1946-03-09-02 |
Previous | 2 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
2 Bavārijas Latviešu Vēstnesis 1946. g. 9. martā
No nekā lidz nometnes darbnīcām
Hanavas tautiešu pasākumi darba organizēšanā
t)arbs dara dzīvu, no darba varas
pat liktens trīs — šīs patiesības lieku
reizi savu spēku pierāda arī mūsu pašreizējā
trimdas dzīvē. Cik skumjas un
nomāktas top mūsu sirdis tādā vidē,
kur valda tas vienaldzības un neuzņēmības
sajaukums, kas izteicas vārdos
„nav vērts pūlēties'\ tik spirgtas plūsmas
mūs apņem tur, kur cilvēki tic, ka
darbs ir drošākais ceļš nevien uz labākiem
dzīves apstākļiem, bet arī drošākā
zāle garīgam pagurumam.
Tautiešu kopa Hanavā nav sevišķi
liela, vairāk par vienu, bet mazāk par
divi tūkstošiem. Nometnē, kur tie atraduši
pajumti, dzīvo arī igauni, lietuvieši
un poli — tā tad parastais nometņu
tautību sastatījums. Kā jau gandrīz
visās nometnēs, arī Hanavas tautieši
noorganizējuši skolas (arī Tautas
augstskolu), kursus un citādus kultū-rāli-
sabiedriskus pasākumus, bet tas
nav viņiem īpaši raksturīgais. īpaši
raksturīgais ir Hanavas latviešu nometnes
darbnīcas. To .vajadzībām iekārtotas
telpas nometnes ēku pagrabos,
iekārta un darba rīki pašu sagādāti va/
pašu pagatavoti, darbu sākot burtiski
no iļiekā. Tagad, zināms, te jau daudz
ko redzēt un apbrīnot un sākumu nezinot
var pasprukt tāda doma, ka nav
nekāds brīnums, ja tik brangi iekārtotās
flarbnīcās darbs labi veicas. Tāda
doma var rasties kaut vai ieejot hana-
Viēšū laikraksta „Tēvzeme" redakcijas
„pagrabā'\ kas nemaz vairs neizskatās
pēc pagraba: gaišas, baltas sienas, pie
logiem aizkari, jauni galdi, plaukti, gar
sienām zīmējumi. Bet vēl pirms dažām
nedēļām šī telpa bija tikai drūms,
salts un netīrs pagrabs. Darbs to pār-,
veidojis.
Tāpat tas bijis ar darbnīcām. Galdnieku
darbnīcā sākumā bijis vienīgi
skrūvsols. Tagad ar pašdarinātiem
darba rīkiem (pat ēveļu spali pašu gatavoti)
šī darbnīca jau apgādājusi nometnes
skolu visas klases ar mācības
soliem. Ar pašdarinātas virpas palī-līdzību
pagatavoti dažādu pieminas lietiņu,
koka šķīvju un tamlīdzīgu priekšmetu
paraugi, un turpmāk tos varēs
gatavot lielākā skaitā. Hanavicši ķērušies
pat pie vijohi būves, un pirmās
pašu gatavotās vijoles skanīgunui mūziķi
var jau pārbaudīt.
Līdzīgi darbs rosījies mechaniskajā
darbnīcā, kur tagad smēdē gail ogles
un dūc elektromotori, bet kur iesākumā
tāpat nav bijis nekā. Kurpnieku
darbnīca mēnesī izlabo 1000 pāru apavu
un ir iespējams, ka ttii nodos arī
lielāku amerikāņu armijas pasūtījumu.
Arī te iesākumā ir bijusi vienīgi uzņēmība,
spars un izdoma tikt pāri grūtumiem.
Kā tas notiek, to labi ilustrē
veids, kā kurpnieku darbnīca atrisina
jusi tapinu sagādi — viiii tas gatavo
paši, un darbam vēršoties plašumā,
konstruējuši šim nolūkam arī mašīnu,
kuras būvi pašreiz velc mechaniskā
darbnīca.
Raksturīgs hanaviešu panākumiem ir
kurpnieku darbnīcas vadītāja Akota
gadījums. Šis augumā pasīkais ; vīrs
kādreiz Rīgā Gutehberga burtu lietuves
uzņēmumā bija galvenais grāmatvedis
un lietvedis. Vajrāk nekā
gadus ilgā prakse viiiu'bija izveidojusi
par teicamu speciālistu spiestuvjii iekārtu,
burtu un cinkogrāfijas -nozarē.
Padomju un vācUļ okupācija Guten-berga
uzņēmumu sagrāva, bet kā atspole
kustīgais Akots ktuva ,šofers.
