Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1951

              S VARj,
("upniecibu QHK
Otonn n X . T . Snb
[hegemoniju uj'
ļcels amerikāņu M
L.^f lielākie ,v^Q
Wbas eiik,j .
Tnju mēnešu n««H
lacu_gaismu, u' f ^
mosi cietokšņa'.^
LATVIA
Utvlan New8paper
Nr. 27 ^471), AprU 7, 1951
Publliher: Jānis Niedia, Aiigust-dorf
b. Detmold. Lager, Gennaay,
Pbone Augustdorf 02.
Elitorial aod Business Officsi
OfaiMBfchau, Obb., Regieiun^
lager, Germany.
USA Office. 102-15, 85th DriTe.
Richmond HiU 18, N. T., MioB« VI
9.7776. SubBcription ratot USA:
$ 2.— or 1.50 montbly.
Printer: Weilheimer Druckerd,
G.m.b.H., Weilheim/Obb., Genndny.
Publ. twice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO.
fga valglg vadītāja viiiit
ļ t n ē " Prāgas laikrakiti
prezidenta apmeklJJimi nļ
sabolleŗl radijugi giju
)aziņoja Maskavai «i
poļi patērējuši .
[dus gaļas izstrSdSJusiu,
tbas ienaidnieki kavfiji)
sadali. Zivju ttūkm
|ro ar to pārmērīgo pi
g. Tobeiai prasa Nef
^adr ākstā.
lietus izSķīdail AQM
lenta fabrikas Braniltt'
i r n i ņ i , raksta SED liiii
iT, neaizmirstot piebiK
J agresoru sakūdīti
| u pilsoņu dzīvo Amtr
Maskavas unlveisltBt»
ļrāmatā. Raksta beigi! tefcļ
ļ province ir stlptfikall'
un Pad. savienībai p'ii
tet agresīvajiem rieta»!»
ļmašinaf virs JuD^liJ
nometušas politiska! itt
valodā, - ziņoja hm
mūžu cilvēces nSkoJis?
lem pareģoja kāds \t\ft
lācijas apvienība pl» lēj­ies.
PaSreizēJBl» mfj^
Ilgums Ir 67 qadi, belJ!S
i tikai 23 gadi.
lielā vairumā ra!;
ds ķimikāliju fabrlk«
fgabalā, Ceclīoslovaki l
l i e šu ierakstīti Maot^SJ
[mo Ķīnas pilsoņu
jardzibu Cechoslovaklliiļ
t ā c i j ā lūdzis PrSga» %
Lijas ,šefs AustruBrf^
|m Calseram. ,
ilbām Rietumeiropa
lam kara mākslas «
lueram," izteiciei
rs M e k k e r t i s s . ^
' ģenerāļi ie"duļi,^,T
rvarēt Cechoslovakl]^
Bus jāuzņemas vel
daudzas smagas
nastas, saka Trumens
Vaitngtona (el) — Atlantika pa^ta
par8k»tlianw otrā gada dienā teik­tajos
runās daudzi vatetsvirl ar gan­darījumu
atzīmēja š! nozīmīgākā
miera pasākuma iepriecinošo attīstī­bu-
Prezidents Trumens norādīja, ka
pagājušo divu gadu notikumi rādīju­ši,
cik pareizs bijis brīvo nāciju
kurss, kad tās saslēdzās kopīgā aiz­sardzības
sistēmā. No Eiropas brīvo
tautu apņemšanās izauguši starptau­tiskie
bruņotie epēki, kas ir vienrei­zīgi
pasaules vēsturē. A S V patlaban
realizē milzīgu bruņošanās rūpniecī­bai
programmu un arī mūsu sabied­rotie,
neraugoties u i savām ierobežo­tam
Iespējāffln jau divkāršojuši savu
produkciju bruņošanās rūpnieicībā,
teica prezidents. Runas nobeig\imā
Truanens pasvītroja, ka neraugoties
M3 līdzšinējiem sasniegumiem, kas
dod pamatu būt lepniem, nedrīkst
aizmirst, ka sāktais ceļš ir loti gi'ūts
un ASV, kā arī Eiropas tautām, ar
stingru apņemšanos un lielu pacietī­bu
būs jāuzņemas vēl daudzas sma­gas
nastas.
