Bavarijas Latviesu vestnesis, December 15, 1951

              /
L A T V I J A Sesldien, 195!. g
• i- 'I
i . A
0't
15. dQcembr!
CELSIM UN VAIROSIM LATVIEŠU DRAUDZES
Mōsu Iiaikraksta 75. numura 3. lap-pu6€
lasījām virsrakstu Latvija sve­šumā
ir latviešu! draudze, Sie vārdi
bija teikti mūsu archibiskapa prof.
DI. TrGrīnberga! apsveikumā kādam
jaunam latvdešu mācītājam, uzņemo­ties
draudzes g<ana pienākumus ASV.
Bet tie nav tikai i vārdi vien, -~ tā ir
dziļi izjusta un pārdzīvota patiesība,
kes it k l izskanējusi no pasaulē iz-k^
slts« latviešu trim<Jimeku saimes
sirds, ,jo latviešu draudzes 'tiešām ir
musrU drošākaiis patvērum« «vēsumā;
kur Var-am rast ne 1 vien gaiigo, bet arī
nadonālc^ stipri<nājum«u un visdziļāk
ieklaiusTties savas tēvzemes balsīs.
TādēV šim draudzēm nebus dilt un
iznlk-t, kS tas noticis at mūsu kādreiz
iSpēcIgajām garīgajām un nacionāla­jām
citadelēmt'Rietumvācijā, bet tām
jāaug un jāvairojas, cenšoties ietvert
savā sargātājā lokā ar! jaunatnācējus
,un nomaļus palikušas.
Ir d€bblski un saprotama, ka kba tie­sa
vientuļu latviešu, vairākus gadus
svešumā dzīvodami un nesaslapdami
dzīves duauga mūsu pašu tautas lo­cekļu
vddū, meklē un atrod to starp
milēties, vai «ari pali/kt uzticīgiem štales nometnē, Vācijā, ir akla in-tevzemei
ūn, reizi tajā atgriežoties, valida sieva — vāciete, kas runā tik
pārvest Latvijai jaunus pavalstniekus, pareizā un tekošā latviešu valodā,' ka
j>aunu5 latviešu locekļus. . nezinātājs vairs' nedzird taji sveš-
•Un te nu latviešu draudzes Ir tās, tautieti. Tāpat latviski sava ģimenē
kas šādās krustcelēs nonākušiem var runā kāds bij. karavīrs, kas Nprtonā,
palīdzēt izšķirties i pozitīvi, panākot, Anglijā, apprecējis sveštautieti un,
ka latviešu draudze nekļūst vis zau- siaskainīgu laulības dzīvi vadīdams,
dētā ja, bet gan ieguvē j a, kas šodien j au audzina dēlu, ko pārvest daudz
ir ārkārtīgi svarīgi. Ja Latvijas brir cietušajai Mātei-Latvija^ Par šautu
vibas gados mūsu valsts varēja skai­tīt
2 milj. pavalstnieku, un latvieši
daudz neskuma par tiem, kas aizpre­cējās
citās valstīs, tad tagad, kur bojā
gājusi ļau simti tūkstošu, un mēs pat
vairs nezinām, cik mūsējo vēl paliku­ši
tēvzeme, katra latvieša aiziešana
svešos ļaudīs ir jauna brūce mūsu
tautas jau tā izmocītajai un saplosī-miesai.
°
ar patiesu pri eku varam ap­sveikt
tos latviešus, kas, citas zemes
mūža draugu sev izraudzījuši, ieved
to savā latviešu draudzē, latviešu sa­biedrībā
un tautā, ^Un citādi tas arī
nedrīkstētu būt, jo tā tas ir pēc Dieva
ir laikraksta slejas, lai turpinātu šo
uzskaitījumu; bez tam līdzīgu pie­mēru
netrūkst neviena trimdas latvie­ša
tuvākajā vaii tālākajā, apkārtnē.