1944. gada augustā viņš sanēnia vācu
rīkojumu braukt uz x\ustrumprūsiju,
no kurienes atpakaļ vairs netika. Darba
pārvalde, viņu ielika kādā apavu
fabrikā Saksijā. Tur Akots pinno r^izi
mūžā redzēja kā taisa zābakus. Viiiš
vēroja un visu^labi ielāgoja, un kad ^
pag, gada vasarā jali atradās Hanavā,
noraudzīdamies savu tautiešu nolietotajās
kurpēs, iedomājās, cik labi būtu,
ja rastos darbnīca, kur šos apavus varētu
pielabot. Bfet tādas toreiz vēl nebija.
Tā rādās tad, ķ^^d šis pals^vīrs,,
nemaz nebūdams kurpnieka amata'
meistars, bet šo darbu pazīdams (no
piespiedu pieredkes, sevī izšķīrās darb-V
nīcu noorganizēt.
Tādu tautiešu, kas nav bijuši mācīti
amatnieki, bet tagad šos arodus jau
prot, Hanavas latviešu nometnes.darbnīcās
nav viens vien. Vini ir pareizi
sajutuši darba nozīmi cilvēka dzīvē,
pareizi izpratuši mūsu stāvokli emigrācijā
un tā iespējamos atrisinājumus
nākotnē, bruņojuši dzīvei sevi, uii palīdzējuši
celt visu savas nometnes dzīves
ritmu un līmeni. 7vra.
Praktislii panākumi
Mannheimā ar latviešu nometnes rašanos
viens no vispirmiem pasākumienT
izglītības laukā bija angtu valodas/kursu
noorganizēšanā. Tiem sekoja arī
franču valodas kursi. Kursos mācā^s,^
ap 200 tautiešu iin daudzi ar šādi gūtām
zināšanām, jau dabūjuši darbu
amerikāņu dienestā. I\ Tīrmcžs
Dubultots pasta tarifs
Sabiedroto Kontrolkomisijas lēmunis,--^
par pasta tarifa 100 proc. paaugstināšanu
stājies spēkā ar 1. martu.
MIERA ANATOMIJA
Emerijs Rīvzs sarakstījis un publicējis
grāmatu „Miera anatomija'', ko
daudzi amerikāņu valstsvīri, ^iļnātnieki
un rakstnieki ieteikuši amerikāņu tautai
izlasīt un pārdomāt. Grāmatas pamatdoma
ir tā, ka neviena no tām metodēm,
kas līdz šim izmēģinātas, nebūs
efektīgas miera nodrošināšanai.
Miers iestāšoties tikai tad, „kaxl tautu
attiecības nenoteikšot līgumi, bet gan
liki^mi''.
Grāmalas sākumā autors apskata
cilvēces pēdējos revolucionāros sa-sniegumps
zinātnē un Itechnikā, kuru
dēt tagad esot nepieciešami kā^iot tautu
attiecības citādā cetā, nekā tas bijis
parasts iepriekšējos gadu simtos.
„Mūsu polītiskā un sociālā domāšana
pašreiz pārdzīvo revolucionāru laikmetu,
—p loti līdzīgu tam, kādu pārdzīvoja
astronomija un abstraktās zinātnes
reiļiesanses laikmetā'', raksta Rīvzs.
„Kaut gan lielākā tiesa cilvēces nīst
karu un ilgojas miera, mēs neesam
spējīgi karus novērst''.. Cēloni visam
tam autors saskata apstākli, ka katra
tauta iedomājoties, ka tā esot pasaules
nekustīgais centrs" un saredzot tikai
savas intereses.
„Fašistiskās zemes apgalvo, ka demokrātisms
un komīinisms ir viens un
tas pats, ka ikviena demokrātisma sistēma
neglābjami noved līdz bolševis-mam.
Komunisti pastāv uz to, ka demokrātisms
un fašisms ir kapitāliskas
iekārtas, ka tās abas tauj privātam kapitālam
izmantot strādniekus, ka fašisms
ir reakcionāro elementu devīze,
lai iznīcinātu sociālismu. — Demokrātiskās
zemes uzsver, ka fašisms un komunisms
ir viena un tā pati liela —
abas iekārtas ir diktatoriskas un iznī-cina
katru brīvību, padarot cilvēku
par vergu."
Cilvēce nevarot cerēt uz ilgstošu
mieru, kamēr neesot aprobežota tautu
suverenitāte. Autors iedomājas' ideālo
pasaules miera valsti tādu, kur visas
valstis būs apvienotas ar centrālu pārvaldi
— apmēram tā, kā tas ir Amerikas
Savienotajās Valstīs.