Ģen. Maršals savā vē«tījumil no­rada,
ka tas, kae vēf pagājušā gadā
bija svēta apņemšanās, tagad kļuvis
īstenība — top stipri Eiropas aiz^iar-d7,
ības spēki. Itāļu ārlietu miniiitrs
grāfs Sforca savā plašajā radiorunā
gāja vēl soli tādāk apgalvodams,
ka rietumu demokrātiju neatkarība
un brīvība tapusi pēdējos divi gados
nodrošināta.
Nr, 27 (471)
Sestdien, 1951. g. 7. aprill
Iznāk trešdienās un sestdienās.
Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko-miteia.
Galvenais redaktors: Mak­sis
Čulltis, galv. red. vietn V
Lesiņš. Redaktori: G. Grlnbergs.
P. Klans, E. Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: (13b) Grafenaschau, Obb..
Lager. ASV redakc. vad.: A, Klāv-sons.
319 N. 22nd Ave W, Ehiluth.
Minn., USA. Austrālijas redakc
vad.: A. Smits, 21. Linden Ave-oue,
\Vendouree. Ballarat, Vic,
Australia.
ieteic: beglu izpletņu
• 0
Minchenie (le). — Ukraina^ pēdējais
ministru prezidents Stečko, kas atbē-dzis
uz Rletumvāciju, sarunā ar pre­ses
pārstāvjiem paskaidroja, ka, sā­koties
karam starp ASV un Pad. sa­vienību,
nekavējoties otru fronti ra­dītu
daudzas partizānu vienības, kas
patlaban darbojas padomju okupēta­jās
zemēs.
Pēc Stečko informācijas, jau tagad
labi organizētas un uniformētas par­tizānu
vienības darbojas Ukrainā,
Lietuvā, Latvijā, Igaunjā, Kaukāzā,
Austrumturkestanā un Dienvidkrievi-jā,
kazaku apgabalā. Rietumu valstis
savos kara plāmos var nopietni rē­ķināties
ar šo vienību jūtamu palī­dzību,
ja tā,s pa gaisa ceļu apgādās ar
ieročiem, municiju un citiem kara
materiāliem.
Stečko Ieteica, kritiskajam posmam
tuvojoties, organizēt nacionālas bēg­ļu
vienības Rietumvācijā, kuras no­lēktu
ar izpletņiem savā dzimtenē
turienes partizāna atbalstam. Nobei­gumā
ukraiņu valstsvīrs pasvītroja,
ka visas tautas, kas atrodas padom­ju
jijgā ar ilgošanos gaida karu, ap­zinoties,
ka tikai ar ieroču palīdzību
iespējams atbrīvoties no komunisma
1 verdzības.
rsnieki vada soda
icijas
M A S K A V A TIKAI PRIECĀJAS PAR NOTIKUMIEM ALBĀNIJA
Belgrade (al). - Kā jau mūsu laikrakstā bija ziņots. Albānijā kopš
vairākiem mēnešiem plosās sarkanā terrora vilnis. Daudzās vietās baigus
brizus ciemu un mazpilsētu iedzīvotājiem sagādājušas soda ekspedīci­jas,
kuras vaiia galvenokārt padomju policijas virsnieki. Soda ekspedīci­jas,
kas rīkojas pēc pazīstamo komunistu kara tribunālu paņēmieniem,
nošauj cilvēkus bez jebkādas iepriekšējas izmeklēšanas.