Vēl tikai pieminēsim divas jaunas ģi­menes
tai pašā Anglijā, (sk. uzņēmu­mus),
kas arī grib palikt un paliks lat­viskas,
kaut arī jaunās namamātes ir
anglietes. Kā šo ģimeņu laulības, tā
arī kristības notikušas latviešu drau­dzē
un latviešu valodā (tikai laulāša
nas aktu tulkojot angļu valodā), un
arī še mēs varam apsveikt krietnu ie­guvumu
mūsu tautai.
Tifcai jāapbrīno kāda pašu lat­viešu
laikraksta dīvaiņa nostāja šai
un cilvēka likumiem. Ja ar bībeles' jautājumā, atrunājoties vārdiem:
vārdiem sievai būs atstāt savu tēvu un „... mēs nevaram atļauties atklāti
DP lietu kārtotājs ļ»e Virtember- Pēc Dr. Maurera priekšlikuma vi
gas-Bādenes amerikāņu civilās pār- nojās dibināt sevišķu konsultatīvo ķo]
valdes Kempbels Stutgartē bija aicina- ' 1-J
jis uz apspriedi starptautisko baznī­cu
un palīdzības organizāciju, vācu
baznīcu palīdzības iestāžu, IRO un
vācu bēgļu pārvaldes pārstāvjus, lai
pārrunātu vācu saimniecībā pārskai­tīto
DP stāvokli pēc IRO darbības iz­beigšanās.
.--^ •
Ar Bonnas valdības kreditu Virtem-bergā-
Bādenē paredzēts līdz nāk. gada
jūnijam uzcelt blokēkas ar 1200 dzī­vokļiem,
kur pārcels tos vācu valdī­bas
no-metņu barakās dzīvojošos ār­zemju
bēgļus, kas strādā un spēj sa­maksāt
Iri. Vairums šo blokēku būs
artes-Ludvigsburgas tuvumā, bet
Uiņlmuma pa krelslj Hoberls mi EUiabete Putna, dilmusi VUJemse fNVUliams); ar tuviniekiem bīskapa Raidera baznīcas priekšā pēc
touUbam latvl^u dievkalpojumā Blrmliighemā (R. Putna uzņēmums). Pa labi; Pētera un Margaretaa Grlcmanes meitas Ritas kristības
siāts0, diim. Eseksas (Esses) vecāku mājās, Binninghemfi. Vidii vectēvs Esekss ar mazmeitu, tiem blakus tēvs un māte ar krust­tēvu
Jurt Sosenfltntu un krustmāU Dienu KetUnoBseksa (T, Eseksa uzņēmums). So laulību un kristību aktus izdarīju māc. E. Sarkan-bardifl
(abos uzņēmumos atzimēu ar krustiņu).
tās zemes piederīgajam, kur viņi vada
savas trimdas gaitas. Visbiežāk tas
noUek valstis, kurj latviešu trimidi-nieku
skaitā vaiirāk Vīriešu nekā sie-viešUi
kā tas, piemēram, ir Anglijā,
uz kuirieni savā laikā izceļojis vai­rums
mūsu bij. kaiŗavīru. Sīs jauktās
laulības nostāda latviešus krustcelēs:
vai nu aiziet no savas tautas un asi-māti
un pieķerties vīram, tad arī pēc
visu kristīgo valstu likumiem laiulī-bas.
dod sievai ne vien vīra uzvārdu,
bet arī pavalstniecību. Un protams,
— līdz ar to sieva ^ ieiet arī vīra
draudzē, sabiedrībā un valodā, tāpat
kā jaunās ģimenes pēcnācēji.
Se blakus negatīvajiem mums jau
ir daudz pozitīvu piemēru. Lūk, Nei-
Viciji um
aiziniiiiil
• \ • • • •.
Latviešu centrālās padomes Vācijā
pilnsapulces ievēlētā izmeklēšanas ko­misija
— A. Avotiņš, R. Ancāns un J.
