1946-03-09-11 |
Previous | 11 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1946. g. 9. marti UtvleSo VSsini (Tarpin^jums no I. lappuses) protam, ka šādi draudi bija attiecināmi uz itin visiem baltiem. Kurš gan neatceras rakstu par igauņu zemniekiem^, kas^ frontei tuvojoties, paglābušies mežā un kam boļševiki, lai viņi neaizbēgtu pirms tos nosūta uz Sibīriju, uz vaiga izdedzinājuši burtu Turpat bija uzņēmums ar nelaimīgo sakropļotām sejām un kas vēli Lai būtu ticamāk, bija uzdots, ka minētais fotoattēls iiemts no zviedru avīzes. Ja fiāds propagandas un preses aparāts uzguļas cilvēka smaidzenēm un stāsti par sieVieSu masu izvarošanām parādās ik dienas, tad arī normāli skeptisks cilvēks klCist domīgs un nezina ko darīt. Kad nākamā dienā vi6š satiek bēgļus no Latgales vai no Vidzemes un vi^am stāsta, ko atkāpdamies dara vācieši^ tad domas par braukšanu kaut vai U2 nīsto Vācijti' liekas vienīgais dzīvības | glābiiiš. No visām pusēm nāk zinas: te nodedzināts ciems, tur pilsēta. Dali saka, ka to isdarljuši TāciedI, eiti^ bo^eviki. Kad boļševiki ar 7 tanhļiem ielaužas Jelgavā un to» padzen, pilsēta tomēr nodeg. Iedzīvotāji pārliecināti, ka tas ir vāciešu darbs^ jo vāciešiem ir speciālas ;,Brandkommando'', kās prot īsā laikā nodedzināt kājas, iznīcināt labību un lopus un pašam saimnie-kam, ja viAš pārāk stūrgalvīgs un neaiziet uz Vācijas pusi, ielaist lodi galvā. Galu gala, domā nb visām pusēm apdraudētie cilvēki, vai nieiv vienalga, kas tev nodedzinās māju, izvaros sievu, atņems bērnus un mantas? Neģēlis būs viens vai otrs; Palikušos šāds liktenis tomēr Uagaida, tas ir skaidrs un nenovēršams. Izdod jaunas pavēles. Sētnieks jau nāk augša un saka, ka no policijas bija rīkojums sakravāt visas mantas, ka kuģis stāvot ostā un mašīnas evakuējamo pārvadāšanai bōs tīt klāt Un kad vēl pēc kāda laika ienāk daži „SS" viri un ap jautājas, vai viss ir gatavs, tad, gribot negribot Jāsāk kravāties, jo dzirdētas atkal jaunas ziAas, ka vācieši pie savas atkāpšanās uzspridzina veselus ēku kvartālus, bet mazākās mājās vienkārši iemet degbumbas. Ja nākošā rītā pa logu redz, ka uz Ielas aiztur visus vīriešus un aizved uz ostu aiztransportēšanai uz Vāciju, laimīgs vēl esi, ja tieci uz kuģa ar visu ģimeni un ar dalu no mantām. Kam nelaimējas un ko aiztur uz ielas, tie tāpat aizbrauc uz Vāciju už neatgriešanos, varbūt, bez mantām un bez ģimenes. Vienīgais, kaut ari uzspiestais, ceļš ved no mājām līdz Daugavmalai. Tas ir cilvēkam vi6a pēdējais vēl it kā brīvais gājiens. Tikko viņš uzkāpis uz kuģa, tas ir gasteknis. Par savām turpmākām gaitām viAš vairs nevar lemt. Vinu atved uz kaut kādu vācu ostu un pēc tam ievieto darba nometnē. Dažam labam no tās izdodas izkļūt, bet, kur tu arī nebrauc, visur vispirms jāreģistrējas darba pārvaldē. Tā „rupējas," lai „au8*lenderi'V novieto pēc specialitātes: profesoru pie kūts tīrīšanas, mācītāju vai juristu pie ceļu labošanas labākā gadījumā, jo lielajam vairumam jāvergo fabrikās un jāstrādā ari zem bumbu krusas uzlidojumu laikā. Vācu devīze ir: „Ar-beit lūr den Sieg", un tā jāpilda visiem, kaut ^ari šodienas vācieši šos piespiedu strādātājus uņ vergus nekautrējas apzīmēt par bļijušiem „Hit-lera viesiem." Tā apmēram gājis tiem, i kas palika dzimtenē līdz pašam pēdējam brīdim. Bet vai arī, tos, kas bija tālredzīgāki un kas padevās vācu spie- Bienam agrāk, tagad var apvainot, ka vini braukuši uz Vāciju aiz simpātijām pret nacionālsociālistiem? Mums — baltiem ir skaidrs, ka tie, kam bija tādas sippatijas, aizbrauca no Baltijas valstīm jau 1939. gada repatriācijā, un tie bija vācu tautības braucēji. Labi saprotam, ka dažam labam amerikānim toreizējie apstākli vācu okupētās Baltijas valstīs tikpat mīkr laini kā mums, piemēram, dzīve un politika Bolīvijā vai Nikaragvā. Cerēsim tomēr, ka pamazām vēl daudz kas jauns, kaut vai to pa^u Nlrnber-gas procesu turpinot, pafad|īsies īstā gaismā \in ka mardīgos uzskatus par baltiem — nacionālsociālisma pseudo-piekritējiem revidēs un ' pilnīgi at-metH. Franči ierosina 4 lielvalstu konferenci Vācijas centrālpārvaldes izlemšanai Francija aicinājusi Angliju, ASV un Krieviju uz konferenci FarlļBi, lai apspriestu un izšķirtu visu jautājumu kompleksu par Vācijas centrālo pārvaldi. Francija aizvien vēl neatkāpjoties no savas prasības par to, ka Rūra un Reinzeme jāpakļauj UNO kontrolei. — ASV kongresa locekle Ljusa radiorunā Vašingtonā sacīja, ka l.OOG.OOO Eiropas bērnu šoziem var aiziet bojā, ja Amerika nesūtīs pārtiku, drēbes un vitamīnus uz Bel|iju, Franciju, Holandi un Itāliju. Bērni šinīs zemēs saAemot augstākais 1209 kalorijas dienā, kamēr amerikāņu bērni safiemot ik dienas 3500 kaloriju. — Berlīnes 2.000 sociālistu partijas vadītāju vētrainā politiskā sanāksmē vācieši ar saucienem ,,meli "uzņēma nolasīto Ellnoras Ruzveltas paziņojumu par to, ka vācieši esot labāk paēduši nekā ļaudis Anglijā. — Lielbritānija akceptējusi ASV ierosinājumu par 3 lielvalstu kopēju deklarāciju pret ienerSligimaFranko režīmu Spānijā. Franko valdība Madridē savukārt, atbildot U2 Francijas robežu slēgšanu, publicēji 21 panta deklarāciju, apvainojot franču „komūni»tu konventu" paklausībā „ārzemju parolēm." Valdības komunikē virsrakstam likti vārdi: „Intemacionālā komunisma jauna ofensīva pret Spāniju.'