1950-11-08-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
k 1 novembri [ĀRDOS . ttouiiplto maka m iestādes, kum UŠU nolaupīja, ^ ' „darba devējiem'» Bata mfioekll. drfvokla vēl Iz. Sjpl «adījuma veikianu loutag komflniitt ie* Sinējo fitettnet , ijas staciju no. ļtt, Jo neesot pie. b pilsētu iekļaulft. ļuktos vēl vecajof itlem pret lavu cilvēki lUetum. ~ represijas viņu Ijosia, paskaidroja %s deputāts Neltif. Ikolanas lestldifm piesplesuem ros Triestl. pie. ' prettanicu vie. Bgtu amcrikfinu JOŗas ceļu. 5i. Trlestas angļu- Ivirpa pazuda no ilrelcvences elek-ar radara un s^. j Clmermanu, par [devies ua krievu ASV vēl pirnlii !toJa kādas , jias- sabiedrības ļgadu laikā ied£i. 1» mllj.. ftimeņu vle. - i s rāda ten-lās aon laulības rastas agras lau- Ir vairāk sle. . _ Itoros ne SN >ja Anglijas ba«. kuras atzinums prtnās ari Angli- % PtedallianAs un liecina p^r gara nabadzibiū ilcas autorltāiu ir grēks uļa sākuUs IzraelM poUtikā pret Aii. Londonā izteicis Sbai cieii sadaif» Ia waldlbas krize ļtijām vienojoties ^uriona koallcljis ^la Uda m |. vēl uz ilglkit lena un Mek* salā, ziņo Newii. nozuda kādā lās aizdomas, lasts atkritumos. ap 20 personu Kci devās uz pll« un, to sistēma* lušo rādiju ait |a Vldjā dek« »to mteriīguma par kfldtiem nekādā ziņā ^ A \ ^^ I Jaunais ro* raizes llAiiu ap» (Vāciju robttu. I|as un sociUif tam noliegta pie* liara kongresā'*» ngvembri 8a« dienat atgriezu* TM Ir pir- _ pēc tam, kad ITASS deklaiēja, >ti. ivācijn vēlu i f libināt normālu lieciskāa atUek* idŗat alzsardilba 1 Grieķija, pa-lenta Venizeloss. tdoklnā no viet. atkal atkaroļoii kad iinīt dienai I kāda britu lid* iuzi no Parlzet» lu dēļ Udaparātt -lvi palika tikai AgMn deguma itn organirtcļju AizUegU aif „ dnlslet Tā ir Jauna ot; i otra puaulct partizānus. Sp ministru prezl- Lkttz nodot «asai tetUatu ministra majoa nemieros, liekus atcēla no ipāciju iestādes iadeks*pleWlda, f d būi ^ dzelzceļu ple- SttrUu armija Hinavi._^Slep-latru prezidenta stināta. jōnistl w«d?jutt \ustriju pil»;^ I ir Jo nozīmīgs ipgabals atrodat rba mazos ko- Bgrlaments nav liu, paskaidroja ^ers. Lfa piemeklējusi UemeļkaUlornlJu. fdienu Ugtsvēt. latastrotas dēl pa ļdkelzceļu un te-aurgā (Oreg°nJ) lUs 1000 ģimenes. agrārās paj^U^ • gultā vlo* meta krUe. Ne ļesUem, viņS bo klm vllcicnj Kdles vēl stāja ietu. LATVUA LutvlāD Nempatper Kr. 86 (430) Nov. 8. 1990 poblliber and Cditor: ^alde-mfin Umbergs, 8chwābiscb Gmttnd, DP Camp ArtiUerie- Kaiemc, Phone Schw. GmUnd H50. Prtnter: Remsdruckerel %\ļg, Bartel & Co, SĀwāblscti Omund, Paradlesstr, i l Publia-hed twlce weeWy Circulatton 11.000. Sponsor-Intematlonal Re* fugee Organlzation. U T V I A N NEWSPAPER Nr. H (ISOI imaii ttUttaaaa « l ! » ^ ^ I»levi|a: utftelii Canu^ā K j - aataia^ Oalvtn^ ndaktora: V Umbern; galv. rads vto^-i»- CuUU^ MakiOfl: A. BoltMUna. P. Klāiuk CMiā. Y U - «loi. r Salsim U 0?