1946-03-09-07 |
Previous | 7 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
* Bažīgas balsis Londonā
AP zino no Londonas, ka angļu laikraksti
izsakot šj^iibas, vai ANO izdosies
nodrošināt mieru., „Observer" šajā sa-karā
raksta, ka Austrumeiropas nodošana
Padomju Savienības iespaidu sterā
nozīmēšot Anglijas veco sabiedroto
likvidēšanu.
Mēģinājumi ar „V 2"
ASV armija šovasar izdarīs mēģinājumus
ar vācu ,,V 2", lai konstatētu,
vai tam ir lielāka iedarbība, nekā līdzīgam
amerikāņu ierocim, kas bija
sagatavots izmēģināšanai īsi pirms vācu
kapitulācijas. Izmēģinājumi notiks
tāļu no apdzīvotām vietām, tuksnesī
pie Meksikas. Daži lietpratēji domā,
ka Vācu „V 2" var sasniegt līdz 120 km
augstumu, bet citi lo vērlē likai uz 50
km.
ĀRLIETAS
— ASV ārlietu (ministrs Bernss preses
konferencē Vašingtonā paskaidrojis,
ka viņš nesaskatot nekāda iemesla
atlikt miera konferenci. Tai jānolie-kot
kā paredzēts l. maijā. Ar šo paskaidrojumu
Bernss atbildējis Franci-jars
ārlietu ministia Bido priekšlikumam,
kas ieteica konferenci atlikt.
— UP zino, ka Lielkrievijas Padomju
Republika atlaidusi visiem, klosteriem
zemes un nekdstama īpašumu nodokli.
Esot sagaidāmi līdzīgi soli arī
pārējās padomju republikās.
—• ASV ārlietu ministrs Bevins paziņojis,
ka Savienotās Valstis, nevar atzīt
Dienvidslāvijas republiku, kamēr
Tito valdība negar'antē ar Ameriku
slēgto līgumu ievērošanu. Amerikas
pārstāvis Dienvidslāvijā Patersons ii'
sūtnis pie karaļa Pētera valdības, bet
nav akreditējies pie Tito valdības. Līdz
Tito garantiju saņemšanai Patersons
pibivarois darboties pie Dienvidslāvijas
republikas valdības Jikai kā lietvedis.
,
— AP 22. februārī zino par iekšējām
cīnām Polijā. Pašreiz lielas polu regulārās
armijas vienības mēģinot padzīt
polu nacionālistu vienības no Polijas
ziemelaustrumii apgabaliem. Polu
ģenerālis Paskjevičs izteicies, ka šos
„banditus financiēli atbalstot gen. An-ders.
Šajās bandās esot vācu, polu un
krievu dezertieri un arī daudz baltiešu."
•
Savieniba nodrošina savas pozicijas
los Austrumos
AP korespondents Džons L. .Sprin-gers
rakstā par P.SRS nodomiem Tālajos
Austrumos norāda: Lai nodrošinātu
sev pozicijas no kurām varētu uzmanīt
Japānu vai citu spēcīgāku ienaidnieku,
Padomju Savienība cenšas izveidot aļ)
sevi plašā joslā no Mongolijas līdz Ku-yilu
salām buferu valstis. Ziemeļos no
Japānas PSRS nostiprina savas pozici-j;)
s Kurilu .salās, kas .sargā pie eju
caur Oclvolskas jūiu
Potsdamas konferencē šo salu
atdeva Padomju Savienībai. PSR.S pieprasīja
arī Sacbalinas salas dienvidu
dalu, kuru pirmajā krievu-japānu kaīā
ieguva Japāna. Šīs jirasības izpildīšana
stiprinās Padomju Savienības pozicijas
tās austrumu barjeras vidus datā.
Korejas saUi pašreiz okupējuši padomju
un amerikāņu spēki. Korejieši
tiecas pēc patstāvīgas valsts ' un Padomju
Savienība vēlas, lai tur izveidotos
viriai draudzīga valdība.
Rietumos PSHS ap.solījusi atdot
Mandžūriju atpakaļ Ķīnai, taču arī tur
krieviem ir stipras pozicijas. Ķīna piešķīrusi
Padomju Savienībai tiesības izmantot
turienes dzelzceļu un svarīgākās
ostas — Dairenu un Porl-Arlurii,
kuras var kļūt par loti nozīmīgiem aizstāvēšanās
centriem gadījumā, ja kāds
mēģinātu Padomju Savienībai uzbrukt.