* Deklarācija atspēko no visas pasaules saAemtos protestus pret 10 spāņu notiesāšanu uz nāvi, apzīmējot tos par mēģinājumiem glorificēt „vulgāros un parastos kriminālistus par politiskas idejas mocekļiem." —- Maskavas „Pravda'* pieraksta Vatikānam, ka tas bijis par Hitleru kara laikā un «tāds esot vēl šodien**. „AP" ziAo no Vatikāna, ka 2. martā pāvests Pijis 12. nosvinējis savu 70. dzimšanas dienu, «.^ »" kas reizē bija arī 7, gadadiena viiSa \ dzīve pilsētās un taukos, ievēlēšanai par pāvestu. The Stars and Stripea Kas ir latvieši? (Pagāine 00 tagadne) AO^ildējb etnologs P. Ednardss 5. Sabiedriskā dzīve. Līdz ar semnie-ka saimniecīb;as uzplaukumu sekmīgi attīstījās arī garīgā un sabiedriskā Polu divīzija vaja bandītus „AP" zino no Bjaiistokas, Polijā, ka apm. 6000 vīru stiprā polu 18. divīzija februāra beigās biezu sniega kārtu klātajos mežos sākusi karagājienu, kura nolūks ir padzīt no ziemeļaustrumu Polijas ,*NSZ" (nacionālo bruņoto spēku) bandas. Divīzijas komandieris ģēn. Gustavs Paškevičs raksturoja ,,NSZ" vienības par ^nacionāliem bandītiem,** kas terrorižčjot plašu Polijas ualu, nogalinot zemniekus, dedzinot sādžas, sarīkojot vilcienu aplaupīšanas un apzogot valdības iestādes. Ģenerālis, kas priekš mēneša atgriezies no Anglijas, kur viiiŠ komandējis kādas turienes polu karaspēka vienības, sacīja, ka neoficiālie minējumi par 50.000— 100.000 „NSZ'' locekļiem Polijā ir „pilnlgi neiespējami.*' Paškevi^s deklarēja, ka „NSZ-' financējot un apgādājot polu karaspēka komandieris Itālijā Jen. Vladislavs Anderss. Polijas valdība Andersa armiju izsludinājusi ārpus likuma.„ NSZ*' bandās, runā, esot vāciešu, polu un krievu dezertieri un daudz baltu. The Stars and Stripes Ta mes • • (Turpinājums no 1. lappuses) ikvienam krievu kareivim vai virsnier kam ir tikai šaurā, negrozāma sfaira, ku^ā viņš var rīkoties pēc paša iniciatīvas. Mēģiniet panākt to, lai viņš padara kaut ko ārpus šim robežām, un viņš -atbildēs, ka tas nav viAa kompetencē. Neviens krievs jūsu dēl neies riskēt ar savu galvu. Vinš.zina, kas notiek ar uzņēmīgajām dvēselēm, kas kļūst pārāk rosīgas. Mūsu„kancelejas žurkas'* ir pavisam citādākas, kādas . ir krieviem. Kāds no mūsu pulkvežiem vēlējās saAemt izšķīrēju atbildi no līdzīgas pakāpes partnera sarkanā armijā. V i ņam atbildēja, ka šādai atbildei jānā-kot no maršala Žukova un ka amerii-kāAu pulkvedim jāvirzot pieprasTt-jums pa attiecīgām instancēm uz vina paša ģenerāli, tad vina — krievu ģenerālis pieprasīšot maršalam Zukovam un maršals Žukovs varēšot novadīt savu atzinumu uz leju līdz sarkanās armijas pulkvedim. Kad vinš vaicāts, vai tad sarkanās armijas pulkvedim nebūtu vieglāk dabūt piekrišanu pa viifia paša instancēm no viAa paša maršala Žukova, atbilde bija: ,iMum» nav instanču uz maršalu Žukovu. Instances iet no vina.** Krievi jau no dabas ir tirgotāji. Tiklīdz amerikāi^i, kas sēž komitejās ar krieviem^ to uzzina, visas sarunas ievirzās plāksnē, kas amerikāņiem k daudz tuvāka un, protams, zaudējumus nevar sagādāt. (KrievSj kā jeb-kufš rūdīts zirgu mainītājs, uzprasa vairāk, nekā vifiš cer dabūt. Ja jūs tūlīt dodat tik, cik vii^š prasa, tad vinš apjūk un slepenībā jūs nicina par jūsu laušanos apšmaukties, viiiš nav ieinteresēts tikai pārdot jums kaut ko, -4 vinš grib izbaudīt patīkamās kaulēšanās stundas. Vinš neizprot kompromisus laika aiztaupīšanai. Mums reiz būtu jāatradinās no domām, ka krievs ir grūts klients, un jāuzskata vinš par to, kas vinš ir -— sīksts uzprasltājs.) Ja krievi liek mums par viAiem brīnīties, — un tas tā ir, — tad mēs arī viņiem liekam brīnīties. Kāds krievs man atzinās: „Mēs neizprotam jūs, amerikāņus. Jūs braucat ^urp 6.500 km tālu^ nogalināt vāciešus un iznīcināt vinu pilsētas. Un tagad jūs gribat viņus barot, gādāt tiem siltumu un palīdzēt, lai vini atkal atjauno savu zemi"- Kāpēc? Vai mēs esam aizmirsuši, ka vācieši mērdējuŠi badā, situši un nodarbinājuši līdz nāvei miljoniem krievu? Krievi to nav aizmirsuši un vini nedomā to ļaut aizmirst arī vāciešiem. Lielākas pārtikas devas? Kurināmo? Pajumti? Pie velna ar viņiem. Krievi, protams, oetru lielvalstu sanāksmēs to nesaka gluži tik skaidri, bet vini prot novilcināt katru savu soli un saprašanās ar krieviem līdzīgos jautā jomos ir burtiska vinu līdzvilkšana. Potsdamas deklarācija nosaka no augšas: ,,Vāciešu izglītība jākontrolē tā, lai pilnīgi izskaustu nacistu un militāristu doktrīnas un padarītu par iespējamu