Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-EditoriahOffice: Hotel Coiivikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
Nr. 19 (21) Authorized by MiHtary Government and UN RRA Dillingenā^ sestdien, 1W6. g. 9. martā
A. Mežaks,
5. apgabala (franču okupācijas joslas)
Latviešu komitejas loceklis
Bēgļi vai DP?
Pēdējā laikā prese mūs vairākkārt
informēja par kontrolēm; kādas baltu
nometnēs izdara' amerikāņu militārās
iestādes un kuru rezultātā konstatēts,
ka dala šo nometinu iemītnieku uz
Vāciju atbēgusi „aiz savām simpāti­jām
pret nacionālsociālistiem."
Painteresējoties tuvāk, noskaidro­jas,
ka par tādiem '„simpatizētājiem"
uzskata visus tos, kas nevarējuši pie­rādīt,
ka vini Vācijā atvesti ar varu,
bet bijuši spiesti atzīties, ka atbēguši
uz Vāciju vai nu tad, kad fronte un
kara šausmas tuvojušās vinu dzīves
vietām, vai ari tāpēc, ka baidījušies
no boļševikiem. •,Bēdzis no boļševi­kiem?
Tātad nacionālsociālistu pie­kritējs!"
Ja pieturētos pie tāda uzskata, tad
šie bēgli būtu jāsadala vēl vairākās
grupās vai kategorijās. Tos, kas, ka-fam
beidzoties, atradās uz Zviedri­jas,
Polijas, Cechoslovakijas, Ungāri­jas.
Austrijas, Dānijas, Norvēģijas
un citu valstu territorijas, jāuzskata
par šo valstu draugiem vai priekritē-jiem.
Tie, kas baltus visādi apvaino, aiz­mirst,
ka baltiem nebija nekādas brī­vas
izvēles uņ faktisku patvēruma iespē­ju.
Anglijas vai Savienoto Valstu draugi,
kādi ir visi balti, vienkārši nevarēja
uz šādām tālām zemēm nokļūt. Ceļš
uz turieni caur Padomju Savienību
būtu pārāk problemātisks.
Mēģināsim, attēlojot apstākļus oku­pētās
Baltijas valstis, gūt skaidrību
par šo cilvēku masu pārvietošanās
tiešiem un īstiem iemesliem.
Jr jau noskaidrots un oficiāli atzīts
tas, ka vāci(eši okupēto territoriju
iedzīvotājus mobiltzēja kara diene-
>8tam vai darbam, ar savu darba pār­valžu
rīkojumiem nosūtīja darbā uz
Vāciju vai apcietinālja un nosūtīja uz
koncentrācijas nometnēm. Tagad nā­kušas
gaismā Vēl Rozenberga, Himm-lera
un citu vadītāju nacionālsociā­listu
pavēles un atklājas viAu īstie
nolūki: no ieņemtajiem apgabaliem
pēc iespējas vairāk cilvēku gribēts'
pārvietot uz Vāciju vergu darbā.:
Tātad, ja no vienas puses par vainī­giem
atzīst un sodīs šādu plānu ie­rosinātājus
un izpildītājus, tad jāpie­ņem,
ka tie, kas atrodas Vācijā kā
So plānu realizācijas upuri ir cietušie
un viņus nekādā ziiiā nevar uzskatīt
par nacionālsociālistu draugiem vai
piekritējiem.
• • • , • .• • \. •••••
Zinām, ka šos plānus jau 1939. gadā
vācieši milzīgbs apmēros sāka reali­zēt
rietumos no Baltijas valstīm —
Polijā, bet Padomju Savienībā 1941.
gadā savus plānus —-austrumos.
Saprotams, ka šo plānu veikšana
skāra mūsu valstis jau ilgi pirms vācu
dotās pavēles par vispārēju evakuā­ciju.
To realizēšanai izlietoja visu
administrāciju^ militārās iestādes un
vāciešiem pakļauto presi ar tās grau­jošo
iespaidu uz cilvēku domām.
Frontei tuvojoties, vācieši sāka eva­kuēt
bankas, mūsu lielos un mazos
rūpniecības uzņēmumus un arī iestā­des
ar visiem darbiniekiem.