Būmanis, piedaloties arī LCPV revī­zijas
komisijas priekšsēdim R. Pū­ram,
— pārbaudot apgāda Latvijas
grāmatas, dokumentus un protokolus;
atzinusi, ka apgāda saimniecisko grū­tību
galvenais iemesls ir abonentu
skaU'fca samiazināianās, lielākai daļai
tautiešu izceļojot no Vācijas. Otrs
svarīgs iem«e>sls abonentu skaita kri­šanai
ir laikraksta ASV un Kanādas
abonentu nodošana Kanādas laikrak­stam
Latvija-Brlvā Balss, ar to zaudē­jot
946 abonentus^ Šo abu iemeslu
dēļ no J951. g. 1. janv. ITdz 30. nov.
abonentu skaits samazinājies par 3796,
pie kam Vācijā vien par 2310.
Tālāk atzīmēti šādi nesaimnieciski
izdevumi: Kanādas latviešu apgādam
ai^doU 549,51 Kaii. dol., bez. tam J.
Niedra. bez pilnvarojuma iekasējis no
Latvijas apgāda pārstāvjiem un debi­toriem
214,13 Kan. dol. No šīm sum­mām
vēl izstāv 694,51 Kan, dol.}
1950. g. janvārī Latvijas licenciāts V.
Lambergs bez LCK lēmuma aizdevis
Londonas Avīzei 150. mārc. apgāda
naudas, kas vēl nav atmaksāta; tāpat
propagandēt Lielbritānijas pilsoņu at­raušanu
no viņu tautas." Vai tiešām
Redakcijā saņemta informācija, ka
latviešu katoļu baznīcas vadība esot
airliegusi nedēļas laikrakstam Latgola
turpmāk-saukties par katoļu lādi
lakstu. Šis laiikraksts, ko izdod VI.
Locis, kā zināms, kopā ar mēnešrak­stu
Brīvība un grāmatu Dienās baltās
nebaliāfi pieder to. izdevumu grupai,
ko savā laikā LNP nosodīja kā tādus
kds kaitē latviešu frimdas kopības in­teresēm.
viņš izsniedzis pabalstu Latvju Vār­dam
Zviedrijā ^00 Zv. kr; apmērā.
1950. g. salkumā apgāda administrā­cija
izdevusi dzejnieces Marijas Ume-žuis
(M, Lambergas) dzeju krājumu
Torņi liesmās 710 eks. Šī izdevuma
pašizmaks-a, ieskaitot autores honorā­ru,
ir 2205,60 DM vai 3,10 DM ek-semplārā.
Pārdošanas cena noteikta
DM 3 par eks., dodot vēl pārstāvjiem
rabatu 20—33 jproc. Līdz šim no mi­nētā
dzejoļu krājuma pārdota āpm.
puse metiena. Lai gan parasti autora
honorāru izmaksā Ūkai par pārdotiem
eksemplāriem, bet šinī gadījumā tas
izmaksāts pilnos apmēros. No 1950. g.
1, >ept. līdz 1951. g. 30. "jūn! ceļa un
kom/andējuma izdevumiem izmaksāts
5219,93 DM, bet reprezentācijai
3104,56, daudzos gadījumos bez at­līdzības
par dzelzceļa biļetēm un ko­mandējuma
naudām sedzot arī rēķinus
pai viesnīcām un uzturu.
LCK Vācijā ieguva savā īpašumā
Latviešu Ziņas un Latviju 1949. g. 1.
jūnijā, apvienojot tos vienā Laikrakstā
Pēc apvienošanas laikraksta
tirāža 1949. g. un 1950. g. pir­majā
pusē bijusi ap 14,000, bet apgāda
pamatkapitāls 1950. g, 1. sept tomēr
i DM 10,000. Toreizējā ap-vadlba
nav uzkrājusi lielāku pa­ši
laikraksta vadība domā, ka cīnīties
par mūsu nacionālajām interesēm
var arī ar — pazemīgi/salikušu mu-
— Pie tam vēl — šī „varo
" ir gluži nevietā, jo Lielbritāni­jas
likumi neliedz angļu sievietēm
doties laulībā ar, cittautiešiem, pāriet
vīra pavalstniecībā un, protams, arī
draudzē un; tautā. Lai tikai atceramies
angļu preses sašutumu, kad savā laikā
krievus apprecējušām angUetēm Pad,
savienība liedza ieceļot pie saviem
vīriem. Vēl nupat Staļingradais pil­sētas
galvas vietniecei Muraikinad,
viesojoties Koventrijā, nācās dzirdēt
angļu publiskus pārmetumus šai pašā
jautājumā.