demokrātisku ideju sekmīgu attīstību." Tas ir viss. Tieciet ar to galā paši. Ka lai kontrolē vāciešu izglītību? Kas to lai dara? Kā jūs varat izskaust nacistu militāristu doktrīnas un padarīt par iespējamu demokrātisku ideju sekmīgu attīstību? Kādas deraekratiskās idejas? Tikai uz brīdi ieskatīsimies amerikāņu un krievu paņēmienos izkārtot izglītības jautājumus. Kad krievi ieņēma Berlīni, visas skolas pārstāja darboties. Kad amerikāni pārņēma savu sektoru, vini nosacīja, ka nevienu. skolu nevar atvērt no jauna, kamēr skolotāji nebūs „polrtiski pārbaudīti," denaciiicēti, programmas izstrādātas visos sīkumos, lai izskaustu jebkufu hitlerisku ietekmi, un jaunas skolas grāmatas, kuras pirms Hitlera laikos sarakstījuši vācu audzinātāji, iespiestas no jauna un par ļ)rīvu sagādātas visiem skolēniem. Šis rindas rakstot, Berlīnes amerikāņu sektorā vēl neviena skola nav atjaunojusi savu darbību. Krievu sektorā skolu darbs rit pilnā gaitā. Krievu nostāja kodolā ir Šāda: „Skolas jums bija agrāk, veriet tās no jauna vaļā, ja jūs varat. Ja jums vajadzīgas ēkas, tad atrodiet tās. Ja: jums vajadzīgas grāmatas, tad gādājiet tās. Māciet visu, kas jums patīk, bet tikai ne to, kas mums nepatīk. Mēs izlemsim to, kas mums nepatīk, pēc tam, kad būsim jūs novērojuši. Mēs uzmanīsim jūs, lai jūs neizaudzintu jaunu paudzi, kas mums atkal gribētu uzbrukt. Ja jūs mācīsat kautko tādu, kās mums nepatīk, jūs nošaus." Es negribu apgalvot, kam ir labāka sistēma, bet krievu pieeja rādās būt tāda, kas panāk rezultātus, jo -— vācieši būs ārkārtīgi ieinteresēti, lai te būtu panākumi. No mūsu sistēmas es daudz nesagaidu. Mums nav pa-matnējas izglītības filozofijas, par kuru mēs paši varam Vienoties. Mums nav cilvēku ar plašu audzināšanas pieredzi, kas nepieciešama, lai pārraudzītu vācu audzinātāju pāraudzināšanu. Ja mēs meklēsim skolotājus, kas nav bijuši nacistu partijas biedri, un nodosim viņiem vācu skolas, amerikāņu skolu :virsinspektoru un kol-ledžu profesoru (kas pa lielākai daļai neprot vāciski un negrib palikt Vācijā) pārraudzībā, ja tas ir vislabākais, ko mēs varam darīt, tad mēs esam zaudējuši jau pašā sākumā. Vācijā ir miljoni ianātisku nacistu, kas nav bijuši partijas biedri, miljoni armijas kafavīru, kam pat nebija atļauts iestāties partijā. „Heil Hitler" ir miris, bet „Deutschland iiher ailes" aizvien vēl dzīvo (un kā vēl!) un kumēr šie vārdi dzīvo audzinatīrju prātos, tikmēr no skolām n^-ks paaudzes, kas būs pārliecinātas, vi:'u uzdevums ir uzkundzēties to kaimiņiem. Krievi saprot vācfešus, tāpat arī franči. Un Uzcēla dauda jaunu modemu skolu namu. Skolas katrai tautībai — latviešiem^ žīdiem, poliem vai krieviem bija par brīvu„ >o valsts atalgoja skolotājus. Latvijas valdība uzturēja pat anglu-ameiikāl'iiU institūtu un franču liceju. Visi pilsoni, bez izņēmuma, baudīja līdzīgas tiesības un brīvības, kujras saviem pilsoņiem dod parauga demokrātiskās valstis. Iziīēmums bija vienīgi ar vācu sugas nacionālsociālistiem. Kaitīgā;S doktrīnas dēl, to literatūra (ieskaitot slaveno Hitlera „Mein Kampf"), organizācijas un vispār viiiu ideju propaganda kopš 1934; g. Latvijā bija aizliegta. Latvijas noraidošā nostāja pret jebkufu despotisma vi,eidu izpaudās arī aktīvā līdzdalībā Kontroles komisijā pret fašistisko Itāliju, kas darbojās Tautu Savienības uzdevumā. Gluži dabīgi latvieši nav ne fašisti, nedz arī nacisti, bet gan vistīrākie demokrāti. Padomju okupācija. Mierīgo, laimīgo un darbīgo dzīvi izjauca 1939. g., kad milzīgā Padomju Krievija ar Hitlera kluso piekrišanu piespieda Latviju, Igauniju un Lietuvu dot tai militārās bāzes. Sim piespiedu aktam 1940. g. jūnijā sekoja padomju militāro spēku pēkšņs iebrukums Baltijas valstīs, neievērojot priekš dažiem mēnešiem starp Latviju un Padomju Krieviju noslēgto neuzbrukšanas vienošanos. Okupācijai sekoja vixkne dekrētu, kas pavēlēja pārvērst valsts īpašumā itin visu kustamo un nekustamo mantu. Ka<i šl ekspropriācija bija paveikta, visi pārtikušie pilsoni pārvērtās īstos proletāriešos, kam atlika diezgan nedrošais privātais īpašums — paša dzīvība. 1941. g. jūnijā sekoja 35.000 Latvijas iedzīvotāju deportācija, boļševikiem tos aizvedot piespiedu darbos. (Turpinājums sekos) Who Ar© Latvians? (Past ani Present) A]iswertd by P. £dwards, Ethndogi^ Soelal Life. Pacing with the pro< spcring of tbe iarmer's house-keepin^ the spiritual and social life in town and country thrived likewise. A number of new modern school-houses was ef^cted, and public schools were frec to every nationa-lity eitbcr Latviaiļ, i Jew, Pole, or Rus-sian, wbile tbe state paid tbe teachers. There were even an Anglo-American College and a French Lveeum main" tained bv the Latvian government All citizens, \vithout exception, enjoyed equal rigbts and liberties ac-corded by modei democratic states to their respectijve subjects. An