Lokomotīves un propagae
Vaciefi galavo saimniecisku invāziju Dienvidafrika, —
apgalvo britu prese, bet Bonna io apstrīd
KĀDI U Z D E V U M I Illf^ N O C I E T U M A I Z L A I S T A J A M A L F R Ē D A M KRU-PAM?~
Š A M P A N I E Š A BROKASTIS PAR 3000 D M - „MES A T K AL
BSAM UZ K A J A M . . . " R U N A ESENl — RIBENTROPA DIPLOMĀTI
U N V Ā C U TECHNIĶI U Z PRETORIJU
L o n d o n a fdm). — Bonnas valdība oficiāli atsaukusi Kiņas, it kā tā biitu saistfļn-tlei
ar nesen no ieslodzlļuma Izlalnto l>i]u§o vācu „bruņoJ>anā8 karali" Alfrēdu Krupu,
lai realizētu kādus vācu ^saimnieciskas invāzijas" plānus Dienvidafrika. Iemesls šim
atiaokumam bija angļu preses smagas apsiidzlbas un atklājumi, it kii Krups izraudzīts par
iSdas invāzijas vadītāju un Bonna nodevusi plāna realizēšanai plaihis līdzekļus. Ja ari
llkii daļa no britu laikrakstu atklājumiem būtu patiesa, tas liecinātu par ļoti zīmīgu
attīstību pēckara Vācijā, kas ieguvusi arvien lielāku patstāvibiii savā rīcībā un plā-
Došanā.
, vācu gleznotājs ngļ
mākslas darbā pa^;,,
I nozīmi vācu Uut«
| ā izdotais Neue Zeit
Spānijas l^omūniJjP^.
kuras lētais vS^^ļfe
ļonijā, šis rež^'"'
L i j u Portug;!^ P^f^
gaļu v^snieki
[ulcei. Prasība»
[ja savu mēriņi
3tu sacelšanos.
«vojas atgrieitiej
fairākuma
lefc iekšējās lie^S'-
.Utu armijas ^
iskaidrojis Abv
25 gadiem Sorei» *
Iskās brūces. .
[ apmeklētāju ^ W.
podas koncentiSfļ 'J
fvo arodsavi nlbj^,
ļiprinājis .jjjj
L priekškara.
k no "^"^^'m
Iekārtotas pec Y,tJi> t:
Ijā no tām - ||
[000 personu.
ļīm ir «udusi ^
[i ieteicies |
viens
b palīdzibu Ķ
draudot pr^^ Ķ
novēršanai
Londonas Sunday Chronicle kores­pondents
cieši apgalvo, ka varot dot
noteiktu atbildi uz jautājumu, kas
pēc Krupa atbrīvošanas interesēja
tiklab vāciešus kā ārzemes: ko tā­lāk
darīs vīrs, kas palīdzēja Hitleram
tikt pie varas? Viņa uzdevums eijot
realizēt vācu saimniecisku iebruku­mu
un nostiprināšanos vienā britu
impērijas stūrī — Dienvidakfrikā.
i.Mēs atkal esam uz kājām," jau iz­sakoties
vācieši Krupa „citadelē"
Esenē.
Krups savus plānus esot paskaidro­jis
brokastīs, kas rīkotas viņa atbrī­vošanas
dienas rītā. Brokastīs, kurās
patērēts daudz šampanieša un kas
izmaksājušas pāri par 3000 marku,
pārējie Kruna direktori gan uzsvēru­si
nepieciešamību ievērot vislielāko
piesardzību no preses, sevišķi ār­zemju,
bet Sunday Chronicle kores­pondents
tomēr sakās zinām seko­jošās
Krupa un Bonnas valdības
plānu detaļas.
