗl dzimtenē Ir drausmīgi sma- ^LatviMs dvēseļu putenis nerimsi. Ari Koreji Jau krituši divi latviešu karaiM Divi Jau mazāk Utvijas ati>rivoianas armlJaL Tie nebūs vie-nlgle. kas pletrfiks Latvijai Mēs gribam karu, mēs gribam cīnīties, bet «J»l par tēvu lemi un brivfbu. Latvija mums Ir vienīgā. V. Lambergs I i 1:1 I ii sli I i ii-'. ' M Tki' S M rit 'ii I t 'i'
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 20, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500920 |
Description
Title | 1950-09-20-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
•
m g> 16. septembrf
it eeliiiiud varbūt n,.
J c i ievadīt kāduaugfj
(tu minl«trs Kardelg Ž?,*
-eldOto MtreSo pozičiiu,'
im rietumiem uzskatot
j ^ c l ^ e , par vidu!
L |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-20-01