eX'- ception was made with nationalsocia-lists of German brand. In view of the pefnicious dioctrine, their litera-ture (including the famous Hitler's „Mein Kampf") as well as organiza-tions and propaganda of their ideas in ģeneral, were stfictly forbidden In Latvia, since 1934. Latvian*s disgust to ever>^ kind of despdtisms was also exhibited by active participation in the Gontrol Gommission against th« fashistic Italv; oi| the part of League of Nations, Cons€qjiiently Latvians are neither fashists nor Nazis, tbcy are dcmocrats of the first water. The Soviet Occupation. The qutet, happy, and industrious life wa$ disturbed in 1939, ^^^hen the huge Soviet Russia imposed niilitary bases upon Latvia, as well as Estonia and Lithuania. with quiet assent of Hitler. Thifi compulsory act was follo-wed by sudden invasion of the Baltie States by the Soviet military forces in June 1940,, regardlessof the Non-v Agression Agreement concluded bet-wcen Latvia and Soviet Russia, some months ago. The occupation \vas fol-lowed by series of decrets ordering the transformation into state-pro-perty of all and every1:hing, the qukk and the dead. In tlie ertd of this expropriation, all well-to-do citizens \vere turned into downright proleta-rianr, owning but the rather insecure private property, oiie's o\vn life. There followed. dcportation of 35,000 Latvian inhabitints to forced labour by the Soviets, in June 1941. (To Be ^phtinued) arī angli. Mēs nē. Krievi .attiecībā pret vāciešiem ir simtprocentīgi reālisti. Mēs esam sapņotāji. Vācieši okupēja territoriju, ko apdzīvoja 88,000,000 krievu pilsoņu. Pāri par 1700 pilsētu un 70.000 ciemu iznīcināja un 25.000.000 cilvēkii atrāva dzimtenei. Sarkanās armijas kareivim nevajadzēja nekādu indoktrinācijas kursu, lai iestāstītu viņam, par ko šis karš risinās vai kādiam jābūt mieram. Jebkurš amerikāņu virsnieks jums pateiks, ka vissmagākiiis uzdevums tam bija izskaidrot amerikāņu kareivim, kāpēc vinš ieradies Eiropā, un ^ tagad •— ieskaidrot, kiipUc viņam te jāpaliek. Kamēr amerikāni, angli, un d a ž i^ ne visi — franči runā par Vācijas jaunuzbūvi, krieviem rokas pilnas ar vācu ierīču pārvietošanu, lai uzbūvētu Krieviju. Kad mūsu transporta lietpratēju privātais vilciens ceļā uz Berlīni sasniedza krievu joslas robežu,- amerikāni redzēja, ka dubultsliežu ceta vietā tālāk ved vicmas pašas sliedes. Kur sliedes palikušas? Aizvestas uz Krieviju. Vācijai bija pasaules plašākā apakšzemes telefona kābelu sistēma. Mūsu sapieri, palīdzot vāciešiem atjaunot sakaru līnijas, jo bieži izseko kabelim līdz krievu joslai un tad ierauga kilometriem garos tukšos grāvjus. Kur šie telefona kabeli pazudusi? Aizvesti uz Krieviju, Un reparāciju eksperti jums teiks, ka arī tādā gadījumā, ja krievi paņemtu itin visu no savas joslas Vācijā — absolūti visu, tad tas būs mazāk par pusi no tā, ko vācieši vai nu iznīcināja vai arī nozaga plašajā krievu territorijā, ko tie bija okupējusi. Londonas „Observer' sūdzas par Sabiedroto „apjukumu un inerci" tanī zinā, ka vini nekādi nevar vienoties par to, kādai jābūt Vācijas^saimnieciskai nākotnei. Krievus mēs varam turēt aizdomās par dažādām lietām, bet ne par apjuk-umu un inerci. Mums nav kopējas atbildes problēmai par to, cik tālu Vācijas liialraniecību var atjaunot produkcijai, lai tā. neatgūtu savu kapacitāti karam, bet no krieviem mēs 50 rci/u diena dzirdam atbildi, kas atticcī;,s uz vinu Vācijas dalu/To var surnin;t Kādi: «Dcutsch-land ūbci aJles" ir „kaput" un tā ari palikta „kaput'\ Krievs, būdams reālists, zina pārāk labi, ka dažu nacistu nošaušana un pārējo „polītiska pārbaude" nav n^- kāda atbilde, ka zinātne un amatu prasme, kas Vāciju padarīja pa,r velnišķīgu militāru kpdrabdējumu, nav maģiski pazudušas ar dažiem spalvas vilcieniem^ kas parakstīja kapitulāciju. Vini bīstas vāciešus, jo vini zina labāk par mums, ķa vācieši ar savu pozitīvu rīcību aizpildīs jebkufu tukšumu, ko rada pozitīvas rīcības trūkums no mūsu puses. Krievi to zina un tādēļ vini gatavojās rīkoties pirmie. Mūsu acīm jau ir atklājusiea atšķirība, kāda ir baiļu pilnam re-spektamV ko vācieši izrāda krievu ,^tingrībai" viiiu sdctorā, un tai vāji aizsegtai nicināšanai, ko vini izr&da par mūsu„mIk«tomu". Pēc Hcarst's Iniematibnal-Cos-mopoHian, December, 1945. „LatviešuVēstnesr piesūta tikai abonentiem, kas abonementa naudu samaksājuši uz priekšu. Abonementa un sludinājumu maksājumi piesūtāmi ļ„Lat v i e šu V ē s t n e s I m" (Latvian News BuUetin), H o t e l C o n y i k t, D i M i n g en / D o n a u , Bayern (13b), no a m e r i k ā ii u okupācijas joslas ar p a s t a naudas p ā r v e d u m i era, no a n g ļu okupācijas joslas nauda piesūtāma i e r a k s t ī t ā s v ē s t u l ē s „Lat-vLešu Vēstnesim** Cļilliiigenā vai ar p a s t a naudas p ā r v e d u m i em L i d i j a l D r a ļ j r n i e cei, Latvian Camp, «Fļrische Quelle'*j Hiddesen bei Detmold, Lippe (21), atsevišķi par to paziinojot izdevniecībai, no f r a n Č u okupācijas joslas — ,jLatTie§u Vēstnesim" Dillingenā v e r a k 8111 ā s v ē - 8 t u l ē s . Abonementa maksājumi par maiju un jSniju jānokārto līdz 15. aprīlim. Visus maksājumus var nokārtot ari ^Latviešu Vēstneša** tuvākieih pārstāvjiem, kuru vārdi un adreses periodiski publicēti. laikrakstā. Laikraksta pārstāvjiem un komisionāriem ik nedēļas norēķini jāpiesūta vienīgi ,4>atviešu Vēstnesim** Dillingenā.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-03-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460309 |