Nebūsim naivi, gļēvi, nedz bailīgi,
—T tik smagi cietušās latviešu tautas
saglabāšanas un atjaunošanas misiju
mēs varam veikt tikai drošā un atklā­tā
cīņā, kuras tiesības mums devis
Dievs un cilvēce. Un šai cīņā mēs uz­varēsim
tikai tad, ja ikviens apzinīgs
latvietis darīs visu iespējamo savas
tautas un tēvzemes- labā, neaizmirstot,
ka Latvija svešumā ir —. latviešu
draudze. Vilis Lesiņš
atsevišķi dzīvokļi arī Beblingeņā,
Maniheimiā un Karlsrūē-Durlachā. Lu­terāņu
^ pasaules federācijas vietējās
izvietošanas biroja vadītājs K. Kal­niņš
norādīja, ka ar to,atrisināts būtu
tikai strādājošo bēgļu dzīvokļu sa­gādes
jautājums. Valdības nometnēs
mīt ap 12.000 personu, no kurām
jaunbūvēs varēs novietot tikai 4000—
5000, Tātad lielākais vairums bēgļu
— galvenokārt sociālā pabateta sa­ņēmēja
— būs spiesti palikt barakās?
tas šo problēmu atstāj joprojāun at­klātu.
Darba sagādes jautājums, sakarā ar
Virtembergas-Bādenes industriālizāci
ju, tur atrisināts relatīvi labvēlīgāk
nekā citās vācu zemēs. Taču grūtības
joprojām ir bēgļu inteliģences nodar­bināšanā,
un ļoti jāšaubās, vai tās va­rēs
novērst. Ar IRO likvidāciju no
Ludvigsburgas 750 darbiniekiem de
cēmbŗa beigās atlaidīs 500. Darīs visu
iespējamo',, lai tos varētu izvietot
darbā pie amerikāņu armijas iestā­dēm.
Virtembergas vācu luteriskās
baznīcas virsvaldes loceklis Dr. Mau
rers apņēmās palīdzēt darba sagādi
profesionālo un technisko liietpratēju
kategorijām. K. Kalniņš lūdza pa
līdzēt sagādāt mājas darbu arī ti.em
nometnēs dzīvojošiem, kas nespēj sai
stities pastāvīgā darbā.
Par izkārtotu atzina izglītības jau
tā jumu. Ārzemju bēgļu bērniem pie­ejamas
vācu skolas, un valdības no­metnēs
izveidots bērnudārzu tīkls, do­dot
iespēju bērniem iemācīties vācu
valodu, lai varētu sekot mācībām pa­matskolā.
Teicama izkārtota arī so-dāļā
palīdzība. Bez parastajdem so­ciāliem
un bezdarba pabalstiem trū­cīgiem
ārzemju bēgļiem ir tiesības
pieprasīt aizdevumus dzīvokļu iekār­tas
iegādei, bet izceļošanas gadījumā
mitēju, kas rūpētos par attieksmju
abošanu starp vācu ledzīvo-tājļemu
ārze,mju bēgļiem un nepamatotu
brukumu atvairīšanu, izceļot arī
zitīvos nolikumus un faktus, iļtidlt
vu šīs komitejas noorganizēšiiā
ņēmās Dr. Maurers, kura. godprātīgi
nostāja šai jautājumā jāatzīmē i r ga
darījumu. Tas dod Vācijā palipējie.
bēgļiem pamatotas cerībai, ka pēc IR
darbības izbeigšanās un arī aiņerik
ņu civilās, pārvaldes DP nozares
nā^. l i |
vasarī, blakus starptautiskām bpznīc
organizācijām nostājas arī vācļi \
nīca, kas negrib atraut tiļc ļoti Inepi^
ciešamo atbalstu nelaimīgiem c
vēkiem. K. Miervaldis
m ztms
D i e v k a l p o j u m i
latviešu Miera draudze Londonā, piāv. M
Bergs, Daugavas Vanagu nama, 72, uueeh^
borough Terrace, W. 2, ZiempvļStku !$gllt|
vakars 20. dec.pl. 18. > i • '
lelghton Buzzard, prāv. E. Bergi, H.