Rietumvācijas valdība esot atvēle-lusi
vairāk nekā 1 milj. marku vācu
Svarttakais mm
t Amerikāņu ziņu aģentūra USIS vēslī
no Ņujorkas, ka tur 14. aprīlī nolik.i pla^a
Austrumeiropas trimdas politiķu BrlvUias
Konference, kur bet tiešajiem politiskās čri-ves
vadītājiem piedalīsies ari «0 krievu
okupēto zemju kultūras un saimnieciskās dri
ves personības. Konferences mērķis kon
•talēt saimnieciskās un kulturālās drīzos
Matusu zemēs aii dzēlis priekškara, ka arī
pārrunāt savu dzimto zemju atbrīvošanas te
»P§jas.
t ASV senāts trešdienas vakarā apstip-ļlnāja
prezidenta Trumena priekšlikumu p«ir
* amerikāņu divīziju nosūtīšanu ui Eiropu.
Tālākiem karaspēka sūtījumiem prezldentum
asaņem kongresa akcepts. Kā papildinā-ļumu
pie šīs rezolūcijas pieņēma republi­kāņu
senatora Mekkartija iesniegumu, has
P«r©dr ..Rletumvācljas un Spānijas militāro
citu palīgavotu" izmantošanu Allamtlka
P«kta stiprināšanai.
t Amerikāņi zaudējuši Korejā līdz Ml
««tam 58.SS0 karavīru. Smagi bijuši iim-
'Mum! pēdējā nedēļā — 1430 vīru. Kop-
«udējuml sadalās šādi - 8753 krituši. 39,0?,3
»evalnoU un 10.774 pazuduši bez vēsts.
« i H , ^ '^^^««PeliSr par spīti pieaugošai ietiah'l-nieua
pretestībai, Joprojām turpināja uībnii-
™ Q un guva Jaunus panākumus.
propagandai Dienvidafrika, izmanto­jot
tur vērojamo pretbritu noskaņo­jumu
koloniālos un rasiskos jautā­jumos.
Uz Pretorijā nesen nodibi­nāto
vācu informācijas biroju pare­dzot
nosūtīt lielāku skaitu Riben-tropa
skolas diplomātu- Tālāk imig­rācijas
schēmu ietvaros Dienvid­afrika
jārauga iekļūt tūkstošiem
vācu, techniķu, bet lielām vācu rūp­niecības
firmām tur jāiekārto fabri­kas.
No šīm firmiiim angļu laikraksts
min vispirms Henschel lokomotīvju
fabrikas, ar bumbvežiem slavenās
Heinkel lidmašīnu rūpnīcas un tau­tas
automobiļu" ražotāju firmu Auto-
Union. Visas šī<i> firmas vienā vai
otrā veidā saistītas ar Krupa koncer­nu,
kas akciju jau ievadījis pirms
gada, iegūstot Dienvidafrika lokomo­tīvju
pasūtinājumu 2 milj. mārc. vēr­tībā.
Kāda cita firma jau deklarēju­si
bezdarbniekiem, ka meklējot 1000
spējīgu autorūpniecības strādnieku
„ar piemērotu politisku aizmuguri"
lai saktu automobiļu montāžas fab
rikas iekārtošanu Pretorijā.
Kāds Bonnas valdības ierēdnis
esot izteicies: „Taigad, kad okupācija
kļūst vieglākā, mēs atkal varam sa­glabāt
noslēpumus no mūsu konku­rences,
it īpaši angļiem. Kādu laiku
angli zināja par mūsu plāniem pārak
daudz."
Vācu jaunais ģenerālkonsuls Dien­vidafrika
Rūdolfs Holchauzens, kā
raksta Sundav Chronicle, iekārtojis
biroju Pretorijas sānielā, kādas pri­vātas
mājas divās guļamistabās
Vācu informācijas birojā Pretorijā
darbojas divi kčura laikā internēti
vācieši — Dr^ Bīlfelds un Dr. fon St.
Pauls, kas jau kopš Hitlera laikiem
bijuši kontaktā ar Dienvidafrikas vd-ciski
noekaņotajiem elementiem.