Description
Title | 1946-03-09-11 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1946. g. 9. marti UtvleSo VSsini (Tarpin^jums no I. lappuses) protam, ka šādi draudi bija attiecināmi uz itin visiem baltiem. Kurš gan neatceras rakstu par igauņu zemniekiem^, kas^ frontei tuvojoties, paglābušies mežā un kam boļševiki, lai viņi neaizbēgtu pirms tos nosūta uz Sibīriju, uz vaiga izdedzinājuši burtu Turpat bija uzņēmums ar nelaimīgo sakropļotām sejām un kas vēli Lai būtu ticamāk, bija uzdots, ka minētais fotoattēls iiemts no zviedru avīzes. Ja fiāds propagandas un preses aparāts uzguļas cilvēka smaidzenēm un stāsti par sieVieSu masu izvarošanām parādās ik dienas, tad arī normāli skeptisks cilvēks klCist domīgs un nezina ko darīt. Kad nākamā dienā vi6š satiek bēgļus no Latgales vai no Vidzemes un vi^am stāsta, ko atkāpdamies dara vācieši^ tad domas par braukšanu kaut vai U2 nīsto Vācijti' liekas vienīgais dzīvības | glābiiiš. No visām pusēm nāk zinas: te nodedzināts ciems, tur pilsēta. Dali saka, ka to isdarljuši TāciedI, eiti^ bo^eviki. Kad boļševiki ar 7 tanhļiem ielaužas Jelgavā un to» padzen, pilsēta tomēr nodeg. Iedzīvotāji pārliecināti, ka tas ir vāciešu darbs^ jo vāciešiem ir speciālas ;,Brandkommando'', kās prot īsā laikā nodedzināt kājas, iznīcināt labību un lopus un pašam saimnie-kam, ja viAš pārāk stūrgalvīgs un neaiziet uz Vācijas pusi, ielaist lodi galvā. Galu gala, domā nb visām pusēm apdraudētie cilvēki, vai nieiv vienalga, kas tev nodedzinās māju, izvaros sievu, atņems bērnus un mantas? Neģēlis būs viens vai otrs; Palikušos šāds liktenis tomēr Uagaida, tas ir skaidrs un nenovēršams. Izdod jaunas pavēles. Sētnieks jau nāk augša un saka, ka no policijas bija rīkojums sakravāt visas mantas, ka kuģis stāvot ostā un mašīnas evakuējamo pārvadāšanai bōs tīt klāt Un kad vēl pēc kāda laika ienāk daži „SS" viri un ap jautājas, vai viss ir gatavs, tad, gribot negribot Jāsāk kravāties, jo dzirdētas atkal jaunas ziAas, ka vācieši pie savas atkāpšanās uzspridzina veselus ēku kvartālus, bet mazākās mājās vienkārši iemet degbumbas. Ja nākošā rītā pa logu redz, ka uz Ielas aiztur visus vīriešus un aizved uz ostu aiztransportēšanai uz Vāciju, laimīgs vēl esi, ja tieci uz kuģa ar visu ģimeni un ar dalu no mantām. Kam nelaimējas un ko aiztur uz ielas, tie tāpat aizbrauc uz Vāciju už neatgriešanos, varbūt, bez mantām un bez ģimenes. Vienīgais, kaut ari uzspiestais, ceļš ved no mājām līdz Daugavmalai. Tas ir cilvēkam vi6a pēdējais vēl it kā brīvais gājiens. Tikko viņš uzkāpis uz kuģa, tas ir gasteknis. Par savām turpmākām gaitām viAš vairs nevar lemt. Vinu atved uz kaut kādu vācu ostu un pēc tam ievieto darba nometnē. Dažam labam no tās izdodas izkļūt, bet, kur tu arī nebrauc, visur vispirms jāreģistrējas darba pārvaldē. Tā „rupējas," lai „au8*lenderi'V novieto pēc specialitātes: profesoru pie kūts tīrīšanas, mācītāju vai juristu pie ceļu labošanas labākā gadījumā, jo lielajam vairumam jāvergo fabrikās un jāstrādā ari zem bumbu krusas uzlidojumu laikā. Vācu devīze ir: „Ar-beit lūr den Sieg", un tā jāpilda visiem, kaut ^ari šodienas vācieši šos piespiedu strādātājus uņ vergus nekautrējas apzīmēt par bļijušiem „Hit-lera viesiem." Tā apmēram gājis tiem, i kas palika dzimtenē līdz pašam pēdējam brīdim. Bet vai arī, tos, kas bija tālredzīgāki un kas padevās vācu spie- Bienam agrāk, tagad var apvainot, ka vini braukuši uz Vāciju aiz simpātijām pret nacionālsociālistiem? Mums — baltiem ir skaidrs, ka tie, kam bija tādas sippatijas, aizbrauca no Baltijas valstīm jau 1939. gada repatriācijā, un tie bija vācu tautības braucēji. Labi saprotam, ka dažam labam amerikānim toreizējie apstākli vācu okupētās Baltijas valstīs tikpat mīkr laini kā mums, piemēram, dzīve un politika Bolīvijā vai Nikaragvā. Cerēsim tomēr, ka pamazām vēl daudz kas jauns, kaut vai to pa^u Nlrnber-gas procesu turpinot, pafad|īsies īstā gaismā \in ka mardīgos uzskatus par baltiem — nacionālsociālisma pseudo-piekritējiem revidēs un ' pilnīgi at-metH. Franči ierosina 4 lielvalstu konferenci Vācijas centrālpārvaldes izlemšanai Francija aicinājusi Angliju, ASV un Krieviju uz konferenci FarlļBi, lai apspriestu un izšķirtu visu jautājumu