Hostel, Stanbrldge Rd., 18. dec. pl. 15.
Aūstrumanglllas draudze, māt. Av ļDjienltll
Corby, Skotu baznīcā, svētku ļdie^kAl|^Iuniļ
ar eglīti |2fl. dec. pl. 19. — PeterborijuŖh,
John'sHiu, svētku eglīte ar |ērnu' aļpdāvļ^
nāSanu 22. deč. pl. 18. — Edwin8tow,;ZUB^
svētku dievkalpojuma 23. dec. pl. 18.
VldusangUlas draudze, m|c. E. Sarkanbāŗdil
Cesterfildli, Holy Trlni(y inat. zālē, Nevbolļ
Rd., eglītes vakars 15. dec. pl> 18. 4 K<
Tiene»
viņiem ©'
50
1937.
laikr
'go viru * J
an ri" '* '*
1886. Kan
j^jogjg. kviešu.
augS.iill(
kino, «ļglltf
22. dec. jļt
matkapitālu, bet visuma izlietojusi
prāvos ienākumus. 1951. g. 30. jūn.
pamatkapitāls v^irs bijis 4952,99 DM,
desmit mēnešos zaudējot 5047,0 DM.
Apgāda grāmatu izdevniecība un tirdz­niecība
ar grāmatām darbojusies ar
atlikumu, no 1950. g. 1. sept. līdz 1951.
gada[ 30. jūn. dodot ap 7000 DM. Ja
šo ienākumu nebūtu, zaudējumi laik­raksta
izdošanā būtu lielāki.
Tagad, sākot ar šī gada 1. augustu,
pēc redakcijas un biroja darbinieku
skaita samazināšanas un līdzšinējo
jau tā nelielo algu pazemināšanas, kā
ari izdodot laikrakstu tikai reizi ne­dēļā
un rīkojoties ļoti taupīgi, pēdē-
Jos 4 mēnešos ; apgāds strādājis bez
zaudējumiem.
māc. R. Slokenbergs,
55, Hans Road, London, S. W. 3
B a z n ī c a s z i ņ a s:
Whltchurch hospitālī 15". dec, pl. 4.30
dievk.-koncerts ar Iras Baltzares un
E. Sēnfelda piedalīšanos.
Bedford 16. dec, pl. 3,30 p. dievk. St.
Peters Street, Moravian bazn. ar I.
Baltzares pied. Pēc tam" draudzes
vakars-koncerts.
Eastbourn 22. dec, pl. 6 vak. dievk,
un Ziemsvētku eglīte, māc. adj. J.
Gailis. •\'
SIough 23. dec, pl. 4 p. p. Trinity
bazn, dievk. un Ziemsvētku eglīte.
Londonā 24. dec, pl. 7 vak. Ziem­svētku
vakara dievk. Protestantu
baznīcā. Soho Square 9.. Pēc tam
svētku eglīte draudzes mājā.
Draudzes Dāmu komitejas rīkotā eg­līte
bērniem notiks 23. dec, pl, 4 p,
pusd. draudzes, mājā. Māc. adj. J.
• Gailis.
. Draudzē salaulāti: Gunārs KrūmiņS
un Ināra Lingebērziņa, Londonā;
. Brūno Vistūcis un Albertīne Cekuli-ņa,
Londonā, (567) :
— izceļošanas pabalstu. Tāpat uz ts.
Sofort'Ml'fe likuma pamata valūtas re­formā
zaudējumus cietušie var sa-ņeiņt
zināmu atlīdzību.
Likvidējot Heidenķelmas valdības
nometni, kur iekārtos uztveršanas no­metni
austrumu bēgļiem, tās iemīt­niekus
pārcels uz citām nometnēm.