Zinām arī to ka, kaut gan par ne­paklausību
evakuācijas pavēlēm drau-
, <lēja smags sods, loti daudzi, negribē­dami
pamest savu dzimteni, palika
uz vietas un bija spiesti aizbraukt ti­kai
pašās pēdējās dienās, pazaudējot
lielāko dalu savu mantu. Vācu plānu
realizēšanu ar uzbrukumiem katram
atsevišķam cilvēkam sekmēja vācu
varas prese. / Katru dienu parādījās
jauni raksti par boļševiku šausmu
darbiem. Ziņoja par to, ka visus, kas
bija izcilākos poisteiios gan iestādēs,
gan arī rripniecIbā,bolševikibez "/.elastī­bas
nošauj. šā(iai „prēses" kampaņai
kāpinoties, zinojā, ka boļševiki iznī-
•cina vai aizsūta uz Sibīriju visus tos,
kas tieši vai netieši kalpoja vācie-
10. maijs termihš Uzticības kollēģijas atzinumam par katru musu emigrācijas vadītāju personu
Mūsu gaitas trimdā aizvien vairāk
ievirzās noteiktas sadzīves ietvaros.
Demokrātiskās vēlēšanās izraugām
pārstāvjus, kas kārto un vada latviešu
vajadzības nometnēs, apgabalos un
visā mūsu kopumā.' Bezdarbīgā emi­grantu
dzīvē mēs tai pat laikā jo bieži
tukši spriedelējam, nomelnojam un
nosodām tos, kas pelnījuši un arī ne­pelnījuši
pārmetumus. Savas Latvijas
tiesas mum« nav, trūkst arī cita« ie­spējas
taisnoties. Abas svešās varas,
kas pēdējos gados okupēja mūsu
zemi, nesaudzīgi izrēķinājās ai: katru,
kas nepakļāvās apspiedēju priekšrak­stiem
un nodomiem. Pārdzīvotajos
okupāciju laikos bija latvieši, kas uz­ņēmās
atbildīgus pienākumus vienīgi
tādēļ, lai aizstāvētu savas tautas In­tereses,
bet bija arī karjeristi, kas pa­devīgi
lieca muguras, lai kalpc^tu sav­tīgiem
mērķiem. Ja šādi cilvēki ta­gad
Ir ari mūsu vidū, kādu nostāju
lai ieņemam pret tiem emigrācijā?
Eslingenas latviešu kolonijas padome,
piemēram, atzinusi, ka personas, ku-īām
mūsu valsti okupējušās varas dā­vājušas
īpašu uzticību, emigrācijā
nedrīkst atrasties latviešu iestāžu un
organizāciju priekšgalā.
Ar Latviešu Centrālās padomes lē­mumu
jaunradītā U z t i c ī b a s k o l-
1 ē I i j a senatora J. K a l a c a vadī­bā,
pēc tai iesniegtiem vai kollēgijas
ievāktiem materiāliem, jau sākusi
pārbaudīt mūsu emigrācijas vadītāju
darbinieku nostāju un darbību oku­pāciju
laikos Latvijā. Uzticības kol-lēgija
atzīs, vai pārbaudītās personas
nostāja okupāciju laikā no Latvijas
valsts un tautas interešu viedokļa
bijusi pareiza vai nepareiza. Ikvienas
personas lietu izlemj Uzticības kol-lēgljas
priekšsēža izraudzīti koUēģijas
3 locekli. Priekšsēdis pēc sava ieskata
lietas var nodot izlemšanai arī kol-lēgijas
kopsapulcei. Kollēgijalemj pec
sirdsapziņas un Latvijas likumiem,
ievērojot vispār atzītās sabiedriskās
normas par godu un pienākumu. Pēc
ieinteresētās personas lūguma, kolU-gijas
priekšsēdis var izraudzīt aiz­stāvi
no pārējiem koUēgijas locek­ļiem.