kompleksu par Vācijas centrālo pārvaldi. Francija aizvien vēl neatkāpjoties no savas prasības par to, ka Rūra un Reinzeme jāpakļauj UNO kontrolei. — ASV kongresa locekle Ljusa radiorunā Vašingtonā sacīja, ka l.OOG.OOO Eiropas bērnu šoziem var aiziet bojā, ja Amerika nesūtīs pārtiku, drēbes un vitamīnus uz Bel|iju, Franciju, Holandi un Itāliju. Bērni šinīs zemēs saAemot augstākais 1209 kalorijas dienā, kamēr amerikāņu bērni safiemot ik dienas 3500 kaloriju. — Berlīnes 2.000 sociālistu partijas vadītāju vētrainā politiskā sanāksmē vācieši ar saucienem ,,meli "uzņēma nolasīto Ellnoras Ruzveltas paziņojumu par to, ka vācieši esot labāk paēduši nekā ļaudis Anglijā. — Lielbritānija akceptējusi ASV ierosinājumu par 3 lielvalstu kopēju deklarāciju pret ienerSligimaFranko režīmu Spānijā. Franko valdība Madridē savukārt, atbildot U2 Francijas robežu slēgšanu, publicēji 21 panta deklarāciju, apvainojot franču „komūni»tu konventu" paklausībā „ārzemju parolēm." Valdības komunikē virsrakstam likti vārdi: „Intemacionālā komunisma jauna ofensīva pret Spāniju.'* Deklarācija atspēko no visas pasaules saAemtos protestus pret 10 spāņu notiesāšanu uz nāvi, apzīmējot tos par mēģinājumiem glorificēt „vulgāros un parastos kriminālistus par politiskas idejas mocekļiem." —- Maskavas „Pravda'* pieraksta Vatikānam, ka tas bijis par Hitleru kara laikā un «tāds esot vēl šodien**. „AP" ziAo no Vatikāna, ka 2. martā pāvests Pijis 12. nosvinējis savu 70. dzimšanas dienu, «.^ »" kas reizē bija arī 7, gadadiena viiSa \ dzīve pilsētās un taukos, ievēlēšanai par pāvestu. The Stars and Stripea Kas ir latvieši? (Pagāine 00 tagadne) AO^ildējb etnologs P. Ednardss 5. Sabiedriskā dzīve. Līdz ar semnie-ka saimniecīb;as uzplaukumu sekmīgi attīstījās arī garīgā un sabiedriskā Polu divīzija vaja bandītus „AP" zino no Bjaiistokas, Polijā, ka apm. 6000 vīru stiprā polu 18. divīzija februāra beigās biezu sniega kārtu klātajos mežos sākusi karagājienu, kura nolūks ir padzīt no ziemeļaustrumu Polijas ,*NSZ" (nacionālo bruņoto spēku) bandas. Divīzijas komandieris ģēn. Gustavs Paškevičs raksturoja ,,NSZ" vienības par ^nacionāliem bandītiem,** kas terrorižčjot plašu Polijas ualu, nogalinot zemniekus, dedzinot sādžas, sarīkojot vilcienu aplaupīšanas un apzogot valdības iestādes. Ģenerālis, kas priekš mēneša atgriezies no Anglijas, kur viiiŠ komandējis kādas turienes polu karaspēka vienības, sacīja, ka neoficiālie minējumi par 50.000— 100.000 „NSZ'' locekļiem Polijā ir „pilnlgi neiespējami.*' Paškevi^s deklarēja, ka „NSZ-' financējot un apgādājot polu karaspēka komandieris Itālijā Jen. Vladislavs Anderss. Polijas valdība Andersa armiju izsludinājusi ārpus likuma.„ NSZ*' bandās, runā, esot vāciešu, polu un krievu dezertieri un daudz baltu. The Stars and Stripes Ta mes • • (Turpinājums no 1. lappuses) ikvienam krievu kareivim vai virsnier kam ir tikai šaurā, negrozāma sfaira, ku^ā viņš var rīkoties pēc paša iniciatīvas. Mēģiniet panākt to, lai viņš padara kaut ko ārpus šim robežām, un viņš -atbildēs, ka tas nav viAa kompetencē. Neviens krievs jūsu dēl neies riskēt ar savu galvu. Vinš.zina, kas notiek ar uzņēmīgajām dvēselēm, kas kļūst pārāk rosīgas. Mūsu„kancelejas žurkas'* ir pavisam citādākas, kādas . ir krieviem. Kāds no mūsu pulkvežiem vēlējās saAemt izšķīrēju atbildi no līdzīgas pakāpes partnera sarkanā armijā. V i ņam atbildēja, ka šādai atbildei jānā-kot no maršala Žukova un ka amerii-kāAu pulkvedim jāvirzot pieprasTt-jums pa attiecīgām instancēm uz vina paša ģenerāli, tad vina — krievu ģenerālis pieprasīšot maršalam Zukovam un maršals Žukovs varēšot novadīt savu atzinumu uz leju līdz sarkanās armijas pulkvedim. Kad vinš vaicāts, vai tad sarkanās armijas pulkvedim nebūtu vieglāk dabūt piekrišanu pa viifia paša instancēm no viAa paša maršala Žukova, atbilde bija: ,iMum» nav instanču uz maršalu Žukovu. Instances iet no vina.** Krievi jau no dabas ir tirgotāji. Tiklīdz amerikāi^i, kas sēž komitejās ar krieviem^ to uzzina, visas sarunas ievirzās plāksnē, kas amerikāņiem k daudz tuvāka un, protams, zaudējumus nevar sagādāt. (KrievSj kā jeb-kufš rūdīts zirgu mainītājs, uzprasa vairāk, nekā vifiš cer dabūt. Ja jūs tūlīt dodat tik, cik vii^š prasa, tad vinš apjūk un slepenībā jūs nicina par jūsu laušanos apšmaukties, viiiš nav ieinteresēts tikai pārdot jums kaut ko, -4 vinš grib izbaudīt patīkamās kaulēšanās stundas. Vinš neizprot kompromisus laika aiztaupīšanai. Mums reiz būtu jāatradinās no domām, ka krievs ir grūts klients, un jāuzskata vinš par to, kas vinš ir -— sīksts uzprasltājs.) Ja krievi liek mums par viAiem brīnīties, — un tas tā ir, — tad mēs arī viņiem liekam brīnīties. Kāds krievs man atzinās: „Mēs neizprotam jūs, amerikāņus. Jūs braucat ^urp 6.500 km tālu^ nogalināt vāciešus un iznīcināt vinu pilsētas. Un tagad jūs gribat viņus barot, gādāt tiem siltumu