Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1951

              l i i i
• i ii
j r l i -
u4
L A T V I J A
Sestdien. 1951. g. 7. tttfm
Ctato¥0jas jaunas latviešu par
siavibas velēšanām Vadjā
PĀRBAUDĪS LITVIESU DZIVBS APSTĀKĻUS FRANCIJA - NO « O
SAŅEMTI SKOlU MATIRIAU - ICI SADARBOSIES AR BRlVAS
EIROPAS RAIDĪTĀJU
Stojuoies speķa
noteikumi par
DV centrālo tondu
Norvēiija un ārzemju be^
1
latvifllu ccnIrSISs komitejas sēdē
Augutftdorfl, piedaloties V. Janumam,
J. Celmeim, ,1. Niedram, V. Skaist-
IftukiiDf R B i M i m tm Ozoli9am«
priekšsēdis V. Janun» ziņoja, ka
kopi ar J. Celmu apmeklējis Kanā­das
ģ<sini0rill{cmiulu Karliruē, ie-sdiedfot
tCK teemorando b!j. kaŗt-viru
iecelošnndia jautājumos. Kon-foiata
pasksldroeit, ka karatrfriem ie-cftiolanai
KēnadH nav liegta, bet kat­ru
{eceloša]S<t$ gadījumu apskata in-dlvkluili.
l^ffiir «idiianas iemeslus
kooiiulālj Behpauž, un noraidīšanas
lēmumi na^r piriiddzami. I^sskrlnētie
karavīri var iaicelot uz Kanādu pri*
vSil, betjKimlMi — pēc fpalas at-lau)
a« «aņfiEaiaitis no Kanada«. Par
pIrrunSm ģenerinkonsulātā un ie­sniegto
mc^Diorandu infomaēta ar!
KLNA !!>r" Valdmanli, lūdzot
ar lo liiijtu Iepazīstināt mtlsu ģenerāl­konsulu
K<ii[)udlt Braitomi.
Apmeklēti Ziemelreinas«Vest!āles
sociSlI miiiiitrlja, lai vēlreiz pārru­nātu
ļhmm mljiņu pieiķirianas
Jautājumus. MlnIMrijai iesniegts lat-vielu
ģimeņu sirakstSp kas izteikušas
gatavTbvi piriet U2 ģimeņu mājiņām.
Solīta piŗetlnīnllclana m LCK ie­sniegto
sarikslu ievēroiana. Pirmā
kārtā tomēr fzfiettoe kandidātus no
nometnēm^ Oltteņu apmaiņas ceļā
ģimeņu māļliņlii izredzes ieklāt ar!
citos ap{gQb#Iq)s dizivojoiiem* Sakarā
ar dajflis Slēivigais-Holšteinas un
Lejiisaksljai blg|u pārvieto^ianu uz
Vestfāli, ICK fiiiezusiei ar Ierosinā­jumu
vIlcu iDSlIidēs šinī akcijā ie­tvert
arlf ktvieitu bJlglui.
latvie&B N^Lcionālais fondls Zvlc^d-rijā
noUSinif izdot grama tu, kurā at­zīmēti
lielinieku deportēto latvieihi
vārdi m adritm, un lādzis materiā­lo
fttbalslu i ! pasākuma veikšanmi.
Vlspuftlgi apvtrot šo ]«Lutājumu,
LCK nā(;«i ņUi atzinuma, ka šāda de­portēto
toiitiiitt saraksta izdošana
palreizējo« apt)ikķ>t nav n^pieci»-
lama, nedz vētāma» un var pat m
UTVISillir VXltSfAVJA HAMBUROK
JAUNA ADRBSB
lātvijM tiOtiftitelbi Londonā mds InTeraii,
k« Utvltlu pMSifjA l^aterit A p i t i a ņ a U
roja Ķiīm ir t «pdU Ir: H^tmtars W,
GotfittrttittUf if. MUiiat pitņeml^nas Ullkt
darbaitaSii no ilO-'-iS. TSltuoli Haabvirs
m%4h
Meklē I»t V1011 no veco lauiu
mītnēm
Mfklēiu Vliclpi ir«co lauilu inlt))ēi 6(y~>S5
g. y«cu lalvju mlmiņu^ ka» bCltii ar nliiru
iic«tt)t ui AuattlU;|u un usriudilt 5 g. vcicii
lēnu, par ko laloiaitntu brīvu dilvokll, uitum,
apģērbu Hc» I3lelt<il);t4»nt« var bOt ari invalhlla,
bet nt tbc %nm. lOdtti rakstīt K. R a t .
n i § k a liiijtlti Sir., CampbeU Imn, Tatim.,
Auitratia.