>«f Aufttrāiiias cedakcDu rad, A. ftmtts C»,UnclanAvaiiua*Wao* dour««. Bi««f«t Vle^ AJSS: Rid adr.: 0<a) i d i v i b ^ Omftiid OP Camp A^ļĶfc Kamn^ tālr. Mw. CKalM tUt Pektaga ofidāH apsttprina UiBleši lesttļoŠMiB aeaelkoieiā KOREJAS KARA ^i^^ ^ T o k ļ o (D). - Tat. no ki Vitu laiku baidījāt rkiomn Uelvaittit. tagad iiottcii - Korejat karft lejaukutlet komfinlttltki ipL Trj^^ "iJIf i«\''^i^r*M ^ •rmlJa?XpavētelX Xal gan ieneraļa MekaHura galveni mllne vēl ķ^titm kintē, noU-SSI'HII^.*^^^ ^l*^ ZiemelkoreHelo putO efait dlvlzUat. kaa apbmņotat modem&kajiem leroētem. Ķ lm tantat repobUkat lejankianot Korejat karā apttiprina aH Peklagat imiditiji. In-formCtaa aprindaa Londonā Iztakāt, ka UelbHtānIJa gatovņht Imlegt Maottolungam protetta notu. Jo britu valdība Ir viena no nedaudzajām, kat atzinnti komfinistltko Ķinu. l^r notikumiem Korejā Uelat baiat valda kā Vašingtonā, a Londonā nn Parīzē. Par <:InleSu karaspēka piedaliSa-not Korejas karā pirmoreiz informācija pasaules presē parādījās apm, pirms pāris nedēļām. Toreiz fio ziņu sniedza dlenvldkoreJieSu virgpavēl-nieciba, kuras vienībām bija izdevies saņemt gūstā vairākus ķiniešus. Vēlāk So ziņu netieSi apstiprināja ar! amerikāņu 10. korpusa pārstāvis, Jaunais Zviedrijas karalis Gustavs VI MASKAVA AICINA 1 »«* w mis sarunām rio vte a lua bWt NMU lai* ftoit IfMii kMbM y^mk m MM pattaa atkarlgipi dilvi* Ir falMtaiHi fifā a i v ^ n . i» gan piebilstot, ka Ziemelkorejā sazīmēts tikai viens ķInieSu komOnistu pulks. Dažas dienas vēlāk tā paila korpusa pārstāvis jau runāja par otru pulku, kategoriski atteikdamies tomēr sniegt kaut kādu tuvāku informāciju. Ģen. Mekartura galvenā mitne un ar! loti uzmanīgais britu raidītājs BBC par Maotsetunga iejaukšanos Korejas konfliktā visu laiku klusēja. Bet pagājušo sestdien Londona pirmoreiz pavēstīja, ka Ziemelkorejā ķinieši laikam tomēr iesoļojuši. Svētdien BBC šo pašu informāciju jau apstiprināja, attmikda-miet uz Pekingas raidītājā iepHek- Sējā dienā nolasīto uzsaukumu ķiniešu tautai. Pekinga, proti, deklarēja, ka Ķīna vairs nevar ilgāk neiejauktiet Korejas karā, jo ar UN karaspēka pāriešanu pāri 38. platuma grādam apdraudēta tās tcrritorija. Uzsaukumā tālāk teikts, ka ķiniešu komdnistu partija aicina brīvprātīgi pieteikties karam Ziemelkorejā. Amerikāņu lidmašīnas esot vairākkārt ielidojušas Sllnas territorijā un nodarījušas zau-ējumus, bet A$V flote uzbrukusi (Tun^iHIJimit 8. Ipp.) Maskava (E). — PagUnio pleķi* dien padomju v a l ^ o o ^ ^ ASV, Lielbritānijai un PraacUaa viitale-kam notu, kurā tHt tUUmm Udval-ttls alelnitas ui tarunāa par Vādju. Otrā dienā notas tekstu pubikēja Auttrumvāeijai oficiālā ziņa atenii-ra. Informētas apHndat norāda* ka Padomju tavienibat aklnājumt M t sarunas par VāeUa Ir vārdiska lU-kārtojumt Prāgu konferences Ilmu-mam. Kā tlnān^ ^. oktobri Ce-chotlovakijat galvatpUtēa bija ta pulcējušies padomju tatelllvalito ārlietu minittrt Molotova vadlU, lai Izlemtu vācu problēmas. KREMĻA NOTA ASV. LIELBEITANUAI UN fEANOJAI - PEAGAS u^teMI tuTkaSr^ aDstmi Mur KONFERENCES LĒMUMU VĀRDISKAIS ATRARTOlUm- ^AlINO- ««LM^SI^^ TONA. LONDONA