Uzticības kollēgijas lēmums ir
galīgs un saistošs visātn latviešu emi^
QVI1F11 iCrl11CflQ I Nopietna lieta
laVdl U H i a l l ō i l o I Esam spiesti ihemt vārdu lotivno-pietnā
iieia^ Daž bēdīgi pēdējā
laika notikumi ir rādījuši, ka ne visur
grācijas organizācijām. Lēmumu var ļ tautieši savu sadzīves līmeni pratuši
revidēt, pati Uzticības kollēgija, ja noturēt pienācīgā ļaugstumā. Liekas,
atklājas jauni apstākli Latvijas pro- ka ne visi vēl skaidri apzinās, cik ār-cesuālo
normu izpratnē. Lēmumu re- kārtīgi svarīgi ir tas, ka mēs svešumā
vīziju var ierosināt ieinteresētās per- pasargājam savas tautas godu uņ labo
sonas un pati kollēgija. slavu. Latviešu tauta līdz šim bija pazī-
Kā mūs informē, Uzticības koUē- stama ar aMgstu kulturālu sabiedrisku
gija vēlākais lidz 1946. g. 10. maijam «t^i"- Austriimnieļjiska izlaidība un
dos savus atzinumus obligāti un pir- nevīžība tai visumā bija sveša. Ta-mā
kārtā par visiem Latviešu Cen- ^ad turpretim no vienas otras noinet.
trālās padomes locekliem un latviešu nes nāk zidas, ka vietām sāk ieviestie
lietu kārtotājiem augstākās Sabiedro- nosodāmi netikumi.
to militārās iestādēs. Ikviens tautie- ^«^^ā, kad katrs maizes kumosk
tis emigrācijā var lūgt kollēgijas at- J«^anda ar pateicību, neapzinīgi ele-^
zinumu par savu darbību okupāciju H^^^^^ tik nepieciešamās pārtikas v i ^
laikā, ja tam piekrīt Latviešu Centrā- *as neatļautā kārtā izlieto, lai pagata^
lās komitejas juridiskā nozare, bet ^^tu alkoholiskus dzērienus, ierauda-
LCK šādu atzinumu, no Uzticības kol- P^^tā vājāka rakstura tautiešus,
lēgijas var pieprasīt par katru emi- Spekulācija, savtīga iedzīvošanās kāre,
grantu — latvieti. rupjības, nesaticība un piedauzīga uz^^^
Sagaidāms, ka jau tuvākā laikā r^^^^^^s ir šīs nosodāmās rīcības
mūsu pašu goda un sabiedriskas ne- ®®^as.
vainojamlbas vērtētāja — Uzticības aizrāda, ka šīs nosodāmās pa-kollēgija,
izlenos to personu piemēro- '•^^^^^8 jāizskauž pašā saknē un
tlbu tautiešu pārstāvības pienāku- M^P*^»^® atsevišķu nometnes iemīt-miem,
kas tagad'vada Latviešu Cen-h^^^^n neatbildīgā rīcība, kas apdraud
trālo komiteju un tās nozares. ^ifU mūsu tautas kopību emigrācijā,
Harijs Mindenbergs M^^^t ienaidniekiem iespēju pret
auna stingrāka ārpolitika, - saka Berness
A8V ārlietu ministrs liek saprast, ka no PSRS prasīs norēķinu
ASV ārlietu ministrs Džemss F.
Ber n es 8 (Byrnes), savā uzrunā ār­zemju
preses klubam Vašingtonā ie­stājoties
par stingru jaunu politiku
ārlietās, ļāvis saprast, ka amerikāni
prasīs no Maskavas norēķinu par sar­kanās
armijas demobilizācijas novil­cināšanu
Eiropas uņ Āzijas stratēģis­kās
territorijās/ Tieša un enerģiska
rīcība tāpat sagaidāma pret noplici­nāšanu,
kāda jāizcieš atbrīvotām bi­jušā
ienaidnieka atbalstītāju valstu
zemēm.
Bernesa runu Vašingtonā visumā
iztulko par norādījumu uz gaidāmu
noteiktāku nostāju pret Krieviju itin
visos jautājumos, bet jo īpaši attie­cībā
uz padomju ekspansijas tenden­cēm
un pret Kremļa netraucēto rīcī­bu
kaimiņu valstīs.