Tālāk autors apskata dažādās valsts
iekārtas un to mērķus.
„Kapitālisms bija dominējošā ekonomiskā
filozofija, kad sāka attīstīties
rūpniecība. Taču pamazām .kļuva redzams,
ka kapitālisms nevar nodrošināt
cilvēku tieksmi pēc brīvības. Dažu
cilvēku bagātība un labklājība
strauji auga, bet bieži vairums dzīvoja
nabadzībā. Lai novērstu to, sāka veidoties
arodbiedrības, strādniekiem nodrošināja
sociālo apdrošināšanu. Kā
pieredze rāda, šajā virzienā slēpjas
problēmas atrisinājums, kā to rāda
Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas piemēri.
Taču kā kapitālistu tresti, tā arodbiedrības
arvien vairāk iznīcina personīgo
brīvību, cenšoties likt pirmavvielā
valsts intereses, i Politiskais najgionā-lisms
ir bīstams šķērslis brīvai tirdzniecībai
un pašreiz par brīvu tirdzniecību
nevar būt, vairs ne runas — ir tikai
saimnieciska cīna. Pasaulē, kur vai-da
nacionāls industriālisms, veltīgi/meklēt
likumus, kas regulētu saimniecisko
dzīvi — šodien lielgabals ir tas, K a ^
noteic produkciju,, tirdzniecību JU patēriņu.
Kapitāliskas sistēmas neveiksmi
autors saredz tajā apstāklī, ka nepareizi
ir ticis izprasts brīvības jēdziens.
Cilvēce ii' izpratusi šo vārdu
obsolūtā nozīmē, kamēr brīvība, par
kuru cilvēks ir cīnījies jau 5000 gadu^
praktiski nozīmē tikai pareizu attiecību
regulāciju starp 'indivīdu ijn sabiedrību.
'
. To, kas nav izdevies kapitālismam, ir
mēģinājusi realizēt sociāla iekārta.
„Sociālisms un kolektīvisms ir reakci-jas,
kas radušās, lai novērstu krizi, kas
radusies industriālisma ar nacionālisma
sadursmē," definē Rīvzs. ,,1917.
gada Krievija' kluvā par liela mēroga
izmēģinājumu lauku sociālismam. Komunisms
sagrāva carismu un kapitālismu,
taču arī šī revolūcija nenodibināja
saimniecisko vienlīdzību un sociālo
taisnību. Ideālisti ticēja, ka sociāla
valsis būs tā, kas n'esīs cilvēcei
taisnību un laimi, bet jau dažus gadus
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460309 |
Description
| Title | 1946-03-09-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 2 Bavārijas Latviešu Vēstnesis 1946. g. 9. martā No nekā lidz nometnes darbnīcām Hanavas tautiešu pasākumi darba organizēšanā t)arbs dara dzīvu, no darba varas pat liktens trīs — šīs patiesības lieku reizi savu spēku pierāda arī mūsu pašreizējā trimdas dzīvē. Cik skumjas un nomāktas top mūsu sirdis tādā vidē, kur valda tas vienaldzības un neuzņēmības sajaukums, kas izteicas vārdos „nav vērts pūlēties'\ tik spirgtas plūsmas mūs apņem tur, kur cilvēki tic, ka darbs ir drošākais ceļš nevien uz labākiem dzīves apstākļiem, bet arī drošākā zāle garīgam pagurumam. Tautiešu kopa Hanavā nav sevišķi liela, vairāk par vienu, bet mazāk par divi tūkstošiem. Nometnē, kur tie atraduši pajumti, dzīvo arī igauni, lietuvieši un poli — tā tad parastais nometņu tautību sastatījums. Kā jau gandrīz visās nometnēs, arī Hanavas tautieši noorganizējuši skolas (arī Tautas augstskolu), kursus un citādus kultū-rāli- sabiedriskus pasākumus, bet tas nav viņiem īpaši raksturīgais. īpaši raksturīgais ir Hanavas latviešu nometnes darbnīcas. To .vajadzībām iekārtotas telpas nometnes ēku pagrabos, iekārta un darba rīki pašu sagādāti va/ pašu pagatavoti, darbu sākot burtiski no iļiekā. Tagad, zināms, te jau daudz ko redzēt un apbrīnot un sākumu nezinot var pasprukt tāda doma, ka nav nekāds brīnums, ja tik brangi iekārtotās flarbnīcās darbs labi veicas. Tāda doma var rasties kaut vai ieejot hana- Viēšū laikraksta „Tēvzeme" redakcijas „pagrabā'\ kas nemaz vairs neizskatās pēc pagraba: gaišas, baltas sienas, pie logiem aizkari, jauni galdi, plaukti, gar sienām zīmējumi. Bet vēl pirms dažām nedēļām šī telpa bija tikai drūms, salts un netīrs pagrabs. Darbs to pār-, veidojis. Tāpat tas bijis ar darbnīcām. Galdnieku darbnīcā sākumā bijis vienīgi skrūvsols. Tagad ar pašdarinātiem darba rīkiem (pat ēveļu spali pašu gatavoti) šī darbnīca jau apgādājusi nometnes skolu visas klases ar mācības soliem. Ar pašdarinātas virpas palī-līdzību pagatavoti dažādu pieminas lietiņu, koka šķīvju un tamlīdzīgu priekšmetu paraugi, un turpmāk tos varēs gatavot lielākā skaitā. Hanavicši ķērušies pat pie vijohi būves, un pirmās pašu gatavotās vijoles skanīgunui mūziķi var jau pārbaudīt. Līdzīgi darbs rosījies mechaniskajā darbnīcā, kur tagad smēdē gail ogles un dūc elektromotori, bet kur iesākumā tāpat nav bijis nekā. Kurpnieku darbnīca mēnesī izlabo 1000 pāru apavu un ir iespējams, ka ttii nodos arī lielāku amerikāņu armijas pasūtījumu. Arī te iesākumā ir bijusi vienīgi uzņēmība, spars un izdoma tikt pāri grūtumiem. Kā tas notiek, to labi ilustrē veids, kā kurpnieku darbnīca atrisina jusi tapinu sagādi — viiii tas gatavo paši, un darbam vēršoties plašumā, konstruējuši šim nolūkam arī mašīnu, kuras būvi pašreiz velc mechaniskā darbnīca. Raksturīgs hanaviešu panākumiem ir kurpnieku darbnīcas vadītāja Akota gadījums. Šis augumā pasīkais ; vīrs kādreiz Rīgā Gutehberga burtu lietuves uzņēmumā bija galvenais grāmatvedis un lietvedis. Vajrāk nekā gadus ilgā prakse viiiu'bija izveidojusi par teicamu speciālistu spiestuvjii iekārtu, burtu un cinkogrāfijas -nozarē. Padomju un vācUļ okupācija Guten-berga uzņēmumu sagrāva, bet kā atspole kustīgais Akots ktuva ,šofers. 1944. gada augustā viņš sanēnia vācu rīkojumu braukt uz x\ustrumprūsiju, no kurienes atpakaļ vairs netika. Darba pārvalde, viņu ielika kādā apavu fabrikā Saksijā. Tur Akots pinno r^izi mūžā redzēja kā taisa zābakus. Viiiš vēroja un visu^labi ielāgoja, un kad ^ pag, gada vasarā jali atradās Hanavā, noraudzīdamies savu tautiešu nolietotajās kurpēs, iedomājās, cik labi būtu, ja rastos darbnīca, kur šos apavus varētu pielabot. Bfet tādas toreiz vēl nebija. Tā rādās tad, ķ^^d šis pals^vīrs,, nemaz nebūdams kurpnieka amata' meistars, bet šo darbu pazīdams (no piespiedu pieredkes, sevī izšķīrās darb-V nīcu noorganizēt. Tādu tautiešu, kas nav bijuši mācīti amatnieki, bet tagad šos arodus jau prot, Hanavas latviešu nometnes.darbnīcās nav viens vien. Vini ir pareizi sajutuši darba nozīmi cilvēka dzīvē, pareizi izpratuši mūsu stāvokli emigrācijā un tā iespējamos atrisinājumus nākotnē, bruņojuši dzīvei sevi, uii palīdzējuši celt visu savas nometnes dzīves ritmu un līmeni. 7vra. Praktislii panākumi Mannheimā ar latviešu nometnes rašanos viens no vispirmiem pasākumienT izglītības laukā bija angtu valodas/kursu noorganizēšanā. Tiem sekoja arī franču valodas kursi. Kursos mācā^s,^ ap 200 tautiešu iin daudzi ar šādi gūtām zināšanām, jau dabūjuši darbu amerikāņu dienestā. I\ Tīrmcžs Dubultots pasta tarifs Sabiedroto Kontrolkomisijas lēmunis,--^ par pasta tarifa 100 proc. paaugstināšanu stājies spēkā ar 1. martu. MIERA ANATOMIJA Emerijs Rīvzs sarakstījis un publicējis grāmatu „Miera anatomija'', ko daudzi amerikāņu valstsvīri, ^iļnātnieki un rakstnieki ieteikuši amerikāņu tautai izlasīt un pārdomāt. Grāmatas pamatdoma ir tā, ka neviena no tām metodēm, kas līdz šim izmēģinātas, nebūs efektīgas miera nodrošināšanai. Miers