(k'
VĒSTULE LATVIJAI
T «vr.Vftf» Lāiviia i (I. 14. martai$akot, vienā elpas vilcieni
DV saimei izklīstot dažādās ^ ^ « ^ 4 , , ^ A IC raksts Kad Ir gan Ueli patrioti un fm^J^^ģŠiļ^^
domāts par to. kā rait līdzekļu i ^ l ^ f3\'^y,'* 100 «a^^ vecā kalvē, kura taču ar to viņi var lepoUei IfeScKFil^f^ ^.
dzinljumu starp zemēm, kur DV i^r^^aaudz neobjektīvu un aplamu mēs. ja miisu tautietis, kas NaitlSl ^
pelnītāji un tādēļ ari devēji, un tāraJ^J^sl^ par Norvēģiju, jā nodzīvojis 50 gadu, ir toīnlt
- k u r ir miisu iz- f Pf:?*ti. antnrfi runā - l^h
10^
daru ļaunu. Pēc LCK ieskata pagai-U^, ^ ^^su cietušie vanagi. Sāds i«4 *Pf^,^J,^, ,7u autors par kādu cia ārzemnieks, tātad ^ li^SĒĪ*^^
dam pilnīgi pietiek, ja sie saraksti n^.-j^ģtājj meklējams vienīgi DV y/2fj[?k* Aimeni oret ko gan iebil- Nacionālisms norvēģiem W ļ ^ M ^ ļ l i ^
deponēti Starptautiskā sarkanā krus-Lentrālajā valdē, kas būs visas DV h ^^^^^^^ kāda tas piemīt dali»
ta organizācijl So atzinumu ITdz ar K^j^jes ievēlēta un varēs rīkoties
lūgumu vēlreiz apsvērt sarakstu iz-L,isu DV vārdā. Lai valdes rīcībā P^M [f-^,^^., pārējo tautiešu nl- Daudz mūsu tauUešu ieei
došanas lietu LCK paziņoja LNF Lj^,,^ ^ b^tu zināmas summas, ko va- M^^^^ f 9;»° ^ vairāk - norvēģu pretimnākšanu tikai tādēļ vii
Zviedrijā vadībai Lētu izlietot steidzamai palīdzībai ^^^1^1 un tautas raksturojumu- Še viņi ir ārzemnieki un ko*U
Sakarā ar IRO atbalstītāju valstu L ^ i p e s , tā brīvības cloa, laukā. f^rarl *Wfas r^^^^^^ un upuri. Un vai Norvēģija
delegātu drīzu konferenci 2enēvi.Lft^ centrālais fonds, kura notel- ^ mā. kas uzņēma neredzīgos
LCK nolēma visu valstu delegātiem kuj^j pieņemti visu zemju DV val-P^P"^®*^^*- • i i ^ v s r t r A k t t T t t tau- Vācijas? Norvēģu tauta s a ^
iesniegt memorandus izskrinēto kara- ^jj,^ jjdz ar ko arī stā,jušies spēkā. Kā tas jau vairākkārt r m u i i , i u ^.
viru jautājumā. centrālā fonda uzdevums ir sa- tieši Norvēģijā ^ ^ « ^ ^ ^ f ^J^^^^ nu, un ja tad kāds var teikt, ta
Mmchenē uzsāk darbību amerikS-Lādēt un uzkrāt naudas līdzekļus or- ti. lai gan sl zeme nav bagāta, uni J «
ņu Brīvās Eiropas raidītājs, ka6 vē-LanizScijas mērķu realizēšanai un viss te s
I
Mmchene amenkS-1 ^^dēt o r -H. bi ^tmic u » . un vēģi ir egoisti, tad tas liecina pir
* " -asniegU ar helu piepuii unļ^.^^ novirzižano. nn njiH- iC
-a-. Jlaidigu darbu. Pati daba
bēgļu tautību grupām. LCK nolēma U^ļi^ŗgjo^p un tās ie<J2iyotājus spiedusi
. _ VISS le s f j ; X h « knlnm novirzīšanos no patieUbn.^
las sadarboties ari ar atsevišķām ^;enmērīgi izlīdzināt materiālo un ilgu. neatlaid gu dai^u. PaU ^ ^ ^
. ^ . r — ^ ,,n «g- ledzivotaius spiedusi r i - i N o r v ē,ģj.i,j:āx, aprīlī;
PasliprlBM imdi
cmttricHa
nozitcirļas
ZVIEDRI SEKO ARZEMNIBOT
PARAUGAM
aktīvi iesaistīties šā pasākuma atbilstoši aprūpējamo skaitam un dzī- kotles lēni un «P^^»^^-ļj^"^
<J«bS, ves apstākļiem Fonda līdzekli sastā- kas labi pazīst Norvēģiju sapratu.