Vēl tālāk rietumos atrodas Arējā
Mpngolija, kuīas iedzīvotāji ļ)agājušā
gada oktobri nobalsoja par patstāvīgu
valsti. Padomju Savieniba ar, .Afējo
Mongoliju atradās savienībā un ir noslēgusi
ar to arī draudzības ligunuiuz 7
gadiem. Arējās Mongolijas maršals
(Iboi-Hol-saiis ar savām kafāspeka
vienībām cīnījās kopā ar l»SKS karā
pret Japāmii. ."sis apgabals ir ižleikti
Padomju Savienības iespaidu sierā. .Nesen
Padomju Savienībai izdevās iegūt
vidu ari Japānas i)ārvaldes padomē,
rupu kas nodrošina lās inierešu aizstāvēšanu
'Tālajos .\ustrumos ' '
Laikrakstu (li.sku.sijas Berlīnē
l"P ut) Berlīnes znio par lurici^es
laikrakstu niknu polemiku, pie kam
vienu viedokli pārstāvot visi rietuinu
sabiedroto zonās izdotie laikraksti, ka-inēr
jiiiidoinju zonas laikraksti tiem
oponējot. Siis diskusijas sākušas tad,
kad ASV kr)ntrolelais laikraksts ^/Fa-
},'essļ)ief{or* publicējis rakstu, kura
ieikts, ka padomju veidotas jaunatnes
organizācijas loli UM\/\ atšķiroties no
Hitlern jaunatnes organizacijanu IKad
l)ar so itakstii padomju zonas laikraksti
asi protestēja, ,,Tagesspiegcl*^ kada no
saviem nākošiem numuriem noradīja,
kā Vācijas komunistu un sociāldemokrātu
ļiarttju apvienošanās esot Padomju
Savienības vēlēšanās. 1as atkal
deva iemeslu nikniem padomju zonas
laikrakstu protestiem.
— „Slars and Stripes*' zino par Tito
piekritēju ieplūšanu Austrijas i)rovincē
Karinlijā, kas ietilpsi anghi okupācijas
joslā. Līdz šim angUi ierēdni bijuši
pārliecināti, ka šie ļaudis ir komunistu
pretinieki un viiiiein ienākšana nav
liegta, taču tagad iegūti norādījumi, ka
ienācēji ir Tito piekritēji. Kā zināms,
Tito pieprasījis Karintijas dienvidu daļas
pievienošanu Jugoslāvijai un doinā-jams,
ka tur noliks lautas nobalsošana
I)ar šo jautājumu.
— AP zino par jauniem Ķīnas komunistu
uzbrukumiem Nacionālās valdības
piely-itējiem.
— Norvēģijā paziņots, ka Kiuilu
H a m i s u n u neuzskatīs par valsts nodevēju,
Psichiatri atzinuši, ka 87 g. vecais
rakstnieks cieš no gara vājumā.
— Samners Velies nesen teicis runu,
kurā norādījis, ka Anglija nevarot iļ)a
stāvēt, ja Padomju Savienība kļūtu
vissļ)ēcīga Miroi)ā un Āzijā. Velies uzsvēris,
ka ANO jārūpējoties i)ar mazo
valstu liesibām, jo tās esot nepieciešamas
ļ)asaiides miera nodrošināšanai,
Heigās Vclless J)ridijiājis Anu'riku n o
l)ārliecīgas ļ)iekā|)ības. ļ ^
Al^ zino par vairāku komunistu
nogalināšanu Atēnās. Maskavas radio
nikni uzbrūk (Vītos" i)artijas ļ)iekritē-jiem
un apgalvo, ka nenornullajos aļV
šļāktos (iriekijā esot vainojama Anglijas
i)Olilika, (iriekijas komunistu ļ)iu-tija
paziņojusi, ka gaidāmajās vēlēšanās
tā neļ)iedalīsies.
Stipri apšaudīja cehi, bet mūsu mītne
atradās pašā ceļmalā. Gulējām šķūnī-un
kad dakstiņi sāka birt acīs, palīdam
zem kuļmašīnas. Ap pusnakti artilērijas
uguns apsīka un, uz rīta pusi iestājās
kapa klusums. I jutām, ka esam palikuši
pēdējie. Mūsu glābējiem vajadzēja
būt kaut kur tuvumā. Vajadzēja
tikai iegūt laiku. Lēiii ausa diena. Mijkrēslī
sētā ienāca vācu izpletnulēcēji
— šīs frontes haizivis un trieca mūs
projām. Pa nakti Priedītis bija nozudis.
Kad bijām nostaigājuši pāris-kilometru,
kāds vācu posteņa kareivis pastāstīja,
ka esam pavadījuši nakti pus kilometru
no angtu tanku smailēm.