Padomju karaspēka izvākšanu, ķā
no Vašingtonas zii\o „AP", pieprasīs,
jādomā, pirmām kārtām no Irānas,
Austrijas un Ķīnas» bet tas panā­kams
arī no citām territorijām, kurās
pašreiz stāvoklis nav tik kritisks. Par
padomju nolūkiem Mandžurijā rodas
arvien lielākas bažas. Jo visi ziņojumi
liecina, ka sarkanā armija tur gatavo­jas
uz laika zinā neierobežotu palik­šanu.
^ Runas galvenās daļas
Galveuās dalās Bernesa runā, kuhi
diplomātiskie pārstāvji uzskata par
loti nozīmīgu amerikāņu aktīvākai va­dībai
pasaules lietu kārtošanā, bija
šādas:
Savienotās Valstis apjdemas pilnā
mērā rīkoties pēc Vienoto Nāciju
chartas principiem un pielietos visu
savu iespaidu, lai ari citas valstis da­rītu
to pašu;
Savienotām Valstīm jākļūst par va­renu
militāru spēku vismaz līdz tam
laikam; kad kļūs iespējama visu spē­cīgo
valstu bruņošanās samazināšana;
Savienotās Valstis uzskata, ka ne­vienai
valstij nav tiesības turēt savu
karaspēku neatkarīgā zemē, ja vien
šī zeme to pati nav vēlējušies; ASV
uzskata, ka no ,vmazām, trūkumā no­nākušām
valstīm" karaspēks jāizvāc
pēc iespējas drīz, — ar to, laikam^ do­mātas
bijušā - ienaidnieka atbalstītā­jas
valstis Rietumeiropā;
kamēr ikviena valsts pilda savas
Vienoto Nāciju chartā paredzētās
saistības, proti, pielieto bruņotu spē-mums
provocēt grūti atiSpēkojamus
apvainojumus presē» radiofonā un
okupācijas varas iestādēs. Tāpēc LČK
uzliek nometņu latviešu vadībai par
pienākumu gādāt, lai nekavējoties
novērš minētās kaitīgās parādības^
aizrādot, ka pretējā gadījumā komi­ķu
tikai agresijas aizkavēšanai, tikmēr ļ tējām un komandantiem velti meklēt
nav nekādu kara briesmu; ja kāda palīdzību pie LCK to personu likteņa
cita valsts tomēr pielieto bruAotu spē- atvieglināšanā, kufas Militārā valdība
ku vai draud ar to. tad „mēs neva-Uai UNRRA's vadība pieķers nožie-ram
ciest klusu," sacīja Berness;
lielvalstiB var sasaukt īpašas konfe­rences
pašu vidū, lai pašas izšķirtu
savas problēmas; šo paziņojumu daži
oficiāli pārstāvji Vašingtonā iztulko
tādējādi, ka ar to gribēts nogludināt
ceļu jaunām „3 lielo" sanāksmēm, ja
dzigā rīcībā.
Latviešu Centrālā komiteja
Angļu joslā vāciešiem vairs
tikai 1.014 kaloriju diena
prezident» Trumens. generālisims Sta": angļu okupācl-
1. . , ., hns un mmistru prezid ent^s pEt.l,ij.s. ,i e-Lj,a,^s .,j^o-s^l.a^ V ā^c .1 'ij.a pārtikasa deava^ 4i)ive - s,k atītu, k1a no tia-m i•r k1a d- sj la1b 1u ms; h auguišiiem. - vāciešiem_ sa. mn ^aAzXinl āl ta • no ne^v i.e nai. valTs t.i.j. nav tiesī>b, u ni.e d,z l,- L-^OO, k„a^ lomnnjaAmn ^di eAna uz 1.014. Maizes • J - voties i.e k1 ar,o t.o vai. at^b, rī.v ot^o t/e rrito- ^c.i ev-ū .n.^o 10.000,r fg . devu per•i o-dxā sama- ri.ju. . īpašVu mos, k1a mē- r tas t^i.e su navL.z;iin as uz. 5p usi. ļUi eviu s-a m^-ia zināšia na no­noteikusi
Sabiedroto vienošanās. '.ī i - on ^'."^"^^
Daudz viel ās savā runā Berness jāpabaro 20 milj. vā-
^uauaz y^iel.as sava runa liernesskj^g j^-^ iztukšoti 3 nedēļās, Savie-
Knevijas vardu īpaši nepieminēja. L^+o«. \7«i -j • • , KV adA vu'^is5 t4o. dAa rīja, t4.a dA tikai• ar no- Ln^ott-ā.m Va•l stīmA u_n iK-JanLā dai , pie-p ra..s īs
,l-u1k u pa*s vītrot. ve-liē_šavn os pe_c padj omj\u -1 p. ,a,l,ī5d zību. U^rAf^mi^eoor ik^ā;ņ. u; , ^ . io. kuApLāc. ija_s
amerikāi^u draudzības. Viņš tomēr
piemetināja: „Mums jāsaka skaidri,
ka Savienotās Valstis sagaida no
Krievijas, tāpat kā no jebkufas citas
valsts, ka tā pildīs savas Vienoto Nā­ciju
saistības pēc burta un pēc gara."