iestāšoties tikai tad, „kaxl tautu attiecības nenoteikšot līgumi, bet gan liki^mi''. Grāmalas sākumā autors apskata cilvēces pēdējos revolucionāros sa-sniegumps zinātnē un Itechnikā, kuru dēt tagad esot nepieciešami kā^iot tautu attiecības citādā cetā, nekā tas bijis parasts iepriekšējos gadu simtos. „Mūsu polītiskā un sociālā domāšana pašreiz pārdzīvo revolucionāru laikmetu, —p loti līdzīgu tam, kādu pārdzīvoja astronomija un abstraktās zinātnes reiļiesanses laikmetā'', raksta Rīvzs. „Kaut gan lielākā tiesa cilvēces nīst karu un ilgojas miera, mēs neesam spējīgi karus novērst''.. Cēloni visam tam autors saskata apstākli, ka katra tauta iedomājoties, ka tā esot pasaules nekustīgais centrs" un saredzot tikai savas intereses. „Fašistiskās zemes apgalvo, ka demokrātisms un komīinisms ir viens un tas pats, ka ikviena demokrātisma sistēma neglābjami noved līdz bolševis-mam. Komunisti pastāv uz to, ka demokrātisms un fašisms ir kapitāliskas iekārtas, ka tās abas tauj privātam kapitālam izmantot strādniekus, ka fašisms ir reakcionāro elementu devīze, lai iznīcinātu sociālismu. — Demokrātiskās zemes uzsver, ka fašisms un komunisms ir viena un tā pati liela — abas iekārtas ir diktatoriskas un iznī-cina katru brīvību, padarot cilvēku par vergu." Cilvēce nevarot cerēt uz ilgstošu mieru, kamēr neesot aprobežota tautu suverenitāte. Autors iedomājas' ideālo pasaules miera valsti tādu, kur visas valstis būs apvienotas ar centrālu pārvaldi — apmēram tā, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tālāk autors apskata dažādās valsts iekārtas un to mērķus. „Kapitālisms bija dominējošā ekonomiskā filozofija, kad sāka attīstīties rūpniecība. Taču pamazām .kļuva redzams, ka kapitālisms nevar nodrošināt cilvēku tieksmi pēc brīvības. Dažu cilvēku bagātība un labklājība strauji auga, bet bieži vairums dzīvoja nabadzībā. Lai novērstu to, sāka veidoties arodbiedrības, strādniekiem nodrošināja sociālo apdrošināšanu. Kā pieredze rāda, šajā virzienā slēpjas problēmas atrisinājums, kā to rāda Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas piemēri. Taču kā kapitālistu tresti, tā arodbiedrības arvien vairāk iznīcina personīgo brīvību, cenšoties likt pirmavvielā valsts intereses, i Politiskais najgionā-lisms ir bīstams šķērslis brīvai tirdzniecībai un pašreiz par brīvu tirdzniecību nevar būt, vairs ne runas — ir tikai saimnieciska cīna. Pasaulē, kur vai-da nacionāls industriālisms, veltīgi/meklēt likumus, kas regulētu saimniecisko dzīvi — šodien lielgabals ir tas, K a ^ noteic produkciju,, tirdzniecību JU patēriņu. Kapitāliskas sistēmas neveiksmi autors saredz tajā apstāklī, ka nepareizi ir ticis izprasts brīvības jēdziens. Cilvēce ii' izpratusi šo vārdu obsolūtā nozīmē, kamēr brīvība, par kuru cilvēks ir cīnījies jau 5000 gadu^ praktiski nozīmē tikai pareizu attiecību regulāciju starp 'indivīdu ijn sabiedrību. ' . To, kas nav izdevies kapitālismam, ir mēģinājusi realizēt sociāla iekārta. „Sociālisms un kolektīvisms ir reakci-jas, kas radušās, lai novērstu krizi, kas radusies industriālisma ar nacionālisma sadursmē," definē Rīvzs. ,,1917. gada Krievija' kluvā par liela mēroga izmēģinājumu lauku sociālismam. Komunisms sagrāva carismu un kapitālismu, taču arī šī revolūcija nenodibināja saimniecisko vienlīdzību un sociālo taisnību. Ideālisti ticēja, ka sociāla valsis būs tā, kas n'esīs cilvēcei taisnību un laimi, bet jau dažus gadus |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-02