— Tikai pus kilometru! Būtu mēs
to zinājuši! Bet' tagad jau bija par vēl
u . . . Bijām spiesti iet uz priekšu pretim
postam un i z n ī c ī b a i . . . Kādās ceļmalas
mājās pierunāju mūsu sargu Vili
atpūsties. Piedāvājām viņam degvīnu,
vihš piedzērās un nokrita gulēt. Pa
virtuves logu redzēju, kā aizbrauca vā-cu
pēdējie tanki. Tad uzspridzināja
tiltus. Atkāpšanās cels bija bojāts. Vilis
krāca un es iiriecājos. Bet te Ji^kal
uzklīda izpletnulēcēji un atkal vajadzēja
iet tālāk. Gājām uz Īsuma pusi.
īsumā bija „izšauli-^ Sēta pareģotie
V 3" — baUie karogi plandījās visos
logos. Ielās neredzēja neviena kareivja
un arī civilie slēpās pagrabos. Stāstīja,
ka angļu tanku smailes aizbraukušas
jau aiz īsuma. Vilis izostīja ap-
Hiikus ceļu un pa to mūs izveda no
ielenktas pilsētas. Nokļuvuši aiz vācu
aizstāvēšanās līnijām, kādās artileristu
barakās apmetāmies atpūsties.
— Iedzersim! — teica Freija un izvilka
degvīna pudeli.
Un tikai tagad tu to piedāvā?
es viņam pārmetu. — Ja es to īsumā
būtu zinājis, tad piedzirdītu Vili un
mēs mierigi būtu varējuši |)alikl. Bet
liu jau ļiar vēlu . . .
Vācu artilerisli izšāva dažus lādilius,
uzspridzināja pārpalikušo municiju ļU^i
aizvācās. Tad nāca sappieri un nominēja
ceļus. Mums bija jāvācas tālāk.
Gurdeni vilkāmies uz Vēzeles ļJu-si.
Cels bija i)ārl)livēls transportiem un
atejošām vienībām. Nebija cerību tikt
Reinai tik drīzi pārļ. Apmetāmies kādās
mājās un nodzivojām pāris dienas.
Vēl cerējām .sagaidīt angļus, bet viiii
nenāca. Tre;5ā vakarā, kad gājāuii gulēt,
Vilis pateica:
— Laikam pāri netiksim. Tāpēc ja
nāk angli, guliet vien mierīgi tālāk.
Mēs gulējām salmos, gulējām un gaidījām.
Bet nesagaidījām.
Turpinājums sekos.'
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460309 |
Description
| Title | 1946-03-09-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | * Bažīgas balsis Londonā AP zino no Londonas, ka angļu laikraksti izsakot šj^iibas, vai ANO izdosies nodrošināt mieru., „Observer" šajā sa-karā raksta, ka Austrumeiropas nodošana Padomju Savienības iespaidu sterā nozīmēšot Anglijas veco sabiedroto likvidēšanu. Mēģinājumi ar „V 2" ASV armija šovasar izdarīs mēģinājumus ar vācu ,,V 2", lai konstatētu, vai tam ir lielāka iedarbība, nekā līdzīgam amerikāņu ierocim, kas bija sagatavots izmēģināšanai īsi pirms vācu kapitulācijas. Izmēģinājumi notiks tāļu no apdzīvotām vietām, tuksnesī pie Meksikas. Daži lietpratēji domā, ka Vācu „V 2" var sasniegt līdz 120 km augstumu, bet citi lo vērlē likai uz 50 km. ĀRLIETAS — ASV ārlietu (ministrs Bernss preses konferencē Vašingtonā paskaidrojis, ka viņš nesaskatot nekāda iemesla atlikt miera konferenci. Tai jānolie-kot kā paredzēts l. maijā. Ar šo paskaidrojumu Bernss atbildējis Franci-jars ārlietu ministia Bido priekšlikumam, kas ieteica konferenci atlikt. — UP zino, ka Lielkrievijas Padomju Republika atlaidusi visiem, klosteriem zemes un nekdstama īpašumu nodokli. Esot sagaidāmi līdzīgi soli arī pārējās padomju republikās. —• ASV ārlietu ministrs Bevins paziņojis, ka Savienotās Valstis, nevar atzīt Dienvidslāvijas republiku, kamēr Tito valdība negar'antē ar Ameriku slēgto līgumu ievērošanu. Amerikas pārstāvis Dienvidslāvijā Patersons ii' sūtnis pie karaļa Pētera valdības, bet nav akreditējies pie Tito valdības. Līdz Tito garantiju saņemšanai