J. Celms ziņo. ka LCK iesniegusi Ljās nV DV organizādtas saimnieci»- ka līdz šim sasniegtais, ja to salld^-
memorandu Bonmas valdībai un Uo pasākumu iemaksām. DV nodalu na ar bagāto un okupāciju nesKano
vācu zemju valdībām nacionālo sko- iemaksām un ziedojumiem, kā ari kaimiņzemi, ir apbrīnošanas ciemgs.
hx jautājiHuā. Ztoelreinas-Vestfā- Litu organizāciju, uzņēmumu un ori- Tadēl patiesi jāatkārto minēta raK-les
valdība lūgta ari uz priekšu lat- vatpersonu iemaksām, ziedojumiem sta autora vārdi: ..Norvēģija t)cz
viešiem atstāt vleim ģimnāziju» Ja Un dāvinājumiem. Fondu pārvalda DV kalniem un fjordiem ir arī citas ue-gadījumā
nevarētu latviešu skolu centrālā valde un revidē centrālā re- tas, par ko pabrīnīties. Bet tas ne-skolotājus
algot, tad lūgts vismaz vīzijas komisija. Centrālā valde ari būt nav vistu plucināšanas veids vw
pabakts skolu uzturēšanai. LIdzši- lemj un dod norādījumus par fonda divvietīgās atejas, kā to raksta A . K .
nejā eksterņu pārbaudes komisija Udzeklu plānveida sadalīšanu- At- Norvēģijā varam apbrīnot aiigsto
Hamburgā savu darbību izbeidz ko- Lēvišk^ zemēs fondu pārstāv šo zem- strādnieku dzīves standartu, priecā- zviedru ārzemnieku kv
misijas locekļu emigrācijas dēl. Sa- ju DV valdes, un ikviena nodala ir jamies par ērto elektrisko dzelzceļu ^j^jjj^^ pēdējos divos gadoi Zv»
karā ar latviešu bērnu iekļaušanos fonda dalībniece. Zemēs, kur vēl nav tīklu, labajiem ceļiem, par »Pf«[«««I- atstājuši ap 20)0 balttešu bēgļi
vācu skolās, nekavējoties organizē- izveidota kopīga valde, centrālās vai- jām, kas dod iedzīvotājiem vislētāko K^^^^^g^^ izceļojot uz Kanādu'ļ
Jamas svētdienae skolas. IRO tikko des uzdevumā fondu pārstāv viena strāvu pasaulē, par veselīgo dzīves ŗjjj pagŗ^jj, vēl atrodas 2300 k
piešķīrusi LCK lielākā daudzumā no attiecīgās zemes DV nodalu vai- veidu, ko norāda augstais veco cil- 330^ latviešu un 200 lliij
skolu materiālus. Tos nolemj sada- dēm. Atsevišķās zemēs vai apgaba- vēku procents u- t. t. ļ Paredzams, ka šinī gadi liii
līt skolām un nometnēm, kur ir los, kur DV nodalu nav, centrālā patiesi smags ir dzīvokli jautā- atstās vēl ap 3000 baltiešu,
bērni skolas vecumā. Materiāli jā- valde var iecelt fonda pilnvarniekus. j^JJls, bet tā ir arī visas pasaules igauņu,
pieprasa LCK, Augustdorfā. Tā kā Visu DV nodalu, kopu un ikviena at- Lmagākā problēma, un te jāatgādina, ..Pašreizējais Izceļošanas „i
vērojams mācību grāmatu trūkums, eevišķa biedra pienākums ir sekmēt j^^ ieceļotāji Austrālijā dzīvoja tel- līdz šim ir lielākais un tam ir
LCK nolemj izdot grāmatas Celaļ fonda darbību un līdzekļu sagādi. - * - • • -
maize I dalu otrā izdevumā 5000 eks.,
bet pēc tam II dalu un ābeci. No­lemj
lūgt Kultūras fondu aizdot lī­dzekļus
šo grāmatu iespiešanai*
J. Niedra ziņo, ka no Francijā iz­vietotiem
tautiešiem saņemti ziņoju­mi
par smagiem dzīves apstākļiem
un nepiemērotu režīmu novietnēs.