UN PARtZt R A U G M SUVflSKI SsTtJES^ irttUuiMiA N i preses pārttāvjitm paskaidroja, k a ļ ^ j f ^ j » ! i i ! Ī ! ! ? * ļ J *g Padomju savienība varbat ari vē»- 7 il™' tos mainīt tavu līdzšinējo taktiku, p ^'•^ f*** " " ^ ^ Bet Uelbdtānija ton^ teubāt. vai tai aavtu «arta. Maskava vēlis iet atleikUet no tavu pmtims, lalvM Ir Mhrldvillill lidzilnējāt politftat gala mērķa - Ur itaptt atlMlv paia»ri«i, kas paaaules rtvolūdju. Intervijas bel- t i m i i neMt aav 9Ukm pli kasaa gās Meknilt piebilda, ka proponēta- bel savi poiltlvaji I^MUMii jal 4 valstu kimferencel laikam to- p^l p^toij«sl a«fat« alstnlbsu Tai« mēr nebOt lielas ncsfmet. Jo B l a ^ - i ļgfiiiiami nuuAkiml Ir Ht trtnte va to Izmantos vienīgi tavai nropa-Lgļff^ tootķll, kat ar drosmi, godi» gandai. Tik pat tkeptitki domā ari p^i^ mSiSdrv slr« Iz^algijutt UN pilnsapulci varēs sasaukt 24 stundu laika Lēksaksesa (F). — Pagājušo piekt-ļdlen Apvienoto nāciju pilnsapulce ar 52 balsīm pieņēma ASV un sešu citu . . . *^ * i i priekšlikumu, kas paredz, ka zvēresta valsU^ satvmrmet pār araudlga konftlkta gadījumā UN var ZvledrUu tagad l a l ^ s J a o n ^ U ^ ^ 24 ^ ^ ^ ^ j^^^ 11^ 88 gadus vecais Otistovtl^^ Drošības padomē izlietotu UIķa karaU apbedīs rit. Pio^otles Lavas veto «etibat. Nobalsošanai visu Eiropas karināmu pārstāvjiem, vajadzēja notikt Jau iepriekšējā die- Gustavs V ttstijis s a v l^ pē<mle- nā. bet to aizkavēja padomju ārlietu klem 15 mUJ. sviedru kronn Udu ministra Višinska obstruktivā runa, mantojumu. Par t i sadallšwu lems k^^g viņš vēl nepieredzēti asā veidā pēo karaļa apbedīšanas, kad ofIcIMI uzbruka ASV delegātam Fosteram Padomju savienības aidnfijums rietumu lielvalstīm mēģinot panākt vienošanos par stridlgiem autāju-miem pie konferenēu galdiem nav vairs nekas Jauns. Kopš Vācijas kapitulācijas notikušas neskaitiāmas apspriedes, kuru rezultāts biji vienmēr viens un tas pats — veltīga laika zaudēšana. Jo Maskava nekad nav darījusi to, kas izskanējis tās propagandā. Ari tagad Padomju savienības nota satur 4 punktus — Kremlis vispirms ient^sina. lai visas bt\xu okuT^djas varas publicē kopīgu paskaidrojumu, Wa tās aizkavēs lUe-tumvācljas remllitfirlzāciju. Tālāk krievi prasa atcelt ierobežojumus vācu rūpniecībai, atskaitot bruņošanās rūpniecību, nekavēļotiēt parakstīt ar Vāciju miera līgumu un pēc gada at vilkt okupācijas karaspēku. U l llt problēmas atrisinātu, Maskava ieteic 4 valstu konferenci, kuras termiņu var noteikt ASV, Lielbritānija un Fmndja. Notas f^ldilalt t t k i^ nmditu llo« 1as bālas rietumo», ja tabHKMaJIem nebōtu pārāk rūgto pledbdvojumu par Pad. savienības lidzšinējo izturēšanos. Pēc tam, kad izlīguma talonus palaida gaisā Jakobs Matiks un VL^inskls. tagad ari Kremlis sāds runāt oficiālu valodu. Nelaime ir tikai tā, ka rietumu demokrātijas vairt netic krievu labajai gribai. Tāpēc Vašingtonā, Londonā un Parīzē jaunā padomju nota uzņemta loti skeptiski. Britu valsts ministrs Meknlls vācu federālās valsts kanclers Dr. Adenauen. Viņš