Patersons pibivarois darboties pie Dienvidslāvijas republikas valdības Jikai kā lietvedis. , — AP 22. februārī zino par iekšējām cīnām Polijā. Pašreiz lielas polu regulārās armijas vienības mēģinot padzīt polu nacionālistu vienības no Polijas ziemelaustrumii apgabaliem. Polu ģenerālis Paskjevičs izteicies, ka šos „banditus financiēli atbalstot gen. An-ders. Šajās bandās esot vācu, polu un krievu dezertieri un arī daudz baltiešu." • Savieniba nodrošina savas pozicijas los Austrumos AP korespondents Džons L. .Sprin-gers rakstā par P.SRS nodomiem Tālajos Austrumos norāda: Lai nodrošinātu sev pozicijas no kurām varētu uzmanīt Japānu vai citu spēcīgāku ienaidnieku, Padomju Savienība cenšas izveidot aļ) sevi plašā joslā no Mongolijas līdz Ku-yilu salām buferu valstis. Ziemeļos no Japānas PSRS nostiprina savas pozici-j;) s Kurilu .salās, kas .sargā pie eju caur Oclvolskas jūiu Potsdamas konferencē šo salu atdeva Padomju Savienībai. PSR.S pieprasīja arī Sacbalinas salas dienvidu dalu, kuru pirmajā krievu-japānu kaīā ieguva Japāna. Šīs jirasības izpildīšana stiprinās Padomju Savienības pozicijas tās austrumu barjeras vidus datā. Korejas saUi pašreiz okupējuši padomju un amerikāņu spēki. Korejieši tiecas pēc patstāvīgas valsts ' un Padomju Savienība vēlas, lai tur izveidotos viriai draudzīga valdība. Rietumos PSHS ap.solījusi atdot Mandžūriju atpakaļ Ķīnai, taču arī tur krieviem ir stipras pozicijas. Ķīna piešķīrusi Padomju Savienībai tiesības izmantot turienes dzelzceļu un svarīgākās ostas — Dairenu un Porl-Arlurii, kuras var kļūt par loti nozīmīgiem aizstāvēšanās centriem gadījumā, ja kāds mēģinātu Padomju Savienībai uzbrukt. Vēl tālāk rietumos atrodas Arējā Mpngolija, kuīas iedzīvotāji ļ)agājušā gada oktobri nobalsoja par patstāvīgu valsti. Padomju Savieniba ar, .Afējo Mongoliju atradās savienībā un ir noslēgusi ar to arī draudzības ligunuiuz 7 gadiem. Arējās Mongolijas maršals (Iboi-Hol-saiis ar savām kafāspeka vienībām cīnījās kopā ar l»SKS karā pret Japāmii. ."sis apgabals ir ižleikti Padomju Savienības iespaidu sierā. .Nesen Padomju Savienībai izdevās iegūt vidu ari Japānas i)ārvaldes padomē, rupu kas nodrošina lās inierešu aizstāvēšanu 'Tālajos .\ustrumos ' ' Laikrakstu (li.sku.sijas Berlīnē l"P ut) Berlīnes znio par lurici^es laikrakstu niknu polemiku, pie kam vienu viedokli pārstāvot visi rietuinu sabiedroto zonās izdotie laikraksti, ka-inēr jiiiidoinju zonas laikraksti tiem oponējot. Siis diskusijas sākušas tad, kad ASV kr)ntrolelais laikraksts ^/Fa- },'essļ)ief{or* publicējis rakstu, kura ieikts, ka padomju veidotas jaunatnes organizācijas loli UM\/\ atšķiroties no Hitlern jaunatnes organizacijanu IKad l)ar so itakstii padomju zonas laikraksti asi protestēja, ,,Tagesspiegcl*^ kada no saviem nākošiem numuriem noradīja, kā Vācijas komunistu un sociāldemokrātu ļiarttju apvienošanās esot Padomju Savienības vēlēšanās. 