LCK nolemj šo informāciju celt
tīs, Anglijā — skārda barakās un iemesli," Intfrvljā neien ,
tml., kamēr mūsu tautieši Norvēģijā igauņu komitejas priekšsēttfs
neviens tādās telpās nedzīvo. Ja arī I tāls. ..Kanadas imigrācijas iei^''
kāds ar savu dzīvi šeit nav apmieri- vērojami atvieglojušas is(
nāts, tad līdz šim tomēr nevienam kāpēc īsā laikā iespējami H f | _
nav nācis prātā vainot norvēģus vaiļzas arī imigrantu piederīgajliS
viņu iekārtu. Norvēģi-ir tauta, kādu stiprinātai emigrācijai iemesli Ir
pasaulē nav daudz- Un tieši mēs, kas krievu robežas tuvums, taču fir
, . .esam redzējuši un iepazinuši tik du panisku bēgšanu nav runar
' I m^l'*\«;'"L^,f r^ttiJ'^^^^^^^ tautību, varam par tiem dot Kanādai sūtniecība Stokbohii
priekšā nākošajā IRO sanāksmē, bet ļ2-^„„»>;t^i-,];;ļ^*-,^»^ ^n^iT'^ vispareizāko spriedumu. Nepazīstu skaidrojusi, ka uzņem to a rX
apstākļu pārbaudei uz v et?H Vompn. ļ j Q r „ . ..proieMra kungi. iūd«u uzrakstiet arī neesmu saticis otru tautu, kas tējus, kādos nepieciešams
SalmuQ7;fXm;*«lJH'»'u:\tS^^^^ Wl'^„S'°'Tid«^^^^^^^
I?; u »n 1 ^ ' t \ DAžam labam arf parakitiju kfi ikopoiamina. līdzjūtīga, kādi Ir norvēģi. Tādēļ mēnesi vajadzīgi galdnieki, nļi A
Vācijā palicējiem ziedojumus pie- Ktropina maisijumui. t l vācu praparāiu Vt- kauns lasīt A. K- rakstā, ka „te ap- di ir pieteikušies, tiem bezjf
Nebaidieties no juras
slimības!
āRSTA NOVĒROJUMI UN ATZINUMI
OKEĀNA PARBRAUCIBNA
ir
. - V j . I . itsjumoi nekad netrūkst. Tā izceiotSju no- kā tur''(Misisipi štata kokvllnas plan- na, VĪZU izsuiegšanu Šinī srddl
drēbēm, no Kanadas (Montrealas) — ļ ^Ļ^^,h viena ieteic reļojuroa laikft citronuf, ļ' tācijās). ' trauc. Pēc šī paša principa visu
53 sainīšus ar pārtiku un no Zviedri-ļmrs ~ ieņemt p« «jlātltei degvīna, citt - «^,,K;ie» ^^ti^r^^i . « « a U m Isniedr ;irT rftn Arnd»i nTii«ll«tii
tas ^ drēbes un anavus Ziedoiu- »^l"» «»koiamoi. Vēl pēdljā dienS pirmt ait- Tāpat neatbilst patiesībai apgalvo- snieaz ari citu arodu pratēji^
mfi« iiAH.tr •rnrf/tS^^^^^ •^^^^ man .auca pa gabalu: jums, ka galvenals iemesls māsu tau-| Zviedru laikraksts AltonbladU
Degļu bemi mācas grāmatu pie skala uguns
LATVIllSU DIIVE ZīmEĻVAajA
Ja šodien latvietis, kas agrāk dnī-vojis
LibekS, Msrodas apskatīt vedis
Hanzas piluētif lielāko latviešu no­metni
Mērentis kazarmfti, viņš pār­steigts
aŗistRjis jau pie ieejas. Nekiis
vairs nellecicta. ka še kādreiz bijusi
DP nomein<^ P'm ieejas redzamas dam*
dzas un dažādaii reklāmas, kas norā-da,
ka še mājvietu atradui>as vācu
firmas. Sevišķu uzmanību saista uz­raksts
Meldesiielle fuer illcgale Grenz-gaenger.
Katru dienu tanī pieteiciis
bēgli no Vadjas austrumu josl^bs, ku­ru
ierašanas itmesli ne vienmēr ir
skaidri. Ari Libt^kas vicu prese ap­stiprina,
ka bieži vien zem politisko
bēgju maskas slēpjas komunistu
aģenti.
Tāpat kā ser^āk. arī tagad li^llls,
pelēkās blokēk.iK ir laužu pārpildītais.