un palīdzēt, lai vini atkal atjauno savu zemi"- Kāpēc? Vai mēs esam aizmirsuši, ka vācieši mērdējuŠi badā, situši un nodarbinājuši līdz nāvei miljoniem krievu? Krievi to nav aizmirsuši un vini nedomā to ļaut aizmirst arī vāciešiem. Lielākas pārtikas devas? Kurināmo? Pajumti? Pie velna ar viņiem. Krievi, protams, oetru lielvalstu sanāksmēs to nesaka gluži tik skaidri, bet vini prot novilcināt katru savu soli un saprašanās ar krieviem līdzīgos jautā jomos ir burtiska vinu līdzvilkšana. Potsdamas deklarācija nosaka no augšas: ,,Vāciešu izglītība jākontrolē tā, lai pilnīgi izskaustu nacistu un militāristu doktrīnas un padarītu par iespējamu demokrātisku ideju sekmīgu attīstību." Tas ir viss. Tieciet ar to galā paši. Ka lai kontrolē vāciešu izglītību? Kas to lai dara? Kā jūs varat izskaust nacistu militāristu doktrīnas un padarīt par iespējamu demokrātisku ideju sekmīgu attīstību? Kādas deraekratiskās idejas? Tikai uz brīdi ieskatīsimies amerikāņu un krievu paņēmienos izkārtot izglītības jautājumus. Kad krievi ieņēma Berlīni, visas skolas pārstāja darboties. Kad amerikāni pārņēma savu sektoru, vini nosacīja, ka nevienu. skolu nevar atvērt no jauna, kamēr skolotāji nebūs „polrtiski pārbaudīti," denaciiicēti, programmas izstrādātas visos sīkumos, lai izskaustu jebkufu hitlerisku ietekmi, un jaunas skolas grāmatas, kuras pirms Hitlera laikos sarakstījuši vācu audzinātāji, iespiestas no jauna un par ļ)rīvu sagādātas visiem skolēniem. Šis rindas rakstot, Berlīnes amerikāņu sektorā vēl neviena skola nav atjaunojusi savu darbību. Krievu sektorā skolu darbs rit pilnā gaitā. Krievu nostāja kodolā ir Šāda: „Skolas jums bija agrāk, veriet tās no jauna vaļā, ja jūs varat. Ja jums vajadzīgas ēkas, tad atrodiet tās. Ja: jums vajadzīgas grāmatas, tad gādājiet tās. Māciet visu, kas jums patīk, bet tikai ne to, kas mums nepatīk. Mēs izlemsim to, kas mums nepatīk, pēc tam, kad būsim jūs novērojuši. Mēs uzmanīsim jūs, lai jūs neizaudzintu jaunu paudzi, kas mums atkal gribētu uzbrukt. Ja jūs mācīsat kautko tādu, kās mums nepatīk, jūs nošaus." Es negribu apgalvot, kam ir labāka sistēma, bet krievu pieeja rādās būt tāda, kas panāk rezultātus, jo -— vācieši būs ārkārtīgi ieinteresēti, lai te būtu panākumi. No mūsu sistēmas es daudz nesagaidu. Mums nav pa-matnējas izglītības filozofijas, par kuru mēs paši varam Vienoties. Mums nav cilvēku ar plašu audzināšanas pieredzi, kas nepieciešama, lai pārraudzītu vācu audzinātāju pāraudzināšanu. Ja mēs meklēsim skolotājus, kas nav bijuši nacistu partijas biedri, un nodosim viņiem vācu skolas, amerikāņu skolu :virsinspektoru un kol-ledžu profesoru (kas pa lielākai daļai neprot vāciski un negrib palikt Vācijā) pārraudzībā, ja tas ir vislabākais, ko mēs varam darīt, tad mēs esam zaudējuši jau pašā sākumā. Vācijā ir miljoni ianātisku nacistu, kas nav bijuši partijas biedri, miljoni armijas kafavīru, kam pat nebija atļauts iestāties partijā. „Heil Hitler" ir miris, bet „Deutschland iiher ailes" aizvien vēl dzīvo (un kā vēl!) un kumēr šie vārdi dzīvo audzinatīrju prātos, tikmēr no skolām n^-ks paaudzes, kas būs pārliecinātas, vi:'u uzdevums ir uzkundzēties to kaimiņiem. Krievi saprot vācfešus, tāpat arī franči. Un Uzcēla dauda jaunu modemu skolu namu. Skolas katrai tautībai — latviešiem^ žīdiem, poliem vai krieviem bija par brīvu„ >o valsts atalgoja skolotājus. Latvijas valdība uzturēja pat anglu-ameiikāl'iiU institūtu un franču liceju. Visi pilsoni, bez izņēmuma, baudīja līdzīgas tiesības un brīvības, kujras saviem pilsoņiem dod parauga demokrātiskās valstis. Iziīēmums bija vienīgi ar vācu sugas nacionālsociālistiem. Kaitīgā;S doktrīnas dēl, to literatūra (ieskaitot slaveno Hitlera „Mein Kampf"), organizācijas un vispār viiiu ideju propaganda kopš 1934; g. Latvijā bija aizliegta. Latvijas noraidošā nostāja pret jebkufu despotisma vi,eidu izpaudās arī aktīvā līdzdalībā Kontroles komisijā pret fašistisko Itāliju, kas darbojās Tautu Savienības uzdevumā. Gluži dabīgi latvieši nav ne fašisti, nedz arī nacisti, bet gan vistīrākie demokrāti. Padomju okupācija. Mierīgo, laimīgo un darbīgo dzīvi izjauca 1939. g., kad milzīgā Padomju Krievija ar Hitlera kluso piekrišanu piespieda Latviju, Igauniju un Lietuvu dot tai militārās bāzes. Sim piespiedu aktam 1940. g. jūnijā sekoja padomju militāro spēku pēkšņs iebrukums Baltijas valstīs, neievērojot priekš dažiem mēnešiem starp Latviju un Padomju Krieviju noslēgto neuzbrukšanas vienošanos. Okupācijai sekoja vixkne dekrētu, kas pavēlēja pārvērst valsts īpašumā itin visu kustamo un nekustamo mantu. Ka^ kind of despdtisms was also exhibited by active participation in the Gontrol Gommission against th« fashistic Italv; oi| the part of League of Nations, Cons€qjiiently Latvians are neither fashists nor Nazis, tbcy are dcmocrats of the first water. The Soviet Occupation. The