Tie tagad vada — viens konsulāta
saimniecisko, otrs — tirdzniecības
dalu. Viens no viņu uzdevumiem
esot sadabūt atbalstu vācu firmu un
fabriku atjaunošanai Dienvidafrika
un vācu imigrantu ielaišanai. Ar in­formācijas
biroja palīdzību paredzēta
ieceļotāju vāciešu kontrole, lai tie
paliktu „p:emērotā nacionālā lelek-mē
un ne-iaudētu savu būtisko vā-cietību",
kā to deimējis kāds Bon­nas
darbinieks.
Apgabalos, kur ierodas soda eks-pedīciias,
ciema iedzīvotājus apcie­tina
un uz vietas notiesā uz nāvi. So­da
izpildīšana notiek publiski paka­rot
vai nošaujot. Tā, piemēram, Mir-ditimas
ciemā, kur komunistu varas
vīri bija ..konstatējuši" vietēju sacel­šanos,
baznīcas laukumā nošāva 15
cilvēku. Lai soda akts būtu iespaidī­gāks,
policija bija sapulcinājusi lau­kumā
visus iedzīvotājus. No kaimiņu
ciemiem ziņoja, ka nošauto līķi pēc
tam uzsieti uz zirgiem un kā biedēkli
vadāti pa apkārtējiem ciemiem.
Vissmagāk no terrora cietuši ciemi
gar Jugoslavijas robežu. Tās albāņu
saimniecības, kuru īpašnieki aizbēgu­ši
uz Jugoslaviju, pārvērstas pelnos.
Jugoslavu komūnrstu partijas ofi-ciozs
Borba savukārt ziņo par trimdā
Itālijā dzīvojošo albāņu aktivitāti,
kas no ārpuses cenšoties pastiprināt
pašreizējo nemieru Albānijā. Pēdējā
mēnesī gandrīz ik dienas no Itālijas
lidlaukiem paceļoties lidmašīnas, kas
nometot dažādos Albānijas novados
skrejlapas ar uzsaukumiem pastipri­nāt
pretestību pret Hodžas režīmu,
kā arī izpletņu lēcēju vienības parti­zānu
aktīvai atbalstīšanai. Tiranas
valdība pret šiem uzlidojumiem vēr­šoties
ar pretaviācljas ieročiem un,
iesaistot pastiprinātus policijas spē­kus,
stingri aizliedzot iedzīvotājiem
atstāt mājas, iekām skrejlapas nav
uzlasītas.
Pieminams ar! zināmu grieķu ap­rindu
mudinājums, izmantot pašrei­zējo
stāvokli, lai ar varu atrisinātu
grieķu prasības pēc zināmiem albāņu
robežapgabaliem Epīru kalnājos. Tā­dēļ
jugoslavi visai nobažījušies, ka
Pad. savienībai tas var būt labākais
iegansts dot satelītarmijām pavēli
sākt uzbrukumu pret Jugoslaviju, lai
„aizstāvētu izolēto Albāniju pret
agresiju".
Par Pad. savienības nopietno gata­vošanos
iebrukumam Jugoslavijā lie­cinot
arī spēcīgākā rumāņu vietējā
raidītāja izlietošana propagandai pret
Tito, kā arī jaunākie, tīšām meklētie
incidenti starp jugoslavu policiju un
acija
us» reilos
būves
Bonna fel)- — Ar 3. aprīli zaudē
ju6i spēku Vašingtonas 1949. g. aprīļa
vienošanās, kas ierobežoja Rietum-vācijas
rūpniecības jaudu. Tās vietā
stājušies jauni noteikumi, kas ,,ric
tumu kopējās aizsardzības ietvaros'
ievērojami palielina vācu rūpniecības
kapacitāti. Turpmāk Vācija varēs bū­vēt
ne vien preču kuģus, bet neiero­bežotā
skaitā arī pasažieru kuģus un
ražot sintētisko benzīnu^ kaučuku,
rūpniecības mašīnas un pārsniegt
līdzšinēio tērauda produkciju, kas
bija noteikta uz 11,1 milj. t gadā.