Tikai arvien biežāk dzirdama vācu
valoda, kas liecina, ka latviešu Mē«
zenē palicis pavisam mas. Tl« latvlt*
ši. kas šeit vēl mitinās, ir vai nu ka
Par miliisfeļiB Ķsiilra-haaini
deserta īsv
iceeleliifa DF
Mtoclīeiie [fm]. — No Vašingtonas
IRO ziņots par trim jauniem gadīju<
miem. kur bp ieceļotāji mēģinājuši
kontrabandas ceļā devest ASV pulk
sleņus, diinante*. fotoaparātus, mi
beklus un amerikāņa dolārus. Vilsi
muitas dektarikijā neminēiiii priekš
meti konfijJciStl,, un valnīgia nodoti
muitas iestādilm sodfšanai- Vi«nam no
DP, pie kuri atrada 50 pulksteņu,
piesprieda 8 mloešijs cietuma. Pilfc
soda izciešanis viņu izraidīs no Sav.
valstīm. Kā paskaidrojis imigrācijiis
un naturāliJtādjis dienests, ?i«os šli-dos
gadījumos automātiski piemēro
-Niportācijas llktmu. — Vainīgo DP
tautība ziņojumā nav minēta.
lloorceeVkHļifetimn — Ep . DHTziinnttAarr*s iuin« JI . cGceAd -Ufi',^^^^n'^„^ ,1^.1, ^ ^ ^ ^ ^ cešļoūtpāojtui e»if ikBar em..ebna- - a. .rī. pārējiie. t^a utieši, k..a.s. •š•es t di izuīvš iol, kunā
rovlCS. bet par SUbstltūtiem - A. rot menca»-, kā Latvija» jūrmalnieki „ka. l^^' 5®P ^l^^^^^^
Skujskurbls un G Odiņš. Līdz jau- visvairāk slimoja sieviete», retāk bērni. Bija norvegi ir komunisma lielākie lenald-nās
pārstāvības ievēlēšani. saskaņa ''Z^'^llr^Z l':l'7J^ "'Zaikumā " ' f ^ X ^I.T^'' ^f^^ l?^^"
ar LCP dotām pilnvarām, darbojas Kf^iV: veV "0^^^^^^^
LCK. |»tingrākā vētrā, ka» «abojāja kuģa maSIna». vegija), ka norvegi Cīnīsies, ja sak-
Efltens ui: kuģa bija teicam» un vi»pu»Ig». tos austrumu UZbrukumS. NastaS, kā-
Mum». irturigaiiem ka» Sdām vi»u. ko vien Kjas norvēģu tautai jau tagad uzliek
deva. un vēl labprāt ari otru porciju, bija ^ i ^ - s j . . . ^ / r^^A^^n
tīri vai jāpukoja». kad. tuvojotici Amerikai, pienakums savas dzimtenes nodroši-arvien
mazāks patika to skaits, ka» neieradās nāšandl, viņl tiešām nes beZ kurnē-uz
Banu. un nebija vair» Iespēja» dabūt pa-Uanas, un mēs- visl Zinām, ka tās nav pilddevu. Varbūt to panāca zāles, ko ne-j „ . ^. .^j . , .
liedza nepieciešamos gadījumos, vai ari stin. redzot pieaugoŠO Uniformu
grā kārtība un obligātai» darbs. | skaitu. Jājautā, vai autors zina arī
mus sadala trūcīgākiem *a»tJešiem.i,Mum» tūiiņ jāskrien ut<vcikaiu. x. kundzei! ij^z'.^^^^^ norvē6u slmnati-lnls dienās ziņoja, ka arī ivisdil
LCK ievākuši nometņu atsauksmes rakiiljusi dfaudzene. ka uz kuģa dodot vien- ļ*®»^ Jzce ošanai ^^Jiorvegu simpau » «^^^^ .Tt
par Vāci las nfirstāvlbas instrukciju U"l« "lenu. un glābiņš esot tikai sāļā» .ii- jas pret to varu, kas mūs izdzinusi kuši sekot bal iešu, polu \»^'*
In Zilini Ar lieiār^ pūlēm man izdeva, ātru- trimdā, un ka Norvēģijā esot milzums paraugam un izceoot uz Ki
un uzsākiis vēlēšanu sagatavošanu- 10 kārbiņa» kiUvu. \ e t tikai h^^jj^^^jg^^ y^ J ^ ; apgal- Aprīļa sākumā ar kuģi Awia
Par centrālās vēlēšanu komisias vienu (un tā pati vēl tagad neatvērta gu r^^f 1 i / * varu apgai « • . ijcisiT./rnuvi
priekšsēdi ievēlēts K. Ozolipš. par| n . f l . « ^ . . . i b i A n , . ,m „ I r?,L«l"/LP«!!l°J".^.'°..'2^^^^^^^^ vfd??r l n £ l A "fj
metallstrādnieki, mežsaimnļĀ
arodu pārstāvji. Iemesls zvildm!