qutet, happy, and industrious life wa$ disturbed in 1939, ^^^hen the huge Soviet Russia imposed niilitary bases upon Latvia, as well as Estonia and Lithuania. with quiet assent of Hitler. Thifi compulsory act was follo-wed by sudden invasion of the Baltie States by the Soviet military forces in June 1940,, regardlessof the Non-v Agression Agreement concluded bet-wcen Latvia and Soviet Russia, some months ago. The occupation \vas fol-lowed by series of decrets ordering the transformation into state-pro-perty of all and every1:hing, the qukk and the dead. In tlie ertd of this expropriation, all well-to-do citizens \vere turned into downright proleta-rianr, owning but the rather insecure private property, oiie's o\vn life. There followed. dcportation of 35,000 Latvian inhabitints to forced labour by the Soviets, in June 1941. (To Be ^phtinued) arī angli. Mēs nē. Krievi .attiecībā pret vāciešiem ir simtprocentīgi reālisti. Mēs esam sapņotāji. Vācieši okupēja territoriju, ko apdzīvoja 88,000,000 krievu pilsoņu. Pāri par 1700 pilsētu un 70.000 ciemu iznīcināja un 25.000.000 cilvēkii atrāva dzimtenei. Sarkanās armijas kareivim nevajadzēja nekādu indoktrinācijas kursu, lai iestāstītu viņam, par ko šis karš risinās vai kādiam jābūt mieram. Jebkurš amerikāņu virsnieks jums pateiks, ka vissmagākiiis uzdevums tam bija izskaidrot amerikāņu kareivim, kāpēc vinš ieradies Eiropā, un ^ tagad •— ieskaidrot, kiipUc viņam te jāpaliek. Kamēr amerikāni, angli, un d a ž i^ ne visi — franči runā par Vācijas jaunuzbūvi, krieviem rokas pilnas ar vācu ierīču pārvietošanu, lai uzbūvētu Krieviju. Kad mūsu transporta lietpratēju privātais vilciens ceļā uz Berlīni sasniedza krievu joslas robežu,- amerikāni redzēja, ka dubultsliežu ceta vietā tālāk ved vicmas pašas sliedes. Kur sliedes palikušas? Aizvestas uz Krieviju. Vācijai bija pasaules plašākā apakšzemes telefona kābelu sistēma. Mūsu sapieri, palīdzot vāciešiem atjaunot sakaru līnijas, jo bieži izseko kabelim līdz krievu joslai un tad ierauga kilometriem garos tukšos grāvjus. Kur šie telefona kabeli pazudusi? Aizvesti uz Krieviju, Un reparāciju eksperti jums teiks, ka arī tādā gadījumā, ja krievi paņemtu itin visu no savas joslas Vācijā — absolūti visu, tad tas būs mazāk par pusi no tā, ko vācieši vai nu iznīcināja vai arī nozaga plašajā krievu territorijā, ko tie bija okupējusi. Londonas „Observer' sūdzas par Sabiedroto „apjukumu un inerci" tanī zinā, ka vini nekādi nevar vienoties par to, kādai jābūt Vācijas^saimnieciskai nākotnei. Krievus mēs varam turēt aizdomās par dažādām lietām, bet ne par apjuk-umu un inerci. Mums nav kopējas atbildes problēmai par to, cik tālu Vācijas liialraniecību var atjaunot produkcijai, lai tā. neatgūtu savu kapacitāti karam, bet no krieviem mēs 50 rci/u diena dzirdam atbildi, kas atticcī;,s uz vinu Vācijas dalu/To var surnin;t Kādi: «Dcutsch-land ūbci aJles" ir „kaput" un tā ari palikta „kaput'\ Krievs, būdams reālists, zina pārāk labi, ka dažu nacistu nošaušana un pārējo „polītiska pārbaude" nav n^- kāda atbilde, ka zinātne un amatu prasme, kas Vāciju padarīja pa,r velnišķīgu militāru kpdrabdējumu, nav maģiski pazudušas ar dažiem spalvas vilcieniem^ kas parakstīja kapitulāciju. Vini bīstas vāciešus, jo vini zina labāk par mums, ķa vācieši ar savu pozitīvu rīcību aizpildīs jebkufu tukšumu, ko rada pozitīvas rīcības trūkums no mūsu puses. Krievi to zina un tādēļ vini gatavojās rīkoties pirmie. Mūsu acīm jau ir atklājusiea atšķirība, kāda ir baiļu pilnam re-spektamV ko vācieši izrāda krievu ,^tingrībai" viiiu sdctorā, un tai vāji aizsegtai nicināšanai, ko vini izr&da par mūsu„mIk«tomu". Pēc Hcarst's Iniematibnal-Cos-mopoHian, December, 1945. „LatviešuVēstnesr piesūta tikai abonentiem, kas abonementa naudu samaksājuši uz priekšu. Abonementa un sludinājumu maksājumi piesūtāmi ļ„Lat v i e šu V ē s t n e s I m" (Latvian News BuUetin), H o t e l C o n y i k t, D i M i n g en / D o n a u , Bayern (13b), no a m e r i k ā ii u okupācijas joslas ar p a s t a naudas p ā r v e d u m i era, no a n g ļu okupācijas joslas nauda piesūtāma i e r a k s t ī t ā s v ē s t u l ē s „Lat-vLešu Vēstnesim** Cļilliiigenā vai ar p a s t a naudas p ā r v e d u m i em L i d i j a l D r a ļ j r n i e cei, Latvian Camp, «Fļrische Quelle'*j Hiddesen bei Detmold, Lippe (21), atsevišķi par to paziinojot izdevniecībai, no f r a n Č u okupācijas joslas — ,jLatTie§u Vēstnesim" Dillingenā v e r a k 8111 ā s v ē - 8 t u l ē s . Abonementa maksājumi par maiju un jSniju jānokārto līdz 15. aprīlim. Visus maksājumus var nokārtot ari ^Latviešu Vēstneša** tuvākieih pārstāvjiem, kuru vārdi un adreses periodiski publicēti. laikrakstā. Laikraksta pārstāvjiem un komisionāriem ik nedēļas norēķini jāpiesūta vienīgi ,4>atviešu Vēstnesim** Dillingenā. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-11