The Stars and Stripes
joslā vācu •pārtikas minimālā deva —
1550 kaloriju dienā, cik sagaidāms,
paliks negrozīta.
. ' The Stars and Stripes
šiem. Tā kā vācu okupācijas
neviens nedrīkstēja būt bez darba un
darba pārvaldes loti stingri sekoja
Š^dvL rlkojuitiu' izpildīšanai, tad sa-
(Beigas 3. lappuse)
Tā mēs mācāmies saprasties ar krieviem
rijas saimniecisko stāvokli, vai nekļūs
par, lieku nastu Savienoto Valstu val­dībās
kasei vai riekompromitēs Fran­cijas
pēckafa prestižu Rietumeiropā,
vai — īstas šausmas! — neizrādīsies
atkal par kādu jaimu kapitālistisku
sazvērestību. ; •.
Sie ģenerāli ar saviem vietniekiem
un štābiem sēž pie gafā apspriežu gal­da
un milzu telpas pārējo dalu aiz-p
i Ida li e tpratēj i chbleras, ogl u un vi s-neiedomājamākos
citos jautājumos.
A i z ģenerāliem sēž vi/iu tulki. Pir­mām
kārtām te ir jāpārvar valodu
grūtības, kas nozīmē to, ka jums jā­saprot
krievi un viņiem jūs, iekams
jūs varat cerēt uz kaut kādu sadarbo­šanos.
Jūs pildāties ar bijību, iedo­mājoties,
ka pasaules liktenis atkarā-jas
no šo tulku prasmes saprasties
vienam ar otru. Priekšnieki ir vicn-kārši
:klausītāji, kas izmisī<ii cer, ka
vini tiesām sapratīs to, kas tt. notiek,
i r brīži, kad tulki uzsāk «afas saru­nas
pa^i savā vidū un iekarsusi
Berlīne ir vienīgā vieta pasaulē, kur
mēs mācāmies „saprasties ar krie­viem,"
jo mums ik dienas ir darīšanas
ar krieviem. Tas ir grūts ceļš, bet
vienīgais ceļš. Amerikā6iem, angļiem
un frančiem tas prasa daudz pūlu un
sagādā nebeidzamus pārsteigumus.
Iedomājieties, ja jūs varat, Cikagu,
ko būtu nopostījusi zemes trīce, vie-'
sulvētra, ugunsgrēks, plūdi un ko ta-,
gad apdraudētu bads un mēris. Tad
sadaliet šo postažu tādu četru lielu
nāciju vidū, kurām ir diametrāli pre^
tēji mērķi īsākam un garākam laikam,
un pieprasiet, lai tās ir vienprātīgas
jebkurā pilsētas pārvaldes jautājumā.
Tāda ir Šāsdienas Berlīne un tāda
tā būs pārredzamā nākotnē.
Ikviena no 4 lielvalstīm varētu pār­valdīt
Berlīni viena pati, un pie tam
daudz lietpratīgāk kā visas četras ko­pā.