ceļošanai lielāko tiesu ir
trūkums un lielie nodokli. KHi
ņu tipografs, kas precējies ar
un kādu laiku dzīvojis Zviedrift
gad to atstāj. Altonbladet
dāņu emigrants izteicies: „Sim
es veselu gadu strādājām dfi&i^
nakti, lai sakrātu 3000 kronu
iegādei. Mums ir vienalga, kUtt
bu Kanādā strādājam, tikai fttm
šejienes. Zviedrija nav nskidl:^
zeme ārzemniekiem, še neka(i
tieši, bet gan runā aiz mugu^li
vokli dabūt Zviedrijā ir nt"
mi." Tālāk Aftonbladet noridai
ārzemnieki izceļo galvenokārt
no krieviem, turpretī zviedri; ua
skandināvi tāpēc, lai sasnieļļtti
stāku dzīves standartu un
vieglāk avansēties savā aroti*
gan Kanadae sūtniecība ZvisjUjt;
ceļošanu savā zemē speciiU
pagandē, taču tā vienmēr pf
ļaudīm, kas vēlas iecelošanab
jas. Vairums Skandināvijas
tu pašreiz ir somi, bet pi
ka ari zviedri aizvien vairāk
sīsies izceļošanai. Beidzot AI
det piezīmē, ka vienīgais §Witfl
ceļošanai Kanādā ir apšaubliM
tiskā pagātne' V.
raviru, vai aizsargu ģimeņu piederi
gie, kas pagaidām nevar izceļot- ^ļļf,"! krietn. skaits viru. kas ar hu- to, ka norvēģu komunistu partija, kas
Dzīve palicējiem vispārējās cenu heļV;,^^^^^^^ bija niecīga un tautas ienīsta,
paaugstināšanās dēl k|Qst arvien grū- kuģa kāpnēm augšā uz kiāja un !e)ā kajītē», bankrotēja sen pirms Itālijas notlku-tāka,
jo demas mēnešos nesamērīgi ^^^"1 nesaslimām pat bez lāīēm. miem?
pieaugusi elektrības, gāzes un ūdens L^J^- pTeniroT t f lie^ tlr^r^lb^fā! I jS^^^autors raksta, ka „norvēģl ir
maksa. Daudzas ģimenes vairs nespēj ti. ja ir droMba. ka tās var ieņemt pie vaia- Heli egoisti un patrioti", šos divi vār-ar
nelielajiem darba pārvaldes pabāl- M»^^»»- ambulancē izsniedza jauno dus apvienodams un izrunādams, tā
«f(Am A%rf^ts.m rSt^.'»..» I ..brīnumlīdzekli'* — dramamina tabletes Lab»'
silero dārgos rēķinus samaksāt, un ,,^2^^,^,. ^^^,1 ņ^mt p.r daudz
parādi aug. Ja tie divos mēnešos nav un pārak ilgi - 3 rel/es dienā pa puatablelei
samaksāti, vācu iestādes noslēdz elek- «P I* O>^^' P^^"»» ēSana», Uetojot tikai dīva»
t r l h » im n%t\ diena». Ja lileto pārāk ilgi vai lietākā» de*
uiuu un g o i i . , , . vās - rodas nervu darbība» traucējumi, ka»
Ieejot kā'dā šo likteņa pabērnu gan atkal novēršami.
istabiņā. Ir iespaids, ka esi nokļuvis Da*am cietējam devu zviedru Hysko table
MiiiMiiuiiiniiiitiimiiiiiiiiiiiiiimiiiiHiiiīnmiuiHniiiiii
PASKAIDROJUMS P. GRUZNAS
LITERĀRA MANTOJUMA UETA
Pēc nelaiķa rakstnieka PāvlU Gruina»
lauku māiā šā a&du simteņa c s k n . M"' Vasano vai ari skopolamina-atropina pul- tuvinieku lūguma Latviešu centrālā komlte-
Zuc ^ r \ X Simiena saKU- ^^^^^ palldzēļa. Bet kā Sle. ti ja paskaidro, ka rakstniek» OlģerU Lleplni.