K. Kalniņš lūdza janvārī paredzēto
pārvietošanu atlikt mazākais līdz pa­vasarim.
Vācu bēgļu pārvaldes pār­stāvis
Hasenerls apsolīja pēc iespējas
nākt pretī pārvietojamo interesēm.
Garākas debates radīja jautājums
par attieksmēm starp vāciešiem un
ārzemju bēgļiem. Apspriedes dalīb-niiekd
nožēloj a uzbrukumus Stutgartes
laikrakstos un nesenējās landtāga de­batēs,
kas vērsās pret ārzemju bēg­ļiem
vispār, apzīmējot tos par nozie­dzīgiem
elementiem un vietējo iedzī­votāju
drošības un dzīvības apdrau­dētājiem.
, K. Kalniņš lūdza ^darīt ie­spējamo,
lai turpmāk novērstu atse­višķu
gadījumu vispārināšanu, pasvīt­rojot,
ka pēc oficiālās IRO statistikas
Ludvigsburgas emigrācijas centrā par
krimināl^ārkāpumiem noraidīts tikai
1 proc. ārzemju bēgļu, kas raksturo
fakti'sko stāvokli.
ventrijā, Golin Campbell Hotel
White{riōr* Str., pie Gaumont
vakars ar bērnu apdāvinfiSanu
17} pēc tam groziņu vakars aiļ progrimm\ā
ieeja pret ziedojumiem. —• >Vool(ox Lodgf
nometnē, 16. dec. pl. 10,30. i !
Zle;me}angUJas-Bradforda8 draudze, māc.
Āboliņš, Bradfordā, skolēnu eglīte 15. i d^(
— pbnkastetā, "Parish Qhurcb itfilē, «glīti
vakars 16. dec. pl. 18.^
ManCesteras draudze, māc. P. Namģaudi
Alsagerā, Excalibur ģim. hostell, eglītes ii
karš 16. dec. pl. 19. ~ Stokportā, Chrli
Church zālē, dievkalp. ar eglīti 122. (lec, p!
LIdsas dr.dudze, mfič. E. Bergmanii; Huderi
flldā, Parpchiai Hall, Spŗingwod4:Š^ŗ.,^^^^M^^^
ar bērnu apdāvināšanu 15. decC
Laulāti? Kārlis Aleksandrs Rlc^^rs
riju Aliaksandru Vilciņu.
Sķotlļļas draudze, māc. J> Sapiets, I^adŗp
bankas nom., 16. dec. — KarJallē,
Cuthbeŗt's bazn., eglīte ar dievkalp. 22.
pl. 17. ^^•••l;::--^'
filetumanglljas draudzer māc. R/^
Bearly un apkārtn. kopa pie Slarlfor4'on-AVo!
dievkalpojums ar egllU Henlijas nom.
dec. pl. 18. :
Māc. a. Slokenberga dtevkalpolumi: Wļt«|
church hospitālī, dievkalp. ar koncertu 15.1
dec. pl. 16,30» -r- Bedfordā, St. Peters ļsitg
Moravian bazn. 16. dec. pl.; 15,30. >- EeistS
bourn, 22. dec." pl. 18? māc. adj. J. GfļUļs '
- i Laulāti: Gunārs KrūmiņS ar Ināru
bērziņu uii Bruno Vistūcis ar AlWtI^ 'Ča||
kuliņu. i '
īli
iaiyaWa^a|
Ivjōgs. No t l
jo vīrs
l, JO
īliļteikli&askas aļ
G l t l sarlkojum
DVP Vansfordas iiii Piterborovas
tes vakars 22. dec. pl. 18. St, i J
Mayor'$ Walk, Peterboroughj \jsvētbtidiii^
bērnu apdāvināšana, priekSnesumii deja.