izteldei, ka rietumu lielvalstīm .,neva}adJitu klausīties uz Pad. savienību tlrēnu balsīm." publloēs viņa testamentu. ļļgļļļ ļļļļļļļļļļļfļ ļi Atcelti tns padomju Latvijas ministri Rīga (E). — Rīgas raidītājs ziņo, ka „buržuiskā nacionālisma dēj'' no amata atcelts padomju Latvijas ārlietu ministrs Vāles-kalns, izglītības ministrs Strazdiņš un mežkopības ministrs Sakss. Ministru prezidentam Kir-chenSteinam ofidāli izteikts bri-dlnājums par «nepietiekamu bol- Sevistlsku uzmanību". Politiskās aprindas Stokholmā pārliecinātas, ka 3 ministru atcelšana Latvijā ievadīs tādu pašu tīrīšanas akciju, kāda jau kopš ilgāka laika notiek Igaunijā. Ariietu ministrs Vāleskolns boļševiku pirmajā okupādjas gadā bija Izglītības tautas komisārs. Vāciešiem iesoļojot Latvijā, viņš aizbēga uz Padomju savienību. Pēc 1945. g. Vā-leskalns avansēlās par ārlietu ministru. Apvienoto nāciju pilnsapulcē Parīzē Molotovs mēģināja viņu iedabūt par oficiālu delegātu. Lielvalstu noteiktās nostāja* dēl Vāleskalns bija spiests palikt Parizē tikai par vienkāršu statistu. Acīmredzot, tagad viņš Maskavai vairs nav vajadzīgs un to sagaida tāds pat liktenis kā viņa igauņu kollēgas. Dallesam. Pēc Višinska runas Apvienoto nāciju pilnsapulces prezidents piebilda: „Man palicis tāds iespaids, ka UN neapspriež vis ASV priekšlikumu, bet pacietīgi noklausās Višinska ofensīvu pret Mr. Dal-lesu." Pilnsapulce tāpat ar lielu balsu vairākumu pieņēma priekšlikumu atjaunot diplomātijas attieksmes ar Spāniju un ļaut tai piedalīties starptautiskajos iestādījumos. Pret šo priekšlikumu balsoja vienīgi padomju bloks un dažas latiņu Amerikas valstis, bet atturējāt Francija un Lielbritānija. m Sliļlll tlr 6ISII II imiiiRis niīH StokliolaBa (E). — ZvieMJu gai-vaspilsētā taņemta informādja no Maskavas, ka Staļins gatavojas pārņemt padomju ārpolitikas vadību. Sit ziņat netieši apstiprina ari Mukavā akreditētie diplomāti Pārņemšana gaidāma pēc tam, kad no LēktakiHs - ^ sas atgriezīsies ārlietu minis^ Vi- No Gibraltāra ceļā devies glāt>šanu ios svetoMbaa gadus, ndltUasMsa no drsMdsĻ M gfitllNi, seds ari vlll* nājuna prMtt. tta la«MI sagla* bIJttH M vkii savtt pmsolgti btl fslsē arf naekttilt palapatņu, ftll* daml par kri^n talviidaki siiias parattga ua atlMMs i j ļ l t aļlfiis, M v kmIMA BS gatedsMi sinlli teids v a M i tiklu Mtepalls» ka fķfm ki satUgma «a Bttairtlii skssdibi «I MMvIdlba va f f l sM labi naftstaml k n a l •& diona» SUMI ar gada m varaMril «s b i k M ar ģ^lbsu l a i ratlNi«I |lo- M i nia, pifi^ IrMttaMi. katīt atrailalm sav« gara radkMiu, Ja aa pal falrikaB, kaa pril«, rvai, «a il« ksiļaa saisa persaalrt vārdā va te* laraia. L t t , kidfi Rds palial diaaal IMs latvieša trimdu sateNta «dvi flM aav blHs li» ki taa varēja «a ki Ia» vaiadiila M t Ta paaidis viņa attgsMba E81 vim dlvioaa ļaaaaaaa ļiralsftiļSi kasa tes» Dot vtH IsapllaBia pSraiiaaliia* aia aa k i i a otta vlalaMvifia. kas " ā g k ļ««ļ|yyļ|gMaMr .iial dlai^ki tavUtt ^^^^p^ ļ v^^^^^^^^^ai^^ļi^^^ ^^as^wimBa » ^^^^^^ MsMiiiliMaRi^^ aa latvisia tealaa dklvibas MlsnaHai ito v i r ^ |r««uia. Pralaus, MjertUa n Ulli laaiia; kādi) gaa tas Jādara «iīĻ laIvMBi. Ja Ia Msdai» aagU^ uasH* kiidis va kaaadlftlīT Bal tad al|i« ģUākm %fTfff!fī%tl gapbal, ka Ml Mdtt altivaidss tlpaiial ki par aU* ail% l i aH par p i i i ja teala UliH* kaitfhra aa Uvaa valda» aa« sttdal savi larpai vai plnaaA vlali. Tad aa b i ^ kaaaskf sali aa pari-dUa, ka ari paidladpifni. paiate- IMsIbi aa plaaikaaMi apslai varaat b i l plraUe. kaal da|iM airalsitelsa aa cfoteaa va pkvēradanlas kopi-bas doouU va utdevvailcat Nevb ES, bslailte! Loadoaa (md). - Dally Mali oe-l " "J •JfSl!*' sen sniedza Reutera ziņu, ka Gib- leklavsittiia bal^ aa l i v. raltiri uztverts latviešu nUorlalvM .ļ*^^" ^ SinIs dlenis LCK ndtai Au-guitdorfā ieradis DP tonltlju pārstāvis Hartmanisi lai us vistu iepazītos ar mOtu karavīru mo-bilizidju lietām un LCK ridbi etdiiem (k^umentlem. Haitmanis apmeklēja u\ Bangerskl 01* denbturgi un ievāca ziņu par mo» bilizāciju gaitu. LCK priekiēdis V. Janumt ar LCK labklājību nozares vadītāju J. Niedru uvukirt apn^lēja DP komisiju vadītāju Ventorfi A. Konanu (Conand) pMJo komisij u amal|>m(mu klMbdlai «akN padcaidrojtmiitt par mbbitt-iMJas gaitu. M m usfidot do» kumentut, kas n^pstridvosi pamato LCK aizstāvēto viedokli Pa. redzams, ka šini jautājumā LOC mitf^ Augustdorfā notikt vēl viena plašāka apsprieda ar LOC pār-stāvju im DP komUiju loc^u piedalīšanos. Skrinlngu lieUt LOC atkārtoti iesniegusi rakttut IRO gaivtnai mītnei Zenēvl latviešu jūrnieku palīdzības sauciens Kaija taudent pēc palldzibat. Laivai Jūril ttbojijies motors, un pasažieriem sāds trūkt pirUku un ūdens. šinskis. Staļins vēloties personīgi izmēģināt vai nebūtu iespējams kādt izlīdzinājums ar rietumiem. Stokholmā domā, ka tas nenozīmē Višinska krišanu nd^lastibā. Viņš ari uz priekšu darbosies ārlietu ministrijā un praksē realizē to. ko nolems Staļins. Informāciju par Staļina nodomiem apstiprina kāda vēst- .'niecība, kuras valsts stāv loti tuvu »Kremlim. 500.000 vāciešu strada sabie okupācijas karaspēkam Frankfurte (D). — Kāds amerikāņu augstās komisijas pārstāvis atbildot uz vācu presē publicētajiem datiem par okupācijas izdevumiem. Izteicas: „Vācu federālai republikai jārēķinās ar to, ka nākotnē tai būs jāizdod 8—10 proc, no visiem tautas ienākumiem aizsardzības vajadzībām, kas līdzināsies ar«nēram 100 miljardiem vācu marku," Tālāk viņš paskaidroja, ka līdz šim okupādjas Izdevum» Rietumvācijā nesastāda pat pilnas 5 procentes, kamēr Atlantika pakta signatārvalstis aizsardzības mērķiem asignē 10 proe savu tautas ienākumu. , ^ Vācu laikraksU iepriekšējā dienā bija publicējuši Informāciju, ka amerikāņu un britu joslā pie okupācijas karaspēka strādā 5CKJ.000 vadošu. So skaitu sastāda sekojiet kategorijas: 3a.0(H) kalpoņu, 30.000 restorānu apkalpotāju, 11.000 miesnieku kuģis Hercules, lai paņemtu Kaiju tauvā. Ui Kaijas atnn^et 10 vīriešu, 4 tlevietes un 4 bērai Pēc tam ziņu par Kaljat