ma. bveces vai pat skalu gaisma ber- dramamins nevar novērst vemJlanu. Ja tā jau pflrocmoi savā rīcībā Gruzna» ētatfito» ma­ni
gatavo skolas uzdevumus, bet ve- draud, jo tad zāles parasti izvemj. Se vrtr nuskriptu» UQ daļu mirušā rakstnieka perso-
Cāki velc mSias darbus Bērniem no h*^^**^^' sverīSu (supozltoriju. vāc nlgo mantu, nav uzrādīji» likumīgā kārtā 1 A /° , ° Zāpfchen) veida, irv.idot \U tOnla zarnā. Ja ap&tiprinātu. viņa labā taisītu testamenta
Sesu gadu vecuma j^mācSs vācu Sko-Udu nav tad iaiOk^ panākt zālu iedarbība. Tādēl Oļģertu Liepiņu nevar uS^^^^^
ISs. Lai gan ir valodas grūtības, taču leņomot tfis tūliņ pēc vemfianas. Lieka», ka pienācīgi leģitlmētu nelaiķa PāvUa Gruina»
latviešu llērni tikpat Sekmiai māci- h'**^'^'' J«^0<*"^«t ar kādu sālu mantinieku, kam piederētu kāda» neapstrl-h5*
tS v5rn c l r A l S n i Sķidrumu. p'.rm.. buljonu. Bet pats galvc- demas tiesības 81 mantojuma pārņemšanai
oas Ka vācu skolēni- Uai* nebaidīties no Jūras slimība» un ne-1 un izlleiolanal »avā labā.
Plašā Mēzenes sporta zāl/e. kur padotie» tai!
kādreiz notika Ziemetvācijas latvie- ^"^^^ t)etcerlgi
<I<»WM«. Ait^^»m I I"»" ^ ^ ' ' " l Stundām Ilgi, un tādiem nekā never
SU d z i m i iU dienas un daudzas mte- p«„^j,g, ..ŗ, vairs nevaru izturēt.- vaimanā
resantas sporta sacensības, nodota kāda dāma ..Mana strd» valr» nestrādā-
C l
p s Ul- ^
t^Bl&aii: varbūt k «
Irttu'irmiiroņenitr-j
i r i i i a ^ e d . Kanļ
m i^h nevaram ļaut
}o tie atņems dart
jžim kaiavīriem' Kj
iiftlojiiiies, vari)tit varēsi!
i3b iacilolanu." Visllel|
Hifiliek kl saucēja bair
tlttflļi Cllai im Argintln!
* * naltl», pieņem vii
^ pieprasījumu. TotU
p4|imtljy, piem., Clle "
rUn ļ^eauguio un 150
'iMfBH Naudu nav.
f lUļEUJA
iri^g ttved kopā ar kā(
^ ^iļavideti' Tai kopā
M plms kafa apceļojis ^
būvgjuši ērģelei. KJ
«I Argentīni, kur vl
IUjiH ar viiā Dienvfc
|l4itiaia Argentīnas mull
Itļiiiniko dēlu. St lei
iicilojls no Vācijas pirn
' Vķi rokSs gandrīz vil
vH&H tirdzniecība, untm
iiftkni art laukiaimnic
„ V lauktali&DiecIbas mašI
Iļtoi rīkiem. Argentīnā
HlNem aitu im milzim
Miardo St. tirdznieclbi
^ Dienvidamerikai vai
ļ j b ļ i ar perionlg^
ļļ» leitŗi tnipu un orķest
•'^'loliM izpriecai brai
, J»t aunlkaii dēls '^^^^m - itudIJ.
^ Kara laiki viņš brh
ļjctt anaiji. Vēl ik
S»^k«igupoim«dēlsgā}
' « W e meklējumi pal
|^'J«2iņas
Hittietii
vScleša *tarpni(
^•mes izseko;
tut
,^J^ gadījumu, izd<
mm varena tēvi
WMzIbu izceļoJan
, . ^ l H a t r l un HinT«
Multlmill
Nometņu dsive
vāciešu pārvaldībā. Sporta nodarbju vairāki tēlojas par sirdi, kaut gan jūras UNGENES nometnē paredzēt» iifletot vēl
iieMsnpf ēt ijAa nn<aitv^ lliiAeigtttfai a*rrfi āarr-zre«m«»jtu.. bUēXgJjMu PT'^'^^^c'^^a^^ i,, " Vainām. Jūra» 500 ļaunu iemītnieku. Pašreiz nometnē dzīvo
jaunatnei, jo vācu sporta klubs rīko | viens bojā neiet
ka no šim grūtībām ne-nometnē
ap 350 dienvidslāvu, 250 ukraiņu. 200 lat-
NekaunieUe». Ja kādreiz vielu un 150 igauņu. — Lieldienu dievkal*
regulāri sporta sacensības. I iāisspjauj pān kuģa malal. vai vj«ur uz kuģa pojumā. ko vadīja māc. Uventāl», dziedā
Par Mfctenes nometnē vēl dzīvojo- f^^pjļ^^^^^^^^^ .l?.?^.^». I J^» «'^•««t» j . Mintā
ai*— . u XI 1 - ^r-f ^ I — r . « " - V u..n. dodieties atkal tālākā» darba v«<*lt>ā. Svētku aatlkojumu levidlia latvieša
Šiem tautiešiem rūpējas LCK pārstā-ļval cita» gaitās. | grupa» vadltājē P. Ludvig, uir^l un {litŗj
vis Slērviga^-Holšteinas apgabalā
Aug. Vanags, sevišķu vērību veltot
invalidu vtn karavīru atraitņu pabāl-stu
izkārtošanā vācu iestādēs. Rosīgi
darbojas YMCA V. Irbes vadībā un
Pfof. Dr. mcd. N. Vētra
SAREŅU IZVIETOŠANA
LATVIEŠU ĢIMENES
Bāreņos un citus bervecākti bērao». kam
ināde. uzvedot Ed. Vulfa viencēlienu Uni»
murdā rtži»oru A. Hardelea m P. Jtkoviēa
vadībā. - rjometnē noorgasitSU metinātāja
kw»i. Latviešu grupa nākoUkS vairāk vērī­ba
» velU» angļu valoda» mādlanal Pāra-dzēt.