Ražošanas aizliegums arī turpmāk
būs spēkā ieroču un munīcijas pro
dukcijā un lidmašīnu būvē. Tāpat
kontrole paliks spēkā atomenerģi­jas
ražošanā.
Sevišķu prieku un sajūsmu jaunais
rīkojums, kas atcel kuģu būves aiz­liegumu,
radīja senajā ostas pilsētā
Hamburgā, kur trešdien šim gadīju­mam
par godu bija pat karogoti na­mi-
Ari ķīmiskās fabrikas Bergkame-na,
kas agrāk ražoja gadā 80.000
benzīna, pēc 6 mēnešiem būs spējī
gas atjaunot savu produkciju senā­kos
apmēros. Geizenkirclīenas fabri­kas,
kas ražoja gadā 400.000 t benzī
na, ar ko varēja nosegt 25 proc. Vā­cijas
koppaterioa, prasīs ilgāku pār
organizēšanas un pārbūves laiku.
Rīkojums par kuģu būves aizliegu­ma
atcelšanu radis dzīvu un loti at­zinīgu
atbalsi visā vācu presē. Daži
laikraksti gan piezīmē, ka kuģu bū­ves,
bet jo sevišķi ķīmiskās rūpnie­cības
jaunās kapacitātes izmantošana
prasīs pastiprinātu ogļu produkcnu,
kas pie pašreizējiem apstākļiem esot
visai apšaubāma.
vēl Belgrade atlikušajiem vasalvalstu
diplomātiem. Bukarestas radio klau­sītājiem
tagad ik vakarus nākas pār­slēgties
uz citām, vājākām stacijām,
jo to izmanto aicinājumiem serbu,
croātu, slovēņu un maķedoniešu va­lodā
— sacelties pret Tito režīmu un
sabotēt to, kur vien iespējams- Divi
bulgāru un viens ungāru diplomāta
auto savukārt tik ilgi ālēdamies brau­kuši
līkloču pa vienu no galvenajām
Belgrades ielām, kamēr uzbraukusi
virsū kādai jugoslavu mašīnai, kuras
šoferis vainīgos uz vietas mēģinājis
pārmācīt. Satelltvalstu diplomāti pre­tojušies,
un, garāmgājējiem piestei­dzoties
palīgā savējiem, izcēlies lie­lāks
kautiņš.
Prāgas diploma*
tiem jāatgriežas
mājas saņemt
pērienu
Londona (fm). Kā ziņo no Va
šingtonas, turienes Cechoslovakijas
vēstniecībā palicis tikai viens čechu
diplomāts, bet visi pārējie aizsaukti
atpakaļ uz Prāgu. Vašingtonas poli­tiskās
aprindas pārliecinātas, ka tu
vākā laikā ASV ieradīsies daudzi
jauni, pārbaudīti komunistu diplo
māti.
Vēl arvien savos posteņos nav at­griezušies
apmēram pirms mēneša
uz Prāgu aizsauktie četri Cechoslova-kijas
sūtņi, to vidū sūtnis Londonā
Dr. Bistrickis, kā arī sūtnis Indijā
DT' Kratočvils. Domā, ka trīs no
tiem pieskaitāmi Prāgas valdības or­ganizēto
pēdējo „līrišanu" upuriem.
Izņēmums ir Dr. Kratočvils. Pretēji
saviem kollēgām, viņš atteicās at­griezties
Prāgā, 3. martā atteicās no
amata un lūdza angļu valdībai pat­vēruma
tiesības. Izmantojot viņam
arī piešķirtā politiskā bēgļa statusu
Kratočvils ar sievu, 2 g. v. dēlu un
vēl kādu čechieti marta beigās iera­dās
Liverpūlē.