Berlīnes komandantūra sanāk reizi
nedēlā. Tā sastāv no 4 miHtāriem gu­bernatoriem
— amerikāņu, angļu,
krievu- un franču, katram mēnesi no
vietas pārmaiņus esot par lielvecāko.
Vienīgais traucējums ir tas. ka te
vienmēr ir arī trīs pārējie lielvecākie,
ar kuriem jāapspriežas un kas jāpār-iecina,
ka kanalizācijas notekas sa-ve^
irimst kaislīr^ās diskusijas par vien­kāršā
ni definicijām un vēl sniaIkākām.
valodni cc iskām f i nese m. ;
; • Krieviem, pieraC-niin, it kā nemaz
n£V vāf da ..j.aptiivcni-.-';.-Vicnojoties ar
abosana, piemēram, kaut kādā mi- vi'iem plri oaldam, mui-.s bija jā-stiskā
veidā nesatricinās britu impe-• atzīst, ka krievi izg;>ju.si uz pamatīiļu
noteiktību. Stāsta, ka krievi mums
prasījuši, eik karavīru un spēkratu
būs mūsu avangarda vienībā, kad mēs
bijām sākuši ie6emt savii sektoru.
Toreiz kāds pavirši atbildēja: „Ak,
teiksim, aptuveni 50 spēkratu un 175
kareivji un virsnieki."
Kad mūvsu vienība ceļā uz Berlīni
sasniedza krievu joslas robežu, to ap^
stādināja. Krievu sardze rūpīgi sa­līdzināja
skaitu ar sarakstu, kas tai
bija no vinu štāba. Tad mums pa­teica,
ka mums esot par daudz auto­mašīnu,
par daudz kareivju un par
daudz virsnieku, — uz Berlīni varot
doties tikai 50 spēkratu un 175 ka­reivji
un virsnieki. Mūsu komandē­jošais
virsnieks vārījās no dusmām
un plosījās stundām, kamēr tclcfo-niska
un citāda sazināšanās bija pil­nā
sparā ar- Berlīni un, jādomā, arī
ar Maskavu, bet krievi bija nepiekā­pībai.
Aincrikīni teikuši, ka būšot 50
spēkratu un 175 karavīri, un pie tā
Jāpaliek. Visiem karavīriem un spēkra­tiem,
kas pārsniedza minēto skaitli
pirmajā paviršajā -aprēķinā, bija
jāpaiļriczasiin jādodas atpakaļ. .
Mūsu kr-^avīri pastāstīs jums, ka
vini saļoro' rs ar krieviem labāk kopš
tā laika, kad vini noskaidrojuši, ka
(Ik:.:as 3. lappusē)
Atver ASV konsulātus
Marta 1 sākumā, no Berlīnes zino
„UP," Berlīnē, Brēmenē, Frankfurtā,
Hamburgā, Minchenē un Štutgartā at-'
vērs amerikāAu konsulātus, kas vadi»
apjūpes darba aizsardzību un izdos
amerikāņu pases un vīzas.
The Stars and Stripes
Bandu siroj umos vaciesi
1 telo „DP*
Frankfurtā, L marta. — Gen
Džozefa Maknarnija Militārās val^
dibas ziņojumā šodien minēts, ka
vācu pilsoAi, uz^dodamies par pārr
vietotām personām, ir atbildīgi pāri
dalu no tiem noziegumiem, kurus\
pierakstīja nelikumīgām DP ban­dām.
'
Bavārijā savilktie pierādi jumi
liecinājg^, ka daži no šiem noziedz­niekiem
bija „Volksdeutsche", bet
citus viYiu dzimtās zemes pieprasa
kā nodevējus, teikts šinī ziņo­jumā.
Tāpat atklāts, ka dažos novados
vācieti rīkojas kopā ar DP neliku­mīgām
grupām, pienesdami z i m s,
izraudfZīdami iespējamos upui^us
bandu operācijām un norādidarni
aplaupāmās mājas. Sie vācieši ie­guva
savu laupījuma tiesu un bieži
vien palīdzēja kriminālistu ban­dām
izvietot laupījumu melnajā
tirgū, — pi'emetināts ziņojumā.
The Stars and Stripes
N\arch 2, 1946