dibināt art lūšana» kurtu»
DV ar priekšnieku pulkv. Druvaskal-1 «av audlu vecāku. lOdi ateidilft .vi_etēiā
Latvijas Sarkani KrasUk EtUsgeB
strasse 7. Pieteicami arf ārlanll
zarmu dramatiskā kopa ar k o t n ē d i j u ļS 1?M^iņo| u»a^ii™i^^ «„ «āietjkori» R, o«)ia~vadibr PirTi:w
Gleznotājs Otiņš. Lielajā latviešu te- vai to personu vārd». kuru gādiU bēnlra!. Y M C A » talpā. l ā c TT,a^?L !LMI^^^^^
Nesen nometnē viesojās otras ļ Latvija» Kroslā EaSageS/tSSldl v^dlUl^^^
lerijas ka- Pieteicami »rf ārlauObaf bēril. Ultvkalpojumu vācu valodā. StJkalMlum»
: komēdiiuL'ri." kupuSi: d r t e
nU'
Ubekas nometnes Arti!
. . - Mfi» at- ^M^'^» ttlpā» māc. ThaliM tH^iu' rZ
ātra zālē bija tikai dažas rindas ska- 'f,^**' anmoBs i» h» Luterāņu federācija» daibftu un DP i m i ^
i I ^si^ ..^-iiiiļo apraksts. UK «zalcfaa arf to» -^U*» itapējāa. » OP emlgrā.
I Ktlkus. kas ar t i vldOlāilbu koni I RPnnrrorAc . .
ni, bet tās gan netrūkst nevienā l'ilmu leis. g saņ^muit aadunāSaa latvieiu bēV. mii» f,ui?.«: " ^ Z " * ^ * ««tika tauukolu be|.
izrādē... ņus. iesūtīt kāiiēļo tlņo|u«u par bērna ^dza ar s ^ ^ ^ ^ ^V'^'i* «»^ttSj.
Q« nedot latviešu bērnus vācu
r^oroetnes dzīves ikvi-ena. Dauri;; cer
izceļo*, bet cerībai līdz šrn vi us
T«i cl!a les»āto audiināianā, jo ar LSK vl
rfOi^jltrj tespfiams tos nodot latvieSu ģi
ra«»n?«. kur Uem paredzēta laba kopUna ua
pieisēroia audiiaābasa.
REDAKCIJAI
m
Pirklūl
iNVAUDA PATEICĪBA TAonnU ^ļgž/>ftlHm
^ ^ ļaunas dziv
Tā k l atpllalgu adraiei 11}
izdarīt ttaii raktUa vēatull, U aļj
•īgu latvisku paldlat p»r ititki "ļļ
10 dolariam - UnUatal J. Vattsii Alf*
P. S a l t s l s k a»
Cuihavaa — Grodas^ Pap«*'
Ver»orguBg»htl««
Vīne
VAI AIZMIISTS
MIe. A. Uaplņa rakftf t»Mtii
Um]M pag. gada IT. nmvti 9ļf
ki ar Uēplēla kara orde-a 1. i g*
vl»a« trīt iķtrāai apbalvot»
kari Kalpakf. Tāpat (aa sav mišM •»
dreļi Ikftia rakitf LSēpIēla kij*
Sauksnti 1946. g. 2I.-I1. ^^ļL
zidenta pavēlē armijai ua flotei aa ^
•r I. iķiru apbalvotlaa ^^^^'^^
ir palkv. Kalpak». ko Ikieaai ķl
kārtotājaai vajadzēja atctrērtt».
ka bataljona karavīra «tšrftii
prtekl»ēdli pulkv. A. KripH» i m
ar Ikseau nav reaģējis uz to.
K. C l a m l ņ l»