Bij. sūtņa KratočviU ierašanās An­glijā
radījusi lielu neapmierinātību
un protestus čechoslovaku emigrantu
aprindās- Čechoslovaku leģions
trimdā" iesniedza Londonas valdība
protestu, norādot, ka Kratočvils nav
nedz īsts bēglis, nedz komunisma
upuris. Arī Cechoslovakijas trimdas
sociāldemokrāti sanāksmē apsvēra
iespējamo rīcību pret savu agrāko
partijas biedru, bet tā kā viņš pēc
apvērsuma Prāgā pārgāja komunistu
partijā, nekādi disciplināri soļi nav
iespējami. Kratočvila agrākie draug
viņu tagad saņem ar sašutumu, bet
arī nesenie draugi — komunisti viņu
nīst kā atkritēju.
Nodibināta slovaku
trimdinieku apvie­nība
Lielbritānija
Londona (md) — Lielbritānijā dzī­vojošie
slovaki, neatkarīgi no viņu
politiskajiem un reliģiskajiem uzska­tiem,
nodibinājuši Slovaku apvienību
Lielbritānijā, lai sekmētu slovaku
tradicijas un kultūru, un atbalstītu
centienus pēc demokrātiskas nacio­nālas
neatkarības. Apvienība, par
kuras priekšsēdi ievēlēts Dr. E. Bons,
arī grib atbalstīt brīvās pōsaules
cīņu pret komunismu un citām tota­litārām
valdības formām, kā arī strā­dāt
slovaku nācijas atbrīvošanai un
tas stāvokļa demokrātiskai nokārto­šanai
nākotnē starptautiskā kontrolē.
Savā pirmajā kopsapulcē apvienība
nosūtīja rezolūcijas premjeram Etli-jam
un UN, protestējot piet rasis­kām,
politiskām un reliģiskām vajā­šanām
un dabisko cilvēku tiesību
apspiešanu Slovākijā, un aicinot brī­vo
pasauli apturēt šo terroru.
Lielais nezināmais
Rietumu pasaulē Pad. savienību
bieli mēdz dēvēt par „lielo nezinā­mo",
ce|ot uz il aplamā sprieduma
visdaŽSd&kag un pretrunīgākas hipo­tēzes-
Tiesa - hermētiskās noslēgtī­bas
un stingrās slepenības dēļ gan
nav zināmi atsevišķi notikumi, lakti
un skaitļi, taču viFpārējajs stāvoklis,
l^ā ari Staļina impērijas iekšējā uc
ārējā politika visā tās kopsakarlbS
un mērķtiecībā Jau sen vairs nav no­slēpums
kaut dk kompetentam un
uzmanīgam vērotājam.
Gluži tāpat sen vairs nav mikla arī
„lielā nezināmā" politika okupētajās
valstīs, kui Jau iepriekš izplānoto
tautu robotizēšanas un nacionālas iz­nīcināšanas
gaitu var paredzēt diez­gan
nek]ūdlgi« Lūk, visai raksturīgs
piemērs: Pag. gadā Maskava pasludi­nāja
„ģentālo8 Staļina plānus" par
1100 km garā TurkmenlJas kanā|a bū­vi
u. c. „grandlozām komunisma celt­nēm".