DVF Lesteras nod. un. sporta kopas Bangļ'
gidfidmta beiļ
jin tūķfiŗt
ļ r a ^ vildlba^
illbija fivato
ii ja bp» augļu
neziōlja nekā, j(
--^rudeni
trīs
ohns HallŠ
M
ato) toniēr šo ddirbi
ftpieptto,noki
eglītes vakars Trade Union zālē 15. :dec.M
pl. 19. ^
^ V F Stoke-on^rent nod. Alsa^eras ģim|
hostelī 15. dec. pl. 17,30 L6L Boltonat nod;
drāmas kopa uzvedīs L. Auzāne^-VItoliņaq|
Dāmu valsi ļ pēc tam deja. "
LatvleSu organlz. apvlen. BradfordS • egllt$|
Green Lane skolā 22. dec. pl. 17,301 garīgai»
akts, programma, deja.
m īlivjōgl apbrat
Jtos viņš bk
jofe
kas tolaik
valsti. W i
vaidits, Saaden
# 16 vietās
m
m iiiiiiiimiiiinniiiiiiniiiiiiniiiiimiiniiiiiiiiinnii^^^^^^^^
vBst īri Ii
m
i
Operdziedonis Boriss Piekalnītis un
pianisbe Rita Pētersone no ASV pie­sūtījusi
LCP Vācijā' priekšsēdim Ad
Sildem 595 DM ziedojumu, lūdzot vi­ņu
uzņemties šīs summas sadalīšanu
tā, lai pusi saņemitu vecie ļaudis, bet
otru pīisi tbc slimie bij. karavīri. Lī­dzekļi
pēc šī norādījuma arī sadalīti
Fareles, Berchtesgadenas un Detin-genas
veco ļaužu mītnei, pie kam
pēdējā šādu pabalstu saņēmusi pirmo
reizi, kā arī sm.agāk cietušiem slimiem
karavīriem. LCP Vācijā priekšsēdis
bieži saņem viņam adresētus lūgumus
pēc pabalstiem, bet šo lietu kārtošana
piekrīt LCK Vācijā resp, pašpalīdzības
fondam, kuriem ari šie lūgumi jā­novirza.
SARKANAS KURPE
13. oktobrī Daugavas Vanagu la}|
rakstā Latvija Amerikā ievies 8āk|6
ar vārdiem: „Nav. traģiskākas, bries­mīgākas
un bezcerīgākas dienas lat­viešu
vēsture par 13. oktobri, ka|l
Sarkanais Mēris trešo un pēdējo reizi
ielauzās Latvijas siixlī —Rīgā..,''
Tās pašas dienas naktī Daugavas Viŗ
nagu Ņujorkas ballē IJdz ausmai d^
jojām;
^18. nov. priekšvakarā, tūkstoši kopļi
nākuši, klausījāmies dedzīgus vārdus,
vienojāmies mūsu tautas lūgšanā, no*
trīsējām „Amerikas B-alss" radio rai­dījumu
dzirdot, ko dzirdat reizē a
mums bija arī mūsu brāļiem un mā
sām Latvijā. Varbūt, daudziem šis ko
pigais svētku mirklis bija jāizpērk ar'
ceļu uz Sibiriju. Lai hii kā, bet uiēsiļM
veldre lie
parfciestu
* ka
. i e m v i ņ š r
^sas adri
" ' i ^ ^ t atrast
:8
«V i . leas pa<
% v^ras kviS
m
w
un
^Warī Rīgč
drošībā, dejojām atkal līdz rītamljM M ii^t|L?'^^
Mūs mešus iemest balles priekos ^^Fi^Vf^
bēj a jau svētku ^ rīkotāju programmai I M|'^
beigām noliktā, citkārt kora tik krāšņilļfl arau/i^.
skandinātā, bet •Šoreiz kā ar Dieva
zīmi aiziūzuīšā pēdējā dziesma ,,Alu-l
Kā Andersena pasakas sarkanajām
m mēs gribam aizdejot pāri vēl
dzīviem un mirušiem, pāri varoņu
kapsētām ar izdzēstu uguni, projām u
no sava laika un likteņa. Bet vai šīs '
sarkanās kurpes nekļūs parmūsupašu
likteni? Mudīte Austriņa
Ņ u j o r k ā , novembrī
i
vi^f-'A'^O sadali
N ž"^* 9i«(ia
Pagāja