likteni nav ta-ņemtas. TRtS POĻU MATROtt PMLilBUifES EVtEDRUA llamNrta (E). - Kāda vācu zvejas kutm apkalpe ziņo, ka 25. oktobri pl 1 no riU Bornholmat talat tuvumā tai ātrā gaitā tuvojusies neapgaismota motorlaiva. Kad t i ļrie-braukuii kuteram, no motorlaivas Izlēdt ar mailnpittoli bruņojies matrozis un tautājlt urpm, kida viņa tauUba. Tu atbildējis - videtlt, tad no motoriaivas pārvietojuiies vēl divi bruņoti matroži un pletpie- ^duši kutera apkalpi doties uz Zvied un maiznieku. OdOiKi kantora darbi-i riju. Pa ce]am viņi paskaldrojuli, ka nieku, 144.000 techniskā personāla, poli un atradulics apmidbat ieskaitot izpalīgus lidlaukos, 66.000 šoferu un 48.000 dažādu darbu strādnieku. So pusmiljonu darbinieku atalgo vādeši, izdodot 4,6 millardl marku, kas iztaisa 7 proc no visiem tautas ienākumiem. Britu un amerikāņu joslā, pēc vācu laikrakstu in-formādjas. stadonēU ap lOO.CKK) viru liels okuj^djas karasp^s. braudeni uz kāda kara kuj^ kutera. Jūrā matrdH pār\'arējuli tirit dtus polus un kādu krievu potlintku, sabojājuši kutera mallnat un paši motorlaivā af)(bēgua Polu bēglut Izstādes ostā Zviedrijā uzraudzību kuti-des atbruņojušas, bet vicu kutētam lāvušat atgri^es mājās. 18. NOVEMBRI ZIEDO ARTAVU UTVUAI! vlja|,apllakaa silltoa aa aeciasitaa vislidsa. kar kida raktUtiJs sidal^ lass «Maa k l i j u gHItl ca dcia, paU-dski aamr Nteaa» MrdēJiM no viņas pases piraikalos stislia^ ka Ivr kids lidsls vlatfI: ..Maal aioea. es akMa baji, i s p c i ^ attalf* Ni» Um vUalis ua stislos pInidUi pataaaaa vielalakvirda aav; Ia ala* slijki kopīgo deiaav aakavaUala «.Bifsr» VB visu «s balsis aa Lai-vIlM varētu koncentrēt vieaā laail-va cerību pilni aaaelaaii vēl taramlet, bH misv spMI Iet as beigām, lidziet Dievu va d* aletka par talvkiv lavlaa glibāaavr Sis saadois skan aa misv tevte drds d^malm aa aav adruēls II* kal Jāni» vai IvrlVĻ Aaaal vai Ea-aal, bel rakSts visai trīmdintekv sal-mtl, aa l u art J M M vMeat Taa Ir atvlva lifaus. bH art pav«f; l i aav ttkal vēteailba, bH Ir art aapla-rtfiamlba. Lai atvkaa tautietis ae-dacsi, k% aaslipJaMft abakeaaa aiit. isaa driiaii, faraMw a a v r a ^ vai disagla bkaaktf, viņā alralsWu aa savu lavlu l l k l c^ saMMn. Tla ^ midl! Lai saprHam baigo rHUHitli Ja lavikalos gadās Latvija aealbrt-vaa, tad bojā ka ne vien UtvidNi lavla, bH Ildzi tai kaps bfts rakki art laivkia IrtaidialHaeai ^ vtaal-ga kidi semes mali. Tidq lai Mķiraiaft dņi par Lai-vUu va misv lavtes glābšanu tkvie-van mva» JāmH vid gartgie spēki va malfrtiiia kvpējaa, Ul vairota |waali bamialsau apkarotāju pinkas, aeahadrslaa atbalsti tos laotle. baa savu Mv IzdnIJvIi, va laa, kaa ki4Ms Hisles misu vietā. ^^Ms Ia varam aa U art tolsim Dieva aa Latviju vārdā! V i l i s LasIņi M \ .1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 8, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-11-08 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501108 |
Description
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-11-08-01