MOsu laikrakstā (skat. rakstu
Drebiet, padomijaa ļaudis, 1950. g-
15. nov .n-rā) tūliņ brīdinājām, ka Jau
tuvākajā nākotnē NKVD ^saistīs pa­domju
celtniecības darbā", t L arestēs
un deportēs uz vajadzīgām vie'ām
Jaunus miljonus nelaimīgo, kuru sa­raksti
tiek gatavoti Jau tagad... Un
šodien tas jau ir noticis fakts- MDsu
laikraksta pagājušā n-rā lasījām Al-maatas
raldstadJaB paziņojumu, kd
pēdējo sešu mēnešu laikā uz Kazak-stanas
uii Turkmenijas pad. republi­kām
pārvietotas vairāk nekā 160.000
igauņu, latviešu un lietuvju ģimeņu,
kā arī vairāk simtstOkstošu ukraiņu,
baltnitēņu un moldaviešu, kas pārvēr-tlšot
„konš gadsimtiem neizmantotās
stenēs aunligā aramzemē". Raidīju­mā
gan teikts, ka visi pārvietotie
arī baltieši — „pašl vēlējušies atstāt
agrākās dzīvesvietas", bet šo „pašu
vēlēšanos" mēs jau gana iepazinām
1940./1941- gadā, un daudz par to la­sīts
arī tajās vēstulēs, kas, vai nu
aplinkus ceļā vai arī tieši no Latviias
nākdamas, atklātā vai šifrētā valodā
mums vēstījušas par nemitīgām pal-du
deportācijām visos raū^ zemes
novados. «
Ja nu ievērojam, ka minēts tikai de­portēto
baltiešu ģ i m e ņ u skaits, tad
skaitlis 160.000 diezin vai spēs segt
to nelaimīoo latviešu pulku, kas, ie­skaitot
sievietes un bērnus, varmācīgi
atrauti savai iekoptajai zemei un mā­jām,
aizsviesti tuksnešainā stepē un,
necilvēcīgos apstākļos mītot, spiesti
strādāt vergu darbus.
Bet Kremļa viru rokas nedreb, pa­rakstot
tautu nāves spriedumus. Un
ja šodien Staļina uzticamais kalps Be-rlja
var ziņot savam maizes tēvam,
ka latviešu tautas Iznīcināšanas plāna
pirmā piecgade veikta ar uzviju, tad
nešaubāmies, ka NKVD virspavēlnie­ka
seifā jau glabājas arī šī plāna ga­līgās
Izpildīšanas termiņš, kas nezin
vai sniegsies tālāk par otro piecgadi.
Sal ziņā mums nav ne mazāko ilū­ziju,
un Ia vien Ir kāds lielais nezi­nāmais,
tad tā ir — rietumu pasaule.
Un kad tās presē lasām valstsvīru un
militāro speciālistu ^Iepriecinošos"
konstatējumus, ka rietumu apbruņo-šanās
novērsīs karu ar Pad. savienī­bu,
tad jājautā:
Vai tiešām kristīgā un kulturālā pa­saule
)aus Maskavas hidrai mierīgi un
pēc plāna sagremot pusi Eiropas tau­tu,
to vietā sadējot komunistiski pār­strādāto
āziātu mll'onus? Vai tiešām
rietumi nesaprot, ka gadiem Ilgām
nepelnītām cle^ianām, varmācibām un
verdzībai pamesto eiropiešu sirdīs
reiz var mosties vairs neizdzēšams
naids pret tiem, ka»; brīvības un cil­vēcības
vārdā mierīgi noraugās, kā
Iet bojā bezvalnigu dlvēku miljoni
un veselas tautas?
Ja atceramies, ka šī cilvēces vis­lielākā
traģēdija Ir rietumu kLOmlgās
politikas sekas, tad tiešām uzmācās
bažas par to, ka Kremļa despotu plā­ni
par visas pasaules apkampšanu ko­munisma
žņaugos varēs īstenoties
tikpat netraucēti kā visi, līdz šim jau
veiktie. Gan nedomājam, ka Vašing­tonas,
Londonas u. c. lielvalstu vado­šajiem
vīriem būtu nolūks — turpi­nāt
Turkmenijas kanāla rakšanu to
baltiešu, ukraiņu, baltruteņu un mol-daviešu
vietā, kas tur būs saļlraušl
un lekašņātl tuksneša smiltājd; bet
ārkārtīgi svētīgi butu, ja viņl kaut ga­rā
nostaigātu uz šo daudzajām citām
NKVD mocekļu spīdzināšanas vie­tām-
§ls gājiens būtu daudz vērtīgāks
par lidojumiem un braucieniem uz
bezgalīgajām konferencēm un palī­dzētu
atrisināt to lielo nezināmo, kas
kā milzu klints nokare šūpojat pār
visas brīvās cilvēces galvām.
V i l t s L e s i ņš
i-.H
1
t
Cl*
V3
m
mm