1as atkal deva iemeslu nikniem padomju zonas laikrakstu protestiem. — „Slars and Stripes*' zino par Tito piekritēju ieplūšanu Austrijas i)rovincē Karinlijā, kas ietilpsi anghi okupācijas joslā. Līdz šim angUi ierēdni bijuši pārliecināti, ka šie ļaudis ir komunistu pretinieki un viiiiein ienākšana nav liegta, taču tagad iegūti norādījumi, ka ienācēji ir Tito piekritēji. Kā zināms, Tito pieprasījis Karintijas dienvidu daļas pievienošanu Jugoslāvijai un doinā-jams, ka tur noliks lautas nobalsošana I)ar šo jautājumu. — AP zino par jauniem Ķīnas komunistu uzbrukumiem Nacionālās valdības piely-itējiem. — Norvēģijā paziņots, ka Kiuilu H a m i s u n u neuzskatīs par valsts nodevēju, Psichiatri atzinuši, ka 87 g. vecais rakstnieks cieš no gara vājumā. — Samners Velies nesen teicis runu, kurā norādījis, ka Anglija nevarot iļ)a stāvēt, ja Padomju Savienība kļūtu vissļ)ēcīga Miroi)ā un Āzijā. Velies uzsvēris, ka ANO jārūpējoties i)ar mazo valstu liesibām, jo tās esot nepieciešamas ļ)asaiides miera nodrošināšanai, Heigās Vclless J)ridijiājis Anu'riku n o l)ārliecīgas ļ)iekā|)ības. ļ ^ Al^ zino par vairāku komunistu nogalināšanu Atēnās. Maskavas radio nikni uzbrūk (Vītos" i)artijas ļ)iekritē-jiem un apgalvo, ka nenornullajos aļV šļāktos (iriekijā esot vainojama Anglijas i)Olilika, (iriekijas komunistu ļ)iu-tija paziņojusi, ka gaidāmajās vēlēšanās tā neļ)iedalīsies. Stipri apšaudīja cehi, bet mūsu mītne atradās pašā ceļmalā. Gulējām šķūnī-un kad dakstiņi sāka birt acīs, palīdam zem kuļmašīnas. Ap pusnakti artilērijas uguns apsīka un, uz rīta pusi iestājās kapa klusums. I jutām, ka esam palikuši pēdējie. Mūsu glābējiem vajadzēja būt kaut kur tuvumā. Vajadzēja tikai iegūt laiku. Lēiii ausa diena. Mijkrēslī sētā ienāca vācu izpletnulēcēji — šīs frontes haizivis un trieca mūs projām. Pa nakti Priedītis bija nozudis. Kad bijām nostaigājuši pāris-kilometru, kāds vācu posteņa kareivis pastāstīja, ka esam pavadījuši nakti pus kilometru no angtu tanku smailēm. — Tikai pus kilometru! Būtu mēs to zinājuši! Bet' tagad jau bija par vēl u . . . Bijām spiesti iet uz priekšu pretim postam un i z n ī c ī b a i . . . Kādās ceļmalas mājās pierunāju mūsu sargu Vili atpūsties. Piedāvājām viņam degvīnu, vihš piedzērās un nokrita gulēt. Pa virtuves logu redzēju, kā aizbrauca vā-cu pēdējie tanki. Tad uzspridzināja tiltus. Atkāpšanās cels bija bojāts. Vilis krāca un es iiriecājos. Bet te Ji^kal uzklīda izpletnulēcēji un atkal vajadzēja iet tālāk. Gājām uz Īsuma pusi. īsumā bija „izšauli-^ Sēta pareģotie V 3" — baUie karogi plandījās visos logos. Ielās neredzēja neviena kareivja un arī civilie slēpās pagrabos. Stāstīja, ka angļu tanku smailes aizbraukušas jau aiz īsuma. Vilis izostīja ap- Hiikus ceļu un pa to mūs izveda no ielenktas pilsētas. Nokļuvuši aiz vācu aizstāvēšanās līnijām, kādās artileristu barakās apmetāmies atpūsties. — Iedzersim! — teica Freija un izvilka degvīna pudeli. Un tikai tagad tu to piedāvā? es viņam pārmetu. — Ja es to īsumā būtu zinājis, tad piedzirdītu Vili un mēs mierigi būtu varējuši |)alikl. Bet liu jau ļiar vēlu . . . Vācu artilerisli izšāva dažus lādilius, uzspridzināja pārpalikušo municiju ļU^i aizvācās. Tad nāca sappieri un nominēja ceļus. Mums bija jāvācas tālāk. Gurdeni vilkāmies uz Vēzeles ļJu-si. Cels bija i)ārl)livēls transportiem un atejošām vienībām. Nebija cerību tikt Reinai tik drīzi pārļ. Apmetāmies kādās mājās un nodzivojām pāris dienas. Vēl cerējām .sagaidīt angļus, bet viiii nenāca. Tre;5ā vakarā, kad gājāuii gulēt, Vilis pateica: — Laikam pāri netiksim. Tāpēc ja nāk angli, guliet vien mierīgi tālāk. Mēs gulējām salmos, gulējām un gaidījām. Bet nesagaidījām. Turpinājums sekos.' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-07
